Dormicum

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Dormicum 7,5 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

2.1. Vispārējs apraksts

Aktīvā viela: midazolāms maleāta formā (Midazolamum)

2.2. Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

Šīs tabletes satur midazolāma maleātu, kura daudzums atbilst 7,5 mg midazolāma (Midazolamum).

Palīgvielas: Dormicum tabletes satur bezūdens laktozi (92,6 mg tabletē). Brīdinājumu par laktozes monohidrātu skatīt 4.4. apakšpunktā „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tabletes

Ovālas, cilindriskas, baltas tabletes ar apdruku ROCHE 7.5.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

- Bezmiega īslaicīga ārstēšana.

Benzodiazepīni indicēti tikai smagu, apgrūtinošu traucējumu gadījumā vai tad, kad pacients pakļauts pārmērīgam negatīvam stresam.

- Sedācijai premedikācijā pirms ķirurģiskām vai diagnostiskām manipulācijām.

4.2. Devas un lietošanas veids

Terapijai jābūt pēc iespējas īsākai. Parasti terapijas ilgums ir no dažām dienām līdz ne vairāk kā 2 nedēļām. Devas pakāpeniskās samazināšanas process jāpielāgo individuāli. Ārstēšanu ar Dormicum nav atļauts pārtraukt pēkšņi (skatīt 4.4. apakšpunktu „Ļaunprātīga zāļu lietošana un atkarība”).

Noteiktos gadījumos ārstēšana var būt jāveic ilgāk par maksimālo ieteikto terapijas periodu. Šādā gadījumā tā ir atļauta tikai tad, ja tiek atkārtoti novērtēts pacienta stāvoklis. Ņemot vērā ātro Dormicum tablešu iedarbības sākumu, tās jālieto tieši pirms gulētiešanas. Tabletes jānorij veselas, uzdzerot šķidrumu. Dormicum var lietot jebkurā dienas laikā, nodrošinot, ka pēc tam pacients varēs vismaz 7 – 8 stundas netraucēti gulēt.

Standartdevas

Devas ir robežās no 7,5 līdz 15 mg.

Terapija jāsāk ar vismazāko ieteicamo devu. Pārsniegt maksimālo devu nav atļauts, jo palielinās ar centrālo nervu sistēmu (CNS) saistīto nevēlamo blakusparādību, iespējams, arī klīniski nozīmīga elpošanas un kardiovaskulāra nomākuma, risks.

Premedikācija

Premedikācijai Dormicum jālieto 30 – 60 minūtes pirms procedūras.

Lietošana īpašām pacientu grupām

Gados vecāki un novājināti pacienti

Gados vecākiem un novājinātiem pacientiem ieteicamā deva ir 7,5 mg.

Gados vecākiem pacientiem novēro spēcīgāku sedatīvo iedarbību, tādēļ viņiem iespējams arī lielāks sirdsdarbības un elpošanas nomākuma risks. Tādēļ gados vecākiem pacientiem Dormicum jālieto ļoti piesardzīgi un nepieciešamības gadījumā jāapsver iespēja lietot mazāku devu.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Ar Dormicum nav atļauts ārstēt pacientus, kuriem ir smagi aknu darbības traucējumi (skatīt 4.3. apakšpunktu „Kontrindikācijas”). Attiecībā uz pacientiem, kuriem ir viegli vai vidēji smagi aknu darbības traucējumi, jāapsver iespējamība lietot mazāko devu, kas nav lielāka par 7,5 mg (skatīt 5.2. apakšpunktu „Farmakokinētika īpašām pacientu grupām”).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem Dormicum var izraisīt izteiktāku un ilgāku sedāciju, iespējams, arī klīniski nozīmīgu elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmas nomākumu. Tādēļ šajā pacientu grupā Dormicum devas jānosaka piesardzīgi un jātitrē līdz vēlamā efekta sasniegšanai. Jāapsver iespējamība lietot mazāko devu, kas nav lielāka par 7,5 mg (skatīt 5.2. apakšpunktu „Farmakokinētika īpašām pacientu grupām”).

Pacientiem ar smagām nieru slimībām ir lielāka zāļu izraisītu nevēlamu blakusparādību iespējamība (skatīt 5.2. apakšpunktu „Farmakokinētika īpašām pacientu grupām”).

