Perineva 8 mg tabletes
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no gaismas un mitruma. Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
Tert-butylamini perindoprilum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
10-0079-08
10-0079
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
13-JUL-15
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
8 mg
Tablete
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Perineva 8 mg tabletes
tert-Butylamini perindoprilum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Perineva un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Perineva lietošanas
3. Kā lietot Perineva
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Perineva
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Perineva un kādam nolūkam to lieto
Perineva tablešu aktīvā viela pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem. Šīs zāles paplašina asinsvadus, tādēļ Jūsu sirdij ir vieglāk caur tiem pārsūknēt asinis.
Perineva tabletes lieto:
- augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai;
- lai samazinātu sirds notikumu gadījumu risku, piemēram, sirdslēkmju gadījumu risku pacientiem ar stabilu koronāru sirds slimību (stāvokli, kad sirds asins apgāde ir samazināta vai pārtraukta), kā arī pacientiem, kuriem jau ir bijušas sirdslēkmes un/vai ir veikta operācija, lai uzlabotu sirds apgādi ar asinīm, paplašinot asinsvadus, kuri to nodrošina.
2. Kas jums jāzina pirms Perineva lietošanas
Nelietojiet Perineva šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija pret perindoprilu vai jebkuru citu AKE inhibitoru vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums agrāk pēc AKE inhibitora lietošanas ir bijušas paaugstinātas jutības reakcijas ar pēkšņu lūpu un sejas, kakla un, iespējams, arī roku, un kāju tūsku, smakšana vai aizsmakums (stāvoklis, kas tiek saukts par angioedēmu);
ja kādam no Jūsu ģimenes locekļiem ir bijusi angioedēma vai ja Jums angioedēma ir bijusi jebkuros citos apstākļos;
ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Perineva lietošanas arī grūtniecības sākumā – skatīt punktu par grūtniecību);
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;
ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks.
Bērniem un pusaudžiem Perineva tablešu lietošana nav ieteicama.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Perineva lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ir iespējams, ka Perineva Jums nav piemērots. Tādēļ pirms Perineva tablešu lietošanas sākuma Jums ir jāinformē ārsts:
ja Jums ir teikts, ka Jums ir samazināta vai bloķēta sirds apgāde ar asinīm (nestabila stenokardija);
ja Jums ir teikts, ka Jums ir palielināts sirds muskulis vai ka Jums ir sirds vārstuļu patoloģija;
ja Jums ir teikts, ka Jums ir sašaurinātas artērijas, kas apgādā ar asinīm nieres (nieru artēriju stenoze);
ja Jums ir cukura diabēts;
ja Jums ir jebkāda cita nieru, aknu vai sirds slimība;
ja Jums veic hemodialīzi vai ja Jums nesen ir pārstādīta niere;
ja Jums ir jāievēro diēta ar ierobežotu sāls daudzumu, ja Jums ir bijusi smaga vemšana vai caureja vai ja esat lietojis zāles, kuras palielina urīna daudzumu (diurētiskos līdzekļus);
ja Jūs lietojat litija preparātus (zāles mānijas vai depresijas ārstēšanai);
ja lietojat kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai sāls aizstājējus vai citas zāles, kas saistītas ar kālija jonu koncentrācijas paaugstināšanos serumā, piemēram, heparīnu;
ja Jums ir paredzēta holesterīna izvade no asinīm ar iekārtas palīdzību (ZBL holesterīna aferēze);
ja Jums ir paredzēta vai ja Jums veic ārstēšanu, lai vājinātu bišu vai lapseņu dzēlienu izraisītās alerģijas ietekmi;
ja Jums ir saistaudu slimība, piemēram, sistēmiska sarkanā vilkēde vai sklerodermija, ja saņemat ārstēšanu, kas nomāc imunitāti;
ja Jūsu etniskās piederības dēļ Jūsu asinsspiediens pietiekami nepazeminās (īpaši pacientiem ar melnu ādas krāsu);
ja Jums paredzēta ķirurģiska operācija vai vispārēja anestēzija;
ja Jums ir smadzeņu asinsvadu slimība;
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
aliskirēnu.
Ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Perineva šādos gadījumos”.
angioedēmas risks var būt lielāks, ja vienlaikus lietojat šādas zāles (ātrs pietūkums zem ādas tādā zonā kā, piemēram, rīkle):
racekadotrils (zāles, kas tiek lietotas pret caureju);
sirolims, everolims, temsirolims un citas tā saukto mTOR inhibitoru grupas zāles (tiek lietotas pārstādīto orgānu atgrūšanas profilaksei un vēža ārstēšanai);
vildagliptīns (zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai).
Jums obligāti jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Perineva nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam (sk. sadaļu par grūtniecību).
Citas zāles un Perineva
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Nelietojiet bezrecepšu zāles bez konsultācijas ar ārstu. Minētais, galvenokārt, attiecas uz:
zālēm pret saaukstēšanos, kuras kā aktīvās vielas satur pseidoefedrīnu vai fenilefrīnu;
pretsāpju līdzekļiem, tostarp arī acetilsalicilskābi (viela, kuru satur daudzas zāles, kuras lieto, lai atvieglotu sāpes un mazinātu drudzi, kā arī asins trombu veidošanās profilaksei);
kāliju aizturošām zālēm;
kāliju saturošiem sāls aizvietotājiem.
Lūdzu, pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no turpmāk nosauktajām zālēm, lai būtu droši vienlaicīgi lietot Perineva:
citas zāles augsta asinsspiediena un/vai sirds mazspējas ārstēšanai, tostarp arī zāles, kuras palielina urīna daudzumu (diurētiskos līdzekļus);
kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus (piemēram, triamterēns, amilorīds), kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai kāliju saturošus sāls aizstājējus, citas zāles, kas var palielināt kālija līmeni Jūsu organismā, piemēram, heparīnu (zāles, ko lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai), trimetoprimu un kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu (baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai) un ciklosporīnu (imunitāti nomācošu līdzekli), kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai;
kāliju aizturošas zāles sirds mazspējas ārstēšanai (eplerenons un spironolaktons, ja dienas devas ir 12,5–50 mg);
zāles neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai (prokaīnamīdu);
zāles cukura diabēta ārstēšanai (insulīnu vai perorālos pretdiabēta līdzekļus, piemēram, vildagliptīnu);
baklofēns (tiek lietots pret muskuļu stīvumu tādu slimību kā, piemēram, multiplās sklerozes gadījumos);
zāles pret podagru (allopurinolu);
nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL kā ibuprofēnu, diklofenaku), ieskaitot acetilsalicilskābi sāpju atvieglošanai;
asinsvadus paplašinošos līdzekļus, tostarp arī nitrātu grupas vielas (līdzekļus, kas paplašina asinsvadus);
zāles, kuras vājina organisma imūnās sistēmas atbildes reakciju vai pēc orgānu transplantācijas (imūnās sistēmas darbību nomācošās zāles, piemēram, ciklosporīns, takrolims);
estramustīns (vēža ārstēšanai);
zāles, kuras stimulē noteiktu nervu sistēmas daļu (piemēram, efedrīnu, noradrenalīnu vai adrenalīnu (simpatomimētiskos līdzekļus));
zāles mānijas vai depresijas ārstēšanai (litija preparātus);
zāles garīgo slimību, piemēram, depresijas, trauksmes, šizofrēnijas vai citu psihožu ārstēšanai (tricikliskos antidepresantus un antipsihotiskos līdzekļus);
injicējamos zelta preparātus artrīta ārstēšanai (nātrija aurotiomalātu);
zāles, kas visbiežāk tiek lietotas pret caureju (racekadotrils)
zāles, kas visbiežāk tiek lietotas pārstādīto orgānu atgrūšanas profilaksei (sirolims, everolims, temsirolims un citas tā saukto mTOR inhibitoru grupas zāles). Skatīt apakšpunktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
Ja Jūs lietojat angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Perineva šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).”
