Monoprost

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Monoprost 50 mikrogrami/ml acu pilieni, šķīdums vienas devas iepakojumā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml acu pilienu šķīduma satur 50 mikrogramus latanoprosta (latanoprostum).

Viens piliens satur apmēram 1,5 mikrogramus latanoprosta.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: 1 ml acu pilienu šķīduma satur 50 mg makrogolglicerīna hidroksistearāta 40 (hidrogenēta polioksilrīcineļļa).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Acu pilieni, šķīdums vienas devas iepakojumā.

Šķīdums ir nedaudz dzeltens un lāsmojošs.

pH: 6,5 – 7,5

Osmolalitāte 250 – 310 mosmol/kg

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Paaugstināta intraokulārā spiediena pazemināšana pacientiem ar atvērta kakta glaukomu un okulāru hipertensiju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā deva pieaugušajiem (arī gados vecākiem pacientiem)

Ieteicamā terapija ir viens piliens slimajā(-s) acī(-s) vienu reizi dienā. Optimāla iedarbība tiek sasniegta, ja Monoprost lieto vakarā.

Monoprost nedrīkst lietot biežāk kā vienu reizi dienā, jo ir pierādīts, ka biežākas lietošanas gadījumā intraokulāro spiedienu pazeminošā iedarbība pavājinās.

Ja ir izlaista viena deva, ārstēšana jāturpina ar nākamo devu, kā ierasts.

Pediatriskā populācija

Dati par zāļu Monoprost lietošanu pediatriskajā populācijā nav pieejami.

Lietošanas veids

Lietošanai acīs.

Tāpat kā lietojot jebkurus acu pilienus, lai samazinātu iespējamo sistēmisko uzsūkšanos, ieteicams uz vienu minūti aizspiest asaru maisiņu acs iekšējā kaktiņā (punkta oklūzija). Tas jādara tūlīt pēc katra piliena iepilināšanas.

Pirms acu pilienu iepilināšanas jāizņem kontaktlēcas; atpakaļ tās var ievietot pēc 15 minūtēm.

Ja lieto vairāk kā vienas lokāli lietojamās oftalmoloģiskas zāles, tās jālieto ar vismaz piecu minūšu starplaiku.

Vienas devas iepakojums satur pietiekamu acu pilienu šķīduma daudzumu, lai ārstētu abas acis.

Tikai vienreizējai lietošanai.

Šīs zāles ir sterils šķīdums, kas nesatur konservantus. Šķīdums no viena atsevišķa vienas devas iepakojuma ir jāizlieto slimajā/-ās acī/-īs nekavējoties pēc atvēršanas. Jauns iepakojums ir jāatver pirms katras lietošanas reizes un ir jāiznīcina tūlīt pēc lietošanas, jo pēc atsevišķa vienas devas iepakojuma atvēršanas sterilitāti saglabāt nav iespējams.

Pacienti jābrīdina:

izvairīties no pilinātāja gala saskares ar aci vai plakstiņiem,

lietot acu pilienu šķīdumu nekavējoties pēc vienas devas iepakojuma pirmās atvēršanas un izmest to pēc lietošanas.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Latanoprosts var pakāpeniski mainīt acu krāsu, palielinot brūnā pigmenta daudzumu varavīksnenē. Pirms ārstēšanas uzsākšanas pacienti ir jāinformē, ka iespējamas paliekošas acu krāsas izmaiņas. Vienpusēja ārstēšana var izraisīt paliekošu heterohromiju.

