Piracetam-Kalceks

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Piracetam‑Kalceks 200 mg/ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml šķīduma satur 200 mg piracetāma (Piracetamum).

Viena ampula (5 ml) satur 1000 mg piracetāma (Piracetamum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Dzidrs bezkrāsains vai viegli dzeltenīgs šķidrums.

Šķīduma pH 5,0‑6,0.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Psihoorganiskā sindroma – atmiņas zuduma, uzmanības traucējumu un gribasspēka zuduma – simptomātiskai ārstēšanai.

Kortikāla mioklonusa monoterapijai vai kombinētai terapijai.

Vertigo un ar to saistītu līdzsvara traucējumu ārstēšanai, izņemot vazomotoriskas vai psihiskas izcelsmes reiboni.

Uzvedības traucējumu ārstēšanai alkohola abstinences gadījumā.

Bērniem:

Disleksijas ārstēšanai vienlaikus ar citiem atbilstošiem pasākumiem, piemēram, logopēda konsultāciju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Turpmāk norādītas dienas devas atbilstoši indikācijām.

Psihoorganiskā sindroma simptomātiska ārstēšana

Ieteicamā dienas deva ir 2,4 g līdz 4,8 g, dalot divās vai trīs reizes devās.

Kortikāla mioklonusa ārstēšana

Sākuma deva ir 7,2 g dienā, pēc tam ik trīs vai četras dienas to palielina par 4,8 g dienā, līdz tiek sasniegta maksimālā deva – 24 g dienā, dalot divās vai trīs reizes devās.

Citu antimioklonisku zāļu devas nav jāmaina. Atkarībā no iegūtā klīniskā efekta, ja iespējams, jāmazina citu zāļu devas.

Piracetāma terapija jāturpina tik ilgi, kamēr neizzūd sākotnējā smadzeņu slimība. Pacientiem ar akūtu lēkmi laika gaitā var notikt spontāna atveseļošanās, un ik pēc 6 mēnešiem jāmēģina samazināt devu vai pārtraukt ārstēšanu. Piracetāma deva jāmazina par 1,2 g ik divas dienas (ik trīs vai četras dienas Lensa un Adamsa sindroma gadījumā, lai izvairītos no pēkšņa recidīva vai lietošanas pārtraukšanas izraisītiem krampjiem).

Vertigo ārstēšana

Ieteicamā dienas deva ir 2,4 g līdz 4,8 g, dalot divās vai trīs reizes devās.

Uzvedības traucējumi alkohola abstinences gadījumā

12 g dienā akūtajā periodā; balstdeva – 2,4 g dienā.

Pediatriskā populācija

Disleksijas ārstēšana vienlaikus ar runas terapiju

Bērniem pēc 8 gadu vecuma un pusaudžiem ieteicamā dienas deva ir aptuveni 3,2 g, dalot divās reizes devās.

Gados vecāki cilvēki

Devas pielāgošana ir ieteicama vecāka gadagājuma pacientiem, kuriem ir nieru darbības traucējumi (skat. turpmāk Pacienti ar nieru darbības traucējumiem). Ilgstoši ārstējot gados vecākus pacientus, nepieciešams regulāri novērtēt kreatinīna klīrensu, lai, ja nepieciešams, pielāgotu devu.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Dienas deva jāpielāgo individuāli atbilstoši nieru darbībai. Skatīt tabulu turpmāk; pielāgojiet devu, kā norādīts. Lai lietotu šo devu tabulu, nepieciešams noteikt pacienta kreatinīna klīrensu (KLkr) (ml/min). KLkr (ml/min) var aprēķināt, nosakot kreatinīna līmeni serumā (mg/dl) un izmantojot šādu formulu:

[140 – vecums (gadi)] x ķermeņa masa (kg)

KLkr = ⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯ (x 0,85 sievietēm)

72 x kreatinīna līmenis serumā (mg/dl) EMBED Equation.3

Grupa

Kreatinīna klīrenss

(ml/min)

Devas un lietošanas biežums

Normāla

> 80

Parastā dienas deva, dalot 2 līdz 4 reizes devās

Viegla

50‑79

2/3 parastās dienas devas, dalot 2 līdz 3 reizes devās

Mērena

30‑49

1/3 parastās dienas devas, dalot 2 reizes devās

Smaga

< 30

1/6 parastās dienas devas, lietojot vienu reizi

Nieru slimības gala stadija

–

Kontrindicēta

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem, kuriem ir tikai aknu darbības traucējumi, deva nav jāpielāgo. Pacientiem, kuriem ir aknu un nieru darbības traucējumi, ieteicama devas pielāgošana (skat. iepriekš Pacienti ar nieru darbības traucējumiem).

