Etrixenal

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Etrixenal 250 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 250 mg naproksēna (naproxenum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 64.03 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Dzeltenas, raibas, abpusēji izliektas, ar slīpām malām, apaļas, neapvalkotas tabletes ar iespiestu uzrakstu „T” un „18” abpusēji dalījuma līnijai vienā pusē un ar gludu virsmu otrā pusē, ar diametru 10,5 mm.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Īslaicīgai akūtu vieglu vai vidēji stipru (locītavu, muskuļu vai saišu) sāpju mazināšanai pieaugušajiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Ieteicams lietot ēšanas laikā vai pēc tās.

Nevēlamās blakusparādības var samazināt, lietojot vismazāko efektīvo devu īsāko laika periodu, kas nepieciešams simptomu kontrolei (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Devas

Pieaugušie

Sāk ar 500 mg, kam seko 250 mg ar 6 – 8 stundu intervālu, kā nepieciešams, ar maksimālo dienas devu pēc pirmās dienas 750 mg. Ja pēc 7 dienu ārstēšanas simptomi nemazinās, pacientam jākonsultējas ar ārstu.

Gados vecāki cilvēki

Pētījumi liecina, ka, lai gan kopējā naproksēna koncentrācija plazmā nemainās, gados vecākiem cilvēkiem naproksēna nesaistītā plazmas frakcija palielinās. Šī atklājuma ietekme uz Etrixenal devām nav zināma. Tāpat kā citas zāles, ko izmanto gados vecākiem pacientiem, pēc iespējas lietot to mazāko efektīvo devu un pēc iespējas īsāku laika periodu, jo gados vecākiem pacientiem, ir lielāka tendence uz nevēlamām blakusparādībām. Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) terapijas laikā pacients regulāri jānovēro, iespējamās kuņģa-zarnu trakta (KZT) asiņošanas dēļ. Samazinātās eliminācijas ietekmi gados vecākiem pacientiem skatīt 4.4. apakšpunktā.

Pediatriskā populācija

Etrixenal nav ieteicams lietot bērniem.

Pacienti ar nieru/aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem jālieto mazākā efektīvā deva un īsāko iespējamo laika periodu. Etrixenal ir kontrindicēts pacientiem, kuriem sākotnējais kreatinīna klīrenss ir mazāks par 30 ml/minūtē, jo pacientiem ar smagu nieru mazspēju vai tiem, kuriem tika veikta dialīze, novēroja naproksēna metabolītu uzkrāšanos. Skatīt 4.3. apakšpunktu.

4.3. Kontrindikācijas

Aktīva vai anamnēzē recidivējoša peptiska čūla vai aktīva kuņģa-zarnu trakta asiņošana (divas vai vairākas atsevišķas pierādītas čūlas vai asiņošanas epizodes). Kuņģa un zarnu trakta asiņošana vai perforācija anamnēzē, saistīta ar iepriekšēju NPL terapiju.

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām. Tā kā pastāv krusteniskās jutības reakcijas, Etrixenal nedrīkst lietot pacienti, kuriem aspirīns vai citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi/pretsāpju zāles, izraisa astmas sindromu, rinītu, deguna polipus vai nātreni. Šīs reakcijas var būt potenciāli letālas. Ir bijuši ziņojumi par smagām anafilaktiska tipa reakcijām pret naproksēnu šādiem pacientiem.

Smaga nieru, aknu vai sirds mazspēja.

Hemorāģiska diatēze.

Naproksēns ir kontrindicēts grūtniecības pēdējā trimestra laikā (skatīt 4.6. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nevēlamās blakusparādības var samazināt, lietojot vismazāko efektīvo devu īsāko laika periodu, kas nepieciešams simptomu kontrolei (skatīt 4.2. apakšpunktu un turpmāk sniegto informāciju par KZT un kardiovaskulāro risku). Pacientiem, kuri ilgstoši ārstējas ar NPL, lai kontrolētu nevēlamās blakusparādības, ir nepieciešama regulāra medicīniska uzraudzība.

Gados vecāki cilvēki un/vai novājināti pacienti ir īpaši uzņēmīgi pret NPL blakusparādībām, īpaši pret kuņģa-zarnu trakta asiņošanu un perforāciju, kas var būt ar letālu iznākumu. Šiem pacientiem nav ieteicama ilgstoša NPL lietošana. Gadījumos, kad ir nepieciešama ilgstoša ārstēšana, pacienti regulāri jānovēro.

