Aciloc

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Aciloc 25 mg/ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml šķīduma injekcijām satur 25 mg ranitidīna (Ranitidinum), kas atbilst 27,9 mg ranitidīna hidrohlorīda.

1 ampula (2 ml šķīduma) satur 50 mg ranitidīna.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Dzidrs, bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķīdums, bez redzamām daļiņām.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Ranitidīna hidrohlorīda injekcijas ordinē sekojošos gadījumos:

Pieaugušajiem

Hospitalizētiem pacientiem ar patoloģisku hipersekrēciju (Zolindžera-Elisona sindroms), grūti ārstējamu divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, labdabīgu kuņģa čūlu, refluksa ezofagītu, pēcoperācijas čūlas un citos gadījumos, kad nepieciešama kuņģa sekrēcijas samazināšana.

Kā alternatīvu līdzekli perorālai zāļu formai īslaicīgai pacientu ārstēšanai, kuri nav spējīgi zāles lietot iekšķīgi.

Bērniem no 6 mēnešiem līdz 18 gadiem

Īslaicīgai peptiskas čūlas un gastro-ezofageāla refluksa (arī refluksa ezofagīta, simptomātiska gastro-ezofageāla refluksa slimība) ārstēšanai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Pieaugušie (ieskaitot gados vecākus pacientus)

Intramuskulāras injekcijas: 50 mg (2 ml) katras 6–8 stundas (atšķaidīšana nav nepieciešama).

Intravenozas injekcijas: 50 mg (2 ml) katras 6–8 stundas.

Pirms injekcijas Aciloc šķīdumu atšķaida 0,9% nātrija hlorīda šķīdumā līdz koncentrācijai ne lielākai kā 2,5 mg/ml (20 ml). Ievadāms ar ātrumu ne lielāku kā 4 ml/min (5 min.).

Intravenozas infūzijas: 50 mg (2 ml) katras 6–8 stundas.

Pirms ievadīšanas Aciloc 50 mg jāatšķaida 100 ml 5% dekstrozes vai cita piemērotā šķīdumā līdz koncentrācijai, ne lielākai kā 0,5 mg/ml. Jāievada ar ātrumu 25 mg stundā divu stundu laikā.

Pediatriskā populācija

Bērni, zīdaiņi un pusaudži (no 6 mēnešiem līdz 18 gadiem)

(Skatīt 5.2. apakšpunktu Farmakokinētiskās īpašības – Īpašas pacientu grupas)

Ranitidīna injekcija jāveic lēnas i.v. injekcijas veidā (ilgāk nekā 2 minūtēs) līdz maksimāli 50 mg katras 6–8 stundas.

Peptiskas čūlas akūtai terapijai un gastro-ezofageāla refluksa gadījumā

Intravenoza terapija bērniem ar peptisku čūlu ir indicēta vienīgi tad, ja nav iespējama perorāla terapija.

Peptiskas čūlas akūtai terapijai un gastro-ezofageāla refluksa gadījumā pediatriskiem pacientiem ranitidīna injekcijas var nozīmēt devās, kuras ir efektīvas šīs slimības terapijā pieaugušajiem un efektīvas skābes hipersekrēcijas nomākšanai smagi slimiem bērniem. Sākuma deva (2,0 mg/kg vai 2,5 mg/kg, maksimāli 50 mg) var tikt nozīmēta kā lēna intravenoza infūzija (ilgāk nekā 10 minūtēs) vai nu ar infūzijas sūkni ar sekojošu fizioloģiskā šķīduma (3 ml) ievadīšanu (ilgāk nekā 5 minūtes), vai atšķaidot ar fizioloģisko šķīdumu līdz 20 ml. pH>4,0 uzturēšana tiek sasniegta ar intermitējošām infūzijām 1,5 mg/kg katras 6-8 stundas. Alternatīva terapija var būt piesātinoša deva 0,45 mg/kg, kurai seko ilgstoša infūzija ar ātrumu 0,15 mg/kg/stundā.

Jaundzimušie (līdz 1 mēneša vecumam)

(Skatīt 5.2. apakšpunktu Farmakokinētiskās īpašības – Īpašas pacientu grupas)

Lietošana pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem

Pacientiem ar smagiem nieru funkciju traucējumiem (kreatinīna klīrenss mazāks par 50 ml/min) iespējama ranitidīna akumulācija, kas izraisa koncentrācijas pieaugumu plazmā. Šādiem pacientiem iesaka lietot 50 mg (2 ml) Aciloc devas katras 24 stundas. Ja nepieciešams palielināt dienas devu, zāles jāievada katras 12 stundas ar īpašu piesardzību.

Jāņem vērā, ka hemodialīze pazemina ranitidīna koncentrāciju asinīs.

