Egolanza 5 mg apvalkotās tabletes
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Olanzapinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
10-0342-01
10-0342
Egis Pharmaceuticals PLC Site number 2, Hungary
12-JUN-15
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
5 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Egis Pharmaceuticals PLC, Hungary
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Egolanza 5 mg apvalkotās tabletes
Egolanza 7,5 mg apvalkotās tabletes
Egolanza 10 mg apvalkotās tabletes
Egolanza 15 mg apvalkotās tabletes
Egolanza 20 mg apvalkotās tabletes
olanzapinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tas var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt
Kas ir Egolanza un kādam nolūkam tās lieto
Kas Jums jāzina pirms Egolanza lietošanas
Kā lietot Egolanza
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Egolanza
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Egolanza un kādam nolūkam tās lieto
Egolanza satur aktīvo vielu olanzapīnu. Egolanza pieder zāļu grupai, ko sauc par antipsihotiskiem līdzekļiem un tās tiek lietotas, lai ārstētu pacientus, kam ir šādi traucējumi:
šizofrēnijas jeb slimības ārstēšanai, kuras simptomi ir neesošu lietu sadzirdēšana, saredzēšana vai sajušana, maldīgi uzskati, neparasts aizdomīgums un atsvešināšanās. Ar šo slimību slimojoši cilvēki var justies arī nomākti, satraukti vai saspringti.
mēreni vai ļoti izteiktas mānijas epizodes ar tādiem simptomiem kā uzbudinājums vai eiforija.
Pierādīts, ka Egolanza nepieļauj šo simptomu recidīvus pacientiem, kam ir bipolāri traucējumi un kam mānijas epizodes ir reaģējušas uz ārstēšanu ar olanzapīnu.
2. Kas Jums jāzina pirms Egolanza lietošanas
Nelietojiet Egolanza šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret olanzapīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Alerģiska reakcija var izpausties ar izsitumiem, niezi, sejas pietūkumu, lūpu pietūkumu vai aizdusu. Ja tā notiek ar Jums, pasakiet to ārstam;
- ja Jums agrāk diagnosticētas acu problēmas, piemēram, daži glaukomas (palielināts spiediens acī) veidi.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Egolanza lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.
Egolanza nav ieteicams gados vecākiem pacientiem ar demenci, jo ir iespējamas nopietnas blakusparādības,
šī tipa zāles var izraisīt neparastas kustības, galvenokārt sejas vai mēles kustības. Ja Jums rodas šāds traucējums pēc Egolanza lietošanas, izstāstiet to ārstam;
ļoti retos gadījumos šā tipa zāles izraisa drudzi kopā ar paātrinātu elpošanu, svīšanu, muskuļu stīvumu un miegainību. Ja Jums rodas šādi traucējumi, nekavējoties sazinieties ar ārstu;
pacientiem, kuri lietojuši Egolanza, ir novērots ķermeņa masas pieaugums. Jums un Jūsu ārstam ir regulāri jāpārbauda Jūsu ķermeņa masa. Ja nepieciešams, apsveriet iespēju griezties pie dietologa vai padoma par diētas plānu;
pacientiem, kuri lietojuši Egolanza, ir novērots augsts cukura līmenis asinīs un augsts tauku (triglicerīdi un holesterīns) līmenis. Jūsu ārstam ir jāveic cukura un attiecīgo tauku līmeņa pārbaude pirms Jūs sākat lietot Egolanza un regulāri ārstēšanās laikā;
ja Jums vai kādam no Jūsu ģimenes locekļiem ir bijuši asins trombi, pastāstiet to ārstam, jo šīs zāles var veicināt asins trombu veidošanos.
Ja slimojat ar kādu no tālāk minētām slimībām, pastāstiet to ārstam pēc iespējas ātrāk:
insults vai “mini” insults (īslaicīgi insulta simptomi),
Parkinsona slimība,
priekšdziedzera slimība,
zarnu nosprostojums (paralītisks ileuss),
aknu vai nieru slimība,
asins sastāva pārmaiņas,
sirds slimība,
cukura diabēts,
krampji,
ja Jūs zināt, ka Jums varētu būt sāļu zudums organismā, kā ilgstošas smagas caurejas un vemšanas (slikta dūša) vai diurētiķu lietošanas rezultāts.
Ja Jums ir demence, Jums vai Jūsu aprūpētājam/radiniekam jainformē ārsts, vai Jums kādreiz ir bijis insults vai “mini”insults.
Ja esat vecāks par 65 gadiem, parastai piesardzībai ārsts var kontrolēt Jūsu asinsspiedienu.
Bērni un pusaudži
Egolanza nedrīkst lietot pacienti, kas jaunāki par 18 gadiem.
Citas zāles un Egolanza
Citas zāles Egolanza lietošanas laikā lietojiet tikai tad, ja ārsts Jums to atļāvis. Lietojot Egolanza kombinācijā ar antidepresantiem vai zālēm, ko lieto trauksmes mazināšanai vai, lai atvieglotu iemigšanu (trankvilizatoriem), Jūs varat būt miegains.
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Ir īpaši svarīgi pastāstīt ārstam, ka lietojat:
• zāles Parkinsona slimības ārstēšanai;
• karbamazepīnu (pretepilepsijas līdzeklis un garastāvokļa stabilizētājs), fluvoksamīnu
(antidepresants) vai ciprofloksacīnu (antibiotisks līdzeklis), jo var būt jāmaina Jums nozīmētā Egolanza deva.
Egolanza kopā ar alkoholu
Nedzeriet alkoholiskus dzērienus, ja esat lietojis Egolanza, jo kopā ar alkoholu tās var izraisīt miegainību.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Grūtniecības laikā Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles, ja vien Jūs to neesat apspriedusi ar ārstu.
Šīs zāles nedrīkst lietot barošanas ar krūti laikā, jo nedaudz Egolanza var izdalīties mātes pienā.
Jaundzimušajiem bērniem, kuri dzimuši mātēm, kuras lietojušas Egolanza pēdējā grūtniecības trimestrī (grūtniecības pēdējos trīs mēnešos), varētu būt šādi simptomi: trīce, muskuļu stīvums un/vai vājums, miegainība, uzbudinājums, apgrūtināta elpošana, barības uzņemšanas grūtības. Ja Jūsu bērnam parādās kāds no šiem simptomiem, iespējams Jums nepieciešams sazināties ar Jūsu ārstu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Lietojot Egolanza, pastāv risks, ka varat kļūt miegains. Ja tā notiek, Jūs nedrīkstat vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Informējiet ārstu.
Egolanza satur laktozi. Ja ārsts Jums teicis, ka Jums ir kādu cukuru nepanesība, sazinieties ar ārstu pirms šo zāļu lietošanas.
3. Kā lietot Egolanza
Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta norādījumiem. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ārsts pateiks, cik daudz un cik ilgi Egolanza Jums jālieto. Egolanza dienas deva ir 5 – 20 mg. Konsultējieties ar ārstu, ja simptomi atjaunojas, taču nepārtrauciet Egolanza lietošanu, ja vien ārsts nav to ieteicis.
Egolanza jālieto vienu reizi dienā – kā norādījis ārsts. Mēģiniet lietot tabletes katru dienu vienā un tai pašā laikā. Nav svarīgi, vai Jūs tās lietojat ēdienreizē vai citā laikā. Egolanza paredzētas iekšķīgai lietošanai. Jums jānorij Egolanza tabletes veselas, uzdzerot ūdeni.
5 mg tableti var sadalīt vienādās devās.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Egolanza nedrīkst lietot pacienti, kas jaunāki par 18 gadiem.
Ja esat lietojis Egolanza vairāk nekā noteikts
Pacientiem, kas lietojuši vairāk Egolanza tabletes nekā noteikts, ir bijuši šādi simptomi: ātra sirdsdarbība, uzbudinājums/agresivitāte, grūtības runāt, neparastas kustības (īpaši sejas un mēles) un pavājināta apziņa. Citi simptomi var būt akūts apjukums, krampji (epilepsija), koma, drudža, paātrinātas elpošanas, svīšanas, muskuļu stīvuma un miegainības kombinācija, palēnināta elpošana, aspirācija, augsts vai zems asinsspiediens, patoloģisks sirds ritms. Ja Jums ir kāds no iepriekšminētiem simptomiem, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai slimnīcu. Parādiet ārstam tablešu paciņu.
Ja esat aizmirsis lietot Egolanza
Ieņemiet tabletes līdzko atceraties. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.
Ja pārtraucat lietot Egolanza
Nepārtrauciet tablešu lietošanu tikai tāpēc, ka jūtaties labāk. Ir svarīgi turpināt Egolanza lietošanu tik ilgi, cik ieteicis ārsts.
Pēkšņi pārtraucot Egolanza lietošanu, var rasties tādi simptomi kā svīšana, bezmiegs, trīce, trauksme vai slikta dūša un vemšana. Ārsts var ieteikt Jums pakāpeniski samazināt devu pirms ārstēšanas pārtraukšanas.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir:
• neparastas kustības (bieža blakusparādība, kas var izpausties līdz 1 no katriem 10 cilvēkiem), kas galvenokārt ietekmē seju vai mēli;
• asins recekļi vēnās (retāka blakusparādība, kas var izpausties līdz 1 no katriem 100 cilvēkiem), īpaši kāju vēnās (to simptomi ir kāju tūska, sāpes un apsārtums), kas caur asinsvadiem var pārvietoties līdz plaušām, izraisot sāpes krūšu kurvī un apgrūtinātu elpošanu. Ja pamanāt kādus no šiem simptomiem, nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību;
• drudzis kopā ar paātrinātu elpošanu, svīšanu, muskuļu stīvumu un miegainību (šīs
blakusparādības biežumu pēc pieejamajiem datiem nav iespējams noteikt).
Ļoti biežas blakusparādības (var izpausties vairāk nekā 1 no katriem 10 cilvēkiem):
• svara pieaugums,
• miegainība,
• prolaktīna (hormona, kas veicina piena rašanos) līmeņa paaugstināšanās asinīs,
• ārstēšanas sākumā dažiem pacientiem ir iespējams reibonis vai ģībšana (ar lēnu sirdsdarbību), īpaši, pieceļoties no guļus vai sēdus stāvokļa. Tas parasti pāriet pats no sevis, taču, ja tā nenotiek, pastāstiet par to ārstam.
