Amoksiklav

Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Amoksiklav 1000 mg/200 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Kartona kastīte, Flakons, N5
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Amoxicillinum Acidum clavulanicum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Maks. cenu diapazons

€ ar PVN

21.92 €

Zāļu produkta identifikators

98-0707-01

Zāļu reģistrācijas numurs

98-0707

Ražotājs

Lek Pharmaceuticals d.d., Production Plant Prevalje, Slovenia; Lek Pharmaceuticals d.d., Slovenia; Sandoz GmbH, Austria

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

03-MAR-09

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

1000 mg/200 mg

Zāļu forma

Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Sandoz d.d., Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija zāļu lietotājam

Amoksiklav 1000 mg/200 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Amoxicillinum, acidum clavulanicum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4.punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Amoksiklav un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Amoksiklav lietošanas

3. Kā lietot Amoksiklav

4. Iespējamās blakusparādības

5 Kā uzglabāt Amoksiklav

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Amoksiklav un kādam nolūkam to lieto

Amoksiklav ir antibiotisks līdzeklis, kas darbojas, panākot infekcijas slimības izraisošo baktēriju bojāeju. Tas satur divus atšķirīgus savienojumus – amoksicilīnu un klavulānskābi. Amoksicilīns pieder pie zāļu grupas, kuras sauc par “penicilīniem”, un tā darbību baktērijas dažkārt novērš (inaktivē). Otra aktīvā viela (klavulānskābe) neļauj tam notikt.

Amoksiklav pieaugušajiem un bērniem lieto šādu infekcijas slimību ārstēšanai:

nopietnas ausu, deguna un rīkles infekcijas,

elpceļu infekcijas,

urīnceļu infekcijas,

ādas un mīksto audu infekcijas, tai skaitā zobu infekcijas,

kaulu un locītavu infekcijas,

vēdera dobuma infekcijas,

sieviešu dzimumorgānu infekcijas.

Amoksiklav lieto, lai pieaugušajiem un bērniem nepieļautu ar plašām ķirurģiskām procedūrām saistītas infekcijas.

2. Kas Jums jāzina pirms Amoksiklav lietošanas

Nelietojiet Amoksiklav šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret amoksicilīnu, klavulānskābi, penicilīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums jebkad ir bijusi smaga alerģiska (paaugstinātas jutības) reakcija pret jebkādu citu antibiotisku līdzekli. Šāda reakcija var izpausties ar izsitumiem uz ādas vai sejas vai kakla pietūkumu;

ja Jums jebkad antibiotiska līdzekļa lietošanas laikā ir bijuši aknu darbības traucējumi vai dzelte (kuras gadījumā āda kļūst dzeltena).

→Nelietojiet Amoksiklav, ja kāds no iepriekš minētajiem faktiem attiecas uz Jums. Neskaidrību gadījumā pirms Amoksiklav lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Amoksiklav lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir infekciozā mononukleoze;

ja Jums tiek veikta aknu vai nieru darbības traucējumu ārstēšana;

ja Jums ir neregulāra urinēšana.

Ja neesat pārliecināts, vai kāds no iepriekš minētajiem apgalvojumiem attiecas uz Jums, pirms zāļu lietošanas pārrunājiet to ar savu ārstu vai farmaceitu.

Dažos gadījumos ārsts var nozīmēt izmeklējumu, lai noskaidrotu, kāda baktērija izraisa Jūsu infekcijas slimību. Atkarībā no izmeklējuma rezultātiem Jums var būt jālieto cita stipruma amoksicilīna/klavulānskābes kombinācija vai citas zāles.

Slimības, kuru rašanās ir jāuzrauga

Amoksiklav var izraisīt dažu esošu slimību pasliktināšanos vai nopietnas blakusparādības. Pie tām pieder alerģiskas reakcijas, krampji un resnās zarnas iekaisums. Lai mazinātu medicīnisku problēmu risku, Amoksiklav lietošanas laikā Jums jāuzrauga, vai nerodas noteikti simptomi. Skatīt “Stāvokļi, kam jāpievērš uzmanība” 4. punktā.

Asins un urīna analīzes

Ja Jums jāveic asins (piemēram, eritrocītu analīzes vai aknu darbības izmeklējumi) vai urīna analīzes (glikozes noteikšanai), informējiet ārstu vai medicīnas māsu, ka lietojat Amoksiklav. Šīs zāles var ietekmēt šāda veida izmeklējumu rezultātus.

Citas zāles un Amoksiklav

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.

Ja lietojat probenecīdu (lieto podagras ārstēšanai), ārsts var izlemt, ka jāmaina Jums nepieciešamā Amoksiklav deva.

Ja vienlaikus ar Amoksiklav tiek lietotas zāles asinsreces mazināšanai (piemēram, varfarīns), var būt nepieciešami papildu asins izmeklējumi. Ja nepieciešams, Jūsu ārsts pielāgos zāļu devu.

Amoksiklav var ietekmēt metotreksāta (zāles, ko lieto vēža vai reimatisku slimību ārstēšanai) iedarbību.

Amoksiklav var ietekmēt mikofenolāta mofetila (transplantētu orgānu atgrūšanas profilaksei izmantotu zāļu) iedarbību.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Amoksiklav var izraisīt blakusparādības, un šie simptomi var samazināt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli. Nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, ja nejūtaties labi.

Amoksiklav satur kāliju

Flakons ar 1000/200 mg pulvera injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai satur 1 mmol kālija (39 mg). Tas jāņem vērā pacientiem ar pavājinātu nieru darbību un pacientiem, kuri ievēro diētu ar kontrolētu kālija daudzumu. Injekcijas vietā var rasties sāpes.

Amoksiklav satur nātriju

Flakons ar 1000/200 mg pulvera injekciju/ infūziju šķīduma pagatavošanai satur 2,74 mmol nātrija (63 mg). Tas jāņem vērā pacientiem, kuri ievēro diētu ar kontrolētu nātrija daudzumu.

3. Kā lietot Amoksiklav

Pats sev šīs zāles Jūs nekad neievadīsiet. Šīs zāles Jums ievadīs kvalificēta persona, piemēram, ārsts vai medicīnas māsa.

Ieteicamās devas ir šādas:

Pieaugušajiem un bērniem, kuru ķermeņa masa ir 40 kg vai vairāk

Standarta deva

1000 mg/200 mg ik pēc 8 stundām.

Lai apturētu infekcijas operācijas laikā un pēc tās beigām

1000 mg/200 mg pirms operācijas, kad Jums ievada anestēzijas līdzekli.

Šīs devas lielums ir atkarīgs no Jums veicamās operācijas veida. Ja Jums veicamā operācija būs ilgāka par 1 stundu, Jūsu ārsts šādu devu var ievadīt vēlreiz.

