Depakine 57,64 mg/ml sīrups
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāšanas laiks pēc pirmās atvēršanas: 28 dienas.
Natrii valproas
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
7.15 €
96-0149-01
96-0149
Unither Liquid Manufacturing, France; SANOFI-AVENTIS Zrt., Hungary
25-SEP-07
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
57,64 mg/ml
Sīrups
Ir apstiprināta
Sanofi-aventis Latvia, SIA, Latvija
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Depakine 57,64 mg/ml sīrups
Natrii valproas (Nātrija valproāts)
Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.
BRĪDINĀJUMS
Depakine, nātrija valproāts, lietots grūtniecības laikā, var radīt būtisku kaitējumu vēl nedzimušajam bērnam. Ja esat sieviete ar reproduktīvo potenciālu, Jums visā Depakine lietošanas laikā bez pārtraukuma jāizmanto efektīvas kontracepcijas metodes. To ar Jums pārrunās ārsts, taču Jums jāievēro arī šīs lietošanas instrukcijas 2. punktā sniegtie norādījumi.
Vienojieties par steidzamu ārsta apmeklējumu, ja plānojat grūtniecību vai domājat, ka Jums ir iestājusies grūtniecība.
Nepārtrauciet Depakine lietošanu, ja vien tā rīkoties neliek ārsts, jo tādā gadījumā var pasliktināties Jūsu veselības stāvoklis.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
− Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
− Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
− Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.
− Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Depakine un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Depakine lietošanas
3. Kā lietot Depakine
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Depakine
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Depakine un kādam nolūkam to lieto
Depakine aktīvā viela ir valproāts. Depakine pieder zāļu grupai, ko lieto epilepsijas (krampju) ārstēšanai.
Depakine lieto, lai ārstētu dažādus epilepsijas veidus pieaugušajiem un bērniem.
2. Kas Jums jāzina pirms Depakine lietošanas
Nelietojiet Depakine šādos gadījumos
− ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret nātrija valproātu (Depakine aktīvo vielu) vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
− ja Jums ir akūts hepatīts vai akūta aknu slimība;
− ja Jums (vai kādam no tuviem radiniekiem) agrāk ir bijis smags hepatīts, īpaši, ja tas ir bijis zāļu izraisīts;
− ja Jums ir aknu porfīrija (ļoti reta vielmaiņas slimība);
− ja Jums ir ģenētiska slimība, kas izraisa mitohondriālos traucējumus (piemēram, Alpersa-Hutenlohera sindroms);
− ja Jums ir zināmi vielmaiņas traucējumi, t.i., urīnvielas cikla traucējumi;
Jūs nedrīkstat lietot Depakine epilepsijas ārstēšanai grūtniecības laikā, izņemot gadījumā, ja citi līdzekļi Jums nav iedarbīgi;
Ja esat sieviete ar reproduktīvo potenciālu, Jūs nedrīkstat lietot Depakine epilepsijas ārstēšanai, ja vien visā Depakine lietošanas laikā neizmantojat efektīvas kontracepcijas metodes. Nepārtrauciet Depakine vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat pārrunājusi to ar ārstu. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām (skatīt turpmāk „Svarīgs norādījums sievietēm” sadaļā „Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”).
Ja Jūs domājat, ka Jums ir kāds no šiem traucējumiem, vai ja Jums ir kādas šaubas, pirms Depakine lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Īpaša piesardzība, lietojot Depakine, nepieciešama šādos gadījumos:
− ja Jums vai Jūsu bērnam, īpaši pirmo sešu ārstēšanas mēnešu laikā, attīstās aknu slimība ar atkārtotu vemšanu, stipru nogurumu, sāpēm vēderā, miegainību, vājumu, ēstgribas trūkumu, sāpēm pakrūtē, sliktu dūšu, dzelti (āda vai acu baltumi kļūst dzelteni), pietūkst kājas, pastiprinās epilepsija vai parādās vispārēja slikta pašsajūta, NEKAVĒJOTIES ZIŅOJIET PAR TO ĀRSTAM.
