Latizolil

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Latizolil 50 mikrogrami/ml acu pilieni, šķīdums

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml šķīduma satur 50 mikrogramus latanoprosta (atbilst 0,005 %).

Katrs piliens satur aptuveni 1,5 mikrogramus latanoprosta (latanoprostum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: katrs ml satur 0,2 mg benzalkonija hlorīda, kas pievienots kā konservants (atbilst 0,02%), un 6.34 mg/ml fosfāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Acu pilieni, šķīdums.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Paaugstināta intraokulārā spiediena pazemināšana pacientiem ar atvērta kakta glaukomu un okulāru hipertensiju.

Intraokulārā spiediena pazemināšana bērnu vecuma pacientiem ar paaugstinātu intraokulāro spiedienu un bērnu glaukomu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie (tostarp arī gados vecākiem pacientiem):

Ieteicamā deva ir viens acu piliens slimības skartajā acī/-īs vienu reizi dienā. Optimāla iedarbība tiek panākta, ja Latizolil lieto vakarā.

Latanoprostu nav atļauts lietot biežāk kā vienu reizi dienā, jo ir pierādīts, ka biežāka lietošana vājina intraokulāro spiedienu pazeminošo iedarbību.

Ja viena deva izlaista, ārstēšana jāturpina, parastajā laikā lietojot nākamo devu kā parasti.

Kā ar jebkuriem acu pilieniem, lai mazinātu iespējamo sistēmisko absorbciju, ieteicams uz vienu minūti aizspiest asaru maisiņu pie iekšējā acs kaktiņa (veikt punktveida oklūziju). Tas jādara tūlīt pēc katra piliena iepilināšanas.

Pirms šo acu pilienu lietošanas jāizņem kontaktlēcas, ko atļauts likt atpakaļ pēc 15 minūtēm.

Ja pacients lieto vairākas oftalmoloģiskas zāles lokālai lietošanai, tās jālieto ar vismaz 5 minūšu ilgu starplaiku.

Pediatriskā populācija

Pediatriskajiem pacientiem drīkst lietot tādas pašas Latizolil acu pilienu devas kā pieaugušajiem. Dati par priekšlaikus (līdz 36. gestācijas nedēļai) dzimušiem zīdaiņiem nav pieejami. Dati par vecuma grupu, kas jaunāka par vienu gadu (četriem pacientiem), ir ļoti ierobežoti (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Zāles okulārai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Latanoprosts var pakāpeniski izmainīt acu krāsu, palielinot brūnā pigmenta daudzumu acs varavīksnenē. Pirms ārstēšanas sākuma pacienti jāinformē par neatgriezenisku acu krāsas maiņas iespēju. Vienas acs ārstēšana var izraisīt neatgriezenisku heterohromiju.

Acu krāsas izmaiņas galvenokārt novērotas pacientiem ar jauktas krāsas varavīksnenēm, t. i., zili brūnām, pelēki brūnām, dzelteni brūnām un zaļi brūnām varavīksnenēm. Latanoprosta pētījumu laikā šīs izmaiņas parasti parādījās pirmo astoņu ārstēšanas mēnešu laikā, retos gadījumos otrā vai trešā gada laikā, bet pēc ceturtā ārstēšanas gada tās nav novērotas. Varavīksnenes pigmentācijas pastiprināšanās ātrums ar laiku samazinās un piecus gadus ir stabils. Pastiprinātu pigmentāciju izraisošā iedarbība pēc vairāk kā piecus gadus ilgas ārstēšanas nav vērtēta. Atklātā piecus gadus ilgā latanoprosta lietošanas drošuma pētījumā 33% pacientu attīstījās varavīksnenes pigmentācija (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šīs varavīksnenes krāsas izmaiņas lielākajā daļā gadījumu ir nelielas un bieži netika klīniski novērotas. Starp pacientiem ar jauktas krāsas varavīksnenēm šādu gadījumu sastopamība bija robežās no 7 līdz 85% un visbiežāk tie ir bijuši starp pacientiem ar dzelteni brūnām varavīksnenēm.

