Nitrocine

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Nitrocine 1 mg/ ml šķīdums infūzijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena ampula satur 10 mg glicerīna trinitrāta (Glyceroli trinitras) (GTN) 10 mililitros.

Viena ampula satur 0,48 g glikozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums infūzijām.

Šķīdums intravenozai lietošanai.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums bez smaržas.

Osmolalitāte: 298-328 mOsmol/kg.

pH: 3,6-5.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

• Smaga stenokardija (piem., nestabila vai vazospastiska stenokardija).

• Akūts miokarda infarkts.

• Akūta sirds kreisā kambara mazspēja.

• Hipertoniskā krīze ar dekompensētu sirds mazspēju.

• Kontrolēta hipotensija.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Deva jāpielāgo atbilstoši pacienta vajadzībām un jākontrolē klīniskā atbildes reakcija un hemodinamiskie raksturlielumi.

Nitrocine 1mg/ml šķīduma infūzijām deva ir no 0,75 līdz 8 mg GTN/stundā, retos gadījumos līdz 10 mg GTN/stundā.

Ārstējot pacientus ar smagu stenokardijas sindromu, deva ir 2-8 mg GTN/stundā (33-133 μg/minūtē).

Pacientiem ar akūtu kreisā kambara mazspēju (plaušu tūsku) un akūtu miokarda infarktu: vispirms 1 mg GTN lēnā, 3 minūšu ilgā intravenozā injekcijā, pēc tam nepārtraukta infūzija ar 2-8 mg GTN /stundā 1-2 dienas.

Pacientiem ar hipertonisko krīzi: infūzijā 2-8 mg GTN/ stundā, pastāvīgi kontrolējot asinsspiedienu un sirdsdarbību.

Kontrolētai hipotensijai: atkarībā no izmantotā anestēzijas veida un nepieciešamās asinsspiediena pazemināšanas, 2-10 μg/kg ķermeņa masas/min, rūpīgi monitorējot asinsspiedienu un EKG.

Lietošanas veids

Nitrocine 1mg/ml šķīdumu infūzijām var lietot vai nu atšķaidītu vai neatšķaidītu (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

• Gados vecāki pacienti

Nav pierādījumu, ka devas pielāgošana nepieciešama vecāka gadagājuma pacientiem.

• Pediatriskā populācija

Nav veikti pētījumi par GTN lietošanas drošību un efektivitāti bērniem.

• Pacientiem ar aknu mazspēju un nieru mazspēju

Pacientiem ar smagu aknu mazspēju vai smagu nieru mazspēju, it īpaši lietojot lielas devas, var būt nepieciešams GTN i/v devu pielāgot atbilstoši pacienta stāvoklim.

4.3. Kontrindikācijas

Nitrocine 1mg/ml šķīdumu infūzijām nedrīkst lietot šādos gadījumos:

• paaugstināta jutība pret glicerīna trinitrātu, citiem nitrātu savienojumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

• akūta asinsrites mazspēja (šoks, kolapss);

• kardiogēns šoks (ja vien ar attiecīgiem pasākumiem netiek saglabāts pietiekams diastoliskais beigu spiediens);

• toksiska plaušu tūska

• izteikta hipotensija: sistoliskais asinsspiediens mazāks nekā 90 mm Hg;

• izteikta hipovolēmija;

• izteikta anēmija;

• hipertrofiska obstruktīva kardiomiopātija;

• konstriktīvs perikardīts;

• sirds tamponāde;

• stāvoklis, kas noris ar paaugstinātu intrakraniālo spiedienu;

• nitrātu terapijas laikā nedrīkst lietot 5. tipa  fosfodiesterāzes inhibitorus (piem., sildenafilu, vardenafilu, tadalafilu), jo tie var pastiprināt glicerīna trinitrāta vazodilatējošo efektu, kas var izpausties smagas hipotensijas veidā (skatīt 4.5. apakšpunktu Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi);

• nitrātu terapijas laikā nedrīkst lietot riociguatu (riociguats stimulē šķīstošo guanilāta ciklāzi) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Tikai īpaši piesardzīgi un ārsta uzraudzībā Nitrocine 1mg/ml šķīdums infūzijām lietojams šādos gadījumos:

- zems pildījuma spiediens, piem., pacientiem ar akūtu miokarda infarktu, pavājinātu kreisā kambara funkciju (kreisā kambara mazspēju), (jāizvairās no asinsspiediena pazemināšanas zem 90 mm Hg);

- aortas atveres un/vai mitrālā stenoze;

- nosliece uz ortostatiskiem asinsrites regulācijas traucējumiem.

