Fluconazole Unifarma

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Fluconazole Unifarma 2 mg/ml šķīdums injekcijām/infūzijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml šķīduma injekcijām/infūzijām satur 2 mg flukonazola (Fluconazolum).

1 flakons ar 100 ml šķīduma injekcijām/infūzijām satur 200 mg flukonazola.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

1 ml Fluconazole Unifarma 2 mg/ml šķīdumu injekcijām/infūzijām satur 0,154 mmol nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām/infūzijām.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Fluconazole Unifarma šķīdums injekcijām/infūzijām ir indicēts šādu sēnīšu infekciju ārstēšanai (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Fluconazole Unifarma šķīdums injekcijām/infūzijām ir indicēts pieaugušajiem šādu slimību ārstēšanai

• Kriptokoku meningīts (skatīt 4.4. apakšpunktu).

• Kokcidioidomikoze (skatīt 4.4. apakšpunktu).

• Invazīva kandidoze.

• Gļotādu kandidoze, ieskaitot orofaringeālu, ezofageālu kandidozi, kandidūriju un hronisku ādas un gļotādu kandidozi.

• Hroniska mutes dobuma atrofiska kandidoze (ar zobu protēžu lietošanu saistīts jēlums mutē), ja zobu higiēna un lokālā ārstēšana ir nepietiekama.

Fluconazole Unifarma šķīdums injekcijām/infūzijām ir indicēts pieaugušajiem profilaksei šādos gadījumos

• Pacientiem ar kriptokoku meningīta recidīvu, kuriem ir augsts atkārtošanās risks.

• HIV inficētiem pacientiem, kuriem ir augsts recidīvu risks, orofaringeālu vai ezofageālu kandidožu recidīvs.

• Candida izraisītu infekciju profilaksei pacientiem ar ilgstošu neitropēniju (piemēram, pacientiem ar hematoloģiskām ļaundabīgām slimībām, kas saņem ķīmijterapiju vai pacientiem, kuriem tiek veikta hematopoētisko cilmes šūnu transplantācija (skatīt 5.1. apakšpunktu)).

1. Fluconazole Unifarma šķīdums injekcijām/infūzijām ir indicēts jaundzimušajiem, zīdaiņiem, maziem bērniem, bērniem un pusaudžiem vecumā no 0 līdz 17 gadiem

Fluconazole Unifarma šķīdums injekcijām/infūzijām lieto gļotādu kandidozes (orofaringeālas, ezofageālas) ārstēšanai, invazīvas kandidozes, kriptokoku meningīta ārstēšanai un sēnīšu infekciju profilaksei pacientiem ar nomāktu imunitāti. Fluconazole Unifarma šķīdums injekcijām/infūzijām var lietot kā uzturošu terapiju bērniem, lai novērstu kriptokoku meningīta recidīvu, kuriem ir augsts atkārtošanās risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Terapiju var uzsākt, pirms ir iegūti mikoloģiskie rezultāti, kā arī citi laboratorie izmeklējumi. Kad rezultāti ir zināmi, terapija ir jāpieskaņo atbilstoši tiem.

Jāņem vērā ārstēšanas vadlīnijas par atbilstošu pretsēnīšu līdzekļu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Izvēloties devu, jāņem vērā sēnīšu infekcijas raksturs un smaguma pakāpe. Infekciju ārstēšana, kur nepieciešama atkārtota zāļu lietošana, jāturpina līdz klīniskai un laboratoriskai sēnīšu infekcijas aktīvās stadijas izzušanai. Neadekvāts ārstēšanas ilgums var izraisīt aktīvās infekcijas recidīvu.

Pieaugušie

Īpašas populācijas

Gados vecāki cilvēki

Deva jāpielāgo atbilstoši nieru darbībai (skatīt „Nieru darbības traucējumi”).

Nieru darbības traucējumi

Fluconazole Unifarma galvenokārt izdalās ar urīnu neizmainītas aktīvās vielas veidā. Lietojot vienreizēji, devas korekcija nav nepieciešama. Lietojot flukonazolu atkārtoti, pacientiem (iekaitot pediatrisko populāciju) ar nieru funkciju traucējumiem, jāsaņem sākuma deva no 50 mg līdz 400 mg, atkarībā no indikācijai ieteicamās dienas devas. Pēc sākotnējās piesātinošās devas dienas deva (atbilstoši indikācijai) jāmaina atkarībā no kreatinīna klīrensa, kā norādīts tabulā:

Pacientiem, kuriem veic dialīzi regulāri, jāsaņem 100 % no ieteicamās devas pēc katras dialīzes. Dienās, kad neveic dialīzi, pacientiem jāsaņem samazināta deva, ņemot vērā kreatinīna klīrensu.

Aknu darbības traucējumi

Ir pieejami ierobežoti dati par pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, tādēļ flukonazols ar piesardzību jānozīmē pacientiem, kuriem ir aknu darbības traucējumi (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Pediatriskajā populācijā nedrīkst pārsniegt maksimālo dienas devu 400 mg.

Tāpat kā ar līdzīgām infekcijām pieaugušajiem, terapijas ilgums ir atkarīgs no klīniskās un mikoloģiskās atbildes. Fluconazole Unifarma tiek lietots kā vienreizēja dienas deva.

Par lietošanu pediatriskiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem skatīt sadaļā „Nieru darbības traucējumi”. Flukonazola farmakokinētika pediatriskiem pacientiem ar nieru mazspēju nav pētīta (par jaundzimušajiem, kuriem bieži tiek novērots nieru nenobriedums, skatīt tālāk).

Zīdaiņi, mazi bērni un bērni (vecumā no 28 dienām līdz 11 gadiem):

Pusaudži (vecumā no 12 līdz 17 gadiem)

Atkarībā no svara un attīstības, atbilstoši vecumam, ārstam jāizvērtē, kuras devas (pieaugušo vai bērnu) ir visatbilstošākās. Klīniskie dati uzrāda, ka bērniem ir augstāks flukonazola klīrenss, salīdzinot ar novērotajiem pieaugušajiem. 100, 200 un 400 mg deva pieaugušajiem atbilst devai 3, 6 un 12 mg/kg, lai sasniegtu salīdzināmu sistēmisko iedarbību.

Jaundzimušie (vecumā no 0 līdz 27 dienām)

Jaundzimušajiem flukonazols izdalās lēnām. Ir pieejami daži farmakokinētiskie dati, kas pamato devas jaundzimušajiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

1. Lietošanas veids

Fluconazole Unifarma var lietot gan iekšķīgi, gan intravenozi. Ievadīšanas veids ir atkarīgs no slimnieka klīniskā stāvokļa. Pārejot no intravenoza ievadīšanas veida uz iekšķīgu vai otrādi, zāļu dienas deva nav jāmaina.