Pacientiem ar vienmērīgi zilām acīm izmaiņas nav novērotas, bet pacientiem ar vienmērīgi pelēkām, zaļām vai brūnām acīm tās novērotas tikai retos gadījumos.

Krāsas izmaiņas parādās tādēļ, ka varavīksnenes stromas melanocītos palielinās melanīna daudzums, bet nevis melanocītu daudzuma palielināšanās dēļ. Parasti šī brūnā pigmentācija ap zīlīti izplatās koncentriski, virzienā uz skartās acs perifēriju, tomēr brūnganāka var kļūt arī visa varavīksnene vai tās daļas. Pēc ārstēšanas pārtraukšanas turpmāka brūnā pigmenta daudzuma palielināšanās varavīksnenē nav novērota. Līdz šim veikto klīnisko pētījumu laikā tā nav bijusi saistīta ar jebkādiem simptomiem vai patoloģiskām izmaiņām.

Ārstēšana neietekmē ne varavīksnenes dzimumzīmes, ne vasarraibumus. Pigmenta uzkrāšanās trabekulārajā tīklā vai kādā citā priekšējās kameras daļā klīnisko pētījumu laikā nav novērota. Pamatojoties uz piecus gadus ilgu klīnisko pieredzi, pastiprināta varavīksnenes pigmentācija nav radījusi nekādas negatīvas klīniskas sekas un varavīksnenes pigmentācijas gadījumā latanoprosta lietošanu var turpināt. Tomēr pacienti regulāri jānovēro, un klīniskās situācijas dēļ var rasties nepieciešamība ārstēšanu ar latanoprostu pārtraukt.

Pieredze par latanoprosta lietošanu hroniskas slēgta kakta glaukomas gadījumos, kā arī par pacientiem ar atvērta kakta glaukomu ar mākslīgo lēcu vai pigmenta glaukomu ir ierobežota. Nav pieredzes par latanoprosta lietošanu iekaisīgas un neovaskulāras glaukomas vai iekaisīgu acu patoloģiju gadījumos.

Latanoprostam nav raksturīga ietekme uz zīlīti vai arī tā ir maza, tomēr nav pieredzes par akūtām slēgta kakta glaukomas lēkmēm. Tādēļ šādos gadījumos latanoprostu ieteicams lietot piesardzīgi, kamēr nav iegūta lielāka pieredze.

Pētījumos iegūtie dati par latanoprosta lietošanu tieši pirms vai pēc kataraktas operācijas ir ierobežoti. Šādiem pacientiem latanoprosts jālieto piesardzīgi.

Latanoprosts piesardzīgi jālieto pacientiem ar herpētisku keratītu anamnēzē, un jāizvairās no lietošanas aktīva Herpes simplex vīrusa izraisīta keratīta gadījumā, kā arī pacientiem ar atgriezenisku herpētisku keratītu anamnēzē, ja tas saistīts ar prostaglandīnu analogu lietošanu.

Makulas tūska galvenokārt aprakstīta pacientiem bez lēcas (skatīt 4.8. apakšpunktu), pacientiem ar mākslīgo lēcu, kam bojāta mugurējā lēcas kapsula vai priekšējās kameras lēcām, kā arī pacientiem ar diagnosticētiem cistoīdas makulas tūskas attīstības riska faktoriem (piemēram, diabētisku retinopātiju un tīklenes vēnas aizsprostojumu). Pacientiem bez lēcas, pacientiem ar mākslīgo lēcu, kam bojāta mugurējā lēcas kapsula vai priekšējās kameras lēcām, kā arī pacientiem ar diagnosticētiem cistoīdas makulas tūskas riska faktoriem, latanoprosts jālieto piesardzīgi.

Pacientiem ar diagnosticētiem predisponējošiem irīta/uveīta attīstības riska faktoriem latanoprosts jālieto piesardzīgi.

