Latalux

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Latalux 50 mikrogrami/ml acu pilieni, šķīdums.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml acu pilienu šķīduma satur 50 mikrogramus latanoprosta (Latanoprostum).

Viens piliens satur apmēram 1,5 mikrogramus latanoprosta (Latanoprostum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

benzalkonija hlorīds 0,2 mg/ml.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā. 

3. ZĀĻU FORMA

Acu pilieni, šķīdums (acu pilieni).

Dzidrs, bezkrāsains, sterils ūdens šķīdums ar pH 6,0-7,5 un osmolalitāti robežās no 260 līdz 330 mOsmol/kg.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Paaugstināta intraokulārā spiediena pazemināšanai pacientiem ar atvērta kakta glaukomu un okulāru hipertensiju.

Paaugstināta intraokulārā spiediena pazemināšanai bērniem ar paaugstinātu intraokulāro spiedienu un bērniem ar glaukomu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie (ieskaitot gados vecākus pacientus)

Ieteicamā deva ir viens piliens slimības skartajā acī(s) vienreiz dienā. Optimāla iedarbība tiek sasniegta, ja latanoprostu lieto vakarā.

Latanoprostu nedrīkst lietot biežāk kā vienu reizi dienā, jo ir pierādīts, ka biežākas lietošanas gadījumā intraokulāro spiedienu pazeminošā iedarbība pavājinās.

Ja viena deva tiek izlaista, ārstēšana jāturpina ar nākamo devu, kā parasti.

Tāpat kā citu acu pilienu lietošanas gadījumā, lai mazinātu iespējamo sistēmisko uzsūkšanos, ieteicams vienu minūti piespiest asaru maisiņu acs iekšējā stūrī (punkta oklūzija). Tas jādara tūlīt pēc katra piliena iepilināšanas.

Pirms acu pilienu iepilināšanas jāizņem kontaktlēcas, kuras var ievietot atpakaļ pēc 15 minūtēm.

Ja jālieto vairāk kā vienas oftalmoloģiskas zāles, tās jālieto ar vismaz piecu minūšu ilgu starplaiku.

Pediatriskā populācija

Latanoprosta acu pilienus bērniem var lietot tāpat kā pieaugušajiem. Nav datu par lietošanu priekšlaicīgi dzimušiem bērniem (gestācijas vecums mazāks par 36 nedēļām). Dati par lietošanu bērniem līdz 1 gada vecumam ir ļoti ierobežoti (4 pacienti) (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai kādu no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Latanoprosta acu pilieni var pakāpeniski mainīt acu krāsu, palielinot brūnā pigmenta daudzumu acs varavīksnenē. Pirms ārstēšanas uzsākšanas pacienti jāinformē par neatgriezenisku acu krāsas maiņas

iespēju. Vienas acs ārstēšana var izraisīt paliekošu varavīksnenes heterohromiju.

Acu krāsas izmaiņas galvenokārt novērotas pacientiem ar jauktas krāsas varavīksnenēm, piemēram, ar zili brūnām, pelēki brūnām, zaļi-brūnām vai dzelteni brūnām acīm. Pētījumos ar latanoprostu izmaiņas parasti radās pirmo 8 ārstēšanas mēnešu laikā, ļoti reti otrā vai trešā gada laikā, bet nav novērotas pēc ceturtā ārstēšanas gada. Varavīksnenes pigmentācijas progresēšanas ātrums ar laiku samazinās un ir stabils pēc pieciem gadiem. Pastiprinātas pigmentācijas parādība ilgāk par pieciem gadiem nav pētīta. Atklātā 5 gadu latanoprosta drošuma pētījumā 33% pacientu attīstījās varavīksnenes pigmentācija (skatīt 4.8. apakšpunktu). Vairumā gadījumu varavīksnenes krāsas maiņa bijusi neliela, un bieži tā netika novērota klīniski. Pacientiem ar jauktu krāsu varavīksneni sastopamība bija robežās no 7 līdz 85%, dzelteni brūnu varavīksneņu gadījumā sastopamība bija visaugstākā. Pacientiem ar homogēni zilām acīm izmaiņas nenovēroja, bet pacientiem ar homogēni pelēkām, zaļām vai brūnām acīm izmaiņas tika novērotas ļoti reti.