Ieteikumus par zāļu lietošanu skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, radniecīgiem azola savienojumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Vienlaicīga terfenadīna lietošana ir kontrindicēta pacientiem, kuri saņem flukonazolu atkārtotās devās 400 mg dienā un vairāk, pamatojoties uz pētījumu rezultātiem par atkārtotu devu mijiedarbību. Pacienti, kuri ārstējas ar flukonazolu, nedrīkst vienlaicīgi lietot citas zāles, kas pagarina QT intervālu un tiek metabolizētas ar citohroma P450 (CYP) 3A4 palīdzību, tādas kā cisaprīdu, astemizolu, pimozīdu, hinidīnu, un eritromicīnu (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Tinea capitis

Ir pētījumi par flukonazola lietošanu tinea capitis gadījumos bērniem. Tika pierādīts, ka flukonazols nav pārāks par grizeofulvīnu, un vispārējā efektivitāte bija mazāka nekā 20 %. Tāpēc Fluconazole Unifarma nevajadzētu lietot tinea capitis ārstēšanai.

Kriptokokoze

Pierādījumi par flukonazola efektivitāti kriptokokozes, ka ir radusies citās vietās (piemēram, plaušu un ādas kriptokokoze), ārstēšanā, ir ierobežoti, kas traucē izstrādāt devu rekomendācijas.

Dziļas endēmiskas mikozes

Pierādījumi par flukonazola efektivitāti, ārstējot endēmisko mikožu citas formas, piemēram, paracoccidioidomycosis, lymphocutaneous sporotrichosis un histoplasmosis, ir ierobežoti, kas traucē izstrādāt devu rekomendācijas.

Nieru un urīnizvades sistēma

Fluconazole Unifarma ar piesardzību jālieto pacientiem, kuriem ir nieru darbības traucējumi (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Virsnieru mazspēja

Ir zināms, ka ketokonazols izraisa virsnieru mazspēju, un tas varētu, kaut arī ret, attiekties arī uz flukonazolu. Virsnieru mazspēja, kas attiecas uz vienlaicīgu ārstēšanu ar prednizonu ir aprakstīta 4.5. apakšpunktā.

Aknu un žults izvades sistēma

Fluconazole Unifarma ar piesardzību jālieto pacientiem, kuriem ir aknu darbības traucējumi.

Ar Fluconazole Unifarma lietošanu retos gadījumos saista nopietnu toksisku aknu bojājumu, ieskaitot letālus gadījumus, galvenokārt pacientiem ar smagām pamatslimībām. Gadījumos, kad flukonazola lietošana saistīta ar hepatotoksicitāti, nebija nepārprotamas saistības ar dienas devu, terapijas ilgumu, pacienta dzimumu vai vecumu. Flukonazola hepatotoksicitāte parasti ir atgriezeniska, pārtraucot terapiju.

Pacientus, kuriem flukonazola lietošanas laikā rodas izmaiņas aknu funkciju testos, rūpīgi jāuzrauga, lai pārliecinātos, vai neattīstās nopietni aknu bojājumi. Pacients jābrīdina par simptomiem, kas liecina par smagiem aknu darbības traucējumiem (it sevišķi, astēnija, anoreksija, pastāvīgi slikta dūša, vemšana un dzelte). Tādā gadījumā ārstēšana ar flukonazolu jāpārtrauc nekavējoties, un pacientam jākonsultējas ar ārstu.

Kardiovaskulārā sistēma

Daži azoli, ieskaitot flukonazolu, tiek saistīti ar QT intervāla pagarināšanos elektrokardiogrammā (EKG). Novērojumos zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības periodā pacientiem, kuri saņēmuši flukonazolu, ļoti reti bijuši QT pagarinājuma un torsade de pointes gadījumi. Šie ziņojumi ietvēra ļoti slimus pacientus ar vairākiem blakus riska faktoriem, tādiem kā strukturāla sirds slimība, elektrolītu disbalanss un līdztekus lietotas zāles, kas varētu būt kā veicinošs faktors.

Fluconazole Unifarma ar piesardzību jālieto pacientiem, kuriem ir šādi iespējami proaritmiski stāvokļi. Vienlaikus lietošana ar citām zālēm, kas pagarina QT intervālu un kuras metabolizē citohroms P450 (CYP) 3A4, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Halofantrīns

Halofantrīns ieteicamās terapeitiskās devās pagarina QTc intervālu, un tas ir CYP3A4 substrāts. Flukonazola un halofantrīna vienlaikus lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Dermatoloģiskas reakcijas

Lietojot flukonazolu, pacientiem reti attīstās eksfoliatīvas ādas izmaiņas, tādas kā Stīvensa - Džonsona sindroms un toksiska epidermāla nekrolīze. AIDS slimnieki ir vairāk predisponēti smagām ādas reakcijām uz daudziem medicīniskiem produktiem. Ja pacientiem, kuriem ar flukonazolu ārstē virspusējās sēnīšu infekcijas, veidojas izsitumi, turpmākā terapija ar šīm zālēm ir jāpārtrauc. Ja, ārstējot invazīvu vai sistēmisku sēnīšu infekciju, parādās izsitumi uz ādas, pacients rūpīgi jānovēro un ārstēšana jāpārtrauc, ja attīstās bullozs ādas bojājums vai multiformā eritēma.

Paaugstināta jutība

Retos gadījumos novērota anafilakse (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Citohroms P450

Flukonazols ir spēcīgs CYP2C9 inhibitors un mērens CYP3A4 inhibitors. Flukonazols ir arī CYP2C19 inhibitors. Jānovēro pacienti, kuri ārstējas ar Fluconazole Unifarma un līdztekus lieto zāles ar mazu terapeitiskās darbības platumu, un kuras tiek metabolizētas ar CYP2C9, CYP2C19 un CYP3A4 (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Terfenadīns

Vienlaicīga flukonazola lietošana devās, kas ir zemākas par 400 mg dienā, kopā ar terfenadīnu ir rūpīgi jānovēro (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Palīgvielas

Šīs zāles satur 0,154 mmol nātrija vienā mililitrā šķīduma. Tas jāņem vērā pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Sekojošu zāļu vienlaikus lietošana ir kontrindicēta

Cisaprīds: ir bijuši ziņojumi par sirdsdarbības traucējumiem, ieskaitot torsade de pointes, pacientiem, kuri vienlaikus lietoja flukonazolu un cisaprīdu. Kontrolētā pētījumā novērots, ka vienlaicīga flukonazola lietošana 200 mg reizi dienā un cisaprīda lietošana 20 mg četras reizes dienā izraisīja būtisku cisaprīda līmeņa pieaugumu plazmā un QTc intervāla pagarināšanos. Flukonazola lietošana vienlaikus ar cisaprīdu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Terfenadīns: tā kā konstatēti smagi sirds ritma traucējumi, kas saistīti ar QTc intervāla pagarināšanos pacientiem, kuri vienlaikus saņēmuši terfenadīnu un azola tipa pretsēnīšu līdzekļus, tika veikti mijiedarbības pētījumi. Vienā pētījumā, lietojot flukonazolu 200 mg dienā, netika pierādīta QTc intervāla pagarināšanās. Citā pētījumā, lietojot flukonazolu 400 mg un 800 mg dienā, tika pierādīts, ka, lietojot flukonazolu 400 mg dienā un vairāk vienlaicīgi ar terfenadīnu, ievērojami paaugstinās terfenadīna līmenis plazmā. Flukonazola lietošana devā 400 mg vai vairāk vienlaikus ar terfenadīnu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu). Lietojot flukonazolu devā, kas mazāka par 400 mg dienā, vienlaikus ar terfenadīnu, pacienta stāvoklis rūpīgi jānovēro.