Etrixenal pretdrudža un pretiekaisuma darbība var mazināt drudzi un iekaisumu, tādējādi samazinot to kā diagnostisko pazīmju lietderību.

Bronhospazmu var novērot pacientiem, kuriem ir vai anamnēzē ir bijusi bronhiālā astma vai alerģiskas slimības.

Tāpat kā ar citiem nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, var rasties viena vai vairāku aknu funkcionālo testu rādītāju palielināšanās. Aknu funkciju testu novirzes var būt kā paaugstinātas jutības, nevis tiešas toksicitātes rezultāts. Ir saņemti ziņojumi par smagām aknu reakcijām, ieskaitot dzelti un hepatītu (dažos gadījumos hepatīts ir bijis ar letālu iznākumu) saistībā ar šo zāļu, kā arī citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanu. Ir saņemti ziņojumi par krustenisko reaktivitāti.

Naproksēns samazina trombocītu agregāciju un pagarina asins teces laiku. Tas jāņem vērā, kad tiek noteikts asins teces laiks.

Lai gan metabolisma pētījumos nav ziņots par nātrija aizturi, ir iespējams, ka pacientiem ar apšaubāmu vai traucētu sirds funkciju, var būt lielāks tās risks, lietojot Etrixenal.

Kuņģa-zarnu trakta asiņošana, čūla un perforācija

Kuņģa-zarnu trakta asiņošana, čūla vai perforācija, kas var būt letāla, par to ir ziņots par visiem NPL, kas var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā – gan ar, gan bez brīdinošiem simptomiem vai kuņģa-zarnu trakta traucējumiem anamnēzē.

KZT asiņošanas, čūlas vai perforācijas risks ir lielāks, lietojot lielāku NPL devu, pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijusi čūla, īpaši ar komplikācijām: asiņošanu vai perforāciju (skatīt 4.3. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem pacientiem. Šiem pacientiem ārstēšana jāsāk ar mazāko pieejamo devu.

Ir rūpīgi jāapsver nepieciešamība kombinēt ārstēšanu ar gastroprotektoriem (piemēram, mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoriem) šiem pacientiem un arī pacientiem, kuriem nepieciešama vienlaicīga aspirīna mazās devās vai citu zāļu ar palielinātu KZT nevēlamu blakusparādību risku lietošana (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem anamnēzē diagnosticēta KZT toksicitāte, īpaši gados vecākiem pacientiem, jāiesaka ziņot par ikvienu neparastu abdominālu simptomu (īpaši KZT asiņošanu), īpaši ārstēšanas sākumā.

Piesardzība jāievēro pacientiem, kuri vienlaikus saņem zāles, kas var palielināt čūlas vai asiņošanas risku, piemēram, perorālos kortikosteroīdus, antikoagulantus, piemēram, varfarīnu, selektīvos serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitorus vai antiagregantus, piemēram, aspirīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri lieto Etrixenal, rodoties kuņģa-zarnu trakta asiņošanai vai čūlai, ārstēšana ir jāpārtrauc.

NPL uzmanīgi lietojami pacientiem ar kuņģa-zarnu trakta slimību (čūlaino kolītu, Krona slimību) anamnēzē, jo viņu stāvoklis var pasliktināties (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ietekme uz nierēm

Ir bijuši ziņojumi par nieru darbības traucējumiem, nieru mazspēju, akūtu intersticiālu nefrītu, hematūriju, proteinūriju, nieru papillāru nekrozi un reizēm nefrotisko sindromu, kas saistīts ar naproksēna lietošanu.

Nieru mazspēja, kas saistīta ar samazinātu prostaglandīnu ražošanu

NPL lietošana var izraisīt devas atkarīgu samazinātu prostaglandīnu veidošanos un strauju nieru mazspēju. Lielākais šādas reakcijas risks ir pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, sirds mazspēju, aknu disfunkciju, diurētisko līdzekļu, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru, angiotensīna II receptoru antagonistu lietotājiem un gados vecākiem cilvēkiem. Šiem pacientiem jānovēro nieru funkcija (skatīt arī 4.3. apakšpunktu).

Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Tā kā naproksēns no organisma lielā apjomā (95%) tiek izvadīts pēc glomerulārās filtrācijas ar urīnu, tas ļoti piesardzīgi jālieto pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, un šādiem pacientiem ieteicams kontrolēt kreatinīna līmeni serumā un/vai kreatinīna klīrensu un šie pacientiem ir jāsaņem adekvāts šķidruma daudzums.

Etrixenal lietošana ir kontrindicēta pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss pirms terapijas sākšanas ir mazāks par 30 ml/minūtē.

Hemodialīze nemazina naproksēna koncentrāciju plazmā, jo tam ir augsta piesaistīšanās pakāpe proteīniem.

Noteiktiem pacientiem, proti, pacientiem ar nieru asinsrites traucējumiem, ko izraisījusi ekstracelulāra hipovolēmija, aknu ciroze, ierobežots nātrija patēriņš, sastrēguma sirds mazspēja vai nieru blakusslimība, pirms Etrixenal terapijas un tās laikā jānovērtē nieru darbība. Pie šīs kategorijas var pieskaitīt arī dažus gados vecākus cilvēkus, kuriem sagaidāmi nieru darbības traucējumi, kā arī pacientus, kas lieto diurētiskus līdzekļus. Lai izvairītos no pārmērīgas naproksēna metabolisma produktu uzkrāšanās iespējas, šādiem pacientiem jāapsver dienas devas samazināšana.

Lietošana pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

Aknu slimība hroniska alkoholisma dēļ un, iespējams, arī cita veida cirozes samazina kopējo naproksēna koncentrāciju plazmā, bet nesaistītā naproksēna koncentrācija plazmā palielina. Šo datu saistība ar Etrixenal dozēšanu nav zināma, bet ir saprātīgi lietot mazāko efektīvo devu.

Hematoloģiskā ietekme

Pacienti, kuriem ir asinsreces traucējumi vai pacienti, kuri saņem hemostāzi ietekmējošus līdzekļus, naproksēnu saturošu līdzekļu lietošanas laikā rūpīgi jānovēro.

Pacientiem ar lielu asiņošanas risku vai tiem, kuri saņem pilnu asinsreci nomācošu terapiju (piemēram, dikumarola atvasinājumus), vienlaikus lietojot naproksēnu saturošas zāles, var būt palielināts asiņošanas risks.

Anafilaktiskās (anafilaktoīdās) reakcijas
Jutīgiem pacientiem var rasties paaugstinātas jutības reakcijas. Anafilaktiskās (anafilaktoīdās) reakcijas var rasties gan pacientiem, kuriem anamnēzē ir paaugstināta jutība pēc aspirīna, citu NPL vai naproksēnu saturošu zāļu lietošanas, gan pacientiem, kuriem šādu traucējumu nav bijis. Tās var rasties arī pacientiem, kuriem anamnēzē ir angioedēma, bronhospastiska reaktivitāte (piemēram, astma), rinīts un deguna polipi.

Anafilaktoīdās reakcijas, kā anafilakse, var būt ar letālu iznākumu.

Steroīdi

Ja ārstēšanas laikā tiek samazināta steroīdu deva vai tie tiek atcelti, steroīdu deva jāsamazina pakāpeniski un pacienti rūpīgi jānovēro, lai konstatētu jebkādas nevēlamas blakusparādības, ieskaitot virsnieru mazspēju un artrīta simptomu uzliesmojumu.

Ietekme uz acīm

Pētījumos, kas attiecināmi uz naproksēna lietošanu, nenovēroja izmaiņas acīs. Ļoti retos gadījumos, bija saņemti ziņojumi par blakusparādībām, kas saistītas ar acu traucējumiem, ieskaitot papillītu, retrobulbāro redzes nerva iekaisumu un tūsku pacientiem, kuri lietoja NPL, ieskaitot naproksēnu, lai gan cēloņu un seku sakritību nevarēja noteikt. Attiecīgi pacienti, kuriem, ārstēšanas laikā ar naproksēnu saturošām zālēm, attīstās redzes traucējumi, ir oftalmoloģiski jāpārbauda.

Kardiovaskulārā un cerebrovaskulārā ietekme

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir hipertensija un/vai viegla līdz vidēji smaga sastrēguma sirds mazspēja, nepieciešama piemērota kontrole un konsultēšana, jo ziņots par šķidruma aizturi organismā un tūsku, kas saistīta ar NPL terapiju.