Perineva kopā ar uzturu
Lai vājinātu uztura ietekmi uz šo zāļu iedarbību, Perineva ieteicams ieņemt pirms ēšanas.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums obligāti jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Perineva lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, kā arī ieteiks Perineva vietā lietot kādas citas zāles. Perineva lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tā lietošana pēc grūtniecības 3. mēneša var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Perineva lietošana nav ieteicama mātēm, kas baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums ordinēt citas zāles, īpaši, ja Jūsu bērns ir tikko piedzimis (jaundzimušais) vai dzimis priekšlaicīgi.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Kamēr Jums nav zināms, kā Perineva Jūs ietekmē, Jums ieteicams nevadīt transportlīdzekli un nestrādāt ar iekārtām. Perineva neietekmē modrību, bet dažiem pacientiem iespējams reibonis vai noguruma sajūta, īpaši ārstēšanas sākumā zemā asinsspiediena dēļ vai, zāles lietojot kombinācijā ar citām zālēm, kas pazemina asinsspiedienu.
Rezultātā var būt traucēta spēja vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
Perineva satur laktozi (laktozes monohidrāta veidā).
Ja ārsts Jums ir teicis, ka nepanesat dažus cukurus, pirms šo zāļu lietošanas sazinieties ar ārstu.
3. Kā lietot Perineva
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ārstējot augstu asinsspiedienu, ieteicamā deva ir 4 mg perindoprila (viena Perineva 4 mg tablete) reizi dienā. Ja nepieciešams, pēc viena mēneša devu var palielināt līdz 8 mg perindoprila (divām Perineva 4 mg tabletēm vai vienu Perineva 8 mg tableti) vienu reizi dienā.
Ārstējot stabilu koronāro artēriju slimību, ieteicamā sākuma deva ir 4 mg perindoprila (viena Perineva 4 mg tablete) vienu reizi dienā. Ja šī deva ir labi panesama, pēc 2 nedēļām to var palielināt līdz 8 mg perindoprila (divām Perineva 4 mg tabletēm vai vienu Perineva 8 mg tableti) vienu reizi dienā.
Tableti ieņemiet kopā ar glāzi ūdens, vislabāk vienā un tajā pašā dienas laikā (no rīta pirms brokastīm).
Ārstēšanās laikā ārsts devu pielāgos atbilstoši terapijas efektivitātei un Jūsu vajadzībām.
Deva var būt mazāka par parasto un ārsts to noteiks:
gados vecākiem pacientiem,
pacientiem ar nieru darbības traucējumiem,
pacientiem ar augstu asinsspiedienu, ko izraisījusi artēriju, kas apgādā ar asinīm nieres, sašaurināšanās (renovaskulāra hipertensija),
pacientiem, kurus vienlaicīgi ārstē ar zālēm, kas palielina izvadītā urīna daudzumu (diurētiskajiem līdzekļiem),
pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, kuriem nav iespējams pārtraukt diurētiskā līdzekļa lietošanu,
pacientiem ar smagu sirds mazspēju un
pacientiem, kurus ārstē ar zālēm, kas paplašina asinsvadus.
Ārstēšanās ilgumu ārsts noteiks, ievērojot Jūsu medicīnisko stāvokli.
Lietošana bērniem
Lietošana bērniem nav noteikta, tādēļ preparāta lietošana bērniem nav ieteicama.
Ja Jums šķiet, ka šo zāļu iedarbība ir pārāk spēcīga vai pārāk vāja, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja esat lietojis Perineva vairāk nekā noteikts
Ja Jūs esat ieņēmis pārāk daudz tablešu, nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Visvairāk iespējamā pārdozēšanas pazīme ir pēkšņa asinsspiediena pazemināšanās (hipotensija). Citi simptomi var izpausties kā paātrināta vai palēnināta sirdsdarbība, nepatīkama neregulāras un/vai spēcīgas sirdsdarbības sajūta, pārlieks elpošanas ātrums un dziļums, reibonis, nemiers un/vai klepus.
Ja Jums ievērojami pazeminās asinsspiediens, Jums ir jāatguļas, kājas paceļot uz augšu un galvas atbalstam izmantojot tikai nelielu spilvenu.
Ja esat aizmirsis lietot Perineva
Ir būtiski zāles ieņemt katru dienu. Tomēr gadījumā, ja esat aizmirsis ieņemt vienu devu, vienkārši parastajā laikā ieņemiet nākamo. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto atsevišķo devu. Ja esat aizmirsis vairāk par vienu devu, nākamo ieņemiet, tiklīdz par to atceraties, un pēc tam turpiniet lietot preparātu tā, kā to noteicis ārsts.
Ja Jūs pārtraucat lietot Perineva
Pēc tam, kad ārstēšanos būsiet pārtraucis, Jūsu asinsspiediens var atkal paaugstināties, un tas var palielināt ar hipertensiju saistīto komplikāciju risku, ko augsts asinsspiediens īpaši rada sirdij, smadzenēm un nierēm. Pacientiem ar sirds mazspēju stāvoklis var pasliktināties tik ļoti, ka nepieciešama hospitalizācija. Tādēļ gadījumā, kad Jūs apsverat iespēju pārtraukt Perineva lietošanu, Jums vispirms ir jākonsultējas ar ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nevēlamās blakusparādības izpaužas:
Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)
galvassāpes, reibonis, griešanās sajūta (vertigo) un durstīšanas sajūta rokās un kājās (parestēzijas),
redzes traucējumi,
zvanīšana, dūkoņa, rūkoņa, klikšķi utt. ausīs (tinnitus),
zems asinsspiediens (hipotensija) un ar hipotensiju saistītas parādības,
klepus, aizdusa (elpas trūkums),
slikta dūša (šķebināšana), vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas izmaiņas (disgeizija), burbuļošanas sajūta kuņģī (dispepsija), caureja un aizcietējums,
izsitumi, nieze,
muskuļu krampji,
vājums (astēnija).
Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem)
zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija),
augsts kālija līmenis asinīs, kas izzūd pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas,
zems nātrija līmenis asinīs,
garastāvokļa svārstības vai miega traucējumi,
miegainība, ģībonis,
sirdsklauves, tahikardija,
vaskulīts (asinsvadu iekaisums),
sēkšana (bronhu spazmas),
sausums mutē,
paaugstinātas jutības reakcijas ar pēkšņu sejas, kakla, lūpu, gļotādu, mēles, uzbalseņa un/vai rīkles tūsku (ar aizsmakumu un smakšanu), iespējams, kopā ar pēdu un plaukstu tūsku (angioedēma), nātrene,
fotosensibilizācija (pastiprināta jutība pret saules gaismu),
artalģija (locītavu sāpes), mialģija (muskuļu sāpes),
vājāka nieru darbība,
nespēja sasniegt vai noturēt dzimumlocekļa erekciju (impotence),
sāpes krūtīs, savārgums, perifēra tūska, drudzis,
paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs, paaugstināts kreatinīna līmenis,
krišana.
Reti (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)
laboratorisko parametru pārmaiņas: paaugstināts aknu enzīmu līmenis, augsts bilirubīna līmenis serumā,
psoriāzes saasināšanās.
Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem)
apjukums,
sirds ritma traucējumi (aritmija), sāpes krūšu kurvī (stenokardija), sirdslēkme un insults, kas, iespējams, augstam riskam pakļautiem pacientiem ir saistīts ar pārāk izteiktu asinsspiediena pazemināšanos,
plaušu iekaisums, kas saistīts ar noteiktu asins šūnu (eozinofilo šūnu) uzkrāšanos plaušu audos (eozinofīla pneimonija), deguna gļotādas iekaisums (rinīts),
aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts),
aknu iekaisums (hepatīts),
alerģiski izsitumi, kas izskatās kā plakani sarkani plankumi (daudzformu eritēma),
akūta nieru mazspēja.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Perineva
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc „EXP”.
Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma un gaismas. Uzglabāt temperatūrā līdz 30° C.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Perineva satur
Aktīvā viela ir perindoprila terc-butilamīns.
Katra tablete satur 8 mg perindoprila terc- butilamīna, kas atbilst 6,676 mg perindoprila.
Citas sastāvdaļas ir kalcija hlorīda heksahidrāts, laktozes monohidrāts, krospovidons (A tips), mikrokristāliska celuloze, koloidāls silīcija dioksīds (bezūdens) un magnija stearāts. Skatīt 2. punktu "Perineva satur laktozi (laktozes monohidrāta veidā)".
Perineva ārējais izskats un iepakojums
Tabletes ir baltas līdz gandrīz baltas, apaļas (diametrs 12 mm), nedaudz abpusēji izliektas, ar dalījuma līniju vienā pusē un slīpām malām. Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.
Perineva tabletes ir pieejamas kastītēs pa 10, 14, 28, 30, 50, 56, 60, 90 vai 100 tabletēm blisteros.
Visi iepakojumu lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Dalībvalsts
Zāļu nosaukums
Bulgārija, Igaunija
Prenessa
Čehija
Perindopril Krka
Dānija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija
Perineva
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 06/2019
SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019
PAGE
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Perineva 8 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 8 mg perindoprila terc-butilamīna (tert- Butylamini perindoprilum), kas atbilst 6,676 mg perindoprila.
Palīgviela ar zināmu iedarbību:
Katra tablete satur 120,8 mg laktozes (kā laktozes monohidrātu).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete
Tabletes ir baltas līdz gandrīz baltas, apaļas (diametrs 12 mm), nedaudz abpusēji izliektas, ar dalījuma līniju vienā pusē un slīpām malām. Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Hipertensija:
Hipertensijas ārstēšana.
Stabila koronārā sirds slimība:
Sirds notikumu riska samazināšanai pacientiem, kam anamnēzē ir miokarda infarkts un/vai revaskularizācija.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Deva ir jāpiemēro individuāli, ievērojot attiecīgā pacienta klīnisko stāvokli (skatīt 4.4. apakšpunktu) un asinsspiediena izmaiņas, ņemot vērā atbildes reakciju uz terapiju.
Hipertensija:
Perindoprilu var lietot monoterapijā vai kopā ar citu grupu līdzekļiem pret hipertensiju (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ieteicamā sākuma deva ir 4 mg vienu reizi dienā no rīta.
Pacientiem ar spēcīgi aktivētu renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu (īpaši renovaskulāras hipertensijas, sāļu un/vai cirkulējoša šķidruma tilpuma samazināšanos, sirds dekompensācijas vai smagas hipertensijas gadījumā) pēc sākuma devas lietošanas ir iespējama pārmērīga asinsspiediena samazināšanās. Šādiem pacientiem ieteicamā sākuma deva ir 2 mg un ārstēšana jāsāk medicīniskā uzraudzībā.
Pēc vienu mēnesi ilgas ārstēšanas devu var palielināt līdz 8 mg vienu reizi dienā.
Pēc perindoprila lietošanas sākuma ir iespējama simptomātiska hipotensija. Tā ir īpaši iespējama pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar diurētiskajiem līdzekļiem.
Tādēļ ieteicams ievērot piesardzību, jo šiem pacientiem var būt cirkulējoša šķidruma tilpuma samazināšanās un/vai sāļu deficīts.
Kad tas ir iespējams, diurētiskā līdzekļa lietošanu ieteicams pārtraukt 2 – 3 dienas pirms perindoprila lietošanas sākuma (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacientiem ar hipertensiju, kuriem diurētisko līdzekļu lietošanu pārtraukt nav iespējams, terapija ar perindoprilu ir jāsāk ar 2 mg devu. Jākontrolē nieru darbība un kālija jonu koncentrācija serumā. Vēlāk perindoprila devu pielāgo atbilstoši asinsspiediena atbildes reakcijai. Ja nepieciešams, terapiju ar diurētisko līdzekli var atsākt.
Gados vecāku pacientu ārstēšana ir jāsāk ar 2 mg devu, ko pēc viena mēneša var pakāpeniski palielināt līdz 4 mg, tad līdz 8 mg, atkarībā no nieru darbības (skatīt tabulu zemāk).
Stabila koronārā sirds slimība:
Perindoprils jāsāk lietot devā 4 mg vienu reizi dienā divas nedēļas; pēc tam, atkarībā no nieru darbības un ar nosacījumu, ka 4 mg deva ir labi panesta, deva jāpalielina līdz 8 mg vienu reizi dienā.
Gados vecākiem pacientiem vienu nedēļu jālieto 2 mg vienu reizi dienā, tad 4 mg reizi dienā nākamās nedēļas laikā, pēc tam atkarībā no nieru darbības, devu var palielināt līdz 8 mg vienu reizi dienā. (skatīt 1. tabulu ”Devas pielāgošana nieru darbības traucējumu gadījumā”). Devu drīkst palielināt tikai tad, ja pacients ir labi panesis iepriekš lietoto (mazāko) devu.
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devu nosaka atbilstoši kreatinīna klīrensam kā norādīts 1. tabulā:
1. tabula. Devas pielāgošana nieru darbības traucējumu gadījumā
Kreatinīna klīrenss (ml/min)
Ieteicamā deva
ClCr ≥ 60
4 mg dienā
30 < ClCr < 60
2 mg dienā
15 < ClCr < 30
2 mg katru otro dienu
Hemodializētiem pacientiem, ClCr < 15*
2 mg dialīzes dienā
* Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min. Pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, perindoprils jālieto pēc veiktas dialīzes.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskām populācija
Perineva efektivitāte un drošība bērniem un pusaudžiem nav pierādīta., Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.1. apakšpunktā, bet ieteikumus par devām nevar sniegt. Tādēļ lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.