Ir aprakstīta tolerances attīstība, kā arī krustotā tolerance pret citiem nitrātu savienojumiem.

Nitrocine 1mg/ml šķīdumu infūzijām nedrīkst lietot pacientiem, kuri lieto fosfodiesterāzes inhibitorus (piem., sildenafilu, tadalafilu, vardenafilu) saturošus medikamentus ar mazāku kā 24 stundu starplaiku (48 stundas, ja lieto tadalafilu). Pacienti, kuri terapijā saņem Nitrocine 1mg/ml šķīdumu infūzijām, jābrīdina, ka nedrīkst lietot fosfodiesterāzes inhibitorus (piem., sildenafilu, tadalafilu, vardenafilu) saturošus medikamentus (skatīt 4.5. apakšpunktu Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi).

Zāles satur glikozi. Tas jāņem vērā pacientiem ar cukura diabētu.

Ir apstiprināts, ka Nitrocine 1mg/ml šķīdumu infūzijām ir izmantojami piederumi, kas izgatavoti no polietilēna (PE), polipropilēna (PP) vai politetrafluoretilēna (PTFE). Toties ir konstatēts, ka infūzijas piederumi, kas izgatavoti no polivinilhlorīda (PVH) vai poliuretāna (PU) izraisa aktīvās vielas ievērojamu zudumu adsorbcijas dēļ. Ja tiek izmantoti šie materiāli, deva jāpielāgo atbilstoši pacienta vajadzībām.

Ārstēšanas laikā ar glicerīna trinitrātu jāizvairās no alkohola lietošanas, jo tas var pastiprināt glicerīna trinitrāta hipotensīvo un vazodilatējošo iedarbību (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Hipoksija

Piesardzība jāievēro pacientiem ar arteriālu hipoksiju, ko izraisa smaga anēmija (ieskaitot G6FD deficīta dēļ izraisītās formas), jo šādiem pacientiem ir samazināta nitroglicerīna biotransformācija.

Piesardzība jāievēro arī pacientiem ar hipoksiju un ventilācijas/perfūzijas līdzsvara traucējumiem, ko izraisa plaušu slimība vai išēmiska sirds mazspēja.

Pacienti ar stenokardiju, miokarda infarktu vai cerebrālo išēmiju, kuri bieži cieš no sīko elpceļu patoloģijām (īpaši no alveolārās hipoksijas).

Līdz ar to, vazokonstrikcija plaušās notiek, lai mainītu perfūzijas virzienu no vietām ar alveolāro hipoksiju uz labāk ventilējamiem reģioniem (skatīt arī 4.8. apakšpunktu). Kā spēcīgs vazodilatators, nitroglicerīns var mainīt šo vazokonstrikciju, kurai piemīt aizsargfunkcija. Rezultātā slikti ventilētos rajonos palielinās perfūzija, kas vēl vairāk pasliktina ventilācijas/perfūzijas līdzsvara traucējumus un turpmāk samazinās arī arteriālā skābekļa parciālais spiediens.

Methemoglobinēmija

Turpinot terapiju ar glicerīna trinitrātu, ir ziņots par methemoglobinēmijas gadījumiem. Methemoglobinēmijas ārstēšana ar metilēnzilo ir kontrindicēa pacientiem, kuriem ir glikoze-6-fosfātu dehidrogenāzes un methemoglobīna-reduktāzes deficīts.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaikus lietojot zāles ar antihipertensīvu darbību, piem., bēta-blokatorus, kalcija kanālu antagonistus, vazodilatatorus (piemēram, 5. tipa  fosfodiesterāzes inhibitorus, tādus kā sildenafils) AKE inhibitorus, diurētiskos līdzekļus u.c. un/vai alkoholu, var pastiprināties Nitrocine 1mg/ml šķīduma infūzijām hipotensīvā darbība. Tas var notikt arī, lietojot neiroleptiskus līdzekļus un tricikliskos antidepresantus vai monoamīnoksidāzes inhibitorus.