Astemizols: flukonazola un astemizola vienlaikus lietošana var samazināt astemizola klīrensu. Astemizola koncentrācijas pieaugums plazmā var izraisīt QT intervāla pagarināšanos un reti – torsade de pointes rašanos. Flukonazola un astemizola vienlaikus lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pimozīds: kaut in vitro vai in vivo nav pētīts, flukonazola lietošana kopā ar pimozīdu var kavēt pimozīda metabolismu. Rezultātā paaugstinātā pimozīda koncentrācija var izraisīt QT intervāla pagarināšanos un reti – torsade de pointes rašanos. Flukonazola un pimozīda vienlaikus lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Hinidīns: kaut in vitro vai in vivo nav pētīts, flukonazola lietošana kopā ar hinidīnu var kavēt hinidīna metabolismu. Hinidīna lietošana ir saistīta ar QT intervāla pagarināšanos un reti – torsade de pointes rašanos. Flukonazola un hinidīna vienlaikus lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Eritromicīns: flukonazola un eritromicīna vienlaikus lietošana var potenciāli paaugstināt kardiotoksicitātes risku (QT intervāla pagarināšanās, torsades de pointes) un ar to saistīto pēkšņas nāves risku. Flukonazola un eritromicīna vienlaikus lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Sekojošu zāļu vienlaikus lietošana nav ieteicama

Halofantrīns: Flukonazols var paaugstināt halofantrīna līmeni plazmā, jo tam ir inhibējoša iedarbība uz CYP3A4. Flukonazola un halofantrīna vienlaikus lietošana var potenciāli paaugstināt kardiotoksicitātes risku (QT intervāla pagarināšanās, torsades de pointes) un ar to saistīto pēkšņas nāves risku. No šādas kombinācijas jāizvairās (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Amiodarons: flukonazola un amiodarona vienlaikus lietošana var palielināt QT intervāla pagarināšanos. Tādēļ jāievēro piesardzība, ja abas zāles tiek kombinētas, jo īpaši ar lielu flukonazola devu (800 mg).

Sekojošu zāļu vienlaikus lietošana prasa piesardzību un devas pielāgošanu

Citu zāļu ietekme uz flukonazolu

Rifampicīns: flukonazola un rifampicīna vienlaikus lietošana samazina flukonazola AUC par 25 % un plazmas izdalīšanās pusperiodu par 20 %. Pacientiem, kuri vienlaikus lieto rifampicīnu, būtu jāapsver flukonazola devas palielināšana.

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka tad, kad perorāli lieto flukonazolu vienlaikus ar pārtiku, cimetidīnu, antacīdiem vai pēc kopējās ķermeņa apstarošanas pie kaulu smadzeņu transplantācijas, netika novēroti klīniski nozīmīgi flukonazola uzsūkšanās traucējumi.

Hidrohlortiazīds: farmakokinētikas mijiedarbības pētījumā veseliem brīvprātīgiem, kas vienlaikus lietoja flukonazolu un vairākas hidrohlortiazīda devas, flukonazola koncentrācija plazmā palielinājās par 40%. Šāda mēroga efektam nevajadzētu radīt nepieciešamību mainīt flukonazola devu pacientiem, kas vienlaikus lieto diurētiskus līdzekļus.

Flukonazola ietekme uz citām zālēm

Flukonazols ir spēcīgs citohroma P450 (CYP) izoenzīma 2C9 inhibitors un mērens CYP3A4 inhibitors. Flukonazols ir arī izozīma CYP2C19 inhibitors. Bez novērotās/dokumentētās mijiedarbības, kas aprakstīta tālāk, pastāv risks, ka plazmā var pieaugt arī citu, CYP2C9, CYP2C19 un CYP3A4 metabolizēto savienojumu koncentrācija, ja tos lieto līdztekus flukonazolam. Tādēļ jābūt piesardzīgiem, izmantojot šādas kombinācijas, un pacienti rūpīgi jānovēro. Flukonazola garā eliminācijas pusperioda dēļ enzīmus inhibējošais flukonazola efekts saglabājas vēl 4−5 dienas pēc tam, kad pārtraukta flukonazola lietošana (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Alfentanils: flukonazola (400 mg) un alfentanila (intravenozi 20 μg/kg) vienlaicīgas lietošanas laikā veseliem brīvprātīgajiem alfentanila AUC₁₀ palielinājās 2 reizes, iespējamais mehānisms ir CYP3A4 inhibīcija. Var būt nepieciešama alfentanila devas pielāgošana.

Amitriptilīns, nortriptilīns: flukonazols pastiprina amitriptilīna un nortriptilīna efektu. Būtu jānosaka 5-nortriptilīna un/vai S-amitriptilīna līmenis, sākot kombinētu terapiju, un vienu nedēļu pēc tam. Ja nepieciešams, jāpielāgo amitriptilīna/nortriptilīna deva.

Amfotericīns B: līdztekus ievadot flukonazolu un amfotericīnu B inficētām normālām pelēm un pelēm ar imūnsupresiju, sistēmiskas C.albicans infekcijas gadījumā iegūts neliels papildus antifungāls efekts, intrakraniālas Criptococcus neoformans infekcijas gadījumā mijiedarbība netika konstatēta, bet sistēmiskas Aspergillus fumigatus infekcijas gadījumā novērots abu zāļu antagonisms. Šajos pētījumos iegūto datu klīniskā nozīme nav zināma.

Antikoagulanti: pēcreģistrācijas pētījumu laikā iegūtās ziņas liecina, ka, tāpat kā citu azola grupas pretsēnīšu līdzekļu gadījumā, lietojot flukonazolu vienlaicīgi ar varfarīnu, pagarinātā protrombīna laika dēļ novēroti asiņošanas gadījumi (zilumi, asiņošana no deguna, asiņošana no kuņģa – zarnu trakta, hematūrija un melēna). Flukonazola un varfarīna vienlaicīgas lietošanas laikā protrombīna laiks bija pagarināts līdz 2 reizēm, iespējams, varfarīna metabolisma indukcijas dēļ caur CYP2C9. Pacientiem, kuri saņem kumarīna tipa vai indanediona antikoagulantus vienlaicīgi ar flukonazolu, rūpīgi jāseko protrombīna laikam. Var būt nepieciešama antikoagulanta devas pielāgošana.