4.3. Kontrindikācijas

Dormicum nav atļauts lietot pacientiem, kuriem ir:

smaga elpošanas mazspēja;

smagi aknu darbības traucējumi (ārstējot pacientus, kuriem ir smagi aknu darbības traucējumi, benzodiazepīni ir kontrindicēti, jo tie var izraisīt encefalopātiju);

miega apnojas sindroms;

bērniem;

diagnosticēta paaugstināta jutība pret benzodiazepīniem vai kādu no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

myasthenia gravis.

Dormicum tabletes nav atļauts lietot pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar ļoti spēcīgiem CYP3A4 induktoriem vai inhibitoriem (ketokonazolu, itrakonazolu, vorikonazolu, HIV proteāzes inhibitoriem, tostarp arī ar ritonavīru pastiprinātām formām) un HCV proteāzes inhibitoriem boceprevīru vai telaprevīru (skatīt 4.5. apakšpunktu „Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi”).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacients ir jāinformē par sekojošiem brīdinājumiem un piesardzību

Pierašana

Pēc atkārtotas vairākas nedēļas ilgas lietošanas ir iespējama īslaicīgas iedarbības benzodiazepīnu miegu izraisošās darbības vājināšanās.

Terapijas ilgums

Terapijai ar benzodiazepīnu grupas miega līdzekļiem jābūt pēc iespējas īslaicīgai (skatīt 4.2. apakšpunktu “Devas un lietošanas veids”), un tā nedrīkst būt ilgāka par 2 nedēļām. Devas pakāpeniskās samazināšanas process jāpielāgo individuāli. Bez atkārtotas situācijas izvērtēšanas pagarināt šo periodu nav atļauts.

Rikošeta bezmiegs

Pārtraucot terapiju ar Dormicum, bezmiegs var atjaunoties un tas var būt smagāks nekā pirms terapijas sākuma (“rikošeta bezmiegs”). Rikošeta bezmiegam, kas ir pārejošs sindroms, var pievienoties arī citas reakcijas, tostarp arī garastāvokļa svārstības, trauksme un nemiers. Pēc pēkšņas terapijas pārtraukšanas rikošeta bezmiega risks ir lielāks. Tādēļ Dormicum devu ieteicams samazināt pakāpeniski.

Amnēzija

Dormicum var izraisīt anterogrādu amnēziju, kas visbiežāk attīstās pirmajās stundās pēc medikamenta lietošanas. Lai samazinātu risku, pacientam jābūt pārliecinātam, ka viņš varēs netraucēti gulēt 7–8 stundas (skatīt 4.8. apakšpunktu “Nevēlamās blakusparādības”).

Atlieku parādības

Ja perorālā Dormicum dienas deva nav lielāka par 15 mg un pacientam ir nodrošinātas vismaz 7 - 8 stundas netraucēta miega, parasti pacientiem pēc perorālas Dormicum tablešu lietošanas atlieku parādības nav novērotas. Tas ir apstiprināts, klīnisko novērojumu laikā izmantojot jutīgas farmakoloģiskas metodes.

Psihiskās un paradoksālās reakcijas

Zināms, ka benzodiazepīnu lietošanas laikā iespējamas paradoksālas reakcijas, piemēram, nemiers, uzbudinājums, aizkaitināmība, agresivitāte, trauksme un (retāk) mānija, dusmas, nakts murgi, halucinācijas, psihoze, uzvedības traucējumi un cita nevēlama ietekme uz uzvedību. Šajos gadījumos šo zāļu lietošana jāpārtrauc.

Šīs reakcijas biežāk iespējamas gados vecākiem pacientiem.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecākiem un/vai novājinātiem pacientiem, kā arī pacientiem ar elpošanas vai sirds – asinsvadu sistēmas darbības traucējumiem ieteicamā deva ir 7,5 mg. Šie pacienti var būt jutīgāki pret midazolāma izraisītajām klīniskajām blakusparādībām, piemēram, sirds – asinsvadu sistēmas un elpošanas sistēmas nomākumu. Tādēļ šajās pacientu grupās Dormicum jālieto ļoti piesardzīgi un nepieciešamības gadījumā jāapsver iespēja lietot mazāku devu (skatīt 4.2. apakšpunktu „Īpaši norādījumi par devām”).

Norādījumi par devām pacientiem ar aknu un/vai nieru darbības traucējumiem aprakstīti 4.2. apakšpunktā „Īpaši norādījumi par devām”.

Benzodiazepīni nav ieteicami primārai psihožu ārstēšanai. Benzodiazepīnus monoterapijas veidā nav atļauts lietot depresijas vai ar depresiju saistītas trauksmes ārstēšanai, jo iespējama šādu pacientu pašnāvība.