Ievadīšanas veids
Iekšķīgai lietošanai
Perindoprilu ir ieteicams lietot vienu reizi dienā no rīta pirms ēdienreizes.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citiem AKE inhibitoriem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, vai citiem AKE inhibitoriem;
Ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju saistīta angioedēma anamnēzē;
Iedzimta vai idiopātiska angioedēma;
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu);
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Perineva lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu);
Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Perineva lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Stabila koronārā sirds slimība
Ja pirmajā perindoprila terapijas mēnesī novēro nestabilas stenokardijas gadījumus (smagus vai vieglus), pirms terapijas turpināšanas ir rūpīgi jāizvērtē ieguvuma un riska attiecība.
Hipotensija
AKE inhibitori var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos. Simptomātisku hipotensiju novēro reti pacientiem ar nekomplicētu hipertensiju un ir vairāk iespējama pacientiem ar cirkulējošā šķidruma tilpuma zudumu, piemēram, sakarā ar diurētisko līdzekļu lietošanu, diētu ar ierobežotu sāls daudzumu, dialīzi, caureju vai vemšanu, kā arī pacientiem ar smagu renīnatkarīgu hipertensiju (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Simptomātiska hipotensija ir novērota pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju un saistītu nieru mazspēju vai bez tās. Tā vairāk ir iespējama pacientiem ar smagu sirds mazspēju, kad tiek lietoti cilpas diurētiskie līdzekļi lielās devās, hiponatriēmija vai nieru funkcijas traucējumi. Pacientiem ar palielinātu simptomātiskas hipotensijas risku sākt lietošanu un pielāgot devu ieteicams stingrā medicīniskā uzraudzībā (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu). Līdzīgi apsvērumi attiecināmi uz pacientiem ar sirds išēmisko slimību vai smadzeņu asinsvadu slimību, kuru gadījumā pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Ja attīstās hipotensija, pacients jānogulda un, ja nepieciešams, intravenozas infūzijas veidā jāievada fizioloģiskais šķīdums. Pārejoša hipotensīva reakcija nav kontrindikācija turpmāku devu lietošanai, ko parasti var turpināt lietot bez grūtībām, kad pēc cirkulējošā tilpuma palielināšanas asinsspiediens ir paaugstinājies.
Dažiem pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju un normālu vai pazeminātu asinsspiedienu perindoprils sistēmisko asinsspiedienu var pazemināt vēl vairāk. Šāda iedarbība ir paredzama, un tas parasti nav iemesls, lai pārtrauktu terapiju. Ja hipotensija kļūst simptomātiska, var būt jāsamazina perindoprila deva vai jāpārtrauc tā lietošana.
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā citi AKE inhibitori, perindoprils piesardzīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi vai sirds kreisā kambara asins izplūdes trakta obstrukciju (piemēram, aortas atveres stenozi vai hipertrofisku kardiomiopātiju).
Nieru darbības traucējumi
Nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss <60 ml/min) perindoprila sākuma deva jāpielāgo, ņemot vērā kreatinīna klīrensu (skatīt 4.2. apakšpunktu), un atbilstoši pacienta reakcijai uz terapiju. Šo pacientu parastās medicīniskās prakses sastāvdaļa ir kālija jonu un kreatinīna koncentrācijas serumā regulāra kontrolēšana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju hipotensija pēc AKE inhibitoru terapijas sākuma var vēl pastiprināt nieru darbības traucējumus. Šādos gadījumos ir aprakstīta akūta nieru mazspēja, kas parasti ir atgriezeniska.
Dažiem pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, lietojot AKE inhibitorus, novērots paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā, kas parasti ir atgriezenisks, pārtraucot terapiju. Tas īpaši ir iespējams pacientiem ar nieru mazspēju. Ja pacientam ir arī renovaskulāra hipertensija, ir palielināts arī smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Šiem pacientiem terapija ir jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā ar mazām devām, piesardzīgi veicot devu pielāgošanu. Sakarā ar to, ka terapija ar diurētiskiem līdzekļiem var būt šo patoloģiju potenciāli veicinošs faktors, pirmajās perindoprila lietošanas nedēļās to lietošana ir jāpārtrauc un jākontrolē nieru darbība.
Dažiem hipertensīviem pacientiem bez redzamām jau iepriekš esošas nieru asinsvadu slimības pazīmēm ir novērota urīnvielas koncentrācijas palielināšanās asinīs un kreatinīna koncentrācijas palielināšanās serumā (parasti neliela un pārejoša) – jo īpaši vienlaicīgas perindoprila un diurētisko līdzekļu lietošanas laikā. Var būt jāsamazina diurētiskā līdzekļa un/vai perindoprila deva un jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa un/vai perindoprila lietošana.
Pacienti, kuriem veic hemodialīzi
Pacientiem, kuriem dialīzi veic ar augstas caurlaidības membrānām un kurus vienlaicīgi ārstē ar AKE inhibitoriem, ir aprakstītas anafilaktoīdas reakcijas. Šiem pacientiem jāapsver cita veida dialīzes membrānu vai citas grupas antihipertensīva līdzekļa lietošana.
Nieru transplantācija
Nav pieredzes par perindoprila lietošanu pacientiem, kam nesen veikta nieru transplantācija.
Paaugstināta jutība/angioedēma
Pacientiem, kas tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem, tostarp arī perindoprilu, retos gadījumos ir novērota sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tas var notikt jebkurā ārstēšanas laikā. Šādos gadījumos perindoprila lietošana ir nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša uzraudzība, kas jāturpina, kamēr simptomi ir pilnīgi izzuduši. Gadījumos, kad tūska aprobežojas ar seju un lūpām, tā parasti izzūd bez ārstēšanas, lai gan prethistamīna līdzekļi var būt noderīgi, lai atvieglotu šos simptomus.
Angioedēma, kas saistīta ar balsenes tūsku, var būt letāla. Ja izpausmes mēlē, uzbalsenī vai balsenē rada elpceļu nosprostojuma risku, pacientam nekavējoties jāsniedz pirmā palīdzība. Tā var ietvert adrenalīna ievadi un/vai pasākumus, lai uzturētu elpceļu caurlaidību. Pacientam jāatrodas stingrā medicīniskā uzraudzībā, līdz simptomi pilnīgi un galīgi izzūd.
Pacientiem ar AKE inhibitoru lietošanu nesaistītu angioedēmu anamnēzē var būt palielināts angioedēmas risks, lietojot AKE inhibitorus (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Retos gadījumos ar AKE inhibitoriem ārstētajiem pacientiem aprakstīta zarnu angioedēma. Šiem pacientiem bija sāpes vēderā (ar sliktu dūšu vai vemšanu, vai bez tās); dažos gadījumos nebija iepriekšējas sejas angioedēmas un pacientiem bija normāla C-1 esterāzes koncentrācija. Šī veida angioedēma tika diagnosticēta, izmantojot tādas procedūras kā vēdera DT skenēšana vai ultrasonogrāfija, kā arī ķirurģiski, un pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas simptomi izzuda. Pacientu, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem ir sāpes vēderā, diferenciāldiagnozē jāiekļauj zarnu angioedēma.