Benzodiazepīni (īsas darbības), piemēram, midazolāms, triazolāms: lietojot iekšķīgi kopā ar midazolāmu, flukonazols būtiski paaugstina midazolāma koncentrāciju un psihomotoros efektus.Vienlaicīga 200 mg flukonazola un 7,5 mg midazolāma lietošana perorāli palielināja midazolāma AUC un attiecīgi eliminācijas pusperiodu 3,7 reizes un 2,2 reizes. Vienlaicīga 200 mg flukonazola un 0,25 mg triazolāma lietošana perorāli dienā palielināja triazolāma AUC un attiecīgi eliminācijas pusperiodu 4,4 reizes un 2,3 reizes. Ir novērota triazolāma pastiprināta un ilgstoša ietekme pie vienlaicīgas ārstēšanas ar flukonazolu. Ja ar flukonazolu ārstētiem pacientiem nepieciešams vienlaicīgi lietot benzodiazepīnus, tad jāapsver iespēja samazināt benzodiazepīnu devu, un pacienti atbilstoši jānovēro.

Karbamazepīns: flukonazols inhibē karbamazepīna metabolismu, un novērots, ka karbamazepīna koncentrācija serumā pieaug par 30 %. Pastāv karbamazepīna toksicitātes risks. Var būt nepieciešama karbamazepīna devas pielāgošana, vadoties pēc koncentrācijas mērījumiem/efekta.

Kalcija kanālu blokatori: dažus kalcija kanālu antagonistus (nifedipīnu, isradipīnu, amlodipīnu, verapamilu un felodipīnu) metabolizē CYP3A4. Flukonazolam piemīt spēja paaugstināt kalcija kanālu antagonistu sistēmisko iedarbību. Ieteicams bieži pārbaudīt, vai nerodas nevēlamas blakusparādības.

Celekoksibs: vienlaikus lietojot flukonazolu (200 mg dienā) un celekoksibu (200 mg), celekoksiba C_max un AUC pieauga attiecīgi par 68 % un 134 %. Ja kombinē celekoksibu ar flukonazolu, var būt nepieciešama uz pusi mazāka celekoksiba deva.

Ciklofosfamīds: vienlaikus ārstējoties ar ciklofosfamīdu un flukonazolu, paaugstinās bilirubīna un kreatinīna līmenis serumā. Šādu kombināciju var izmantot, ja pievērš uzmanību bilirubīna un kreatinīna līmeņa pieauguma iespējai.

Fentanils: ziņots par vienu nāves gadījumu fentanila intoksikācijas dēļ, kas, iespējams, radies fentanila un flukonazola mijiedarbības rezultātā. Turklāt tika pierādīts veseliem brīvprātīgajiem, ka flukonazols būtiski aizkavēja fentanila elimināciju. Paaugstinātā fentanila koncentrācija var izraisīt elpošanas nomākumu. Tāpēc pacientus nepieciešams rūpīgi novērot iespējamā elpošanas nomākuma riska dēļ. Var būt nepieciešama fentanila devas pielāgošana.

HMG CoA reduktāzes inhibitori: ja flukonazolu lieto vienlaikus ar HMG-CoA reduktāzes inhibitoriem, kas tiek metabolizēti ar CYP3A4 starpniecību, piemēram, atorvastatīnu vai simvastatīnu, vai ar CYP2C9 starpniecību, piemēram, fluvastatīnu, pieaug miopātijas un rabdomiolīzes risks. Ja ir nepieciešama kombinēta terapija, jāseko, vai pacientam neparādās miopātijas un rabdomiolīzes simptomi, un jākontrolē kreatīnkināzes līmenis. Ja ievērojami pieaug kreatīnkināzes līmenis vai tiek diagnosticēta miopātija/rabdomiolīze, vai rodas aizdomas par miopātiju/ rabdomiolīzi, jāpārtrauc HMG-CoA reduktāzes inhibitoru lietošana.

Imūnsupresori (piemēram, ciklosporīns, everolims, sirolims un takrolims)

Ciklosporīns: flukonazols ievērojami paaugstina ciklosporīna koncentrāciju un AUC. Lietojot vienlaikus flukonazolu devā pa 200 mg dienā un ciklosporīnu devā pa 2,7 mg/kg/dienā, ciklosporīna AUC palielinājās 1,8 reizes. Šo zāļu kombināciju var lietot, samazinot ciklosporīna devu, balstoties uz ciklosporīna koncentrāciju.

Everolims: lai arī nav in vivo un in vitro pētījumu, flukonazols var palielināt everolima koncentrāciju serumā caur CYP3A4 inhibīciju.

Sirolims: flukonazols palielina sirolima koncentrāciju plazmā, ko saista ar inhibējošo ietekmi uz sirolima metabolismu ar CYP3A4 un P glikoproteīnu starpniecību. Šos līdzekļus var kombinēt, pielāgojot sirolima devu atkarībā no sirolima efekta/ koncentrācijas.

Takrolims: flukonazols var paaugstināt iekšķīgi lietotā takrolima koncentrāciju serumā līdz pat 5 reizēm, jo tas inhibē CYP3A4 mediēto takrolima metabolismu zarnās. Ievadot takrolimu intravenozi, būtiskas farmakokinētiskas pārmaiņas nav novērotas. Paaugstinātam takrolima līmenim var būt nefrotoksiska ietekme. Lietojot takrolimu iekšķīgi, deva jāsamazina atkarībā no takrolima koncentrācijas.

Losartāns: flukonazols inhibē losartāna pārvēršanos tā aktīvajā metabolītā (E-31 74), kurš nodrošina lielāko daļu antagonistiskā efekta attiecībā pret angiotensīna II receptoriem, kāds rodas ārstēšanās laikā ar losartānu. Pacientiem bieži jākontrolē asinsspiediens.

Metadons: flukonazols var paaugstināt metadona koncentrāciju serumā. Var būt nepieciešama metadona devas pielāgošana.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi: lietojot flurbiprofēnu kopā ar flukonazolu, flurbiprofēna C_max un AUC paaugstinājās attiecīgi par 23 % un 81 %, salīdzinot tikai ar flurbiprofēna lietošanu. Tāpat, lietojot flukonazolu vienlaikus ar racēmisko ibuprofēnu (400 mg), farmakoloģiski aktīvā izomēra

[S-(+)-ibuprofēns] C_max un AUC paaugstinājās attiecīgi par 15 % un 82 %, salīdzinot tikai ar racēmiskā ibuprofēna lietošanu.