Vienlaicīga alkoholisko dzērienu/CNS darbību nomācošo vielu lietošana

No vienlaicīgas Dormicum un alkoholisko dzērienu/CNS darbību nomācošo vielu lietošanas ir jāizvairās. Šāda vienlaicīga lietošana var pastiprināt Dormicum klīnisko iedarbību un, iespējams, izraisīt smagu sedāciju, kas savukārt var izraisīt komu vai nāvi, klīniski nozīmīgu elpošanas un/vai sirds-asinsvadu sistēmas darbības nomākumu (skatīt 4.5. apakšpunktu „Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi”).

Pārlieka alkoholisko dzērienu lietošana vai ļaunprātīga zāļu lietošana anamnēzē

No Dormicum lietošanas pacientiem, kuru anamnēzē ir pārlieka alkoholisko dzērienu lietošana vai ļaunprātīga zāļu lietošana, ir jāizvairās.

Uztura lietošanas ietekme uz tablešu iedarbību

Dormicum tablešu lietošana kopā ar uzturu tablešu iedarbību palēnina.

Vienlaicīga ārstēšana ar zālēm, kas maina CYP3A aktivitāti

Pacientiem, kuri vienlaikus saņem vielas, kas nomāc vai pastiprina CYP3A aktivitāti, mainās midazolāma farmakokinētika. Rezultātā var attiecīgi pastiprināties vai vājināties klīniskā iedarbība un nevēlamās blakusparādības (skatīt 4.5. apakšpunktu „Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi”).

Laktozes nepanesība

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Atkarība

Dormicum lietošana var izraisīt fiziskas un psiholoģiskas atkarības attīstību. Atkarības risks palielinās, pieaugot devai un terapijas ilgumam. Tas ir lielāks arī pacientiem, kuru anamnēzē ir pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana un/vai ļaunprātīga zāļu lietošana.

Abstinence

Iespējamie abstinences simptomi ir galvassāpes, caureja, muskuļu sāpes, izteikta trauksme, spriedze, nemiers, apjukums un aizkaitināmība. Smagos gadījumos iespējami šādi simptomi: realitātes sajūtas zudums, depersonalizācija, hiperakūzija, ekstremitāšu nejutīgums un tirpšana, paaugstināta jutība pret gaismu, troksni un pieskārieniem, halucinācijas vai krampji.

Tā kā pēc pēkšņas terapijas pārtraukšanas abstinences simptomu/rikošeta bezmiega risks ir lielāks, devu ieteicams samazināt pakāpeniski (skatīt 4.2. apakšpunktu „Devas un lietošanas veids” un 4.4. apakšpunktu "Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāļu farmakokinētiskā mijiedarbība (skatīt arī 4.3. apakšpunktu “Kontrindikācijas” un 4.4. apakšpunktu "Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”)

Midazolāmu metabolizē gandrīz tikai citohroms P450 3A (CYP3A4 un CYP3A5). Plazmā var paaugstināties vai pazemināties CYP3A inhibitoru un induktoru koncentrācija, tādēļ var pastiprināties vai vājināties midazolāma farmakodinamiskā iedarbība. Izņemot CYP3A aktivitātes pārmaiņas, klīniski nozīmīgi citu zāļu un midazolāma mijiedarbības mehānismi nav apstiprināti. Nav zināms, ka midazolāms varētu izraisīt citu zāļu farmakokinētikas pārmaiņas.

Midazolāmu perorāli lietojot vienlaikus ar CYP3A inhibitoru, var pastiprināties un kļūt ilgāka tā klīniskā iedarbība, tādēļ var būt nepieciešama mazāka deva. Turpretim gadījumā, ja midazolāmu lieto vienlaikus ar CYP3A induktoru, tā iedarbība var būt vājāka un īslaicīgāka un var būt nepieciešama lielāka deva.

CYP3A indukcijas un neatgriezeniskas inhibīcijas (tā sauktās inhibīcijas uz darbības mehānisma pamata) gadījumā pēc CYP3A modulatora lietošanas ietekme uz midazolāma farmakokinētiku var saglabāties no vairākām dienām līdz vairākām nedēļām. Šādas zāles, kas CYP3A inhibē ar darbības mehānisma starpniecību, ir, piemēram, antibakteriālie līdzekļi (kā klaritromicīns, eritromicīns vai izoniazīds), pretretrovīrusu līdzekļi (piemēram, HIV proteāzes inhibitori, kā ritonavīrs, arī ar to pastiprinātie proteāzes inhibitori vai delavirdīns), kalcija kanālu blokatori (piemēram, verapamils, diltiazems), tirozīnkināzes inhibitori (piemēram, imatinibs, lapatinibs vai idelalisibs) vai estrogēnu receptoru modulators raloksifēns.