Krāsas izmaiņas cēlonis ir paaugstināts melanīna saturs varavīksnenes stromas melanocītos, nevis melanocītu skaita pieaugums. Tipiski, ka skartajā acī brūnas krāsas pigmentācija pastiprinās koncentriski virzienā no zīlītes uz perifēriju, bet brūnāka var kļūt arī visa varavīksnene vai tās daļas. Pēc ārstēšanas pārtraukšanas brūnās pigmentācijas turpmāka pastiprināšanās nav novērota. Līdz šim veiktajos klīniskajos pētījumos tā nav bijusi saistīta ne ar kādiem simptomiem vai patoloģiskām izmaiņām.

Ārstēšana neietekmē ne varavīksnenes dzimumzīmes, ne vasaras raibumus. Klīniskajos pētījumos nav novērota pigmenta uzkrāšanās trabekulārajā tīklā vai citur priekšējā kambarī. Pamatojoties uz 5 gadu klīnisko pieredzi, varavīksnenes pastiprināta pigmentācija nerada jebkādas negatīvas klīniskas sekas un latanoprostu var turpināt lietot arī tad, ja sākas varavīksnenes pigmentācija. Tomēr pacientus vajadzētu regulāri izmeklēt un, ja klīniskais stāvoklis to atļauj, ārstēšana ar latanoprostu jāpārtrauc.

Pieredze par latanoprosta lietošanu pacientiem ar hronisku slēgta kakta glaukomu, atvērta kakta glaukomu pacientiem ar pseidofakiju un pigmentglaukomu ir ierobežota. Nav pieredzes par latanoprosta lietošanu iekaisuma un neovaskulāras glaukomas vai acu iekaisuma slimību gadījumā. Latanoprosts neietekmē vai maz ietekmē acs zīlīti, taču nav lietošanas pieredzes slēgtā kakta glaukomas akūtas lēkmes gadījumā. Tāpēc šādos gadījumos latanoprostu ieteicams lietot piesardzīgi, līdz tiks iegūta lielāka pieredze.

Dati no pētījumiem par latanoprosta lietošanu kataraktas peri-operatīvajā periodā ir ierobežoti. Latanoprosts šiem pacientiem būtu jālieto piesardzīgi.

Latanoprosts piesardzīgi jālieto pacientiem ar herpētisko keratītu anamnēzē un jāizvairās lietot pacientiem ar aktīva Herpes simplex vīrusa izraisītu keratītu, kā arī pacientiem ar recidivējošu herpētisko keratītu anamnēzē, īpaši, ja tas ir saistīts ar prostaglandīnu analogu lietošanu.

Ir saņemti ziņojumi par makulas tūsku (skatīt 4.8. apakšpunktu) galvenokārt pacientiem ar afakiju, pacientiem ar pseidofakiju, ar lēcas mugurējās kapsulas plīsumu vai priekšējās kameras lēcām, vai pacientiem ar zināmiem makulas cistveida tūskas riska faktoriem (piemēram, diabētiskā retinopātija un tīklenes vēnu nosprostojums). Latanoprosts piesardzīgi jālieto pacientiem ar afakiju, pacientiem ar pseidofakiju, ar lēcas mugurējās kapsulas plīsumu vai priekšējās kameras lēcām, vai pacientiem ar zināmiem makulas cistveida tūskas riska faktoriem.

Latanoprosts piesardzīgi jālieto pacientiem ar zināmiem predisponējošiem irīta/uveīta riska faktoriem anamnēzē.

Pieejama ierobežota pieredze par šo zāļu lietošanu pacientiem ar bronhiālo astmu, taču, pēcreģistrācijas pieredzes laikā ir ziņots par dažiem bronhiālās astmas un/vai aizdusas paasinājuma gadījumiem. Tādēļ šie pacienti būtu jāārstē, ievērojot piesardzību, līdz tiks iegūti nepieciešamie dati, skatīt arī 4.8. apakšpunktu.

Tika novērota periorbitāla ādas krāsas maiņa, galvenokārt šie ziņojumi tika saņemti no pacientiem Japānā. Līdz šim iegūtā pieredze liecina, ka periorbitālas ādas krāsas izmaiņas nav paliekošas un dažos gadījumos, turpinot ārstēšanu ar latanoprostu, tās ir izzudušas.