Pieredze par astmas slimniekiem ir ierobežota, tomēr pēcreģistrācijas perioda laikā ir aprakstīti daži astmas un/vai elpas trūkuma pastiprināšanās gadījumi. Tādēļ astmas slimnieki jāārstē piesardzīgi, kamēr nav iegūta pietiekama pieredze (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Ir novērotas ādas krāsas izmaiņas ap acīm, kas vairumā gadījumu aprakstītas japāņiem. Līdz šim iegūtā pieredze liecina, ka ādas krāsas izmaiņas ap acīm nav paliekošas un dažos gadījumos turpmākas latanoprosta lietošanas laikā tās ir izzudušas.

Latanoprosts var izraisīt pakāpeniskas skropstu un pūku matu izmaiņas ap ārstēto aci un tai tuvākajās zonās. Šīs izmaiņas var izpausties kā palielināts garums, biezums, pigmentācija, skropstu vai matiņu daudzums, kā arī skropstu augšanas virziena izmaiņas. Pēc ārstēšanas pārtraukšanas skropstu izmaiņas ir atgriezeniskas.

Katrs mililitrs šo zāļu satur 02.mg benzalkonija hlorīdu. Mīkstās kontaktlēcas var absorbēt benzalkonija hlorīdu un tas var izmainīt lēcu krāsu. Pirms šo zāļu lietošanas ir jāizņem kontaktlēcas un tās var ievietot atpakaļ pēc 15 minūtēm kopš zāļu lietošanas.

Aprakstīts, ka benzalkonija hlorīds izraisa acu kairinājumu, sausu acu simptomus un var ietekmēt asaru plēvi un radzenes virsmu.

Pacientiem ar sausās acs sindromu un pacientiem ar patoloģijām, kas raksturīgas ar radzenes bojājumiem Latizolil ir jālieto ar piesardzību. Ilgstošas lietošanas gadījumā pacientiem ir nepieciešama novērošana.

Pediatriskā populācija

Efektivitātes un drošuma dati par vecuma grupu, kas jaunāka par vienu gadu (četriem pacientiem), ir ļoti ierobežoti (skatīt 5.1. apakšpunktu). Dati par priekšlaikus (līdz 36.gestācijas nedēļai) dzimušiem zīdaiņiem nav pieejami.

0 līdz < 3 gadus veci bērni, kam galvenokārt ir PIG (primāra iedzimta glaukoma) vai kam veikta ķirurģiska operācija (piemēram, trabekulotomija/goniotomija), jāturpina ārstēt ar pirmās izvēles līdzekļiem.

Ilgtermiņa drošuma dati par bērniem vēl nav iegūti.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pārliecinoši zāļu mijiedarbības dati nav pieejami.

Pēc vienlaicīgas divu prostaglandīna analogu acu līdzekļu lietošanas ir aprakstīti paradoksālas intraokulārā spiediena paaugstināšanās gadījumi. Tādēļ divu vai vairāku prostaglandīnu, prostaglandīna analogu vai prostaglandīnu atvasinājumu lietošana nav ieteicama.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai ar pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Šo zāļu lietošanas drošums cilvēka grūtniecības laikā nav noteikts. Tām raksturīga potenciāli bīstama farmakoloģiska iedarbība uz grūtniecību, kā arī nedzimušo vai jaundzimušo bērnu. Tādēļ grūtniecības laikā lietot latanoprostu nav atļauts.

