Nimotop

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Nimotop 0,2 mg/ml šķīdums infūzijām

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 pudele Nimotop šķīduma infūzijām (50 ml) satur 10 mg nimodipīna (nimodipinum), 50 ml etilspirtu saturošā šķīdinātājā.

1 pudele Nimotop šķīduma infūzijām (250 ml) satur 50 mg nimodipīna (nimodipinum), 250 ml etilspirtu saturošā šķīdinātājā.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums infūzijām.

Dzidrs, viegli iedzeltens šķīdums intravenozām infūzijām.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Išēmiska neiroloģiska deficīta, ko izraisījusi smadzeņu asinsvadu spazma pēc aneirismālas izcelsmes subarahnoidāla asinsizplūduma, ārstēšanai un profilaksei.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ja nav parakstīts citādi, ieteicamas šādas devas:

Intravenoza infūzija:

Ārstēšanas sākumā 1 mg/h nimodipīna (= 5 ml nimodipīna šķīduma infūzijām/h) 2 stundu laikā (apmēram 15 µg/kg ķermeņa masas/h).

Ja šāda deva tiek labi panesta, īpaši, ja nav vērojama izteikta asinsspiediena krišanās, pēc 2 stundām šo devu palielina līdz 2 mg/h nimodipīna (= 10 ml nimodipīna šķīduma infūzijām/h) (apmēram 30 µg/kg ķermeņa masas/h).

Pacientiem, kuru ķermeņa masa ir būtiski mazāka par 70 kg vai arī kuriem ir nestabils asinsspiediens, terapija jāsāk ar devu 0,5 mg/h nimodipīna (= 2,5 ml nimodipīna šķīduma infūzijām/h).

Intracisternālā ievadīšana:

Operācijas laikā svaigi sagatavotu atšķaidītu nimodipīna šķīdumu (1 ml nimodipīna šķīduma infūzijām un 19 ml Ringera šķīduma), kas sasildīts līdz asins temperatūrai, var ievadīt intracisternāli.

Šo atšķaidīto nimodipīna šķīdumu jālieto nekavējoties pēc sagatavošanas.

Lietošanas veids

Nimodipīna šķīdumu infūzijām ievada nepārtrauktas intravenozas infūzijas veidā caur centrālo katetru, izmantojot infūziju sūkni. To var ievadīt ar trīsgājienu noslēdzošā krāna palīdzību, kopā ar vai nu 5% glikozes, 0,9% nātrija hlorīda, Ringera laktāta šķīdumu, Ringera laktāta šķīdumu ar magniju, dekstrāna 40 šķīdumu vai HAES^® (poli(O-2-hidroksietil) cietes 6% šķīdumu attiecībā 1:4 (nimodipīns : vienlaikus infūzijas šķīdums). Tāpat mannīts, cilvēka albumīns vai asinis ir piemērotas papildus infūzijai.

Trīsgājienu noslēdzošo krānu jāizmanto, lai savienotu nimodipīna polietilēna cauruli ar papildus infūzijas cauruli un centrālo katetru.

Nimodipīna šķīdumu nedrīkst pievienot infūzijas maisā vai pudelē un to nedrīkst jaukt ar citiem medikamentiem.

Nimodipīna ievadīšana jāturpina anestēzijas, ķirurģiskas operācijas un angiogrāfijas laikā.

Lietošanas ilgums

Profilaktiska lietošana

Intravenozā terapija jāsāk ne vēlāk kā 4 dienas pēc asinsizplūduma un jāturpina maksimālā asinsvadu spazmas riska periodā, t.i., 10 - 14 dienas pēc asinsizplūduma.

Ja profilaktiskās ārstēšanas laikā ar nimodipīnu asinsizplūduma cēlonis tiek ārstēts ķirurģiski, nimodipīna intravenoza ievadīšana jāturpina vismaz 5 dienas pēc operācijas.

Pēc infūzijas terapijas beigām ieteicams turpināt ārstēšanas kursu, iekšķīgi lietojot 6 x 60 mg nimodipīna dienā ar 4 stundu intervāliem apmēram 7 nākamās dienas.

