Dolmen 50 mg/2 ml šķīdums injekcijām/infūzijām
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
8.86 €
06-0082-02
06-0082
Alfasigma S.p.A., Italy; A. Menarini Manufacturing Logistic and Services S.r.l., Italy
05-DEC-07
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
50 mg/2 ml
Šķīdums injekcijām/infūzijām
Ir apstiprināta
Menarini International Operations Luxembourg S.A., Luxembourg
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Dolmen 50 mg/2 ml
šķīdums injekcijām/ infūzijām
Dexketoprofenum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Dolmen, un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Dolmen lietošanas
3. Kā lietot Dolmen
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Dolmen
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Dolmen, un kādam nolūkam to lieto
Dolmen ir par nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL) sauktas zāļu grupas pretsāpju zāles.
Dolmen lieto vidēji stipru vai stipru akūtu sāpju, piemēram, pēcoperācijas sāpju, nieru koliku (stipru nieru sāpju) un muguras apakšējās daļas sāpju, ārstēšanai, ja tablešu lietošana nav piemērota.
2. Kas Jums jāzina pirms Dolmen lietošanas
Nelietojiet Dolmen šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret deksketoprofēnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
- ja Jums ir alerģija pret acetilsalicilskābi vai citiem NPL;
- ja pēc acetilsalicilskābes vai citu NPL lietošanas Jums bijusi astma vai astmas lēkme, akūts alerģisks rinīts (īslaicīgs deguna gļotādas iekaisums), deguna polipi (izaugumi deguna iekšpusē alerģijas dēļ), nātrene (ādas izsitumi), angioedēma (sejas, acu, lūpu vai mēles pietūkums vai respirators distress) vai sēkšana;
- ja Jums bijušas fotoalerģiskas vai fototoksiskas reakcijas (īpašs saules gaismai pakļautas ādas apsārtuma un/vai čūlošanās veids), lietojot ketoprofēnu (nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli) vai fibrātus (zāles taukvielu līmeņa pazemināšanai asinīs);
- ja Jums ir peptiska čūla/kuņģa un zarnu trakta asiņošana vai agrāk bijusi kuņģa vai zarnu trata asiņošana, čūlas vai perforācija;
- ja Jums ir hroniski gremošanas traucējumi (piemēram, slikta barības sagremošana kuņģī, grēmas);
- ja Jums ir kuņģa un zarnu trakta asiņošana vai perforācija vai tā bijusi agrāk iepriekš pret sāpēm lietotu NPL dēļ;
- ja Jums ir zarnu slimība ar hronisku iekaisumu (Krona slimība vai čūlainais kolīts);
- ja Jums ir smaga sirds mazspēja, vidēji smagi vai smagi nieru darbības traucējumi vai smagi aknu darbības traucējumi;
- ja Jums ir asiņošana vai asinsreces traucējumi;
- ja Jūsu organisms ir stipri atūdeņots (esat zaudējis daudz šķidruma) vemšanas, caurejas vai nepietiekamas šķidruma uzņemšanas dēļ;
- ja esat grūtniecības trešajā trimestrī vai barojat bērnu ar krūti.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Dolmen lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
- ja Jums agrāk bijusi hroniska zarnu iekaisuma slimība (čūlainais kolīts, Krona slimība);
- ja Jums ir citi kuņģa vai zarnu darbības traucējumi vai tie bijuši agrāk;
- ja lietojat citas zāles, kas palielina kuņģa čūlas vai asiņošanas risku, piemēram, iekšķīgi lietojamos steroīdus, dažus antidepresantus (SSRI tipa, t. i., selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus), līdzekļus, kas kavē asins recekļu veidošanos, piemēram, aspirīnu vai antikoagulantus, tādus kā varfarīnu. Šādos gadījumos pirms Dolmen lietošanas konsultējieties ar ārstu – viņš var vēlēties, lai Jūs lietotu papildu zāles kuņģa aizsargāšanai (piemēram, mizoprostolu vai zāles, kas bloķē kuņģa skābes izdalīšanos);
- ja Jums ir sirdsdarbības traucējumi, esat pārcietis infarktu vai uzskatāt, ka Jums varētu būt šo traucējumu risks (piemēram, Jums ir paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts vai paaugstināts holesterīna līmenis, vai smēķējat), Jums jāapspriež sava ārstēšana ar ārstu vai farmaceitu. Tādu zāļu kā Dolmen lietošana var būt saistīta ar nedaudz palielinātu sirdstriekas (miokarda infarkta) vai triekas (insulta) risku. Jebkāds risks ir lielāks, ja lietota liela deva un ārstēšana ir ilgstoša. Nepārsniedziet ieteikto devu un ārstēšanas ilgumu;
- ja esat gados vecāks cilvēks. Jums ir lielāka blakusparādību iespējamība (skatīt 4. punktu). Ja rodas kāda blakusparādība, nekavējoties konsultējieties ar ārstu;
- ja Jums ir alerģija vai šādi traucējumi bijuši agrāk;
- ja Jums ir nieru, aknu vai sirds darbības traucējumi (paaugstināts asinsspiediens un/vai sirds mazspēja), kā arī šķidruma aizture organismā, vai šie traucējumi bijuši agrāk;
- ja lietojat urīndzenošus līdzekļus vai Jums ir stipri atūdeņots organisms un samazināts asiņu tilpums liela šķidruma zuduma dēļ (piemēram, pastiprinātas urīna izdalīšanās, caurejas vai vemšanas dēļ);
- ja esat sieviete, kurai ir auglības traucējumi (Dolmen var apdraudēt Jūsu auglību, tāpēc Jūs nedrīkstat to lietot, ja plānojat grūtniecību vai veicat auglības pārbaudes);
- ja esat grūtniecības pirmajā vai otrajā trimestrī;
- ja ciešat no asiņu un asins šūnu veidošanās traucējumiem;
- ja Jums ir sistēmas sarkanā vilkēde vai jaukta saistaudu slimība (imūnsistēmas traucējumi, kas skar saistaudus);
- ja Jums ir vējbakas, jo dažos gadījumos NLP var pastiprināt infekciju;
- ja Jums ir astma apvienojumā ar hronisku rinītu, hronisku sinusītu un/vai deguna polipozi, jo tad ir lielāks alerģiskas risks pret acetilsalicilskābi un/vai NPL nekā pārējā populācijā. Šo zāļu lietošana var izraisīt astmas lēkmes vai bornhu spazmas, īpaši pacientiem, kam ir alerģija pret acetilsalicilskāvi vai NPL.
Bērni un pusaudži
Dolmen nav pētīts bērniem un pusaudžiem, tāpēc lietošanas drošums un efektivitāte nav noskaidrota, un zāles nevajadzētu lietot bērniem un pusaudžiem.
Citas zāles un Dolmen
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Ir dažas zāles, ko nedrīkst lietot kopā, un citas, kuru deva ir jāmaina, ja tās lieto kopā.
Vienmēr izstāstiet savam ārstam, zobārstam vai farmaceitam, ja lietojat vai Jums papildus Dolmen ievada kādas no tālāk minētajām zālēm.
Neieteicamas kombinācijas:
- acetilsalicilskābe, kortikosteroīdi vai citas pretiekaisuma zāles;
varfarīns, heparīns vai citas zāles asins recekļu veidošanās aizkavēšanai;
litijs, ko lieto noteiktu garastāvokļa traucējumu gadījumā;
metotreksāts (pretvēža zāles vai imūnsupresants) lielā devā – 15 mg nedēļā;
hidantoīni un fenitoīns, ko lieto epilepsijas ārstēšanai;
sulfametoksazols, ko lieto pret bakteriālām infekcijām.