Acu krāsas izmaiņas, galvenokārt, novērotas pacientiem ar jauktu krāsu varavīksnenēm, t.i., zili brūnām, pelēki brūnām, dzelteni brūnām un zaļi brūnām. Latanoprosta pētījumos noteikts, ka izmaiņas parasti sākas pirmajos 8 ārstēšanas mēnešos, reti – otrajā vai trešajā gadā, un tās nav novērotas pēc ceturtā ārstēšanas gada. Varavīksnenes pigmentācijas progresēšanas ātrums ar laiku samazinās un ir stabils piecus gadus. Palielinātas pigmentācijas ietekme pēc pieciem gadiem nav noteikta. Atklātā, 5 gadus ilgā latanoprosta drošuma pētījumā 33% pacientu radās varavīksnenes pigmentācija (skatīt 4.8. apakšpunktu). Varavīksnenes krāsas pārmaiņas lielākajā daļā gadījumu bija nelielas un bieži netika klīniski novērotas. Gadījumu biežums pacientiem ar jauktas krāsas varavīksnenēm bija amplitūdā no 7 līdz 85%, un visbiežāk tika novērots pacientiem ar dzelteni brūnām varavīksnenēm. Pacientiem ar vienmērīgi zilām acīm pārmaiņas netika novērotas, un pacientiem ar vienmērīgi pelēkām, zaļām vai brūnām acīm pārmaiņas tika novērotas reti.

Krāsas pārmaiņas rodas palielināta melanīna daudzuma dēļ varavīksnenes stromas melanocītos, nevis palielināta melanocītu skaita dēļ. Parasti slimajā acī brūnā pigmentācija ap zīlīti izplatās apļveidā, virzienā uz perifēriju, bet arī visa varavīksnene vai tās daļas var palikt brūnganas. Pēc lietošanas pārtraukšanas nav novērota turpmāka brūnā pigmenta daudzuma palielināšanās varavīksnenē. Līdz šim veiktajos klīniskajos pētījumos tā nav bijusi saistīta ar jebkādiem simptomiem vai patoloģiskām izmaiņām.

Ārstēšana neietekmē ne varavīksnenes dzimumzīmes, ne vasaras raibumus. Klīniskajos pētījumos nav novērota pigmenta uzkrāšanās trabekulārajā tīklā vai kādā citā priekšējās kameras apgabalā. Pamatojoties uz 5 gadu klīnisko pieredzi, palielinātai varavīksnenes pigmentācijai nav bijušas nekādas negatīvas klīniskas sekas, un varavīksnenes pigmentācijas gadījumā latanoprostu var turpināt lietot. Tomēr pacienti regulāri jānovēro, un, ja tas nepieciešams klīniskā stāvokļa dēļ, latanoprosta lietošanu var nākties pārtraukt.

Pieredze par latanoprosta lietošanu hroniskas slēgta kakta glaukomas, atvērta kakta glaukomas pacientiem, pacientiem ar mākslīgo lēcu un pigmenta glaukomas gadījumā ir ierobežota. Nav pieredzes par latanoprosta lietošanu iekaisīgas vai neovaskulāras glaukomas gadījumā, pie iekaisīgiem acu stāvokļiem vai iedzimtas glaukomas. Latanoprostam nav ietekmes uz zīlīti, vai arī tā ir ļoti maza, bet nav pieredzes par akūtām slēgta kakta glaukomas lēkmēm. Tādēļ šādos gadījumos latanoprostu ieteicams lietot ar piesardzību, līdz tiek iegūta lielāka pieredze.

Nav pietiekamu pētījumu datu par latanoprosta lietošanu neilgi pirms un pēc kataraktas operācijas. Latanoprostu šiem pacientiem jālieto, ievērojot piesardzību.

Latanoprosts piesardzīgi jālieto pacientiem ar herpētisku keratītu anamnēzē, un jāizvairās no lietošanas aktīva herpes simplex vīrusa izraisīta keratīta gadījumā, kā arī pacientiem ar atgriezenisku herpētisku keratītu anamnēzē, īpaši ja tas saistīts ar prostaglandīnu analogu lietošanu.

