Vesicare

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Vesicare 10 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Vesicare 10 mg apvalkotās tabletes: katra tablete satur 10 mg solifenacīna sukcināta (Solifenacini succinas), kas atbilst 7,5 mg solifenacīna.

Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts (102,5 mg)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes.

Vesicare 10 mg apvalkotās tabletes:

katra 10 mg tablete ir apaļa, gaiši rozā krāsā un vienā pusē marķēta ar logotipu un cipariem „151”.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Simptomātiska urīna nesaturēšanas un/vai biežākas un neatliekami nepieciešamas urinācijas ārstēšana pacientiem ar pārlieku aktīvas urīnpūšļa darbības sindromu.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie, ieskaitot gados vecākus cilvēkus

Ieteicamā deva ir 5 mg solifenacīna sukcināta vienu reizi dienā. Nepieciešamības gadījumā devu var palielināt līdz 10 mg solifenacīna sukcināta vienu reizi dienā.

Pediatriskā populācija

Vesicare lietošanas drošums un efektivitāte bērniem vēl nav noteikta. Tādēļ bērniem Vesicare lietot nedrīkst.

Pacienti ar nieru nepietiekamību

Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru nepietiekamību (kreatinīna klīrenss > 30 ml/min) deva nav jāpielāgo. Pacientu ar smagu nieru nepietiekamību (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) ārstēšanā jāievēro piesardzība, un viņiem jāsaņem ne vairāk par 5 mg vienu reizi dienā (skatīt 5.2 apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Pacientu ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (7 līdz 9 Child-Pugh punkti) ārstēšanā jāievēro piesardzība, un viņiem jāsaņem ne vairāk par 5 mg vienu reizi dienā (skatīt 5.2 apakšpunktu).

Spēcīgi citohroma P450 3A4 inhibitori

Maksimālā Vesicare deva jāierobežo līdz 5 mg, ja pacientu vienlaicīgi ārstē ar ketokonazolu vai terapeitiskām citu spēcīgu CYP3A4 inhibitoru devām, piem., ritonaviru, nelfinaviru, itrakonazolu (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Lietošanas veids

Vesicare tablete paredzēta iekšķīgai lietošanai, un tā jānorij vesela, uzdzerot šķidrumu. To var lietot kopā ar ēdienu vai atsevišķi.

4.3 Kontrindikācijas

Solifenacīns ir kontrindicēts pacientiem ar urīna aizturi, smagu kuņģa-zarnu trakta stāvokli (tai skaitā toksisku palielinātu resno zarnu), myasthenia gravis vai šaurleņķa glaukomu, kā arī pacientiem, kam ir šo saslimšanu risks.

− Pacienti ar paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu(ām) un/vai jebkuru no palīgvielām.

− Pacienti, kuriem tiek veikta hemodialīze (skatīt 5.2 apakšpunktu).

− Pacienti ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 5.2 apakšpunktu).

− Pacienti ar smagu nieru nepietiekamību vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, kuri saņem spēcīgu CYP3A4 inhibitoru terapiju, piem., ketokonazolu (skatīt 4.5 apakšpunktu).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Vesicare terapijas jāizvērtē citi biežas urinācijas iemesli (sirds nepietiekamība vai nieru saslimšana). Ja ir urīnceļu infekcija, jāuzsāk atbilstoša antibakteriāla terapija.

Vesicare lietošanā piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem ir:

− klīniski būtiska pūšļa izplūdes obstrukcija ar urīna aiztures risku;

− kuņģa-zarnu trakta obstruktīvi traucējumi;

− palēninātas kuņģa-zarnu trakta darbības risks;

− smaga nieru nepietiekamība (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min; skatīt 4.2. un 5.2 apakšpunktu), un šiem pacientiem devas nedrīkst pārsniegt 5 mg;

− vidēji smagi aknu darbības traucējumi (7 līdz 9 Child-Pugh punkti; skatīt 4.2. un 5.2 apakšpunktu), un šiem pacientiem devas nedrīkst pārsniegt 5 mg;

− vienlaicīga spēcīga CYP3A4 inhibitora, piem., ketokonazola, lietošana (skatīt 4.2. un 5.2 apakšpunktu);

− barības vada trūce/kuņģa un barības vada atvilnis, un/vai kuri vienlaicīgi lieto zāles (piem., bisfosfonātus), kas var izraisīt vai paasināt barības vada iekaisumu;

− perifērā neiropātija.