Barošana ar krūti

Latanoprosts un tā metabolīti var izdalīties mātes pienā, tādēļ sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, lietot latanoprostu nav atļauts vai arī ir jāpārtrauc barošana ar krūti.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumos dzīvniekiem nav atrasta latanoprosta jebkāda kaitīga ietekme uz mātīšu vai tēviņu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Tāpat kā citi acu līdzekļi, acu pilienu instilācija var radīt pārejošu redzes miglošanos. Pacientam nevajadzētu vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus līdz šī parādība ir izzudusi.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Lielākā nevēlamo blakusparādību daļa ir saistīta ar acīm. Atklātā piecus gadus ilga latanoprosta lietošanas drošuma pētījuma laikā 33% pacientu attīstījās varavīksnenes pigmentācija (skatīt 4.4. apakšpunktu). Citas ar acīm saistītās nevēlamās blakusparādības parasti ir pārejošas un parādās pēc devas iepilināšanas.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Nevēlamās blakusparādības sakārtotas pēc to biežuma: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000) un ļoti reti (<1/10 000). Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu klasifikācija Ļoti bieži Bieži Retāk Reti Ļoti retiInfekcijas un infestācijas

Herpētiskais keratīts*§

Nervu sistēmas traucējumi

galvassāpes*, reibonis*

Acu bojājumi

pastiprināta varavīksnenes pigmentācija, viegla līdz vidēji izteikta konjunktīvas hiperēmija,

acu kairinājums (dedzināšanas, graušanas, niezes, durstīšanas un svešķermeņa klātbūtnes sajūta), kā arī skropstu un ap aci esošo pūku matu izmaiņas (to garuma, biezuma, pigmentācijas un skaita palielināšanās) (visvairāk aprakstītas japāņiem)

punktveida keratīts, (galvenokārt asimptomātisks), blefarīts,

acu sāpes, fotofobija, konjunktivīts*

plakstiņu tūska, acu sausums,

keratīts*,

neskaidra redze, makulas tūska, ieskaitot cistoīdo makulāro tūsku*;

uveīts*

Irīts*/ radzenes tūska*, radzenes erozijas, periorbitāla tūska; trihiāze*,

vēl viena skropstu rinda ap Meiboma dziedzeru atverēm (distihiāze), varavīksnenes cista*§ lokalizētas ādas reakcijas uz plakstiņiem; tumšāka

plakstiņu ādaskrāsa;

acu konjunktīvas pseidopemfigoīds*§

periorbitālas un plakstiņa pārmaiņas, kā rezultātā padziļinās acs plakstiņa rieva

Sirds funkcijas traucējumi

Stenokardija;

sirdsklauves*

Nestabila stenokardija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Astma*; aizdusa*

Astmas saasināšanās

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Nieze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu sāpes*; locītavu sāpes*

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Sāpes krūšu kurvī*

* Pēcreģistrācijas periodā reģistrētās zāļu izraisītās nevēlamās blakusparādības

§Blakusparādību biežums noteikts, izmantojot statistikas metodi “The Rule of 3”

Ļoti reti saņemti ziņojumi par radzenes kalcifikācijas gadījumiem saistībā ar fosfātu saturošu acu pilienu lietošanu pacientiem ar nozīmīgiem radzenes bojājumiem.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Informācija nav sniegta.

Pediatriskā populācija

Divos īslaicīgos (īsākos par 12 nedēļām) klīniskajos pētījumos, kuros tika iekļauti 93 (attiecīgi 25 un 68) pediatriskie pacienti, konstatētais drošuma profils bija līdzīgs tam, kāds novērots pieaugušajiem, turklāt netika novērotas jaunas nevēlamas blakusparādības. Arī dažādās bērnu apakšgrupās konstatētie īstermiņa drošuma profili bija līdzīgi (skatīt 5.1. apakšpunktu). Nevēlamās blakusparādības, kas pediatriskajā populācijā tika novērotas biežāk nekā pieaugušajiem, bija nazofaringīts un drudzis.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Izņemot acu kairinājumu un konjunktīvas hiperēmiju, citas ar acīm saistītas blakusparādības latanoprosta pārdozēšanas gadījumos nav zināmas.

