Ivadron

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Ivadron 150 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 150 mg ibandronskābes (Acidum ibandronicum) (nātrija monohidrāta veidā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: nātrijs, laktoze.

Katra apvalkotā tablete satur nātriju (mazāk par 1 mmol devā).

Katra apvalkotā tablete satur 159,95 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Baltas vai gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, kuru diametrs ir 11 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Osteoporozes ārstēšana sievietēm pēcmenopauzes periodā ar palielinātu lūzumu risku (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pierādīta mugurkaula skriemeļu lūzumu riska samazināšana, nav pierādīta efektivitāte gūžas kaula kakliņa lūzumu novēršanā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā deva ir pa vienai 150 mg apvalkotajai tabletei vienu reizi mēnesī. Tableti vēlams lietot vienā un tajā pašā datumā katru mēnesi.

Ivadron jālieto tukšā dūšā pēc nakts (vismaz 6 stundas bez ēšanas) un 1 stundu pirms dienas pirmās ēdienreizes vai šķidruma uzņemšanas (cita dzēriena, nevis ūdens lietošanas) (skatīt 4.5. apakšpunktu) vai pirms citu iekšķīgi lietojamu zāļu vai uztura bagātinātāju (tajā skaitā kalcija) lietošanas.

Ja deva ir izlaista, pacientēm jānorāda lietot vienu Ivadron 150 mg tableti nākamajā rītā, ja vien tuvāko 7 dienu laikā nav jālieto nākamā plānotā deva.

Pacientēm pēc tam jāturpina lietot devu vienu reizi mēnesī plānotajā datumā.

Ja nākamā plānotā deva jālieto tuvāko 7 dienu laikā, pacientēm jāsagaida diena, kad jālieto nākamā deva un tad jāturpina lietot vienu tableti vienu reizi mēnesī, kā tas sākotnēji paredzēts.

Pacientes nedrīkst lietot divas tabletes vienas nedēļas laikā.

Pacientēm papildus jāsaņem kalcijs un/vai D vitamīns, ja to uzņemšana ar uzturu nav pietiekama (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Optimālais osteoporozes ārstēšanas laiks ar bisfosfonātiem nav noteikts. Periodiski jāizvērtē nepieciešamība turpināt ārstēšanu, ņemot vērā ieguvumu un risku katrai individuālajai pacientei, lietojot ibandronskābi, it īpaši pēc 5 vai vairāk gadu ilgas lietošanas.

Īpašas pacientu grupas

Pacientes ar nieru darbības traucējumiem

Ibandronskābi nav ieteicams lietot pacientēm, kurām kreatinīna klīrenss ir mazāks nekā 30 ml/min, jo nav pietiekamas klīniskās pieredzes (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pacientēm ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem, ja kreatinīna klīrenss ir 30 ml/min vai lielāks, devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacientes ar aknu darbības traucējumiem

Deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Gados vecākas pacientes (no 65 gadu vecuma)

Deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Nav nozīmīgas pieredzes par ibandronskābes lietošanu bērniem vecumā līdz 18 gadu vecumam, un ibandronskābe nav pētīta šajā populācijā (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Tabletes jānorij veselas, uzdzerot glāzi ūdens (180 - 240 ml), pacientei atrodoties sēdus vai stāvus stāvoklī. Nedrīkst izmantot ūdeni ar augstu kalcija koncentrāciju. Ja radušās bažas, ka ūdensvada ūdenī, iespējams, ir augsts kalcija līmenis (ciets ūdens), ieteicams izmantot pārtikas ūdeni ar zemu minerālvielu saturu.

Paciente nedrīkst atgulties 1 stundu pēc ibandronskābes lietošanas.

Ūdens ir vienīgais dzēriens, ko drīkst lietot vienlaicīgi ar ibandronskābi.

Paciente nedrīkst košļāt vai sūkāt tableti, jo var rasties čūlas mutes dobumā un rīklē.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Hipokalciēmija.

Barības vada patoloģijas, kas kavē tā iztukšošanos, piemēram, sašaurinājums vai ahalāzija.

Nespēja vismaz 60 minūtes nostāvēt vai nosēdēt vertikāli.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Hipokalciēmija

Pirms ibandronskābes terapijas uzsākšanas jānovērš hipokalciēmija. Efektīvi jāārstē arī citi kaulu un minerālvielu metabolisma traucējumi. Ir svarīgi visām pacientēm lietot pietiekamu kalcija un D vitamīna daudzumu.

Kuņģa - zarnu trakta kairinājums

Iekšķīgi lietoti bisfosfonāti var izraisīt lokālu kuņģa – zarnu trakta augšējās daļas gļotādas kairinājumu. Šīs iespējamās kairinošās iedarbības un pamatslimības paasinājuma dēļ gadījumos, kad ibandronskābe ir nozīmēta pacientēm ar aktīvām kuņģa – zarnu trakta augšējās daļas slimībām (piemēram, diagnosticētu Bareta barības vada slimību, rīšanas traucējumiem, citām barības vada slimībām, gastrītu, duodenītu vai čūlām), jāievēro piesardzība.

Ar iekšķīgi lietojamiem bisfosfonātiem ārstētām pacientēm aprakstītas nevēlamas blakusparādības, piemēram, barības vada iekaisums, barības vada čūlas un erozijas, kas dažos gadījumos bijušas smagas, retos gadījumos ar asiņošanu vai ar sekojošu barības vada sašaurināšanos vai perforāciju un kuru dēļ pacientes bija jāstacionē. Šis risks, kas saistīts ar smagām nevēlamām blakusparādībām barības vadā, ir lielāks pacientēm, kuras neievēro norādījumus par lietošanu un/vai iekšķīgi lietojamo bisfosfonātu lietošanu turpina pēc tam, kad attīstījušies simptomi, kas liecina par barības vada kairinājumu. Pacientēm jāpievērš īpaša uzmanība norādījumiem par lietošanu un jāspēj tos ievērot (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ārstiem jābūt modriem attiecībā uz visām pazīmēm un simptomiem, kas ir signāli par iespējamām barības vada reakcijām un pacientes jāinstruē, ka tad, ja viņām attīstās rīšanas traucējumi, sāpes rīšanas laikā, sāpes aiz krūšu kaula vai parādās vai paasinās grēmas, jāpārtrauc ibandronskābes lietošana un jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Lai gan kontrolētu klīnisko pētījumu laikā palielināts risks nav novērots, pēcreģistrācijas perioda laikā saistībā ar iekšķīgi lietojamo bisfosfonātu lietošanu ir aprakstītas kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas (dažas no tām smagas un ar komplikācijām).