Kaut nav īpaši pētīts, flukonazolam piemīt spēja paaugstināt citu CYP2C9 metabolizēto NPL (piemēram, naproksēna, lornoksikāma, meloksikāma, diklofenaka) sistēmisko ekspozīciju. Tiek ieteikts sekot, vai nerodas nevēlamas blakusparādības un NPL toksicitātes pazīmes. Var būt nepieciešama NPL devas pielāgošana.

Fenitoīns: flukonazols inhibē fenitoīna metabolismu aknās. Atkārtota vienlaikus 200 mg flukonazola un 250 mg fenitoīna lietošana intravenozi paaugstina AUC₂₄ par 75 % un C_min par 128 %. Ja nepieciešama šo zāļu vienlaikus lietošana, jākontrolē fenitoīna koncentrācija serumā, lai izvairītos no fenitoīna toksicitātes.

Prednizons: ziņots par gadījumu, kad pacientam ar transplantētām aknām, kurš lietoja prednizonu, pārtraucot trīs mēnešus ilgu ārstēšanu ar flukonazolu, attīstījās akūta virsnieru garozas nepietiekamība. Jādomā, ka flukonazola lietošanas pārtraukšana izraisīja pastiprinātu CYP3A4 aktivitāti, kā rezultātā pastiprinājās prednizona metabolisms. Pacienti, kuri ilgstoši lietojuši flukonazolu un prednizonu, pēc flukonazola terapijas pārtraukšanas uzmanīgi jānovēro, vai nerodas virsnieru garozas nepietiekamības pazīmes.

Rifabutīns: flukonazols paaugstina rifabutīna koncentrāciju serumā, izraisot rifabutīna AUC paaugstināšanos līdz pat 80 %. Ir bijuši ziņojumi par uveītu pacientiem, kuri vienlaicīgi lietoja flukonazolu un rifabutīnu. Pacientiem, kuri vienlaikus saņem rifabutīnu un flukonazolu, ir rūpīgi jānovēro rifabutīna toksicitātes simptomi.

Sahinavīrs: flukonazols, inhibējot CYP3A4 un P glikoproteīna mediēto sahinavīra metabolismu aknās, palielina sahinavīra AUC un C_max attiecīgi par aptuveni 50 % un 55 %. Mijiedarbība ar sahinavīru/ritonavīru nav pētīta un varētu būt izteiktāka. Var būt nepieciešama sahinavīra devas pielāgošana.

Sulfonilurīnvielas atvasinājumi: flukonazols paaugstina perorālo sulfonilurīnvielas atvasinājumu (hlorpropamīds, glibenklamīds, glipizīds, tolbutamīds) plazmas eliminācijas pusperiodu veseliem brīvprātīgajiem. Lietojot flukonazolu kopā ar perorāliem hipoglikēmiskiem līdzekļiem, jāseko glikozes līmenim asinīs un atbilstoši jāsamazina sulfonilurīnvielas atvasinājumu deva.

Teofilīns: placebo kontrolētā mijiedarbības pētījumā novērots, ka flukonazola lietošana pa 200 mg 14 dienas ilgi izraisīja teofilīna vidējā plazmas klīrensa ātruma samazināšanos par 18 %. Pacienti, kuri lieto teofilīnu lielās devās vai kuriem citādi ir paaugstināts teofilīna toksicitātes risks, lietojot flukonazolu, rūpīgi jānovēro, lai diagnosticētu teofilīna intoksikācijas simptomus. Ja toksicitātes simptomi attīstās, tad jāmaina terapija.

Vinca alkaloīdi: kaut nav pētīts, flukonazols var paaugstināt Vinca alkaloīdu (piem., vinkristīna un vinblastīna) līmeni plazmā un izraisīt neirotoksiskus efektus, ko saista ar inhibējošo ietekmi uz CYP3A4.

A vitamīns: saņemts ziņojums par vienu gadījumu, kad pacientam, lietojot kombinētu terapiju ar allo-trans-retinoīdskābi (A vitamīna skābes forma) un flukonazolu, attīstījušās ar CNS saistītas nevēlamas blakusparādības smadzeņu pseidotumora veidā, kas izzuda pēc tam, kad pārtraukta flukonazola terapija. Šādu kombināciju var izmantot, taču jāņem vērā ar CNS saistītu nevēlamo blakusparādību rašanās iespēja.

Vorikonazols (CYP2C9, CYP2C19 un CYP3A4 inhibitors): vienlaikus lietojot vorikonazolu (400 mg ik pēc 12 stundām vienu dienu, tad 200 mg ik pēc 12 stundām 2,5 dienas) un flukonazolu perorāli (400 mg pirmajā dienā, tad 200 mg ik pēc 24 stundām 4 dienas), 8 veseliem vīriešiem radās palielināts C_max un vorikonazola AUC_τ par vidēji 57 % (90 % TI: 20 %, 107 %) un 79 % (90 % TI: 40 %, 128 %). Nav pierādīta mazāku devu un/vai vorikonazola un flukonazola frekvence, kas likvidētu šo ietekmi. Ja vorikonazols tiek lietots secīgi pēc flukonazola, tad nevēlamo blakusparādību dēļ ir nepieciešama vorikonazola uzraudzība.

Zidovudīns: flukonazols palielina zidovudīna C_max un AUC, attiecīgi, par 84 % un 74 %, jo iekšķīgi lietotā zidovudīna klīrenss samazinās par aptuveni 45 %. Lietojot kopā ar flukonazolu, arī zidovudīna eliminācijas pusperiods pagarinās par aptuveni 128 %. Pacienti, kuri vienlaikus saņem šo kombināciju, rūpīgi jānovēro, vai neattīstās ar zidovudīnu saistītas blakusparādības. Var būt nepieciešama zidovudīna devas pielāgošana.

Azitromicīns: atklātā, randomizētā, trīskārši krusteniskā pētījumā 18 veseliem brīvprātīgajiem novērtēja 1200 mg iekšķīgi lietota azitromicīna vienreizējas devas iedarbību uz 800 mg iekšķīgi lietota flukonazola vienreizējas devas farmakokinētiku, kā arī flukonazola ietekmi uz azitromicīna farmakokinētiku. Nebija būtiskas farmakokinētiskas mijiedarbības starp flukonazolu un azitromicīnu.

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi: perorāla kombinēta hormonāla kontraceptīvā līdzekļa un daudzkārtējas flukonazola devas lietošana tika pētīta 2 farmakokinētiskos pētījumos. Pētījumā, lietojot 50 mg flukonazola, netika novērota būtiska ietekme uz hormonu līmeni, taču, lietojot zāles pa 200 mg dienā, novēroja etinilestradiola AUC paaugstināšanos par 40 % un levonorgestrēla- par 24 %. Tas liecina, ka daudzkārtēja flukonazola lietošana minētajās devās nevarētu ietekmēt perorālā kombinētā pretapaugļošanās līdzekļa efektivitāti.