Terapeitiska lietošana

Ja ir išēmiski neiroloģiski traucējumi, ko izraisījusi asinsvadu spazma pēc aneirismas veida subarahnoidāla asinsizplūduma, ārstēšana jāsāk pēc iespējas ātrāk un jāturpina vismaz 5 dienas, maksimāli 14 dienas.

Pēc tam ieteicams turpināt ārstēšanas kursu, iekšķīgi lietojot 6 x 60 mg nimodipīna dienā ar 4 stundu intervāliem 7 nākamās dienas.

Ja nimodipīna terapeitiskas lietošanas laikā asinsizplūduma cēlonis tiek ārstēts ķirurģiski, nimodipīna intravenoza ievadīšana jāturpina vismaz 5 dienas pēc operācijas.

Pediatriskā populācija

Nimodipīna drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, nav pierādīta.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret nimodipīnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Akūts miokarda infarkts un nestabila stenokardija (tai skaitā zāles nedrīkst lietot 1 mēnesi pēc akūta miokards infarkta vai nestabilas stenokardijas epizodes).

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lai gan ārstēšana ar nimodipīnu nav bijusi saistīta ar intrakraniālā spiediena palielināšanos, ieteicama rūpīga uzraudzība šādos gadījumos un gadījumos, kad smadzeņu audos ir palielināts ūdens saturs (vispārēja smadzeņu tūska).

Piesardzība nepieciešama pacientiem ar hipotensiju (sistoliskais asinsspiediens zemāks par 100 mm Hg), zināmu nieru slimību un/vai vienlaicīgi lietojot nefrotoksiskas zāles (stingri jākontrolē nieru funkcija).

Ārstam jāizvērtē potenciālā riska (piemēram, samazināta asins plūsma koronārajā artērijā un miokarda išēmija) un ieguvuma (piemēram, smadzeņu apasiņošanas uzlabošanās) attiecība pacientiem ar nestabilo stenokardiju vai pirmās 4 nedēļas pēc akūta miokarda infarkta.

Šīs zāles satur 23,7 tilp.% etanola (spirta), t.i., līdz 50 g dienas devā (250 ml). Tas var būt kaitīgi pacientiem, kas slimo ar alkoholismu vai kam ir alkohola metabolisma traucējumi un jāņem vērā sievietēm grūtniecības vai bērna barošanas ar krūti laikā, bērniem un augsta riska grupām, piemēram, pacientiem ar aknu slimību vai epilepsiju.

Spirta daudzums šajās zālēs var izmainīt citu zāļu iedarbību (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šīs zāles satur 1 mmol (23 mg) nātrija katrā 50 ml pudelē vai 5,1 mmol (115 mg) nātrija katrā 250 ml pudelē. Tas jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

Nieru funkcija var pasliktināties, ja vienlaicīgi tiek lietotas nefrotoksiskas zāles (piemēram, aminoglikozīdi, cefalosporīni, furosemīds), kā arī pacientiem, kuriem jau ir nieru funkcijas traucējumi. Šajos gadījumos nieru funkcija ir rūpīgi jāpārbauda un pasliktināšanās gadījumā jāapsver terapijas pārtraukšana.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles, kas ietekmē nimodipīnu

Fluoksetīns

Pastāvīga vienlaicīga nimodipīna un antidepresanta fluoksetīna lietošana paaugstina nimodipīna koncentrāciju plazmā par apmēram 50%. Fluoksetīna ietekme būtiski samazinās, bet tā aktīvā metabolīta norfluoksetīna ietekme nemainās.

Nortriptilīns

Pastāvīga vienlaicīga nimodipīna un nortriptilīna lietošana izraisīja nenozīmīgu nimodipīna ietekmes samazināšanos, neietekmējot nortriptilīna koncentrāciju plazmā.

Nimodipīna ietekme uz citām zālēm

Asinsspiedienu pazeminošas zāles

Nimodipīns var pastiprināt šādu vienlaicīgi lietoto antihipertensīvo līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo efektu:

diurētiski līdzekļi,

bēta blokatori,

AKE inhibitori,

A1 antagonisti,

citi kalcija antagonisti,

α adrenerģiskie blokatori,

PDE5 inhibitori,

α metildopa.