Biežas blakusparādības (var izpausties līdz 1 no katriem 10 cilvēkiem):
• dažu asinsšūnu un tauku līmeņa izmaiņas,
• pārejošs aknu enzīmu līmeņa pieaugums ārstēšanas sākumā,
• cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs un urīnā,
• urīnskābes un kreatinīna fosfokināzes līmeņa paaugstināšanās asinīs,
• pastiprināta izsalkuma sajūta,
• reibonis,
• nemiers,
• trīce,
• aizcietējums,
• sausa mute,
• izsitumi,
• spēku izsīkums,
• spēcīgi izteikts nogurums,
• ūdens aizture, kura izraisa roku, potīšu vai pēdu pietūkumu,
• drudzis,
• locītavu sāpes,
• seksuāla disfunkcija, piemēram, dzimumtieksmes pazemināšanās vīriešiem un sievietēm vai erektila disfunkcija vīriešiem.
Retākas blakusparādības (var izpausties līdz 1 no katriem 100 cilvēkiem):
• paaugstināta jutība (piem., pietūkums mutē un rīklē, nieze, izsitumi),
• diabēts vai diabēta paasināšanās, reizēm ar ketoacidozi (ketonvielas asinīs un urīnā) vai komu,
• krampji, kas parasti saistīti ar jau iepriekš bijušiem krampjiem (epilepsiju),
• muskuļu stīvums vai spazmas (ieskaitot acu kustības),
• nemierīgo kāju sindroms
• runas problēmas,
• lēna sirdsdarbība,
• jutība pret saules gaismu,
• deguna asiņošana,
• vēdera uzpūšanās,
• atmiņas zudums vai aizmāršība,
• urīna nesaturēšana,
• nespēja urinēt,
• matu izkrišana,
• mēnešreižu trūkums vai samazināšanās,
• vīriešiem un sievietēm pārmaiņas krūšu dziedzeros, piemēram, patoloģiska piena veidošanās vai patoloģiska augšana.
Retas blakusparādības (var izpausties līdz 1 no katriem 1000 cilvēkiem):
• ķermeņa temperatūras pazemināšanās,
• sirdsdarbības ritma traucējumi,
• pēkšņa neizskaidrojama nāve,
• aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas izraisa asas sāpes vēderā, drudzi un sliktu dūšu,
• aknu slimība, kas izpaužas kā ādas un acu baltās daļas dzelte,
• muskuļu slimība, kas izpaužas kā neizskaidrojamas sāpes,
• ilgstoša un/vai sāpīga erekcija.
Lietojot Egolanza, gados vecākiem pacientiem (vecākiem par 65 gadiem) ar demenci ir iespējams insults, pneimonija, urīna nesaturēšana, kritieni, ļoti liels nogurums, redzes halucinācijas, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, ādas apsārtums un grūtības staigāt. Ir ziņots par atsevišķiem nāves gadījumiem šajā konkrētajā pacientu grupā.
Pacientiem ar Parkinsona slimību Egolanza var pastiprināt simptomus.
Ļoti reti sastopamas blakusparādības ietver smagas alerģiskas reakcijas, piemēram, zāļu izraisītu reakciju ar eozinofīlijas un sistēmiskiem simptomiem (DRESS). DRESS sākotnēji izpaužas kā gripai līdzīgi simptomi ar izsitumiem uz sejas, un vēlāk kā paplašināti izsitumi, augsta temperatūra, palielināti limfmezgli, paaugstināts aknu enzīmu līmenis asins analīzēs un noteikta šūnu veida – balto asinsķermenīšu – skaita palielināšanās (eozinofīlija).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Egolanza
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc „Der. līdz..” Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Nelietot šīs zāles, ja pamanāt vizuālus bojājumus (piem., krāsas izmaiņas).
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Egolanza satur
- Aktīvā viela ir olanzapīns. Katra Egolanza tablete satur 5 mg, 7,5 mg, 10 mg, 15 mg vai 20 mg aktīvās vielas. Precīzais aktīvās vielas daudzums ir norādīts uz Egolanza tablešu iepakojuma.
Citas sastāvdaļas ir
Egolanza 5mg apvalkotās tabletes
Tabletes kodols: mikrokristāliskā celuloze; laktozes monohidrāts(40,98 mg); hidroksipropilceluloze; krospovidons; magnija stearāts.
Apvalks: hipromeloze; hinolīna dzeltenais (E 104); Opadry -Y-1-7000 Baltais (hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 400).
Egolanza 7,5 mg apvalkotās tabletes
Tabletes kodols: mikrokristāliskā celuloze; laktozes monohidrāts(61,47 mg); hidroksipropilceluloze; krospovidons; magnija stearāts.
Apvalks: hipromeloze; hinolīna dzeltenais (E 104); Opadry -Y-1-7000 Baltais (hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 400).
Egolanza 10 mg apvalkotās tabletes
Tabletes kodols: mikrokristāliskā celuloze; laktozes monohidrāts(81,97 mg); hidroksipropilceluloze; krospovidons; magnija stearāts.
Apvalks: hipromeloze; hinolīna dzeltenais (E 104); Opadry -Y-1-7000 Baltais (hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 400).
Egolanza 15 mg apvalkotās tabletes
Tabletes kodols: mikrokristāliskā celuloze; laktozes monohidrāts(122,95 mg); hidroksipropilceluloze; krospovidons; magnija stearāts.
Apvalks: hipromeloze; hinolīna dzeltenais (E 104); Opadry -Y-1-7000 Baltais (hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 400).
Egolanza 20 mg apvalkotās tabletes
Tabletes kodols: mikrokristāliskā celuloze; laktozes monohidrāts(163,94 mg); hidroksipropilceluloze; krospovidons; magnija stearāts.
Apvalks: hipromeloze; hinolīna dzeltenais (E 104); Opadry -Y-1-7000 Baltais (hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 400).
Egolanza ārējais izskats un iepakojums
Izskats:
Egolanza 5mg apvalkotās tabletes
Dzeltenas, iegarenas, bikonveksas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē, stilizētu “E” un “402” otrā pusē.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
Egolanza 7,5mg apvalkotās tabletes
Dzeltenas, apaļas, bikonveksas tabletes ar stilizētu “E” un “403” vienā pusē.
Egolanza 10mg apvalkotās tabletes
Dzeltenas, apaļas, bikonveksas tabletes ar stilizētu “E” un “404” vienā pusē.
Egolanza 15mg apvalkotās tabletes
Dzeltenas, apaļas, bikonveksas tabletes ar stilizētu “E” un “405” vienā pusē.
Egolanza 20mg apvalkotās tabletes
Dzeltenas, apaļas, bikonveksas tabletes ar stilizētu “E” un “406” vienā pusē.
Iepakojums:
Egolanza 5mg apvalkotās tabletes
Ir pieejamas OPA/Al/PVH //Al blisteros pa 28, 42, 49 un 56 tabletēm kartona kastītē.
Egolanza 7,5mg apvalkotās tabletes
Ir pieejamas OPA/Al/PVH //Al blisteros pa 28, 42, 49 un 56 tabletēm kartona kastītē.
Egolanza 10mg apvalkotās tabletes
Ir pieejamas OPA/Al/PVH //Al blisteros pa 28, 42, 49 un 56 tabletēm kartona kastītē.
Egolanza 15mg apvalkotās tabletes
Ir pieejamas OPA/Al/PVH //Al blisteros pa 28, 42, 49 un 56 tabletēm kartona kastītē.
Egolanza 20mg apvalkotās tabletes
Ir pieejamas OPA/Al/PVH //Al blisteros pa 28, 42, 49 un 56 tabletēm kartona kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reğistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reğistrācijas apliecības īpašnieks:
EGIS Pharmaceuticals PLC
H-1106 Budapest, Keresztúri út 30-38
Ungārija
Ražotājs:
EGIS Pharmaceuticals PLC
H-1165 Budapest, Bökényföldi út 118-120.
Ungārija
Šīs zāles Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Bulgārija: Egolanza 5 mg, 7,5 mg, 10 mg, 15 mg, 20 mg филмирани таблетки
Čehija: Egolanza 5 mg, 7,5 mg, 10 mg, 15 mg, 20 mg
Ungārija: Egolanza 5 mg, 7,5 mg, 10 mg, 15 mg, 20 mg filmtabletta
Latvija: Egolanza 5 mg, 7,5 mg, 10 mg, 15 mg, 20 mg apvalkotās tabletes
Lietuva: Egolanza 5 mg, 7,5 mg, 10 mg, 15 mg, 20 mg plévele dengtos tabletés
Polija: Egolanza
Rumānija: Egolanza 5 mg, 7,5 mg, 10 mg, 15 mg, 20 mg comprimate filmate
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 06/2017
SASKAŅOTS ZVA 06-07-2017
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Egolanza 5 mg apvalkotās tabletes
Egolanza 7,5 mg apvalkotās tabletes
Egolanza 10 mg apvalkotās tabletes
Egolanza 15 mg apvalkotās tabletes
Egolanza 20 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Egolanza 5 mg apvalkotās tabletes
Katra apvalkotā tablete satur 5 mg olanzapīna (7,03 mg olanzapīna dihidrohlorīda trihidrāta veidā.)(Olanzapinum)
Egolanza 7,5 mg apvalkotās tabletes
Katra apvalkotā tablete satur 7,5 mg olanzapīna (10,55 mg olanzapīna dihidrohlorīda trihidrāta veidā.) (Olanzapinum)
Egolanza 10 mg apvalkotās tabletes
Katra apvalkotā tablete satur 10 mg olanzapīna (14,06 mg olanzapīna dihidrohlorīda trihidrāta veidā.) (Olanzapinum)
Egolanza 15 mg apvalkotās tabletes
Katra apvalkotā tablete satur 15 mg olanzapīna (21,09 mg olanzapīna dihidrohlorīda trihidrāta veidā.) (Olanzapinum)
Egolanza 20 mg apvalkotās tabletes
Katra apvalkotā tablete satur 20 mg olanzapīna (28,12 mg olanzapīna dihidrohlorīda trihidrāta veidā.) (Olanzapinum)
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
Katra Egolanza 5mg apvalkotā tablete satur 40,98 mg laktozes monohidrāta
Katra Egolanza 7,5mg apvalkotā tablete satur 61,47 mg laktozes monohidrāta
Katra Egolanza 10mg apvalkotā tablete satur 81,97 mg laktozes monohidrāta
Katra Egolanza 15mg apvalkotā tablete satur 122,95 mg laktozes monohidrāta
Katra Egolanza 20mg apvalkotā tablete satur 163,94 mg laktozes monohidrāta
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete
Egolanza 5 mg apvalkotās tabletes
Dzeltenas, iegarenas, bikonveksas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē, stilizētu “E” un “402” otrā pusē.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
Egolanza 7,5mg apvalkotās tabletes
Dzeltenas, apaļas, bikonveksas tabletes ar stilizētu “E” un “403” vienā pusē
Egolanza 10mg apvalkotās tabletes
Dzeltenas, apaļas, bikonveksas tabletes ar stilizētu “E” un “404” vienā pusē
Egolanza 15mg apvalkotās tabletes
Dzeltenas, apaļas, bikonveksas tabletes ar stilizētu “E” un “405” vienā pusē
Egolanza 20mg apvalkotās tabletes
Dzeltenas, apaļas, bikonveksas tabletes ar stilizētu “E” un “406” vienā pusē
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Pieaugušie
Olanzapīns indicēts šizofrēnijas ārstēšanai.