Bērniem, kuri sver mazāk par 40 kg

Visas devas ir noteiktas ņemot vērā bērna ķermeņa masu kilogramos.

Bērniem no 3 mēnešu vecuma

25 mg/5 mg uz kilogramu ķermeņa masas ik pēc 8 stundām.

Bērniem līdz 3 mēnešu vecumam vai ar ķermeņa masu līdz 4 kg

25 mg/5 mg uz kilogramu ķermeņa masas ik pēc 12 stundām.

Pacienti ar nieru un aknu darbības traucējumiem

Nieru darbības traucējumu gadījumā, iespējams, jāmaina zāļu deva. Ārsts var noteikt Jums lietot cita stipruma līdzekli vai citas zāles.

Aknu darbības traucējumu gadījumā Jums, iespējams, biežāk jāveic asins analīzes, lai novērtētu aknu darbību.

Kā Jums ievadīs Amoksiklav

Amoksiklav Jums ievadīs intravenozas injekcijas vai infūzijas veidā.

Amoksiklav lietošanas laikā Jums noteikti jādzer daudz šķidruma.

Ja ārsts Jūsu ārstēšanu nepārskatīs, parasti Amoksiklav Jums neievadīs ilgāk par divām nedēļām.

Ja esat saņēmis Amoksiklav vairāk nekā noteikts

Ir maz ticams, ka Jums ievadīs pārāk lielu devu, tomēr tad, ja Jums šķiet, ka esat saņēmis pārāk daudz Amoksiklav, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam, farmaceitam vai medicīnas māsai. Iespējamās pazīmes ir kuņģa darbības traucējumi (slikta dūša, vemšana vai caureja) vai krampji.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Stāvokļi, kam jāpievērš uzmanība

Alerģiskas reakcijas:

izsitumi uz ādas;

asinsvadu iekaisums (vaskulīts), kas var izpausties ar sarkaniem vai purpurkrāsas, paceltiem plankumiem uz ādas, taču var skart arī citas ķermeņa daļas;

drudzis, locītavu sāpes, palielināti kakla, padušu vai cirkšņu limfmezgli;

pietūkums, dažkārt sejas vai mutes dobuma pietūkums (angioneirotiskā tūska), kas apgrūtina elpošanu;

ģībonis.

Ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem, nekavējoties sazinieties ar ārstu. Pārtrauciet Amoksiklav lietošanu.

Resnās zarnas iekaisums

Resnās zarnas iekaisums, kas izpaužas ar ūdeņainu, parasti asinis un gļotas saturošu caureju, sāpēm vēderā un/vai drudzi.

Šo simptomu rašanās gadījumā, cik ātri vien iespējams, sazinieties ar savu ārstu.

Citas blakusparādības

Bieži (rodas mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

piena sēnīte (kandidoze – rauga sēnītes infekcija makstī, mutes dobumā vai ādas krokās);

caureja.

Retāk (rodas mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem):

izsitumi, nieze;

pacelti, niezoši izsitumi (nātrene);

slikta dūša, īpaši lielu devu lietošanas gadījumā,

vemšana;

gremošanas traucējumi;

reibonis;

galvassāpes.

Retākas blakusparādības, kas var izpausties asins analīžu rezultātos:

dažu aknās veidotu savienojumu (enzīmu) līmeņa paaugstināšanās.

Reti (rodas mazāk nekā 1 no 1 000 cilvēkiem):

izsitumi, kas var kļūt par pūšļiem un izskatās pēc maziem mērķiem (centrā izvietoti tumši plankumi, ko aptver bālāka āda, bet gar malu ir tumšs gredzens – erythema multiforme).

→Ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.

Pietūkums un apsārtums gar vēnu, kas ir ļoti jutīgs, ja tam pieskaras.

Retas blakusparādības, kas var izpausties asins analīžu rezultātos:

samazināts asinsrecē iesaistīto asins šūnu skaits;

samazināts leikocītu skaits.

Blakusparādības, kuru biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

alerģiskas reakcijas (skatīt iepriekš);

resnās zarnas iekaisums (skatīt iepriekš);

galvas smadzenes aptverošā aizsargapvalka iekaisums (aseptisks meningīts);

nopietnas ādas reakcijas:

plaši izsitumi ar pūšļiem un ādas lobīšanos, īpaši ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem (Stīvensa-Džonsona sindroms) un smagāka forma, kas izraisa plašu ādas lobīšanos (vairāk nekā 30% ķermeņa virsmas – toksiska epidermas nekrolīze);

plaši sarkani izsitumi uz ādas ar nelieliem strutas saturošiem pūšļiem (bullozs eksfoliatīvs dermatīts);

sarkani, zvīņaini izsitumi ar sabiezējumiem zem ādas un pūšļiem (eksantematoza pustuloze);

gripai līdzīgi simptomi ar izsitumiem, drudzi, palielinātiem limfmezgliem un patoloģiskiem asins analīžu rezultātiem (tai skaitā palielinātu balto asinsšūnu skaitu (eozinofīliju) un paaugstinātu aknu enzīmu līmeni) (zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)).

→Ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

aknu iekaisums (hepatīts);

dzelte, kuru izraisa bilirubīna (savienojums, kas veidojas aknās) līmeņa paaugstināšanās asinīs, un tas var ādu un acu baltumus iekrāsot dzeltenus;

nieru kanāliņu iekaisums;

ilgāks laiks, līdz sarec asinis;

krampji (cilvēkiem, kuri lietojuši lielas Amoksiklav devas vai kuriem ir nieru darbības traucējumi);

Blakusparādības, kas var izpausties asins vai urīna analīžu rezultātos:

izteikta leikocītu skaita samazināšanās;

mazs eritrocītu skaits (hemolītiskā anēmija);

kristāli urīnā (var būt apgrūtināta un sāpīga urinēšana).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Amoksiklav

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Izmantot tikai svaigu, dzidru šķīdumu.

Sagatavotos šķīdumus nedrīkst sasaldēt.

Nelietojiet šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Amoksiklav satur

Aktīvās vielas ir amoksicilīns, klavulānskābe. Katrs Amoksiklav 1000 mg/200 mg flakons ar pulveri injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai satur 1000 mg amoksicilīna (amoksicilīna nātrija sāls veidā) un 200 mg klavulānskābes (kālija klavulanāta veidā).

Citas sastāvdaļas: nav.

Amoksiklav ārējais izskats un iepakojums

Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai ir balts vai dzeltenīgi balts kristālisks pulveris.

Amoksiklav 1000/200 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai ir iepakots flakonos, kastītēs pa 5.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Sandoz d.d.