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc perindoprila pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar perindoprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.
Anafilaktoīdas reakcijas zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā
Retos gadījumos pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā ar dekstrāna sulfātu ir bijušas dzīvību apdraudošas anafilaktoīdas reakcijas. Šīs reakcijas var novērst, pirms katras aferēzes procedūras īslaicīgi pārtraucot AKE inhibitoru terapiju.
Anafilaktoīdas reakcijas desensibilizācijas laikā
Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, desensibilizācijas laikā (piemēram, ar Hymenoptera indi) ir bijušas anafilaktoīdas reakcijas. Šiem pacientiem no šīm reakcijām ir iespējamas izvairīties, īslaicīgi pārtraucot ārstēšanu ar AKE inhibitoriem, bet tās var atkal parādīties nejaušas, atkārtotas lietošanas gadījumā.
Aknu darbības traucējumi
Retos gadījumos AKE inhibitoru lietošana ir saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz zibenīgai aknu nekrozei un (reizēm) nāvei. Šī sindroma mehānisms nav izprasts. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem attīstās dzelte vai izteikta aknu enzīmu koncentrācijas palielināšanās, AKE inhibitoru lietošana jāpārtrauc un tiem ir jānodrošina atbilstoša medicīniska uzraudzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Neitropēnija/agranulocitoze/trombocitopēnija/anēmija
Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, ir aprakstīta neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija un anēmija. Neitropēnija ir retāka pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citām komplikācijām. Perindoprils ļoti piesardzīgi jālieto pacientiem ar kolagēna asinsvadu slimībām, pacientiem, kas tiek ārstēti ar imūnās sistēmas darbību nomācošām zālēm vai alopurinolu, vai prokaīnamīdu, kā arī ar jebkuru šo komplikāciju izraisošo faktoru kombināciju – jo īpaši, ja pacientam jau ir nieru darbības traucējumi. Dažiem no šiem pacientiem attīstījās smagas infekcijas, kas dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu terapiju ar antibiotiskajiem līdzekļiem. Ja perindoprilu lieto šādiem pacientiem, ieteicama periodiska balto asins šūnu daudzuma kontrole un pacients jāinstruē ziņot par visām infekcijas pazīmēm (piemēram: iekaisis kakls, drudzis).
Rase
Angioedēma, ko izraisa AKE inhibitori, biežāk izplatīta melnādainu cilvēku vidū nekā citās rasēs. Tāpat kā citi AKE inhibitori, perindoprils var mazāk efektīvi mazināt asinsspiedienu melnādainiem cilvēkiem nekā pārējiem, iespējams, tādēļ, ka melnādainu cilvēku ar hipertensiju populācijā biežāk sastopams zems renīna līmenis.
Klepus
AKE inhibitoru terapijas laikā ir aprakstīts klepus. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. AKE inhibitoru izraisīts klepus ir jāņem vērā klepus diferenciāldiagnozes laikā.
Ķirurģija/vispārēja narkoze
Pacientiem, kam veic plašas ķirurģiskas operācijas vai lieto vispārējo narkozi ar hipotensiju izraisošiem līdzekļiem, perindoprils pēc kompensējošas sekundāras renīna sekrēcijas var bloķēt angiotenzīna II veidošanos. Tādēļ perindoprila lietošana ir jāpārtrauc vienu dienu pirms ķirurģiskas operācijas. Hipotensiju, par kuru uzskata, ka tā ir saistīta ar šo mehānismu, ir iespējams koriģēt, palielinot cirkulējošo tilpumu.
Kālija līmenis serumā
AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Hiperkaliēmijas attīstības riskam ir pakļauti pacienti ar nieru mazspēju un nieru darbību pasliktināšanos, gados veci (par 70 gadiem vecāki) pacienti, pacienti ar nekontrolētu cukura diabētu un pacienti ar interkurentiem notikumiem, īpaši ar organisma dehidratāciju, akūtu sirds dekompensāciju un metabolisku acidozi, kā arī pacienti, kuri vienlaicīgi lieto kāliju aizturošos diurētiskos līdzekļus, kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai sāls aizvietotājus vai pacienti, kuri lieto citas zāles, kas saistītas ar kālija jonu koncentrācijas paaugstināšanos serumā (piemēram, heparīnu, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu, un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus).
Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnas, dažkārt letālas aritmijas. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori, un iepriekš minētie līdzekļi pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Pacienti ar cukura diabētu
Pacientiem ar cukura diabētu, kuri tiek ārstēti ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, pirmo mēnesi lietojot AKE inhibitorus, stingri jākontrolē glikēmija (skatīt 4.5. apakšpunktu, pretdiabēta līdzekļi).
Litijs
Litija un perindoprila kombinācijas lietošana parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošie uztura bagātinātāji vai kāliju saturošie sāls aizstājēji
Perindoprila un kāliju aizturošu diurētisku līdzekļu, kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizstājēju vienlaicīga lietošana parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Laktoze
Perineva tabletes satur laktozi (laktozes monohidrāta veidā). Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Klīnisko pētījumu dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Zāles, kas izraisa hiperkaliēmiju
Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmiju: aliskirēns, kālija sāļi, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, NPL, heparīni, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims, kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols). Kombinēšana ar minētajām zālēm palielina hiperkaliēmijas risku.
Vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu):
Aliskirēns
Diabēta slimniekiem vai pacientiem ar nieru darbības traucējumiem palielinās hiperkaliēmijas, nieru darbības pasliktināšanās, sirds-asinsvadu sistēmas slimību rašanās un nāves risks.
Sakubitrilu/valsartāns
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu):
Aliskirēns
Pacientiem, kuriem nav diabēts vai nieru darbības traucējumi, ir hiperkaliēmijas, nieru darbības pasliktināšanās, sirds-asinsvadu sistēmas slimību rašanās un nāves risks.
Vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoriem un angiotensīna receptoru blokatoriem:
Literatūrā ir ziņots, ka vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoriem un angiotensīna receptoru blokatoriem pacientiem ar apstiprinātu aterosklerotisku slimību, sirds mazspēju vai diabētu ar mērķorgānu bojājumiem, ir saistīta ar lielāku hipotensijas, samaņas zuduma, hiperkaliēmijas un nieru darbības rādītāju pasliktināšanās (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) biežumu nekā viena renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējoša līdzekļa lietošana. Dubulta blokāde (piem,, kombinējot AKE inhibitorus ar angiotensīna II receptoru antagonistiem) pieļaujama tikai noteiktos atsevišķos gadījumos, nodrošinot rūpīgu nieru darbības rādītāju, kālija koncentrācijas un asinsspiediena kontrolēšanu.
Estramustīns
Palielināts nevēlamo blakusparādību, piemēram, angioedēmas, risks.
Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kāliju aizturoši diurētiski līdzekļi (piem., triamterēns, amilorīds u.c.), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji
Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar perindoprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija (potenciāli ar letālu iznākumu), īpaši saistībā ar nieru darbības traucējumiem (hiperkaliēmiju izraisošās darbības summēšanās). Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja perindoprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ perindoprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja indicēta vienlaicīga lietošana, šīs zāles jālieto piesardzīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā.
Par spironolaktona lietošanu sirds mazspējas gadījumā skatīt zemāk.
Litijs
Ir ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas un toksicitātes paaugstināšanās, vienlaicīgi lietojot litiju un AKE inhibitorus. Nav ieteicams lietot perindoprilu vienlaicīgi ar litiju. Gadījumos, kad šāda kombinācija ir nepieciešama, regulāri jānovēro litija koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kad nepieciešama īpaša piesardzība
Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi):
Epidemioloģiskie pētījumi ļauj domāt, ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļās un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.
Baklofēns
Pastiprināta antihipertensīvā darbība. Kontrolējiet asinsspiedienu un pēc vajadzības pielāgojiet antihipertensīvo līdzekļu devu.
Kāliju nesaudzējoši diurētiskie līdzekļi
Pacientiem, kuri lieto diurētiskus līdzekļus, jo īpaši tiem, kuriem ir samazināts cirkulējoša šķidruma tilpums un/vai sāļu līmenis organismā, pēc AKE inhibitoru terapija sākšanas ir iespējama pārāk izteikta asinsspiediena pazemināšanās. Hipotensīvās reakcijas risku var samazināt, pārtraucot lietot diurētiskos līdzekļus, pirms terapijas sākuma palielinot uzņemtā šķidruma tilpumu un sāls daudzumu un lietojot nelielas perindoprila devas, kuras palielina pakāpeniski.
Arteriālas hipertensijas gadījumā, kad iepriekš veikta diurētisko līdzekļu terapija ir izraisījusi sāļu vai šķidruma zudumu, vai nu jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana pirms AKE inhibitoru terapijas sākuma (šādā gadījumā vēlāk var atsākt lietot kāliju nesaudzējošu diurētisko līdzekli), vai arī AKE inhibitori jāsāk lietot nelielās un pakāpeniski kāpinātās devās.
Sastrēguma sirds mazspējas gadījumā, ko ārstē ar diurētiskiem līdzekļiem, AKE inhibitora lietošana jāsāk ļoti nelielā devā, iespējams, pēc paralēli lietotā kāliju nesaudzējošā diurētiskā līdzekļa devas samazināšanas.
Jebkurā gadījumā pirmajās AKE inhibitoru terapijas nedēļās jākontrolē nieru funkcija (kreatinīna koncentrācija).
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi (eplerenons, spironolaktons)
Ar eplerenonu vai spironolaktonu devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā un ar nelielām AKE inhibitoru devām ārstējot II–IV pakāpes sirds mazspēju (NYHA), kad izsviedes frakcija ir <40% un iepriekš ir veikta ārstēšana ar AKE inhibitoriem un cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, pastāv hiperkaliēmijas risks ar iespējami letālu iznākumu, it īpaši tad, ja nav ievēroti ieteikumi par šādas kombinācijas ordinēšanu.
Pirms tiek sākta šādas kombinācijas lietošana, pārliecinieties, vai nav hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu. Ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrāciju — pirmajā ārstēšanas mēnesī reizi nedēļā, bet pēc tam — reizi mēnesī.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), ieskaitot acetilsalicilskābi >3 g dienā
Gadījumos, kad AKE inhibitori ordinēti vienlaicīgi ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (t. i., acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās, COX-2 inhibitoriem un neselektīvajiem NPL), var kļūt vājāka asinsspiedienu pazeminošā iedarbība. Vienlaicīga AKE inhibitoru un NPL lietošana var paaugstināt nieru darbības pasliktināšanos, tostarp arī iespējamas akūtas nieru mazspējas risku, kā arī paaugstināt kālija jonu koncentrāciju serumā (īpaši pacientiem ar jau iepriekš esošu vāju nieru darbību). Šī kombinācija jālieto piesardzīgi (īpaši gados vecākiem pacientiem). Pacientiem jānodrošina pietiekama organisma hidratācija, kā arī jāapsver nepieciešamība pēc vienlaicīgas terapijas sākuma un periodiski arī vēlāk kontrolēt nieru darbību.
Zāles, kas pastiprina angioedēmas risku
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kombinācijas, kurām jāpievērš uzmanība:
Antihipertensīvie un asinsvadus paplašinošie līdzekļi
Vienlaicīga šo līdzekļu lietošana var palielināt perindoprila hipotensīvo iedarbību. Perindoprila lietošana vienlaicīgi ar nitroglicerīnu un citiem nitrātiem, kā arī ar citiem asinsvadus paplašinošajiem līdzekļiem asinsspiedienu var samazināt vēl vairāk.
Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns)
Palielināts angioedēmas risks pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem; tam pamatā ir samazinātā dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitāte gliptīnu ietekmē.
Tricikliskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/anestēzijas līdzekļi
AKE inhibitoru un dažu anestēzijas līdzekļu, triciklisko antidepresantu un antipsihotisko līdzekļu vienlaicīgas lietošanas rezultātā asinsspiediens var samazināties vēl vairāk (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Simpatomimētiskie līdzekļi
Simpatomimētiskie līdzekļi var vājināt AKE inhibitoru antihipertensīvo iedarbību.
Zelta preparāti
Pacientiem, kurus vienlaicīgi ārstē ar injicējamajiem zelta preparātiem (nātrija aurotiomalātu) un AKE inhibitoriem (tostarp arī perindoprilu), retos gadījumos aprakstītas niotritoīdas reakcijas (to simptomi ietver sejas pietvīkumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju).
Ciklosporīns
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Heparīns
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par angiotenzīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru lietošanas teratogēniskuma risku pirmajā grūtniecības trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar izslēgt. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, jāordinē cits antihipertensīvs līdzeklis ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien AKE inhibitoru lietošanas turpināšana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana
nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksiskumu (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Tā kā informācija par perindoprila lietošanu barošanas ar krūti laikā nav pieejama, perindoprila lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu barošanas ar krūti laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Perineva tieši neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, tomēr dažiem pacientiem iespējamas atsevišķas, ar zemu asinsspiedienu saistītas reakcijas, īpaši ārstēšanas sākumā, vai, lietojot kombinācijā ar citām asinsspiedienu pazeminošām zālēm.
Rezultātā var būt traucēta spēja vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Orgānu klašu ietvaros blakusparādības ir minētas pēc to biežuma (paredzamā pacientu, kam iespējamas šādas reakcijas, skaita), izmantojot turpmāk minētos apzīmējumus:
ļoti bieži (>1/10);
bieži (>1/100, <1/10);
retāk (>1/1 000, <1/100);
reti (>1/10 000, <1/1 000);
ļoti reti (<1/10 000);
nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Retāk: eozonofīija.
Ļoti reti: hemoglobīna un hematokrīta samazināšanās, trombocitopēnija, leikopēnija/neitropēnija un agranulocitoze vai pancitopēnija, sporādiski hemolītiska anēmija pacientiem ar iedzimtu glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficītu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Retāk*: hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu), hiperkaliēmija, atgriezeniska, pārtraucot zāļu lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu), hiponatriēmija.