Kombinācijas, kuras lietojamas piesardzīgi:
AKE inhibitori, urīndzenošie līdzekļi un angiotensīna II antagonisti, ko lieto paaugstināta asinsspiediena un sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai;
pentoksifilīns un okspentifilīns, ko lieto hronisku vēnu čūlu ārstēšanai;
zidovudīns, ko lieto vīrusinfekciju ārstēšanai;
- aminoglikozīdu antibiotikas, ko lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai;
sulfonilurīnvielas atvasinājumi (hlorpropamīds un glibenklamīds), ko lieto cukura diabēta ārstēšanai;
metotreksāts mazā devā – mazāk nekā 15 mg nedēļā.
Kombinācijas, kam jāpievērš uzmanība:
- hinolonu grupas antibiotikas (piemēram, ciprofloksacīns, levofloksacīns), ko lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai;
ciklosporīns un takrolims, ko lieto imūnsistēmas slimību ārstēšanai un orgānu pārstādīšanas gadījumā;
streptokināze un citas trombolītiskas vai fibrinolītiskas zāles, t. i., zāles, asins recekļu šķīdināšanai;
probenecīds, ko lieto podagras ārstēšanai;
digoksīns, ko lieto hroniskas sirds mazspējas ārstēšanai;
mifepristons, ko lieto kā abortu izraisošu līdzekli (lai pārtrauktu grūtniecību);
selektīvo serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitoru tipa (SSRI) antidepresanti;
antiagreganti, ko lieto, lai mazinātu trombocītu salipšanu un asins recekļu veidošanos;
bēta blokatori, ko lieto paaugstināta asinsspiediena un sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai;
tenofovīrs, deferasirokss, pemetrekseds.
Ja Jums ir kādas šaubas par citu zāļu lietošanu vienlaikus ar Dolmen, aprunājieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Nelietojiet Dolmen grūtniecības pēdējos trīs mēnešos un barojot bērnu ar krūti.
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, jo Dolmen var nebūt jums piemērots.
Dolmen nevajadzētu lietot sievietēm, kuras plāno grūtniecību, kā arī grūtniecēm. Ārstēšanu jebkurā grūtniecības brīdī drīkst veikt tikai saskaņā ar ārsta norādījumiem.
Dolmen nav ieteicams lietot laikā, kad mēģināt ieņemt bērnu vai veicat pārbaudes neauglības cēloņa noskaidrošanai. Par iespējamo ietekmi uz sievietes auglību, lūdzu, skatiet arī 2. punktā „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā“.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Dolmen var nedaudz traucēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus reiboņa vai miegainības dēļ, kas ir ārstēšanas blakusparādības. Ja ievērojat šādu iedarbību, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, līdz simptomi nav izzuduši. Lūdziet padomu ārstam.
Dolmen satur etanolu
Katrā Dolmen ampulā ir 12,35 tilp.% etanola (etilspirta), t. i., līdz 200 mg devā, kas atbilst 5 ml alus vai 2,08 ml vīna vienā devā.
Kaitīgi alkoholiķiem.
Jāņem vērā grūtniecēm un mātēm bērna barošanas ar krūti periodā, bērniem un pacientiem ar lielu risku, piemēram, aknu vai epilepsijas slimniekiem.
Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā, t. i., būtībā ir “nātriju nesaturošas”.
3. Kā lietot Dolmen
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ārsts pateiks, kāda ir Jums nepieciešamā Dolmen deva atbilstoši Jūsu simptomu veidam, smaguma pakāpei un ilgumam. Ieteicamā deva parasti ir pa 1 ampulai (50 mg) Dolmen ik pēc 8 – 12 stundām. Ja nepieciešams, lietošanu var atkārtot tikai pēc 6 stundām. Nekādā gadījumā nepārsniedziet kopējo dienas devu 150 mg Dolmen (3 ampulas).
Ārstēšanu ar injekcijām izmantojiet tikai akūtajā periodā (t. i., ne ilgāk par divām dienām). Kad iespējams, sāciet lietot perorālo pretsāpju līdzekli.
Gados vecākiem pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 50 mg Dolmen (1 ampulu).
Lietošanas veids
Dolmen var ievadīt vai nu intramuskulāri, vai intravenozi (norādījumi par intravenozās injekcijas veikšanu sniegti 7. punktā).
Dolmen ievadot muskulī, šķīdums jāinjicē nekavējoties pēc tā paņemšanas no krāsainās ampulas. Injekcija jāveic lēnām dziļi muskulī.
Drīkst izmantot tikai dzidru un bezkrāsainu šķīdumu.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Šīs zāles nevajadzētu lietot bērniem un pusaudžiem (līdz 18 gadu vecumam).
Ja esat lietojis Dolmen vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis par daudz šo zāļu, nekavējoties izstāstiet savam ārstam vai farmaceitam vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu. Lūdzu, neaizmirstiet paņemt līdzi šo zāļu iepakojumu vai šo lietošanas instrukciju.
Ja esat aizmirsis lietot Dolmen
Nelietojiet dubultdevu, lai aizstātu aizmirsto devu. Lietojiet nākamo plānoto devu, kad ir pienācis laiks (saskaņā ar norādījumiem 3. punktā “Kā lietot Dolmen”).
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Iespējamās blakusparādības minētas tālāk atbilstoši to rašanās varbūtībai
Bieži sastopamas blakusparādības: var skart ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem
Slikta dūša un/vai vemšana, sāpes injekcijas vietā, reakcija injekcijas vietā, piemēram, iekaisums, zilumu veidošanās vai asiņošana.
Retāk sastopamas blakusparādības: var skart ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem
Asiņu atvemšana, pazemināts asinsspiediens, drudzis, redzes miglošanās, reibonis, miegainība, miega traucējumi, galvassāpes, anēmija, vēdera sāpes, aizcietējums, gremošanas traucējumi, caureja, sausa mute, pietvīkums, izsitumi, dermatīts, nieze, pastiprināta svīšana, nogurums, sāpes, aukstuma sajūta.
Reti sastopamas blakusparādības: var skart ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem
Kuņģa čūla, kuņģa čūlas asiņošana vai perforācija, paaugstināts asinsspiediens, ģībonis, palēnināta elpošana, asins recekļa izraisīts virspusējs vēnu iekaisums (virspusējs tromboflebīts), atsevišķa sirds saraušanās (ekstrasistole), paātrināta sirdsdarbība, perifēra tūska, balsenes tūska, dīvainas sajūtas, drudža vai drebuļu sajūta, troksnis ausīs (tinīts), niezoši izsitumi, dzelte, pinnes, muguras sāpes, sāpes nierēs, pastiprināta urīna izdalīšanās, mēnešreižu traucējumi, prostatas traucējumi, muskuļu stīvums, locītavu stīvums, muskuļu krampji, aknu funkcionālo testu (asins analīžu) rezultātu novirzes, paaugstināts glikozes līmenis asinīs (hiperglikēmija), pazemināts glikozes līmenis asinīs (hipoglikēmija), paaugstināts triglicerīdu (taukvielu) līmenis asinīs (hipertrigliceridēmija), ketonvielu izdalīšanās urīnā (ketonūrija), olbaltumu izdalīšanās urīnā (proteinūrija), aknu šūnu bojājums (hepatīts), akūta nieru mazspēja.
Ļoti reti sastopamas blakusparādības: var skart ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem
Anafilaktiskas reakcijas (paaugstinātas jutības reakcija, kas var izraisīt arī kollapsu), ādas, mutes, acu un dzimumorgānu apvidus čūlošanās (Stīvensa-Džonsona sindroms un Laiela sindroms), sejas pietūkums vai lūpu un rīkles pietūkums (angioedēma), aizdusa muskuļu saraušanās dēļ ap elpceļiem (bronhu spazmas), elpas trūkums, aizkuņģa dziedzera iekaisums, ādas paaugstinātas jutības reakcijas un pastiprināta ādas jutība pret gaismu, nieru bojājums, samazināts balto asinsķermenīšu skaits (neitropēnija), samazināts trombocītu skaits (trombocitopēnija).
Nekavējoties izstāstiet ārstam, ja ārstēšanas sākumā izjūtat kādas kuņģa/zarnu blakusparādības (piemēram, kuņģa sāpes, grēmas vai asiņošanu) un ja iepriekš esat izjutis kādas blakusparādības ilgstošas pretiekaisuma zāļu lietošanas dēļ, īpaši ja esat gados vecāks cilvēks.