Pacientiem, kam ir riska faktori, piemēram, pagarināta QT intervāla sindroms un hipokaliēmija, ir novērota QT intervāla pagarināšanās un Torsade de pointes.

Zāļu lietošanas drošība un efektivitāte vēl nav noteikta pacientiem ar neirogēnu urīnpūšļa muskulatūras pārlieku aktīvu darbību.

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Dažiem pacientiem, kuri lietojuši solifenacīna sukcinātu, ziņots par angioedēmu ar elpceļu aizsprostojumu. Angioedēmas rašanās gadījumā solifenacīna sukcināts jāpārtrauc lietot un jānozīmē atbilstoša terapija, un/vai jāveic atbilstoši pasākumi.

Dažiem ar solifenacīna sukcinātu ārstētiem pacientiem ir aprakstītas anafilaktiskas reakcijas. Pacientiem, kam attīstās anafilaktiskas reakcijas, jāpārtrauc solifenacīna sukcināta lietošana un jānodrošina atbilstoša terapija un/vai pasākumi.

Maksimālo Vesicare iedarbību var noteikt pēc vismaz 4 nedēļu lietošanas.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakoloģiskā mijiedarbība

Vienlaicīga ārstēšana ar citām zālēm ar antiholīnerģiskām īpašībām var izraisīt izteiktāku terapeitisko iedarbību un nevēlamas blakusparādības. Pēc terapijas ar Vesicare jābūt apmēram vienas nedēļas pārtraukumam pirms citas antiholīnerģiskas terapijas sākšanas. Solifenacīna terapeitisko iedarbību var mazināt vienlaicīga holīnerģisku receptoru agonistu lietošana. Solifenacīns var pavājināt kuņģa-zarnu trakta darbību stimulējošu zāļu (piemēram, metoklopramīda un cisaprīda) iedarbību.

Farmakokinētiskā mijiedarbība

In vitro pētījumos ir pierādīts, ka terapeitiskā koncentrācijā solifenacīns neinhibē CYP1A1/2, 2C9, 2C19, 2D6 vai 3A4, kas veidojas cilvēka aknu mikrosomās. Tādēļ maz ticams, ka solifenacīns izmaina ar šiem CYP enzīmiem metabolizētu zāļu klīrensu.

Citu zāļu iedarbība uz solifenacīna farmakokinētiku

Solifenacīnu metabolizē CYP3A4. Ketokonazola (200 mg/dienā) – spēcīga CYP3A4 inhibitora vienlaicīga lietošana divreiz palielināja solifenacīna AUC, un ketokonazola deva 400 mg/dienā trīsreiz palielināja solifenacīna AUC. Tādēļ maksimālā Vesicare deva jāierobežo līdz 5 mg, ja pacientu vienlaicīgi ārstē ar ketokonazolu vai terapeitiskām citu spēcīgu CYP3A4 inhibitoru devām (piem., ritonaviru, nelfinaviru, itrakonazolu) (skatīt 4.2 apakšpunktu).

Vienlaicīga solifenacīna un spēcīga CYP3A4 inhibitora lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar smagu nieru nepietiekamību vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem.

Enzīmu indukcijas iedarbība uz solifenacīna un tā metabolītu farmakokinētiku, kā arī līdzīgāku CYP3A4 substrātu iedarbība uz solifenacīnu nav pētīta. Tā kā solifenacīnu metabolizē CYP3A4, iespējama farmakokinētiska mijiedarbība ar citiem līdzīgākiem CYP3A4 substrātiem (piem., verapamilu, diltiazēmu) un CYP3A4 ierosinātājiem (piem., rifampicīnu, fenitoīnu, karbamazepīnu).

Solifenacīna iedarbība uz citu zāļu farmakokinētiku

Perorālie kontracepcijas līdzekļi

Lietojot Vesicare, netika novērota farmakokinētiska solifenacīna mijiedarbība ar kombinētajiem perorālajiem kontracepcijas līdzekļiem (etinilestradiolu/levonorgestrelu).

Varfarīns

Lietojot Vesicare, neizmainījās R-varfarīna un S-varfarīna farmakokinētika vai to iedarbība uz protrombīnu periodu.