Verovškova 57

1000 Ljubljana

Slovēnija

Ražotājs

Lek Pharmaceuticals d.d

Verovškova 57

1526 Ljubljana

Slovēnija

Lek Pharmaceuticals d.d.,

Penicillin production plant

Perzonali 47

SI- 2391 Prevalje

Slovēnija

Sandoz GmBH

Biochemiestrasse 10

A-6250 Kundl

Austrija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 12/2017

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai medicīnas vai veselības aprūpes profesionāļiem

Ieteikumi/medicīniskā informācija

Antibiotiskos līdzekļus lieto baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai. Tie neietekmē vīrusu izraisītas infekcijas.

Dažkārt baktēriju izraisīta infekcija uz antibiotisko līdzekļu kursu nereaģē. Viens no biežākajiem šīs parādības iemesliem ir tas, ka infekciju izraisījušās baktērijas ir rezistentas pret lietoto antibiotisko līdzekli. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz antibiotiskā līdzekļa lietošanu, tās neiet bojā un pat vairojas.

Baktēriju rezistenci pret antibiotiskajiem līdzekļiem var izraisīt daudzi iemesli. Mazināt baktēriju rezistences attīstību pret šiem antibiotiskajiem līdzekļiem var palīdzēt piesardzīga šo līdzekļu lietošana.

Kad Jūsu ārsts paraksta antibiotisko līdzekļu kursu, tas ir paredzēts tikai Jūsu pašreizējās slimības ārstēšanai. Turpmāk sniegto ieteikumu ievērošana palīdzēs novērst rezistentu baktēriju rašanos, kas varētu apturēt antibiotisko līdzekļu iedarbību.

1. Ir ļoti svarīgi, lai Jūs noteikto dienu skaitu īstajā laikā lietotu pareizas antibiotisko līdzekļu devas. Izlasiet norādījumus uz marķējuma un gadījumā, ja Jūs kaut ko nesaprotat, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

2. Jums nav atļauts lietot antibiotiskos līdzekļus, ja vien tie nav nozīmēti tieši Jums. Turklāt tie Jums jālieto tikai pret to infekciju, kuras ārstēšanai tie parakstīti.

3. Jums nav atļauts lietot antibiotiskos līdzekļus, kas parakstīti citiem cilvēkiem pat tad, ja viņiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

4. Jums nav atļauts dot citiem cilvēkiem Jums parakstītos antibiotiskos līdzekļus.

5. Ja pēc tam, kad esat saņēmis ārsta nozīmēto kursu, Jums ir atlikuši kādi antibiotiskie līdzekļi, Jums tie ir jāaiznes uz aptieku, kur tos piemērotā veidā iznīcinās.

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Intravenoza injekcija

1000/200 mg flakons: Lai sagatavotu lietošanai, flakona saturs jāizšķīdina 20 ml ūdens injekcijām.

Sagatavotais šķīdums ir bāli dzeltenā krāsā.

Intravenozā injekcija jāievada 20 minūtes pēc sagatavošanas. Tas jādara lēni, 3-4 minūšu laikā. Drīkst izmantot tikai dzidru šķīdumu.

Intravenoza infūzija

1000/200 mg pulvera, kas izšķīdināti 20 ml ūdens injekcijām, jāpievieno 100 ml infūziju šķidruma.

Sagatavotais šķīdums ir bāli dzeltenā krāsā.

Infūzija jāievada 30-40 minūšu laikā.

Uzglabājot 5°C, sagatavotais Amoksiklav šķīdums jāpievieno iepriekš atdzesētiem infūziju maisiem, kas var tikt uzglabāti līdz pat 8 stundām. Pēc tam infūzija jāievada uzreiz pēc istabas temperatūras sasniegšanas. Sagatavotos šķīdumus nedrīkst sasaldēt.

SASKAŅOTS ZVA 26-04-2018

PAGE \* MERGEFORMAT 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Amoksiklav 1000 mg/200 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs Amoksiklav 1000/200 mg pulvera injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai flakons satur 1000 mg amoksicilīna (amoxicillinum) (amoksicilīna nātrija veidā) un 200 mg klavulānskābes (acidum clavulanicum) (kālija klavulanāta veidā). Attiecība ir 5:1.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai (balts līdz dzeltenīgs pulveris)

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Amoksiklav lietošana indicēta šādu infekcijas slimību ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem (skatīt 4.2., 4.4. un 5.1. apakšpunktu):

smagas ausu, deguna un rīkles infekcijas (piemēram, mastoidīts, peritonsilāras infekcijas, epiglotīts un sinusīts, ja tos pavada smagas vispārējās izpausmes un simptomi);

akūts hroniska bronhīta paasinājums (ja diagnoze noteikta adekvāti);

sadzīves pneimonija;

cistīts;

pielonefrīts;

ādas un mīksto audu infekcija, īpaši celulīts, dzīvnieku kodumi, smags zoba abscess ar progresējošu celulītu;

kaulu un locītavu infekcijas slimības, īpaši osteomielīts;

intraabdominālas infekcijas;

sieviešu dzimumorgānu infekcijas.

Ar plašām ķirurģiskām procedūrām saistītu infekciju profilakse pieaugušajiem, piemēram, ja procedūras tiek veiktas:

kuņģa-zarnu traktā;

iegurņa dobumā;

galvā un kaklā;

žultsceļu izvades sistēmā.

Noteikti jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par racionālu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas norādītas kā amoksicilīna/klavulānskābes daudzums, izņemot gadījumus, kad norādītas atsevišķu sastāvdaļu devas.

Devas

Izvēloties Amoksiklav devu noteiktas infekcijas slimības ārstēšanai, noteikti jāievēro šādi faktori:

paredzamais patogēns un tā iespējamā jutība pret antibakteriālajiem līdzekļiem (skatīt 4.4. apakšpunktu);

infekcijas smaguma pakāpe un lokalizācija;

pacienta vecums, ķermeņa masa un nieru darbība, kā norādīts tālāk.

Pēc vajadzības jāapsver citu amoksicilīna/klavulānskābes kombinēto līdzekļu (piemēram, ar lielāku amoksicilīna devu un/vai atšķirīgu amoksicilīna un klavulānskābes daudzuma attiecību) lietošana (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Amoksiklav pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai, kā norādīts tālāk, nodrošina kopējo dienas devu 3000 mg amoksicilīna/600 mg klavulānskābes. Ja nepieciešama lielāka amoksicilīna dienas deva, ieteicams izvēlēties citu amoksicilīna/klavulānskābes līdzekli, lai izvairītos no nevajadzīgi lielas klavulānskābes dienas devas lietošanas.

Terapijas ilgums ir atkarīgs no pacienta atbildes reakcijas. Dažu infekcijas slimību (piemēram, osteomielīta) gadījumā nepieciešama ilgāka ārstēšana. Ārstēšanas ilgums, to atkārtoti nepārskatot, nedrīkst pārsniegt 14 dienas (informāciju par ilgstošu lietošanu skatīt 4.4. apakšpunktā).