Pārtrauciet Dolmen lietošanu, līdzko ievērojat ādas izsitumu vai kādu gļotādas (piemēram, mutes) bojājumu parādīšanos, vai arī kādas alerģijas pazīmes.
Ārstēšanas laikā ar nesteroīdajiem pretkaisuma līdzekļiem ziņots par šķidruma aizturi un tūsku (īpaši potīšu un kāju), asinsspiediena paaugstināšanos un sirds mazspēju.
Tādu zāļu kā Dolmen lietošana var būt saistīta ar nelielu sirdstriekas (miokarda infarkta) vai akūtu galvas smadzeņu asinsvadu bojājumu (triekas) risku.
Pacientiem ar sistēmas sarkano vilkēdi vai jauktu saistaudu slimību (imūnsistēmas traucējumi, kas skar saistaudus) pretiekaisuma zāles retos gadījumos var izraisīt drudzi, galvassāpes un sprandas stīvumu.
Biežāk novērotas kuņģa-zarnu trakta blakusparādības. Iespējama kuņģa čūla, plīsums vai kuņģa-zarnu trakta asiņošana, reizēm letāla, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pēc zāļu lietošanas ziņots par sliktu dūšu, vemšanu, caureju, vēdera pūšanos, aizcietējumu, gremošanas traucējumiem kuņģī, vēdera sāpēm, asinīm izkārnījumos, asiņu atvemšanu, čūlainu stomatītu, kolīta un Krona slimības pastiprināšanos. Retāk novērots kuņģa gļotādas iekaisums (gastrīts).
Iespējamas hematoloģiskas reakcijas (purpura, aplastiskā un hemolītiskā anēmija un retos gadījumos agranulocitoze un kaula smadzeņu veidošanās nomākums) tāpat kā citu NPL lietošanas gadījumā.
Ja Dolmen lietošanas laikā parādās infekcijas pazīmes vai tās pastiprinās, nekavējoties izstāstiet to savam ārstam.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv.
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Dolmen
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un ampulas. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Ampulas uzglabāt kastītē, lai pasargātu no gaismas.
Nelietojiet šīs zāles, ja ievērojat, ka šķīdums nav dzidrs un bezkrāsains, bet redzamas pārmaiņu pazīmes (piemēram, cietas daļiņas). Dolmen šķīdums injekcijām/ infūzijām paredzēts tikai vienreizējai lietošanai un pēc atvēršanas ir jāievada nekavējoties. Neizlietoto produkta daļu izlejiet (lūdzu, skatiet sadaļu par iznīcināšanu tālāk).
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, ko vairs nelietojat, un kā atbrīvoties no izlietotajām adatām un šļircēm. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Dolmen satur
- Aktīvā viela ir deksketoprofēns (deksketoprofēna trometamola veidā). Ampulā ir 50 mg deksketoprofēna.
- Citas sastāvdaļas ir etilspirts (etanols, skatīt 2. punktā “Dolmen satur etanolu”), nātrija hlorīds, nātrija hidroksīds, ūdens injekcijām.
Dolmen ārējais izskats un iepakojums
Dolmen ir šķīdums injekcijām/ infūzijām. Tas ir iepakojumā pa 1, 5, 6, 10, 20, 50 vai 100 ampulām no krāsaina I tipa stikla. Katrā ampulā ir 2 ml dzidra un bezkrāsaina šķīduma. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Menarini International Operations Luxembourg S.A.
1 Avenue de la Gare
L-1611 Luxembourg, Luksemburga
Ražotājs
Menarini Manufacturing Logistics and Services s.r.l.
Via Sette Santi 3
I-50131 Florence, Itālija
vai
Alfasigma S.p.A.
via Enrico Fermi, 1
65020 Alanno (Pescara)
Itālija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Islande, Itālija, Luksemburga, Norvēģija, Portugāle, Spānija (atsauces dalībvalsts), Zviedrija: Ketesse
Kipra, Grieķija: Nosatel
Čehija: Dexoket
Igaunija, Latvija, Lietuva: Dolmen
Vācija: Sympal
Ungārija: Ketodex forte
Īrija, Malta: Keral
Nīderlande: Stadium
Polija: Dexak
Slovākija: Dexadol
Slovēnija: Menadex
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2018. gada aprīlī.
7. Informācija medicīnas darbiniekiem
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem
Intravenoza ievadīšana
Intravenoza infūzija: vienas Dolmen ampulas (2 ml) saturs jāizšķīdina 30 – 100 ml fizioloģiskā šķīduma, 5% glikozes vai Ringera laktāta šķīduma. Atšķaidītais šķīdums jāievada lēnā intravenozā infūzijā 10 – 30 minūtēs. Šķīdums visu laiku ir jāsargā no dabiskās dienas gaismas.
Intravenoza bolus injekcija: ja nepieciešams, vienas Dolmen ampulas (2 ml) saturu var ievadīt lēnā intravenozā bolus injekcijā ne ātrāk kā 15 sekundēs.
Dolmen ir kontrindicēts neiroaksiālai (intratekālai vai epidurālai) ievadīšanai, jo tā sastāvā ir etanols.
Norādījumi par apiešanos ar zālēm
Dolmen ievadot intravenozas bolus injekcijas veidā, tas jāievada uzreiz pēc paņemšanas no krāsainās ampulas.
Ievadot intravenozas infūzijas veidā, šķīdums jāatšķaida aseptiskos apstākļos un jāsargā no dabiskās dienas gaismas.
Drīkst ievadīt tikai dzidru un bezkrāsainu šķīdumu.
Saderība
Pierādīts, ka Dolmen, samaisot mazā tilpumā (piemēram, šļircē), ir saderīgs ar heparīna, lidokaīna, morfīna un teofilīna injekciju šķīdumiem.
Saskaņā ar norādījumiem atšķaidīts šķīdums injekcijām ir dzidrs šķīdums. Pierādīts, ka Dolmen, izšķīdināts 100 ml fizioloģiskā šķīduma vai glikozes šķīduma, ir saderīgs ar šādiem injekciju šķīdumiem: dopamīns, heparīns, hidroksizīns, lidokaīns, morfīns, petidīns un teofilīns.
Nav novērota aktīvās vielas absorbcija, kad atšķaidītie Dolmen šķīdumi glabāti plastmasas konteineros vai no etilvinilacetāta (EVA), celulozes propionāta (CP), zema blīvuma polietilēna (ZBPE) un polivinilhlorīda (PVH) izgatavotās ievadīšanas ierīcēs.
SASKAŅOTS ZVA 26-04-2018
06-0082_PL_LV_068 PAGE \* MERGEFORMAT 1. lpp.
Zāļu apraksts
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Dolmen 50 mg/2 ml šķīdums injekcijām/ infūzijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Ampulā (2 ml) ir 50 mg deksketoprofēna (dexketoprofenum), kas ir deksketoprofēna trometamola sāls veidā. Mililitrā šķīduma injekcijām ir 25 mg deksketoprofēna (deksketoprofēna trometamola sāls veidā)
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
katrā 2 ml ampulā ir 200 mg etilspirta (96%) un 8,0 mg nātrija hlorīda.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijām/ infūzijām.
Dzidrs un bezkrāsains šķīdums.
pH 7,0 – 8,0
Osmolaritāte 270 – 328 mOsmol/l
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Simptomātiska akūtu vidēji stipru vai stipru sāpju, piemēram, pēcoperācijas sāpju, nieru koliku un muguras apakšējās daļas sāpju, ārstēšana, kad iekšķīga lietošana nav piemērota.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušie
Ieteicamā deva ir pa 50 mg ik pēc 8 – 12 stundām. Ja nepieciešams, ievadīšanu var atkārtot ar 6 stundu starplaiku. Kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 150 mg.