Ivakaftors: vienlaikus lietojot ivakaftoru, cistiskās fibrozes transmembrānas vadītspējas regulētāja (CFTR) pastiprinātāju, ivakaftora iedarbība pastiprinājās trīskārtīgi, bet hidroksimetilivakaftora (M1) iedarbība – 1,9 reizes. Pacientiem, kas līdztekus lieto vidēji spēcīgus CYP3A inhibitorus, piemēram, flukonazolu un eritromicīnu, ivakaftora devu ieteicams samazināt līdz 150 mg vienreiz dienā.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Novērošanas pētījumā tika konstatēts paaugstināts spontānā aborta risks sievietēm, kuras ārstētas ar flukonazolu grūtniecības pirmajā trimestrī.

Ir bijuši ziņojumi par multiplām iedzimtām anomālijām zīdaiņiem (tai skaitā brahicefāliju, ausu displāziju, milzu priekšējo avotiņu, augšstilba kaula deformāciju un radiohumerālu sinostozi), kuru mātēm 3 vai vairāk mēnešus ārstēja kokcidioidomikozi ar lielām (400–800 mg/dienā) flukonazola devām. Saistība starp flukonazola lietošanu un šīm parādībām nav skaidra.

Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Flukonazolu parastajās devās un īstermiņa terapijā nedrīkst nozīmēt grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.

Flukonazolu lielās devās un/vai ilgstošā terapijā grūtniecības laikā drīkst nozīmēt tikai potenciāli dzīvību apdraudošu infekciju gadījumā.

Barošana ar krūti

Flukonazols mātes pienā nonāk mazākā koncentrācijā nekā plazmā. Bērna barošanu ar krūti var turpināt pēc vienreizējas 200 mg vai mazākas flukonazola standarta devas. Bērna zīdīšana nav ieteicama pēc atkārtotas vai lielākas flukonazola devas lietošanas.

Fertilitāte

Flukonazols neietekmēja žurku tēviņu vai mātīšu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai noteiktu Fluconazole Unifarma ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Pacienti jābrīdina par iespējamu reiboni vai krampjiem (skatīt 4.8. apakšpunktu) Fluconazole Unifarma lietošanas laikā, un šo simptomu gadījumā jāiesaka nevadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk (>1/10) ziņotās blakusparādības ir galvassāpes, sāpes vēderā, caureja, slikta dūša, vemšana, paaugstināts alanīnaminotransferāzes līmenis, paaugstināts aspartātaminotransferāzes līmenis, paaugstināts sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs un izsitumi.

Fluconazole Unifarma lietošanas laikā novērotas un ziņotas tālāk minētās nevēlamās blakusparādības ar šādu sastopamības biežumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10000) un nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

*Tostarp noteikti zāļu izraisīti izsitumi

Pediatriskā populācija

Pediatrisko klīnisko pētījumu laikā novērotās blakusparādības un laboratoriskās novirzes, kā arī to biežums būtiski neatšķīrās no novērotā pieaugušajiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Ir ziņots par flukonazola pārdozēšanas gadījumiem, kas izpaudās ar halucinācijām un paranoīdu uzvedību vienlaicīgi.

Zāļu pārdozēšanas gadījumā jāapsver simptomātiska ārstēšana (ja nepieciešams, veicot atbalstošus pasākumus un kuņģa skalošanu).

Tā kā flukonazols izdalās galvenokārt ar urīnu, forsēta diurēze var paātrināt zāļu elimināciju. Pēc trīs stundu hemodialīzes flukonazola koncentrācija plazmā samazinās par aptuveni 50 %.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakoterapeitiskā grupa: pretsēnīšu līdzekļi sistēmiskai lietošanai, triazola atvasinājumi.

ATĶ kods: J02AC01.

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Darbības mehānisms

Flukonazols ir triazola pretsēnīšu līdzeklis. Tā galvenais darbības veids ir ar sēnīšu citohroma P 450 inhibīcijas starpniecību 14 alfa-lanosterīna demetilēšana, kas ir būtisks solis sēnīšu ergosterola biosintēzē. 14 alfa-metil sterīnu uzkrāšana korelē ar turpmāko ergosterola zaudēšanu sēnīšu šūnu membrānā, un var būt atbildīga par flukonazolu pretsēnīšu aktivitāti. Ir pierādīts, ka flukonazolam ir daudz selektīvāka iedarbība uz sēnīšu citohroma P 450 enzīmiem, nekā dažādu zīdītāju citohroma P 450 enzīmu sistēmām.

Lietojot flukonazolu pa 50 mg dienā līdz 28 dienām ilgi, nav novērota ietekme uz testosterona koncentrāciju plazmā vīriešiem vai steroīdu koncentrāciju sievietēm reproduktīvā vecumā. Veseliem brīvprātīgiem vīriešiem flukonazola lietošanai 200 līdz 400 mg dienā nav klīniski nozīmīgas ietekmes uz endogēno steroīdu līmeni vai uz AKTH stimulējošu atbildi. Mijiedarbības pētījumi ar antipirīnu liecina, ka flukonazola 50 mg vienas vai vairāku devu lietošana neietekmē tā metabolismu.

Jutīgums in vitro

In vitro flukonazols uzrāda pretsēnīšu aktivitāti pret lielāko daļu klīniski kopējām Candida sugām (ieskaitot C. albicans, C. parapsilosis, C. tropicalis). C. glabrata ir plašas jutīguma robežas, bet C. krusei ir rezistents pret flukonazolu.

Flukonazols arī uzrāda in vitro aktivitāti pret Cryptococcus neoformans un Cryptococcus gattii, kā arī pret endēmiskām formām Blastomyces dermatiditis, Coccidioides immitis, Histoplasma capsulatum un Paracoccidioides brasiliensis.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Pētījumos dzīvniekiem pastāv savstarpēja saistība starp MIK vērtību un efektivitāti attiecībā pret Candida spp. izraisītu eksperimentālo mikozi. Klīniskajos pētījumos ir gandrīz 1:1 lineāra attiecība starp AUC un flukonazola devu. Ir arī tieša, kaut nepilnīga saistība starp AUC vai devu un veiksmīgu klīniskās atbildes reakciju mutes kandidozes un mazākā mērā kandidēmijas ārstēšanā. Tāpat mazāk iespējams ir izārstēt infekcijas, ko izraisa celmi ar lielāku flukonazola MIK.

Rezistences mehānismi

Candida spp. ir izveidojusies virkne rezistences mehānismu pret azola tipa pretsēnīšu līdzekļiem. Sēnīšu celmiem, kuriem ir izveidojies viens vai vairāki no šiem rezistences mehānismiem, ir zināma augsta minimālā inhibējošā koncentrācija (MIK) pret flukonazolu, kas nelabvēlīgi ietekmē efektivitāti in vivo un klīniski.

Ir bijuši ziņojumi par superinfekciju ar Candida sugām, kas nav C. albicans, un kas bieži vien nav jutīgas pret flukonazolu (piemēram, Candida krusei). Šādos gadījumos var būt nepieciešama alternatīva pretsēnīšu terapija.