Tomēr, ja nav iespējams izvairīties no šāda veida kombinācijas, nepieciešama īpaši rūpīga pacienta novērošana.

Vienlaicīga intravenoza lietošana ar β-blokatoriem var izraisīt negatīvās inotropās ietekmes pastiprināšanos, kas var izraisīt pat dekompensētu sirds mazspēju.

Ja vienlaicīgi tiek lietotas potenciāli nefrotoksiskas zāles (piemēram, aminoglikozīdi, cefalosporīni, furosemīds), kā arī pacientiem, kuriem jau ir nieru darbības traucējumi, var pasliktināties nieru darbība. Šādos gadījumos rūpīgi jākontrolē nieru darbība un, ja vērojama pasliktināšanās, jālemj par zāļu lietošanas pārtraukšanu.

Zidovudīns

Pētījumā ar pērtiķiem vienlaicīga anti-HIV preparāta zidovudīna intravenoza un nimodipīna intravenoza bolus lietošana ievērojami palielināja zidovudīna AUC (AUC – area under curve), bet izkliedes tilpums un noārdīšanās būtiski samazinājās.

Cita veida mijiedarbība

Tā kā nimodipīna šķīdums infūzijām satur 23,7 % tilp.% spirta, jāņem vērā mijiedarbība ar zālēm, kas nav savietojamas ar alkoholu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Mijiedarbības, kas nav būtiskas

Haloperidols

Pastāvīga vienlaicīga nimodipīna lietošana pacientiem, kas lieto individuālu ilgtermiņa haloperidola terapiju, neliecināja par iespējamu savstarpēju mijiedarbību.

Vienlaicīga perorāla nimodipīna un diazepāma, digoksīna, glibenklamīda, indometacīna, ranitidīna un varfarīna lietošana neliecināja par iespējamu savstarpēju mijiedarbību.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav veikti piemēroti un labi kontrolēti pētījumi grūtniecēm. Ja nimodipīna šķīdums infūzijām jālieto grūtniecības laikā, rūpīgi jāapsver ieguvums un iespējamais risks saskaņā ar klīniskās ainas smagumu.

Barošana ar krūti

Noteikts, ka nimodipīns un tā metabolīti nonāk mātes pienā attiecīgi tādās pašās koncentrācijās kā mātes plazmā. Lietojot zāles, mātei ieteicams nebarot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Atsevišķos in vitro apaugļošanas gadījumos kalcija antagonistu lietošana ir saistīta ar atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīda galvas daļā, kas var izraisīt spermas funkcijas traucējumus. Šīs atradnes nozīme īslaicīgas terapijas gadījumā nav zināma.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Spēja vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus var būt traucēta, jo ir iespējams reibonis. Gadījumā, ja tiek lietots nimodipīna šķīdums infūzijām, šī ietekme būs nenozīmīga.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamās zāļu blakusparādības, pamatojoties uz klīniskiem pētījumiem ar nimodipīnu aSAH indikācijas gadījumā sakārtotas pēc CIOMS III biežuma kategorijām (ar placebo kontrolēti pētījumi: nimodipīns N = 703; placebo N = 692; nekontrolēti pētījumi: nimodipīns N = 2496; stāvoklis: 2005. gada 31. augusts). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas pēc to nopietnības samazinājuma secībā. Biežums ir definēts kā:

ļoti bieži sastopamas (≥1/10)

bieži sastopamas (no ≥1/100 līdz <1/10)

retāk sastopamas (no ≥1/1 000 līdz <1/100)

reti sastopamas (no ≥1/10 000 līdz <1/1000)

ļoti reti sastopamas (<1/10 000).

Orgānu sistēmas klase (MedDRA)

Retāk

Reti

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Alerģiska reakcija

Izsitumi

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Sirds funkcijas traucējumi

Tahikardija

Bradikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipotensija

Vazodilatācija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša

Ileus

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Pārejoša aknu enzīmu līmeņa palielināšanās

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Reakcijas infūzijas un injekcijas vietā

Infūzijas vietas (trombo)flebīts

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.