Dolmen šķīdums injekcijām/ infūzijām paredzēts īslaicīgai lietošanai, ārstēšanai jāaprobežojas ar akūto simptomātisko periodu (ne ilgāk par divām dienām). Kad tas ir iespējams, pacientam jāsāk saņemt perorāla pretsāpju terapija.
Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vidēji stipru vai stipru pēcoperācijas sāpju gadījumā Dolmen šķīdumu injekcijām/ infūzijām var lietot kombinācijā ar opioīdu pretsāpju līdzekļiem, ja tas ir indicēts, pieaugušajiem ieteiktajās devās (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem cilvēkiem kopumā deva nav jāpielāgo. Tomēr fizioloģiskās nieru darbības pavājināšanās dēļ gados vecākiem cilvēkiem, ja ir nelieli nieru darbības traucējumi, ieteicama mazāka deva – 50 mg kopējā dienas deva (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem vai mēreni izteiktiem aknu darbības traucējumiem (punktu skaits pēc Child-Pugh skalas 5 – 9) deva jāsamazina līdz 50 mg kopējai dienas devai, un jāveic rūpīga aknu darbības kontrole (skatīt 4.4. apakšpunktu). Dolmen šķīdumu injekcijām/ infūzijām nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (punktu skaits pēc Child-Pugh skalas 10 – 15) (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nedaudz pavājinātu nieru darbību (kreatinīna klīrenss 60 – 89 ml/min) deva jāsamazina līdz 50 mg kopējai dienas devai (skatīt 4.4. apakšpunktu). Dolmen šķīdumu injekcijām/ infūzijām nedrīkst lietot pacientiem ar mēreni izteiktiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <59 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Dolmen bērniem un pusaudžiem nav pētīts. Tāpēc Dolmen lietošanas drošums un efektivitāte nav noskaidrota un to nevajadzētu lietot bērniem un pusaudžiem.
Lietošanas veids
Dolmen šķīdumu injekcijām/ infūzijām drīkst ievadīt vai nu intramuskulāri, vai intravenozi:
Intramuskulāra ievadīšana: vienas Dolmen šķīduma injekcijām/ infūzijām ampulas saturs (2 ml) jāievada lēnā injekcijā dziļi muskulī.
Intravenoza ievadīšana:
Intravenoza infūzija: atšķaidītais šķīdums, kas sagatavots atbilstoši aprakstam 6.6. apakšpunktā, jāievada lēnā intravenozā infūzijā 10 – 30 minūtēs. Šķīdums vienmēr jāsargā no dabiskās dienas gaismas.
Intravenoza bolus injekcija: ja nepieciešams, vienas Dolmen šķīduma injekcijām/ infūzijām ampulas saturs (2 ml) jāievada lēnā intravenozā bolus injekcijā ne ātrāk kā 15 sekundēs.
Norādījumi par apiešanos ar zālēm
Dolmen šķīdumu injekcijām/ infūzijām ievadot intramuskulāri vai intravenozā bolus injekcijā, šķīdums jāinjicē uzreiz pēc tā atvilkšanas no krāsainās ampulas (skatīt arī 6.2. un 6.6. apakšpunktu).
Ievadot intravenozā infūzijā, šķīdums jāatšķaida aseptiskos apstākļos un jāsargā no dabiskās dienas gaismas (skatīt arī 6.3. un 6.6. apakšpunktu). Norādījumus par zāļu atšķaidīšanu pirms ievadīšanas skatīt 6.6. apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
Dolmen šķīdumu injekcijām/ infūzijām nedrīkst lietot šādos gadījumos:
- pacientiem, kuriem ir paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;
- pacientiem, kuriem vielas ar līdzīgu darbību (piemēram, acetilsalicilskābe vai citi NPL) izraisa astmas lēkmes, bronhu spazmas, akūtu rinītu vai polipu veidošanos degunā, nātreni vai angioedēmu;
- zināmas fotoalerģiskas vai fototoksiskas reakcijas ārstēšanas laikā ar ketoprofēnu vai fibrātiem;
- pacientiem ar gastrointestinālu asiņošanu vai perforāciju, kas saistīta ar iepriekšēju NPL terapiju;
- pacientiem ar aktīvu peptisku čūlu/kuņģa-zarnu trakta asiņošanu), vai kuriem anamnēzē ir kuņģa-zarnu trakta asiņošanas, čūlu veidošanās vai perforācijas epizodes;
- pacientiem ar hronisku dispepsiju;
- pacientiem, kuriem ir cita aktīva asiņošana vai asinsreces traucējumi;
- pacientiem ar Krona slimību vai čūlaino kolītu;
- pacientiem ar smagu sirds mazspēju;
- pacientiem ar mēreni izteiktiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 59 ml/min);
- pacientiem ar izteikti pavājinātu aknu darbību (punktu skaits pēc Child-Pugh skalas 10 – 15);
- pacientiem ar hemorāģisko diatēzi un citiem koagulācijas traucējumiem;
- pacientiem ar smagu dehidratāciju (ko izraisījusi vemšana, caureja vai nepietiekama šķidruma uzņemšana);
- grūtniecības trešajā trimestrī un barošanas ar krūti periodā (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Dolmen šķīdums injekcijām/ infūzijām ir kontrindicēts neiroaksiālai (intratekālai vai epidurālai) ievadīšanai, jo zāļu sastāvā ir etanols.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Uzmanīgi jālieto pacientiem, kuriem anamnēzē ir alerģiskas reakcijas.
Jāizvairās no Dolmen lietošanas vienlaikus ar NPL, to vidū selektīvajiem ciklooksigenāzes-2 inhibitoriem.
Nevēlamās blakusparādības var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu īsāko laiku, kas nepieciešams simptomu kontrolei (skatīt 4.2. apakšpunktu, kā arī tālāk norādīto gastrointestinālo un kardiovaskulāro risku).
Lietošanas drošums saistībā ar kuņģi-zarnu traktu
Visu NPL lietošanas gadījumā jebkurā brīdī ārstēšanas laikā ziņots par gastrointestinālu asiņošanu, čūlām un perforāciju – gan ar brīdinošiem simptomiem vai smagām gastrointestinālām blakusparādībām anamnēzē, gan bez. Ja pacientam, kurš saņem Dolmen, sākas gastrointestināla asiņošana vai rodas čūlas, ārstēšana ir jāpārtrauc.
Gastrointestinālas asiņošanas, čūlu un perforāciju risks palielinās līdz ar NPL devu, lielāks tas ir arī pacientiem ar čūlu anamnēzē, īpaši ja bijušas asiņošanas vai perforācijas komplikācijas (skatīt 4.3. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem cilvēkiem.
Gados vecākiem cilvēkiem: gados vecākiem cilvēkiem NPL lietošana biežāk izraisa nevēlamas blakusparādības, īpaši kuņģa-zarnu trakta asiņošanu un perforāciju, kas var radīt letālu iznākumu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Šiem pacientiem ārstēšana jāsāk ar mazāko pieejamo devu.
Tāpat kā visu NPL lietošanas gadījumā, jāpārbauda, vai pacientam anamnēzē nav ezofagīta, gastrīta un/vai peptiskas čūlas, lai pārliecinātos par to pilnīgu izārstēšanu pirms ārstēšanas sākšanas ar deksketoprofēna trometamolu. Pacientiem ar gastrointestināliem simptomiem vai gastrointestinālu slimību anamnēzē jāpārbauda, vai nerodas gremošanas traucējumi, īpaši gastrointestināla asiņošana.
NPL uzmanīgi lietojami pacientiem ar gastrointestinālu slimību (čūlaino kolītu, Krona slimību) anamnēzē, jo viņu stāvoklis var pasliktināties (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Šiem pacientiem, kā arī pacientiem, kuriem nepieciešams mazas devas aspirīns vai citas zāles, kas var palielināt gastrointestinālo risku (skatīt tālāk un 4.5. apakšpunktā), jāapsver kombinēta terapija ar aizsargājošiem līdzekļiem (piemēram, mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoriem).