Tā kā nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un bisfosfonāti izraisa kuņģa – zarnu trakta kairinājumu, lietojot tos vienlaicīgi, jāievēro piesardzība.

Žokļa osteonekroze

Pēcreģistrācijas periodā ļoti retos gadījumos ziņots par žokļa osteonekrozi (ŽON) pacientēm, kurām ārstēta osteoporoze ar ibandronskābi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pacientēm, kurām mutē ir nesadzijuši vaļēji mīksto audu bojājumi, ārstēšanas uzsākšana vai jauna ārstēšanas kursa uzsākšana ir jāatliek.

Pacientēm ar vienlaikus esošiem riska faktoriem pirms ārstēšanas uzsākšanas ar ibandronskābi ir ieteicama zobu izmeklēšana ar profilaktisku zobu sanāciju un individuāla ieguvuma-riska izvērtēšana.

Tālāk minētie riska faktori jāņem vērā, izvērtējot ŽON rašanās risku pacientei:

zāļu, kas nomāc kaulu resorbciju, iedarbības stiprums (stipri iedarbīgi līdzekļi rada lielāku risku), ievadīšanas veids (lietojot parenterāli, ir lielāks risks) un kumulatīvā zāļu, kas nomāc kaulu resorbciju, deva;

vēzis, blakusslimības (piemēram, anēmija, koagulopātijas, infekcija), smēķēšana;

vienlaicīga terapija: kortikosteroīdi, ķīmijterapija, angioģenēzes inhibitori, staru terapija galvai un kaklam;

nepietiekama mutes dobuma higiēna, periodontāla slimība, nepietiekami pieguļošas zobu protēzes, zobu slimības anamnēze, invazīvas zobu procedūras (piemēram, zoba izraušana).

Ārstēšanas ar ibandronskābi laikā visām pacientēm jāiesaka uzturēt labu mutes dobuma higiēnu, veikt regulāras zobu pārbaudes un nekavējoties ziņot par jebkādiem simptomiem mutes dobumā, piemēram, kustīgiem zobiem, sāpēm vai pietūkumu, nedzīstošām čūlām vai izdalījumiem. Ārstēšanas laikā invazīvas zobu procedūras jāveic tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas un no tām jāizvairās, ja drīzumā tiek plānota ibandronskābes lietošana.

Ārstēšanas plāns pacientēm, kurām izveidojies ŽON, jāsastāda, cieši sadarbojoties ārstējošajam terapeitam un zobārstam vai mutes dobuma ķirurgam ar pieredzi ŽON ārstēšanā. Jāapsver pagaidu ārstēšanas ar ibandronskābi pārtraukšana, līdz stāvoklis uzlabojas un slimību veicinošie riska faktori ir pēc iespējas mazināti.

Ārējā dzirdes kanāla osteonekroze

Saistībā ar bisfosfonātu lietošanu ir ziņots par ārējā dzirdes kanāla osteonekrozi, galvenokārt, ilgstošas lietošanas gadījumā. Iespējamie ārējā dzirdes kanāla osteonekrozes riska faktori var ietvert steroīdu lietošanu un ķīmijterapiju, un/vai lokālus riska faktorus, piemēram, infekciju vai traumu. Pacientēm, kuras lieto bisfosfonātus un kurām novērojami ausu simptomi, tajā skaitā ilgstoša ausu infekcija, jāapsver ārējā dzirdes kanāla osteonekrozes iespējamība.

Netipiski augšstilba kaula lūzumi

Saņemti ziņojumi par netipiskiem subtrohanteriem un diafizāriem augšstilba kaula lūzumiem, bisfosfonātu lietošanas gadījumā, galvenokārt pacientēm, kurām ilgstoši tiek ārstēta osteoporoze. Šādi taisni vai slīpi lūzumi var rasties jebkurā vietā visa augšstilba kaula garumā, sākties tieši zem mazā trohantera līdz pat suprakondilārajam izliekumam. Šie lūzumi visbiežāk rodas pēc nelielas traumas vai ar traumām nesaistītos gadījumos, un dažām pacientēm vairākas nedēļas vai mēnešus pirms pilnīga augšstilba kaula lūzuma novēroja sāpes augšstilbā vai cirksnī, bieži saistītas ar saskatāmām stresa lūzumu pazīmēm. Lūzumi bieži ir bilaterāli; tādēļ pacientēm, kuras tiek ārstētas ar bisfosfonātiem un kurām ir apstiprināts augšstilba kaula korpusa lūzums, jāveic arī kontralaterālā augšstilba kaula izmeklēšana. Pēc šādiem lūzumiem ziņots par apgrūtinātu kaulu saaugšanu. Pamatojoties uz individuālu ieguvuma un riska novērtējumu, un, kamēr tiek novērtēts pacienta stāvoklis, pacientēm ar aizdomām par augšstilba kaula netipiskiem lūzumiem jāapsver bisfosfonātu terapijas pārtraukšana.

Ārstēšanas laikā ar bisfosfonātiem pacientēm jāiesaka nekavējoties ziņot par sāpēm augšstilba, gūžas vai cirkšņa apvidū, un pacientēm, kurām attīstās šādi simptomi, jāveic iespējamā augšstilba kaula lūzuma izmeklēšana.

Nieru darbības traucējumi

Tā kā nav pietiekamas klīniskās pieredzes, ibandronskābi nav ieteicams lietot pacientēm, kurām kreatinīna klīrenss ir mazāks par 30 ml/min (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Galaktozes nepanesība

Šīs zāles satur laktozi. Pacientes ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes - galaktozes malabsorbciju nedrīkst lietot šīs zāles.