Gados vecāki pacienti

(Skatīt 5.2. apakšpunktu Farmakokinētiskās īpašības – Īpašas pacientu grupas)

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Simptomātiska stāvokļa uzlabošanās pēc ārstēšanas ar ranitidīna hidrohlorīdu neizslēdz kuņģa ļaundabīgu veidojumu klātbūtni. Tādēļ gadījumos, kad kuņģa čūla ir aizdomīga, pirms nozīmēt ārstēšanos ar ranitidīnu, jāizslēdz čūlas malignitātes iespējamība.

Tā kā ranitidīna hidrohlorīds tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm, pacientiem ar nieru mazspēju jāpielāgo devas. Tā kā ranitidīna hidrohlorīds tiek metabolizēts aknās, ārstējot pacientus ar aknu disfunkciju, jāievēro piesardzība.

Reti ziņojumi liecina, ka ranitidīna hidrohlorīds pacientiem ar akūtu porfīriju var sekmēt akūtās porfīrijas lēkmes. Tāpēc pacientiem ar akūtu porfīriju anamnēzē jāizvairās no ranitidīna hidrohlorīda lietošanas.

Piesardzības dēļ pacientiem, kuriem intravenozi ievada ranitidīnu 5 dienas vai ilgāk, ārstēšanas laikā katru dienu jākontrolē aknu enzīmu līmenis (sākot no 5. dienas), jo ziņots par aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanos, lietojot H2 receptoru blokatorus ilgāk par 5 dienām.

Retos gadījumos ziņots par bradikardiju, kas bijusi saistīta ar ātru ranitidīna hidrohlorīda injekciju, visbiežāk pacientiem, kuri bijuši predisponēti sirds ritma traucējumiem.

Nedrīkst pārsniegt rekomendēto ievadīšanas ātrumu.

Gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar hroniskām plaušu slimībām, cukura diabētu vai pavājinātu imunitāti, var būt palielināts sadzīvē iegūtas pneimonijas attīstības risks. Plašos epidemioloģiskos pētījumos novērots, ka lielāks sadzīvē iegūtas pneimonijas rašanās risks ir cilvēkiem, kuri lieto H2 receptoru antagonistus, tai skaitā ranitidīnu, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri pārtrauca šādu zāļu lietošanu, ar novērotā koriģētā relatīvā riska palielināšanos par 1,63 (95% TI, 1,07 - 2,48).

Laboratorijas testi

Ārstēšanas laikā ar ranitidīna hidrohlorīdu var parādīties nepatiesi pozitīvi urīna olbaltumvielu testi, tāpēc rekomendē pārbaudes veikt ar sulfosalicilskābi.

Zāles satur kāliju mazāk par 1 mmol (39 mg) katrā ampulā, būtībā tās ir kāliju nesaturošas.

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā ampulā, būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ranitidīna saistība ar citohroma P450 sistēmu ir vāja, un parastās ranitidīna devas šo sistēmu neinhibē. Par zāļu mijiedarbību ziņots ļoti retos izņēmuma gadījumos, iespējams, izmainoties absorbcijai.

Ir ziņots par palielinātu vai samazinātu protrombīna laiku, vienlaicīgi lietojot ranitidīnu un kumarīna grupas antikoagulantus (varfarīnu). Farmakokinētiskajos pētījumos, lietojot ranitidīnu devās līdz 400 mg/dienā, mijiedarbība netika novērota.

Ranitidīna izraisītā samazinātā kuņģa skābuma dēļ var palielināties triazolāma, midazolāma, glipizīda bioloģiskā pieejamība. Ranitidīna un triazolāma mijiedarbības klīniska nozīme nav zināma.

Ranitidīns var pazemināt cefpodoksīma, itrakonazola, ketokonazola absorbciju un sakvinavīra koncentrāciju plazmā. Tādēļ nepieciešama kontrole un šo zāļu devas pielāgošana.

Lielas ranitidīna devas var samazināt prokaīnamīda un N-acetilprokaīnamīda ekskrēciju, palielinot to koncentrācija plazmā.

Ranitidīns var samazināt atazanavira un delaviridīna uzsūkšanos.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Ranitidīns šķērso palcentāro barjeru un izdalās sievietes krūts pienā.

Tāpat kā citas zāles, ranitidīnu grūtniecības un bērna barošanas ar krūti periodā drīkst lietot tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Aciloc 25 mg/ml šķīdumu injekcijām parasti lieto stacionārā, tomēr jāievēro, ka ranitidīns var radīt nevēlamas blakusparādības (piem., reiboni, nogurumu, apjukumu, uzbudinājumu, halucinācijas). Ja rodas šādas nevēlamas blakusparādības, nedrīkst vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, kā arī veikt citas aktivitātes, kuru veikšanai nepieciešama augsta koncentrēšanās pakāpe.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamo blakusparādību rašanās biežuma norādīšanai izmantoti šādi apzīmējumi.