Nitrocine 1mg/ml šķīduma infūzijām hipotensīvā darbība var pastiprināties, lietojot to kopā ar fosfodiesterāzes inhibitoriem (piem., sildenafilu, tadalafilu, vardenafilu), ko lieto erektilās disfunkcijas ārstēšanai (skatīt īpašus brīdinājumus un kontrindikācijas). Tas var radīt dzīvībai bīstamas kardiovaskulāras komplikācijas. Tādēļ pacientus, kuri nesen ir lietojuši fosfodiesterāzes inhibitorus (piem., sildenafilu, tadalafilu, vardenafilu), nedrīkst ārstēt ar Nitrocine 1mg/ml šķīdumu infūzijām ar mazāku kā 24 stundu starplaiku (48 stundas, ja lieto tadalafilu).

Vienlaicīga GTN un riociguata (riociguats stimulē šķīstošo guanilāta ciklāzi) lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu), jo var izraisīt hipotensiju.

Audu plazminogēna aktivatora (aPA) un glicerīna trinitrāta vienlaicīga intravenoza infūzija var paātrināt aPA plazmas klīrensu, pastiprinot hepatisko asinsriti.

Ziņojumi liecina, ka, lietojot vienlaikus, Nitrocine 1mg/ml šķīdums infūzijām var paaugstināt dihidroergotamīna līmeni asinīs un pastiprināt tā iedarbību. Tas īpaši ir jāņem vērā pacientiem ar koronāro sirds slimību, jo dihidroergotamīnam piemīt antagoniska ietekme uz glicerīna trinitrātu un var izraisīt koronāro vazokonstrikciju.

Heparīna un glicerīna trinitrāta vienlaicīga intravenoza lietošana var izraisīt heparīna darbības daļēju zudumu.

Acetilsalicilskābes un glicerīna trinitrāta vienlaicīga lietošana var potencēt glicerīna trinitrāta asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Nesteroidālie pretiekaisuma līdzekļi, izņemot acetilsalicilskābi, var samazināt atbildes reakciju uz ārstēsanu ar glicerīna trinitrātu.

Sapropterīns (tetrahidrobiopterīns, BH4) ir slāpekļa oksīda sintetāzes kofaktors. Rekomendē ievērot piesardzību vienlaicīgi lietojot sapropterīnu saturošas zāles ar visiem līdzekļiem, kas izraisa vazodilatāciju un ietekmē slāpekļa oksīda (NO) metabolismu vai darbību, tajā skaitā klasiskos NO donorus (piemēram, glicerīna trinitrātu (GTN), izosorbīda dinitrātu (ISDN), izosorbīda mononitrātu un citus).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Fertilitāte

Reproduktivitātes pētījumos ar žurkām un trušiem, lietojot dažādus ievadīšanas veidus, netika atklāta ietekme uz embriju, augli vai dzīvnieku mazuļiem, lietojot pat mātītei toksiskas devas.

Grūtniecība

Attīstības toksicitātes pētījumos ar žurkām un trušiem, lietojot dažādus ievadīšanas veidus, netika atklāta ietekme uz embriju, augli vai dzīvnieku mazuļiem, lietojot pat mātītei toksiskas devas.

Reproduktivitātes pētījumos ar žurkām un trušiem, lokāli lietojot glicerīna trinitrāta ziedi attiecīgi devās līdz 80 mg/kg dienā un 240 mg/kg dienā, netika konstatēti būtiski pierādījumi par glicerīna trinitrāta kaitīgo ietekmi uz augli. Tomēr nav pietiekamu un labi kontrolētu pētījumu attiecībā uz grūtniecēm.

Tā kā pētījumi ar dzīvniekiem ne vienmēr ļauj paredzēt reakciju cilvēka organismā, Nitrocine 1mg/ml šķīdumu infūzijām grūtniecības laikā drīkst lietot tikai izteiktas nepieciešamības gadījumā un tikai pēc ārsta norādījuma, kā arī ārsta uzraudzībā.