Lietošanas veids

Ievada intravenozi, infūzijas veidā vai intramuskulāri. Dienas devu ieteicams dalīt 2 līdz 4 reizes devās.

Intravenozi injekcija jāveic lēni vairāku minūšu laikā.

Infūzija jāveic ilgstoši, ievadot ieteicamo dienas devu 24 stundu laikā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret piracetāmu vai citiem pirolidona atvasinājumiem, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Piracetāms ir kontrindicēts pacientiem, kuriem ir asinsizplūdums smadzenēs.

Piracetāms ir kontrindicēts pacientiem, kuriem ir nieru slimības gala stadija.

Piracetāmu nedrīkst lietot pacientiem ar Hantingtona horeju.

Kontrindicēts bērniem, jaunākiem par 1 gadu.

Kontrindicēts grūtniecības un zīdīšanas periodā.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz trombocītu agregāciju

Pacientiem ar smagu hemorāģiju, pacientiem ar asiņošanas risku, piemēram, kuņģa‑zarnu trakta čūlas gadījumā, pacientiem ar hemostāzes traucējumiem, pacientiem ar hemorāģisku cerebrovaskulāru notikumu anamnēzē, pacientiem, kuriem tiek veikta plaša ķirurģiska iejaukšanās, tostarp zobu ķirurģija, un pacientiem, kuri lieto antikoagulantus vai trombocītu antiagregantus, to skaitā aspirīnu mazās devās, jāievēro piesardzība, jo piracetāms ietekmē trombocītu agregāciju (skat. 5.1. apakšpunktu).

Nieru mazspēja

Nieru mazspējas gadījumā jāievēro piesardzība, jo piracetāms izdalās caur nierēm (skat. 4.2. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Ilgstoši ārstējot vecāka gadagājuma cilvēkus, regulāri jānovērtē kreatinīna klīrenss, lai, ja nepieciešams, pielāgotu devu (skat. 4.2. apakšpunktu).

Lietošanas pārtraukšana

Pacientiem ar mioklonusu jāizvairās pēkšņi pārtraukt ārstēšanu, jo tas var radīt pēkšņu recidīvu vai lietošanas pārtraukšanas izraisītus krampjus.

Ar palīgvielām saistīti brīdinājumi

Injekcijām: šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija katrā ampulā – būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

Infūzijām: šīs zāles satur aptuveni 1,46 mmol (vai aptuveni 33,6 mg) nātrija 24 gramos piracetāma. Tas jāņem vērā pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Ir paredzams, ka zāļu mijiedarbības potenciāls, kas rada piracetāma farmakokinētikas pārmaiņas, būs zems, jo apmēram 90 % piracetāma devas izdalās ar urīnu nemainītā veidā.

In vitro piracetāms neinhibē cilvēka galvenā aknu citohroma P450 (CYP) izoformas CYP 1A2, 2B6, 2C8, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 4A9/11, ja koncentrācija ir 142, 426 un 1422 mikrogrami/ml.

Pie koncentrācijas 1422 mikrogrami/ml tika novērota neliela inhibējoša ietekme uz izoformām 2A6 (21 %) un 3A4/5 (11 %). Iespējams, ka inhibīcijas konstantes (Ki) vērtība, kura var inhibēt šīs abas izoformas, var pārsniegt 1422 mikrogramus/ml. Tādēļ nav ticams, ka radīsies piracetāma metaboliska mijiedarbība ar citām zālēm.

Vairogdziedzera hormoni

Lietojot vienlaikus ar vairogdziedzera hormoniem (T3 (trijodtironīns)+T4 (tiroksīns)), konstatēts apjukums, uzbudināmība un miega traucējumi.

Acenokumarols

Publicētā vienkārši maskētā pētījumā, lietojot 9,6 g piracetāma dienā pacientiem ar smagu atkārtotu vēnu trombozi, nebija jāmaina acenokumarola deva, kas nepieciešama, lai sasniegtu Starptautisko normalizēto attiecību (INR – International normalized ratio) 2,5‑3,5, bet, salīdzinot ar acenokumarola monoterapijas iedarbību, tika konstatēts, ka, lietojot papildus 9,6 g piracetāma dienā, ievērojami samazinājās trombocītu agregācija, ß‑tromboglobulīna (ßTG) atbrīvošanās, pazeminājās fibrinogēna un Vilebranda faktoru (VIII : C; VIII : vW : Ag; VIII : vW : RCo) līmenis un samazinājās asins un plazmas viskozitāte.