Ivadron būtībā nesatur nātriju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāļu mijiedarbība ar pārtiku

Ēdiena klātbūtnē ibandronskābes perorālā biopieejamība parasti ir samazināta. Piemēram, zāles, kas satur kalciju, tajā skaitā piens, un citus daudzvērtīgus katjonus (piemēram, alumīniju, magniju, dzelzi) var ietekmēt ibandronskābes uzsūkšanos, kas atbilst arī datiem, kas iegūti pētījumos ar dzīvniekiem. Tādēļ pacientes nedrīkst ēst visu nakti (vismaz 6 stundas) pirms ibandronskābes lietošanas un 1 stundu pēc ibandronskābes lietošanas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Mijiedarbība ar citām zālēm

Metaboliskā mijiedarbība netiek uzskatīta par raksturīgu, jo ibandronskābe nenomāc galvenos cilvēka aknu P450 izoenzīmus, un ir pierādīts, ka tā neinducē aknu citohroma P450 sistēmu žurkām (skatīt 5.2. apakšpunktu). Ibandronskābe tiek izvadīta tikai ekskrēcijas veidā caur nierēm un netiek pakļauta biotransformācijai.

Kalciju saturoši līdzekļi, antacīdie līdzekļi un dažas iekšķīgi lietojamas multivalentus katjonus saturošas zāles

Kalcija papildterapija, antacīdi un dažas iekšķīgi lietojamas zāles, kas satur daudzvērtīgus katjonus (piemēram, alumīniju, magniju, dzelzi), var ietekmēt ibandronskābes uzsūkšanos. Tādēļ pacientes nedrīkst iekšķīgi lietot citas zāles vismaz 6 stundas pirms ibandronskābes lietošanas un 1 stundu pēc ibandronskābes lietošanas.

Acetilsalicilskābe un NPL

Tā kā acetilsalicilskābe, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) un bisfosfonāti var izraisīt kuņģa-zarnu trakta kairinājumu, vienlaicīgi lietojot šīs zāles, ir jāievēro piesardzība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

H₂ blokatori vai protona sūkņa inhibitori

No vairāk nekā 1500 pacientēm, kuras bija iesaistītas BM 16549 pētījumā, kurā salīdzināja ibandronskābes lietošanas shēmas vienu reizi mēnesī un vienu reizi dienā, pēc viena un diviem gadiem attiecīgi 14 % un 18 % pacienšu lietoja histamīna (H₂) blokatorus vai protonu sūkņa inhibitorus. Starp šīm ar ibandronskābi 150 mg vienu reizi mēnesī ārstētām pacientēm kuņģa – zarnu trakta augšējās daļas traucējumu sastopamība bija līdzīga kā pacientēm, kuras tika ārstētas ar ibandronskābi 2,5 mg dienā.

Veseliem brīvprātīgiem vīriešiem un sievietēm pēcmenopauzes periodā intravenoza ranitidīna ievadīšana izraisīja ibandronskābes bioloģiskās pieejamības palielināšanos par aptuveni 20 %, iespējams, samazināta kuņģa skābuma dēļ. Tomēr, tā kā šī palielināšanās atbilst normālām ibandronskābes bioloģiskās pieejamības svārstībām, lietojot ibandronskābi kopā ar H₂ antagonistiem vai citām aktīvajām vielām, kas palielina kuņģa pH, devas pielāgošana nav nepieciešama.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ibandronskābe ir paredzēta tikai sievietēm pēcmenopauzes periodā. Šīs zāles nedrīkst lietot sievietes reproduktīvā vecumā.

Nav atbilstošu datu par ibandronskābes lietošanu grūtniecēm. Pētījumos ar žurkām konstatēta neliela reproduktīva toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Ibandronskābi nedrīkst lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai ibandronskābe izdalās ar mātes pienu cilvēkam. Pētījumos ar žurkām zīdīšanas laikā pēc intravenozas ievadīšanas ibandronskābe konstatēta pienā nelielā koncentrācijā.

Ibandronskābi nedrīkst lietot mātes, kuras baro bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Nav pieejama informācija par ibandronskābes ietekmi uz cilvēkiem. Reproduktivitātes pētījumos ar žurkām, lietojot iekšķīgi, ibandronskābe samazināja auglību. Pētījumos ar žurkām, ievadot intravenozi, ibandronskābe samazināja auglību, ievadot lielas dienas devas (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pamatojoties uz farmakodinamiskajām un farmakokinētiskajām īpašībām un ziņotajām nevēlamajām blakusparādībām, sagaidāms, ka Ivadron neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Kopsavilkums par drošuma īpašībām

Visnopietnākās ziņotās nevēlamās blakusparādības ir anafilaktiska reakcija/šoks, netipiski augšstilba kaula lūzumi, žokļa osteonekroze, kuņģa-zarnu trakta kairinājums, acu iekaisums (skatīt punktu „Atsevišķu blakusparādību raksturojums” un 4.4. apakšpunktu).

Biežāk ziņotās blakusparādības ir artralģija un gripai līdzīgi simptomi. Šie simptomi parasti radās pēc pirmās devas, kopumā tie bija neilgi, to smaguma pakāpe bija viegla vai vidēji smaga un, turpinot terapiju, tie parasti izzuda arī bez medikamentozas iejaukšanās (skatīt punktu „Gripai līdzīga slimība”).

Blakusparādību apkopojums tabulas formā

1. tabulā sniegts pilnīgs pārskats par zināmajām nevēlamajām blakusparādībām.

Iekšķīgi lietotas ibandronskābes 2,5 mg dienā drošumu izvērtēja 1251 pacientei, kuras novēroja četru ar placebo kontrolētu klīnisko pētījumu laikā, un vairums pacienšu bija no pivotāla trīs gadus ilga lūzumu pētījuma (MF4411).

Divus gadus ilgā pētījumā pēcmenopauzes vecuma sievietēm ar osteoporozi (BM 16549) ibandronskābes 150 mg vienu reizi mēnesī un ibandronskābes 2,5 mg dienā kopējais drošuma profils bija līdzīgs. Kopējā pacienšu daļa, kurām radās blakusparādība pēc viena un diviem gadiem bija attiecīgi 22,7 % un 25,0 %, lietojot ibandronskābi 150 mg vienu reizi mēnesī. Lielākā daļa blakusparādību bija vieglas vai vidēji smagas. Vairumā gadījumu terapija nebija jāpārtrauc.