Latanoprosts var pakāpeniski mainīt skropstu izskatu ārstētajā acī un apkārtējo apmatojumu. Šīs pārmaiņas var būt palielināts garums, biezums, pigmentācija, skropstu vai matiņu daudzums un ieaugušas skropstas. Pēc terapijas pārtraukšanas skropstu pārmaiņas ir atgriezeniskas.

Šīs zāles satur 0,0058 mg benzalkonija hlorīda vienā zāļu pilienā, kas atbilst 0,2 mg/ml. Mīkstās kontaktlēcas absorbē benzalkonija hlorīdu, kas var izraisīt kontaktlēcu krāsas maiņu. Pacientiem jāiesaka pirms šo zāļu lietošanas kontaktlēcas izņemt, un pēc 15 minūtēm tās var ievietot atpakaļ. Benzalkonija hlorīds var izraisīt acu kairinājumu, īpaši tas attiecas uz pacientiem, kuriem ir sausās acs sindroms vai skarta radzene. Gadījumos, ja pēc šo zāļu lietošanas pacients novēro nepatīkamas sajūtas acī, durstīšanu vai sāpes, ir jākonsultējas ar ārstu.

Pediatriskā populācija

Dati par efektivitāti un drošumu vecuma grupā < 1 gadu (4 pacienti) ir ļoti ierobežoti (skatīt 5.1. apakšpunktu). Nav datu par lietošanu priekšlaicīgi dzimušiem bērniem (gestācijas vecums mazāks par 36 nedēļām). Bērniem no 0 līdz < 3 gadiem, kas galvenokārt slimo ar PCG (primāra kongenitāla glaukoma), pirmās izvēles ārstēšana ir ķirurģiska iejaukšanās (piemēram, trabekulotomija/goniotomija). Ilgtermiņa drošums bērniem vēl nav noteikts.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Galīgie dati par mijiedarbību nav pieejami.

Vienlaicīgi lietojot divus prostaglandīnu analogus, ir novērota paradoksāla intraokulārā spiediena paaugstināšanās. Tādēļ nerekomendē vienlaicīgi lietot divus vai vairāk prostaglandīnu, prostaglandīnu analogu vai prostaglandīnu atvasinājumus.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Šo zāļu lietošanas drošums grūtniecēm nav apstiprināts. Tām iespējama kaitīga farmakoloģiska ietekme uz grūtniecības norisi, augli vai jaundzimušo. Tāpēc latanoprostu grūtniecības laikā lietot nedrīkst.

Barošana ar krūti

Latanoprosts un tā metabolīti var izdalīties mātes pienā, tāpēc zīdīšanas laikā latanoprostu nedrīkst lietot, vai arī jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem latanoprostam netika novērota ietekme uz tēviņu vai mātīšu fertilitāti (skatīt 5.3 apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Līdzīgi kā citiem acu pilieniem, šo acu pilienu lietošana var izraisīt pārejošu redzes miglošanos. Ja pacientam ir aizmiglota redze, nedrīkst vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums.

Lielākā daļa nevēlamo blakusparādību ir saistītas ar redzes sistēmu. Atklātā, 5 gadus ilgā latanoprosta drošuma pētījumā 33% pacientu veidojās varavīksnenes pigmentācija (skatīt 4.4. apakšpunktu). Citas ar redzi saistītas nevēlamas blakusparādības parasti ir pārejošas un rodas zāļu lietošanas laikā.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā.

Nevēlamās blakusparādības tiek iedalītas pēc to sastopamības biežuma un orgānu sistēmu klasifikācijas šādi:

Ļoti bieži (≥1/10)

Bieži (≥1/100 līdz <1/10)

Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1000)

Ļoti reti (<1/10 000)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības tiek sakārtotas nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Ļoti bieži

≥1/10

Bieži

≥1/100,

<1/10

Retāk

≥1/1 000,

<1/100

Reti

≥1/10 000,

<1/1 000

Ļoti reti

<1/10 000

Infekcijas un infestācijas

herpētiskais keratīts *^§

Nervu sistēmas traucējumi

galvassāpes*; reibonis*

Acu bojājumi

Pastiprināta varavīksnenes pigmentācija, viegla līdz mērena konjunktīva hiperēmija, acs kairinājums (dedzinoša sajūta, graušana, nieze, durstošas un svešķermeņa sajūtas); skropstu un plakstiņa apmatojuma izmaiņas (garākas, biezākas, tumšākas krāsas un palielinās skaitā)