Barošana ar krūti

Pieejamie pierādījumi ir nepārliecinoši vai nepietiekami, lai runātu par risku zīdaiņiem, lietojot zāles krūts barošanas laikā. Ir dati, ka nitrāti izdalās mātes pienā un var izraisīt methemoglobinēmiju zīdaiņiem. Tas, cik daudz nitroglicerīna izdalās mātes pienā cilvēkam, nav noteikts.

Nevar izslēgt risku zīdainim.

Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt / atturēties no terapijas ar glicerīna trinitrātu ir jāpieņem, ņemot vērā ieguvumu no krūts barošanas bērnam un terapijas radīto ieguvumu sievietei.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nitrocine 1mg/ml šķīdums infūzijām var ietekmēt pacienta reakcijas spēju tādā mērā, ka pavājinās viņa/ viņas spēja vadīt transportlīdzekļus vai strādāt ar iekārtām. Šī ietekme palielinās kombinācijā ar alkoholu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamo blakusparādību biežums ir sadalīts šādi:

ļoti bieži (≥ 1/10);

bieži (≥ 1/100, < 1/10);

retāk (≥ 1/1 000, <1/100);

reti (≥ 1/10 000, < 1/1 000);

ļoti reti (< 1/10 000),

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Lietojot Nitrocine 1mg/ml šķīdums infūzijām var rasties sekojošas nevēlamas blakusparādības:

Ir ziņots par izteiktu hipotensīvu reakciju uz organiskajiem nitrātiem, kas izpaužas kā slikta dūša, vemšana, nemiers, bālums un pārmērīga svīšana.

Padoms: dēļ relatīvas asinsrites atpakaļsadales hipoventilētos plaušu apvidos, Nitrocine 1mg/ml šķīduma infūzijām lietošana var izraisīt pārejošu hipoksiju. Sevišķi pacientiem ar koronāro sirds slimību tas var izraisīt miokarda hipoksiju.

Tāpat kā citi nitrātu preparāti, GTN bieži var izraisīt galvassāpes, ko rada galvas smadzeņu asinsvadu paplašināšanās un kas ir atkarīga no devas. Taču parasti galvassāpes pēc pāris dienām mazinās, kaut arī ārstēšana tiek turpināta. Sāpju remdēšanai var lietot vieglus analgētiskos līdzekļus. Tomēr, ja galvassāpes nepāriet, ir vai nu jāsamazina deva vai arī terapija jāpārtrauc.

No vieglas reflektoras sirdsdarbības paātrināšanās var izvairīties, ja nepieciešams, izmantojot kombinētu terapiju ar bēta-blokatoriem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pieredze attiecībā uz dzīvniekiem

Žurkām un pelēm tika novērota ievērojama letalitāte (LD₅₀), ievadot vienreizējas intravenozas devas - attiecīgi 23,2 mg/kg un 10,6 mg/kg.

Žurkām un pelēm tika novērota ievērojama letalitāte (LD₅₀), ievadot vienreizējas subkutānas devas - attiecīgi 94 mg/kg un 110 mg/kg.

Pieredze attiecībā uz cilvēkiem

Pārdozēšanas simptomi:

• asinsspiediena pazemināšanās ≤ 90 mm Hg;

• bālums;

• svīšana;

• vājš pulss;

• reflektoriska tahikardija;

• kolapss;

• sinkope;

• reibonis, pieceļoties stāvus;

• galvassāpes;

• nespēks;

• reibonis;

• slikta dūša;

• vemšana;

• caureja.

• Ir ziņots par methemoglobinēmiju pacientiem, kuri saņēma citus organiskos nitrātus. Glicerīna trinitrāta biotransformācijas laikā atbrīvojas nitrīta joni, kas var izraisīt methemoglobinēmiju un cianozi ar sekojošu tahipnoju, nemieru, samaņas zudumu un sirds apstāšanos. Nevar izslēgt iespēju, ka glicerīna trinitrāta pārdozēšana varētu izraisīt šīs nevēlamās reakcijas.