Jāievēro vietējās vadlīnijas par pareizu amoksicilīna/klavulānskābes devu lietošanas biežumu.

Pieaugušie un bērni ar ķermeņa masu ≥ 40 kg

Infekciju ārstēšanai atbilstoši apakšpunktā 4.1 minētajām indikācijām: 1000 mg/200 mg ik pēc 8 stundām.

Ķirurģiskai profilaksei

Procedūrām, kas īsākas par 1 stundu, ieteicamā Amoksiklav deva ir 1000 mg/200 mg līdz 2000 mg/200 mg, kas jāievada ievadnarkozes laikā (2000 mg/200 mg devas iespējams sasniegt, izmantojot alternatīvas intravenozi ievadāmas amoksicilīna/klavulānskābes zāļu formas).

Procedūrām, kas ilgākas par 1 stundu, ieteicamā Amoksiklav deva ir 1000 mg/200 mg līdz 2000 mg/200 mg, kas jāievada ievadnarkozes laikā, 24 stundu laikā ievadot līdz trim 1000 mg/200 mg lielām devām.

Operācijas laikā viennozīmīgu infekcijas klīnisko pazīmju gadījumā pēc operācijas būs nepieciešams parastais intravenozas vai perorālas terapijas kurss.

Pediatriskā populācija

Bērni ar ķermeņa masu <40 kg

Ieteicamās devas:

bērniem no 3 mēnešu vecuma: 25 mg/5 mg uz kg ķermeņa masas ik pēc 8 stundām;

bērniem līdz 3 mēnešu vecumam vai ar ķermeņa masu zem 4 kg: 25 mg/5 mg uz kg ķermeņa masas ik pēc 12 stundām.

Gados vecāki pacienti

Devas pielāgošana nav nepieciešama.

Nieru darbības traucējumi

Devu pielāgo, ņemot vērā maksimālo ieteicamo amoksicilīna koncentrāciju.

Pacientiem ar kreatinīna klīrensu (CrCL) virs 30 ml/min devas korekcija nav nepieciešama.

Pieaugušajiem un bērniem ar ķermeņa masu 40 kg

CrCl: 10-30 ml/min

Sākumdeva ir 1000 mg/200 mg, pēc tam divas reizes dienā ievada pa 500 mg/100 mg

CrCl < 10 ml/min

Sākumdeva ir 1000 mg/200 mg, pēc tam ik pēc 24 stundām lieto pa 500 mg/100 mg

Hemodialīze

Sākumdeva ir 1000 mg/200 mg, pēc tam lieto pa 500 mg/100 mg ik pēc 24 stundām plus 500 mg/100 mg lielu devu dialīzes beigās (jo serumā ir pazeminājusies gan amoksicilīna, gan klavulānskābes koncentrācija)

Bērniem ar ķermeņa masu < 40 kg

CrCl: 10-30 ml/min

25 mg/5 mg uz kg ķermeņa masas ik pēc 12 stundām

CrCl < 10 ml/min

25 mg/5 mg uz kg ķermeņa masas ik pēc 24 stundām

Hemodialīze

25 mg/5 mg uz kg ķermeņa masas ik pēc 24 stundām plus 12,5 mg/2,5 mg liela deva uz kg ķermeņa masas dialīzes beigās (jo serumā ir pazeminājusies gan amoksicilīna, gan klavulānskābes koncentrācija)

Aknu darbības traucējumi

Deva jānosaka, ievērojot piesardzību, un ar regulāru starplaiku jākontrolē aknu darbība (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktus).

Lietošanas veids

Amoksiklav paredzēts intravenozai lietošanai.

Amoksiklav atļauts ievadīt tieši vēnā – vai nu lēnas, 3-4 minūtes ilgas intravenozas injekcijas veidā vai ar pilinātāja caurulītes palīdzību vai 30-40 minūtes ilgas infūzijas veidā. Intramuskulārai ievadei Amoksiklav nav piemērots.

Bērniem līdz 3 mēnešu vecumam Amoksiklav drīkst ievadīt tikai infūzijas veidā.

Ārstēšanu ar Amoksiklav var sākt ar intravenozi ievadāmā līdzekļa lietošanu un pabeigt ar piemērotu perorāli lietojamu zāļu formu, ko uzskata par piemērotu konkrētajam pacientam.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, jebkuru penicilīna grupas līdzekli vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Smaga tūlītēja tipa paaugstinātas jutības reakcija (piemēram, anafilakse) pret citu bēta laktāma grupas līdzekli (piemēram, cefalosporīnu, karbapenēmu vai monobaktāmu) anamnēzē.

Amoksicilīna/klavulānskābes izraisīta dzelte/aknu darbības traucējumi anamnēzē (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms amoksicilīna/klavulānskābes terapijas sākšanas pacients rūpīgi jāiztaujā par paaugstinātas jutības reakcijām pret pencilīniem, cefalosporīniem vai citiem bēta laktāma grupas līdzekļiem (skatīt 4.3. un 4.8. apakšpunktus).

Pacientiem, kuri saņem penicilīna terapiju, ziņots par nopietnām un dažkārt letālām paaugstinātas jutības reakcijām (tai skaitā anafilaktoīdām un smagām ādas nevēlamām blakusparādībām). Lielāka šo reakciju rašanās iespēja ir pacientiem ar paaugstinātu jutību pret penicilīna grupas līdzekli anamnēzē, kā arī atopiskiem slimniekiem. Ja rodas alerģiska reakcija, amoksicilīna/klavulānskābes terapija ir jāpārtrauc un jāsāk piemērota alternatīva terapija.

Ja pierādīts, ka infekciju izraisa pret amoksicilīnu jutīgs mikroorganisms(i), jāapsver amoksicilīna/klavulānskābes aizstāšana ar amoksicilīnu atbilstoši oficiālajām vadlīnijām.

Šī amoksicilīna/klavulānskābes līdzekļa lietošana nav piemērota, ja ir liels risks, ka paredzamajiem patogēniem ir tāda rezistence pret bēta laktāma grupas līdzekļiem, kuru nepastarpina pret klavuklānskābi jutīgas bēta laktamāzes. Tā kā nav pieejami specifiski dati par T>MIK un dati par pieejamiem perorāliem līdzekļiem ir robežvērtības, šis līdzeklis (bez papildus amoksicilīna) var nebūt piemērots pret penicilīnu nejutīga S.pneumoniae infekcijas ārstēšanai.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kā arī personām, kuras lieto lielas devas, var rasties krampji (skatīt 4.8. apakšpunktu).

No amoksicilīna/klavulānskābes lietošanas jāizvairās, ja iespējama infekciozā mononukleoze, jo ar šo slimību pēc amoksicilīna lietošanas tikusi saistīta masalām līdzīgu izsitumu rašanās.