1. tabula. Blakusparādības, kas radās sievietēm pēcmenopauzes vecumā, lietojot 150 mg ibandronskābes vienu reizi mēnesī vai 2,5 mg ibandronskābes dienā, III fāzes pētījumos BM16549 un MF4411, un pēcreģistrācijas pieredzē.

Blakusparādības norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma kategorijām. Sastopamības biežums definēts sekojoši: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmas grupa

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Imūnās sistēmas traucējumi

Astmas paasinājums

Paaugstinātas jutības reakcijas

Anafilaktiskas reakcijas/šoks*

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Reibonis

Acu bojājumi

Acu iekaisums*†

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi*

Ezofagīts, gastrīts, gastroezofageālā atviļņa slimība, gremošanas traucējumi, caureja, sāpes vēderā, slikta dūša

Ezofagīts, tajā skaitā barības vada čūlas vai sašaurinājums un disfāgija, vemšana, meteorisms

Duodenīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Angioedēma, sejas tūska, nātrene

Stīvensa – Džonsona sindroms†, erythema multiforme†, bullozs dermatīts†

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Artralģija, mialģija, skeleta-muskuļu sāpes, muskuļu krampji, skeleta-muskuļu stīvums

Muguras sāpes

Netipiski subtrohanteri un diafizāri augšstilba kaula lūzumi†

Žokļa osteonekroze*†,

ārējā dzirdes kanāla osteonekroze (bisfosfonātu klasei raksturīga blakusparādība)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Gripai līdzīga slimība*

Nogurums

* Sīkāku informāciju skatīt zemāk.

† Novērots pēcreģistrācijas pieredzē.

Atsevišķu blakusparādību raksturojums

Kuņģa – zarnu trakta blakusparādības

Pacientes, kurām anamnēzē ir kuņģa – zarnu trakta slimība, tajā skaitā pacientes ar peptisku čūlu, kurām pēdējā laikā nav bijusi asiņošana vai hospitalizācija, un pacientes ar dispepsiju vai atvilni, kas tiek kontrolēts ar zālēm, tika iekļautas pētījumā, veicot terapiju vienu reizi mēnesī. Šīm pacientēm, lietojot 150 mg vienu reizi mēnesī, nekonstatēja atšķirīgu kuņģa – zarnu trakta augšējās daļas blakusparādību sastopamību, salīdzinot ar lietošanu pa 2,5 mg dienā.

Gripai līdzīga slimība

Gripai līdzīga slimība ietver traucējumus, par kuriem ziņots kā par akūtas fāzes reakciju, vai tādus simptomus kā mialģija, artralģija, drudzis, drebuļi, nespēks, slikta dūša, apetītes zudums un sāpes kaulos.

Žokļa osteonekroze

Ir ziņots par žokļa osteonekrozes gadījumiem pārsvarā vēža slimniecēm, kuras ārstētas ar zālēm, kas nomāc kaulu resorbciju, piemēram, ibandronskābi (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pēcreģistrācijas periodā ziņots par ŽON gadījumiem saistībā ar ibandronskābes lietošanu.

Acu iekaisums

Lietojot ibandronskābi, ziņots par acu iekaisuma gadījumiem, piemēram, uveītu, episklerītu un sklerītu. Dažos gadījumos šīs parādības neizzuda līdz netika pārtraukta ibandronskābes lietošana.

Anafilaktiska reakcija/šoks

Ar intravenozi ievadītu ibandronskābi ārstētām pacientēm aprakstīti anafilaktisku reakciju/šoka gadījumi, arī ar letālu iznākumu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nav pieejama specifiska informācija par ibandronskābes pārdozēšanas ārstēšanu.

Tomēr, ņemot vērā zināšanas par šīs grupas savienojumiem, pārdozēšana, lietojot iekšķīgi, var izraisīt kuņģa – zarnu trakta augšējās daļas blakusparādības (piemēram, kuņģa darbības traucējumus, dispepsiju, ezofagītu, gastrītu vai čūlu) vai hipokalciēmiju. Lai saistītu ibandronskābi, jādod piens vai antacīdi līdzekļi, un nevēlamās reakcijas jāārstē simptomātiski. Ņemot vērā barības vada kairinājuma risku, nedrīkst izraisīt vemšanu un pacientei jāatrodas vertikālā stāvoklī.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles kaulu slimību ārstēšanai, bisfosfonāti.

ATĶ kods: M05BA06

Darbības mehānisms

Ibandronskābe ir ļoti spēcīgs bisfosfonāts, kas pieder pie slāpekli saturošu bisfosfonātu grupas un darbojas selektīvi uz kaulaudiem, specifiski nomācot osteoklastu darbību un tieši neietekmējot kaula veidošanos. Tā neietekmē osteoklastu veidošanos. Ibandronskābe, samazinot palielināto kaulaudu noārdīšanos sievietēm pēcmenopauzes periodā līdz pirmsmenopauzes līmenim, progresīvi palielina kaulaudu masu un samazina lūzumu rašanās biežumu.

Farmakodinamiskā iedarbība

Ibandronskābes farmakodinamiskā iedarbība ir saistīta ar kaulaudu rezorbcijas nomākšanu. In vivo ibandronskābe novērš kaula destrukciju, kas eksperimentāli radīta ar dzimumdziedzeru darbības pārtraukšanu, retinoīdiem, audzējiem vai audzēju ekstraktiem. Jaunām (ātri augošām) žurkām tiek nomākta arī endogēnā kaulaudu rezorbcija, kā rezultātā, salīdzinot ar neārstētiem dzīvniekiem, palielinās normālu kaulaudu masa.

Dzīvnieku modeļi apstiprina, ka ibandronskābe ir ļoti stiprs osteoklastiskās darbības inhibitors. Augošām žurkām nekonstatēja mineralizācijas traucējumus, lietojot devas, kas pat 5000 reižu pārsniedz osteoporozes ārstēšanai nepieciešamo devu.

Lietojot ilgstoši žurkām, suņiem un pērtiķiem gan katru dienu, gan periodiski (ar palielinātiem devas nelietošanas starplaikiem), novēroja jaunu, normālas kvalitātes kaulaudu veidošanos un saglabātu vai palielinātu mehānisko izturību, lietojot pat toksiskas devas. Cilvēkiem gan lietojot ibandronskābi katru dienu, gan periodiski ar 9 – 10 nedēļas ilgiem devas nelietošanas starplaikiem, tika apstiprināta efektivitāte klīniskajā pētījumā (MF 4411), kurā ibandronskābe pierādīja pretlūzumu efektivitāti.