Gadījumā, ja Latizolil nejauši ir norīts, var noderēt šāda informācija: vienā pudelītē ir 125 mikrogrami latanoprosta. Vairāk nekā 90% vielas metabolizējas, pirmā loka metabolismā aknās. Intravenoza 3 mikrogrami/kg lielas devas infūzija veseliem brīvprātīgajiem izraisīja 200 reizes lielāku vidēju koncentrāciju līmeni plazmā nekā klīniskās ārstēšanas laikā un neizraisīja nekādus simptomus, bet 5,5 – 10 mikrogrami/kg liela deva izraisīja sliktu dūšu, sāpes vēderā, reiboni, nespēku, karstuma viļņus un svīšanu. Pērtiķiem intravenozas infūzijas veidā ir ievadītas līdz 500 mikrogrami/kg lielas latanoprosta devas, kas nav nozīmīgi ietekmējušas sirds – asinsvadu sistēmu.

Intravenoza latanoprosta ievade pērtiķiem bija saistīta ar pārejošu bronhu sašaurināšanos. Tomēr pacientiem ar vidēji smagu bronhiālo astmu lokāli (acīs) lietotas latanoprosta devas, kas septiņas reizes lielākas par klīniskajā praksē lietoto latanoprosta devu, bronhu sašaurināšanos nav izraisījušas.

Latanoprosta pārdozēšanas gadījumā ārstēšanai jābūt simptomātiskai.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Oftalmoloģiski līdzekļi; pretglaukomas un miotiski līdzekļi

ATĶ kods: S 01E E01

Aktīvā viela prostaglandīna F_2α analogs latanoprosts ir selektīvs prostanoīdu FP receptoru agonists, kas pazemina intraokulāro spiedienu, pastiprinot šķidruma izplūšanu no acs. Cilvēka acs iekšējais spiediens sāk pazemināties aptuveni 3 – 4 stundu laikā pēc līdzekļa lietošanas un maksimālā iedarbība tiek sasniegta pēc 8 – 12 stundām. Pazeminātais spiediens saglabājas vismaz 24 stundas.

Ar dzīvniekiem un cilvēkiem veikto pētījumu rezultāti norāda, ka galvenais darbības mehānisms ir pastiprināta šķidruma izplūde no dzīslenes un cīpslenes, tomēr cilvēkiem ir aprakstīta arī zināma izplūdes spējas pastiprināšanās (izplūdes pretestības samazināšanās).

Monoterapijas veidā lietota latanoprosta efektivitāti ir pierādījuši pivotālu pētījumu rezultāti. Turklāt ir veikti klīniski kombinētas lietošanas pētījumi. Tie ietver pētījumus, kuru rezultāti pierāda, ka latanoprosts ir efektīvs kombinācijā ar bēta adrenerģiskajiem antagonistiem (timololu). Īslaicīgu (1 vai 2 nedēļas ilgu) pētījumu rezultāti liecina, ka latanoprostam ir raksturīga papildinoša iedarbība kombinācijā ar adrenerģiskajiem agonistiem (dipivalilepinefrīnu), perorālajiem karboanhidrāzes inhibitoriem (acetazolamīdu) un vismaz daļēji papildinoša iedarbība ar holīnerģiskajiem agonistiem (pilokarpīnu).

Klīnisko pētījumu laikā ir pierādīts, ka latanoprosts nozīmīgi neietekmē acs iekšējā šķidruma veidošanos. Nav konstatēts, ka latanoprosts jebkādā veidā ietekmētu asins – šķidruma barjeru.

Latanoprostam, to lietojot klīniskajā devā pētījumos ar pērtiķiem, netika atklāta ietekme uz intraokulāro asinsriti vai arī tā bija nenozīmīga. Tomēr pēc lokālas lietošanas var attīstīties viegla līdz vidēji izteikta konjunktīvas vai episklerāla hiperēmija.

Ilgstoša latanoprosta lietošana pērtiķu acīs, kam veikta ekstrakapsulāra lēcas ekstrakcija, neietekmēja tīklenes asinsvadus, kas tika noteikts ar fluoresceīna angiogrāfijas metodi.