Pacientiem ar gastrointestinālu toksicitāti anamnēzē, īpaši gados vecākiem, jāziņo par jebkuriem vēdera simptomiem (īpaši gastrointestinālu asiņošanu), īpaši ārstēšanas sākumstadijās.
Piesardzība ieteicama pacientiem, kuri vienlaikus saņem zāles, kas varētu palielināt čūlu vai asiņošanas risku, piemēram, perorālos kortikosteroīdus, antikoagulantus (piemēram, varfarīnu), selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus vai antitrombocītu līdzekļus (piemēram, aspirīnu) (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Lietošanas drošums saistībā ar nierēm
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jāievēro piesardzība. Šiem pacientiem NPL lietošana var izraisīt nieru darbības pavājināšanos, šķidruma aizturi un tūsku. Piesardzība jāievēro arī pacientiem, kas ārstējas ar diurētiskiem līdzekļiem, un tiem, kam varētu rasties hipovolēmija, jo pastāv palielināts nefrotoksicitātes risks.
Ārstēšanas laikā jānodrošina pietiekama šķidruma uzņemšana, lai nepieļautu dehidratāciju un ar to iespējami saistīto toksisko ietekmi uz nierēm.
Līdzīgi kā visi NPL, arī šis preparāts var palielināt atlieku slāpekļa un kreatinīna līmeni plazmā. Līdzīgi kā citi prostaglandīnu sintēzes inhibitori, arī šis preparāts var būt saistīts ar nelabvēlīgu ietekmi uz nierēm, kā rezultātā var attīstīties glomerulonefrīts, intersticiāls nefrīts, nieru papillāra nekroze, nefrotisks sindroms un akūta nieru mazspēja.
Gados vecākiem cilvēkiem biežāk var būt pavājināta nieru darbība (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Lietošanas drošums saistībā ar aknām
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem jāievēro piesardzība. Līdzīgi kā citi NPL, arī šis preparāts var izraisīt īslaicīgu nelielu dažu aknu raksturlielumu palielināšanos un ievērojamu AsAT un AlAT līmeņa palielināšanos. Ja šie raksturlielumi palielinās būtiski, ārstēšana jāpārtrauc.
Gados vecākiem cilvēkiem biežāk var būt pavājināta aknu darbība (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Lietošanas drošums saistībā ar sirds un galvas smadzeņu asinsvadiem
Pacientiem, kuriem diagnosticēta arteriāla hipertensija un/vai viegla vai vidēji smaga sirds mazspēja, nepieciešama atbilstoša uzraudzība un konsultācija. Saistībā ar NLP terapiju ziņots par šķidruma aizturi un tūsku, tāpēc īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar sirds slimību anamnēzē, īpaši pacientiem ar pārciestām sirds mazspējas epizodēm, jo ir palielināts sirds mazspējas rašanās risks.
Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka NPL lietošana, īpaši
lielās devās un ilgstošā terapijā, var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Nav pietiekami daudz datu, lai šādu risku izslēgtu arī deksketoprofēnam.
Tāpēc pacientus ar nekontrolētu arteriāus hipertensiju, sastrēguma sirds mazspēju, diagnosticētu sirds išēmisko slimību, perifēro artēriju un/vai cerebrovaskulāru slimību ar deksketoprofēnu drīkst ārstēt tikai pēc rūpīgas lietošanas nepieciešamības izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana nepieciešama arī tajos gadījumos, kad pacientam, kam ir sirds un asinsvadu slimības riska faktori (piemēram, arteriāla hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana), paredzēts sākt ilgstošu terapiju.
Visi neselektīvie NPL var kavēt trombocītu agregāciju un paildzināt asinsteces laiku, inhibējot prostaglandīnu sintēzi. Klīniskos pētījumos ērtēta vienlaicīga deksketoprofēna un profilaktisku mazu mazmolekulāra heparīna devu lietošana pēcoperācijas periodā, un nav novērota ietekme uz koagulācijas raksturlielumiem. Tāpēc deksketoprofēna lietošana pacientiem, kuri saņem citu terapiju, kas ietekmē hemostāzi, piemēram, varfarīnu vai citus kumarīna atvasinājumus vai heparīnus, jāveic stingrā uzraudzībā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Gados vecākiem cilvēkiem biežāk var būt pavājināta sirds un asinsvadu darbība (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Ādas reakcijas
Par smagām ādas reakcijām (reizēm letālām), tostarp par eksfoliatīvo dermatītu, Stīvena-Džonsona sindromu un toksisko epidermas nekrolīzi, saistībā ar NPL lietošanu ziņots ļoti reti. Lielākais šādu reakciju risks pacientiem ir ārstēšanas kursa sākumā – reakcijas pārsvarā gadījumu rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos. Parādoties pirmajām ādas izsitumu, gļotādu bojājumu pazīmēm vai kādām citām paaugstinātas jutības pazīmēm, Dolmen šķīduma injekcijām/ infūzijām lietošana ir jāpārtrauc.
Cita informācija
Īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar:
- iedzimtiem porfirīna metabolisma traucējumiem (piemēram, akūtu intermitējošu porfiriju);
- dehidratāciju;
- tieši pēc plašas ķirurģiskas operācijas.
Ja ārsts uzskata ilgstošu deksketoprofēna terapiju par nepieciešamu, regulāri jāpārbauda aknu un nieru darbība.
Ļoti retos gadījumos novērotas smagas akūtas paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, anafilaktisks šoks). Ārstēšana jāpārtrauc, parādoties pirmajām smagas paaugstinātas jutības reakcijas pazīmēm pēc Dolmen lietošanas. Specializētam medicīnas personālam jāsāk medicīniski indicēto procedūru veikšana atkarībā no simptomiem.
Pacientiem, kam ir astma apvienojumā ar hronisku rinītu, hronisku sinusītu un/vai deguna polipozi, ir lielāks alerģijas risks pret acetilsalicilskābi un/vai NPL nekā pārējā populācijā. Šo zāļu lietošana var izraisīt astmas lēkmes vai bronhu spazmas, īpaši cilvēkiem, kam ir alerģija pret acetilsalicilskābi vai NPL (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Izņēmuma gadījumā smagu ādas un mīksto audu infekciozu komplikāciju cēlonis var būt vējbakas. Līdz šim nevar izslēgt NPL veicinošo lomu šo infekciju pastiprināšanā. Tāpēc vējbaku gadījumā vēlams izvairīties no Dolmen lietošanas.
Dolmen šķīdums injekcijām/ infūzijām uzmanīgi jālieto pacientiem, kuriem ir asinsrades traucējumi, sistēmas sarkanā vilkēde vai jaukta saistaudu slimība.
Deksketoprofēna trometamola, tāpat kā citu NPL lietošana var samazināt sievietes auglību, tāpēc tas nav ieteicams sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietēm, kurām ir sarežģījumi ar apaugļošanos vai kurām tiek veikta izmeklēšana neauglības dēļ, jāapsver deksketoprofēna trometamola lietošanas pārtraukšana. Deksketoprofēnu nedrīkst lietot pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.
Dolmen šķīduma injekcijām/ infūzijām ampulā ir 12,35 tilp.% etanola (etilspirta), t. i., līdz 200 mg vienā devā, kas atbilst 5 ml alus vai 2,08 ml vīna vienā devā.
Kaitīgi alkoholiķiem.
Jāņem vērā grūtniecēm un sievietēm barošanas ar krūti periodā, bērniem un pacientu grupām ar lielu risku, piemēram, pacientiem ar aknu slimībām vai epilepsiju.
Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā, t. i., būtībā ir “nātriju nesaturošas”.
Pediatriskā populācija
Lietošanas drošums bērniem un pusaudžiem nav pierādīts.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Lietojot nesteroidālos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), kopumā iespējama tālāk minētā mijiedarbība.
Kombinācijas, kuru lietošana nav ieteicama:
Citi NPL (to vidū ciklooksigenāzes 2 selektīvie inhibitori) un salicilāti lielā devā (> 3 g dienā). Vairāku NPL vienlaicīga lietošana var palielināt gremošanas trakta čūlu un asiņošanas risku sinerģiskās darbības dēļ.