Olanzapīns ir efektīvs klīniskā stāvokļa uzlabošanās uzturēšanā ilgstošas terapijas laikā pacientiem, kam bijusi atbilde uz sākumterapiju.
Olanzapīns indicēts vidēji smagas vai smagas mānijas epizodes ārstēšanai.
Pacientiem, kam mānijas epizodi izdevies mazināt ar olanzapīnu, tas ir indicēts recidīvu profilaksei pacientiem ar bipolāriem traucējumiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušie
Šizofrēnija: ieteicamā olanzapīna sākumdeva ir 10 mg dienā.
Mānijas epizode: sākumdeva ir 15 mg vienā dienas devā monoterapijā vai 10 mg dienā kombinētas terapijas gadījumā (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Bipolāru traucējumu recidīvu profilakse: ieteicamā sākumdeva ir 10 mg dienā. Pacientiem, kas olanzapīnu saņēmuši mānijas epizodes ārstēšanai, turpiniet terapiju recidīvu profilaksei tādā pašā devā. Ja rodas jauna mānijas, jaukta vai depresijas epizode, olanzapīna lietošana ir jāturpina (pielāgojot devu, kā nepieciešams), izmantojot papildterapiju, lai saskaņā ar klīniskām indikācijām novērstu garastāvokļa simptomus.
Šizofrēnijas, mānijas epizodes ārstēšanas un bipolāru traucējumu recidīvu profilakses laikā dienas devu var turpmāk pielāgot 5 – 20 mg dienas devas robežās, pamatojoties uz individuālo klīnisko stāvokli. Pārsniegt ieteikto sākumdevu ieteicams tikai pēc atbilstošas atkārtotas klīniskas novērtēšanas. Devu drīkst palielināt ne ātrāk kā ik pēc 24 stundām. Pārtraucot olanzapīna lietošanu, deva jāsamazina pakāpeniski.
Īpašās pacientu grupas
Gados vecāki pacienti
Parasti nav indicēta mazākas sākumdevas (5 mg dienā) lietošana, taču tas jāapsver pacientiem 65 gadu vecumā un vecākiem, ja to attaisno klīniskie faktori (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacienti ar nieru un/vai aknu darbības traucējumiem
Šiem pacientiem jāapsver mazākas sākumdevas (5 mg) lietošana. Vidēji smagas aknu mazspējas gadījumā (A vai B pakāpes ciroze pēc Child-Pugh klasifikācijas) sākumdevai jābūt 5 mg un tā jāpalielina piesardzīgi.
Smēķētāji
Nesmēķētājiem, salīdzinot ar smēķētājiem, sākumdeva un devas robežas parasti netiek mainītas. Smēķēšana var inducēt olanzapīna metabolismu. Ieteicama klīniskā uzraudzība un, ja nepieciešams, var apsvērt olanzapīna devas palielināšanu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Mazākas sākumdevas nepieciešamība jāapsver pacientiem, kam ir vairāku faktoru kombinācija (sieviešu dzimums, liels vecums, nesmēķēšana), kas var palēnināt metabolismu. Ja šiem pacientiem indicēta devas palielināšana, tā jāveic piesardzīgi.
(Skatīt 4.5. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Olanzapīns nav ieteicams bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav informācijas par
drošumu un efektivitāti. Īstermiņa pētījumos pusaudžiem salīdzinājumā ar pieaugušajiem biežāk tika novērots svara pieaugums, lipīdu un prolaktīna izmaiņas (skatīt 4.4., 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai
Olanzapīnu var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm, jo uzturs neietekmē uzsūkšanos.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Pacienti ar zināmu šaura leņķa glaukomas risku.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Antipsihotisko līdzekļu terapijas laikā pacienta klīniskais stāvoklis var uzlaboties pēc vairākām dienām vai dažām nedēļām. Šajā laikā pacients rūpīgi jānovēro.
Ar demenci saistīta psihoze un/vai uzvedības traucējumi
Olanzapīns nav ieteicams lietot pacientiem ar demenci saistītas psihozes un/vai uzvedības traucējumu ārstēšanai, sakarā ar palielināto mirstību un lielāku cerebrovaskulāro traucējumu iespējamību. Placebo kontrolētos klīniskos pētījumos (6 – 12 nedēļas) gados veciem pacientiem (vidējais vecums 78 gadi) ar demenci un/vai uzvedības traucējumiem nāves gadījumu skaits ar olanzapīnu ārstētiem pacientiem bija divreiz lielāks nekā ar placebo ārstētiem pacientiem (attiecīgi 3,5 % un 1,5 %). Palielinātais nāves gadījumu skaits nebija saistīts ar olanzapīna devu (vidējā dienas deva 4,4 mg) vai ārstēšanas ilgumu. Riska faktori, kas var predisponēt šo pacientu grupu palielinātai mirstībai, ir vecums > 65 gadiem, disfāgija, sedācija, nepietiekams uzturs, kā arī dehidratācija, plaušu slimības (piem., pneimonija ar aspirāciju vai bez tās) vai vienlaicīga benzodiazepīnu lietošana. Tomēr ar olanzapīnu ārstētu pacientu miršanas gadījumu skaits salīdzinājumā ar pacientiem, kuri tika ārstēti ar placebo, bija lielāks neatkarīgi no šiem riska faktoriem.
Tajos pašos klīniskajos pētījumos tika ziņots par cerebrovaskulāriem notikumiem (CVN, piemēram, insultu, pārejošiem išēmiskiem smadzeņu asinsrites traucējumiem), tostarp letāliem gadījumiem. Ar olanzapīnu ārstētiem pacientiem CVN skaits bija trīs reizes lielāks nekā pacientiem, kuri tika ārstēti ar placebo (attiecīgi 1,3 % un 0,4%). Visiem ar olanzapīnu un placebo ārstētajiem pacientiem, kam radās cerebrovaskulāri notikumi, iepriekš bija riska faktori. Vecums > 75 gadiem un vaskulāra/jaukta demence tika atzīti par riska faktoriem, kas ārstēšanas ar olanzapīnu laikā var izraisīt CVN. Olanzapīna efektivitāte šajos pētījumos netika noteikta.
Parkinsona slimība
Olanzapīna lietošana dopamīna agonistu izraisītas psihozes ārstēšanai pacientiem ar Parkinsona slimību nav ieteicama. Klīniskos pētījumos ļoti bieži un biežāk nekā lietojot placebo ziņots par parkinsonisma simptomu un halucināciju pastiprināšanos (skatīt 4.8. apakšpunktu), un olanzapīns psihotisko simptomu ārstēšanā nebija efektīvāks par placebo. Šajos pētījumos pacientu stāvoklis vispirms tika stabilizēts ar mazāko efektīvo pretparkinsonisma līdzekļa (dopamīna agonista) devu, un pētījuma laikā pretparkinsonisma līdzekli un tā devu nedrīkstēja mainīt. Olanzapīna lietošanu sāka ar 2,5 mg dienā un titrēja maksimāli līdz 15 mg dienā pēc pētnieka ieskatiem.
Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms (ĻNS)
ĻNS ir iespējami dzīvībai bīstams stāvoklis, ko izraisa antipsihotiski līdzekļi. Lietojot olanzapīnu, retos gadījumos arī ziņots par ĻNS rašanos. ĻNS klīniskās izpausmes ir hiperpireksija, muskuļu rigiditāte, psihiski traucējumi un veģetatīvās nervu sistēmas labilitātes izpausmes (mainīgs pulss vai asinsspiediens, tahikardija, pastiprināta svīšana un sirds ritma traucējumi). Citas izpausmes var būt paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis, mioglobīnūrija (rabdomiolīze) un akūta nieru mazspēja. Ja pacientam tiek konstatētas ĻNS pazīmes vai simptomi vai neskaidras cilmes izteikts drudzis bez citām ĻNS klīniskām izpausmēm, jāpārtrauc visu antipsihotisko līdzekļu, arī olanzapīna, lietošana.