Ļoti bieži (≥1/10)

Bieži (≥1/100 – <1/10)

Retāk (≥1/1 000 – <1/100)

Reti (≥1/10 000 – <1/1 000)

Ļoti reti (<1/10 000)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Izmaiņas asinsainā (Leikopēnija un/vai trombocitopēnija. Agranulocitoze vai

pancitopēnija, reizēm ar kaulu smadzeņu hipoplāziju vai aplāziju).

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Akūtas paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, nātrene, drudzis, asinsspiediena pazemināšanās, angioedēma, apgrūtināta rīšana, bronhu spazmas, sāpes krūtīs).

Ļoti reti

Anafilakse

Psihiskie traucējumi

Ļoti reti

Apjukuma un satraukuma stāvoklis

Halucinācijas

Depresija.

Šīs blakusparādības novēro galvenokārt smagi slimiem pacientiem un gados vecākiem pacientiem.

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk

Galvassāpes

Nogurums

Reibonis

Ļoti reti

Stipras galvassāpes

Atgriezeniski patvaļīgi kustību traucējumi

Acu bojājumi

Ļoti reti

Neskaidra redze

Sirds funkcijas traucējumi

Ļoti reti

Aritmijas (bradikardija, AV blokāde, asistolija)

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Vaskulīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk

Aizcietējums

Slikta dūša

Sāpes vēderā

Ļoti reti

Akūts pankreatīts

Caureja.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti

Pārejošas aknu raksturlielumu pārmaiņas

Ļoti reti

Hepatīts ar dzelti vai bez tās (parasti atgriezenisks)

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti

Izsitumi uz ādas

Ļoti reti

Daudzformu eritēma

Nieze

Pastiprināta matu izkrišana.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti reti

Locītavu un muskuļu sāpes

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Reti

Kreatinīna līmeņa paaugstināšanās asins plazmā

Ļoti reti

Akūts intersticiāls nefrīts

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti reti

Ginekomastija vīriešiem

Galaktoreja

Dzimumtieksmes zudums un dzimumspējas traucējumi (atgriezeniski).

Ranitidīna lietošanas drošums tika novērtēts bērniem vecumā no 0 – 16 gadiem, kuriem bija ar skābi saistīta slimība. Ranitidīna panesamība bija laba un blakusparādību profils līdzinājās pieaugušajiem. Ir pieejami tikai ierobežoti ilgtermiņa lietošanas drošības dati, īpaši attiecībā uz augšanu un attīstību.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nav pieredzes par ranitidīna hidrohlorīda injekciju pārdozēšanu, un attiecībā uz ranitidīna perorālo zāļu formu pārdozēšanu pieredze ir ierobežota. Ir ziņots, ka akūta pārdozēšana, iekšķīgi lietojot līdz 18 g ranitidīna, saistījusies ar pārejošām blakusparādībām, kas līdzīgas klīnikā novērotajām. Papildus ziņots par gaitas traucējumiem un hipotensiju.

Ja notikusi pārdozēšana, rekomendē klīnisku kontroli un atbalstošu terapiju. Ja nepieciešams, iespējams izvadīt zāles ar hemodialīzi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretčūlas līdzeklis, histamīna H2 receptoru antagonists.

ATĶ kods: A02BA02.

Ranitidīns ir konkurējošs, reversibls histamīna H2 receptoru antagonists, kurš iedarbojas arī uz šūnu receptoriem kuņģī.

Aciloc injekcijās nomāc bazālo un stimulēto kuņģa skābes sekrēciju, kā arī sekrēciju, ko stimulē pentagastrīns, histamīns un parasta barība. Ranitidīna līmenis plazmā no 72, 180 un 376 ng/ml nomāc bazālo skābes sekrēciju attiecīgi par 76%, 90% un 99,5%.

Aciloc injekcijas neietekmē arī pepsīna, pentagastrīna stimulējošā iekšējā faktora un seruma gastrīna sekrēciju.

Tas neietekmē arī seruma gonadotropīna, TTH, kortizola, aldosterona u.c. līmeni.

Ir zināms, ka ranitidīns nomāc kuņģa skābes sekrēciju un samazina caureju, apetītes trūkumu, sāpju iespēju pacientiem, kuriem ir patoloģiska hipersekrēcija, kas ir līdzīga postoperatīvam stāvoklim, pacientiem pēc zarnu rezekcijas.

Retrospektīvi skatoties, no 52 Zolindžera–Elisona sindroma pacientiem, kuri saņēma ranitidīnu, kā arī turpināja intravenozas infūzijas 15 dienas, nevienam no viņiem neattīstījās skābju–peptiskās slimības komplikācijas, kā, piemēram, asiņošana vai perforācija.