Dzīvnieku modeļiem ibandronskābe izraisīja bioķīmiskas pārmaiņas, kas liecina par no devas atkarīgu kaulaudu rezorbcijas nomākšanu, tostarp samazināja kaulaudu kolagēna sabrukšanas bioķīmisko marķieru (piemēram, dezoksipiridinolīna un krustenisko 1. tipa kolagēna N-telopeptīdu (NTX)) koncentrāciju urīnā.

I fāzes bioekvivalences pētījumā, ko veica 72 pēcmenopauzes vecuma sievietēm, kuras saņēma 150 mg iekšķīgi ik pēc 28 dienām kopumā 4 devas, seruma CTX nomākumu pēc pirmās devas novēroja jau 24 stundas pēc devas lietošanas (vidējais nomākums 28 %), vidējo maksimālo nomākumu (69 %) novēroja 6 dienas vēlāk. Pēc trešās un ceturtās devas vidējais maksimālais nomākums 6 dienas pēc devas lietošanas bija 74 %, samazināšanos līdz vidējam nomākumam 56 % novēroja 28 dienas pēc ceturtās devas lietošanas. Neturpinot zāļu lietošanu, novērojams kaulu rezorbcijas bioķīmisko marķieru nomākuma zudums.

Klīniskā efektivitāte

Neatkarīgi riska faktori, piemēram, mazs kaulu minerālais blīvums (KMB), vecums, iepriekšēji lūzumi, lūzumi ģimenes anamnēzē, izteikta kaulu noārdīšanās un mazs ķermeņa masas indekss, jāņem vērā, lai atklātu sievietes ar palielinātu osteoporotisku lūzumu risku.

Ibandronskābe 150 mg vienu reizi mēnesī

Kaulu minerālais blīvums (KMB)

Divus gadus ilgā, dubultmaskētā, daudzcentru pētījumā (BM 16549) pēcmenopauzes vecuma sievietēm ar osteoporozi (mugurkaulāja jostas daļas KMB T raksturlielums mazāks par -2,5 SD pētījuma sākumā) pierādīts, ka ibandronskābe 150 mg vienu reizi mēnesī vismaz tikpat efektīvi kā ibandronskābe 2,5 mg dienā palielina KMB. Tas tika pierādīts gan primārajā analīzē pēc viena gada, gan apstiprinājuma analīzē pēc diviem gadiem (2. tabula).

2. tabula: Vidējā relatīvā mugurkaulāja jostas daļas, gūžas, gūžas kaula kakliņa un gūžas kaula grozītāja KMB pārmaiņas salīdzinājumā ar sākuma stāvokli pēc viena gada (primārā analīze) un divu gadu ārstēšanas (grupā saskaņā ar protokolu) pētījumā BM 16549.

Viena gada dati pētījumā BM 16549

Divu gadu dati pētījumā BM 16549

Vidējā relatīvā pārmaiņa salīdzinājumā ar sākuma stāvokli %

[95 % TI]

Ibandronskābe 2,5 mg dienā

(N=318)

Ibandronskābe 150 mg vienu reizi mēnesī

(N=320)

Ibandronskābe 2,5 mg dienā

(N=294)

Ibandronskābe 150 mg vienu reizi mēnesī

(N=291)

Mugurkaulāja jostas daļas L2-L4 KMB

3,9 [3,4, 4,3]

4,9 [4,4, 5,3]

5,0 [4,4, 5,5]

6,6 [6,0, 7,1]

Kopējais gūžas KMB

2,0 [1,7, 2,3]

3,1 [2,8, 3,4]

2,5 [2,1, 2,9]

4,2 [3,8, 4,5]

Gūžas kaula kakliņa KMB

1,7 [1,3, 2,1]

2,2 [1,9, 2,6]

1,9 [1,4, 2,4]

3,1 [2,7, 3,6]

Gūžas kaula grozītāja KMB

3,2 [2,8, 3,7]

4,6 [4,2, 5,1]

4,0 [3,5, 4,5]

6,2 [5,7, 6,7]

Turklāt tika pierādīts, ka ibandronskābe 150 mg vienu reizi mēnesī labāk nekā ibandronskābe 2,5 mg dienā palielina mugurkaulāja jostas daļas KMB prospektīvi plānotā analīzē pēc viena gada, p=0,002, un pēc diviem gadiem, p<0,001.

Pēc viena gada (primārā analīze) 91,3 % (p=0,005) pacienšu, kuras saņēma ibandronskābi 150 mg vienu reizi mēnesī, mugurkaulāja jostas daļas KMB pārsniedza vai līdzinājās sākotnējam (KMB iedarbīgums), salīdzinot ar 84,0 % pacienšu, kuras saņēma ibandronskābi 2,5 mg dienā. Pēc diviem gadiem 93,5 % (p=0,004) un 86,4% pacienšu, kuras saņēma attiecīgi ibandronskābi 150 mg vienu reizi mēnesī vai ibandronskābi 2,5 mg dienā, novēroja terapeitisko efektu.

Par gūžas KMB, 90,0 % (p<0,001) pacienšu, kuras saņēma ibandronskābi 150 mg vienu reizi mēnesī, un 76,7 % pacienšu, kuras saņēma ibandronskābi 2,5 mg dienā, gūžas KMB pēc viena gada pārsniedza vai līdzinājās sākotnējam. Pēc diviem gadiem 93,4 % (p<0,001) pacienšu, kuras saņēma ibandronskābi 150 mg vienu reizi mēnesī, un 78,4 %, pacienšu, kuras saņēma ibandronskābi 2,5 mg dienā, gūžas KMB pēc viena gada pārsniedza vai līdzinājās sākotnējam.

Kad tiek ņemts vērā stingrāks kritērijs, kas apvieno gan mugurkaulāja jostas daļas, gan gūžas KMB, 83,9% (p<0,001) un 65,7 % pacienšu, kuras saņēma attiecīgi ibandronskābi 150 mg vienu reizi mēnesī vai ibandronskābi 2,5 mg dienā, pēc viena gada novēroja terapeitisko efektu. Pēc diviem gadiem 87,1 % (p<0,001) un 70,5 % pacienšu atbilda šim kritērijam, saņemot attiecīgi 150 mg mēnesī un 2,5 mg dienā.