Ziņots par makulas tūskas gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu), galvenokārt pacientiem bez lēcas, pacientiem ar mākslīgo lēcu, kuriem ir plīsusi lēcas mugurējā kapsula vai priekšējās kameras lēca, vai pacientiem, kuriem ir konstatēts cistoīdas makulas tūskas risks (piemēram, diabētiskā retinopātija un tīklenes vēnas oklūzija). Latanoprostu jālieto, ievērojot piesardzību, pacientiem bez lēcas, pacientiem ar mākslīgo lēcu, kuriem ir plīsusi lēcas mugurējā kapsula vai priekšējās kameras lēca vai pacientiem, kuriem ir konstatēts cistoīdas makulas tūskas risks.

Pacientiem, kuriem ir predisponējoši riska faktori irīta/uveīta attīstībai, lietojot latanoprostu, jāievēro piesardzība.

Pastāv ierobežota pieredze lietošanai pacientiem ar astmu, bet dažos gadījumos pēcreģistrācijas periodā tika ziņots par astmas un/vai elpas trūkuma saasināšanos. Tādēļ, līdz tiek iegūta pietiekama pieredze, pacienti ar astmu jāārstē, ievērojot piesardzību; skatīt arī 4.8. apakšpunktu.

Novērotas arī ādas krāsas pārmaiņas ap acīm, šie ziņojumi lielākoties saņemti no Japānas pacientiem. Līdz šim iegūtā pieredze liecina, ka ādas krāsas pārmaiņas ap acīm nav pastāvīgas un dažos gadījumos tās izzūd ārstēšanas laikā ar latanoprostu.

Latanoprosts var pakāpeniski izmainīt skropstu izskatu ārstētajā acī un apkārtējo apmatojumu. Šīs pārmaiņas var būt palielināts garums, biezums, pigmentācija, skropstu vai matiņu daudzums un skropstu augšanas virziena izmaiņas. Skropstu pārmaiņas ir atgriezeniskas pēc lietošanas pārtraukšanas.

Monoprosts satur makrogolglicerīna hidroksistearātu (hidrogenēta polioksilrīcineļļa), kas var izraisīt ādas reakcijas. Ilgtermiņa drošuma dati par šo palīgvielu pašlaik nav pieejami.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pārliecinoši zāļu mijiedarbības dati nav pieejami.

Saņemti ziņojumi par paradoksāliem intraokulārā spiediena paaugstināšanās gadījumiem pēc vienlaicīgas divu prostaglandīna analogu lietošanas acīs. Tādēļ divu vai vairāku prostaglandīnu, prostaglandīnu analogu vai prostaglandīnu atvasinājumu lietošana nav ieteicama.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem latanoprostam nav novērota ietekme uz tēviņu un mātīšu auglību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Grūtniecība

Šo zāļu drošums lietošanai grūtniecēm nav noteikts. Tām piemīt potenciāli kaitīga farmakoloģiska iedarbība uz grūtniecības norisi, augli vai jaundzimušo. Tādēļ Monoprost nedrīkst lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Latanoprosts un tā metabolīti var nokļūt mātes pienā, tādēļ mātes, kuras baro bērnu ar krūti, nedrīkst lietot Monoprost, vai arī bērna barošana ar krūti jāpārtrauc.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi par šo zāļu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus.

Tāpat kā citi acu preparāti, acu pilienu instilācija var radīt pārejošu redzes miglošanos. Pacientam nevajadzētu vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus, līdz šī parādība ir izzudusi.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Lielākā daļa blakusparādību saistītas ar okulāro sistēmu. Atklātā, 5 gadus ilgā latanoprosta drošuma pētījumā 33% pacientu attīstījās varavīksnenes pigmentācija (skatīt 4.4. apakšpunktu). Citas ar okulāro sistēmu saistītās blakusparādības pārsvarā ir pārejošas un rodas devas lietošanas laikā.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Nevēlamās blakusparādības un to sastopamības biežums, kas minēts tālāk, ir tāds, kāds norādīts atsauces zālēm. Nevēlamās blakusparādības pēc to sastopamības biežuma iedala šādās kategorijās: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000) un ļoti reti (<1/10 000). Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu klasifikācija