Digoksīns

Vesicare lietošana neietekmē digoksīna farmakokinētiku.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniski dati par sievietēm, kam solifenacīna lietošanas laikā iestājās grūtniecība, nav pieejami. Pētījumos ar dzīvniekiem netika novērota tieša kaitīga ietekme uz auglību, embrija / augļa attīstību vai dzemdībām (skatīt 5.3 apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Izrakstot Vesicare grūtniecēm, jābūt piesardzīgiem.

Barošana ar krūti

Dati par solifenacīna izdalīšanos mātes pienā nav pieejami. Pelēm solifenacīns un/vai tā metabolīti izdalījās pienā, un atkarībā no devas kavēja jaundzimušo pelēnu augšanu (skatīt 5.3 apakšpunktu). Tādēļ barošanas ar krūti laikā jāizvairās lietot Vesicare.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Tā kā solifenacīns, līdzīgi kā citi antiholīnerģiski preparāti, var izraisīt redzes traucējumus un reti miegainību vai gurdenumu (skatīt 4.8 apakšpunktu „Nevēlamās blakusparādības”), var tikt traucēta spēja vadīt transporta līdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības īpašību apkopojums

Solifenacīna farmakoloģiskās iedarbības dēļ Vesicare var izraisīt (vispārējas) vieglas vai vidēji smagas antiholīnerģiskas blakusparādības. Antiholīnerģisku blakusparādību biežums ir atkarīgs no devas. Visbiežāk novērotā Vesicare izraisītā blakusparādība ir sausuma sajūta mutē. Tā novērota 11% pacientu, kuri saņēma 5 mg vienu reizi dienā, 22% pacientu, kuri saņēma 10 mg vienu reizi dienā, un 4% pacientu, kuri saņēma placebo. Sausuma sajūta mutē bija visumā neizteikta, un tikai dažos gadījumos terapija tika pārtraukta. Visumā preparāta atbilstība bija ļoti augsta (aptuveni 99%) un apmēram 90% pacientu, kurus ārstēja ar Vesicare, pabeidza pilnu 12 nedēļu terapijas kursu pētījuma laikā.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

MedDRA sistēmas orgānu klasifikācija

Ļoti bieži (≥ 1/10)

Bieži

(≥ 1/100 līdz < 1/10)

Retāk

(no ≥ 1/1000 līdz < 1/100)

Reti

(≥ 1/10 000 līdz < 1/1000)

Ļoti reti

(< 1/10 000)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Infekcijas un infestācijas

Urīnceļu infekcija

Cistīts

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiskas reakcijas*

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Vājāka ēstgriba*

Hiperkaliēmija*

Psihiskie traucējumi

Halucinācijas*

Apjukuma stāvokļi*

Delīrijs*

Nervu sistēmas traucējumi

Miegainība

Garšas sajūtas izmaiņas

Reibonis*, galvassāpes*

Acu bojājumi

Redzes miglošanās

Sausums acīs

Glaukoma*

Sirds funkcijas traucējumi

Torsade de pointes*

QT intervāla pagarināšanās elektrokardiogrammā*

Priekškambaru mirdzaritmija*

Sirdsklauves*

Tahikardija*

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Sausums degunā

Disfonija*

Kunģa-zarnu trakta traucējumi

Sausums mutē

Aizcietējums Nelabums Dispepsija Sāpes vēderā

Kuņģa un barības vada atviļņa slimības

Sausums kaklā

Resnās zarnas obstipācija

Fekāliju uzkrāšanās vemšana *

Ileuss*

Diskomforta sajūta vēderā*

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Aknu darbības traucējumi*

Aknu funkcionālo testu rezultātu novirzes*

Ādas un zemādas audu bojājumi

Sausa āda

Nieze *, izsitumi *

Multiforma eritēma*, nātrene *, angioedēma*

Eksfoliatīvs dermatīts*

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu vājums*

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Apgrūtināta urinācija

Urīna aizture

Nieru darbības traucējumi*

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nogurums Perifēra tūska

* novērots post-mārketinga periodā

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15,

Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Solifenacīna sukcināta pārdozēšana var izraisīt smagas antiholīnerģiskas reakcijas. Lielākā vienam pacientam nejauši iedotā solifenacīna sukcināta deva bija 280 mg piecu stundu laikā. Rezultāts bija garīgo spēju izmaiņas, taču hospitalizācija nebija nepieciešama.

Ārstēšana

Solifenacīna sukcināta pārdozēšanas gadījumā pacients jāārstē ar aktīvo ogli. Kuņģa skalošana ir efektīva, ja tā tiek veikta 1 st. laikā. Taču vemšanu izraisīt nedrīkst.