Etinilestradiols kombinācijā ar norgestrelu vai gestadēnu nav izraisījis klīniski nozīmīgas midazolāma iedarbības intensitātes pārmaiņas.

Zāles, kas inhibē CYP3A

CYP3A inhibitoru iedalījums

CYP3A inhibitorus iespējams iedalīt pēc to inhibējošās darbības intensitātes un klīnisko izmaiņu nozīmīguma gadījumos, kad tos lieto vienlaikus ar perorāli lietotu midazolāmu.

Ļoti spēcīgi inhibitori: midazolāma AUC palielinās > 10 reizes. Šajā grupā ir tādas zāles kā, piemēram, ketokonazols, itrakonazols, vorikonazols un HIV proteāzes inhibitori, tostarp arī ar ritonavīru pastiprinātie proteāzes inhibitori.

Perorāla midazolāma lietošana vienlaicīgi ar ļoti spēcīgiem CYP3A inhibitoriem ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu „Kontrindikācijas”)

Spēcīgi inhibitori: midazolāma AUC palielinās 5–10 reizes. Šajā grupā ir tādas zāles kā, piemēram, klaritromicīns (lielas tā devas), tirozīnkināzes inhibitori (piemēram, idelalisibs) un HCV proteāzes inhibitori boceprevīrs un telaprevīrs.

Midazolāma perorāla lietošana vienlaikus ar boceprevīru un telaprevīru ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu „Kontrindikācijas”).

Vidēji spēcīgi inhibitori: midazolāma AUC palielinās 2–5 reizes. Šajā grupā ir tādas zāles kā, piemēram, flukonazols, telitromicīns, eritromicīns, diltiazems, verapamils, nefazodons, NK1 receptoru antagonisti (aprepitants, netupitants vai kazopitants), tabimorelīns un posakonazols.

Pacienti, kuri vienlaicīgi saņem midazolāmu un spēcīgus vai vidēji spēcīgus CYP3A inhibitorus, rūpīgi jānovēro, jo var pastiprināties midazolāma izraisītās blakusparādības (skatīt 4.4. apakšpunktu "Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Vāji inhibitori: midazolāma AUC palielinās 1,25 līdz < 2 reizes. Šajā grupā ir tādas zāles un augu preparāti kā, piemēram, fentanils, roksitromicīns, cimetidīns, ranitidīns, fluvoksamīns, bikalutamīds, propiverīns, everolims, ciklosporīns, simeprevīrs, greipfrūtu sula, Echinacea purpurea un un berberīns, ko satur arī zeltsakne.

Midazolāma vienlaicīga lietošana ar vājiem CYP3A inhibitoriem parasti neizraisa nozīmīgas midazolāma klīniskās iedarbības izmaiņas.

Zāles, kas inducē CYP3A aktivitāti

Pacientiem, kuri saņem midazolāma kombināciju ar CYP3A induktoriem, var būt nepieciešama lielāka midazolāma deva (īpaši gadījumos, kad midazolāmu lieto kombinācijās ar spēcīgajiem CYP3A induktoriem). Spēcīgie CYP3A induktori (par ≥ 80% samazina AUC) ir, piemēram, rifampicīns, karbamazepīns, fenitoīns, enzalutamīds un mitotāns, kas ilgstoši inducē CYP3A4, vidēji spēcīgi CYP3A induktori (par 50–80% samazina AUC) ir asinszāles preparāti, un vāji induktori (par 20–50% samazina AUC) ir efavirenzs, klobazāms, tikagrelors, vemurafenibs, kvercetīns un žeņšeņa saknes preparāti.

Zāļu farmakodinamiskā mijiedarbība

Midazolāma vienlaicīga lietošana ar citiem sedatīvajiem/miega līdzekļiem, arī alkoholiskajiem dzērieniem, var pastiprināt sedatīvo/miega iedarbību. Šādi līdzekļi ir, piemēram, opiāti/opioīdi (tos lietojot kā analgētiskos, pretklepus vai aizvietojošos līdzekļus), antipsihotiskie līdzekļi, citi benzodiazepīni (tos lietojot kā anksiolītiskos vai miega līdzekļus), barbiturāti, propofols, ketamīns, etomidāts, sedatīvie antidepresanti, prethistamīna līdzekļi un centrālās iedarbības līdzekļi pret hipertensiju. Midazolāms samazina inhalējamo anestēzijas līdzekļu minimālo alveolāro koncentrāciju (MAK).