• Lietojot ļoti lielas devas, var paaugstināties intrakraniālais spiediens. Tas var radīt cerebrālus simptomus.

Vispārēji pasākumi pārdozēšanas gadījumā

• jāpārtrauc zāļu ievadīšana.

• Vispārēji pasākumi nitrātu izraisītas hipotensijas gadījumā:

• pacients jānogulda, novietojot galvu zemāk, bet kājas – augstāk vai, ja nepieciešams, pacientu kājas jāpārsien ar kompresijas pārsējiem;

• jāpievada skābeklis;

• jāpalielina plazmas tilpums (i/v jāievada šķidrums);

• specifiska šoka terapija (pacients jānogādā intensīvās terapijas nodaļā).

Īpaši pasākumi:

• Jāpaaugstina asinsspiediens, ja tas ir ļoti zems;

• Papildus jāievada vazokonstriktorus, piem., norepinefrīna HCl;

• Methemoglobinēmijas ārstēšana:

• redukcijas terapija, izvēloties C vitamīnu, metilēnzilo vai toluidīnzilo;

• skābekļa pievadīšana (ja nepieciešams);

• mākslīgās elpināšanas uzsākšana;

• hemodialīze (ja nepieciešams).

Tā kā methemoglobinēmijas ārstēšana ar metilēnzilo ir kontrindicēta pacientiem, kuriem ir glikozes-6-fosfātu dehidrogenāzes un methemoglobīna-reduktāzes deficīts, iesaka izmantot eritrocītu masas apmaiņas transfūziju un/vai transfūziju.

• Reanimācijas pasākumi.

Ja ir elpošanas un asinsrites apstāšanās pazīmes, reanimācijas pasākumi jāsāk nekavējoties.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: vazodilatatori sirds slimību ārstēšanai

ATĶ kods: C01DA02

Darbības mehānisms

Tāpat kā visi organiskie nitrāti, GTN darbojas kā slāpekļa oksīda (NO) donors. NO izraisa asinsvadu gludās muskulatūras atslābumu, stimulējot guanilciklāzi, kam seko cikliskā guanozīna monofosfāta (cGMF) intracelulārās koncentrācijas palielināšanās. Tādējādi tiek stimulēta cGMF atkarīgā proteīnkināze, kas izraisa dažādu proteīnu fosforilāciju gludo muskuļu šūnās. Tas var izraisīt miozīna vieglo ķēžu defosforilāciju un kontraktilitātes samazināšanos.

Farmakodinamiskā iedarbība

Glicerīna trinitrāts (GTN) atslābina asinsvadu gludo muskulatūru, tādā veidā izraisot asinsvadu paplašināšanos.

GTN atslābina gan perifērās artērijas, gan vēnas. Pēdējā ietekme veicina asiņu venozo uzkrāšanos un samazina venozo asiņu pieplūdi sirdij, tādējādi samazinot ventrikulāro un diastolisko beigu spiedienu un tilpumu (pirmsslodzi).

Iedarbojoties uz artērijām un – lielākās devās – arī uz arteriolām, samazinās sistēmiskā asinsvadu pretestība (pēcslodze). Tas samazina sirds darbu.

Ietekme uz pirmsslodzi un pēcslodzi izraisa skābekļa patēriņa samazināšanos miokardā.

Turklāt GTN izraisa asins plūsmas atpakaļsadalīšanu subendokardiālajos sirds apvidos, ja koronārā asinsrite ir daļēji traucēta aterosklerotisku bojājumu dēļ. Domājams, ka pēdējo efektu rada selektīva lielo koronāro asinsvadu paplašināšanās. Nitrātu izraisīta kolaterālo artēriju paplašināšanās var uzlabot apasiņošanu poststenotiskos miokarda apvidos. Nitrāti paplašina arī ekscentriski stenozētus asinsvadus un var darboties pret iespējamiem konstriktīviem faktoriem, iedarbojoties uz atlikušo pakļāvīgo gludās muskulatūras loku koronārās artērijas sašaurinājuma vietā. Turklāt nitrāti var atslābināt koronāro artēriju spazmas.