Hiperglikēmija un cukura diabēts
Retāk ziņots par hiperglikēmiju un/vai jau esoša cukura diabēta paasinājumu, kas reizēm saistīts ar ketoacidozi vai komu, to vidū arī par dažiem letāliem gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Dažos gadījumos ziņots par iepriekš bijušu palielinātu ķermeņa masu, kas var būt predisponējošs faktors. Ieteicama atbilstoša klīniska uzraudzība saskaņā ar izmantotajām antipsihotisko līdzekļu lietošanas vadlīnijām, piemēram, glikozes rādītāju noteikšana asinīs pirms terapijas,12 nedēļas pēc terapijas uzsākšanas ar olanzapīnu un reizi gadā pēc tam. Pacientus, kas tiek ārstēti ar jebkuru antipsihotisku līdzekli, arī olanzapīnu, jānovēro, vai nerodas hiperglikēmijas pazīmes un simptomi (piemēram, polidipsija, poliūrija, polifāgija un vājums), un pacienti ar cukura diabētu vai cukura diabēta riska faktoriem regulāri jāuzrauga, vai nepasliktinās glikēmijas kontrole. Regulāri jāpārbauda ķermeņa masa, piemēram, pirms terapijas, 4, 8 un 12 nedēļas pēc terapijas uzsākšanas ar olanzapīnu un reizi trijos mēnešos pēc tam.
Lipīdu izmaiņas
Ar placebo kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem, kuri tika ārstēti ar olanzapīnu, novēroja nevēlamas lipīdu izmaiņas (skatīt 4.8. apakšpunktu Nevēlamās blakusparādības). Lipīdu izmaiņu gadījumā jārīkojas atbilstoši klīniskajai ainai, īpaši pacientiem ar dislipidēmiju un cilvēkiem ar dislipidēmijas riska faktoriem. Pacientiem, kas tiek ārstēti ar jebkuriem antipsihotiskiem līdzekļiem, arī Egolanza, regulāri jāpārbauda lipīdu līmenis saskaņā ar izmantotām antipsihotisko līdzekļu lietošanas vadlīnijām, piemēram, pirms terapijas, 12 nedēļas pēc terapijas uzsākšanas ar olanzapīnu un reizi 5 gados pēc tam.
Antiholīnerģiska aktivitāte
Olanzapīnam in vitro pierādīta antiholīnerģiska aktivitāte, tomēr klīnisko pētījumu pieredze atklāja retas ar šo iedarbību saistītas izpausmes. Taču, tā kā klīniskā pieredze par olanzapīna lietošanu pacientiem ar blakusslimībām ir ierobežota, jāievēro piesardzība, ordinējot zāles pacientiem ar prostatas hipertrofiju, paralītisku ileusu vai līdzīgām slimībām.
Aknu darbība
Bieži, īpaši ārstēšanas sākumā, konstatēta pārejoša asimptomātiska aknu aminotransferāžu, AlAT un AsAT līmeņa paaugstināšanās. Piesardzība jāievēro un jānodrošina turpmākie novērojumi pacientiem ar paaugstinātu AlAT un/vai AsAT līmeni, aknu bojājuma pazīmēm un simptomiem, iepriekš bijušām slimībām, kas saistītas ar funkcionāliem aknu traucējumiem, un pacientiem, kas tiek ārstēti ar iespējami hepatotoksiskiem preparātiem. Gadījumos, kad diagnosticēts hepatīts (ieskaitot hepatocelulārus, holestātiskus vai jauktus aknu bojājumus), olanzapīna terapija jāpārtrauc.
Neitropēnija
Jāievēro piesardzība pacientiem ar jebkura iemesla mazu leikocītu un/vai neitrofīlo skaitu, pacientiem, kas saņem zināmas neitropēniju izraisošas zāles, pacientiem ar zāļu izraisītu kaulu smadzeņu funkcijas nomākumu/toksicitāti anamnēzē, pacientiem ar blakusslimību, staru vai ķīmijterapijas izraisītu kaulu smadzeņu nomākumu un pacientiem ar hipereozinofiliju vai mieloproliferatīvu slimību. Vienlaikus lietojot olanzapīnu un valproātu, bieži ziņots par neitropēniju (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Ārstēšanas pārtraukšana
Reti (≥0,01% un <0,1%) pēc pēkšņas olanzapīna lietošanas pārtraukšanas ziņots par tādiem akūtiem simptomiem kā svīšana, bezmiegs, trīce, trauksme, slikta dūša vai vemšana.
QT intervāls
Klīniskos pētījumos pacientiem, kuri tika ārstēti ar olanzapīnu (salīdzinot ar placebo grupu), retāk (0,1% līdz 1%) tika novērota klīniski nozīmīga QTc intervāla pagarināšanās (Fridericia QT korekcija [QTcF]≥500 msec jebkurā laikā no pētījuma sākuma pacientiem ar sākotnējo QTcF<500 msec).
Tomēr, jāievēro piesardzība, lietojot olanzapīnu kopā ar medikamentiem, kas pagarina QTc intervālu, īpaši gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar iedzimtu gara QT intervāla sindromu, sastrēguma sirds mazspēju, sirds hipertrofiju, hipokaliēmiju vai hipomagniēmiju.
Trombembolija
Retāk (≥ 0,1% un < 1%) ir ziņots par īslaicīgu saistību starp olanzapīna terapiju un venozo trombemboliju. Nav konstatēta cēloniska saistība starp venozo trombemboliju un olanzapīna terapiju. Tomēr, ņemot vērā to, ka šizofrēnijas pacientiem bieži ir novērojami iegūti venozās trombembolijas riska faktori, ir jāapzina visi iespējamie riska faktori, kas varētu izraisīt venozo trombemboliju (piem., pacienta imobilizācija), un jānodrošina atbilstoša profilakse.
Vispārīgā ietekme uz CNS
Tā kā olanzapīnam ir primāra ietekme uz CNS, jāievēro piesardzība, ja to lieto kombinācijā ar citiem centrālas darbības līdzekļiem un alkoholu. Tā kā olanzapīnam in vitro raksturīgs dopamīna antagonisms, tas var darboties pretēji tiešu un netiešu dopamīna agonistu iedarbībai.
Krampji
Olanzapīns piesardzīgi jālieto pacientiem, kam anamnēzē ir krampji vai kas pakļauti krampju slieksni pazeminošu faktoru ietekmei. Pacientiem, kas lieto olanzapīnu, par krampju rašanos ziņots retāk. Lielākai daļai šo pacientu tika ziņots par krampjiem anamnēzē vai krampju riska faktoriem.
Tardīvā diskinēzija
Salīdzinošos pētījumos, kas ilga vienu gadu vai mazāk, olanzapīns statistiski nozīmīgi mazāk izraisīja diskinēzijas, kam nepieciešama ārstēšana. Tomēr tardīvās diskinēzijas risks palielinās ilgstošas terapijas laikā, tādēļ jāapsver devas mazināšana vai lietošanas pārtraukšana, ja pacientam olanzapīna terapijas laikā rodas tardīvās diskinēzijas simptomi. Šie simptomi var īslaicīgi pastiprināties vai pat rasties pēc terapijas pārtraukšanas.
Posturāla hipotensija
Klīniskos pētījumos ar gados vecākiem pacientiem, kas lietoja olanzapīnu, dažkārt tika novērota posturāla hipotensija. Pacientiem pēc 65 gadu vecuma ieteicams regulāri mērīt asinsspiedienu.
Pēkšņa kardiāla nāve
Pēcreģistrācijas ziņojumos par olanzapīnu ir norādīts par pēkšņas kardiālas nāves gadījumiem pacientiem, kas tika ārstēti ar olanzapīnu. Retrospektīvā novērojošā kohortu pētījumā pacientiem, kuri tika ārstēti ar olanzapīnu, tika konstatēts divas reizes augstāks iespējamais pēkšņas kardiālas nāves risks nekā pacientiem, kuri nelietoja antipsihotiskus līdzekļus. Pētījumā tika konstatēts, ka olanzapīna radītais risks bija salīdzināms ar risku, kāds raksturīgs netipiskajiem antipsihotiskajiem līdzekļiem, kas iekļauti kopējā analīzē.
Pediatriskā populācija
Olanzapīns nav indicēts bērnu un pusaudžu ārstēšanai. Pētījumos ar pacientiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem tika konstatētas dažādas blakusparādības, tostarp svara pieaugums, metabolisko rādītāju izmaiņas un prolaktīna līmeņa izmaiņas (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).
Laktoze
Egolanza tabletes satur laktozi. Pacienti ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes trūkumu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju nedrīkst lietot šīs zāles.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Pediatriskā populācija
Pētījumi par mijiedarbību ir veikti tikai ar pieaugušajiem.
Iespējamā olanzapīnu ietekmējošā mijiedarbība
Tā kā olanzapīnu metabolizē CYP1A2, vielas, kas var specifiski inducēt vai inhibēt šo izoenzīmu, var ietekmēt olanzapīna farmakokinētiku.
CYP1A2 indukcija
Olanzapīna metabolismu var inducēt smēķēšana un karbamazepīns, kas var izraisīt olanzapīna koncentrācijas pazemināšanos. Novērota tikai neliela vai mēreni izteikta olanzapīna klīrensa palielināšanās. Klīniskās sekas varētu būt nelielas, taču nepieciešamības gadījumā ieteicama klīniska novērošana un olanzapīna devas palielināšana (skatīt 4.2. apakšpunktu).
CYP1A2 inhibīcija
Novērots, ka fluvoksamīns – specifisks CYP1A2 inhibitors – stipri kavē olanzapīna metabolismu. Pēc fluvoksamīna lietošanas olanzapīna Cmax palielinājās vidēji par 54% nesmēķējošām sievietēm un par 77% smēķējošiem vīriešiem. Olanzapīna AUC palielinājās attiecīgi par 52% un 108%. Pacientiem, kas lieto fluvoksamīnu vai kādu citu CYP1A2 inhibitoru, piemēram, ciprofloksacīnu, jāapsver mazākas olanzapīna sākumdevas lietošana. Ja tiek sākta ārstēšana ar CYP1A2 inhibitoru, jāapsver olanzapīna devas samazināšanas nepieciešamība.
Samazināta bioloģiskā pieejamība
Aktivētā ogle samazina iekšķīgi lietota olanzapīna bioloģisko pieejamību par 50 – 60%, un tā jālieto vismaz 2 stundas pirms vai pēc olanzapīna lietošanas.