Ļoti bieži

≥1/10

Bieži

≥1/100 līdz <1/10

Retāk

≥1/1 000 līdz <1/100

Reti

≥1/10 000 līdz <1/1 000

Ļoti reti

<1/10 000

Infekcijas un infestācijas

Herpētiskais keratīts*§

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes*; reibonis*

Acu bojājumi

Varavīksnenes pastiprināta pigmentācija; viegla līdz mērena konjunktīvas hiperēmija; acs kairinājums (nieze, dedzinošas, durstošas un svešķermeņa sajūtas); skropstu un apmatojuma izmaiņas uz plakstiņa (palielināts skropstu biezums un garums, tumšāka krāsa, skropstu palielināšanās skaitā)

Punktveida keratīts, galvenokārt bez simptomiem; blefarīts; sāpes acī; fotofobija, konjunktivīts*

Plakstiņu tūska; sausās acs sindroms; keratīts*; neskaidra redze; makulas tūska, ieskaitot cistoīdo makulāro tūsku*;

uveīts*

Irīts*; radzenes tūska* un erozijas; periorbitāla tūska; trihiāze*; palielināts skropstu rindu skaits pie meibomiāna dziedzeru (glandulae tarsales) atveres (distichiasis);

varavīksnenes cista*§;

lokalizētas ādas reakcijas uz plakstiņiem; tumšāka

plakstiņu ādas krāsa

Periorbitālas un plakstiņu pārmaiņas, kas rada acs rievas padziļināšanos

Sirds funkcijas traucējumi

Stenokardija;

sirdsklauves*

Nestabila stenokardija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Astma*; aizdusa*

Astmas saasinājums

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Nieze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Mialģija*; artralģija*

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Sāpes krūšu kurvī*

* Pēcreģistrācijas periodā reģistrētās zāļu izraisītās nevēlamās blakusparādības

§ Blakusparādību biežums noteikts, izmantojot statistikas metodi “The Rule of 3”

c. Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Informācija nav sniegta.

d. Pediatriskā populācija

Nav datu saistībā ar Monoprostu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne:  HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Neskaitot acu kairinājumu un konjunktīvas hiperēmiju, nekādas citas acu blakusparādības, pārdozējot Monoprost, nav zināmas.

Ja Monoprost nejauši tiek norīts, tad noderīgi ir zināt sekojošo: viens vienas devas iepakojums satur 10 mikrogramus latanoprosta. Vairāk nekā 90% tiek metabolizēts pirmajā lokā aknās. 3 mikrogami/kg intravenoza infūzija veseliem brīvprātīgajiem izraisīja vidējo plazmas koncentrāciju, kas bija 200 reizes lielāka nekā klīniskajā terapijā un neizraisīja nekādus simptomus, bet 5,5 – 10 mikrogrami/kg deva izraisīja sliktu dūšu, sāpes vēderā, reiboni, nogurumu, karstuma viļņus un svīšanu. Pērtiķiem latanoprosts, ievadot intravenozi infūzijas veidā līdz pat devai 500 mikrogrami/kg, neradīja nopietnu ietekmi uz sirds-asinsvadu sistēmu.

Intravenoza latanoprosta ievadīšana pērtiķiem bija saistīta ar pārejošu bronhokonstrikciju. Tomēr pacientiem ar vidēji smagu bronhiālo astmu latanoprosts, iepilinot acīs devu, kas septiņas reizes pārsniedz Monoprost klīnisko devu, bronhokonstrikciju neizraisīja.

Monoprost pārdozēšanas gadījumā ārstēšanai jābūt simptomātiskai.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretglaukomas un miotiskie līdzekļi, prostaglandīnu analogi, ATĶ kods: S01EE01

Darbības mehānisms

Aktīvā viela latanoprosts, prostaglandīna F_2α analogs, ir selektīvs prostanoīdo FP receptoru agonists, kas pazemina intraokulāro spiedienu, pastiprinot acs iekšējā šķidruma atteci.