Kaulu metabolisma bioķīmiskie marķieri

Klīniski nozīmīgu seruma CTX līmeņa samazināšanos novēroja visos mērījumu momentos, t.i., 3., 6., 12. un 24. mēnesī. Pēc viena gada (primārā analīze) vidējās relatīvās pārmaiņas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, bija -76 %, lietojot ibandronskābi 150 mg vienu reizi mēnesī, un -67 %, lietojot ibandronskābi 2,5 mg dienā. Pēc diviem gadiem vidējā relatīvā pārmaiņa bija –68% un –62% attiecīgi 150 mg mēnesī un 2,5 mg dienā grupās.

Pēc viena gada 83,5 % (p= 0,006) pacienšu, kuras saņēma ibandronskābi 150 mg vienu reizi mēnesī, un 73,9 % pacienšu, kuras saņēma ibandronskābi 2,5 mg dienā, tika konstatēts terapeitiskais efekts (definēts kā pazemināšanās par ≥ 50 % salīdzinājumā ar sākuma stāvokli). Pēc diviem gadiem 78,7 % (p=0,002) un 65,6 % pacienšu novēroja terapeitisko efektu attiecīgi 150 mg mēnesī un 2,5 mg dienā grupās.

Ņemot vērā BM 16549 pētījuma rezultātus, 150 mg ibandronskābes lietošana vienu reizi mēnesī būs vismaz tikpat efektīva lūzumu novēršanai kā ibandronskābe 2,5 mg dienā.

Ibandronskābe 2,5 mg dienā

Sākotnējā trīs gadus ilgā, randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā lūzumu pētījumā (MF 4411) konstatēja statistiski un medicīniski nozīmīgu jaunu radiogrāfiski morfometrisku un klīnisku mugurkaulāja lūzumu sastopamības samazināšanos (3. tabula). Šai pētījumā ibandronskābi vērtēja, lietojot to iekšķīgi pa 2,5 mg dienā un pa 20 mg periodiski kā salīdzinošo shēmu. Ibandronskābi lietoja 60 minūtes pirms dienas pirmās maltītes vai šķidruma uzņemšanas (ievērojot neēšanas periodu pēc devas lietošanas). Pētījumā bija iesaistītas 55 – 80 gadus vecas sievietes, kurām menopauze bija vismaz 5 gadus, kurām mugurkaula jostas daļā KMB bija 2 – 5 SD zem pirmsmenopauzes vidējās vērtības (T-raksturlielums) vismaz vienā skriemelī [L1 – L4] un kurām bija 1 – 4 dominējoši mugurkaulāja lūzumi. Visas pacientes saņēma 500 mg kalcija un 400 SV D vitamīna dienā. Efektivitāti vērtēja 2928 pacientēm. Lietojot 2,5 mg ibandronskābi dienā, konstatēja statistiski un medicīniski nozīmīgu jaunu mugurkaulāja lūzumu sastopamības samazināšanos. Šī shēma samazināja jaunu radiogrāfisku mugurkaulāja lūzumu sastopamību par 62 % (p = 0,0001) trīs gadus ilga pētījuma laikā. Relatīvā riska samazināšanos par 61 % novēroja pēc 2 gadiem (p = 0,0006). Pēc 1 terapijas gada statistiski nozīmīgu atšķirību nesasniedza (p = 0,056). Pretlūzumu iedarbība saglabājās visu pētījuma laiku. Laika gaitā nekonstatēja iedarbības pavājināšanos.

Nozīmīgi samazinājās arī klīnisku mugurkaulāja lūzumu sastopamība – par 49 % (p = 0,011). Nozīmīgo ietekmi uz mugurkaulāja lūzumiem apstiprināja arī statistiski nozīmīga auguma saīsināšanās samazināšanās, salīdzinot ar placebo (p < 0,0001).

3. tabula: 3 gadus ilga lūzumu pētījuma MF 4411 rezultāti (%, 95 % TI)

Placebo

(N=974)

Ibandronskābe 2,5 mg dienā

(N=977)

Relatīvā riska mazināšanās

Jauni morfometriski mugurkaulāja lūzumi

62 % (40,9, 75,1)

Jaunu morfometrisku mugurkaulāja lūzumu sastopamība

9,56 % (7,5, 11,7)

4,68 % (3,2, 6,2)

Klīnisku mugurkaulāja lūzumu relatīvā riska samazināšanās

49 % (14,03, 69,49)

Klīniska mugurkaulāja lūzuma sastopamība

5,33 % (3,73, 6,92)

2,75 % (1,61, 3,89)

KMB – vidējās pārmaiņas 3. gadā, salīdzinot ar sākotnējo līmeni mugurkaulāja jostas daļā

1,26 % (0,8, 1,7)

6,54 % (6,1, 7,0)

KMB – vidējās pārmaiņas 3. gadā, salīdzinot ar sākotnējo līmeni visā gūžā

-0,69 % (-1,0, -0,4)

3,36 % (3,0, 3,7)

Ibandronskābes terapeitisko iedarbību papildus vērtēja, veicot pacienšu apakšgrupas analīzi, kurām pētījuma sākumā KMB mugurkaulāja jostas daļā T-raksturlielums bija zem – 2,5. Mugurkaulāja lūzumu riska samazināšanās bija ļoti līdzīga tai, kādu novēroja vispārējā populācijā.