Pretepilepsijas līdzekļi

Lietojot 20 g piracetāma dienā četras nedēļas, nemainījās pretepilepsijas līdzekļu (karbamazepīna, fenitoīna, fenobarbitāla, valproāta) maksimālais un minimālais līmenis serumā epilepsijas slimniekiem, kuri lietoja stabilas devas.

Alkohols

Vienlaicīga alkohola lietošana neietekmēja piracetāma līmeni serumā, un alkohola līmenis nemainījās, lietojot 1,6 g piracetāma perorāli.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par piracetāma lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo un augļa attīstību, dzemdībām un postnatālu attīstību (skat. 5.3. apakšpunktu).

Piracetāms šķērso placentāro barjeru. Jaundzimušajam zāļu līmenis ir apmēram 70‑90 % no zāļu līmeņa mātei. Grūtniecības laikā piracetāmu lietot nedrīkst (skat. 4.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Piracetāms nokļūst mātes pienā. Tādēļ zīdīšanas laikā nedrīkst lietot piracetāmu vai piracetāma terapijas laikā zīdīšana jāpārtrauc (skat. 4.3. apakšpunktu). Lēmums pārtraukt zīdīšanu vai terapiju ar piracetāmu jāpieņem, izvērtējot barošanas ar krūti ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Jāņem vērā, ka zāļu lietošanas laikā novērotās blakusparādības var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

a. Drošības jautājumu kopsavilkums

Dubultmaskētie, placebo kontrolētie klīniskie vai farmakoklīniskie pētījumi, kuru kvantificētie drošības dati ir pieejami (izraksts no UCB Dokumentācijas Datu Bankas 1997. gada jūnijā), aptvēra vairāk nekā 3000 subjektu, kuri saņēma piracetāmu, neatkarīgi no indikācijas, dozēšanas formas, diennakts devas vai populācijas tipa.

b. Blakusparādību uzskaitījums

Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā, turpmāk norādītas atbilstoši orgānu sistēmu grupām un biežumam. Biežums noteikts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem). Pēcreģistrācijas periodā iegūtie dati ir nepietiekami, lai noteiktu blakusparādību biežumu ārstējamo pacientu grupā.

Ir informācija par šādām piracetāma blakusparādībām, kas bija statistiski ievērojami biežāk sastopamas, salīdzinot ar placebo.

Biežums ir norādīts piracetāmam (n=3017), salīdzinot ar placebo (n=2850) ārstētiem pacientiem.

Orgānu sistēmu grupas

Bieži

Reti

Nervu sistēmas traucējumi

Hiperkinēzija

(1,72 vs 0,42 %)

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ķermeņa masas palielināšanās

(1,29 vs 0,39 %)

Psihiskie traucējumi

Nervozitāte

(1,13 vs 0,25 %)

Miegainība

(0,96 vs 0,25 %)

Depresija

(0,83 vs 0,21 %)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija

(0,23 vs 0,00 %)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Nav zināms: hemorāģiski traucējumi.

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināms: anafilaktoīda reakcija, paaugstināta jutība.

Psihiskie traucējumi

Bieži: nervozitāte.

Retāk: depresija.

Nav zināms: uzbudinājums, nemiers, apjukums, halucinācijas.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: hiperkinēzija.

Retāk: miegainība.

Nav zināms: ataksija, līdzsvara traucējumi, epilepsijas paasinājums, galvassāpes, bezmiegs.

Ausu un labirinta bojājumi

Nav zināms: vertigo.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Reti: tromboflebīts, hipotensija (pēc intravenozas ievadīšanas).

Kuņģa‑zarnu trakta traucējumi

Nav zināms: sāpes vēderā, sāpes vēdera augšdaļā, caureja, slikta dūša, vemšana.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nav zināmi: angioneirotiskā tūska, dermatīts, nieze, nātrene.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk: astēnija.

Reti: sāpes injekcijas vietā, drudzis (pēc intravenozas ievadīšanas).

Izmeklējumi

Bieži: ķermeņa masas palielināšanās.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām HYPERLINK "http://" Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

4.9.1. Simptomi

Nav ziņots par papildu blakusparādībām, kas būtu īpaši saistītas ar piracetāma pārdozēšanu.

Augstākā piracetāma pārdozēšanas deva, par kuru ziņots, bija 75 g, lietojot perorāli. Asiņaina caureja un sāpes vēderā visticamāk bija saistītas ar pārmērīgi lielu sorbitola devu.