Nav novērots, ka fluoksetīns (CYP2D6 inhibitors), vienreizējas antacīdu (alumīnija, magnija) vai cimetidīna devas nozīmīgi ietekmētu olanzapīna farmakokinētiku.
Olanzapīna spēja ietekmēt citas zāles
Olanzapīns var darboties pretēji tiešas un netiešas darbības dopamīna agonistiem.
Olanzapīns in vitro neinhibē galvenos CYP450 izoenzīmus (piemēram, 1A2, 2D6, 2C9, 2C19, 3A4). Tāpēc nav gaidāma īpaša mijiedarbība, kā apstiprināts in vivo pētījumos, kur netika novērota šādu aktīvo vielu metabolisma kavēšana: tricikliskie antidepresanti (pārstāv galvenokārt CYP2D6 ceļu), varfarīns (CYP2C9), teofilīns (CYP1A2) un diazepāms (CYP3A4 un 2C19).
Olanzapīnam nav novērota mijiedarbība, lietojot kopā ar litiju vai biperidēnu.
Valproāta plazmas līmeņa terapeitiska kontrole neliecināja, ka pēc vienlaicīgas olanzapīna lietošanas sākšanas valproāta deva būtu jāpielāgo.
Vispārīga ietekme uz CNS
Piesardzība jāievēro pacientiem, kas lieto alkoholu vai medikamentus, kuri izraisa centrālās nervu sistēmas nomākumu.
Olanzapīnu nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar zālēm Parkinsona slimības ārstēšanai pacientiem ar Parkinsona slimību un demenci (skatīt 4.4. apakšpunktu).
QTc intervāls
Jāuzmanās, lietojot olanzapīnu vienlaicīgi ar zālēm, kuras palielina QTc intervālu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav atbilstošu un labi kontrolētu pētījumu grūtniecēm. Pacientes jābrīdina, ka olanzapīna terapijas laikā iestājoties grūtniecībai vai plānojot to, tas jāpaziņo ārstam. Tā kā lietošanas pieredze cilvēkiem ir ierobežota, šīs zāles grūtniecības laikā drīkst lietot tikai tad, ja iespējamais terapijas guvums attaisno iespējamo risku auglim.
Jaundzimušajiem, kuri tikuši pakļauti antipsihotisko līdzekļu (tajā skaitā olanzapīna) iedarbībai trešā grūtniecības trimestra laikā, ir tādu blakusparādību risks kā ekstrapiramidālie un/vai abstinences simptomi, kas var atšķirties pēc izpausmes ilguma un smaguma pakāpes pēcdzemdību periodā. Ziņots par uzbudinājumu, hipertonusu, hipotonusu, tremoru, miegainību, respiratorajiem traucējumiem un barošanās traucējumiem. Tādēļ jaundzimušie ir rūpīgi jānovēro.
Barošana ar krūti
Pētījumā veselām sievietēm barošanas ar krūti periodā olanzapīns izdalījās mātes pienā. Aprēķināts, ka zāļu līdzsvara koncentrācijas stāvoklī zīdainis vidēji (mg/kg) saņēma 1,8% no mātei ievadītās olanzapīna devas (mg/kg).
Pacientēm olanzapīna lietošanas laikā jāiesaka pārtraukt barošanu ar krūti.
Fertilitāte
Ietekme uz fertilitāti nav zināma (skatīt 5.3. apakšpunktā preklīniskos datus par drošumu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tā kā olanzapīns var izraisīt miegainību un reiboni, pacientiem jāiesaka uzmanīties, strādājot ar mehānismiem, kā arī vadot transportlīdzekļus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Pieaugušie
Visbiežāk (≥ 1% pacientu) novērotās blakusparādības, kas radās olanzapīna lietošanas laikā klīniskos pētījumos, bija miegainība, ķermeņa masas palielināšanās, eozinofilija, paaugstināts prolaktīna, holesterīna, glikozes un triglicerīdu līmenis (skatīt 4.4. apakšpunktu), glikozūrija, palielināta apetīte, reibonis, akatīzija, parkinsonisms, leikopēnija, neitropēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu), diskinēzija, ortostatiska hipotensija, antiholīnerģiskas ietekmes, pārejoša asimptomātiska aknu aminotransferāžu līmeņa paaugstināšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu), izsitumi, astēnija, nogurums,drudzis, artralģija, paaugstināta sārmainās fosfatāzes koncentrācija, augsta gammaglutamiltransferāzes koncentrācija, augsta urīnskābes koncentrācija, augsta kreatīna fosfokināzes koncentrācija un tūska.
Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā
Tabulā uzskaitītas blakusparādības un laboratoriskie izmeklējumi, kas iegūti no spontānajiem ziņojumiem un klīniskajiem pētījumiem. Katrā biežuma grupā blakusparādības uzskaitītas to nopietnības samazinājuma secībā. Biežuma kategorijas ir šādas: ļoti bieži (≥1/10), bieži (no ≥1/100 līdz <1/10), retāk (no ≥ 1/1 000 līdz < 1/10 000), reti (no ≥ 1/10000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināms (nav iespējams noteikt pēc pieejamās informācijas)
Ļoti bieži
Bieži
Retāk
Reti
Nav zināmi
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Eozinofilija
Leikopēnija10 Neitropēnija10
Trombocitopēnija11
Imūnās sistēmas traucējumi
Paaugstināta jutība11
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Svara pieaugums1
Paaugstināts
holesterīna
līmenis2,3
Paaugstināts
glikozes
līmenis4
Paaugstināts
triglicerīdu
līmenis2,5
Glikozūrija
Pastiprināta
ēstgriba
Diabēta attīstīšanās vai
paasināšanās, reizēm
izraisot ketoacidozi vai
komu, t.sk. dažus letālus
gadījumus (skatīt 4.4
apakšpunktu) 11
Hipotermija12
Nervu sistēmas traucējumi
Miegainība
Reibonis
Akatīzija6
Parkinsonisms6
Diskinēzija 6
Krampji, kur lielākajā
daļā gadījumu tika
ziņots par krampjiem
vai krampju riska
faktoriem anamnēzē11
Distonija (tostarp acs
ābola neapzinātas
kustības) 11
Tardīvā diskinēzija11
Amnēzija 9
Dizartrija
Nemierīgo kāju sindroms
Ļaundabīgais
neiroleptiskais
sindroms (skatīt 4.4.
apakšpunktu) 12
Pārtraukšanas
simptomi 7,12
Sirds funkcijas traucējumi
Bradikardija
QTc intervāla
pagarināšanās
(skatīt 4.4.
apakšpunktu)
Ventrikulāra
tahikardija/fibrilācija,
pēkšņa nāve (skatīt 4.4.
apakšpunktu) 11
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Ortostatiska
hipotensija10
Trombembolija (t.sk.
plaušu embolija un
dziļo vēnu tromboze)
(skatīt 4.4. pakšpunktu)
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Deguna asiņošana9
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Viegla pārejoša
antiholīnerģiska
ietekme, t.sk.
aizcietējums un
sausa mute
Uzpūsts vēders9
Pankreatīts11
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Pārejoša,
asimptomātiska
aknu aminotransferāžu
(AlAT, AsAT) līmeņa
paaugstināšanās, īpaši
ārstēšanas sākumā
(skatīt 4.4. apakšpunktu)
Hepatīts (t.sk.
hepatocelulāri,
holestātiski vai jaukti
aknu bojājumi) 11
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi
Fotosensitivitātes
reakcijas
Matu izkrišana
Zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīlijas un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)
Skeleta - muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Artralģija9
Rabdomiolīze11
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Urīna neaturēšana
Urīna aizture
Pavājināta urīna
plūsma11
Traucējumi grūtniecības, pēcdzemdību un perinatālajā periodā
Zāļu abstinences
sindroms
jaundzimušajiem
(skatīt 4.6. apakšpunktu)
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Erektilā disfunkcija
vīriešiem
Samazināta
dzimumtieksme
vīriešiem un sievietēm
Amenoreja
Krūšu palielināšanās
Galaktoreja sievietēm
Ginekomastija/krūšu
palielināšanās
vīriešiem
Priapisms12
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Astēnija
Nogurums
Tūska
Drudzis10
Izmeklējumi
Paaugstināts
proaktīna līmenis plazmā 8
Paaugstināts sārmainās
fosfatāzes līmenis10
Augsts
kreatīnfosfokināzes
līmenis11
Augsts gamma glutamiltransferāzes līmenis10
Augsts urīnskābes līmenis10
Paaugstināts
kopējā bilirubīna
līmenis
1 Tika novērota klīniski nozīmīga ķermeņa masas palielināšanās visās sākotnējā ķermeņa masas indeksa (ĶMI) kategorijās. Pēc īslaicīgas (vidēji 47 dienas ilgas) terapijas ķermeņa masas palielināšanās ≥ 7% no sākotnējās ķermeņa masas bija ļoti bieži (22,2% gadījumu), ≥ 15% no sākotnējās ķermeņa masas – bieži (4,2% gadījumu) un ≥ 25% - retāk (0,8% gadījumu). Ļoti bieži pacientiem, kuri zāles lietoja ilgstoši (vismaz 48 nedēļas), ķermeņa masas palielināšanās bija par ≥ 7%, ≥ 15% un ≥ 25% no sākotnējās ķermeņa masas (attiecīgi 64,4%, 31,7% un 12,3% gadījumu).
2 Lipīdu (kopējā holesterīna, ZBL holesterīna un triglicerīdu) līmeņa tukšā dūšā vidējā palielināšanās bija lielāka pacientiem bez lipīdu līmeņa pārmaiņām pētījuma sākumā.
3 Novērots normāls līmenis tukšā dūšā pētījuma sākumā (< 5,17 mmol/l), kas palielinājās līdz augstam (≥ 6,2 mmol/l). Kopējā holesterīna līmeņa tukšā dūšā pārmaiņas no robežvērtības pētījuma sākumā (≥ 5,17 - < 6,2 mmol/l) līdz augstam (≥ 6,2 mmol/l) bija ļoti bieži.