Midazolāmu lietojot vienlaicīgi ar visām centrālo nervu sistēmu nomācošajām vielām, tostarp arī alkoholu, var pastiprināties arī blakusparādības, piemēram, sedācijas un sirdsdarbības un elpošanas nomākums. Midazolāma lietotājiem jāizvairās no alkoholisko dzērienu lietošanas (skatīt 4.4. apakšpunktu "Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Brīdinājumus par vielām, kas nomāc centrālās nervu sistēmas darbību, tostarp arī alkoholu, skatīt 4.9. apakšpunktā „Pārdozēšana”.

Zāles, kas pastiprina modrību/atmiņas spēju, piemēram, AchE inhibitors fizostigmīns, pārtrauc midazolāma miegu izraisošo iedarbību. Līdzīgā veidā midazolāma sedatīvo iedarbību daļēji pārtrauc 250 mg liela kofeīna deva.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekami daudz datu par midazolāmu, lai novērtētu tā drošumu grūtniecības laikā.

Grūtniecības laikā no benzodiazepīnu lietošanas jāizvairās, izņemot gadījumus, kad nav pieejams drošāks alternatīvs līdzeklis.

Tiek uzskatīts, ka benzodiazepīnu lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī ir saistīta ar lielāku iedzimtu anomāliju risku.

Ja šīs zāles ordinētas sievietei fertilā vecumā, viņa jābrīdina, ka gadījumā, ja viņa plāno grūtniecību vai ja viņai pastāv aizdomas par grūtniecības iestāšanos, jāsazinās ar savu ārstu sakarā ar zāļu lietošanas pārtraukšanu.

Aprakstīts, ka midazolāma lietošana grūtniecības pēdējā trimestra laikā vai lielu devu lietošana dzemdību laikā izraisa neregulāru augļa sirdsdarbību, kā arī jaundzimušajam izraisa hipotoniju, zīšanas traucējumus, hipotermiju un vidēji izteiktu elpošanas nomākumu.

Turklāt zīdaiņiem, kuru mātes grūtniecības vēlīno stadiju laikā ir ilgstoši lietojušas benzodiazepīnus, var attīstīties fiziska atkarība un postnatālajā periodā viņi var būt pakļauti zināmam abstinences simptomu attīstības riskam.

Barošana ar krūti

Tā kā midazolāms izdalās mātes pienā, mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, lietot Dormicum nav atļauts.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Sedācija, amnēzija, koncentrēšanās spējas traucējumi un muskuļu darbības traucējumi nevēlami ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pirms Dormicum lietošanas pacienti jābrīdina, ka līdz pilnīgai atlabšanai viņiem nav atļauts vadīt transportlīdzekļus vai strādāt ar iekārtām. Par to, kad ir atļauts atsākt šādas darbības, jālemj ārstam.

Ja miega ilgums nav pietiekams vai ir lietoti alkoholiskie dzērieni, var palielināties modrības traucējumu iespēja (skatīt 4.5. apakšpunktu „Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi”).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādību sastopamības biežums

Ļoti bieži (≥1/10)

Bieži (≥1/100 līdz <1/10)

Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)

Ļoti reti (<1/10 000)

Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Pēc Dormicum tablešu lietošanas novērotas šādas blakusparādības (blakusparādību biežums nav zināms, nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

Imūnās sistēmas traucējumi

biežums nav zināms

Paaugstināta jutība, angioedēma

Psihiskie traucējumi

biežums nav zināms

Apjukums***, dezorientācija, emocionāla rakstura un garastāvokļa traucējumi***

Dzimumtieksmes pārmaiņas

Depresija (benzodiazepīnu lietošanas laikā var atklāties jau pirms to lietošanas sākšanas bijusi depresija)

Nemiers *, uzbudinājums *, hiperaktivitāte*, nervozitāte*, trauksme*, aizkaitināmība*, agresivitāte *, dusmas*, murgaini sapņi*, neparasti sapņi*, halucinācijas*, neadekvāta uzvedība*

Fiziska atkarība, abstinences sindroms

Ļaunprātīga zāļu lietošana

Nervu sistēmas traucējumi

biežums nav zināms

Miegainība***, galvassāpes***, reibonis***, samazināta modrība***, ataksija***

Sedācija (postoperatīva)