Antikoagulanti: NPL var pastiprināt antikoagulantu, piemēram, varfarīna, iedarbību (skatīt 4.4. apakšpunktu) deksketoprofēna izteiktās saistības dēļ ar plazmas olbaltumiem, kā arī trombocītu funkcijas inhibīcijas un gastroduodenālās gļotādas bojājuma dēļ. Ja no šīs kombinācijas nevar izvairīties, jāveic stingra klīniska uzraudzība un laboratorisko raksturlielumu kontrole. Heparīni: palielināts asiņošanas risks (trombocītu funkcijas inhibīcijas un gastroduodenālās gļotādas bojājuma dēļ). Ja no šīs kombinācijas nevar izvairīties, jāveic stingra klīniska uzraudzība un laboratorisko raksturlielumu kontrole.
Kortikosteroīdi: palielināts gastrointestinālu čūlu vai asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Litijs (aprakstīts vairāku NPL lietošanas gadījumā). NPL palielina litija daudzumu asinīs, kas var sasniegt toksisku līmeni (samazināta litija izdalīšanās caur nierēm). Tādēļ šis raksturlielums jākontrolē sākot, mainot un pārtraucot ārstēšanu ar deksketoprofēnu.
Metotreksāts, lietojot lielā devā – 15 mg nedēļā vai vairāk. Palielinās metotreksāta hematoloģiskā toksicitāte, jo pretiekaisuma līdzekļi parasti samazina tā nieru klīrensu.
Hidantoīni un sulfanilamīdi. Šo vielu toksiskā iedarbība var būt pastiprināta.
Kombinācijas, kuras lietojot, jāievēro piesardzība:
Diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, aminoglikozīdu antibiotikas un angiotensīna II receptoru antagonisti: deksketoprofēns var pavājināt diurētisko līdzekļu un antihipertensīvo līdzekļu darbību. Dažiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (piemēram, dehidratētiem pacientiem vai gados vecākiem pacientiem ar pavājinātu nieru darbību) vienlaicīga zāļu, kas nomāc ciklooksigenāzi, un AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru antagonistu vai aminoglikozīdu antibiotiku lietošana var izraisīt vēl izteiktāku nieru darbības pasliktināšanos, kas parasti ir atgriezeniska. Ja vienlaicīgi ordinē deksketoprofēnu un kādu diurētisko līdzekli, svarīgi pārliecināties, ka pacients ir adekvāti hidratēts, un ārstēšanas sākumā kontrolēt nieru funkciju (skatīt 4.4. apakšpunktu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).
Metotreksāts, lietojot mazā devā – mazāk nekā 15 mg nedēļā: palielināta metotreksāta hematoloģiskā toksicitāte, jo pretiekaisuma līdzekļi parasti samazina tā nieru klīrensu. Lietojot kombināciju, pirmajās nedēļās vienreiz nedēļā jākontrolē asinsaina. Pastiprināta uzraudzība nepieciešama pacientiem pat ar nedaudz pavājinātu nieru darbību, kā arī gados vecākiem pacientiem.
Pentoksifilīns: palielināts asiņošanas risks. Jāpastiprina klīniskā novērošana un biežāk jākontrolē asinsteces laiks.
Zidovudīns: palielināts toksiskas iedarbības risks uz eritrocītu rindas šūnām, jo ir nevēlama ietekme uz retikulocītiem, kas izpaužas ar izteiktu anēmiju vienu nedēļu pēc NPL lietošanas sākšanas. Pilnu asinsainu un retikulocītu skaitu kontrolējiet 1 – 2 nedēļas pēc ārstēšanas sākšanas ar NPL.
Sulfonilurīnvielas līdzekļi: NPL var pastiprināt sulfonilurīnvielas līdzekļu hipoglikēmisko iedarbību, aizstājot tos saistīšanās vietās ar plazmas olbaltumiem.
Kombinācijas, kam jāpievērš uzmanība:
Bēta blokatori: ārstēšana ar NPL, kavējot prostaglandīnu sintēzi, var mazināt to antihipertensīvo iedarbību.
Ciklosporīns un takrolims: NPL var pastiprināt nefrotoksicitāti, kas skaidrojams ar nieru prostaglandīnu mediētu iedarbību. Kombinētas terapijas laikā jākontrolē nieru funkcija.
Trombolītiskie līdzekļi: palielināts asiņošanas risks.
Antitrombocītu līdzekļi un selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI): palielināts gastrointestinālas asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Probenecīds: iespējama palielināta deksketoprofēna koncentrācija plazmā. Šo mijiedarbību var izraisīt kavējošā ietekme uz nieru kanāliņu sekrēciju un glikuronīdu konjugāciju, tādēļ nepieciešama deksketoprofēna devas pielāgošana.
Sirds glikozīdi: NPL var palielināt glikozīdu koncentrāciju plazmā.
Mifepristons: ir teorētisks risks, ka prostaglandīnu sintetāzes inhibitori var iespaidot mifepristona efektivitāti. Ierobežots datu apjoms liecina, ka NPL lietošana dienā, kad lietots prostaglandīns, neietekmē mifepristona iedarbību negatīvi vai arī prostaglandīnu iedarbību uz dzemdes kakla nobriešanu vai dzemdes kontraktilitāti, kā arī nemazina medikamentozās grūtniecības pārtraukšanas klīnisko efektivitāti.
Hinolona grupas antibiotiskie līdzekļi: dzīvnieku dati liecina, ka lielas hinolonu devas kombinācijā ar NPL var palielināt krampju risku.
Tenofovīrs: lietošana vienlaikus ar NPL var paaugstināt atlieku slāpekļa un kreatinīna līmeni plazmā. Jāuzrauga nieru darbība, lai kontrolētu iespējami sinerģisko ietekmi uz nieru funkciju.
Deferasirokss: lietošana vienlaikus ar NPL var palielināt kuņģa-zarnu trakta toksicitātes risku. Deferasiroksu kombinējot ar šīm vielām, nepieciešama rūpīga klīniska uzraudzība.
Pemetrekseds: lietošana vienlaikus ar NPL var samazināt pemetrekseda elimināciju, tāpēc jāievēro piesardzība, lietojot lielas NPL devas. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss no 45 līdz 79 ml/min), jāizvairās no vienlaicīgas pemetrekseda un NPL devu lietošanas 2 dienas pirms un 2 dienas pēc pemetrekseda lietošanas.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Dolmen šķīdums injekcijām/ infūzijām ir kontrindicēts grūtniecības un barošanas ar krūti laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Grūtniecība
Prostaglandīnu sintēzes kavēšana var negatīvi ietekmēt grūtniecību un/vai embrija/augļa attīstību. Epidemioloģisko pētījumu dati izraisa bažas par palielinātu spontānā aborta un sirds malformāciju risku, kā arī gastroshīzi pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas agrīnā grūtniecības laikā. Absolūtais kardiovaskulāro kroplību risks bija palielināts no mazāk nekā 1% līdz aptuveni 1,5%. Uzskata, ka risks palielinās līdz ar devu un ārstēšanas ilgumu. Dzīvniekiem pierādīts, ka prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošana izraisa pastiprinātu pre- un postimplantācijas bojāeju un ebriofetālo letalitāti. Turklāt dzīvniekiem, kuri saņēmuši prostaglandīnu sintēzes inhibitorus organoģenēzes periodā, ziņots par palielinātu dažādu malformāciju, to vidū kardiovaskulāru, sastopamību. Tomēr dzīvnieku pētījumos ar deksketoprofēnu nav konstatēta reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī deksketoprofēnu nedrīkst lietot, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Ja deksketoprofēnu lieto sieviete, kura plāno grūtniecību, vai arī pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī, jālieto pēc iespējas mazāka deva un ārstēšanas ilgumam jābūt pēc iespējas īsākam.