Alopurinola lietošana vienlaikus ar amoksicilīna terapiju var palielināt alerģisku ādas reakciju iespēju.

Ilgstoša lietošana dažkārt var izraisīt nejutīgu mikroorganismu pārmērīgu savairošanos.

Terapijas sākumā radusies febrila ģeneralizēta eritēma, kas saistīta ar pustulu veidošanos, var būt akūtas ģeneralizētas eksantematozas pustulozes (AĢEP) simptoms (skatīt apakšpunktu 4.8.). Šādas reakcijas gadījumā Amoksiklav lietošana jāpārtrauc un turpmāka amoksicilīna lietošana pacientam ir kontrindicēta.

Amoksicilīns/klavulānskābe piesardzīgi jālieto pacientiem ar aknu darbības traucējumu izpausmēm (skatīt 4.2., 4.3. un 4.8. apakšpunktu).

Par aknu komplikāciju rašanos ziņots galvenokārt vīriešiem un gados vecākiem pacientiem, un tās var būt saistītas ar ilgstošu lietošanu. Par šādām komplikācijām ļoti reti ziņots bērniem. Visās pacientu grupās komplikāciju izpausmes un simptomi parasti rodas terapijas laikā vai īsi pēc tās pabeigšanas, taču dažos gadījumos tie rodas tikai vairākas nedēļas pēc terapijas pabeigšanas. Parasti tās ir atgriezeniskas. Aknu komplikācijas var būt smagas un ārkārtīgi retos gadījumos ziņots par nāves gadījumiem. Gandrīz visi šādi gadījumi bijuši pacientiem ar nopietnām pamatslimībām vai pacientiem, kuri vienlaikus lietojuši zāles ar nevēlamas iedarbības iespēju uz aknām (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Gandrīz visu antibakteriālo līdzekļu, tai skaitā amoksicilīna, lietošanas gadījumā saņemti ziņojumi par ar antibiotiku lietošanu saistīto kolītu, un tā smaguma pakāpe var būt no vieglas līdz dzīvībai bīstamai (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tādēļ ir svarīgi šādas diagnozes iespēju apsvērt pacientiem, kuriem caureja radusies jebkādu antibiotisko līdzekļu lietošanas laikā vai pēc tās. Ja radies ar antibiotiku lietošanu saistītais kolīts, Amoksiklav lietošana nekavējoties jāpārtrauc, jākonsultējas ar ārstu un jāuzsāk piemērota terapija. Šādā gadījumā peristaltiku mazinošu līdzekļu lietošana ir kontrindicēta.

Ilgstošas lietošanas laikā ieteicams periodiski novērtēt orgānu sistēmu funkcijas, tai skaitā nieru, aknu un asinsrades sistēmas darbību.

Retos gadījumos pacientiem, kuri lieto amoksicilīnu/klavulānskābi, ziņots par protrombīna laika pagarināšanos. Ja vienlaikus tiek lietoti antikoagulanti, jāveic piemērota kontrole. Lai saglabātu vēlamo asinsreci nomācošās darbības līmeni, var būt nepieciešama perorālo antikoagulantu devas pielāgošana (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva jāpielāgo atkarībā no traucējumu pakāpes (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem samazināts izvadītā urīna daudzums, ļoti reti, galvenokārt parenterālas terapijas gadījumā, novērota kristalūrija. Lielu amoksicilīna devu lietošanas laikā ieteicams saglabāt adekvātu šķidruma patēriņu un urīna izvadi, lai mazinātu amoksicilīna kristalūrijas iespēju. Pacientiem, kuriem ievietots urīna katetrs, jānodrošina regulāra tā caurlaidības pārbaude (skatīt 4.9. apakšpunktu).

Amoksicilīna lietošanas laikā, nosakot glikozi urīnā, jāizmanto enzimātiskas glikozes oksidāzes metodes, jo, lietojot ne-enzimātiskas metodes, var rasties viltus pozitīvs rezultāts.

Amoksiklav sastāvā esošā klavulānskābe var izraisīt nespecifisku IgG un albumīna piesaistīšanos pie eritrocītu membrānām, tā ierosinot viltus pozitīvu rezultātu Kūmsa testā.

Ziņots, ka amoksicilīna/klavulānskābes terapiju saņēmušiem pacientiem, izmantojot Bio-Rad Laboratories Platelia Aspergillus EIA testu, šai izmeklējumā bijis pozitīvs rezultāts, lai arī vēlāk konstatēts, ka Aspergillus infekcijas nav. Ziņots par ne-Aspergillus polisaharīdu un polifuranožu krusteniskām reakcijām ar Bio-Rad Laboratories Platelia Aspergillus EIA testu. Tādēļ pozitīvs izmeklējuma rezultāts pacientiem, kuri lieto amoksicilīnu/klavulānskābi, jāinterpretē piesardzīgi un jāapstiprina, izmantojot citu diagnozes noteikšanas metodi.

Flakons ar 1,2 g pulvera injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai satur 1 mmol kālija (39 mg). Tas jāņem vērā pacientiem ar samazinātu nieru darbību un pacientiem, kuri ievēro kontrolētu kālija diētu. Var izraisīt sāpes injekcijas vietā.

Flakons ar 1,2 g pulvera injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai satur apmēram 2,7 mmol nātrija (63 mg). Tas jāņem vērā pacientiem, kuri ievēro kontrolētu nātrija diētu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Perorālie antikoagulanti

Praksē perorālie antikoagulanti un penicilīna grupas antibiotikas ir plaši lietotas un nav saņemti ziņojumi par mijiedarbību. Taču literatūrā atrodami gadījumu apraksti par palielinātu starptautisko normalizēto attiecību pacientiem, kuri acenokumarolu vai varfarīnu lietojuši vienlaikus ar amoksicilīna terapijas kursu. Ja nepieciešama šo līdzekļu lietošana vienlaikus, sākot vai pārtraucot amoksicilīna lietošanu, rūpīgi jākontrolē protrombīna laiks vai starptautiskā normalizētā attiecība. Bez tam var būt nepieciešama perorālo antikoagulantu devas pielāgošana (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Metotreksāts

Penicilīna grupas līdzekļi var mazināt metotreksāta izvadīšanu, palielinot toksicitātes pastiprināšanās iespēju.

Probenecīds

Lietošana vienlaikus ar probenecīdu nav ieteicama. Probenecīds mazina amoksicilīna sekrēciju nieru kanāliņos. Lietošana vienlaikus ar probenecīdu var paaugstināt un ilgāk saglabāt amoksicilīna, bet ne klavulānskābes līmeni asinīs.