Anterogrāda amnēzija**

Acu bojājumi

biežums nav zināms

Diplopija***

Sirds funkcijas traucējumi

biežums nav zināms

Sirdsdarbības apstāšanās, sirds mazspēja

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu vājums***

Elpošanas sistēmas traucējumi

biežums nav zināms

Elpošanas nomākums

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

biežums nav zināms

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ādas un zemādas audu bojājumi

biežums nav zināms

Ādas reakcijas

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

biežums nav zināms

Nespēks***

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

biežums nav zināms

Kritieni, lūzumi ****

Atkarība: pat terapeitisku devu lietošana var izraisīt fiziskas zāļu atkarības attīstību: terapijas pēkšņas pārtraukšanas rezultātā iespējami abstinences un rikošeta simptomi, tostarp arī rikošeta bezmiegs, garastāvokļa svārstības, trauksme un nemiers (skatīt 4.4. apakšpunktu "Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”). Iespējama psiholoģiska atkarība no zālēm. Ļaunprātīgiem vairāku zāļu lietotājiem aprakstīta ļaunprātīga lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu "Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

* Zināms, ka rodas šādas paradoksālas reakcijas. Šādā gadījumā zāļu lietošana jāpārtrauc. Šāda ietekme vairāk rodas gados vecākiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

** Lietojot terapeitiskas devas, var rasties anterogrāda amnēzija, kuras risks palielinās, lietojot lielāku devu. Amnēzija var būt saistīta ar neatbilstošu uzvedību (skatīt 4.4. apakšpunktu "Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

*** Reakcija rodas galvenokārt ārstēšanas sākumā un parasti izzūd, lietojot atkārtotas devas.

**** Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto sedatīvus līdzekļus (to vidū arī alkoholiskos dzērienus) un gados vecākiem cilvēkiem ir paaugstināts kritienu un lūzumu risks.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Benzodiazepīni bieži izraisa miegainību, ataksiju, dizartriju un nistagmu. Ja lietots tikai Dormicum, tā pārdozēšana dzīvību apdraud reti, tomēr tā var izraisīt arefleksiju, elpošanas apstāšanos, hipotoniju, hipotensiju, sirdsdarbības un elpošanas nomākumu un (retos gadījumos) komu. Ja pacientam ir koma, tā parasti ilgst dažas stundas, tomēr tā var arī ieilgt un būt cikliska (īpaši gados vecākiem pacientiem). Pacientiem ar elpceļu slimībām benzodiazepīnu elpošanu nomācošā iedarbība ir izteiktāka.

Benzodiazepīni pastiprina citu centrālo nervu sistēmu nomācošo vielu, tostarp arī etilspirta, iedarbību.

Ārstēšana

Jākontrolē galvenie pacienta organisma stāvokli raksturojošie parametri, un jāsāk uzturoši, pacienta klīniskajam stāvoklim atbilstoši pasākumi. Pacientam var būt īpaši nepieciešama simptomātiska uz sirds/elpošanas sistēmu un centrālo nervu sistēmu attiecīgo simptomu terapija.

Ja zāles lietotas perorāli, turpmāku zāļu uzsūkšanos jānovērš piemērotā veidā, piemēram, 1 – 2 stundu laikā pēc pārdozēšanas ievadot aktivēto ogli. Lietojot aktivēto ogli, miegainiem pacientiem obligāti jānodrošina elpceļu aizsardzība. Jauktas pārdozēšanas gadījumā var apsvērt kuņģa skalošanu, tomēr tas nav standarta pasākums.

Ja CNS nomākums ir smags, jāapsver benzodiazepīnu antagonista flumazenila (Anexate^®) lietošana. Šīs zāles jālieto tikai stingras kontroles apstākļos. Tam raksturīgs īss (aptuveni 1 stundu ilgs) eliminācijas pusperiods, tādēļ pacienti, kuriem ievadīts flumazenils, pēc tā iedarbības beigām jānovēro. Krampju slieksni pazeminošo zāļu (piemēram, triciklisko antidepresantu) klātbūtnē flumazenils jālieto ārkārtīgi piesardzīgi. Skatīt uz flumazenila (Anexate^®) ordinēšanu attiecīgo informāciju, lai saņemtu sīkākus norādījumus par pareizu šo zāļu lietošanu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: benzodiazepīna atvasinājumi, ATĶ kods: N05CD08.

Dormicum ir raksturīga hipnotiska un sedatīva iedarbība, kas sākas ātri un ir īslaicīga. Tam ir raksturīga arī nomierinoša, pretkrampju un muskulatūru atslābinoša iedarbība. Pēc vienreizējām vai atkārtotām devām Dormicum kavē psihomotorās funkcijas, bet izraisītās hemodinamikas izmaiņas ir nelielas.