Pētījumi ar dzīvniekiem un cilvēkiem liecina, ka galvenais darbības mehānisms ir pastiprināta uveosklerālā attece, lai gan dažos gadījumos ir ziņots par atteces spējas palielināšanos (atteces pretestības samazināšanos) cilvēkiem.

Farmakodinamiskā iedarbība

Acs iekšējā spiediena pazemināšanās cilvēkiem sākas apmēram trīs līdz četras stundas pēc zāļu lietošanas, un maksimālais efekts tiek sasniegts pēc astoņām līdz divpadsmit stundām. Acs iekšējā spiediena pazemināšanās ilgst vismaz 24 stundas.

Pivotālos pētījumos ir konstatēts, ka latanoprosts ir efektīvs monoterapijā. Papildus tiem ir veikti arī klīniskie pētījumi par zāļu kombinētu lietošanu. Pie tiem pieder pētījumi, kuri liecina, ka latanoprosts ir efektīvs kombinācijā ar bēta adrenoreceptoru antagonistiem (timololu). Īstermiņa (1 vai 2 nedēļu) pētījumi liecina, ka latanoprosta iedarbība pastiprinās, ja to lieto kombinācijā ar adrenoreceptoru agonistiem (dipivalilepinefrīnu) un iekšķīgi lietojamiem karbonanhidrāzes inhibitoriem (acetazolamīdu), un vismaz daļēji pastiprināta, ja to lieto kombinācijā ar holīnerģiskiem agonistiem (pilokarpīnu).

Klīniskajos pētījumos ir konstatēts, ka latanoprosts būtiski neietekmē acs iekšējā šķidruma veidošanos. Latanoprostam nav konstatēta ietekme uz asins-acs šķidruma barjeru.

Lietojot klīniskā devā un pētījumos ar pērtiķiem, latanoprosts neietekmē vai minimāli ietekmē intraokulāro asinsriti. Tomēr lokālas ārstēšanas gadījumā var rasties viegli līdz mēreni izteikta konjunktīvas vai episklēras hiperēmija.

Ilgstoša ārstēšana ar latanoprostu pērtiķiem, kam bija veikta ekstrakapsulāra lēcas ekstrakcija, neietekmēja tīklenes asinsvadus, kas tika noteikts fluorescīna angiogrāfijā.

Īstermiņa ārstēšanas laikā cilvēkiem ar mākslīgo lēcu latanoprosts nav izraisījis fluoresceīna noplūdi acs mugurējā daļā.

Nav konstatēts, ka latanoprostam klīniskās devās ir būtiska farmakoloģiskā iedarbība uz sirds-asinsvadu vai elpošanas sistēmu.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Monoprost tika izvērtēts triju mēnešu randomizētā pētnieka-maskētā pētījumā, salīdzinot Monoprost bez konservantiem ar konservantus saturošu 0,005% latanoprostu (atsauces zāles), iesaistot 404 pacientus ar acs hipertensiju vai glaukomu. Primārais efektivitātes kritērijs bija izmaiņas acs iekšējo spiedienā starp sākotnējo stāvokli un stāvokli 84. dienā.

84. dienā Monoprost izraisītais intraokulārā spiediena samazinājums bija -8,6 mmHg, t.i. -36%. Samazinājums bija līdzīgs tam, kādu novēroja, lietojot atsauces zāles – konservantus saturošu 0,005% latanoprostu.