Skābju izvadīšana bija kontrolēta līdz ≤10 m Eq/h.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Pēc vienreizējas intravenozas vai intramuskulāras 50 mg devas ranitidīna koncentrācija serumā svārstās diapazonā no 36–94 ng/ml 6–8 stundās. Šī amplitūda ir pietiekoša, lai inhibētu 50% no stimulētās kuņģa skābes sekrēcijas. Pēc intravenozas injekcijas, apmēram 70% izdalās urīnā neizmainītā veidā. Nieru klīrenss vidēji 530 ml/min., ar kopējo klīrensu 760 ml/min. Izplatīšanās tilpums 1,4 l/kg. Eliminācijas pusperiods no 2–2,5 stundām. Pēc intramuskulāras injekcijas (deva – 50 mg) ranitidīns strauji absorbējas ar vidējo maksimālo līmeni 576 ng/ml 15 minūšu laikā. Absorbcija ir pilnīga ar biopieejamību no 90–100% salīdzināma ar absorbciju pie intravenozas ievadīšanas. Galvenais metabolīts ir ranitidīna N–oksīds (<4% no devas). Pārējie ir ranitidīna S–oksīds (1%) un desmetilranitidīns (1%). Ordinējot pacientiem ar aknu disfunkciju novēro nelielas izmaiņas eliminācijas pusperiodā, sadalījuma līmenī, atbrīvošanā un biopieejamībā.

Īpašas pacientu grupas

Bērni/zīdaiņi (6 mēnešus veci un vecāki)

Ierobežoti farmakokinētiskie dati rāda, ka nav nozīmīgas atšķirības eliminācijas pusperiodā (diapazons 3 gadus veciem un vecākiem bērniem: 1,7 – 2,2 stundas) un plazmas klīrensā (diapazons 3 gadus veciem un vecākiem bērniem: 9 – 22 ml/min/kg) starp bērniem un veseliem pieaugušajiem, kuri terapijā intravenozi saņem ranitidīnu, ja devu koriģē atkarībā no ķermeņa svara.

Farmakokinētiskie dati par zīdaiņiem ir ļoti ierobežoti, tomēr tie ir līdzīgi ar gados vecākiem bērniem.

Jaundzimušie (jaunāki par 1 mēnesi)

Ir pieejami ierobežoti farmakokinētiskie dati par jaundzimušajiem, kuri ir saņēmuši ekstrakorporālo membrānu oksigenācijas (Extracorporeal Membrane Oxygenation (EMCO)) terapiju un šie dati norāda, ka plazmas klīrenss pēc intravenozas ranitidīna nozīmēšanas var būt samazināts (1,5-8,2 ml/min/kg), savukārt eliminācijas pusperiods pagarināts. Šķiet, ka ranitidīna klīrenss ir atkarīgs no paredzamās glomerulu filtrācijas ātruma jaundzimušajiem.

Gados vecāki pacienti (pacienti pēc 50 gadu vecuma)

Pacientiem, kuri vecāki par 50 gadiem, sadalīšanās pusperiods ir pagarināts (3-4 h) un klīrenss ir samazināts, tas saistīts ar nieru funkciju pavājināšanos gados vecākiem cilvēkiem. Tomēr sistēmiskā iedarbība un uzkrāšanās ir par 50% augstāka. Šī atšķirība pārsniedz samazināto nieru funkciju, un norāda uz paaugstinātu biopieejamību gados vecākiem pacientiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Intravenozi LD50 līmenis pelēm un žurkām bija attiecīgi 77 un 83 mg/kg.

Ievadot pelēm un žurkām līdz 2000 mg/kg dienā ranitidīna, viņu dzīves laikā netika pierādīta tumorogēna vai kancerogēna iedarbība. Veicot standarta bakteriālos testus (Salmonella, Escherichia Escherichia coli) ar maksimālām šiem testiem rekomendētām preparāta koncentrācijām, netika konstatēta ranitidīna mutagenitāte. Vienreizēja perorāla deva žurku tēviņiem 1000 mg/kg neietekmēja divu metienu pēcnācējus.

Reproduktīvie pētījumi arī norāda uz pierādījumu trūkumu par samazinātu auglību vai to, ka ranitidīna lietošanas dēļ būtu nodarīts ļaunums auglim.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Fenols

Kālija dihidrogēnfosfāts

Nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks 3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Nesasaldēt.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

2 ml šķīduma injekcijām dzintarkrāsas (I tipa) stikla ampulās ar baltu laušanas līniju.

Iepakojumā 5 ampulas pa 2 ml šķīduma.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SIA Unifarma, Vangažu iela 23, Rīga, Latvija

Tālrunis: +371 67 514 388

Fakss: +371 67 383 495

e-pasts: info@unifarma.lv

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

94-0323

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1994. gada 27. decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 27. maijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

09/2016

SASKAŅOTS ZVA 10-11-2016