Klīnisko pētījumu rezultāti un epidemioloģiskie dati liecina, ka koksibu un dažu NPL lietošana (parasti augstas devas un lietojot ilgstoši) var būt saistīta ar nelielu arteriālās trombozes risku (piemēram, miokarda infarkts vai insults). Tomēr dati liecina, ka naproksēna lietošana (pa 1000 mg dienā) var būt saistīta ar mazāku risku, taču nevar izslēgt neliela riska iespēju.

Pacienti ar nekontrolētu hipertensiju, sastrēguma sirds mazspēju, stabilu koronāro sirds slimību, perifēro artēriju slimību un/vai cerebrovaskulāriem traucējumiem drīkst lietot naproksēnu tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas. Šāda izvērtēšana arī jāveic, pirms sākt ilgstošāku terapiju pacientiem ar kardiovaskulāru traucējumu riska faktoriem (piemēram, hipertensiju, hiperlipidēmiju, cukura diabētu, smēķēšanu).

SSV un jauktas saistaudu slimības

Pacientiem ar sistēmisko sarkano vilkēdi (SSV) un jauktām saistaudu slimībām var palielināties aseptiska meningīta risks (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ietekme uz ādu

Ļoti reti saistībā ar NPL lietošanu ziņots par nopietnām ādas reakcijām, no kurām dažas bijušas letālas, tai skaitā eksfoliatīvo dermatītu, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisko epidermālo nekrolīzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lielākais šādu reakciju risks pacientiem ir terapijas sākumposmā, un vairumā gadījumu reakcijas sākas pirmajā terapijas mēnesī. Etrixenal lietošana jāpārtrauc, tiklīdz rodas izsitumi uz ādas, gļotādas bojājumi vai jebkādas citas paaugstinātas jutības izpausmes.

Piesardzība saistībā ar fertilitāti

Naproksēns, tāpat kā jebkuras zāles, kas inhibē ciklooksigenāzi/prostaglandīnu sintēzi, var ietekmēt fertilitāti un nav ieteicams lietot sievietēm, kas plāno grūtniecību. Sievietēm, kurām ir sarežģījumi ar grūtniecības iestāšanos vai, kuras veic neauglības pārbaudi, būtu jāapsver naproksēna lietošanas pārtraukšana.

Kombinācija ar citiem NPL

Nerekomendē kombinēt naproksēna saturošo zāļu un citu NPL, ieskaitot ciklooksigenāzes-2 selektīvo inhibitoru lietošanu, kumulatīvā riska radīto nopietnu NPL saistīto blakusparādību dēļ.

Laktoze

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga antacīda vai holesteramīna lietošana var aizkavēt naproksēna uzsūkšanos, bet neietekmē tās pakāpi. Vienlaicīga uztura lietošana var aizkavēt naproksēna uzsūkšanos, bet neietekmē tās pakāpi.

Tiek uzskatīts par nedrošu lietot NPL kopā ar antikoagulantu, piemēram, varfarīnu vai heparīnu, ja vienīgi medicīnas darbinieka tiešā uzraudzībā, jo NPL var pastiprināt antikoagulantu iedarbību (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citi analgētiskie līdzekļi, ieskaitot ciklooksigenāzes-2 inhibitorus: jāizvairās no vienlaicīgas vairāku NPL (ieskaitot aspirīna) lietošanas, jo tas var palielināt nevēlamo blakusparādību risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Acetilsalicilskābe

Klīniskie farmakodinamiskie dati liecina, ka vienlaicīga naproksēna lietošana ilgāk kā vienu dienu pēc kārtas var kavēt mazas devas acetilsalicilskābes ietekmi uz trombocītu aktivitāti, un šī inhibīcija var turpināties pat vairākas dienas pēc naproksēna terapijas pārtraukšanas. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav zināma.

Sakarā ar to, ka naproksēns stipri piesaistās plazmas proteīnam, pacienti, kuri vienlaicīgi saņem hidantoīnu, antikoagulantus, citus NPL, aspirīnu vai sulfonamīdus ar augstu piesaisti plazmas proteīnam, ir jānovēro, lai savlaicīgi konstatētu šo zāļu pārdozēšanas simptomus. Pacienti, kuri vienlaicīgi saņem Etrixenal un hidantoīnu, sulfonamīdu vai sulfonilurīnvielu ir jānovēro, lai vajadzības gadījumā pielāgotu devu. Klīniskos pētījumos ar naproksēnu un antikoagulantiem vai sulfonilurīnvielu saturošām zālēm netika novērota mijiedarbība, bet ir ieteicama piesardzība, jo tika novērota mijiedarbība ar citiem šīs klases nesteroīdajiem līdzekļiem.