Psihiskie traucējumi
Retāk: garastāvokļa traucējumi, miega traucējumi.
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži: galvassāpes, reibonis, vertigo un parestēzijas.
Retāk*: miegainība, ģībonis.
Ļoti reti: apjukums.
Acu slimības
Bieži: redzes traucējumi.
Ausu un labirinta bojājumi
Bieži: troksnis ausīs.
Sirdsdarbības traucējumi
Retāk*: palpitācija, tahikardija.
Ļoti reti: aritmija, stenokardija (skatīt 4.4. apakšpunktu), miokarda infarkts un insults (iespējams, ka pēc pārliekas hipotensijas augstam riskam pakļautiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži: hipotensija un ar hipotensiju saistītas parādības.
Retāk*: vaskulīts.
Ļoti reti: insults, iespējams, pēc pārāk izteiktas hipotensijas augstam riskam pakļautiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības
Bieži: klepus, elpas trūkums.
Retāk: bronhu spazmas.
Ļoti reti: eozinofila pneimonija, rinīts.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži: slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas traucējumi, dispepsija, caureja un aizcietējums.
Retāk: sausums mutē.
Ļoti reti: pankreatīts.
Aknu un/vai žultsceļu traucējumi
Ļoti reti: citolītisks vai holestātisks hepatīts (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: izsitumi, nieze.
Retāk: sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes angioedēma, nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Retāk*: fotosensitivitātes rekcijas, pemfigoīds.
Reti: psoriāzes saasināšanās.
Ļoti reti: multiformā eritēma.
Skeleta-muskuļu, saistaudu sistēmas un kaulu bojājumi
Bieži: muskuļu krampji.
Retāk*: artralģija, mialģija.
Nieru un urīnceļu traucējumi
Retāk: nieru mazspēja.
Ļoti reti: akūta nieru mazspēja.
Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības
Retāk: erektīlā disfunkcija.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži: astēnija.
Retāk*: sāpes krūšu kurvī, savārgums, perifēra tūska, drudzis.
Izmeklējumi
Retāk*: urīvielas paaugstināšanās asinīs, kreatinīna paaugstināšanās asinīs.
Reti: bilirubīna paaugstināšanās asinīs, aknu enzīmu paaugstināšanās.
Savainojumi, saindēšanās un procedūru komplikācijas:
Retāk*: krišana.
*Biežums aprēķināts no klīnisko pētījumu spontānajiem ziņojumiem par blakusparādībām.
Klīniskie pētījumi
Pētījuma EUROPA randomizēšanas periodā tika apkopota informācija tikai par nopietnām blakusparādībām. Nopietnas blakusparādības novēroja tikai dažiem pacientiem: 16 (0,3 %) no 6122 pacientiem, kuri saņēma perindoprilu, un 12 (0,2 %) no 6107 pacientiem, kuri saņēma placebo. Starp pacientiem, kuri saņēma perindoprilu, hipotensiju novēroja 6 pacientiem, angioedēmu – 3 pacientiem, bet pēkšņu sirds apstāšanos – 1 pacientam. Perindoprila grupā sakarā ar klepu, hipotensiju vai citiem traucējumiem no pētījuma tika izslēgts lielāks skaits pacientu nekā placebo grupā – attiecīgi 6,0 % pacientu (n = 366) pret 2,1 % pacientu (n=129).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Pieejami ierobežoti dati par pārdozēšanu cilvēkiem. Iespējamie simptomi, kas ir saistīti ar AKE inhibitoru pārdozēšanu, ir hipotensija, cirkulators šoks, elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazspēja, hiperventilācija, tahikardija, sirdsklauves, bradikardija, reibonis, nemiers un klepus.
Rīcība pārdozēšanas gadījumā
Ieteicamais pārdozēšanas terapijas veids ir intravenoza fizioloģiska šķīduma infūzija. Hipotensijas gadījumā pacients jānovieto uz muguras, šoka pozīcijā. Var apsvērt ārstēšanu, infūzijas veidā ievadot angiotenzīnu II un/vai intravenozi ievadot kateholamīnus. Periondoprilu un periondoprilātu no sistēmiskās aprites ir iespējams izvadīt ar hemodialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Rezistentas bradikardijas gadījumā ir ieteicama terapija ar kardiostimulatoru. Nepārtraukti ir jākontrolē organisma stāvokļa galvenie rādītāji, kā arī elektrolītu un kreatinīna koncentrācija serumā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Darbības mehānisms
Farmakoterapeitiskā grupa: angiotenzīna konvertāzes inhibitori, ATĶ kods: C09A A04.
Perindoprils ir enzīma, kas pārvērš angiotenzīnu I par angiotenzīnu II (angiotenzīnu konvertējošais enzīms – AKE), inhibitors. Konvertējošais enzīms jeb kināze ir eksopeptidāze, kas katalizē angiotenzīna I pārvērtību par asinsvadus sašaurinošo angiotenzīnu II, kā arī izraisa asinsvadus paplašinošā bradikinīna noārdīšanos par neaktīvu heptapeptīdu. AKE inhibīcijas rezultātā plazmā samazinās angiotenzīna II koncentrācija, kas izraisa palielinātu renīna aktivitāti plazmā (inhibējot renīna atbrīvošanās negatīvo atgriezenisko saiti) un samazinātu aldosterona sekrēciju. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, AKE inhibēšana palielina sistēmiskās aprites un lokālās kalikreīna – kinīna sistēmas aktivitāti organisma audos un tādējādi aktivē prostaglandīnu sistēmu. Ir iespējams, ka šis mehānisms papildina AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo darbību un ir daļēji atbildīgs par atsevišķām šo zāļu nevēlamām blakusparādībām (piemēram, klepu).
Perindoprila farmakoloģisko iedarbību nodrošina tā aktīvais metabolīts perindoprilāts. Citi metabolīti AKE aktivitāti in vitro neinhibē.
Farmakodinamiskā efektivitāte
Hipertensija
Perindoprils ir aktīvs visu smaguma pakāpju (vieglas, vidēji smagas un smagas) hipertensijas gadījumā. Tas samazina sistolisko un diastolisko asinsspiedienu, pacientam atrodoties gan guļus, gan stāvus. Perindoprils samazina perifēro asinsvadu pretestību un tādējādi arī sistēmisko asinsspiedienu. Rezultātā uzlabojas perifērā asins plūsma, nemainoties sirdsdarbības ātrumam.
Parasti asins plūsma nierēs pieaug, bet glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) parasti nemainās.
Pēc vienas devas maksimālo antihipertensīvo iedarbību novēro laikā starp 4 un 6 stundām pēc lietošanas un tā ilgst vismaz 24 stundas. Atlikusī iedarbība atbilst aptuveni 87 – 100 % no maksimālās.
Asinsspiediens samazinās strauji. Pacientiem, kuri reaģē uz perindoprilu, asinsspiediens normalizējas viena mēneša laikā. Prethipertensīvā iedarbība saglabājas, neiestājoties tahifilaksei.