Ir konstatēts, ka pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju nitrāti uzlabo hemodinamiku gan miera, gan slodzes apstākļos. Šajā pozitīvajā ietekmē ietilpst vairāki mehānismi, piemēram, uzlabojas valvulārā regurgitācija (jo samazinās kambaru dilatācija) un samazinās miokarda nepieciešamība pēc skābekļa.

Samazinoties nepieciešamībai pēc skābekļa un palielinoties skābekļa piegādei, samazinās miokarda bojājuma apvidus. Tādēļ GTN var ordinēt atsevišķiem miokarda infarkta slimniekiem.

Ietekme uz citām orgānu sistēmām izpaužas kā bronhu, gastrointestinālā trakta, žultsceļu un urīnpūšļa muskulatūras atslābums. Ir dati arī par dzemdes gludās muskulatūras atslābumu.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Biopiejamība

Pēc perorālas lietošanas, glicerīna trinitrātam ir raksturīgs izteikts pirmā loka efekts, tāpēc tā biopieejamība ir mazāk nekā 1%.

Izkliede

Apmēram 60% vielas saistās ar plazmas proteīniem.

Biotransformācija

Glicerīna trinitrāta metabolismam, kas notiek aknās, kā arī daudzos citos audos un šūnās, piem., eritrocītos, ir raksturīga vienas vai vairāku nitrātu grupu atdalīšanās. Glicerīna trinitrāts organismā metabolizējas ļoti ātri un gandrīz pilnībā. Sadalīšanās produktu vazodilatējošā darbība ir niecīga, vai arī tās nav nemaz.

Glicerīna trinitrāts enzimātiskā ceļā pakāpeniski zaudē nitrātu grupas, pārvēršoties par glicerildinitrātu, glicerilmononitrātu un visbeidzot – par glicerolu. Šim procesam nepieciešamais enzīms ir glutationa-S transferāze. Šis enzīms atrodas daudzos audos un šūnās. Glicerols tiek iekļauts vielu sintēzes metabolismā (proteīnu, glikogēna, lipīdu un ribonukleīnskābes sintēzē), daļēji tiek oksidēts līdz CO₂ un izelpots.

Glicerildinitrāts un glicerilmononitrāts arī tiek glikuronidizēti un izvadīti ar urīnu un – mazākā daudzumā – ar žulti. Lielākā daļa datu par glicerīna trinitrāta metabolismu ir iegūta pētījumos ar dzīvniekiem. No glicerīna trinitrāta radušos mononitrātus ir bijis iespējams konstatēt cilvēka urīnā.

Glicerīna trinitrāts vai tā metabolīti (1,2-glicerildinitrāts un 1,3-glicerildinitrāts) neuzkrājas.

Eliminācija

Glicerīna trinitrāta eliminācijas pusperiods ir 2-4 min. Līdztekus glicerīna trinitrāta metabolismam notiek arī metabolītu renālā eliminācija.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Akūta toksicitāte

Atbilstoši RTECS* glicerīna trinitrāta LD₅₀ pēc vienreizējas devas ir:

* Registry of Toxic Effects of Chemical Substances (Ķīmisko vielu toksiskās ietekmes reģistrs)

Hroniska toksicitāte

Pēc 13 nedēļu ilga toksicitātes pētījuma:

Suņi perorālās devās saņēma 1, 5 un 25 mg glicerīna trinitrāta uz kilogramu ķermeņa masas 12 mēnešus, izraisot neregulāru methemoglobinēmiju, kā tas parasti ir novērojams organiskiem nitrātiem. Intravenozi ievadot glicerīna trinitrātu 2 nedēļas žurkām līdz 5 mg dienas devā uz kilogramu ķermeņa masas un 3 mg uz kilogramu ķermeņa masas suņiem, neradīja toksisku iedarbību. Bija 2 neizskaidrojami nāves gadījumi žurkām, ievadot 10 mg uz kilogramu ķermeņa masas.

26 nedēļu ilgā pētījumā, katru dienu aplicējot 10% glicerīna trinitrātu 15 mg/kg dienā uz ādas un 60 mg/kg dienā - sistēmiskai iedarbībai trušu tēviņiem, tika konstatēts, ka tas neizraisa toksisku efektu.