Lietojot Etrixenal vienlaicīgi ar diurētiskiem līdzekļiem, ir ieteicama piesardzība, jo var samazināties diurētiskā iedarbība. Tika saņemti ziņojumi par to, ka šīs klases dažas zāles inhibēja furosemīda natriurētisko darbību. Diurētiskie līdzekļi var palielināt NPL nefrotoksicitātes risku.

Tika saņemti ziņojumi arī par litija nieru klīrensa inhibīciju, kā rezultātā palielinājās litija koncentrācija plazmā.

Naproksēns un citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi var samazināt antihipertensīvo zāļu iedarbību.

Vienlaicīga NPL un AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana var palielināt nieru darbības traucējumu risku, īpaši pacientiem ar eksistējošu vāju nieru funkciju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga probenecīda lietošana paaugstina naproksēna līmeni plazmā un pagarina tā eliminācijas pusperiodu plazmā.

Vienlaicīgi lietojot metotreksātu, ir ieteicams ievērot piesardzību, jo ir iespējama tā toksicitātes palielināšanās. Ir ziņots, ka dzīvnieku modelī naproksēns starp citiem nesteroīdiem līdzekļiem, mazina metotreksāta sekrēciju nieru kanāliņos.

Kad NPL lieto vienlaicīgi ar sirds glikozīdiem, tie var pastiprināt sirds mazspēju, samazināt glomerulu filtrācijas ātrumu (GFĀ) un palielināt sirds glikozīdu līmeni plazmā.

Tāpat kā ar visiem NPL, ir ieteicama piesardzība, tos lietojot vienlaicīgi ar ciklosporīnu, jo paaugstinās nefrotoksicitātes risks.

NPL nelietot 8-12 dienas pēc mifepristona lietošanas, jo NPL var samazināt mifepristona iedarbību.

Tāpat kā ar visiem NPL ir ieteicama piesardzība tos lietojot vienlaicīgi ar kortikosteroīdiem, jo palielinās kuņģa-zarnu trakta čūlas vai asiņošanas risks.

Dati par dzīvniekiem liecina, ka NPL var palielināt krampju risku, kas saistīts ar hinolona grupas antibiotikām. Pacientiem, kuri lieto hinolonus, var palielināties krampju attīstības risks.

Ir palielināts kuņģa-zarnu trakta asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu), ja antitrombocītu līdzekļus un selektīvos serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitorus (SSAI) lieto vienlaicīgi ar NPL.

Ir iespējams nefrotoksicitātes risks, ja NPL lieto kopā ar takrolimu.

Pastāv paaugstināts hemotoksicitātes risks, ja NPL lieto kopā ar zidovudīnu. Ir pierādījumi par hemartrožu un hematomu palielinātu risku HIV (+) hemofīlijas pacientiem, vienlaikus saņem zidovudīnu un ibuprofēnu.

Ir ieteicams pārtraukt ārstēšanu ar Etrixenal uz laiku, 48 stundas pirms virsnieru funkcionālo testu veikšanas, jo naproksēns var mākslīgi ietekmēt dažus 17-ketogēno steroīdu testu rezultātus. Tāpat naproksēns var ietekmēt dažas metodes urīna 5-hidroksindoletiķskābes noteikšanai.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Prostaglandīnu sintēzes inhibīcija var negatīvi ietekmēt grūtniecību un/vai embrionālo/augļa attīstību.

Epidemioloģisko pētījumu dati liecina par palielinātu spontānā aborta un kardiālo anomāliju, gastrošīzes risku pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitora lietošanas agrīnā grūtniecības posmā. Absolūtais kardiovaskulāras malformācijas risks palielinās no mazāk nekā 1% līdz aptuveni 1,5%. Uzskata, ka šis risks palielinās, pieaugot devai un terapijas ilgumam.