Pārtraucot ārstēšanu, nenotiek asinsspiediena palielināšanās rikošeta efekta veidā.
Perindoprils samazina kreisā kambara hipertrofiju.
Ir apstiprināts, ka perindoprils paplašina cilvēka asinsvadus. Tas uzlabo lielo artēriju elastību un samazina mazo artēriju caurplūdes/lūmena attiecību.
Kombinēta terapija ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem un perindoprilu izraisa papildu sinerģismu, nodrošinot antihipertensīvo iedarbību. Šī kombinācija samazina arī hipokaliēmijas risku, kas ir nevēlama diurētiskās terapijas izraisīta blakusparādība.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Pacienti ar stabilu koronāru sirds slimību:
Pētījums EUROPA bija 4 gadus ilgs daudzcentru, starptautisks, randomizēts, dubultakls, ar placebo kontrolēts klīnisks pētījums.
Divpadsmit tūkstoši divi simti astoņpadsmit (12218) pacientu pēc 18 gadu vecuma tika randomizēti iedalīti perindoprila 8 mg (n=6110) vai placebo (n=6108) grupā.
Pētījuma populācijā bija pacienti ar diagnosticētu koronāro sirds slimību bez klīniskām sirds mazspējas pazīmēm. Kopumā 90% pacientu anamnēzē bija miokarda infarkts un/vai koronāra revaskularizācija. Lielākā daļa pētījuma pacientu pētāmās zāles saņēma papildus parastajai terapijai, kas ietvēra trombocītu agregācijas inhibitoru, lipīdu koncentrāciju samazinošo līdzekļu un bēta blokatoru lietošanu. Galvenie apvienotie efektivitātes kritēriji bija kardiovaskulāra mirstība, miokarda infarkts bez letāla iznākuma un/vai sirds apstāšanās ar sekmīgu pacienta reanimāciju. Ārstēšana ar 8 mg perindoprila vienu reizi dienā radīja nozīmīgu absolūtu primārā efektivitātes kritērija samazinājumu par 1,9 % (relatīvā riska samazinājums par 20 %, 95 % TI [9,4; 28,6] – p < 0,001).
Pacientiem ar miokarda infarktu un/vai revaskularizāciju anamnēzē salīdzinājumā ar placebo grupu novēroja primārā efektivitātes raksturlieluma absolūto samazinājumu par 2,2 %, kas atbilst RRS par 22, 4% (95 % TI [12,0; 31,6] – p < 0,001).
Lietošana bērniem:
Perindoprila drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, nav pierādīta.
Atklātā nesalīdzinošā klīniskā pētījumā ar 62 hipertensīviem bērniem 2–15 gadu vecumā, kam glomerulārās filtrācijas ātrums bija > 30 ml/min/1,73/m2, pacienti saņēma vidēji 0,07 mg/kg lielas perindoprila devas. Deva atkarībā no pacientu īpašībām un asinsspiediena atbildreakcijas tika pielāgota individuāli, un maksimālā dienas deva bija 0,135 mg/kg.
59 pacienti pabeidza trīs mēnešus ilgu pētījuma periodu un 36 pacienti pabeidza pētījuma pagarinājumu, t. i., tika novēroti vismaz 24 mēnešus (pētījuma vidējais ilgums bija 44 mēneši).
Pacientiem, kas jau bija ārstēti ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, laikā no iekļaušanas pētījumā līdz pēdējiem izmeklējumiem saglabājās stabils sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens, bet iepriekš neārstētiem pacientiem tas pazeminājās.
Vairāk nekā 75 % bērnu pēdējās izmeklēšanas laikā sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens bija zem 95. procentīles.
Drošums atbilda jau zināmajām perindoprila drošuma īpašībām.
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās un biotransformācija
Pēc perorālas lietošanas perindoprila absorbcija ir ātra, un maksimālā koncentrācija tiek sasniegta 1 stundas laikā. Perindoprila plazmas pusperiods ilgst 1 stundu.
Perindoprils ir aktīvās vielas prekursors. 27% lietotās perindoprila devas asinsriti sasniedz aktīvā metabolīta perindoprilāta formā. Papildus aktīvajam perindoprilātam no perindoprila veidojas pieci metabolīti, kas visi ir neaktīvi. Perindoprilāta augstākā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 - 4 stundu laikā.
Tā kā uzturs samazina perindoprila pārvēršanos par perindoprilātu (un tādējādi arī tā biopieejamību), perindoprils vienreizējas dienas devas veidā jāieņem pirms rīta ēdienreizes.
Pierādīta lineāra saistība starp perindoprila devas lielumu un tā ekspozīciju plazmā.
Izkliede
Nesaistīta perindoprilāta izkliedes tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāta saistība ar plazmas proteīniem ir 20%, un tas galvenokārt saistās ar angiotenzīnu konvertējošo enzīmu, tomēr saistība ir atkarīga no koncentrācijas.
Eliminācija
Perindoprilāts izdalās ar urīnu, un nesaistītās frakcijas eliminācijas terminālais pusperiods ir aptuveni 17 stundas, kā rezultātā līdzsvara stāvoklis iestājas 4 dienu laikā.
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem pacientiem, kā arī pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju perindoprilāta eliminācija ir lēnāka.
Nieru darbības traucējumi
Nieru mazspējas gadījumos atbilstoši nieru darbības traucējumu smaguma pakāpei (kreatinīna klīrensam) ieteicams veikt devas korekcijas.
Dialīzes laikā perindoprilāta klīrenss ir 70 ml/min.
Aknu darbības traucējumi
Perindoprila kinētika mainās pacientiem ar aknu cirozi: pirmvielas aknu klīrenss ir samazināts uz pusi. Tomēr sintezētā perindoprilāta daudzums nemazinās, un tādējādi devas korekcija nav nepieciešama (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Hroniskas perorālu devu toksicitātes pētījumos ar žurkām un pērtiķiem mērķa orgāns bija nieres ar atgriezenisku bojājumu.
In vitro vai in vivo pētījumos mutagenitāte netika pierādīta.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumos (ar žurkām, pelēm, trušiem un pērtiķiem) nav novērotas embriotoksicitātes vai teratogenitātes pazīmes. Tomēr ir pierādīts, ka angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupas vielas rada nevēlamas blakusparādības vēlīnajās augļa attīstības stadijās. Grauzējiem un trušiem šī ietekme izraisa augļa nāvi un iedzimtas patoloģijas (nieru bojājumus), kā arī palielinātu peri- un postnatālo mirstību.
Ilgstošos pētījumos ar žurkām un pelēm kancerogenitāte netika novērota.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kalcija hlorīda heksahidrāts
Laktozes monohidrāts
Krospovidons (A tips)
Mikrokristāliska celuloze
Koloidāls silīcija dioksīds (bezūdens)
Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma un gaismas. Uzglabāt temperatūrā līdz 30° C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
OPA/Al/PVH/Al blisteri pa 10, 14, 28, 30, 50, 56, 60, 90 vai 100 tabletēm kartona kastītēs.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
10-0079
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2010. gada 23. februāris
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015. gada 13. jūlijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
06/2019
SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019
PAGE