4 Novērots normāls līmenis tukšā dūšā pētījuma sākumā (< 5,56 mmol/l), kas palielinājās līdz augstam (≥ 7 mmol/l). Glikozes līmeņa tukšā dūšā pārmaiņas no sākotnējā lieluma (≥ 5,56 - < 7 mmol/l) līdz augstam (≥ 7 mmol/l) bija ļoti bieži.
5 Novērots normāls līmenis tukšā dūšā pētījuma sākumā (< 1,69 mmol/l), kas palielinājās līdz augstam (≥ 2,26 mmol/l). Triglicerīdu līmeņa tukšā dūšā pārmaiņas no robežvērtības pētījuma sākumā (≥
1,69 mmol/l - < 2,26 mmol/l) līdz augstam (≥ 2,26 mmol/l) bija ļoti bieži.
6 Klīniskajos pētījumos ar olanzapīnu ārstētiem pacientiem parkinsonismu un distoniju novēroja skaitliski vairāk gadījumos, taču tas statistiski nozīmīgi neatšķīrās no placebo grupas. Ar olanzapīnu ārstētiem pacientiem retāk nekā ar titrētu haloperidola devu ārstētiem pacientiem novēroja parkinsonismu, akatīziju un distoniju. Tā kā nav detalizētas informācijas par akūtiem un tardīviem ekstrapiramidāliem kustību traucējumiem individuālās pacientu anamnēzēs, pašlaik nav iespējams secināt, ka olanzapīns mazāk izraisa tardīvo diskinēziju un/vai citus tardīvus ekstrapiramidālus sindromus.
7 Pēc pēkšņas olanzapīna lietošanas pārtraukšanas ziņots par tādiem akūtiem simptomiem kā svīšana, bezmiegs, trīce, trauksme, slikta dūša un vemšana.
8 Līdz 12 nedēļām ilgos klīniskos pētījumos prolaktīna koncentrācija plazmā pārsniedza normas
augšējo robežu apmēram 30% ar olanzapīnu ārstētu pacientu ar normālu sākotnējo prolaktīna līmeni.Vairumam šo pacientu līmeņa paaugstināšanās parasti bija neliela un normas augšējo robežu nepārsniedza vairāk nekā divas reizes.
9 Nevēlamā blakusparādība identificēta klīniskajos pētījumos, kas iekļauti olanzapīna integrētajā datubāzē.
10 Vērtējot pēc klīniskajos pētījumos, kas iekļauti olanzapīna integrētajā datubāzē, noteiktajām vērtībām.
11 Nevēlamā blakusparādība identificēta pēc zāļu reģistrācijas saņemtos spontānos ziņojumos; biežums noteikts, izmantojot olanzapīna integrēto datubāzi.
12 Nevēlamā blakusparādība identificēta pēc zāļu reģistrācijas saņemtos spontānos ziņojumos; biežums noteikts atbilstoši 95% ticamības intervāla augšējai robežai, izmantojot olanzapīna integrēto datubāzi.
Ilgstoša lietošana (vismaz 48 nedēļas)
Laika gaitā palielinājās to pacientu īpatsvars, kuriem tika konstatētas nelabvēlīgas, klīniski nozīmīgas ķermeņa masas, kā arī glikozes, kopējā/ZBL/ABL holesterīna vai triglicerīdu līmeņa palielināšanās izmaiņas. Pieaugušajiem pēc 9-12 mēnešu ārstniecības kursa vidējā glikozes līmeņa asinīs palielināšanās kļuva lēnāka pēc aptuveni 6 mēnešiem.
Papildu informācija par īpašām pacientu grupām
Klīniskos pētījumos gados vecākiem pacientiem ar demenci olanzapīna lietošana tika saistīta ar lielāku miršanas gadījumu skaitu un cerebrovaskulārām problēmām salīdzinājumā ar placebo (skatīt arī 4.4. apakšpunktu). Ļoti bieži šiem pacientiem saistībā ar olanzapīna lietošanu novērotās blakusparādības bija patoloģiska gaita un krišana. Bieži tika novērota pneimonija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, letarģija, eritēma, redzes halucinācijas un urīna nesaturēšana.
Klīniskos pētījumos pacientiem ar zāļu (dopamīna agonista) izraisītu psihozi Parkinsona slimības gadījumā ļoti bieži, un biežāk nekā lietojot placebo, ziņots par parkinsonisma simptomu pastiprināšanos un halucinācijām.
Vienā klīniskā pētījumā pacientiem ar bipolāru māniju kombinēta valproāta un olanzapīna terapija 4,1% gadījumu izraisīja neitropēniju. Iespējamais veicinošais faktors varētu būt augsts valproāta līmenis plazmā. Olanzapīns, lietots kopā ar litiju vai valproātu, biežāk (>10%) izraisīja trīci, mutes sausumu, pastiprinātu ēstgribu un ķermeņa masas palielināšanos. Bieži tika ziņots arī par runas traucējumiem. Ārstēšanas laikā ar olanzapīnu kombinācijā ar litiju vai divalproeksu, 17,4% pacientu akūtās ārstēšanas fāzē (līdz 6 nedēļām) ķermeņa masa salīdzinājumā ar sākotnējo palielinājās
par ≥7%. Ilgstoša olanzapīna terapija (līdz 12 mēnešiem) recidīvu profilaksei 39,9% pacientiem ar bipolāriem traucējumiem bija saistīta ar ķermeņa masas palielināšanos par ≥7% salīdzinājumā ar sākotnējo.
Pediatriskā populācija
Olanzapīns nav indicēts bērnu un pusaudžu līdz 18 gadu vecumam ārstēšanai. Lai arī nav veikti klīniskie pētījumi, lai salīdzinātu pusaudžus un pieaugušos, pētījumos ar pusaudžiem iegūtā informācija tika salīdzināta ar informāciju, kura tika iegūta pētījumos ar pieaugušajiem.
Zemāk esošajā tabulā ir apkopotas blakusparādības, par kurām biežāk ziņots saistībā ar pusaudžiem (vecumā no 13 līdz 17 gadiem), salīdzinot ar pieaugušajiem, kā arī blakusparādības, kuras tika konstatētas tikai īslaicīgos klīniskajos pētījumos ar pusaudžiem. Klīniski nozīmīga ķermeņa masas palielināšanās (≥ 7%) ir biežāk novērojama pusaudžiem, salīdzinot ar pieaugušajiem, kuri zāles lietoja līdzīgi ilgi. Ķermeņa masas palielināšanās apjoms un to pusaudžu īpatsvars, kuriem bija klīniski
nozīmīga ķermeņa masas palielināšanās, bija lielāks, ja zāles tika lietoas ilgstoši (vismaz 24 nedēļas) salīdzinājumā ar īslaicīgu lietošanu.
Katrā biežuma grupā blakusparādības ir uzskaitītas to nopietnības pakāpes samazinājuma secībā. Biežuma kategorijas ir šādas: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži ( no ≥ 1/100 līdz < 1/10)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Ļoti bieži:: ķermeņa masas pieaugums139, paaugstināts triglicerīdu līmenis14, paaugstināta ēstgriba.
Bieži: paaugstināts holesterīna līmenis15
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti bieži: sedācija (t.sk. hipersomnija, letarģija, miegainība).
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži: sausa mute
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti bieži: paaugstināts aknu aminotransferāžu (AlAT/AsAT) līmenis (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Izmeklējumi
Ļoti bieži: pazemināts kopējā bilirubīna līmenis, paaugstināts GGT, paaugstināts prolaktīna līmenis plazmā16.
13 Pēc īslaicīgas (vidēji 22 dienas ilgas) terapijas ķermeņa masas pieaugums par ≥ 7% no ķermeņa masas (kg) pētījuma sākumā bija ļoti bieži (40,6% gadījumu), par ≥ 15% no ķermeņa masas pētījuma sākumā bija bieži (7,1% gadījumu) un par ≥ 25% no ķermeņa masas pētījuma sākumā bija bieži (2,5% gadījumu). Lietojot zāles ilgstoši (vismaz 24 nedēļas), 89,4% pacientu ķermeņa masa palielinājās par ≥ 7%, 55,3% pacientu ķermeņa masa palielinājās par ≥ 15% un 29,1% pacientu ķermeņa masa palielinājās par ≥ 25% no ķermeņa masas pētījuma sākumā.
14 Novērots normāls līmenis tukšā dūšā pētījuma sākumā (< 1,016 mmol/l), kas palielinājās līdz augstam (≥ 1,467 mmol/l) un triglicerīdu līmeņa tukšā dūšā pārmaiņas no robežvērtības pētījuma sākumā (≥ 1,016 - < 1,467 mmol/l) līdz augstam (≥ 1,467 mmol/l).
15 Bieži tika konstatētas kopējā holesterīna līmeņa tukšā dūšā izmaiņas no normāla pētījuma sākumā (< 4,39 mmol/l) līdz augstam (≥ 5,17 mmol/l). Ļoti bieži tika konstatētas kopējā holesterīna līmeņa tukšā dūšā izmaiņas no robežvērtības pētījuma sākumā (≥ 4,39 - < 5,17 mmol/l) līdz augstam (≥ 5,17 mmol/l).
16 Par paaugstinātu prolaktīna līmeni plazmā tika ziņots 47,4% pusaudžu.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Pazīmes un simptomi
Ļoti bieži vērojami simptomi (>10% gadījumu) pārdozēšanas gadījumā ir tahikardija, uzbudinājums/agresivitāte, dizartrija, dažādi ekstrapiramidāli simptomi un pazemināts apziņas līmenis, kas variē no sedācijas līdz komai.
Citas medicīniski nozīmīgas pārdozēšanas sekas ir delīrijs, krampji, koma, iespējams ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms, elpošanas nomākums, aspirācija, hipertensija vai hipotensija, sirds aritmijas (< 2% pārdozēšanas gadījumu) un sirds un plaušu funkcijas pārtraukšana. Akūtas pārdozēšanas gadījumā par letālu iznākumu ziņots pat tikai pēc 450 mg lietošanas, taču ziņots arī par izdzīvošanu pēc akūtas pārdozēšanas ar aptuveni 2 g lielu iekšķīgi lietotu olanzapīna devu.