Punktveida keratīts, galvenokārt bez simptomiem, blefarīts, sāpes acīs, fotofobija, konjunktivīts^*

Plakstiņu tūska, sausas acis, keratīts*, neskaidra redze,

makulas tūska, tostarp cistoīda makulas tūska *, uveīts*

Irīts*; radzenes tūska*; radzenes erozija, periorbitāla tūska, trihiāze*; distihiāze; varavīksnenes cista*^§; lokālas ādas reakcijas uz plakstiņiem; tumšāka plakstiņu āda;

pseidopemfigoīds vai okulāra konjuktīva*^§

periorbitālas un plakstiņu pārmaiņas, kas rada acs rievas padziļināšanos (sulcus)

Sirds funkcijas traucējumi

Stenokardija; sirdsklauves*

Nestabila stenokardija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Astma*, aizdusa*

Astmas paasinājums

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Nieze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu sāpes*; locītavu sāpes*

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

sāpes krūšu kurvī *

* Pēcreģistrācijas periodā reģistrētās zāļu izraisītās nevēlamās blakusparādības

§ Blakusparādību biežums noteikts, izmantojot statistikas metodi “The Rule of 3”

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Informācija nav pieejama.

Pediatriskā populācija

Divos īstermiņa klīniskajos pētījumos (≤ 12 nedēļas) tika iesaistīti 93 (25 un 68) bērni, kuriem novērotais drošuma profils bija līdzīgs kā pieaugušajiem un netika atklāta neviena jauna nevēlamā blakusparādība. Īstermiņa drošuma profils dažādās pediatriskās populācijas apakšgrupās arī bija līdzīgs (skatīt 5.1. apakšpunktu). Bērniem biežāk nekā pieaugušajiem novēroja šādas nevēlamās blakusparādības: nazofaringītu un temperatūras paaugstināšanos.

Ļoti reti saņemti ziņojumi par radzenes kalcifikācijas gadījumiem saistībā ar fosfātu saturošu acu pilienu lietošanu pacientiem ar nozīmīgiem radzenes bojājumiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Bez acu kairinājuma un konjunktīvas hiperēmijas citas oftalmoloģiskas blakusparādības, pārdozējot latanoprostu, nav zināmas.

Ja latanoprosts nejauši tiek norīts, varētu būt noderīga šāda informācija: viena pudelīte satur 125 µg latanoprosta. Vairāk nekā 90% tiek metabolizēti pirmā loka metabolismā aknās. Intravenoza infūzija devā 3 µg/kg veseliem brīvprātīgiem neizraisīja nekādus simptomus, bet deva 5,5 - 10 µg/kg izraisīja sliktu dūšu, sāpes vēderā, reiboni, nogurumu, karstuma viļņus un pastiprinātu svīšanu. Pērtiķiem latanoprostu ievadīja intravenozas infūzijas veidā, devās līdz 500 µg/kg, kuras neizraisīja būtisku ietekmi uz sirds-asinsvadu sistēmu. Latanoprosta intravenoza ievadīšana pērtiķiem saistījās ar pārejošu bronhokonstrikciju. Tomēr, pacientiem ar vidēji smagu bronhiālo astmu, latanoprostu lietojot lokāli acīs devās, kas septiņas reizes pārsniedz klīnisko latanoprosta devu, bronhokonstrikcija netika izraisīta.

Latanoprosta pārdozēšanas gadījumā ārstēšanai jābūt simptomātiskai.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretglaukomas līdzekļi un miotiskie līdzekļi, prostaglandīna analogi,

ATĶ kods: S 01E E01

Aktīvā viela latanoprosts - prostaglandīna F_2α analogs - ir selektīvs prostanoīdu FP receptoru agonists, kas pazemina intraokulāro spiedienu, palielinot acs iekšējā šķidruma atteci. Intraokulārā spiediena pazemināšanās cilvēkiem sākas apmēram trīs līdz četru stundu laikā pēc lietošanas, un maksimālā iedarbība tiek sasniegta pēc 8 līdz 12 stundām. Spiediena pazeminājums saglabājas vismaz 24 stundas.