Robežkoncentrācijas (saskaņā ar EUCAST)

Balstoties uz farmakokinētikas/farmakodinamikas (FK/FD) datu analīzi, EUCAST AFST (Eiropas pretmikrobu līdzekļu jutības testēšanas komitejas Pretsēnīšu jutības pārbaudes apakškomiteja) ir noteikusi robežkoncentrācijas Candida sugu jutīgumam in vitro un klīniskai atbildes reakcijai pret flukonazolu (EUCAST Fluconazole rational document (2007)- version 2). Tās ir sadalītas kā ar sugām nesaistītas robežkoncentrācijas, kas ir noteiktas galvenokārt pamatojoties uz FK/FD datiem un ir neatkarīgas no MIK izkliedes starp specifiskām sugām, un ar tām sugām saistītās robežkoncentrācijas, kuras visbiežāk ir saistītas ar cilvēku inficēšanos. Šīs robežkoncentrācijas ir norādītas šajā tabulā:

J = Jutīgs, R = Rezistents

A = Ar sugām nesaistītās robežkoncentrācijas galvenokārt noteiktas pamatojoties uz FK/FD datiem un nav atkarīgas no MIK izkliedes starp specifiskām sugām.

 -- = Jutīguma pārbaude nav rekomendēta, jo sugas ir slikts mērķis terapijai ar šīm zālēm.

 IE = Nav pietiekošu pierādījumu, ka attiecīgās sugas ir labs mērķis terapijai ar šīm zālēm.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Flukonazola farmakokinētiskās īpašības ir līdzīgas pēc intravenozas ievadīšanas vai iekšķīgas lietošanas.

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas flukonazols labi uzsūcas, un tā koncentrācija plazmā (un sistēmiskā biopieejamība) ir vairāk nekā 90 %, salīdzinot ar līmeni, kas iegūts pēc intravenozas ievadīšanas. Vienlaikus uztura lietošana neietekmē perorālo uzsūkšanos. Tukšā dūšā maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 0,5 līdz 1,5 stundu pēc devas lietošanas. Koncentrācija plazmā ir proporcionāla devai. Deviņdesmit procentu līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta 4.- 5. dienā, lietojot atkārtoti vienreiz dienā. Piesātinošās devas lietošana (1. dienā), kas ir divreiz lielāka nekā dienas deva, 90 % līdzsvara koncentrāciju plazmā sasniedz 2.dienā.

Izkliede

Šķietamais izkliedes tilpums aptuveni atbilst kopējam ķermeņa ūdens daudzumam. Saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām ir zema (11-12 %).

Flukonazols labi iekļūst visos pētītajos ķermeņa šķidrumos. Flukonazola līmenis siekalās un krēpās ir līdzīgs līmenim plazmā. Pacientiem ar sēnīšu meningītu flukonazola līmenis cerebrospinālajā šķidrumā ir aptuveni 80 % no attiecīgās koncentrācijas plazmā.

Augstāka flukonazola koncentrācija nekā serumā ir sasniegta ādā - epidermas virsējā slānī (stratum corneum), epidermā - dermā un sviedru dziedzeros. Flukonazols uzkrājas epidermas virsējā slānī. Lietojot flukonazolu pa 50 mg vienu reizi dienā, tā koncentrācija pēc 12 dienām bija 73 µg/g, un 7 dienas pēc ārstēšanas pārtraukšanas koncentrācijas bija vēl 5,8 µg/g. Pēc 150 mg devas vienu reizi nedēļā, flukonazola koncentrācija epidermas virsējā slānī 7. dienā bija 23,4 µg/g un 7 dienas pēc otrās devas joprojām bija 7,1 µg/g.

Flukonazola koncentrācija nagos pēc 4 mēnešu lietošanas pa 150 mg vienu reizi nedēļā bija 4,05 µg/g veselos nagos un 1,8 µg/g slimos nagos, un flukonazols bija nosakāms nagu paraugos vēl 6 mēnešus pēc terapijas beigām.

Biotransformācija

Flukonazols tiek metabolizēts tikai nelielā daudzumā. Tikai 11 % no radioaktīvās devas tiek izvadīti ar urīnu izmainītā veidā. Flukonazols ir selektīvs izoenzīmu CYP2C9 un CYP3A4 inhibitors (skatīt 4.5. apakšpunktu). Flukonazols ir arī izoenzīma CYP2C19 inhibitors.

Izdalīšanās

Flukonazola plazmas izdalīšanās pusperiods ir aptuveni 30 stundas. Galvenais izvadīšanas ceļš ir caur nierēm, apmēram 80 % no ievadītās devas parādās urīnā neizmainītā veidā. Flukonazola klīrenss ir proporcionāls kreatinīna klīrensam. Nav pierādījumu par cirkulējošiem metabolītiem.

Garš plazmas izdalīšanās pusperiods ir pamats vienreizējas devas lietošanai maksts kandidozes gadījumā, lietošanai vienreiz dienā un vienu reizi nedēļā citu indikāciju gadījumos.

Farmakokinētika pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju (GFĀ <20 ml/min) eliminācijas pusperiods pieaug no 30 līdz 98 stundām. Tā rezultātā ir nepieciešama devas samazināšana. Flukonazolu var izvadīt ar hemodialīzi un mazākā mērā ar peritoneālo dialīzi. Pēc trim stundām hemodialīzes seansa apmēram 50 % no flukonazola ir izvadīts no asinīm.

Farmakokinētika bērniem

Farmakokinētiskie dati ir novērtēti 113 bērniem 5 pētījumos; 2 vienreizējas devas pētījumos, 2 vairāku devu pētījumos un pētījumā priekšlaicīgi dzimušiem jaundzimušajiem. Viena pētījuma dati nav interpretējami pētījuma laikā veikto zāļu formas veida izmaiņu dēļ. Papildus dati tika iegūti no līdzjūtības pētījumiem.

Pēc flukonazola ievadīšanas devā 2-8 mg /kg bērniem vecumā no 9 mēnešiem līdz 15 gadiem, tika konstatēts AUC 38 μg.h/ml uz vienu 1 mg/kg devas vienību. Vidējais flukonazola plazmas eliminācijas pusperiods svārstās robežās no 15 līdz 18 stundām, un sadalījuma tilpums pēc vairākkārtējām devām bija aptuveni 880 ml/kg. Augstāks flukonazola plazmas eliminācijas pusperiods (aptuveni 24 stundas) tika konstatēts pēc vienreizējas devas. Tas ir salīdzināms ar flukonazola plazmas eliminācijas pusperiodu pēc vienreizējas devas 3 mg/kg i.v. ievadīšanas bērniem vecumā no 11 dienām līdz 11 mēnešiem. Izkliedes tilpums šajā vecuma grupā bija aptuveni 950 ml/kg.