Benzodiazepīnu iedarbību uz centrālo nervu sistēmu pastarpina GASS-erģiskās neirotransmisijas pastiprināšanās inhibējošajās sinapsēs. Benzodiazepīnu klātbūtnē GASS receptoru afinitāti pret nervu impulsu pārvades mediatoriem vairo pozitīva alostēriska modulācija, kas pastiprina atbrīvotās GASS ietekmi uz hlorīda jonu plūsmu caur postsinaptiskajām membrānām.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas midazolāms uzsūcas ātri un pilnīgi.

Nozīmīgās pirmā loka metabolisma ietekmes dēļ perorāli lietota midazolāma absolūtā biopieejamība ir robežās no 30 līdz 70%. Pēc 7,5–20 mg lielu perorālu devu lietošanas midazolāma farmakokinētika ir lineāra.

Pēc Dormicum 15 mg lielas tablešu devas lietošanas maksimālā koncentrācija plazmā – 70 – 120 ng/ml – tiek sasniegta vienas stundas laikā. Uztura lietošana palielina laiku līdz maksimālās plazmas koncentrācijas sasniegšanai par vienu stundu, kas norāda par midazolāma uzsūkšanās ātruma samazināšanos. Uzsūkšanās pusperiods ir 5 – 20 min.

Izkliede

Midazolāms ļoti strauji izplatās audos, un vairumā gadījumu nav šķietamās izplatīšanās fāzes, vai tā pilnīgi beidzas 1 – 2 h laikā pēc perorālas lietošanas. Izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā ir 0,7 – 1,2 l/kg. 96 – 98% midazolāma saistās ar plazmas olbaltumiem. Pārsvarā tie ir albumīni. Midazolāms lēnām un nenozīmīgi iekļūst cerebrospinālajā šķidrumā. Ir pierādīts, ka cilvēka organismā midazolāms lēni šķērso placentu un nonāk augļa asinsritē. Neliels midazolāma daudzums konstatēts mātes pienā. Midazolāms nav zāļu transportsistēmu substrāts.

Biotransformācija

Midazolāms tiek izvadīts gandrīz tikai biotransformētā veidā. Midazolāmu hidroksilē citohroma P450 izoenzīmi CYP3A. Abi izoenzīmi – CYP3A4 un CYP3A5, ir aktīvi iesaistīti divos galvenajos, aknās notiekošajos midazolāma oksidēšanās procesos. Perorāli lietota midazolāma metabolismu līdzvērtīgi nodrošina zarnu traktā un aknās esošais CYP3A.

Ir divi galvenie oksidētie metabolīti – 1’-hidroksimidazolāms (tas tiek saukts arī par α-hidroksimidazolāmu) un 4-hidroksimidazolāms. Urīnā un plazmā nozīmīgākais metabolīts ir 1’-hidroksimidazolāms. 1’-hidroksimidazolāma koncentrācija plazmā var sasniegt 30–50% no cilmvielas koncentrācijas. 1’-hidroksimidazolāms ir farmakoloģiski aktīvs un nodrošina būtisku perorāli lietota midazolāma iedarbības intensitātes daļu (aptuveni 34%).

Eliminācija

Midazolāma eliminācijas pusperiods gados jauniem veseliem brīvprātīgajiem ir robežās no 1,5 līdz 2,5 h. 1’-hidroksimidazolāma eliminācijas pusperiods ir īsāks par vienu stundu, tādēļ pēc midazolāma lietošanas cilmvielas un tās galvenā metabolīta koncentrācija samazinās paralēli. Neizmainītas aktīvās vielas formā no urīna ir iespējams izdalīt mazāk par 1% saņemtās devas. 60–80% devas glikuronizējas, un tā kopā ar urīnu tiek izvadīta 1’-hidroksimidazolāma konjugāta formā. Midazolāms pēc lietošanas vienu reizi dienā organismā neuzkrājas. Atkārtota midazolāma lietošana neierosina zāles metabolizējošos enzīmus.