Trešajā grūtniecības trimestrī visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori var pakļaut augli:
kardiopulmonālai toksicitātei (ar priekšlaicīgu arteriālā vada slēgšanos un plaušu hipertensiju);
nieru disfunkcijai, kas var progresēt līdz nieru mazspējai ar oligohidramniju;
māti un jaundzimušo grūtniecības beigās:
iespējamam asinsteces laika pagarinājumam un antiagregatīvajai iedarbībai, kas var rasties pat ļoti mazu devu lietošanas gadījumā;
dzemdes kontrakciju pavājinājumam, kas izraisa aizkavētas vai ilgstošākas dzemdības.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai deksketoprofēns izdalās mātes pienā. Dolmen ir kontrindicēts barošanas laikā ar krūti (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Fertlitiāte
Dolmen, tāpat kā citu NPL, lietošana var samazināt sievietes auglību, tāpēc tas nav ieteicams sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietēm, kurām ir sarežģījumi ar apaugļošanos vai kurām tiek veikta izmeklēšana neauglības dēļ, jāapsver deksketoprofēna lietošanas pārtraukšana.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Dolmen šķīdums injekcijām/ infūzijām var izraisīt nevēlamas blakusparādības, piemēram, reiboni, redzes traucējumus un miegainību. Šajos gadījumos var būt traucēta spēja reaģēt un aktīvi piedalīties ceļu satiksmē, kā arī apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Blakusparādības, kuras klīniskos pētījumos vismaz iespējami izraisījis deksketoprofēns, kā arī blakusparādības, par kurām ziņots pēc Dolmen 50 mg/2 ml šķīduma injekcijām/ infūzijām izplatīšanas sākšanas, apkopotas tabulā, sadalot pa orgānu sistēmām un sakārtojot pēc sastopamības.
SISTĒMAS ORGĀNU GRUPA
Bieži sastopamas
(>1/100 līdz < 1/10)
Retāk sastopamas
(>1/1 000 līdz < 1/100)
Reti sastopamas
(>1/10000 līdz < 1/1 000)
Ļoti reti
(< 1/10 000)
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
---
Anēmija
---
Neitropēnija, trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
---
---
Balsenes tūska
Anafilaktiskas reakcijas, tostarp anafilaktisks šoks
Vielmaiņas un uztures traucējumi
---
---
Hiperglikēmija, hipoglikēmija, hipertriglicerid-ēmija, anoreksija
---
Psihiskie traucējumi
---
Bezmiegs
---
---
Nervu sistēmas traucējumi
---
Galvassāpes, reibonis, miegainība
Parestēzija, ģībonis
---
Acu bojājumi
---
Redzes miglošanās
---
---
Ausu un labirinta bojājumi
---
---
Troksnis ausīs
---
Sirds funkcijas traucējumi
---
---
Ekstrasistoles, tahikardija
---
Asinsvadu sistēmas traucējumi
---
Hipotensija, pietvīkums
Hipertensija, virspusējs tromboflebīts
---
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
---
---
Bradipnoja
Bronhu spazmas, aizdusa
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Slikta dūša, vemšana
Sāpes vēderā, dispepsija, caureja, aizcietējums, hematemēze, sausa mute
Peptiska čūla, peptiskas čūlas asiņošana vai peptiskas čūlas perforācija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Pankreatīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
---
---
Hepatocelulārs bojājums
Ādas un zemādas audu bojājumi
---
Dermatīts, nieze, izsitumi, pastiprināta svīšana
Nātrene, akne
Stīvena-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze (Laiela sindroms), angioedēma, sejas tūska, fotosensitizācijas reakcija
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
---
---
Muskuļu stīvums, locītavu stīvums, muskuļu krampji, muguras sāpes
---
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
---
---
Akūta nieru mazspēja, poliūrija, nieru sāpes, ketonūrija, proteīnūrija
Nefrīts vai nefrotiskais sindroms
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
---
---
Menstruāciju traucējumi, prostatas traucējumi
---
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Sāpes injekcijas vietā, reakcija injekcijas vietā, tostarp iekaisums, zilumu veidošanās vai asiņošana
Pireksija, nogurums, sāpes, aukstuma sajūta
Drebuļi, perifēriska tūska
---
Izmeklējumi
---
---
Aknu funkcionālo testu novirzes
---
Biežāk novērotās blakusparādības ir gastrointestinālas. Iespējamas peptiskas čūlas, perforācijas vai gastrointestināla asiņošana, reizēm letāla, īpaši gados vecākiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pēc lietošanas ziņots par sliktu dūšu, vemšanu, caureju, vēdera pūšanos, aizcietējumu, dispepsiju, sāpēm vēderā, melēnu, hematemēzi, čūlaino stomatītu, kolītu un Krona slimības paasinājumu (skatīt 4.4. apakšpunktu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā). Retāk ziņots par gastrītu. Saistībā ar NPL terapiju ziņots par tūsku, hipertensiju un sirds mazspēju.
Tāpat kā citu NPL lietošanas gadījumā, var rasties tālāk minētās blakusparādības: aseptisks meningīts, kas var rasties galvenokārt pacientiem ar sistēmas sarkano vilkēdi vai jauktu saistaudu slimību, un hematoloģiskas reakcijas (purpura, aplastiska un hemolītiska anēmija, reti agranulocitoze un medullāra hipoplāzija).
Bullozas ādas reakcijas, to vidū Stīvena-Džonsona sindroms un toksiska epidermas nekrolīze (ļoti reti).
Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (īpaši lielās devās un ilgstošā terapijā) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālās trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku (skatīt 4.4. apakšpunktu 4.4).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Simptomatoloģija pēc pārdozēšanas nav zināma. Līdzīgas zāles izraisījušas gastrointestinālus (vemšana, anoreksija, sāpes vēderā) un neirālus (miegainība, vertigo, dezorientācija, galvassāpes) traucējumus.
Nejaušas vai pārmērīgas iekšķīgas vai parenterālas ievadīšanas gadījumā tūlīt sāciet simptomātisku ārstēšanu atbilstoši pacienta klīniskajam stāvoklim.
Deksketoprofēna trometamola sāli var izvadīt no organisma, veicot dialīzi.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: propionskābes atvasinājumi
ATĶ kods: M01AE17
Deksketoprofēna trometamola sāls ir S-(+)-2-(3- benzoilfenil) propionskābes trometamīna sāls, pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža līdzeklis, kas pieder pie nesteroidālo pretiekaisuma līdzekļu grupas (M01AE).
Darbības mehānisms
Nesteroidālo pretiekaisuma līdzekļu darbības mehānisms saistīts ar prostaglandīnu sintēzes kavēšanu, nomācot ciklooksigenāzes darbību. Konkrēti – notiek arahidonskābes pārveides kavēšana par cikliskajām endoperoksidāzēm PGG2 un PGH2, kas veido prostaglandīnus PGE1, PGE2, PGF2α un PGD2, kā arī prostaciklīnu PGI2 un tromboksānus (TxA2 un TxB2). Turklāt prostaglandīnu sintēzes kavēšana var ietekmēt citus iekaisuma mediatorus, piemēram, kinīnus, izraisot netiešu iedarbību, kas var papildus tiešajai iedarbībai.
Farmakodinamiskā iedarbība
Ar eksperimentāliem dzīvniekiem un cilvēkiem pierādīts, ka deksketoprofēns ir COX-1 un COX-2 inhibitors.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Ar vairākiem sāpju modeļiem veiktos klīniskos pētījumos pierādīta efektīva deksketoprofēna pretsāpju iedarbība.
Intramuskulāri vai intravenozi ievadīta deksketoprofēna pretsāpju iedarbība, ārstējot vidēji stipras vai stipras sāpes, pētīta vairākos ķirurģiskos sāpju modeļos (ortopēdiskā un ginekoloģiskā/abdominālā ķirurģijā), kā arī skeleta-muskuļu sāpju (akūtu muguras jostas un krustu apvidus sāpju modelī) un nieru koliku gadījumā.