Līdzīgi kā ar citiem antiholīnerģiskiem preparātiem,simptomus var ārstēt šādi:

− Smaga centrāla antiholīnerģiska iedarbība, piemēram, halucinācijas vai izteikts uzbudinājums – ārstē ar fizostigmīnu vai karbaholu;

− Konvulsijas vai izteikts uzbudinājums – ārstē ar benzodiazepīniem;

− Elpas trūkums – mākslīga elpināšana;

− Tahikardija – ārstē ar beta-blokatoriem;

− Urīna aizture – veic kateterizāciju;

− Midriāze – ārstē ar pilokarpīna acu pilieniem un/vai pacientu ievieto tumšā telpā.

Līdzīgi kā ar citiem antimuskarīna preparātiem pārdozēšanas gadījumā īpaša uzmanība jāpievērš pacientiem, kam ir zināms QT intervāla pagarināšanās risks (t.i., hipokalēmija, bradikardija vai vienlaicīgi tiek lietotas zāles, par kurām zināms, ka tās pagarina QT intervālu) un agrāk bijušas nopietnas sirds saslimšanas (t.i., miokarda išēmija, aritmija, asiņu pieplūduma izraisīta sirds mazspēja).

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa – urīnceļu spazmolītiķis,

ATĶ kods: G04B D08.

Darbības mehānisms

Solifenacīns ir konkurētspējīgs, īpašs holīnerģisks receptoru antagonists.

Urīnpūsli inervē parasimpātiski holīnerģiski nervi. Acetilholīns savelk urīnpūšļa gludo muskuli ar muskarīnreceptoriem, no kuriem visvairāk iesaistītais ir M₃ apakštips. In vitro un in vivo farmakoloģijas pētījumos novērots, ka solifenacīns ir konkurētspējīgs M₃ apakštipa muskarīnreceptoru inhibitors. Bez tam soifenacīns izrādījās īpašs muskarīnreceptoru antagonists, kas bija mazliet vai nemaz nebija līdzīgs dažādiem citiem pārbaudītajiem receptoriem un jonu kanāliem.

Farmakodinamiskā iedarbība

Vesicare 5 mg un 10 mg devu dienā terapija tika pētīta vairākos dubultmaskētos, randomizētos, kontrolētos klīniskos pētījumos vīriešiem un sievietēm ar pārlieku aktīvu pūšļa darbību.

Kā redzams tabulā, gan 5 mg, gan 10 mg Vesicare devas statistiski būtiski uzlaboja primāros un sekundāros mērķa raksturlielumus salīdzinājumā ar placebo. Iedarbību novēroja pēc vienas nedēļas kopš terapijas sākšanas, un tā nostabilizējas 12 nedēļās. Ilgtermiņa atklātā pētījumā tika novērots, ka iedarbība saglabājas vismaz 12 mēnešus. Pēc 12 nedēļu terapijas aptuveni 50% pacientu, kam pirms ārstēšanas bija nesaturēšana, beidzās nesaturēšanas gadījumi, un vēl 35% pacientu urinēšanas biežums samazinājās līdz 8 reizēm dienā. Pārlieku aktīvas pūšļa darbības simptomu ārstēšana sniedz vairākus ieguvumus dzīves kvalitātes jomā, piemēram, vispārējais veselības stāvoklis, nesaturēšanas ietekme, ikdienas pienākumi, fiziski ierobežojumi, sociāli ierobežojumi, emocijas, simptomu smaguma pakāpe, pasākumi smaguma pakāpes mazināšanai un miegs/enerģija.

Četru kontrolētu 3. fāzes pētījumu rezultāti (apkopotie dati), kuros terapijas ilgums bija 12 nedēļas.

Placebo

Vesicare 5 mg 1xd

Vesicare 10 mg 1xd

Tolterodīns 2 mg 2xd

Urinēšanas reižu skaits/24 h

Vidējie sākumdati

Vidējais samazinājums zem sākumdatiem

% izmaiņu no sākumdatiem

n

p-vērtība*

11,9

1,4

(12%)

1138

12,1

2,3

(19%)

552

<0,001

11,9

2,7

(23%)

1158

<0,001

12,1

1,9

(16%)

250

0,004

Neatliekamības epizožu skaits/24 h

Vidējie sākumdati

Vidējais samazinājums zem sākumdatiem

% izmaiņu no sākumdatiem

n

p-vērtība*

6,3

2,0

(32%)