Pārdozēšana

Saindēšanās simptomi

Paredzamie akūtas pārdozēšanas simptomi ir ievērojama asinsspiediena pazemināšanās, tahikardija vai bradikardija.

Saindēšanās ārstēšana

Akūtas pārdozēšanas gadījumā ārstēšana ar nimodipīnu jāpārtrauc nekavējoties. Neatliekamās palīdzības sniegšanā ir jāņem vērā simptomi. Ja ir būtiska asinsspiediena pazemināšanās, intravenozi var ievadīt dopamīnu vai noradrenalīnu. Tā kā nav zināms specifisks antidots, turpmākā citu blakusparādību ārstēšana jāveic, ņemot vērā izteiktākos simptomus.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: kalcija kanālu blokators

ATĶ kods: C08 CA06

Nimodipīns ir kalcija antagonists, kas pieder pie 1,4 dihidropiridīna grupas. Gludās muskulatūras šūnu kontrakcijas process ir atkarīgs no kalcija joniem, kas iekļūst šajās šūnās depolarizācijas laikā kā lēnas jonu plūsmas caur membrānu. Nimodipīns inhibē kalcija jonu pārnesi šajās šūnās un tādējādi nomāc asinsvadu gludās muskulatūras kontrakcijas. Eksperimentos ar dzīvniekiem nimodipīnam bija lielāka ietekme uz smadzeņu artērijām, salīdzinot ar artērijām citur organismā. Iespējams tādēļ, ka tas ir stipri lipofīls, kā rezultātā šķērso hematoencefālisko barjeru, ārstējot ar nimodipīnu pacientus ar subarahnoidālu asinsizplūdumu, cerebrospinālā šķidrumā tika noteikta nimodipīna koncentrācija līdz 12,5 ng/ml.

Nimodipīnam piemīt īpaša cerebrāla antivazokonstriktīva un antiišēmiska aktivitāte. Vazokonstrikcijas, kas tiek provocētas in vitro ar dažādām vazoaktīvām vielām (piemēram, serotonīnu, prostaglandīniem un histamīnu) vai ar asinīm un asins sadalīšanās produktiem, var tikt aizkavētas vai novērstas ar nimodipīna palīdzību. Nimodipīnam piemīt arī neirofarmakoloģiska un psihofarmakoloģiska iedarbība.

Pētījumi pacientiem ar akūtiem smadzeņu asins plūsmas traucējumiem ir parādījuši, ka nimodipīns paplašina smadzeņu asinsvadus un veicina asins plūsmu smadzenēs. Kā likums, apasiņošana iepriekš bojātos vai par maz apasiņotos smadzeņu apvidos palielinās daudz vairāk nekā veselos apvidos.

Lietojot nimodipīnu, išēmiskie neiroloģiskie bojājumi pacientiem ar subarahnoidālu aisinsizplūdumu un mirstības līmenis būtiski pazeminās.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Lietojot nepārtrauktu infūziju pa 0,03 mg/kg/h, tiek sasniegta vidējā līdzsvara koncentrācija plazmā 17,6 – 26,6 ng/ml. Pēc intravenozas bolus injekcijas nimodipīna koncentrācija plazmā krītas divfāziski ar eliminācijas pusperiodu 5 - 10 min un apmēram 60 min. Izkliedes tilpums (V_ss, 2-telpu modelis) intravenozai ievadīšanai ir aprēķināts 0,9 – 1,6 l/kg ķermeņa masas. Kopējais (sistēmiskais) klīrenss ir 0,6 – 1,9 l/h/kg.

Saistīšanās ar olbaltumvielām un izkliede

97 - 99% nimodipīna saistās ar plazmas olbaltumvielām. Eksperimentos ar dzīvniekiem [¹⁴C] - nimodipīna radioaktīvie izotopi šķērsoja placentālo barjeru. Līdzīga izkliede ir paredzama arī cilvēka organismā, lai gan trūkst eksperimentālu pierādījumu. Nimodipīns un/vai tā metabolīti ir atklāti žurku pienā koncentrācijā, kas ir daudz augstāka par koncentrāciju mātītes plazmā. Cilvēka mātes pienā pamatsavienojuma koncentrācijas bija līdzīgas to koncentrācijai mātes plazmā.