4. tabula: 3 gadus ilga lūzumu pētījuma MF 4411 rezultāti (%, 95 % TI) pacientēm, kurām pētījuma sākumā KMB T-raksturlielums bija zem – 2,5

Placebo

(N=587)

Ibandronskābe 2,5 mg dienā

(N=575)

Relatīvā riska mazināšanās

Jauni morfometriski mugurkaulāja lūzumi

59 % (34,5, 74,3)

Jaunu morfometrisku mugurkaulāja lūzumu sastopamība

12,54 % (9,53, 15,55)

5,36 % (3,31, 7,41)

Klīnisku mugurkaulāja lūzumu relatīvā riska samazināšanās

50 % (9,49, 71,91)

Klīniska mugurkaulāja lūzuma sastopamība

6,97 % (4,67, 9,27)

3,57 % (1,89, 5,24)

KMB – vidējās pārmaiņas 3. gadā, salīdzinot ar sākotnējo līmeni mugurkaulāja jostas daļā

1,13 % (0,6, 1,7)

7,01 % (6,5, 7,6)

KMB – vidējās pārmaiņas 3. gadā, salīdzinot ar sākotnējo līmeni visā gūžā

-0,70 % (-1,1, -0,2)

3,59 % (3,1, 4,1)

MF4411 pētījuma kopējā pacienšu populācijā nenovēroja ne-mugurkaulāja lūzumu samazināšanos, tomēr ibandronskābes lietošana katru dienu bija efektīva augsta riska apakšgrupā (gūžas kaula kakliņa KMB T-raksturlielums < -3,0), kur novēroja ne-mugurkaulāja lūzuma riska samazināšanos par 69 %.

Lietojot 2,5 mg ibandronskābes tabletes dienā, progresīvi palielinājās KMB mugurkaulājā un ne-mugurkaulāja skeleta vietās.

KMB palielināšanās mugurkaulāja jostas daļā pēc 3 gadiem bija 5,3 %, salīdzinot ar placebo, un 6,5 %, salīdzinot ar pētījuma sākumu. Palielinājums gūžā, salīdzinot ar pētījuma sākumu, bija 2,8 % gūžas kaula kakliņā, 3,4 % visā gūžā un 5,5 % gūžas kaula grozītājā.

Kaulu noārdīšanās bioķīmiskie marķieri (piemēram, CTX urīnā un osteokalcīns serumā) samazinājās paredzētajā veidā līdz pirmsmenopauzes līmenim, un maksimālais samazinājums tika sasniegts 3 – 6 mēnešu laikā.

Klīniski nozīmīgu kaula rezorbcijas bioķīmisko marķieru samazināšanos par 50 % novēroja jau 1 mēnesi pēc ārstēšanas uzsākšanas ar 2,5 mg ibandronskābes.

Pēc ārstēšanas pārtraukšanas novērojama patoloģiskās pastiprinātās kaula rezorbcijas atjaunošanās pirmsterapijas līmenī, kas raksturīgs pēcmenopauzes osteoporozei.

Pēc diviem un trīs terapijas gadiem, veicot kaula biopsiju histoloģisku analīzi, sievietēm pēcmenopauzes periodā konstatēja normālas kvalitātes kaulus un nebija norādes par mineralizācijas traucējumiem.

Pediatriskā populācija (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu)

Nav veikti pētījumi ar ibandronskābi bērniem, tāpēc nav pieejama informācija par efektivitāti un drošumu šajā pacientu grupā.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Ibandronskābes primārā farmakoloģiskā ietekme uz kaulu nav tieši saistīta ar tās koncentrāciju plazmā, kā konstatēts dažādos pētījumos dzīvniekiem un cilvēkiem.

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas ibandronskābe ātri uzsūcas no kuņģa - zarnu trakta augšējās daļas, un koncentrācija plazmā palielinās proporcionāli devai, iekšķīgi lietojot līdz 50 mg, lietojot lielāku devu par šo, palielinājums ir lielāks nekā devai proporcionāls. Maksimālā novērotā koncentrācija plazmā tika sasniegta 0,5 līdz 2 stundu laikā (vidēji 1 stundas laikā), lietojot zāles tukšā dūša, un absolūtā biopieejamība bija aptuveni 0,6 %. Uzsūkšanās apjoms samazinās, lietojot kopā ar pārtiku vai dzērieniem (izņemot ūdeni). Lietojot ibandronskābi standarta brokastu laikā, biopieejamība samazinās aptuveni par 90 %, salīdzinot ar biopieejamību pēc lietošanas tukšā dūšā. Lietojot ibandronskābi 60 minūtes pirms ēšanas pirmo reizi dienā, biopieejamība būtiski nemazinās. Gan bioloģiskā pieejamība, gan KMB pieaugums samazinās, ja pārtika vai dzērieni tiek lietoti ātrāk nekā 60 minūtes pēc ibandronskābes lietošanas.

Izkliede

Pēc sākotnējas sistēmiskas iedarbības ibandronskābe ātri saistās ar kauliem vai tiek izvadīta ar urīnu. Cilvēkam šķietamais terminālais izkliedes tilpums ir vismaz 90 l un aprēķinātā devas daļa, kas sasniedz kaulu, ir 40 – 50 % no cirkulējošās devas. Ar olbaltumvielām cilvēka plazmā saistās aptuveni 85 – 87 % (noteikts in vitro terapeitiskā ibandronskābes koncentrācijā), un tādēļ mijiedarbības iespēja ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumvielām ir maza.

Biotransformācija

Nav pierādījumu, ka ibandronskābe tiktu metabolizēta dzīvnieku vai cilvēka organismā.

Eliminācija

Uzsūkusies ibandronskābes deva tiek izvadīta no asinsrites, uzsūcoties kaulos (aprēķināts, ka šis apjoms sievietēm pēcmenopauzes periodā ir 40 – 50 %), un atlikusī daļa tiek izvadīta neizmainītā veidā caur nierēm. Neuzsūkusies ibandronskābes daļa tiek izvadīta neizmainītā veidā ar izkārnījumiem.

Novērotā šķietamā eliminācijas pusperioda robežas ir plašas, šķietamais terminālais eliminācijas pusperiods parasti ir 10 – 72 stundas. Tā kā aprēķinātās vērtības lielākoties ir atkarīgas no pētījuma ilguma, izmantotās devas un testa jutības, patiesais terminālais eliminācijas pusperiods ir nozīmīgi garāks, tāpat kā citiem bisfosfonātiem. Sākotnējais līmenis plazmā ātri samazinās līdz 10 % no maksimālās koncentrācijas 3 un 8 stundu laikā attiecīgi pēc intravenozas vai iekšķīgas lietošanas.