Mikofenolāta mofetils

Pēc iekšķīgas amoksicilīna un klavulānskābes kombinācijas lietošanas sākšanas pacientiem, kuri

saņem mikofenolāta mofetilu, novērota par 50% zemāka aktīvā metabolīta mikofenolskābes (MFS)

koncentrācija pirms zāļu devas lietošanas. Izmaiņas koncentrācijā, kāda bijusi pirms zāļu devas lietošanas, var precīzi neatspoguļot izmaiņas kopējā MFS iedarbības līmenī.

Tādēļ tad, ja nav klīnisku pierādījumu par transplantāta darbības traucējumiem, mikofenolāta mofetila

devas maiņa parasti nav nepieciešama. Taču kombinācijas lietošanas laikā un neilgi pēc antibiotiku

terapijas pārtraukšanas pacientam nepieciešama rūpīga klīniskā novērošana.

4.6. Grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pētījumi ar dzīvniekiem tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību neuzrāda (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ierobežota informācija par amoksicilīna/klavulānskābes lietošanu grūtniecības laikā neliecina par palielinātu iedzimtu defektu risku cilvēkiem. Vienā pētījumā, kurā piedalījās sievietes ar priekšlaicīgu, nenobrieduša augļa apvalku plīsumu, tika ziņots, ka profilaktiska terapija ar amoksicilīnu/klavulānskābi var būt saistīta ar palielinātu nekrotizējošā enterokolīta risku jaundzimušajiem. No līdzekļa lietošanas grūtniecības laikā jāizvairās, ja vien ārsts to neuzskata par absolūti nepieciešamu.

Barošana ar krūti

Abas aktīvās vielas tiek izvadītas ar mātes pienu (nav informācijas par klavulānskābes ietekmi uz zīdaini). Tāpēc ar krūti barotam zīdainim iespējama caureja un gļotādu sēnīšinfekcija, un iespējams, ka barošana ar krūti ir jāpārtrauc. Jāņem vērā, ka iespējama sensibilizācija. Amoksicilīnu/klavulānskābi barošanas laikā ar krūti drīkst lietot tikai tad, ja atbildīgais ārsts ir novērtējis ieguvumu/risku.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Taču var rasties nevēlamas blakusparādības (piemēram, alerģiskas reakcijas, reibonis, krampji), kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības ir caureja, slikta dūša un vemšana.

Klīniskos pētījumos novērotās un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ziņotās blakusparādības, kas sagrupētas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai, norādītas tālāk.

Nevēlamās blakusparādības pēc to rašanās biežuma iedalītas šādās grupās:

Ļoti bieži (≥1/10),

Bieži (≥1/100 līdz <1/10),

Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100),

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000),

Ļoti reti (<1/10 000),

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Ādas un gļotādu kandidoze

Nav zināmi

Nejutīgu mikroorganismu pārmērīga savairošanās

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Atgriezeniska leikopēnija (arī neitropēnija)

Trombocitopēnija

Nav zināmi

Atgriezeniska agranulocitoze

Hemolītiskā anēmija

Asinsteces laika un protrombīna laika pagarināšanās (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)

Imūnās sistēmas traucējumi (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu)

Nav zināmi

Angioneirotiskā tūska

Anafilakse

Seruma slimībai līdzīgais sindroms

Hipersensitivitātes vaskulīts

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk

Reibonis

Galvassāpes

Nav zināmi

Krampji (skatīt 4.4.apakšpunktu)

Aseptisks meningīts

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Reti

Tromboflebīts (injekcijas vietā)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Caureja

Retāk

Vemšana

Slikta dūša

Gremošanas traucējumi

Nav zināmi

Ar antibiotiku lietošanu saistītais kolīts (tai skaitā pseidomembranozais kolīts un hemorāģiskais kolīts, skatīt 4.4. apakšpunktu)

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk

ASAT un/vai ALAT līmeņa paaugstināšanās (pacientiem, kuri ārstēti ar bēta laktāma grupas antibiotiskajiem līdzekļiem, novērota mērena līmeņa paaugstināšanās, taču šī atklājuma nozīme nav zināma)

Nav zināmi

Hepatīts, holestatiska dzelte (šādas blakusparādības novērotas citu penicilīnu un cefalosporīnu lietošanas gadījumā, skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ja rodas jebkāda veida paaugstinātas jutības dermatīta reakcija, terapija jāpārtrauc (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Retāk

Izsitumi uz ādas

Nieze

Nātrene

Reti

Erythema multiforme

Nav zināmi

Stīvensa-Džonsona sindroms

Toksiskā epidermālā nekrolīze

Bullozs eksfoliatīvais dermatīts

Akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (AĢEP) (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Intersticiāls nefrīts

Kristalūrija (skatīt 4.9. apakšpunktu)

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas simptomi un izpausmes

Var būt vērojami kuņģa un zarnu trakta simptomi un šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumi. Novērota amoksicilīna kristalūrija, kas dažos gadījumos izraisījusi nieru mazspēju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kā arī slimniekiem, kas lieto lielas devas, var rasties krampji.

Saņemti ziņojumi, ka amoksicilīns var izgulsnēties urīnpūšļa katetros, galvenokārt pēc lielu devu ievadīšanas intravenozi. Tādēļ regulāri jāpārbauda katetru caurlaidība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Intoksikācijas ārstēšana

Kuņģa un zarnu trakta simptomus var ārstēt simptomātiski, īpašu uzmanību pievēršot ūdens un elektrolītu līdzsvaram.

Amoksicilīnu/klavulānskābi no asinsrites var izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: bēta laktāma grupas antibakteriālie līdzekļi. Penicilīna grupas antibiotisko līdzekļu kombinācijas ar bēta laktamāzes inhibitoriem, ATĶ kods: J01CR02

Darbības mehānisms

Amoksicilīns ir pussintētisks penicilīns (bēta laktāma grupas antibiotisks līdzeklis), kas inhibē vienu vai vairākus enzīmus (tos bieži sauc par penicilīnu piesaistošajiem proteīniem, PPP) baktēriju peptidoglikāna biosintēzes reakciju ķēdē; peptidoglikāns ir neatņemama baktēriju šūnas sienas sastāvdaļa. Peptidoglikāna sintēzes nomākšana samazina šūnas sienas izturību, un tam parasti seko šūnas lizēšanās un bojāeja.

Amoksicilīns ir jutīgs pret rezistento baktēriju izdalītajām bēta-laktamāzēm, tādēļ amoksicilīna aktivitātes spektrā nav šos enzīmus veidojošie mikroorganismi.

Klavulānskābe ir bēta laktāms, kas pēc uzbūves līdzinās penicilīniem. Tā inaktivē dažu veidu bēta laktamāzes enzīmus, novēršot amoksicilīna inaktivēšanu. Klavulānskābei vienai pašai nav klīniski noderīgas antibakteriālas iedarbības.