Pēc intravenozas lietošanas nimodipīnu var konstatēt cerebrospinālajā šķidrumā aptuveni 0,5% koncentrācijā no izmērītās koncentrācijas plazmā. Tas aptuveni atbilst brīvajai koncentrācijai plazmā.

Biotransformācija un eliminācija

Nimodipīns tiek eliminēts metaboliski ar citohroma P45 3A4 sistēmas starpniecību, galvenokārt dehidrogenējot dihidropiridīna gredzenu un oksidatīvi šķeļot esterus. Tālākie būtiskie metabolisma soļi ir oksidatīvā estera šķelšana, 2- un 6- metilgrupu hidroksilācija un glikuronidācija kā konjugācijas reakcija. Trīs primārajiem metabolītiem, kas rodas plazmā, nepiemīt iedarbība vai tā ir terapeitiski nenozīmīga.

Ietekme uz aknu enzīmiem indukcijas vai inhibīcijas veidā nav zināma. Cilvēkam metabolīti tiek izvadīti aptuveni 50% apjomā caur nierēm un 30% ar žulti. Eliminācijas kinētika ir lineāra. Nimodipīna eliminācijas pusperiods ir 1,1 - 1,7 stundas. Terminālam pusperiodam 5 – 10 h nav nozīmes, nosakot devu lietošanas intervālu.

Vidējās nimodipīna koncentrācijas plazmā līknes pēc iekšķīgas 30 mg tablešu lietošanas un pēc intravenozas infūzijas pa 0,015 mg/kg 1 h laikā (n = 24 gados vecāki brīvprātīgie).

Biopieejamība

Plaša pirmā loka metabolisma dēļ (ap 85 - 95%) absolūtā biopieejamība ir 5 - 15%.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par vienreizēju un atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, kancerogenitāti un vīriešu un sieviešu reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Grūsnām žurkām devas pa 30 mg/kg dienā un lielākas nomāca augļa augšanu un izraisīja pazeminātu augļa ķermeņa masu. Lietojot 100 mg/kg dienā, embrijs gāja bojā. Teratogenitātes pierādījumus nekonstatēja. Trušiem, lietojot devas līdz 10 mg/kg dienā, embriotoksisku un teratogēnu iedarbību nenovēroja. Vienā peri-postnatālā pētījumā ar žurkām novēroja mirstību un aizkavētu fizisku attīstību, lietojot devas pa 10 mg/kg dienā un vairāk. Šie atklājumi netika apstiprināti turpmākos pētījumos.

Toksikoloģiskās īpašības

Akūtā toksicitāte

Suga

Dzimums

Lietošanas veids

LD₅₀ mg/kg

Ticamības intervāls

P < 0,05

Peles

vīriešu

iekšķīgi

3562

(2746 - 4417)

Peles

vīriešu

intravenozi

33

(28 - 38)

Žurkas

vīriešu

iekšķīgi

6599

(5118 - 10003)

Žurkas

vīriešu

intravenozi

16

(14 - 18)

Truši

sieviešu

iekšķīgi

apmēram 5000

Truši

sieviešu

intravenozi

apmēram 2,5

Suņi

sieviešu un vīriešu

iekšķīgi

starp 1000 un 2000

Suņi

sieviešu un vīriešu

intravenozi

apmēram 4,5

Atšķirības starp LD₅₀ vērtībām pēc iekšķīgas un intravenozas lietošanas nozīmē, ka pēc iekšķīgas lietošanas lielās devās suspensijas veidā aktīvās vielas uzsūkšanās ir nepilnīga vai aizkavēta. Pēc iekšķīgas lietošanas saindēšanās simptomi konstatēti tikai pelēm un žurkām. Šie simptomi bija viegla cianoze, izteikti samazināts kustīgums un spazmatiska elpošana. Pēc intravenozas lietošanas šīs saindēšanās pazīmes, kā arī toniski - kloniski krampji tika novēroti visām pētītām sugām.