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem vīriešu dzimuma pacientiem (pēc 60 gadu vecuma), salīdzinot ar gados jaunākiem vīriešu dzimuma pacientiem, midazolāma eliminācijas pusperiods bija ievērojami (2,5 reizes) ilgāks. Gados vecākiem vīriešu dzimuma pacientiem midazolāma klīrenss bija ievērojami lēnāks un ievērojami palielinājās perorāli lietotas tabletes biopieejamība. Tomēr gados vecākām sievietēm, salīdzinot ar gados jaunākām pacientēm, nozīmīgas atšķirības nav konstatētas.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar hroniskām aknu slimībām, tostarp arī progresējošu aknu cirozi, ievērojami mainās midazolāma farmakokinētika. Salīdzinot ar kontroles pacientiem, pacientiem ar cirozi samazinātā aknu klīrensa dēļ īpaši pagarinās perorāli lietota midazolāma eliminācijas pusperiods un ievērojami palielinās tā absolūtā biopieejamība.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem nesaistītā midazolāma farmakokinētika nemainās. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem organismā uzkrājas farmakoloģiski maz aktīvais midazolāma galvenais metabolīts 1’-hidroksimidazolāma glikuronīds, kura ekskrēcija notiek caur nierēm. Šī uzkrāšanās izraisa ilgāku sedāciju. Tādēļ pacientiem ar nieru darbības traucējumiem midazolāms perorāli jālieto piesardzīgi, un tā deva jātitrē līdz vēlamā efekta sasniegšanai (skatīt 4.2. apakšpunktu „Lietošana īpašām pacientu grupām”).

Pacienti ar aptaukošanos

Pacientiem ar aptaukošanos palielinās midazolāma izkliedes tilpums. Rezultātā pacientiem ar aptaukošanos vidējais midazolāma eliminācijas pusperiods ir ilgāks nekā pacientiem bez aptaukošanās (5,9 stundas pret 2,3 stundām). Pacientiem ar aptaukošanos, salīdzinot ar pacientiem bez aptaukošanās, perorāli lietotu midazolāma tablešu biopieejamība neatšķiras.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Akūtā toksicitāte

Intravenoza ievadīšana

I.v. ievadīta midazolāma akūtā toksicitāte (LD₅₀) pelēm un žurkām

6 h

14 dienas

Pele

37,0 ± 3,9 mg/kg

37,0 ± 3,9 mg/kg

Žurka

83,0 ± 4,5 mg/kg

83,0 ± 4,5 mg/kg

Intramuskulāra ievadīšana

I.m. ievadīta midazolāma akūtā toksicitāte (LD₅₀) pelēm un žurkām

Pele

> 50 mg/kg

Žurka

> 10 mg/kg

Hroniskā toksicitāte

Hroniskās toksicitātes pētījumos dzīvniekiem nav iegūti toksiskas ietekmes pierādījumi.

Mutagēna un kancerogēna darbība

Ilgstošos pētījumos pelēm un žurkām radās aknu un vairogdziedzera audzēji. Saskaņā ar valdošo uzskatu, šos novērojumus nevar attiecināt uz cilvēku.

Mutagēniskuma pētījumos netika novērotas mutagēnas ietekmes pazīmes.

Toksiska ietekme uz vairošanos

Tāpat kā visi benzodiazepīni, midazolāms šķērso placentu. Kroplību rašanās risks pēc terapeitisku benzodiazepīnu devu lietošanas grūtniecības sākumā, liekas, ir zems, lai gan dažos epidemioloģiskos pētījumos atklāts palielināts aukslēju šķeltnes risks. Saņemti ziņojumi par kroplībām pēc pārdozēšanas un saindēšanās.

Benzodiazepīnu lietošana grūtniecības laikā lielā devā vai ilgstoši pieraduma un atkarības dēļ var zīdainim izraisīt postnatālo atcelšanas sindromu (hiperaktivitāti, aizkaitināmību, hipotensiju, vāju zīšanas refleksu u.c.). Lietošanas dzemdību laikā var izraisīt ļenganā zīdaiņa sindromu.

Dzīvnieku pētījumu rezultāti

Mātītēm, kas ilgstoši saņēmušas benzodiazepīnus, dzimušiem mazuļiem novēroti uzvedības traucējumi.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Bezūdens laktoze, mikrokristāliska celuloze, preželatinizēta ciete, magnija stearāts, hipromeloze, talks, titāna dioksīds (E 171)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C oriģināliepakojumā. Sargāt no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Kastītē ir 10 apvalkotās tabletes PVH/PVDH/Al blisterī.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Roche Latvija SIA

G. Astras iela 8b, Rīga, LV-1082, Latvija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

95-0272

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1995. gada 6. oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2005. gada 19. oktobris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11/2017

SASKAŅOTS ZVA 09-11-2017

PAGE 2

PAGE 1