Augstas glicerīna trinitrāta devas suņiem (25 līdz 200 mg glicerīna trinitrāta uz kilogramu ķermeņa masas 5 dienas vai 1, 5 vai 25 mg/kg 12 mēnešus), žurkām (363 vai 434 mg/kg 2 gadus) vai pelēm (1022-1058 mg/kg 2 gadus) izraisīja methemoglobinēmiju.

Reprodukcijas toksicitāte

Ir veikti reprodukcijas toksicitātes pētījumi ar žurkām un trušiem, izmantojot dažādus ievadīšanas veidus (intravenozi, intraperitoneāli, transdermāli). Šajos pētījumos, kas ietvēra fertilitātes, reproduktivitātes spējas, embriotoksicitātes un peri- un postnatālās attīstības pārbaudi, netika atklāta ietekme uz embriju, augli vai dzīvnieku mazuļiem, lietojot pat mātītei toksiskas devas (5-20 mg/kg ķermeņa masas, skat. arī sadaļu 4.6). Nebija norādījumu par GTN teratogēnām īpašībām.

Mutagenitāte

Glicerīna trinitrāta mutagēnā ietekme nav plaši pārbaudīta. Gēnu mutācijas tests ar S. typhimurium (Eimsa tests) deva negatīvu rezultātu.

Kancerogenitāte

Nav veikti kancerogenitātes pētījumi, lai noteiktu glicerīna trinitrāta kancerogēno darbību.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Glikoze, propilēnglikols, ūdens injekcijām, sālsskābe, ja nepieciešams (pH korekcijai).

6.2. Nesaderība

Nitrocine 1mg/ml šķīdums infūzijām saderīgs ar infūzijas šķīdumiem, ko parasti lieto slimnīcās, piem., nātrija hlorīda fizioloģisko šķīdumu, 5-30% glikozes šķīdumu, Ringera šķīdumu. Nitrocine 1mg/ml šķīdums infūzijām nesatur etilspirtu un kālija jonus. Par nesaderību nav ziņots.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi

Nitrocine 1mg/ml šķīdums infūzijām ir sterils, bet nesatur konservantus.

Atšķaidīts šķīdums, kas paredzēts infūzijai, jāizlieto 24 stundu laikā.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Nav īpašu uzglabāšanas prasību.

No mikrobioloģijas viedokļa zāles ir jāizlieto nekavējoties. Ja zāles netiek nekavējoties izlietotas, par uzglabāšanas ilgumu un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs. Parasti, ja vien atšķaidīšana nav veikta apstiprinātos un kontrolētos aseptiskos apstākļos, uzglabāšanas laiks 2 - 8°C temperatūrā nedrīkst pārsniegt 24 stundas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

10 ml bezkrāsaina OPC stikla ampula.

Katrs iepakojums satur 10 x 10 ml ampulas Nitrocine 1mg/ml šķīduma infūzijām

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Nitrocine 1mg/ml šķīdumu infūzijām var ievadīt vai nu atšķaidītu, nepārtrauktas intravenozas infūzijas veidā ar automātiskas infūzijas iekārtas palīdzību vai arī neatšķaidītu, izmantojot perfuzora šļirci, slimnīcas apstākļos, pastāvīgi kontrolējot kardiovaskulāro sistēmu.

Atkarībā no slimības veida un smaguma pakāpes parastus izmeklējumus (simptomi, asinsspiediens, sirdsdarbības ātrums, urīns) jāpapildina izmantojot invazīvas hemodinamisko raksturlielumu mērīšanas metodes.

Nitrocine 1mg/ml šķīdums infūzijām jāatšķaida aseptiskos apstākļos tūlīt pēc iesaiņojuma atvēršanas.

Norādījums par OPC ampulu:

Ampula jau ir iezāģēta zem zilā punkta. Tādēļ nav nepieciešams iezāģēt ampulu. Nolauziet ampulu kā parasti.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Merus Labs Luxco II S.à r.l.

26-28, rue Edward Steichen

L-2540

Luksemburga

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

00-0226

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2000. gada 15. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 18. jūnijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

02/2018