Pacientiem ar mākslīgo lēcu īslaicīga ārstēšana ar latanoprostu neizraisīja fluoresceīna noplūdi mugurējā acu segmentā.

Nav konstatēts, ka klīniskajām latanoprosta devām būtu nozīmīga farmakoloģiska ietekme uz sirds – asinsvadu vai elpošanas sistēmu.

Pediatriskā populācija

Latanoprosta lietošanas efektivitāte pediatriskajiem pacientiem, kas jaunāki par 18 gadiem, tika pierādīta 12 nedēļas ilga, dubultmaskēta klīniskā pētījuma laikā, salīdzinot latanoprosta un timolola lietošanu 107 pacientiem ar diagnosticētu okulāru hipertensiju un bērnu glaukomu. Jaundzimušajiem bija jābūt dzimušiem pēc vismaz 36.gestācijas  nedēļas. Pacienti saņēma vai nu 0,005% latanoprosta šķīdumu vienu reizi dienā vai 0,5% (vai pēc izvēles 0,25% pacientiem līdz 3 gadu vecumam) timolola šķīdumu divas reizes dienā. Primārais efektivitātes mērķa kritērijs bija vidējā intraokulārā spiediena jeb IOS pazemināšanās laikā starp pētījuma sākumu un tā 12. nedēļu. Vidējā IOS pazemināšanās latanoprosta un timolola grupās bija līdzīga. Visās pētītajās vecuma grupās (0 līdz < 3 gadus, 3 līdz < 12 gadus un 12 līdz 18 gadus veciem pacientiem) vidējā latanoprosta lietošanas izraisītā IOS pazemināšanās 12. nedēļā bija līdzīga tai, kāda tika novērota timolola grupā. Tomēr efektivitātes attiecīgos datus 0 līdz < 3 gadu vecuma grupā latanoprostam pamatoja informācija par tikai 13 pacientiem, turklāt šajā pētījumā ar pediatriskajiem pacientiem netika iegūti būtiski drošuma dati par četriem pacientiem, kuri pārstāvēja 0 līdz < 1 gada vecuma grupu. Dati par priekšlaikus (līdz 36.gestācijas nedēļai) dzimušiem zīdaiņiem nav pieejami.

IOS pazemināšanās pacientu apakšgrupā ar primāru iedzimtu/bērnu glaukomu jeb PIG pēc latanoprosta lietošanas bija līdzīga tai, kāda tika novērota timolola grupā. Pacientu apakšgrupā ar ne-PIG (piemēram, juvenilu atvērta kakta glaukomu vai glaukomu pacientiem bez acs lēcas) iegūtie rezultāti bija līdzīgi tiem, kādi iegūti PIG slimnieku apakšgrupā.

Tāpat kā pieaugušo pacientu gadījumā, ietekme uz IOS tika novērota pēc pirmās ārstēšanas nedēļas un tā saglabājās visa 12 nedēļas ilgā pētījuma laikā.

Tabula: 12. nedēļā novērotā IOS pazemināšanās (par mm/Hg) atkarīgi no aktīvās vielas grupas un sākotnējās diagnozes

Latanoprosts

n = 53

Timolols

n = 54

Vidējā sākotnējā vērtība (SK)

27,3 (0,75)

27,8 (0,84)

12. nedēļā novērotās vidējās izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli^† (SK)

-7,18 (0,81)

-5,72 (0,81)

p vērtība, salīdzinot ar timololu

0,2056

PIG

n = 28

Ne-PIG

n = 25

PIG

n = 26

Ne-PIG

n = 28

Vidējā sākotnējā vērtība (SK)

26,5 (0,72)

28,2 (1,37)

26,3 (0,95)

29,1 (1,33)

12. nedēļā novērotās vidējās izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli^† (SK)

-5,90 (0,98)

-8,66 (1,25)

-5,34 (1,02)

-6,02 (1,18)

p vērtība, salīdzinot ar timololu

0,6957

0,1317

SK: standartkļūda

^†Koriģētais aprēķina rezultāts, ko pamato vienlaicīgu dažādu parametru izmaiņu (ANCOVA) modelis.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Latanoprosts (tā molekulmasa ir 432,58) ir izopropilestera prekursors, kas pats ir neaktīvs, bet pēc hidrolīzes par latanoprostskābi kļūst bioloģiski aktīvs.