Slimā acs

(mITT populācija)

Monoprost

Atsauces zāles

Sākuma stāvoklis (0. diena)

n

Vidējais ± SN

189

24,1 ± 1,8

164

24,0 ± 1,7

84. diena

n

Vidējais ± SN

185

15,4 ± 2,3

162

15,0 ± 2,0

Vidējas izmaiņas (0. diena – 84. diena)

n

Vidējais ± SN

[95% TI]

185

-8,6 ± 2,6

[-9,0 ; -8,3]

162

-9,0 ± 2,4

[-9,4 ; -8,7]

Statistiskā analīze

E (Standartkļūda)

[95%TI]

0,417 ± 0,215

[-0.006; 0.840]

Šīs trīs mēnešus ilgais pētījums uzrādīja sekojošas attiecīgi Monoprost un latanoprostu saturošu atsauces zāļu izraisītas nevēlamas blakusparādības: kairinoša/dedzinoša/dzeloša sajūta ne pēc iepilināšanas (84. dienā 6,8% Monoprost un 12,9% latanoprostu saturošām atsauces zālēm) un konjunktīvas hiperēmija (84. dienā 21,4% Monoprost un 29,1% latanoprostu saturošām atsauces zālēm). Attiecībā uz sistēmiskām blakusparādībām, liela atšķirība starp abām ārstēšanas grupām netika novērota.

Farmakokinētiskās īpašības

Latanoprosts (molekulmasa 432,58) ir izopropilestera pirmszāles, kas pašas ir neaktīvas, taču latanoprosts pēc hidrolīzes līdz latanoprosta skābei kļūst bioloģiski aktīvs.

Uzsūkšanās

Pirmszāles labi uzsūcas caur radzeni, un visas zāles, kas nonāk acs iekšējā šķidrumā, hidrolizējas, plūstot cauri radzenei.

Izkliede

Pētījumos ar cilvēkiem konstatēts, ka maksimālā koncentrācija acs iekšējā šķidrumā tiek sasniegta aptuveni divu stundu laikā pēc lokālas lietošanas. Pēc lokālas lietošanas pērtiķiem latanoprosts izplatās galvenokārt priekšējā segmentā, proti, konjunktīvā un plakstiņos. Mugurējo segmentu sasniedz tikai niecīgs zāļu daudzums.

Trīs mēnešu ilgā, krustotā, randomizētā izmēģinājuma pētījumā, iesaistot 30 pacientus ar hipertensiju vai glaukomu, tika izmērīts latanoprosta līmenis plazmā; 30 minūtes pēc iepilināšanas gandrīz visiem pacientiem vērtības bija zem apakšējās robežas (40 pg/ml).

Biotransformācija un eliminācija

Acī nenotiek praktiski nekāds latanoprosta skābes metabolisms. Galvenais metabolisms notiek aknās. Eliminācijas pusperiods cilvēka plazmā ir 17 minūtes. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka galvenajiem metabolītiem (1,2-dinor- un 1,2,3,4-tetranormetabolītiem) nepiemīt nekāda bioloģiska aktivitāte vai arī tā ir ļoti vāja, un zāles izdalās galvenokārt ar urīnu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Latanoprosta okulārā, kā arī sistēmiskā toksicitāte pētīta vairākām dzīvnieku sugām. Kopumā latanoprostam ir laba panesamība, drošuma robeža starp klīnisko okulāro devu un sistēmisko toksicitāti ir vismaz 1000 reizes. Novērots, ka lielas latanoprosta devas – apmēram 100 reizes lielākas nekā klīniskā deva uz kg ķermeņa masas, kas intravenozi ievadītas neanestezētiem pērtiķiem, palielina elpošanas frekvenci, domājams, liecinot par īslaicīgu bronhokonstrikciju. Pētījumos ar dzīvniekiem latanoprostam nav novērotas sensitivizējošas īpašības.

Trušiem un pērtiķiem, lietojot līdz 100 mikrogami/acī/dienā (klīniskā deva ir apmēram 1,5 mikrogrami/acī/dienā), nav novērota toksiska ietekme acī. Taču pērtiķiem novērots, ka latanoprosts rada pastiprinātu varavīksnenes pigmentāciju.

Pastiprinātās pigmentācijas mehānisms, domājams, ir melanīna veidošanās stimulācija varavīksnenes melanocītos. Proliferatīvas pārmaiņas nav novērotas. Varavīksnenes krāsas pārmaiņa var būt neatgriezeniska.