Flukonazola lietošanā jaundzimušajiem pieredze ir ierobežota tikai ar farmakokinētiskiem pētījumiem priekšlaicīgi dzimušiem bērniem. 12 priekšlaicīgi dzimušiem jaundzimušajiem ar vidējo grūtniecības ilgumu apmēram 28 nedēļas vidējais vecums pirmās devas saņemšanas laikā bija 24 stundas (robežās no 9- 36 stundām) un vidējais dzimšanas svars bija 0,9 kg (diapazons no 0,75 līdz 1,10 kg). Septiņiem pacientiem pabeidza protokolu; maksimālās piecas flukonazola 6 mg/kg intravenozas infūzijas devas tika ievadītas ik pēc 72 stundām. Vidējais eliminācijas pusperiods bija 74 stundas (robežās 44-185) 1. dienā, kas ar laiku samazinājās vidēji līdz 53 (robežās 30-131) 7. dienā un 47 (robežās 27-68) 13. dienā. Zemlīknes (mikrogrami.h/ml) laukums 1. dienā bija 271 (robežās 173- 385) un palielinājās līdz vidējam lielumam 490 (robežās 292 -734) 7. dienā un samazinājās vidēji līdz 360 (robežās 167-566) 13. dienā. Izplatīšanās tilpums (ml/kg) bija 1183 (robežās 1070-1470) 1. dienā un ar laiku palielinājās vidēji līdz 1184 (robežās 510-2130) 7. dienā un 1328 (robežās 1040-1680) 13. dienā.

Farmakokinētika gados vecākiem cilvēkiem

Farmakokinētikas pētījums tika veikts 22 pacientiem, 65 gadus veciem vai vecākiem, kuri saņēma vienreizēju 50 mg iekšķīgu flukonazola devu. Desmit no šiem pacientiem vienlaikus saņēma diurētiskos līdzekļus. C_max bija 1,54 g/ml un notika 1,3 stundas pēc devas lietošanas. Vidējais AUC bija 76,4 ±20,3 μg.h/ml, un vidējais terminālais eliminācijas pusperiods bija 46,2 stundas. Šie farmakokinētiskie dati ir augstāki nekā attiecīgie dati veseliem jauniem, brīvprātīgiem vīriešiem. Diurētisko līdzekļu vienlaikus lietošana būtiski neizmainīja AUC vai C_max. Bez tam kreatinīna klīrenss (74 ml/min), procentuālais ar urīnu neizmainītā veidā izvadīto zāļu daudzums (0-24 stundas, 22%) un flukonazola nieru klīrenss (0,124 ml/min/kg) veciem cilvēkiem kopumā bija zemāks nekā jaunākiem brīvprātīgajiem. Tādējādi flukonazola dispozīcijas izmaiņas gados vecākiem cilvēkiem ir saistītas ar samazinātu nieru funkciju šai grupai.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iedarbību novēroja vienīgi tad, ja izmantotās devas un iedarbības ilgums pārsniedza cilvēkam pieļaujamos. Tas liecina, ka klīniskajā praksē šī iedarbība nav būtiska.

Kanceroģenēze

Flukonazols neuzrādīja iespējamu kancerogēnu iedarbību pelēm un žurkām, lietojot to iekšķīgi 24 mēnešus devās pa 2,5, 5 vai 10 mg/kg/dienā (aptuveni 2-7 reizes pārsniedzot ieteicamo devu cilvēkiem). Žurku tēviņiem, kas tika ārstēti ar 5 un 10 mg/kg/dienā, biežāk tika novērota hepatocelulāra adenoma.

Mutaģenēze

Flukonazols, ar vai bez metabolisma aktivācijas, bija negatīvs mutaģenēzes testos Salmonella typhimurium 4 celmiem un peļu limfomas L5178Y sistēmā. Citoģenēzes pētījumi in vivo (peļu kaulu smadzeņu šūnas pēc iekšķīgas flukonazola lietošanas) un in vitro (cilvēka limfocīti pēc flukonazola 1000 µg/ml iedarbības) neuzrādīja hromosomu mutāciju.

Reproduktīvā toksicitāte

Flukonazols neietekmē žurku tēviņu vai mātīšu auglību, ārstējot iekšķīgi ar dienas devu pa 5, 10 vai 20 mg/kg vai parenterāli ar dienas devu 5, 25 vai 75 mg/kg.

Iedarbība uz augli nebija, lietojot devās pa 5 vai 10 mg/kg; pastiprinātas augļa anatomiskās izmaiņas (kā papildus ribas, nieru bļodiņas dilatācija) un aizkavēta pārkaulošanās tika novērota pie 25 un 50 mg/kg un lielākām devām. Devās no 80 mg/kg līdz 320 mg/kg žurkām tika novērota pastiprināta embrioletalitāte un tādas augļa anomālijas, kā nelīdzenas ribas, aukslēju šķeltne un patoloģiska galvaskausa sejas daļas pārkaulošanās.

Dzemdību sākums tika nedaudz aizkavēts pie iekšķīgas devas 20 mg/kg, un dažām mātītēm tika novērotas grūtas vai ilgas dzemdības, ievadot zāles intravenozi devās pa 20 mg/kg un 40 mg/kg. Lietojot šādās devās, dzemdību traucējumi izpaudās ar nedaudz palielinātu nedzīvi dzimušo mazuļu skaitu un samazinātu jaundzimušo izdzīvošanu. Šāda iedarbība uz dzemdību iznākumu ir saistīta ar sugām raksturīgu estrogēnu samazinošo īpašību, ko izsauc flukonazols lielās devās. Šādas hormonu izmaiņas netika novērotas ar flukonazolu ārstētām sievietēm (skatīt 5.1. apakšpunktu).

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds, dinātrija edetāts, ūdens injekcijām.

6.2. Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ Fluconazole Unifarma 2 mg/ml šķīdumu injekcijām/infūzijām nedrīkst sajaukt

(lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25° C. Nesasaldēt.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Plastmasas flakonos pa 100 ml ar polietilēna vāciņu. Katrs flakons iepakots kartona kārbā.

6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Flukonazols intravenozām infūzijām ir saderīgs ar šādiem šķīdumiem:

a) 5% un 20% glikozes šķīdums;

b) Ringera šķīdums;

c) Hartmana šķīdums;

d) Kālija hlorīda šķīdums glikozē;

e) 4,2 % un 5% nātrija bikarbonāta šķīdums;

f) 3,5 % aminofuzīns;

g) 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdums;

h) Dialaflex (6,36% interperitoneālās dialīzes šķīd.).

Zāles paredzētas tikai vienreizējai lietošanai. Pēc injekcijas vai infūzijas atlikušais šķīdums jāizmet. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SIA “Unifarma”

Vangažu iela 23,

Rīga, LV-1024,

Latvija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

04-0089

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2004. gada 9. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 5. oktobris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

07/2019