FK/FD saistība

Par galveno amoksicilīna efektivitāti noteicošo faktoru uzskata laiku, kādu koncentrācija pārsniedz minimālo inhibējošo koncentrāciju (T>MIC).

Rezistences mehānismi

Divi galvenie mehānismi, kas nodrošina rezistenci pret amoksicilīnu/klavulānskābi, ir šādi:

inaktivēšana ar tām baktēriju bēta laktamāzēm, kuras neinhibē klavulānskābe, tai skaitā B, C un D klases bēta laktamāzēm;

PPP pārmaiņas, kuru rezultātā mazinās antibakteriālā līdzekļa afinitāte pret tā iedarbības mērķi.

Baktēriju necaurlaidība vai izplūdes sūkņu mehānismi var izraisīt vai veicināt baktēriju, sevišķi gramnegatīvo baktēriju, rezistenci.

Robežkoncentrācijas

MIK robežkoncentrācijas amoksicilīnam/klavulānskābei noteikusi Eiropas Pretmikrobu līdzekļu jutības noteikšanas komiteja (the European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing – EUCAST)

Mikroorganisms

Jutības robežkoncentrācijas (μg/ml)

Jutīgie mikroorganismi

Vidēja jutība

Rezistence

Haemophilus influenzae1

≤ 1

-

> 1

Moraxella catarrhalis1

≤ 1

-

> 1

Staphylococcus aureus 2

≤ 2

-

> 2

Koagulāzes negatīvie stafilokoki 2

≤ 0,25

> 0,25

Enterococcus1

≤ 4

8

> 8

Streptococcus A, B, C, G5

≤ 0,25

-

> 0,25

Streptococcus pneumoniae3

≤ 0,5

1-2

> 2

Enterobacteriaceae 1,4

-

-

> 8

Gramnegatīvie anaerobie mikroorganismi1

≤ 4

8

> 8

Grampozitīvie anaerobie mikroorganismi1

≤ 4

8

> 8

Ar sugām nesaistītās robežkoncentrācijas1

≤ 2

4-8

> 8

1 Norādītās vērtības atbilst amoksicilīna koncentrācijai. Jutības pārbaudēs klavulānskābes koncentrācija ir nemainīga – 2 mg/l.

2 Norādītās vērtības atbilst oksacilīna koncentrācijai.

3 Robežkoncentrāciju vērtības tabulā ir balstītas uz ampicilīna robežkoncentrācijām.

4 Rezistences robežkoncentrācija R>8 mg/l nodrošina, ka visi izolētie mikroorganismi, kuriem ir rezistences mehānismi, tiek uzskatīti par rezistentiem.

5 Robežkoncentrāciju vērtības tabulā ir balstītas uz benzilpenicilīna robežkoncentrācijām.

Rezistences izplatība noteiktiem mikroorganismiem dažādās ģeogrāfiskās vietās un dažādā laikā var atšķirties, tādēļ vēlama vietējā informācija par rezistenci, sevišķi smagu infekcijas slimību gadījumā. Pēc vajadzības jākonsultējas ar ekspertiem, ja rezistences vietējā izplatība ir tik liela, ka līdzekļa lietderība vismaz dažu veidu infekcijas slimību gadījumā ir apšaubāma.

Parasti jutīgi mikroorganismi

Aerobie grampozitīvie mikroorganismi

Enterococcus faecalis

Gardnerella vaginalis

Staphylococcus aureus (meticilīnjutīgs)a

Streptococcus agalactiae

Streptococcus pneumoniae1

Streptococcus pyogenes un citi bēta hemolītiskie streptokoki

Streptococcus viridans grupa

Aerobie gramnegatīvie mikroorganismi

Actinobacillus actinomycetemcomitans

Capnocytophaga sugas

Eikenella corrodens

Haemophilus influenzae2

Moraxella catarrhalis

Neisseria gonorrhoeae b

Pasteurella multocida

Anaerobie mikroorganismi

Bacteroides fragilis

Fusobacterium nucleatum

Prevotella sugas

Mikroorganismi, kuru gadījumā problēmas var radīt iegūta rezistence

Aerobie grampozitīvie mikroorganismi

Enterococcus faecium c

Aerobie gramnegatīvie mikroorganismi

Escherichia coli

Klebsiella oxytoca

Klebsiella pneumoniae

Proteus mirabilis

Proteus vulgaris

Dabiski rezistentie mikroorganismi

Aerobie gramnegatīvie mikroorganismi

Acinetobacter suga

Citrobacter freundii

Enterobacter suga

Legionella pneumophila

Morganella morganii

Providencia sugas

Pseudomonas suga

Serratia suga

Stenotrophomonas maltophilia

Citi mikroorganismi

Chlamydia trachomatis

Chlamydophila pneumoniae

Chlamydophila psittaci

Coxiella burnetti

Mycoplasma pneumoniae

c Ja nav iegūtu rezistences mehānismu, šie organismi dabiski ir vidēji jutīgi.

a Visi meticilīnrezistentie stafilokoki ir rezistenti pret amoksicilīnu/klavulānskābi.

b Visi celmi ar tādu rezistenci pret amoksicilīnu, ko nenodrošina bēta laktamāzes, ir rezistenti pret amoksicilīnu/klavulānskābi

1 Pret penicilīnu rezistenta Streptococcus pneumoniae infekciju nedrīkst ārstēt ar šo amoksicilīna/klavulānskābes līdzekli (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

2 Ziņots, ka dažās ES valstīs šādu mikroorganismu celmu ar samazinātu jutību sastopamība pārsniedz 10%.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Turpmāk parādīti farmakokinētikas pētījumu rezultāti, kas iegūti, veselu brīvprātīgo grupām intravenozas bolus injekcijas veidā ievadot pa 500 mg/100 mg vai 1000 mg/200 mg amoksicilīna/klavulānskābes.

Vidējie (± SN) farmakokinētiskie raksturlielumi

Intravenoza bolus injekcija

Ievadītā deva

Deva

Vidējā maksimālā koncentrācija serumā

(μg/ml)

T ½

(h)

AUC

(h•mg/l)

No urīna izdalītais daudzums

(%, 0-6 h)

Amoksicilīns

AMX/CA

500 mg/100 mg

500 mg

32,2

1,07

25,5

66,5

AMX/CA

1000 mg/200 mg

1000 mg

105,4

0,9

76,3

77,4

Klavulānskābe

AMX/CA

500 mg/100 mg

100 mg

10,5

1,12

9,2

46,0

AMX/CA

1000 mg/200 mg

200 mg

28,5

0,9

27,9

63,8

AMX – amoksicilīns, CA - klavulānskābe

Izkliede

Aptuveni 25% visas plazmā esošās klavulānskābes un 18% visa plazmā esošā amoksicilīna ir piesaistījušies pie proteīniem. Šķietamais izkliedes tilpums ir aptuveni 0,3‑0,4 l/kg amoksicilīnam un aptuveni 0,2 l/kg klavulānskābei.