Veiktajos pētījumos pretsāpju iedarbība sākās ātri – pirmajās 45 minūtēs tika sasniegta maksimālā pretsāpju darbība. Atsāpinošās iedarbības ilgums pēc 50 mg deksketoprofēna ievadīšanas parasti ir 8 stundas.
Klīniskie pētījumi par pēcoperācijas sāpju novēršanu liecina, ka Dolmen šķīdums injekcijām/ infūzijām, lietots kopā ar opioīdiem, nozīmīgi mazina opioīdu patēriņu. Pēcoperācijas sāpju pētījumos, kuros pacienti saņēma morfīnu ar pacienta kontrolētas atsāpināšanas ierīces palīdzību, ar deksketoprofēnu ārstētajiem pacientiem bija nepieciešams daudz mazāk morfīna (par 30 – 45% mazāk) nekā pacientiem placebo grupā.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc deksketoprofēna trometamola sāls intramuskulāras lietošanas cilvēkiem maksimālā koncentrācija tiek sasniegta 20 minūšu laikā (pēc 10 – 45 minūtēm). Konstatēts, ka 25 – 50 mg atsevišķu devu laukums zem līknes gan pēc intramuskulāras, gan intravenozas ievadīšanas ir proporcionāls devai.
Vairākkārtēju devu farmakokinētikas pētījumos novērots, ka Cmax un AUC pēc pēdējās intramuskulārās vai intravenozās ievadīšanas neatšķīrās no raksturlielumiem, kas iegūti pēc vienas devas lietošanas, norādot, ka nenotiek zāļu uzkrāšanās.
Izkliede
Līdzīgi kā citiem medikamentiem, kuri izteikti saistās ar plazmas olbaltumiem (99%), tā izkliedes tilpums vidēji ir mazāks par 0,25 l/kg. Izkliedes pusperiods ir aptuveni 0,35 stundas, eliminācijas pusperiods ir no 1 līdz 2,7 stundām.
Biotransformācija un eliminācija
Pēc deksketoprofēna trometamola sāls lietošanas urīnā atrasts tikai S-(+) enantiomērs, tādējādi norādot, ka cilvēkiem nenotiek pārveidošanās par R-(-) enantiomēru.
Deksketoprofēna galvenais eliminācijas veids ir saistīšanās ar glikuronīdiem, un pēc tam izvadīšana caur nierēm.
Gados vecāki cilvēki
Veseliem gados vecākiem cilvēkiem (65 gadus veciem un vecākiem) kopējā iedarbība pēc vienas vai atkārtotu devu lietošanas iekšķīgi ir nozīmīgi lielāka nekā gados jauniem brīvprātīgajiem (pat pa 55%), taču maksimālā koncentrācija un laiks līdz maksimālās koncentrācijas sasniegšanai statistiski nozīmīgi neatšķīrās. Pēc vienas vai atkārtotu devu lietošanas vidējais eliminācijas pusperiods pagarinājās (līdz 48%) un šķietamais kopējais klīrenss samazinājās.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, genotoksicitāti un imūnfarmakoloģiju neliecina par īpašu risku cilvēkiem. Ar pelēm un pērtiķiem veiktos hroniskas toksicitātes pētījumos konstatēja, ka bez konstatējamām blakusparādībām (No Observed Adverse Effect Level (NOAEL)) lietotas 2 reizes lielākas devas nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā deva. Lietojot lielākas devas pērtiķiem, galvenās blakusparādības bija asinis izkārnījumos, palēnināts ķermeņa masas pieaugums un erozīvi gastrointestināli bojājumi vislielākās devas lietošanas gadījumā. Šāda iedarbība parādījās, lietojot devas, kas radīja 14 – 18 reižu lielāku kopējo iedarbību nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā deva.
Nav veikti pētījumi ar dzīvniekiem par iespējamo kancerogēno iedarbību.
Kā jau atzīts visai NPL farmakoloģiskajai grupai, deksketoprofēns dzīvnieku modeļos var izraisīt embrio-fetālās dzīvildzes pārmaiņas gan netieši – ar gastrointestinālo toksicitāti grūsnajai mātei -, gan tieši ietekmējot augļa attīstību.
FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Etilspirts (96%)
Nātrija hlorīds
Nātrija hidroksīds (pH korekcijai)
Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Dolmen šķīdumu injekcijām/ infūzijām nelielā tilpumā (piemēram, šļircē) nedrīkst samaisīt ar dopamīna, prometazīna, pentazocīna, petidīna vai hidroksizīna šķīdumiem, jo tas izraisīs šķīduma izgulsnēšanos.
Atbilstoši 6.6. apakšpunkta norādījumiem pagatavotos atšķaidītos šķīdumus infūzijai nedrīkst samaisīt ar prometazīnu vai pentazocīnu.
Šīs zāles nedrīkst samaisīt ar citām zālēm, izņemot 6.6. apakšpunktā norādītajām.
6.3. Uzglabāšanas laiks
4 gadi.
Pierādīts, ka pēc atšķaidīšanas saskaņā ar 6.6. apakšpunktā sniegtajiem norādījumiem atšķaidītais šķīdums, ja vien tas tiek atbilstoši aizsargāts no dabiskās dienas gaismas, ir ķīmiski stabils 24 stundas, glabājot 25oC temperatūrā.
No mikrobioloģiskā viedokļa šīs zāles ir jāievada uzreiz. Ja tās nelieto uzreiz, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz lietošanai ir atbildīgs lietotājs. Laikam parasti nevajadzētu pārsniegt 24 stundas 2 – 8oC temperatūrā, ja vien atšķaidīšana veikta kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Ampulas uzglabāt kartona kastītē, lai pasargātu no gaismas.
Par uzglabāšanas apstākļiem pēc zāļu izšķīdināšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
I tipa stikla krāsainas ampulas ar 2 ml šķīduma injekcijām/ infūzijām.
Iepakojumā pa 1, 5, 6, 10, 20, 50 vai 100 ampulām.
(Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami)
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Pierādīts, ka Dolmen šķīdums injekcijām/ infūzijām, samaisot mazā tilpumā (piemēram, šļircē), ir saderīgs ar heparīna, lidokaīna, morfīna un teofilīna injekciju šķīdumiem.
Lai ievadītu intravenozā infūzijā, Dolmen šķīduma injekcijām/ infūzijām vienas ampulas (2 ml) saturs jāizšķīdina 30 – 100 ml fizioloģiskā šķīduma, glikozes vai Ringera laktāta šķīduma. Šķīdums jāatšķaida aseptiskos apstākļos un jāsargā no dabiskās dienas gaismas (skatīt arī 6.3. apakšpunktu). Atšķaidītais šķīdums ir dzidrs.
Pierādīts, ka Dolmen šķīdums injekcijām/ infūzijām, izšķīdināts 100 ml fizioloģiskā šķīduma vai glikozes šķīduma, ir saderīgs ar šādām zālēm: dopamīns, heparīns, hidroksizīns, lidokaīns, morfīns, petidīns un teofilīns.
Nav novērota aktīvās vielas sorbcija, kad Dolmen šķīdums injekcijām/ infūzijām uzglabāts plastmasas konteineros vai no etilvinilacetāta (EVA), celulozes propionāta (CP), zema blīvuma polietilēna (ZBPE) un polivinilhlorīda (PVH) izgatavotās ievadīšanas ierīcēs.
Dolmen šķīdums injekcijām/ infūzijām paredzēts tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotā šķīduma daļa ir jāizlej. Pirms ievadīšanas šķīdums jāapskata, lai pārliecinātos, ka tas ir dzidrs un bezkrāsains – to nedrīkst ievadīt, ja redzamas cietas daļiņas.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS
MENARINI INTERNATIONAL O.L.S.A.
1, Avenue de la Gare, L-1611
Luksemburga
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
06-0082
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2006. gada 3. aprīlis
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 5. decembris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2018. gada aprīlis
SASKAŅOTS ZVA 26-04-2018
PAGE
06-0082_SmPC_LV_068 PAGE \* MERGEFORMAT 1. lpp.