1124

5,9

2,9

(49%)

548

<0,001

6,2

3,4

(55%)

1151

<0,001

5,4

2,1

(39%)

250

0,031

Nesaturēšanas epizožu skaits/24 h

Vidējie sākumdati

Vidējais samazinājums zem sākumdatiem

% izmaiņu no sākumdatiem

n

p-vērtība*

2,9

1,1

(38%)

781

2,6

1,5

(58%)

314

<0,001

2,9

1,8

(62%)

778

<0,001

2,3

1,1

(48%)

157

0,009

Niktūrijas (nakts urinēšanas) epizožu skaits/24 h

Vidējie sākumdati

Vidējais samazinājums zem sākumdatiem

% izmaiņu no sākumdatiem

n

p-vērtība*

1,8

0,4

(22%)

1005

2,0

0,6

(30%)

494

0,025

1,8

0,6

(33%)

1035

<0,001

1,9

0,5

(26%)

232

0,199

Iztukšotais apjoms/urinēšana

Vidējie sākumdati

Vidējais palielinājums zem sākumdatiem

% izmaiņu no sākumdatiem

n

p-vērtība*

166 ml

9 ml

(5%)

1135

146 ml

32 ml

(21%)

552

<0,001

163 ml

43 ml

(26%)

1156

<0,001

147 ml

24 ml

(16%)

250

<0,001

Ieliktnīšu skaits/24 h

Vidējie sākumdati

Vidējais samazinājums zem sākumdatiem

% izmaiņu no sākumdatiem

n

p-vērtība*

3,0

0,8

(27%)

238

2,8

1,3

(46%)

236

<0,001

2,7

1,3

(48%)

242

<0,001

2,7

1,0

(37%)

250

0,010

Piezīme:

Četros galvenajos pētījumos lietoja 10 mg Vesicare un placebo. Divos no četriem pētījumiem lietoja arī 5 mg Vesicare un vienā pētījumā – arī tolterodīnu 2 mg 2xd. Katrā atsevišķā pētījumā ne visi parametri un terapijas grupas tika izvērtēti. Tādēļ uzskaitītais pacientu skaits var nebūt precīzs attiecībā uz parametriem un terapijas grupām.

*

P-vērtība pāru salīdzinājumam ar placebo.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc Vesicare tablešu ieņemšanas solifenacīna maksimālā koncentrācija plazmā (C_max) tiek sasniegta pēc 3 līdz 8 stundām. T_max nav atkarīgs no devas. C_max, un laukums zem līknes (AUC) palielinās proporcionāli devai no 5 līdz 40 mg. Absolūta biopieejamība ir apmēram 90%. Pārtikas uzņemšana neietekmē solifenacīna C_max un AUC.

Izkliede

Solifenacīna izplatīšanās neapšaubāmais apjoms pēc intravenozas ievadīšanas ir apmēram 600 L. Solifenacīns lielā mērā (aptuveni 98%) ir saistīts ar plazmas proteīniem, galvenokārt α₁-skābes glikoproteīnu.

Biotransformācija

Solifenacīnu plaši metabolizē aknas, galvenokārt citohroma P450 3A4 (CYP3A4). Tomēr ir arī alternatīvi metabolisma ceļi, kas var veicināt solifenacīna metabolismu. Sistēmisks solifenacīna klīrenss ir apmēram 9,5 l/h, un galīgais solifenacīna pusperiods ir 45-68 stundas. Pēc perorālas devas plazmā bez solifenacīna tika noteikti viens farmakoloģiski aktīvs (4R-hidroksisolifenacīns) un trīs neaktīvi metabolīti (solifenacīna N-glikuronīds, N-oksīds un 4R-hidroksi-N-oksīds).

Eliminācija

Pēc vienreizējas 10 mg [¹⁴C-marķēta]-solifenacīna devas pēc 26 dienām apmēram 70% radioaktivitātes tika noteikta urīnā un 23% fekālijās. Urīnā aptuveni 11% radioaktivitātes ir atklāti kā neizmainījusies aktīvā viela; apmēram 18% kā N-oksīda metabolīts, 9% kā 4R-hidroksi-N-oksīda metabolīts un 8% kā 4R-hidroksimetabolīts (aktīvais metabolīts).

Linearitāte/nelinearitāte

Terapeitisku devu diapazonā farmakokinētika ir lineāra.