Pēc intravenozas ievadīšanas gan amoksicilīns, gan klavulānskābe konstatēta žultspūslī, vēdera audos, ādā, taukos, muskuļaudos, sinoviālajā un peritoneālajā šķidrumā, žultī un strutās. Amoksicilīns cerebrospinālajā šķidrumā neizkliedējas adekvāti.

Pētījumos ar dzīvniekiem nav gūti pierādījumi par aktīvo vielu atvasinājumu nozīmīgu aizturi audos. Amoksicilīnu, tāpat kā vairumu penicilīnu, var noteikt mātes pienā. Arī klavulānskābi nelielā daudzumā var noteikt mātes pienā (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Biotransformācija

Amoksicilīns daļēji tiek izvadīts ar urīnu neaktīvas penicilīnskābes formā un daudzumā, kas atbilst līdz 10-25% sākotnējās devas. Klavulānskābe cilvēka organismā tiek plaši metabolizēta un izvadīta ar urīnu un fēcēm, kā arī oglekļa dioksīda formā ar izelpoto gaisu.

Eliminācija

Amoksicilīna galvenais izvadīšanas ceļš ir caur nierēm, savukārt klavulānskābe tiek izvadīta gan ar renāla, gan nerenāla mehānisma palīdzību.

Amoksicilīna/klavulānskābes vidējais eliminācijas pusperiods veseliem cilvēkiem ir aptuveni viena stunda, bet vidējais kopējais klīrenss – aptuveni 25 l/h. Aptuveni 60-70% amoksicilīna un aptuveni 40‑65% klavulānskābes nemainītā formā tiek izvadīti ar urīnu pirmo 6 h laikā pēc vienas amoksicilīna/klavulānskābes 500 mg/100 mg vai 1000 mg/200 mg intravenozas bolus injekcijas lietošanas. Dažādos pētījumos atklāts, ka 24 stundu laikā amoksicilīna izvadīšana ar urīnu ir 50-85%, bet klavulānskābes izvadīšana ar urīnu – 27-60%. Klavulānskābes gadījumā lielākais zāļu daudzums tiek izvadīts pirmo 2 stundu laikā pēc ievadīšanas.

Lietošana vienlaikus ar probenecīdu aizkavē amoksicilīna izvadīšanu, bet neaizkavē klavulānskābes izvadīšanu caur nierēm (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Vecums

Bērniem no aptuveni 3 mēnešu līdz 2 gadu vecumam amoksicilīna eliminācijas pusperiods ir līdzīgs tā eliminācijas pusperiodam vecākiem bērniem un pieaugušajiem. Ļoti maziem bērniem (tai skaitā priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem) pirmajā dzīves nedēļā zāļu ievadīšanas starplaiks nedrīkst pārsniegt lietošanu divas reizes dienā, jo nav nobriedis renālās eliminācijas ceļš. Tā kā gados vecākiem pacientiem ir lielāka vājākas nieru darbības iespēja, viņiem, izvēloties devu, jāievēro piesardzība un var būt noderīga nieru darbības kontrole.

Nieru darbības traucējumi

Kopējais amoksicilīna/klavulānskābes klīrenss serumā samazinās proporcionāli nieru darbības traucējumu pakāpei. Zāļu klīrensa mazināšanās amoksicilīnam ir izteiktāka nekā klavulānskābei, jo caur nierēm tiek izvadīta lielāka daļa amoksicilīna. Tādēļ nieru darbības traucējumu gadījumā lietotām devām jānovērš nevēlama amoksicilīna uzkrāšanās, saglabājot adekvātu klavulānskābes līmeni (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem deva jāizvēlas piesardzīgi un ar regulāru starplaiku jākontrolē aknu darbība.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos ar suņiem atklāts, ka amoksicilīns/klavulānskābe izraisa kuņģa kairinājumu un vemšanu, kā arī mēles krāsas pārmaiņas.

Ar amoksicilīna/klavulānskābes līdzekli vai tā sastāvdaļām nav veikti kancerogenitātes pētījumi.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nav.

6.2. Nesaderība

Amoksiklav ir nestabilāks infūziju šķīdumos, kas satur glikozi, dekstrānu vai ūdeņraža bikarbonātu. Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

Tā kā amoksicilīns inaktivē aminoglikozīdus, no in vitro sajaukšanas jāizvairās.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Pulveris šķīdumam injekcijām/infūzijām: 2 gadi

Sagatavoto šķīdumu stabilitāte (dažādos infūziju šķidrumos un dažādās temperatūrās):

Šķidrums intravenozām infūzijām

Stabilitātes 25°C temperatūrā

Stabilitāte 5°C temperatūrā

Ūdens injekcijām

4 stundas

8 stundas

Nātrija hlorīds intravenozām infūzijām (0,9%)

4 stundas

8 stundas

Ringera laktāta šķīdums intravenozām infūzijām

3 stundas

Kālija hlorīds vai nātrija hlorīds

3 stundas

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Sagatavotos šķīdumus nedrīkst sasaldēt.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Amoksiklav 1000/200 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai ir pieejams flakonos (bezkrāsaini, izlieta stikla flakoni, 3. hidrolītiskā grupa) ar gumijas aizbāžņiem un alumīnija/polipropilēna vāciņiem, kastītēs pa 5.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Sagatavošana

Intravenozai injekcijai

1000/200 mg Amoksiklav flakons: Lai sagatavotu šķīdumu, saturs jāizšķīdina 20 ml ūdens injekcijām.

Sagatavotais šķīdums ir bāli dzeltenā krāsā.

Intravenozā injekcija jāievada 20 minūtes pēc sagatavošanas. Tas jādara lēni, 3-4 minūšu laikā. Drīkst izmantot tikai dzidru šķīdumu.

Intravenozai infūzijai

1000/200 mg sagatavotā šķīduma (ar 20 ml ūdens injekcijām) jāpievieno 100 ml infūziju šķidruma.

Sagatavotais šķīdums ir bāli dzeltenā krāsā.

Infūzija jāievada 30-40 minūšu laikā.

Uzglabāšanai 5°C temperatūrā, sagatavotais Amoksiklav šķīdums jāiepilda iepriekš atvēsinātos infūziju maisos. 5°C temperatūrā to var uzglabāt līdz 8 stundām. Infūzija jāievada uzreiz pēc istabas temperatūras sasniegšanas.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz d.d.

Verovškova 57

1000, Ljubljana

Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

98-0707

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1998.gada 11.novembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2004.gada 9.marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2017

SASKAŅOTS ZVA 26-04-2018

PAGE

PAGE \* MERGEFORMAT 1

EQ PAGE 1

Amoksiklav variācijas