Hroniskas okulāras toksicitātes pētījumos 6 mikrogrami/acī/dienā latanoprosta lietošana izraisīja pastiprinātu acu plakstiņu plaisāšanu. Šī ietekme ir pārejoša un rodas, lietojot par klīniskām devām lielākas devas. Cilvēkam šāda ietekme nav novērota.

Latanoprostam bija negatīvi rezultāti apgrieztās mutācijas testos baktērijās, gēnu mutāciju testos peļu limfomā un peļu mikrokodolu testā. Cilvēka limfocītos in vitro tika novērotas hromosomu aberācijas. Līdzīga iedarbība novērota arī prostaglandīnam F_2α – dabiskam prostaglandīnam, kas norāda, ka tā raksturīga grupai.

Papildus mutagenitātes pētījumu rezultāti ar in vitro/in vivo neplānotu DNS sintēzi žurkām bija negatīvi, kas liecina, ka latanoprosts nav mutagēns. Kancerogenitātes pētījumu rezultāti pelēm un žurkām bija negatīvi.

Latanoprostam dzīvnieku pētījumos netika atklāta nekāda ietekme uz tēviņu vai mātīšu auglību. Embriotoksicitātes pētījumā žurkām, intravenozi ievadot latanoprostu devā 5, 50 un 250 mikrogami/kg/dienā, embriotoksicitāte netika novērota. Tomēr latanoprosts izraisīja embrioletālu iedarbību trušiem pie devām 5 mikrogrami/kg/dienā un vairāk.

Deva 5 mikrogrami/kg/dienā (kas apmēram 100 reizes pārsniedz klīnisko devu) izraisīja nozīmīgu embriofetālo toksicitāti, kam bija raksturīgs palielināts vēlīnas uzsūkšanās un abortu gadījumu biežums, kā arī samazināta augļa masa.

Teratogēna ietekme nav konstatēta.

Okulārā toksicitāte

Monoprost acu pilienu lietošana acīs dzīvniekiem 28 dienas divreiz dienā neuzrādīja nekādu lokālu vai sistēmisku toksisku iedarbību.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Makrogolglicerīna hidroksistearāts 40

Sorbīts

Karbomērs 974P

Makrogols 4000

Dinātrija edetāts

Nātrija hidroksīds (pH regulētājs)

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi ārējā iepakojumā.

Pēc paciņas atvēršanas:

paciņa ar 5 vienas devas iepakojumiem: izlietot vienas devas iepakojumus 7 dienu laikā.

paciņa ar 10 vienas devas iepakojumiem: izlietot vienas devas iepakojumus 10 dienu laikā.

Pēc vienas devas iepakojuma atvēršanas: vienas devas iepakojumu izlietot nekavējoties un izmest pēc lietošanas.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

5 vienas devas iepakojumi (ZBPE), kas satur 0,2 ml acu pilienu šķīduma, ir iepakoti paciņā (polietilēns/alumīnijs/kopolimērs vai polietilēns/alumīnijs/poliesters), kārbiņā pa 1, 2, 6 vai 18 paciņām.

Vai

10 vienas devas iepakojumi (ZBPE), kas satur 0,2 ml acu pilienu šķīduma, ir iepakoti paciņā (kopolimērs/alumīnijs/polietilēns/papīrs), kārbiņā pa 1, 3, vai 9 paciņām.

Iepakojuma lielumi: 5 (1×5), 10 (2×5), 10 (1×10), 30 (6×5), 30 (3×10), 90 (18×5) vai 90 (9×10) vienas devas iepakojumi.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

LABORATOIRES THEA

12 RUE LOUIS BLERIOT

63017 CLERMONT-FERRAND CEDEX 2

Francija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

12-0277

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2012.gada 2.novembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2019

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" http://www.zva.gov.lv.

SASKAŅOTS ZVA 22-08-2019

PAGE 1