Pārdozēšanas ārstēšana
Olanzapīnam nav specifiska antidota. Nav ieteicams ierosināt vemšanu. Var būt indicētas standarta pārdozēšanas ārstēšanas procedūras (t.i., kuņģa skalošana, aktivētās ogles lietošana). Vienlaikus aktivētās ogles lietošana mazina olanzapīna bioloģisko pieejamību pēc perorālas lietošanas par 50 – 60 %.
Ņemot vērā klīnisko ainu, jāsāk simptomātiska ārstēšana un dzīvībai svarīgo orgānu funkcijas kontrole, to vidū hipotensijas un asinsrites kolapsa ārstēšana un elpošanas uzturēšana. Nelietojiet epinefrīnu, dopamīnu vai citus simpatomimētiskus līdzekļus ar bēta agonista darbību, jo bēta receptoru stimulācija var pastiprināt hipotensiju. Jāveic sirds un asinsvadu sistēmas nepārtraukta novērošana, lai noteiktu iespējamas aritmijas rašanos. Rūpīga medicīniska uzraudzība un novērošana jāturpina, līdz pacients atveseļojas.
Pediatriskā populācija
Nav datu saistībā ar bērniem un pusaudžiem
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: psiholeptiski, antipsihotiski līdzekļi, diazepīni, oksazepīni, tiazepīni un oksepīni, ATĶ kods: N05A H03.
Darbības mehānisms
Olanzapīns ir antipsihotisks, pretmānijas un garastāvokli stabilizējošs līdzeklis, kam piemīt plaša farmakoloģiska iedarbība uz daudzām receptoru sistēmām.
Farmakodinamiskā iedarbība
Pirmsklīniskos pētījumos olanzapīns izrādīja afinitāti (Ki<100 nM) pret serotonīna 5HT2A/2C, 5HT3, 5HT6 receptoriem, dopamīna D1, D2, D3, D4, D5 receptoriem, muskarīnjutīgiem holīnerģiskiem M1-5 receptoriem, α1 adrenoreceptoriem un histamīna H1 receptoriem. Dzīvnieku uzvedības pētījumos ar olanzapīnu tika atklāts 5HT, dopamīna un holīnerģisks antagonisms atbilstoši zāļu saistībai ar receptoriem. Olanzapīnam in vitro bija raksturīga lielāka afinitāte pret serotonīna 5HT2 receptoriem, salīdzinot ar afinitāti pret dopamīna D2 receptoriem, kā arī in vivo modeļos lielāka 5HT2 aktivitāte, salīdzinot ar D2 aktivitāti. Elektrofizioloģiskie pētījumi pierādīja, ka olanzapīns selektīvi mazina mezolimbisko (A10) dopamīnerģisko neironu uzbudināmību, un tam ir neliela ietekme uz striatāliem (A9) mehānismiem, kas saistīti ar kustību funkcijām. Olanzapīns mazināja nosacītu aizsargreakciju (tests, kas liecina par antipsihotisko aktivitāti), lietojot to tādās mazākās devās, kas neizraisa katalepsiju – izpausmi, kas liecina par motorām blakusparādībām. Atšķirībā no dažiem citiem antipsihotiskiem līdzekļiem olanzapīns pastiprina atbildreakciju “anksiolītiskā” pārbaudē.
Pozitronu plūsmas tomogrāfijas (PPT) pētījumā veseliem brīvprātīgiem cilvēkiem pēc vienreizējas perorālas devas (10 mg) lietošanas tika atklāts, ka olanzapīns vairāk saista 5HT2A receptorus, salīdzinot ar dopamīna D2 receptoriem. Turklāt SPECT (Single Photon Emission Computed Tomography) pētījumā šizofrēnijas pacientiem tika atklāts, ka pacientiem, kam olanzapīns rada uzlabošanos, bija mazāk izteikta striatālo D2 receptoru saistīšana, salīdzinot ar dažiem citiem pacientiem, kam uzlabošanos radīja citi antipsihotiskie līdzekļi vai risperidons, taču pacientu grupā, kam uzlabošanos rada klozapīns, rezultāti bija salīdzināmi.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Divos no diviem ar placebo kontrolētiem pētījumiem un divos no trim ar salīdzināmu medikamentu kontrolētiem pētījumiem, kuros piedalījās vairāk nekā 2900 šizofrēnijas pacientu, kam bija raksturīgi gan “pozitīvi”, gan “negatīvi” simptomi, olanzapīns izraisīja statistiski daudz izteiktāku gan “negatīvo”, gan “pozitīvo” simptomu mazināšanos.
Daudznacionālā, dubultaklā, salīdzinošā pētījumā par šizofrēniju, šizoafektīviem un ar tiem saistītiem traucējumiem, kurā piedalījās 1481 pacients ar dažādas pakāpes asociētas depresijas simptomiem (sākumstāvoklī vidēji 16,6 pēc Montgomery-Asberg Depresijas vērtējuma skalas), garastāvokļa pārmaiņu sākotnējo un beigu rezultātu sekundāras analīzes pierādīja statistiski nozīmīgu uzlabošanos (p=0,001) un olanzapīna (-6,0) pārākumu, salīdzinot ar haloperidolu (-3,1).
Pacientiem ar mānijas vai jauktu bipolāru traucējumu epizodi olanzapīns efektīvāk par placebo un valproāta seminātrija sāli (divalproeksu) mazināja mānijas simptomus 3 nedēļu laikā. Olanzapīnam novēroja arī haloperidola efektivitātei līdzīgus rezultātus pacientu daļas ziņā, kam pēc 6 un 12 nedēļām bija simptomātiska mānijas un depresijas remisija. Papildterapijas pētījumā ar litiju vai valproātu vismaz 2 nedēļas ārstētiem pacientiem 10 mg olanzapīna pievienošana terapijai (kombinēta terapija ar litiju vai valproātu) izraisīja labāku mānijas simptomu mazināšanos pēc 6 nedēļām nekā litija vai valproāta monoterapija.
12 mēnešu recidīvu profilakses pētījumā pacientiem mānijas epizodē, kam ar olanzapīnu tika sasniegta remisija un kas tad tika nejaušināti iedalīti olanzapīna vai placebo terapijai, olanzapīns statistiski labāk nekā placebo ietekmēja primāros bipolāru traucējumu recidīva mērķa kritērijus. Olanzapīns arī statistiski nozīmīgi labāk nekā placebo novērsa gan recidīvu līdz mānijai vai recidīvu līdz depresijai.
Otrā 12 mēnešu recidīvu profilakses pētījumā pacientiem mānijas epizodē, kam ar olanzapīna un litija kombināciju tika sasniegta remisija un kas tad tika nejaušināti iedalīti olanzapīna vai litija monoterapijai, olanzapīns nebija statistiski pārāks par litiju ietekmē uz bipolāru traucējumu recidīva primāro mērķa kritēriju (olanzapīns 30,0%, litijs 38,3%; p = 0,055).
18 mēnešu vienlaicīgas terapijas pētījumā pacientiem mānijas vai jauktā epizodē, kuru stāvoklis stabilizēts ar olanzapīnu kopā ar garastāvokļa stabilizētāju (litiju vai valproātu), ilgstoša olanzapīna un litija vai valproāta vienlaicīga lietošana nebija statistiski pārāka par litiju vai valproātu, aizkavējot bipolāru traucējumu recidīvu, kas definēts saskaņā ar sindromiskiem (diagnostiskiem) kritērijiem.
Pediatriskā populācija
Kontrolētās efektivitātes dati par lietošanu pusaudžiem (vecumā no 13 līdz 17 gadiem) ir ierobežoti, tie iegūti īstermiņa pētījumos šizofrēnijas ārstēšanā (6 nedēļas) un ar bipolāriem I traucējumiem saistītas mānijas ārstēšanā (3 nedēļas), pētījumā iesaistot mazāk nekā 200 pusaudžu. Olanzapīns tika lietots dažādās devās no 2,5 līdz pat 20 mg dienā. Olanzapīna terapijas laikā pusaudžiem salīdzinājumā ar pieaugušajiem ķermeņa masas pieaugums bija ievērojami lielāks. Salīdzinot ar pieaugušajiem, pusaudžiem bija vairāk izmaiņu kopējā holesterīna, ZBL holesterīna, triglicerīdu un prolaktīna līmenī tukšā dūšā (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Nav kontrolētu datu par iedarbības uzturēšanu vai drošumu ilgtermiņā (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Informācija par drošumu ilgtermiņā ir sākotnēji ierobežota ar datiem, kas iegūti atvērtā tipa, nekontrolētajos pētījumos.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas olanzapīns labi uzsūcas, sasniedzot maksimālo koncentrāciju plazmā 5 – 8 stundu laikā. Uzsūkšanos neietekmē uzturs. Absolūtā perorālā bioloģiskā pieejamība, salīdzinot ar intravenozu lietošanu, nav noteikta.
Sadalījums
Koncentrācijas diapazonā aptuveni 7–1 000 ng/ml ar plazmas proteīniem saistās aptuveni 93%
olanzapīna. Olanzapīns galvenokārt saistās ar albumīniem un skābajiem α1 glikoproteīniem.
Biotransformācija
Olanzapīns tiek metabolizēts aknās konjugācijas un oksidācijas veidā. Galvenais cirkulējošais metabolīts ir 10-N-glikuronīds, kas nešķērso hematoencelāfisko barjeru. Citohromi P450-CYP1A2 un P450-CYP2D6 veicina N-dezmetil- un 2-hidroksimetilmetabolītu veidošanos, kuriem pētījumos ar dzīvniekiem in vivo noteikta izteikti mazāka farmakoloģiskā aktivitāte nekā olanzapīnam. Galvenā farmakoloģiskā darbība piemīt sākotnējai zāļu vielai olanzapīnam.
Eliminācija
Pēc perorālas lietošanas veseliem cilvēkiem vidējais beigu eliminācijas pusperiods bija atkarīgs no vecuma un dzimuma.