4.9.2. Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Akūtas nozīmīgas pārdozēšanas gadījumā kuņģi var iztukšot, veicot kuņģa skalošanu vai izraisot vemšanu. Piracetāma pārdozēšanas ārstēšanai nav specifiska antidota. Pārdozēšanas gadījumā veic simptomātisku ārstēšanu, un var izmantot hemodialīzi. Izmantojot dialīzi, piracetāma ekstrakcijas efektivitāte ir 50‑60 %.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nootrops līdzeklis, ATĶ kods: N06BX03

Aktīvā viela piracetāms ir pirolidons (2‑okso‑1‑pirolidīns‑acetamīds) – gamma‑aminosviestskābes (GASS) ciklisks atvasinājums.

Pieejamie dati liecina, ka piracetāma darbības pamatmehānisms nav ne šūnu, ne orgānu specifisks. Atkarībā no devas piracetāms fizikāli saistās ar fosfolipīdu membrānas polāro galu, atjaunojot membrānas lamelāro struktūru, ko raksturo mobilu zāļu un fosfolipīdu kompleksu veidošanās. Tas, iespējams, izskaidro membrānas stabilitātes uzlabošanos, kas ļauj membrānu un transmembrānu proteīniem uzturēt vai atjaunot trīsdimensiju struktūru vai saliekumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu proteīnu funkciju. Piracetāmam ir neirāla un vaskulāra ietekme.

Neironu līmenī piracetāmam ir dažāda membrānas aktivitāte. Dzīvniekiem piracetāms paātrina impulsu pārvadi ar dažādu neiromediatoru palīdzību, galvenokārt postsinaptiski modulējot receptoru blīvumu un aktivitāti.

Gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem uzlabojas kognitīvos procesos iesaistītās funkcijas, piemēram, mācīšanās, atmiņa, uzmanība un apziņa, normāliem indivīdiem un patoloģiju gadījumos, un nerodas sedatīva vai psihostimulējoša ietekme.

Dzīvniekiem un cilvēkiem piracetāms aizsargā un atjauno kognitīvās spējas pēc dažādiem cerebrāliem insultiem, piemēram, hipoksijas, intoksikācijas un elektrokonvulsijas terapijas. Elektroencefalogrāfijā (EEG) un, novērtējot psihometriski, konstatēts, ka tas aizsargā pret hipoksijas radītām smadzeņu funkcijas un darbības pārmaiņām.

Pacientiem, kuriem ir cerebrāla išēmija, zāles labvēlīgi ietekmē smadzeņu mikrocirkulāciju un metabolismu, uzlabojot smadzeņu reģionālo asinsriti un smadzeņu metabolismu išēmiskajos apvidos, lai arī tam nav nozīmīgas ietekmes apvidos ar normālu perfūziju.

Piracetāma hemoreoloģiskā iedarbība skar trombocītus, eritrocītus un asinsvadu sieniņas, palielinot eritrocītu deformējamību un mazinot trombocītu agregāciju, eritrocītu adhēziju pie asinsvadu sieniņām un kapilāru spazmas.

Ietekme uz eritrocītiem

Pacientiem ar sirpjveida šūnu anēmiju piracetāms uzlabo eritrocītu membrānas deformējamību, mazina asiņu viskozitāti un kavē eritrocītu cilindru veidošanos.

Ietekme uz trombocītiem

Atklātos pētījumos ar veseliem brīvprātīgajiem un pacientiem, kuriem ir Reino fenomens, piracetāma devas palielināšana līdz 12 g bija saistīta ar devas atkarīgu trombocītu funkciju pavājināšanos, salīdzinot ar novērtējumu pirms terapijas (trombocītu agregācijas testi, lietojot adenozīna difosfātu (ADP), kolagēnu, epinefrīnu un trombocītu ßTG atbrīvošanās testi), un nebija ievērojamu trombocītu skaita pārmaiņu. Šajos pētījumos piracetāms pagarināja asiņošanas laiku.

Ietekme uz asinsvadiem

Pētījumos ar dzīvniekiem piracetāms mazināja asinsvadu spazmas un neitralizēja dažādu spazmogēnisku līdzekļu iedarbību. Tam nav vazodilatējošas darbības, un tas nerada „apzagšanas” fenomenu, ne vāju vai neatteces, ne hipotensīvu iedarbību. Veseliem brīvprātīgajiem piracetāms mazināja eritrocītu adhēziju pie asinsvadu endotēlija, un tam bija raksturīga arī tieša stimulējoša ietekme uz prostaciklīna sintēzi veselā endotēlijā.