Pierādīts, ka dzīvniekiem prostaglandīnu sintēzes inhibitora ievadīšana pastiprina apaugļotās olšūnas bojāeju pirms un pēc implantācijas un embrija-augļa letalitāti. Turklāt dzīvniekiem, kuriem organoģenēzes laikā ievadīti prostaglandīnu sintēzes inhibitori, ziņots par biežāku dažādu anomāliju, arī kardiovaskulāro, rašanos. Naproksēnu nedrīkst lietot grūtniecības pirmajā un otrajā trimestrī, ja vien nav absolūta nepieciešamība. Ja naproksēnu lieto sievietes, kuras cenšas ieņemt bērnu, vai arī ir pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī, devai jābūt vismazākajai un ārstēšanas ilgumam visīsākajam, cik iespējams.

Trešajā grūtniecības trimestrī visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori auglim var radīt:

• kardiopulmonālu toksicitāti (ar priekšlaicīgu ductus arteriosus slēgšanos un plaušu

hipertensiju);

• nieru darbības traucējumus, kas var progresēt līdz nieru mazspējai ar oligohidramniju.

Mātei un jaundzimušajam, grūtniecības beigās var radīt:

• asinsteces laika pagarināšanos, antiagregācijas efektu, kas var būt pat pie ļoti mazām devām;

• dzemdes kontrakciju nomākšanu, kas izraisa aizkavētas vai ilgstošas dzemdības.

Līdz ar to naproksēns ir kontrindicēts grūtniecības trešajā trimestrī (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Naproksēns ir konstatēts mātes pienā. Etrixenal nav ieteicams lietot barošanas ar krūti laikā.

Fertilitāte

Ir daži pierādījumi, ka zāles, kas inhibē ciklooksigenāzes/prostoglandīnu sintēzi, var traucēt sievietes fertilitāti, ietekmējot ovulāciju (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pārtraucot ārstēšanu, efekts ir atgriezenisks.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Dažiem pacientiem, lietojot Etrixenal, var novērot miegainību, reiboni, vertigo, bezmiegu, nogurumu, redzes traucējumus vai depresiju. Ja pacientiem novēro šīs vai līdzīgas blakusparādības, viņi nedrīkst vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Sekojošs rašanās biežums ir ņemts par pamatu, lai izvērtētu blakusparādības: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz >1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: sāpes vēderā, slikta dūša, aizcietējums, caureja, meteorisms, dispepsija, abdomināls diskomforts un nepatīkama sajūta pakrūtē.

Retāk: kuņģa-zarnu trakta asiņošana, kas dažreiz ir ar letālu iznākumu, galvenokārt gados vecākiem cilvēkiem (skatīt 4.4. apakšpunktu), peptiska čūla, perforācija, augšējās un apakšējās kuņģa-zarnu trakta daļas nosprostojums, nepeptiska kuņģa-zarnu trakta čūla, asinis izkārnījumos, vemšana, asins vemšana, stomatīts.

Reti: čūlainais stomatīts, čūlainā kolīta un Krona slimības paasinājums (skatīt 4.4. apakšpunktu), ezofagīts, gastrīts un pankreatīts.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk: neitropēnija, trombocitopēnija, granulocitopēnija, ieskaitot agranulocitozi, eozonofīlija, leikopēnija.

Nav zināmi: aplastiskā anēmija un hemolītiskā anēmija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti: ir saņemti ziņojumi par paaugstinātas jutības reakcijām pacientiem, kuri ārstēti ar NPL, kuriem anamnēzē, vai bez tās, ir bijušas paaugstinātas jutības reakcijas pret NPL. Tās sevī ietver (a) nespecifiskas alerģiskas reakcijas un anafilaksi; (b) elpošanas sistēmas reaktivitāti, ietverot astmu, astmas simptomu pasliktināšanos, bronhospazmu vai aizdusu, vai (c) dažādus ādas bojājumus, ieskaitot dažādu veidu izsitumus, niezi, nātreni, purpuru, angioneirotisko tūsku un daudz retākas ekfoliatīvas un bullozas dermatozes (ieskaitot epidermālo nekrolīzi un multiformo eritēmu).

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Reti: hiperkaliēmija.

Psihiskie traucējumi

Retāk: bezmiegs, patoloģiski sapņi, depresija, apjukums un halucinācijas.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: reibonis, galvassāpes, neskaidra sajūta galvā, miegainība, parestēzija.

Retāk: nespēja koncentrēties.

Reti: kognitīva disfunkcija.

Ļoti reti: retrobulbārs redzes nerva iekaisums, krampji.