Veseliem gados vecākiem cilvēkiem (sākot no 65 gadu vecuma), salīdzinot ar jaunākiem cilvēkiem, vidējais eliminācijas pusperiods bija paildzināts (51,8 un 33,8 stundas) un klīrenss bija samazināts (17,5 un 18,2 l/h). Farmakokinētikas pārmaiņas, kādas tika novērotas gados vecākiem pacientiem, bija cita vecuma pacientiem novērotās robežās. 44 šizofrēnijas pacientiem pēc 65 gadu vecuma 5 – 20 mg dienas devas lietošana neizraisīja atšķirīgas blakusparādības.
Sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, vidējais eliminācijas pusperiods bija nedaudz paildzināts (36,7 un 32,3 stundas) un klīrenss bija samazināts (18,9 un 27,3 l/h). Tomēr olanzapīnam (5 – 20 mg) pierādīts līdzīgs lietošanas drošums kā sieviešu kārtas (n=467), tā arī vīriešu kārtas pacientiem (n=869).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <10 ml/min) un veseliem cilvēkiem nebija nozīmīgu eliminācijas pusperioda vidējā ilguma (37,7 un 32,4 h) vai klīrensa (21,2 un 25,0 l/h) atšķirību. Masu līdzsvara pētījumā noskaidrots, ka apmēram 57% radioaktīvi iezīmētā olanzapīna izdalās ar urīnu, galvenokārt metabolītu veidā.
Smēķētāji
Smēķētājiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem bija paildzināts eliminācijas pusperiods (39,3 h) un samazināts klīrenss (18,0 l/h), līdzīgi nesmēķējošiem veseliem cilvēkiem (attiecīgi 48,8 h un 14,1 l/h).
Nesmēķētājiem, salīdzinot ar smēķētājiem (vīriešiem un sievietēm) vidējais eliminācijas pusperiods bija ilgāks (38,6 un 30,4 h) un klīrenss bija mazāks (18,6 un 27,7 l/h).
Olanzapīna plazmas klīrenss ir mazāks gados vecākām personām, sievietēm un nesmēķētājiem, attiecīgi salīdzinot ar jauniem cilvēkiem, vīriešiem un smēķētājiem. Tomēr vecuma, dzimuma un smēķēšanas ietekmes uz olanzapīna klīrensu un eliminācijas pusperiodu nozīmīgums ir niecīgs, salīdzinot ar vispārējām individuālām atšķirībām pacientu vidū.
Pētījumā ar baltās rases, japāņu un ķīniešu izcelsmes indivīdiem olanzapīna
farmakokinētikas raksturlielumi neatšķīrās.
Pediatriskā populācija
Pusaudži (vecumā no 13 līdz 17 gadiem): olanzapīna farmakokinētika ir līdzīga pusaudžiem un pieaugušajiem. Klīniskajos pētījumos olanzapīna vidējā iedarbība pusaudžiem bija par apmēram 27% lielāka. Demogrāfiskās atšķirības starp pusaudžiem un pieaugušajiem ietver mazāku vidējo ķermeņa masu, un pusaudžu vidū bija mazāk smēķētāju. Šie faktori, iespējams, ietekmē lielāko vidējo iedarbību, kura tika novērota pusaudžiem.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Akūtā (pēc vienreizējas devas) toksicitāte
Grauzējiem perorālas toksicitātes izpausmes bija tādas pašas, kādas vērojamas spēcīgu neiroleptisko līdzekļu grupā: hipoaktivitāte, koma, tremors, kloniski krampji, siekalošanās un palēnināta ķermeņa masas palielināšanās. Vidējās letālās devas bija aptuveni 210 mg/kg (pelēm) un 175 mg/kg (žurkām). Suņiem pēc vienreizēju perorālu līdz 100 mg/kg devu lietošanas nāve neiestājās. Klīniskās izpausmes bija sedācija, ataksija, tremors, paātrināta sirdsdarbība, apgrūtināta elpošana, mioze un anoreksija. Pērtiķiem vienreizēju līdz 100 mg/kg devu lietošana izraisīja prostrāciju un lielākas devas – daļēju apziņas zudumu.
Atkārtotu devu toksicitāte
Līdz 3 mēnešus ilgos pētījumos ar pelēm un līdz 1 gadu ilgos pētījumos ar žurkām un suņiem galvenās blakusparādības bija CNS nomākums, antiholīnerģiskas izpausmes un perifēriski hematoloģiski traucējumi. Pret CNS nomākumu radās tolerance. Lielu devu lietošana izraisīja samazinātus augšanas rādītājus. Žurkām, atbilstoši palielinātam prolaktīna līmenim, radās pārejošas izpausmes, piemēram, olnīcu un dzemdes masas samazināšanās un morfoloģiskas maksts epitēlija un krūts dziedzera pārmaiņas.
Hematoloģiskā toksicitāte
Ietekme uz hematoloģiskiem raksturlielumiem tika novērota visām sugām, to vidū no devas lieluma atkarīga cirkulējošo leikocītu skaita samazināšanās pelēm un nespecifiska cirkulējošo leikocītu skaita samazināšanās žurkām, tomēr citotoksiska ietekme uz kaulu smadzenēm netika atklāta. Dažiem suņiem, kas tika ārstēti ar 8 – 10 mg/kg dienā (kopējā olanzapīna iedarbība [AUC] bija 12 – 15 reizes lielāka par to, kāda rodas cilvēkam pēc 12 mg devas lietošanas) radās pārejoša neitropēnija, trombocitopēnija vai anēmija. Suņiem ar citopēniju nelabvēlīga ietekme uz cilmes vai proliferējošām šūnām kaulu smadzenēs neradās.
Toksiska ietekme uz vairošanos
Pētījumos ar dzīvniekiem olanzapīnam nebija teratogēnas iedarbības. Sedācija traucēja žurku tēviņu pārošanos. Riesta cikli tika traucēti, lietojot 1,1 mg/kg (deva, kas 3 reizes pārsniedz maksimālo devu cilvēkiem), reprodukcijas rādītāji tika ietekmēti žurkām, lietojot 3 mg/kg (deva, kas 9 reizes pārsniedz maksimālo devu cilvēkiem). To žurku pēcnācējiem, kuriem tika dots olanzapīns, konstatēja augļa attīstības aizkavēšanos un pārejošu pēcnācēju aktivitātes samazināšanos.
Mutagēna ietekme
Olanzapīns neradīja mutagēnu vai klastogēnu ietekmi pilna apjoma standarttestos, tajā skaitā arī baktēriju mutācijas testos un zīdītāju testos in vitro un in vivo.
Kancerogēna ietekme
Ņemot vērā rezultātus, kas iegūti pētījumos ar žurkām un pelēm, tika secināts, ka olanzapīns nav kancerogēns.
Vides riska novērtējums (VRN)
Egolanza lietošana saskaņā ar instrukciju visdrīzāk neradīs videi kaitīgas sekas.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Egolanza 5mg apvalkotās tabletes
Tabletes kodols:
Mikrokristāliskā celuloze;
Laktozes monohidrāts;
Hidroksipropilceluloze;
Krospovidons;
Magnija stearāts.
Apvalks:
Hipromeloze;
Hinolīna Dzeltenais (E 104);
Opadry -Y-1-7000 Baltais (hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 400).
Egolanza 7,5mg apvalkotās tabletes
Tabletes kodols:
Mikrokristāliskā celuloze;
Laktozes monohidrāts;
Hidroksipropilceluloze;
Krospovidons;
Magnija stearāts.
Apvalks:
Hipromeloze;
Hinolīna Dzeltenais (E 104);
Opadry -Y-1-7000 Baltais (hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 400).
Egolanza 10mg apvalkotās tabletes
Tabletes kodols:
Mikrokristāliskā celuloze;
Laktozes monohidrāts;
Hidroksipropilceluloze;
Krospovidons;
Magnija stearāts.
Apvalks:
Hipromeloze;
Hinolīna Dzeltenais (E 104);
Opadry -Y-1-7000 Baltais (hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 400).
Egolanza 15mg apvalkotās tabletes
Tabletes kodols:
Mikrokristāliskā celuloze;
Laktozes monohidrāts;
Hidroksipropilceluloze;
Krospovidons;
Magnija stearāts.
Apvalks:
Hipromeloze;
Hinolīna Dzeltenais (E 104);
Opadry -Y-1-7000 Baltais (hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 400).
Egolanza 20mg apvalkotās tabletes
Tabletes kodols:
Mikrokristāliskā celuloze;
Laktozes monohidrāts;
Hidroksipropilceluloze;
Krospovidons;
Magnija stearāts.
Apvalks:
Hipromeloze;
Hinolīna Dzeltenais (E 104);
Opadry -Y-1-7000 Baltais (hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 400).
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Egolanza 5mg apvalkotās tabletes
OPA/Al/PVH //Al blisteros pa 28, 42, 49 un 56 tabletēm kartona kastītē
Egolanza 7,5mg apvalkotās tabletes
OPA/Al/PVH //Al blisteros pa 28, 42, 49 un 56 tabletēm kartona kastītē
Egolanza 10mg apvalkotās tabletes
OPA/Al/PVH //Al blisteros pa 28, 42, 49 un 56 tabletēm kartona kastītē
Egolanza 15mg apvalkotās tabletes
OPA/Al/PVH //Al blisteros pa 28, 42, 49 un 56 tabletēm kartona kastītē
Egolanza 20mg apvalkotās tabletes
OPA/Al/PVH //Al blisteros pa 28, 42, 49 un 56 tabletēm kartona kastītē
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
EGIS Pharmaceuticals PLC
H-1106 Budapest, Keresztúri út 30-38
Ungārija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
Egolanza 5 mg apvalkotās tabletes: 10- 0342
Egolanza 7,5 mg apvalkotās tabletes: 10- 0343
Egolanza 10 mg apvalkotās tabletes: 10- 0344
Egolanza 15 mg apvalkotās tabletes: 10- 0345
Egolanza 20 mg apvalkotās tabletes: 10- 0346
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2010. gada 16.jūlijs.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015. gada 12. jūnijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
06/2017
SASKAŅOTS ZVA 06-07-2017
PAGE
PAGE 1