Darbības mehānisms

Pētījumi ar cilvēkiem un dzīvniekiem liecina, ka galvenais darbības mehānisms ir pastiprināta uveosklerālā attece, lai gan cilvēkam novērota arī neliela atteces spējas palielināšanās (pazemināta atteces pretestība).

Galvenie pētījumi liecina, ka latanoprosts ir efektīvs monoterapijā. Papildus tam ir veikti arī klīniskie pētījumi par lietošanu kombinācijās. Tie ietver pētījumus, kas liecina, ka latanoprosts ir efektīvs kombinācijā ar bēta-adrenerģiskiem antagonistiem (timololu). Īslaicīgie (1 vai 2 nedēļu ilgi) pētījumi liecina, ka latanoprosta iedarbība pastiprinās, lietojot kopā ar adrenerģiskiem agonistiem (dipivalilepinefrīnu), iekšķīgi lietojamiem karboanhidrāzes inhibitoriem (acetazolamīdu) un vismaz daļēji pastiprinās, ja to lieto kombinācijā ar holīnerģiskiem agonistiem (pilokarpīnu).

Klīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka latanoprosts būtiski neietekmē acs iekšējā šķidruma veidošanos. Latanoprostam nav konstatēta nekāda ietekme uz asins-acs iekšējā šķidruma barjeru.

Latanoprostam, lietojot to klīniskajā devā un pētījumos ar pērtiķiem, netika atklāta ietekme uz

intraokulāro asins cirkulāciju, vai arī tā bija nenozīmīga. Tomēr lokālas lietošanas laikā var attīstīties

viegla līdz vidēji smaga konjunktīvas vai episklerāla hiperēmija.

Ilgstoša ārstēšana ar latanoprostu pērtiķiem, kam bija veikta ekstrakapsulāra lēcas ekstrakcija, neietekmēja tīklenes asinsvadus, kas tika noteikts ar fluoresceīna angiogrāfiju.

Īslaicīgas ārstēšanas laikā cilvēkiem ar pseidofakiju latanoprosts neizraisīja fluoresceīna noplūdi cilvēka acs mugurējā daļā.

Nav konstatēts, ka latanoprostam būtu kāda būtiska farmakoloģiska iedarbība uz sirds- asinsvadu un elpošanas sistēmu.

Pediatriskā populācija

Latanoprosta efektivitāte pediatriskajā populācijā pacientiem līdz 18 gadu vecumam pierādīta 12 nedēļu ilgā dubultmaskētā klīniskajā pētījumā, kurā 107 pacientiem ar diagnosticētu okulāru hipertensiju un bērnu glaukomu latanoprosts tika salīdzināts ar timololu. Jaundzimušo gestācijas vecumam bija jābūt vismaz 36 nedēļas. Pacienti saņēma 50 µg/ml latanoprostu vienreiz dienā vai 0,5% timololu (vai 0,25% subjektiem, kas jaunāki par 3 gadiem) divreiz dienā. Efektivitātes primārais mērķa kritērijs bija vidējā intraokulārā spiediena (IOS) samazināšanās 12. pētījuma nedēļā, salīdzinot ar sākuma rādītājiem. Vidējā IOS samazināšanās latanoprosta un timolola grupās bija līdzīga. Visās pētītajās vecuma grupās (0 līdz <3 gadi, 3 līdz <12 gadi un 12 līdz 18 gadi) vidējā IOS samazināšanās 12. pētījuma nedēļā latanoprosta grupā bija līdzīga kā timolola grupā. Klīniskajā pētījumā bērniem efektivitāte vecuma grupā 0 - < 3 gadi tika pamatota ar datiem, kas iegūti tikai no 13 pacientiem, ko ārstēja ar latanoprostu; 4 pacientiem, kas veidoja vecuma grupu 0 līdz <1 gads, būtisku efektivitāti nekonstatēja. Nav datu par lietošanu priekšlaicīgi dzimušiem bērniem (gestācijas vecums mazāks par 36 nedēļām).

Subjektu apakšgrupā ar primāru kongenitālu glaukomu (PCG) IOS samazināšanās latanoprosta un timolola grupās bija līdzīga. Ne-PCG (piemēram, juvenīla atvērta kakta glaukoma, afakiska glaukoma) apakšgrupā novēroja līdzīgus rezultātus kā PCG apakšgrupā.