Ietekme uz koagulācijas faktoriem

Veseliem brīvprātīgajiem, lietojot līdz 9,6 g piracetāma, par 30‑40 % pazeminājās fibrinogēna un Vilebranda faktoru (VIII : C; VIII R : AG; VIII R : vW) līmenis plazmā, kā arī pagarinājās asiņošanas laiks, salīdzinot ar novērtējumu pirms terapijas. Gan primāra, gan sekundāra Reino fenomena gadījumā, lietojot 8 g piracetāma dienā sešus mēnešus, par 30‑40 % pazeminājās fibrinogēna un Vilebranda faktoru (VIII : C; VIII R : AG; VIII R : vW (RCF)) līmenis plazmā, kā arī samazinājās plazmas viskozitāte un pagarinājās asiņošanas laiks, salīdzinot ar novērtējumu pirms terapijas.

Cits pētījums ar veseliem brīvprātīgajiem neparādīja statistiski ievērojamu atšķirību starp piracetāmu (līdz pat 12 g divas reizes dienā) un placebo attiecībā uz hemostāzes parametriem un asiņošanas laiku.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Piracetāma farmakokinētikas profils ir lineārs un atkarīgs no laika, un tam raksturīga maza individuāla mainība lielos devu intervālos. Tas saskan ar piracetāma augsto caurlaidību, augsto šķīdību un minimālo metabolismu. Piracetāma eliminācijas pusperiods plazmā ir 5 stundas. Vecāka gadagājuma cilvēkiem (galvenokārt nieru klīrensa samazināšanās dēļ) un indivīdiem, kuriem ir nieru bojājumi, tas ir palielināts. Stabilizētam stāvoklim raksturīgā koncentrācija plazmā tiek sasniegta trīs terapijas dienu laikā.

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas piracetāms ātri un intensīvi absorbējas. Indivīdiem tukšā dūšā maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 stundu pēc devas lietošanas. Piracetāma perorāli lietojamo zāļu formu absolūtā bioloģiskā pieejamība ir gandrīz 100 %. Uzturs neietekmē piracetāma absorbcijas apjomu, bet samazina maksimālo koncentrāciju plazmā (C_max) par 17 % un palielina laiku līdz maksimālās koncentrācijas sasniegšanai (t_max) no 1 līdz 1,5 stundām. Parasti maksimālā koncentrācija ir attiecīgi 84 mikrogrami/ml un 115 mikrogrami/ml pēc vienreizējas perorālas 3,2 g devas un atkārtotas 3,2 g devas trīs reizes dienā.

Izkliede

Piracetāms nesaistās ar plazmas proteīniem, un tā izkliedes tilpums ir aptuveni 0,6 l/kg. Piracetāms šķērso hematoencefālisko barjeru, jo tas konstatēts cerebrospinālajā šķidrumā pēc intravenozas lietošanas. Cerebrospinālajā šķidrumā t_max tika sasniegts apmēram 5 stundas pēc devas lietošanas un eliminācijas pusperiods bija aptuveni 8,5 stundas. Dzīvniekiem lielākā koncentrācija bija smadzeņu garozā (pieres, paura un pakauša daivās), smadzenīšu garozā un bazālajos ganglijos. Piracetāms izplatās visos audos, izņemot taukaudus, un šķērso placentāro barjeru un izolētu eritrocītu membrānas.

Biotransformācija

Nav konstatēts, ka piracetāms metabolizējas cilvēka organismā. Metabolisma trūkumu apstiprina ļoti garais eliminācijas pusperiods anūrijas slimniekiem un sākotnējā savienojuma lielā koncentrācija urīnā.

Eliminācija

Pieaugušajiem piracetāma eliminācijas pusperiods ir apmēram 5 stundas gan pēc intravenozas, gan perorālas lietošanas. Kopējais klīrenss ir 80‑90 ml/min. Piracetāms tiek izvadīts galvenokārt ar urīnu (80‑100 % devas). Piracetāms tiek izvadīts glomerulāras filtrācijas veidā.

Linearitāte

Lietojot 0,8‑12 g, piracetāma farmakokinētika ir lineāra. Farmakokinētikas mainīgie lielumi, piemēram, pusperiods un klīrenss, nemainās atkarībā no devas vai ārstēšanas ilguma.