Ibandronskābes kopējais klīrenss ir mazs, vidēji 84 – 160 ml/min. Nieru klīrenss (aptuveni 60 ml/min veselām sievietēm pēcmenopauzes periodā) veido 50 – 60 % no kopējā klīrensa un ir saistīts ar kreatinīna klīrensu. Uzskata, ka atšķirība starp šķietamo kopējo un nieru klīrensu atspoguļo saistīšanos kaulos.

Šķiet, ka sekrēcija neietver zināmas skābas vai bāziskas transportsistēmas, kas iesaistītas citu aktīvo vielu izvadīšanā. Turklāt, ibandronskābe nenomāc galvenos cilvēka aknu P450 izoenzīmus un žurkām neinducē aknu citohroma P450 sistēmu.

Farmakokinētika īpašās klīniskās situācijās

Dzimums

Ibandronskābes biopieejamības farmakokinētika vīriešiem un sievietēm ir līdzīga.

Rase

Nav pierādījumu par klīniski nozīmīgām ibandronskābes izplatības atšķirībām starp aziātiem un baltās rases pārstāvjiem. Pieejams ierobežots daudzums datu par āfrikāniskas izcelsmes pacientiem.

Pacientes ar nieru darbības traucējumiem

Ibandronskābes nieru klīrenss pacientēm ar dažādas pakāpes nieru darbības traucējumiem ir lineāri saistīts ar kreatinīna klīrensu.

Pacientēm ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (KL_KR 30 ml/min vai lielāks) devas pielāgošana nav nepieciešama, kā tas pierādīts BM 16549 pētījumā, kurā lielākai daļai pacienšu bija viegli vai vidēji smagi nieru darbības traucējumi.

Pacientēm ar smagu nieru mazspēju (KL_KR < 30 ml/min), kuras saņēma iekšķīgi 10 mg ibandronskābes dienā 21 dienu ilgi, koncentrācija plazmā bija 2 – 3 reizes augstāka nekā pacientēm ar normālu nieru darbību, un ibandronskābes kopējais klīrenss bija 44 ml/min. Pēc 0,5 mg intravenozas ievadīšanas kopējais, nieru un ne-nieru klīrenss pacientēm ar smagu nieru mazspēju samazinājās attiecīgi par 67 %, 77 % un 50 %, bet pastiprinātas iedarbības dēļ panesamība nepasliktinājās. Nepietiekamas klīniskās pieredzes dēļ ibandronskābi nav ieteicams lietot pacientēm ar smagu nieru mazspēju (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu). Ibandronskābes farmakokinētika nav vērtēta pacientēm ar nieru slimībām terminālā stadijā, ko ārstē ar citiem līdzekļiem, nevis hemodialīzi. Ibandronskābes farmakokinētika šīm pacientēm nav zināma un ibandronskābi šādos gadījumos nedrīkst lietot.

Pacientes ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Nav datu par ibandronskābes farmakokinētiku pacientēm ar aknu darbības traucējumiem. Aknām nav lielas nozīmes ibandronskābes klīrensa veidošanā, jo tā netiek metabolizēta, bet izvadīta caur nierēm un saistoties kaulos. Tādēļ pacientēm ar aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo.

Gados vecākas pacientes (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Veicot daudzpusīgu analīzi, nekonstatēja, ka vecums ir kāda pētītā farmakokinētiskā raksturlieluma neatkarīgs riska faktors. Tā kā nieru darbība pavājinās līdz ar vecumu, nieru darbības stāvoklis ir vienīgais faktors, kas jāņem vērā (skatīt apakšpunktu par nieru darbības traucējumiem).

Pediatriskā populācija (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu)

Nav datu par ibandronskābes lietošanu šajā vecuma grupā.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Toksisku iedarbību, piemēram, nieru bojājuma pazīmes, suņiem, novēroja vienīgi tad, ja izmantotās devas un iedarbības ilgums pārsniedza cilvēkam maksimāli pieļaujamos. Tas liecina, ka klīniski šie efekti nav būtiski.

Mutagenitāte/Kancerogenitāte

Kancerogēnas īpašības nekonstatēja. Genotoksicitātes testos ibandronskābei ģenētisku iedarbību nekonstatēja.

Reproduktīvā toksicitāte

Iekšķīgi ārstētām žurkām un trušiem ibandronskābes tiešu toksisku ietekmi uz augli vai teratogēnu iedarbību nekonstatēja un nenovēroja arī nelabvēlīgu ietekmi uz F₁ paaudzes pēcnācēju attīstību žurkām, ja ekstrapolētā iedarbība bija vismaz 35 reizes lielāka nekā iedarbība cilvēkam. Reproduktivitātes pētījumos ar žurkām, lietojot iekšķīgi 1 mg/kg dienā un lielākas devas, ietekme uz auglību izpaudās kā palielināts grūsnības pārtraukšanas gadījumu biežums pirmsimplantācijas periodā. Reproduktivitātes pētījumos ar žurkām, intravenozi ievadot 0,3 un 1 mg/kg dienas devu, ibandronskābe samazināja spermatozoīdu skaitu un samazināja auglību, ievadot tēviņiem 1 mg/kg un mātītēm 1,2 mg/kg dienas devu. Citas reproduktīvās toksicitātes pētījumos žurkām novērotās ibandronskābes blakusparādības bija atbilstošas bisfosfonātu grupai. Tās ietver samazinātu implantācijas gadījumu skaitu, ietekmi uz dabiskām dzemdībām (distocija) un iekšējo orgānu pārmaiņu biežuma palielināšanos (nieru bļodiņas urīnvada sindroms).

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze (E460)

Povidons K25

Krospovidons (E1202)

Nātrija stearilfumarāts

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds (E551)

Tabletes apvalks

Hipromeloze (E464)

Titāna dioksīds (E171)

Laktozes monohidrāts

Makrogols 3000 (E1521)

Triacetīns

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Primārais iepakojums

1 vai 3 apvalkotās tabletes stingrā, bezkrāsainā, caurspīdīgā PVH/PE/PVdH – alumīnija folijas trīsslāņu blisterī.

Sekundārais iepakojums

1 blisters un lietošanas instrukcija iepakoti kartona kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SOPHARMA AD, 16 Iliensko Shosse Str., Sofia 1220, Bulgārija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

16-0134

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2016.gada 14.jūlijs.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2017.gada janvāris.

SASKAŅOTS ZVA 06-04-2017