Iedarbību uz IOS varēja vērot jau pēc pirmās terapijas nedēļas; tāpat kā pieaugušajiem tā saglabājās visu pētījuma laiku – 12 nedēļas.

Tabula. IOS samazināšanās (mmHg) 12. nedēļā aktīvās terapijas grupā ar pamatdiagnozi

Latanoprosts

N=53

Timolols

N=54

Sākuma vidējais rādītājs (SK)

27,3 (0,75)

27,8 (0,84)

12. nedēļa: izmaiņas, salīdzinot ar sākuma vidējo rādītāju^† (SK)

-7,18 (0,81)

-5,72 (0,81)

p-vērtība, salīdzinot ar timololu

0,2056

PCG

N=28

Ne-PCG

N=25

PCG

N=26

Ne-PCG

N=28

Sākuma vidējais rādītājs (SK)

26,5 (0,72)

28,2 (1,37)

26,3 (0,95)

29,1 (1,33)

12. nedēļa: izmaiņas, salīdzinot ar sākuma vidējo rādītāju^† (SK)

-5,90 (0,98)

-8,66 (1,25)

-5,34 (1,02)

-6,02 (1,18)

p-vērtība, salīdzinot ar timololu

0,6957

0,1317

SK: standarta kļūda.

^†Pielāgotie rādītāji, pamatojoties uz kovarianču analīzes (ANCOVA) modeli.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Latanoprosts (molekulmasa 432,58) ir izopropilēstera prekursors, kas pats ir neaktīvs, bet pēc hidrolīzes par latanoprostskābi kļūst bioloģiski aktīvs.

Prekursors labi uzsūcas caur radzeni, un viss aktīvās vielas daudzums, kas nokļūst acs iekšējā šķidrumā, tiek hidrolizēts, plūstot caur radzeni.

Pētījumi ar cilvēkiem liecina, ka maksimālā koncentrācija acs iekšējā šķidrumā tiek sasniegta apmēram divās stundās pēc lokālas lietošanas. Pēc lokālas lietošanas pērtiķiem latanoprosts galvenokārt tiek izkliedēts acs priekšējā segmentā, konjunktīvā un acu plakstiņos. Acs mugurējo segmentu sasniedz tikai niecīgs zāļu daudzums.

Latanoprosts acī praktiski nemetabolizējas. Galvenais metabolisms notiek aknās. Eliminācijas pusperiods cilvēka plazmā ir 17 minūtes. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka galvenajiem metabolītiem 1,2-dinor un 1,2,3,4-tetranor metabolītiem nepiemīt nekāda bioloģiska aktivitāte, vai arī tā ir ļoti vāja, un tie tiek izdalīti urīnā.

Pediatriskā populācija

Atklāts latanoprostskābes plazmas koncentrācijas farmakokinētikas pētījums tika veikts 22 pieaugušiem pacientiem un 25 bērniem (no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam) ar okulāru hipertensiju un glaukomu. Visas vecuma grupas saņēma terapiju ar 50 µg/ml latanoprostu, pa vienam pilienam katrā acī vienreiz dienā, vismaz 2 nedēļas. Salīdzinot ar pieaugušiem pacientiem, latanoprostskābes sistēmiskā iedarbība 3 līdz <12 gadus veciem bērniem bija apmēram divreiz lielāka, bet bērniem līdz 3 gadu vecumam - sešreiz lielāka, tomēr sistēmiskajām blakusparādībām saglabājās plaša drošuma robeža (skatīt 4.9. apakšpunktu). Vidējais laiks līdz maksimālās plazmas koncentrācijas sasniegšanai visās vecuma grupās bija 5 minūtes pēc devas saņemšanas. Vidējais plazmas eliminācijas pusperiods, līdzīgi bērniem un pieaugušajiem, bija īss (< 20 minūtes), tāpēc latanoprostskābes uzkrāšanos sistēmiskajā asinsritē līdzsvara koncentrācijā nekonstatēja.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Latanoprosta okulārā, kā arī sistēmiskā toksicitāte pētīta vairākām dzīvnieku sugām. Kopumā latanoprostam ir laba panesamība, drošuma robeža starp klīnisko okulāro devu un sistēmisko toksicitāti ir vismaz 1000 reizes. Novērots, ka lielas latanoprosta devas – apmēram 100 reizes lielākas nekā klīniskā deva uz kg ķermeņa masas, kas intravenozi ievadītas neanestezētiem pērtiķiem, palielina elpošanas frekvenci, domājams, liecinot par īslaicīgu bronhokonstrikciju. Pētījumos ar dzīvniekiem latanoprostam nav novērotas sensitivizējošas īpašības.