Citas īpašas populācijas

Gados vecāki pacienti

Atkarībā no pacienta vecuma deva nav jāpielāgo. Pētījumos ar vecākiem pacientiem pierādījās, ka solifenacīna iedarbība, kas izteikta kā AUC, lietojot solifenacīna sukcinātu (5 mg un 10 mg vienreiz dienā), bija līdzīga veseliem gados vecākiem subjektiem (vecumā no 65 līdz 80 gadiem) un veseliem jauniem subjektiem (jaunākiem par 55 gadiem). Vidējais uzsūkšanās ātrums, kas izteikts kā t_max, vecākiem cilvēkiem bija mazliet lēnāks, un galīgais pusperiods vecākiem pacientiem bija aptuveni par 20% garāks. Šīs nelielās atšķirības netika uzskatītas par klīniski būtiskām.

Solifenacīna farmakokinētika nav noteikta bērniem un pusaudžiem.

Dzimums

Solifenacīna farmakokinētiku neietekmē dzimums.

Rase

Solifenacīna farmakokinētiku neietekmē rase.

Nieru nepietiekamība

Solifenacīna AUC un C_max, zāles lietojot pacientiem ar vieglu un vidēji smagu nieru nepietiekamību, būtiski neatšķīrās no šiem rādītājiem veseliem brīvprātīgajiem. Pacientiem ar smagu nieru nepietiekamību (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), lietojot solifenacīnu, iedarbība bija būtiski lielāka nekā pārbaudēs ar C_max palielinājumu par apmēram 30%, AUC par vairāk nekā 100% un t_½ par vairāk nekā 60%. Statistiski būtisku saistību novēroja starp kreatinīna klīrensu un solifenacīna klīrensu. Farmakokinētika pacientiem, kam tiek veikta hemodialīze, nav pētīta.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (7 līdz 9 Child-Pugh punkti) C_max netiek ietekmēts, AUC palielinās par 60% un t_½ divkāršojas. Solifenacīna farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskajos datos neatklājas īpašs risks cilvēkiem, balstoties uz tradicionāliem farmakoloģiskās drošības, atkārtotas devas toksicitātes, auglības, embrija un augļa attīstības, gēnu toksicitātes un kancerogēnas iespējamības pētījumiem. Pirms- un pēcnatālas attīstības pētījumos pelēm mātītes ārstēšana ar solifenacīnu zīdīšanas laikā izraisīja no devas atkarīgu pazeminātu pelēnu pēcdzemdību izdzīvošanas koeficientu, samazinātu pelēna svaru un lēnāku fizisko attīstību, kas bija klīniski būtiski. Pusaugu pelēm, kuras, sākot ar desmito vai divdesmit pirmo dienu pēc dzimšanas, tika ārstētas ar devām, kas nodrošina farmakoloģisko efektu, novēroja ar devu saistītas mirstības pieaugumu bez iepriekšējām klīniskām pazīmēm. Abām grupām, salīdzinot ar pieaugušām pelēm, novēroja paaugstinātu mirstību. Pusaugu pelēm, kuru ārstēšanu uzsāka ar desmito dienu, ekspozīcija plazmā bija augstāka nekā pieaugušām pelēm; sākot ar divdesmit pirmo dienu ārstēt uzsāktajām pelēm sistēmiskā ekspozīcija bija salīdzināma ar pieaugušām pelēm novēroto ekspozīciju. Pusaugu peļu paaugstinātās mirstības klīniskā nozīme nav zināma.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Kukurūzas ciete

Laktozes monohidrāts

Hipromeloze

Magnija stearāts

Apvalks

Makrogols 8000

Talks

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

6.2 Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3 Uzglabāšanas laiks

3 gadi

Pēc pudelītes pirmās atvēršanas, zāles izlietot 6 mēnešu laikā. Uzglabāt pudelīti cieši noslēgtu.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Iepakojums

Tabletes ir iepakotas PVH/alumīnija blisteros vai augsta blīvuma poliestera pudelītēs ar polipropilēna aizdari.

Blisteru iepakojuma izmēri:

3, 5, 10, 20, 30, 50, 60, 90, 100 vai 200 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Iepakojuma lielums pudelītē:

100 tabletes

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Astellas Pharma d.o.o.

Šmartinska cesta 53

1000 Ljubljana

Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

05 - 0099

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2005.gada 13.aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009.gada 3.augusts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

SASKAŅOTS ZVA 25-10-2018