Šis prekursors labi absorbējas caur radzeni, un visas zāles, kas iekļūst acs šķidrumā un tiek transportēta caur radzeni, hidrolizējas.

Pētījumos ar cilvēkiem ir konstatēts, ka pēc lokālās lietošanas maksimālā koncentrācija acs šķidrumā tiek sasniegta aptuveni divu stundu laikā. Pēc lietošanas pērtiķu acīs latanoprosts galvenokārt izkliedējas priekšējā segmenta, konjunktīvas un plakstiņu audos. Mugurējo segmentu sasniedz tikai niecīgs zāļu daudzums.

Acīs latanoprostskābe praktiski nemetabolizējas. Galvenie metabolisma procesi notiek aknās. Cilvēkam eliminācijas (no plazmas) pusperiods ir 17 minūtes. Pētījumos ar dzīvniekiem ir konstatēts, ka galvenajiem metabolītiem (1,2-dinor un 1,2,3,4-tetranormetabolītiem) bioloģiskā aktivitāte vai nu nav raksturīga, vai arī tā ir ļoti vāja, un šo vielu ekskrēcija galvenokārt notiek kopā ar urīnu.

Pediatriskā populācija

Tika veikts atklāts farmakokinētikas pētījums par latanoprostskābes koncentrāciju plazmā 22 pieaugušiem un 25 pediatriskajiem (no 0 līdz < 18 gadus veciem) pacientiem ar okulāru hipertensiju un glaukomu. Visas vecuma grupas tika ārstētas, vismaz divas nedēļas abās acīs pilinot pa vienam pilienam 0,005% latanoprosta vienu reizi dienā. Latanoprostskābes sistēmiskās iedarbības intensitāte 3 līdz < 12 gadus vecu un < 3 gadus vecu bērnu organismā bija attiecīgi 2 un 6 reizes lielāka nekā pieaugušu pacientu organismā, tomēr saglabājās plašās drošuma robežas attiecībā uz nevēlamajām sistēmiskajām blakusparādībām (skatīt 4.9. apakšpunktu). Visās vecuma grupās mediānais laiks, kas nepieciešams, lai sasniegtu maksimālo aktīvās vielas koncentrāciju plazmā, bija 5 minūtes. Mediānais eliminācijas pusperiods no plazmas bija īss (< 20 minūtes), turklāt pediatriskajiem pacientiem un pieaugušajiem tas bija līdzīgs, tādēļ līdzsvara koncentrācijas apstākļos latanoprostskābe sistēmiskajā apritē neuzkrājās.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Latanoprosta acu, kā arī sistēmiskā toksicitāte ir pētīta ar vairākām dzīvnieku sugām.

Parasti latanoprosts ir labi panesams un drošuma robeža starp klīnisko acu devu un sistēmisko toksicitāti atšķiras vismaz 1000 reizes. Novērots, ka lielas intravenozi ievadītas latanoprosta devas, kas aptuveni 100 reizes lielākas par klīnisko devu uz kg ķermeņa masas, paātrina neanestezētu pērtiķu elpošanu. Iespējams, ka tas ir saistīts ar īslaicīgu bronhu sašaurināšanos. Pētījumos ar dzīvniekiem sensibilizējošas latanoprosta īpašības nav novērotas.

Pērtiķiem un trušiem netika novērota toksiska ietekme uz aci, dienā lietojot līdz 100 mikrogramiem acī (klīniskā deva ir aptuveni 1,5 mikrogrami/acī/dienā). Tomēr ir pierādīts, ka pērtiķiem latanoprosts izraisa pastiprinātu varavīksnenes pigmentāciju.