Subakūtās panesamības pētījumi 3 un 4 nedēļas pēc intravenozas lietošanas

Wistar žurku grupām pa 10 tēviņiem un 10 mātītēm deva nimodipīnu trīs nedēļas devās pa 0,06, 0,2 un 0,6 mg/kg. Aktīvā viela tika ievadīta kaudālajā vēnā emulsijas veidā ar 10% Kremofora šķīdumu. Visi dzīvnieki pārcieta ārstēšanas periodu bez jebkādiem klīniskiem simptomiem. Hematoloģiskie testi un urīna analīze neuzrādīja nimodipīna toksisku ietekmi līdz pat devai 0,6 mg/kg. Eksperimentāliem dzīvniekiem pēc ārstēšanas veiktā autopsijā konstatēja būtiski palielinātu nieru svaru žurku tēviņiem.

Tomēr nieru histopatoloģiskā izmeklēšana neatklāja ne nieru, ne arī citu orgānu patoloģijas. Injekciju vietās lokālā panesamība arī bija laba. Ja neņem vērā atšķirības starp dzimumiem, var teikt, ka devās līdz 0,2 mg/kg, kas ievadītas intravenozi reizi dienā 3 nedēļas, zāles neradīja toksisku ietekmi.

Sistēmiskā un lokālā panesamība tika pētīta 4 nedēļu toksicitātes pētījumā, ievadot preparātu intravenozi suņiem. Aktīvu vielu lietoja devās pa 0,02, 0,06 and 0,2 mg/kg, sajaucot ar etanolu un polietilēnglikolu 400. Klīniskie un laboratorijas testi, kā arī makroskopiskās un histopatoloģiskās izmeklēšanas neatklāja nekādus bojājumus, ko varētu būt radījis preparāts.

Citā pētījumā 2 dzinējsuņu tēviņiem un 2 mātītēm ievadīja 150 µg nimodipīna/kg/h intravenozi pilienu veidā 8 stundas dienā 7 reizes nedēļā kopā 4 nedēļas. Aktīvā viela tika šķīdināta iepriekš minētajā šķīdinātājā, papildinot ar Ringera šķīdumu, bet 4 kontroles grupas dzīvniekiem tika ievadīts tikai atbilstošs daudzums šķīdinātāju maisījuma. Nimodipīns neizraisīja klīniskus simptomus. Otrā suņu subakūtā pētījumā devu 1,2 mg/kg dienā ievadīja intravenozas infūzijas veidā 8 stundas dienā (1,5 ml/kg/h) 4 nedēļas, kas izraisīja asinsspiediena pazemināšanos un sirds ritma paātrināšanos stundu pēc infūzijas. Hematoloģiskie un bioķīmiskie testi un urīna analīze neuzrādīja nekādas preparāta radītas izmaiņas. Makroskopiskā un histopatoloģiskā izmeklēšana arī neuzrādīja patoloģiskas pārmaiņas.

Subhroniskas panesamības pētījumi

Suņiem iekšķīgas devas pa 10 mg/kg ķermeņa masas izraisīja ķermeņa masas samazināšanos, hematokrīta, hemoglobīna un eritrocītu skaita samazināšanos. Sirdsdarbības frekvence bija palielināta, un viela ietekmēja asinsspiedienu.

Hroniskas panesamības pētījumi

Žurkām deva nimodipīnu barībā devā līdz 90 mg/kg dienā 2 gadus. Devas līdz 15 mg/kg dienā labi panesa gan tēviņi, gan mātītes bez jebkādiem traucējumiem. Vielas kancerogēnu darbību nekonstatēja. Iepriekš minētās devas tika dotas pelēm kā piejaukums barībai 21 mēnesi. Arī šajā pētījumā vielas kancerogēnu iedarbību nekonstatēja.

Sistēmiskā panesamība tika pētīta vienu gadu ilgā pētījumā suņiem, lietojot devas līdz 6,25 mg nimodipīna/kg dienā. Devas līdz 2,5 mg/kg tika atzītas par nekaitīgām, bet 6,25 mg/kg radīja elektrokardiogrāfiskas pārmaiņas miokarda asins plūsmas traucējumu dēļ. Tomēr, arī lietojot šo devu, netika atklātas nekādas histopatoloģiskas pārmaiņas sirdī.