Trušiem un pērtiķiem, lietojot līdz 100 µg /acī dienas devu (klīniskā dienas deva ir aptuveni 1,5 µg /acī), nav novērota toksiska ietekme acī. Taču pērtiķiem novērots, ka latanoprosts rada pastiprinātu varavīksnenes pigmentāciju.

Pastiprinātās pigmentācijas mehānisms, domājams, ir melanīna veidošanās stimulācija varavīksnenes melanocītos. Proliferatīvas pārmaiņas nav novērotas. Varavīksnenes krāsas pārmaiņa var būt neatgriezeniska.

Hroniskas okulāras toksicitātes pētījumos 6 µg /acī latanoprosta dienas devas lietošana radīja pastiprinātu acu plakstiņu plaisāšanu. Šī ietekme ir pārejoša un rodas, lietojot par klīniskām devām lielākas devas. Cilvēkam šāda ietekme nav novērota.

Latanoprostam bija negatīvi rezultāti apgrieztās mutācijas testos baktērijās, gēnu mutāciju testos peļu limfomā un peļu mikrokodolu testā. Cilvēka limfocītos in vitro tika novērotas hromosomu aberācijas. Līdzīga iedarbība novērota arī prostaglandīnam F_2α – dabiskam prostaglandīnam, kas norāda, ka tā ir zāļu klasei raksturīga iedarbība.

Papildus mutagenitātes pētījumu rezultāti ar in vitro/in vivo neplānotu DNS sintēzi žurkām bija negatīvi, kas liecina, ka latanoprostam nepiemīt mutagēnas iedarbības potenciāls. Kancerogenitātes pētījumu rezultāti pelēm un žurkām bija negatīvi.

Pētījumos ar dzīvniekiem latanoprostam nav novērota ietekme uz tēviņu un mātīšu auglību. Embriotoksicitātes pētījumā žurkām, intravenozi ievadot latanoprostu (5, 50 un 250 µg /kg/dienā), nenovēroja embriotoksicitāti. Tomēr trušiem latanoprosts 5 µg /kg/dienā un lielākā devā radīja embrioletālu ietekmi.

Deva 5 µg /kg/dienā (aptuveni 100 reizes pārsniedz klīnisko devu) radīja nozīmīgu embriofetālu toksicitāti, kas izpaudās ar palielinātu vēlīnas rezorbcijas un abortu biežumu un samazinātu augļa svaru.

Iespējama teratogēna ietekme nav konstatēta.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts

Nātrija hidrogēnfosfāta dodekahidrāts

Nātrija hlorīds

Attīrīts ūdens

Benzalkonija hlorīds

6.2. Nesaderība

In vitro pētījumos novērots, ka latanoprostu samaisot ar acu pilieniem, kas satur tiomersālu, rodas nogulsnes. Lietojot šādas zāles, acu pilieni jāpilina ar vismaz piecu minūšu starplaiku.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Neatvērta pudelīte: 2 gadi.

Pēc pirmās atvēršanas: 28 dienas.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērtas pudelītes: uzglabāt ledusskapī (2°C-8°C).

Pēc pirmās atvēršanas: uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīgas ZBPE pudelītes ar ievietotu caurspīdīgu ZBPE pilinātāju un baltu ABPE skrūvējamu vāciņu.

Iepakojuma lielumi:

1 x 2,5 ml; 3 x 2,5 ml; 6 x 2,5 ml.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

PharmaSwiss Česká republika s.r.o.

Jankovcova 1569/2c

170 00 Prague 7

Čehija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

10-0502

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2010. gada 22. oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015. gada 23. oktobris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

06/2018

SASKAŅOTS ZVA 15-11-2018

PAGE

PAGE \* MERGEFORMAT 1