Šķiet, ka pigmentācijas pastiprināšanās mehānisma pamatā ir melanīna sintēzes stimulācija varavīksnenes melanocītos bez redzamām proliferācijas izmaiņām. Šīs varavīksnenes krāsas izmaiņas var būt paliekošas.

Hroniskas acu toksicitātes pētījumos latanoprosta lietošana (pa 6 mikrogramiem acī dienas laikā) izraisīja arī acs spraugas paplašināšanos. Šī ietekme bija atgriezeniska un tika novērota, lietojot devas, kas lielākas par klīniskajām. Attiecībā uz cilvēkiem šāda iedarbība nav novērota.

Tika konstatēts, ka latanoprosts ir negatīvs baktēriju atgriezeniskās mutācijas, peļu limfomas gēnu mutācijas un peļu kodoliņu testos. In vitro veiktajos testos ar cilvēka limfocītiem ir novērotas hromosomu aberācijas. Līdzīga ietekme tika atklāta prostaglandīnam F_2α, kas dabīgi sintezējas organismā, kas norāda, ka šī ir vielu grupai raksturīga iedarbība.

Papildus mutagenitātes pētījumi par neplānotu in vitro/in vivo DNS sintēzi žurkām bija negatīvi, kas norāda, ka latanoprostam nav raksturīga mutagenitāte. Ar pelēm un žurkām veikto kancerogenitātes pētījumu rezultāti bija negatīvi.

Ar dzīvniekiem veikto pētījumu laikā netika konstatēta nekāda latanoprosta ietekme uz tēviņu vai mātīšu fertilitāti. Embriotoksicitātes pētījumā ar žurkām, intravenozi ievadot 5, 50 un 250 mikrogrami/kg lielas dienas devas, latanoprosta embriotoksicitāte nav novērota. Tomēr 5 mikrogrami/kg lielas vai lielākas latanoprosta dienas devas izraisīja trušu embrijiem letālu iedarbību.

5 mikrogrami/kg liela dienas deva (kas aptuveni 100 reizes lielāka par klīnisko devu) izraisīja nozīmīgu toksisku iedarbību uz embrijiem un augļiem, kas raksturīga ar palielinātu vēlīnas resorbcijas un bojāejas gadījumu biežumu, kā arī samazinātu augļu ķermeņa masu.

Teratogenitāte nav konstatēta.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Benzalkonija hlorīds

Nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts (E339)

Nātrija hlorīds

Bezūdens nātrija hidrogēnfosfāts (E339)

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

In vitro veiktos pētījumos pierādīts, ka tiomersālu saturošu acu pilienu samaisīšana ar latanoprostu izraisa nogulšņu veidošanos. Ja pacients lieto šādas zāles, acu pilieni jālieto ar vismaz piecu minūšu ilgu starplaiku.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

Uzglabāšanas laiks pēc pirmās iepakojuma atvēršanas:

4 nedēļas.

Uzglabāšanas nosacījumi pēc zāļu pirmās atvēršanas:

Uzglabāt temperatūrā līdz 25° C.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2° C – 8° C temperatūrā).

Uzglabāt pudelīti ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

4 ml dabīga ZBPE DROP-TAINER^® pudelīte ar dabīga ZBPE pilinātāju, tirkīza krāsas skrūvējams polipropilēna (PP) vāciņš, polivinilhlorīda (PVH) drošības lente ap kakliņu un skrūvējams DROP-TAINER^® vāciņš.

Vienā pilinātājā ir 2,5 ml acu pilienu šķīduma, kas atbilst aptuveni 90 pilieniem šķīduma.

Iepakojumu lielumi: 1 x 2,5 ml, 3 x 2,5 ml un 6 x 2,5 ml šķīduma.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz d.d.

Verovškova 57

1000 Ljubljana

Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

11-0109

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011.gada 6. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 8. marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11/2018

SASKAŅOTS ZVA 08-11-2018