Nav zināmi: aseptisks meningīts (īpaši pacientiem, kuriem ir autoimūni traucējumi, tādi kā sarkanā vilkēde, jaukta saistaudu slimība), ar tādiem simptomiem kā sprandas stīvums, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, drudzis vai dezorientācija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Acu bojājumi

Bieži: redzes traucējumi.

Ļoti reti: radzenes necaurredzamība, papillīts un papillas tūska.

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži: džinkstēšana ausīs.

Reti: dzirdes traucējumi, ieskaitot dzirdes pasliktināšanos un vertigo.

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži: tūska, sirdsklauves.

Retāk: sirds mazspēja un sastrēguma sirds mazspēja.

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka koksibu un dažu NPL (galvenokārt lielās devās un ilgstoši) lietošana var būt saistīta ar arteriālās trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) nelielu riska palielināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk: hipertensija.

Nav zināmi: vaskulīts.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: aizdusa, astma.

Retāk: eozinofīls pneimonīts un plaušu tūska.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk: dzelte, hepatīts ar letālu iznākumu un aknu funkcionālo testu rezultātu novirzes.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: izsitumi uz ādas, ieskaitot ar zāļu lietošanu saistīti izsitumi, nieze, nātrene, ekhimozes, purpura, svīšana.

Retāk: alopēcija, erythema multiforme.

Nav zināmi: Stīvena-Džonsona sindroms, nodozā eritēma, lichen planus, strutaini izsitumi, SSV, epidermālā nekrolīze, toksiskā epidermālā nekrolīze, fotosensitivitātes reakcijas (ieskaitot gadījumus, kad āda atgādina porphyria cutanea tarda „pseidoporfīriju”) vai bullozai epidermolīzei līdzīgas reakcijas.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk: mialģija un muskuļu vājums.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk: glomerulārs nefrīts, intersticiāls nefrīts, nefrotiskais sindroms, hematūrija, paaugstināts kreatinīna līmenis serumā, nieru papillāra nekroze un nieru mazspēja.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Nav zināmi: neauglība sievietēm.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: slāpes.

Retāk: pireksija, nogurums un savārgums.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas simptomi: galvassāpes, dedzināšanas sajūta aiz krūšu kaula, slikta dūša, vemšana, sāpes epigastrijā, kuņģa-zarnu trakta asiņošana, reti caureja, dezorientācija, uzbudinājums, miegainība, reibonis, džinkstēšana ausīs, ģībonis. Nopietnas saindēšanās gadījumā ir iespējama akūta nieru mazspēja un aknu bojājums.

Pēc NPL lietošanas reti var būt respirators nomākums un koma.

Vienā naproksēna pārdozēšanas gadījumā, hipotrombēmijas dēļ, novēroja pārejošu protrombīna laika pagarināšanos, kas varēja būt saistīts ar K vitamīna atkarīgā recēšanas faktora sintēzes selektīvu inhibīciju.

Dažiem pacientiem ir bijuši krampji, bet nav zināms vai tas bija saistīts ar naproksēnu vai nē. Nav zināma kāda ir zāļu deva, kas būtu bīstama dzīvībai.

Pacienti jāārstē simptomātiski, kā nepieciešams. Vienas stundas laikā pēc potenciāli toksiska zāļu daudzuma ieņemšanas, jāapsver aktivētās ogles lietošana. Kā alternatīva pieaugušajiem vienu stundu pēc potenciāli dzīvībai bīstamas devas norīšanas var tikt apsvērta kuņģa skalošana.

Jāpārliecinās, lai būtu laba urinācija.

Rūpīgi jākontrolē nieru un aknu funkcijas.

Pacienti jānovēro vismaz četras stundas pēc potenciāli toksiskas devas norīšanas.

Bieži vai ilgstoši krampji jāārstē, intravenozi ievadot diazepāmu.

Atkarībā no pacienta klīniskā stāvokļa var tikt lietotas citas metodes.

Hemodialīze nesamazina naproksēna koncentrāciju plazmā, jo ir augsta piesaistīšanās pakāpe proteīniem. Taču hemodialīze var būt piemērota pacientiem ar nieru mazspēju, kuri lietojuši naproksēnu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, nesteroīdie, ATĶ kods: M01AE02

Naproksēns ir nesteroīdais pretiekaisuma un pretsāpju savienojums ar pretdrudža īpašībām, kas tika demonstrētas klasiskajā dzīvnieku testa modelī. Naproksēns demonstrē savu pretiekaisuma iedarbību pat dzīvniekiem, kuriem ir izdarīta virsnieru ektomija, parādot, ka tā darbība netiek nodrošinātas ar hipofīzes-virsnieru mehānisma palīdzību.