Reproduktīvās toksikoloģijas pētījumi

Auglības pētījumi žurkām

Lietojot devas līdz 30 mg/kg dienā, žurku mātīšu un tēviņu, kā arī turpmāko pēcnācēju auglība nemainījās.

Embriotoksicitātes pētījumi

Lietojot devas pa 10 mg/kg dienā grūsnām žurkām embrioģenēzes laikā, kaitīgu ietekmi nekonstatēja. Devas 30 mg/kg dienā un lielākas palēnināja augšanu, izraisot pazeminātu augļa svaru, un 100 mg/kg dienā palielināja dzemdē bojā gājušo embriju skaitu. Teratogēnu ietekmi nekonstatēja.

Embriotoksicitātes pētījumi trušiem, lietojot iekšķīgi devas līdz 10 mg/kg dienā, neuzrādīja teratogēnu vai cita veida embriotoksisku ietekmi.

Žurku perinatālā un postnatālā attīstība

Lai pētītu perinatālo un postnatālo attīstību, veikti pētījumi ar žurkām, lietojot devas līdz 30 mg/kg dienā. Vienā pētījumā tika novērota palielināta perinatālā un postnatālā mirstība un aizkavēta fiziskā attīstība devas pa 10 mg/kg dienā un lielākas. Šie atklājumi neapstiprinājās turpmākos pētījumos.

Īpaši panesības pētījumi

Kancerogenitātes pētījumi

Dzīves ilguma pētījums, kurā žurkas saņēma nimodipīnu devās līdz pat 1800 ppm (apmēram 90 mg/kg dienā) kopā ar barību 2 gadus, neliecināja par kancerogēnu iedarbību. Līdzīgi ilgtermiņa pētījumā pelēm, kad tās saņēma iekšķīgi 500 mg/kg dienā 21 mēnesi, nimodipīna kancerogēnu iedarbību nekonstatēja.

Mutagenitātes pētījumi

Ar nimodipīnu veikti plaši genotoksicitātes pētījumi. Visi mutagēno un hromosomu mutāciju indukcijas testi bija negatīvi.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Viena 50 ml pudele satur:

96% etilspirtu, makrogolu 400, nātrija citrātu(0,1 g ≅ 0,4 mmol nātrija), citronskābi, ūdeni injekcijām.

Viena 250 ml pudele satur:

96% etilspirtu, makrogolu 400, nātrija citrātu (0,5 g ≅ 2 mmol nātrija), citronskābi, ūdeni injekcijām.

6.2. Nesaderība

Tā kā aktīvo vielu nimodipīnu labi absorbē polivinilhlorīds (PVH), zāles var lietot, izmantojot tikai polietilēna (PE) infūziju caurules.

Nimodipīna šķīduma infūzijām aktīvā viela ir nedaudz gaismas jutīga, tāpēc jāizvairās no tā lietošanas tiešā saules gaismā. Ja infūzijas laikā nav iespējams izvairīties no tiešiem saules stariem, jāizmanto melnas, brūnas, dzeltenas vai sarkanas stikla šļirces un savienojuma caurules, vai arī infūzijas sūkni un caurules jāaizsedz ar matētu apvalku. Ja nimodipīns tiek izmantots difūzā saules gaismā vai mākslīgā apgaismojumā mazāk kā 10 stundas, nav nepieciešami nekādi speciālie pasākumi.

6.3. Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ārējā iepakojumā.

Sargāt no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

50 ml vai 250 ml brūna stikla pudeles ar pelēku hlorobutila korķi, kas laminēts ar fluoropolimēru.

Iepakojumā ir 1 vai 5 pudeles.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Parenterāli ievadāmas zāles pirms lietošanas jāpārbauda vizuāli, vai tās nesatur sīkas daļiņas un vai nav mainījusies to krāsa. Atlikušo šķīdumu nedrīkst uzglabāt vēlākai lietošanai.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Bayer AG

Kaiser-Wilhelm-Allee 1

51373 Leverkusen

Vācija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

98-0164

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1998. gada 18. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 12. maijs

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2018

PAGE

SASKAŅOTS ZVA 08-03-2018

PAGE

SASKAŅOTS ZVA 08-03-2018