Dažādu grupu pacientiem raksturīgās pazīmes

Dzimums. Bioekvivalences pētījumā, salīdzinot zāļu formas, ja deva ir 2,4 g, sievietēm piracetāma C_max un laukums zem līknes (LZL) bija par apmēram 30 % lielāks (N=6) nekā vīriešiem (N=6). Tomēr ķermeņa masai pielāgotie klīrensi bija salīdzināmi.

Rase. Nav veikti oficiāli farmakokinētikas pētījumi par rases ietekmi. Krustisku pētījumu salīdzinājumi, iekļaujot kaukāziešus un aziātus, tomēr pierāda, ka divām rasēm piracetāma farmakokinētika ir līdzīga. Tā kā piracetāms galvenokārt tiek izvadīts caur nierēm un nav būtisku kreatinīna klīrensa atšķirību dažādām rasēm, nav paredzamas farmakokinētikas atšķirības dažādām rasēm.

Vecāka gadagājuma cilvēki. Vecāka gadagājuma cilvēkiem piracetāma eliminācijas pusperiods ir pagarināts, un pagarināšanās ir saistīta ar nieru funkciju pavājināšanos šai vecuma grupai (skat. 4.2. apakšpunktu).

Bērni. Nav veikti oficiāli farmakokinētikas pētījumi bērniem.

Nieru funkciju pavājināšanās. Piracetāma klīrenss korelē ar kreatinīna klīrensu. Tādēļ pacientiem ar pavājinātām nieru funkcijām ieteicams pielāgot piracetāma dienas devu, ņemot vērā kreatinīna klīrensu (skat. 4.2. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem ir nieru slimības gala stadija un anūrija, piracetāma eliminācijas pusperiods pagarinās līdz 59 stundām. Piracetāma daļēja izvade bija 50‑60 % parastās 4 stundu dialīzes procedūras laikā.

Aknu funkciju pavājināšanās. Aknu funkciju pavājināšanās ietekme uz piracetāma farmakokinētiku nav novērtēta. Tā kā 80‑100 % devas izdalās ar urīnu nemainītā veidā, nav paredzams, ka tikai aknu funkciju pavājināšanās būtiski ietekmēs piracetāma elimināciju.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskie dati rāda, ka piracetāmam ir mazs toksicitātes potenciāls. Vienreizējas devas pētījumi nav pierādījuši neatgriezenisku toksicitāti pēc 10 g/kg perorālas lietošanas pelēm, žurkām un suņiem. Hroniskas toksicitātes pētījumā, kurā piracetāmu lietoja atkārtoti pelēm (līdz 4,8 g/kg/dienā) un žurkām (līdz 2,4 g/kg/dienā), netika konstatēts toksicitātes mērķa orgāns. Suņiem, lietojot piracetāmu perorāli vienu gadu un palielinot devu no 1 līdz 10 g/kg/dienā, tika novēroti viegli gastrointestināli traucējumi: vemšana, izkārnījumu konsistences pārmaiņas, palielināts ūdens patēriņš. Toksicitāte neradās arī žurkām un suņiem, lietojot līdz 1 g/kg/dienā i/v 4‑5 nedēļas.

In vitro un in vivo pētījumi nav pierādījuši genotoksicitātes un kancerogenitātes potenciālu.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija acetāts

Etiķskābe (pH pielāgošanai)

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot šajā apakšpunktā minētās).

Piracetāms ir saderīgs (fizikāli ķīmiskā saderība) ar šādiem šķīdumiem infūzijām: 5 %, 10 % un 20 % glikozes šķīdums, 5 %, 10 % un 20 % fruktozes šķīdums, 0,9 % nātrija hlorīds, dekstrāns 40 (10 %, atšķaidīts ar 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu), Ringera šķīdums, 20 % mannīta šķīdums, 6 % un 10 % HES (hidroksietilcietes) šķīdums. Šo šķīdumu stabilitāte ir pierādīta vismaz 24 stundu periodā.

6.3. Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

5 caurspīdīga stikla ampulas ar 5 ml injekciju šķīduma polivinilhlorīda (PVH) paliktnī.

2 paliktņi (10 ampulas) kopā ar lietošanas instrukciju ir ievietoti kartona kastītē.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AS KALCEKS.

Krustpils iela 53, Rīga, LV‑1057, Latvija

Tālr.: 67083320

E‑pasts: kalceks@kalceks.lv

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

99‑0481

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1999. gada 16. jūnijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 16. jūlijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2018

PAGE

SASKAŅOTS ZVA 29-03-2018

SASKAŅOTS ZVA 29-03-2018