Naproksēns kavē prostoglandīnu sintēzi (tāpat kā citi NPL). Tāpat kā citiem NPL, tomēr precīzs tā pretiekaisuma mehānisms nav zināms.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Naproksēns pilnībā absorbējas no kuņģa-zarnu trakta un maksimālais līmenis plazmā tiek sasniegts 2-4 stundu laikā. Naproksēns asinīs galvenokārt atrodas neizmainītā veidā un stipri saistās ar plazmas proteīniem. Eliminācijas pusperiods plazmā ir no 12-15 stundām, līdzsvara stāvoklis tiek sasniegts 3 dienu laikā no terapijas sākuma, zāles lietojot 2 reizes dienā. Uzsūkšanās pakāpi būtiski neietekmē ne uzņemtais uzturs, ne lielākā daļa antacīdu. Izvadīšana gandrīz pilnībā notiek ar urīnu, galvenokārt kā konjugētais naproksēns ar nelielu neizmainītu zāļu daudzumu. Bērniem metabolisms ir tāds pats kā pieaugušajiem. Hroniskiem alkoholiķiem ar aknu slimību ir samazināta kopējā naproksēna koncentrācija plazmā, bet nesaistītā naproksēna daudzums pieaug. Gados vecākiem cilvēkiem nesaistīta naproksēna koncentrācija plazmā ir paaugstināta un kopēja koncentrācija plazmā ir neizmainīta.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Toksikoloģisko pētījumu rezultāti atklājuši relatīvi mazu naproksēna nātrija sāls toksicitāti – nevēlamās blakusparādības pārsvarā rodas kuņģa-zarnu traktā. LD50 vērtības pēc perorālas lietošanas bija aptuveni 0,5 g/kg ķermeņa masas žurkām un vairāk nekā 1,0 g/kg ķermeņa masas pelēm, kāmjiem un suņiem. Toksikoloģiskie pētījumi parādījuši, ka peles, truši, pērtiķi un cūkas labi panes atkārtotas naproksēna nātrija sāls devas; toksicitāte izteiktāka ir žurkām un jo īpaši – suņiem. Tāpat kā atkārotas citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas gadījumā, biežāk nevēlamās blakusparādības rodas kuņģa-zarnu traktā un nierēs.

Nav novērota būtiska ietekme uz fertilitāti, lai gan ir dažas liecības par to, ka zāles, kuras inhibē ciklooksigenāzes/ prostaglandīnu sintēzi, var izraisīt fertilitātes traucējumus sievietēm, ietekmējot ovulāciju; pārtraucot ārstēšanu, šī ietekme ir atgriezeniska. Nav novērota embriotoksiska un teratogēna iedarbība. Ja naproksēna nātrija sāli lieto vēlīnā grūsnības periodā, grūsnības laiks paildzinās un dzemdības aizkavējas. Noskaidrots, arī ka naproksēna nātrija sāls var nevēlami ietekmēt augļa kardiovaskulāro sistēmu (priekšlaicīga arteriālā vada slēgšanās, sastrēguma sirds mazspēja, pulmonāla hipertensija). Nav atklāta mutagēna vai kancerogēna naproksēna nātrija sāls iedarbība.

Naproksēna nātrija sāls šķērso placentu un izdalās pienā.

Neklīniskajos pētījumos novērotā iedarbība izpaudās tikai tad, kad ekspozīcija stipri pārsniedza maksimālo kopējo iedarbību cilvēkam, kas liecina par niecīgu nozīmi klīniskajā praksē.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts

Kukurūzes ciete

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Povidons (K-29/32)

Cietes nātrija glikolāts (A tips)

Magnija stearāts

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Etrixenal tabletes ir iepakotas PVH/PE/PVDH/Alumīnija blistera iepakojumā.

Kartona kastītē ir 10 vai 20 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Proenzi s.r.o.

Oldřichovice 44

739 61 Třinec,

Čehija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

14-0244

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2014. gada 4.decembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05.12.2018