Ļoti nelielam skaitam pacientu Depakine var ietekmēt aknas (retos gadījumos aizkuņģa dziedzeri);
− ja Depakine lieto Jūsu bērns, kas ir jaunāks par 3 gadiem un vienlaicīgi lieto citas zāles pret epilepsiju, vai viņam ir cita neiroloģiska vai vielmaiņas slimība un smagas epilepsijas formas;
− īpaši, ja Jūsu bērns ir jaunāks par 3 gadiem, Depakine nedrīkst lietot kopā ar acetilsalicilskābi (aspirīnu);
− ja Jums ir sistēmas sarkanā vilkēde (reta slimība);
− ja ir aizdomas, ka Jums ir vielmaiņas traucējumi, īpaši iedzimti enzīmu deficīta traucējumi, piemēram, urīnvielas cikla traucējumi, jo pastāv paaugstināta amonija līmeņa asinīs risks;
− ja Jums ir nieru funkciju traucējumi. Iespējams, ārsts gribēs novērot valproāta līmeni vai piemērot devu;
− ja Jums pieaug ķermeņa masa, jo var būt palielināta ēstgriba;
− ja Jums ir karnitīna palmitoiltransferāzes (KPT) II tipa deficīta pamatslimība, valproāta lietošanas laikā ir augstāks rabdomiolīzes (muskuļu sadalīšanās vai izšķīšanas) risks;
− nelielam skaitam cilvēku, kas ārstēti ar tādām pretepilepsijas zālēm kā nātrija valproāts un valproiskābe, bijušas domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību. Ja Jums kādā brīdī rodas šādas domas, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu;
− ja ir aizdomas vai Jūs zināt, ka Jūsu ģimenes anamnēzē ir ģenētiska slimība, kas izraisa mitohondriālos traucējumus;
− tāpat kā citu pretepilepsijas zāļu gadījumā, lietojot šīs zāles, var pastiprināties krampji vai palielināties to biežums. Ja tā notiek, nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Pirms Depakine lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Citas zāles un Depakine
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Dažas citas zāles var ietekmēt Depakine efektivitāti vai arī pretēji. Šīs zāles ir:
− neiroleptiskie līdzekļi (lieto psihisku traucējumu ārstēšanai),
− zāles depresijas ārstēšanai,
− benzodiazepīni, ko lieto kā miega zāles vai trauksmes ārstēšanai,
− kvetiapīns, olanzapīns (lieto psihisku traucējumu ārstēšanai),
− estrogēnu saturošas zāles (ieskaitot dažus kontracepcijas līdzekļus),
− citas zāles epilepsijas ārstēšanai, tajā skaitā fenobarbitāls, fenitoīns, primidons, lamotrigīns, karbamazepīns, topiramāts, felbamāts
− zidovudīns (lieto HIV infekciju un AIDS ārstēšanai),
− meflohīns (lieto malārijas profilaksei vai ārstēšanai),
− salicilāti (aspirīns): skatīt arī bērniem jaunākiem par 3 gadiem “Pirms Depakine lietošanas”,
− antikoagulanti (lieto, lai novērstu trombu veidošanos),
− cimetidīns (lieto kuņģa čūlas ārstēšanai),
− eritromicīns, rifampicīns,
− karbapenēmi, piemēram, imipenēms, panipenēms un meropenēms (antibiotiski līdzekļi bakteriālu infekciju ārstēšanai). Īpaši jāizvairās no valproiskābes vienlaikus lietošanas ar karbapenēmiem, jo tie var mazināt nātrija valproāta iedarbību,
− rufinamīds,
− acetazolamīds,
− proteāzes inhibitori, tādi kā lopinavīrs, ritonavīrs (lieto HIV ārstēšanai),
− holestiramīns,
− propofols (lieto anestēzijai),
− nimodipīns.
Depakine var ietekmēt šīs un citas zāles vai to darbību. Iespējams, Jums būs vajadzīgs cits zāļu daudzums vai vajadzēs lietot citas zāles. Depakine neietekmē litija līmeni serumā. Ārsts vai farmaceits dos Jums padomu.
Ārsts un farmaceits var sniegt Jums vairāk informācijas par zālēm, kuras lietojot vienlaikus ar Depakine, ir jāievēro piesardzība vai no kuru lietošanas ir jāizvairās.
Depakine kopā ar alkoholu
Ārstēšanās ar valproātu laikā nav ieteicama alkohola lietošana.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Svarīgs norādījums sievietēm
Epilepsija
Jūs nedrīkstat lietot Depakine epilepsijas ārstēšanai grūtniecības laikā, izņemot gadījumā, ja citi līdzekļi Jums nav iedarbīgi.
Ja esat sieviete ar reproduktīvo potenciālu, Jūs nedrīkstat lietot Depakine epilepsijas ārstēšanai, ja vien visā Depakine lietošanas laikā neizmantojat efektīvas kontracepcijas metodes. Nepārtrauciet Depakine vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat pārrunājusi to ar ārstu. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām.
Grūtniecības laikā lietota valproāta radītais risks (neatkarīgi no slimības, kuras ārstēšanai lieto valproātu)
Ja plānojat grūtniecību vai ja Jums ir iestājusies grūtniecība, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Grūtniecības laikā lietots valproāts ir saistīts ar risku. Jo lielāka ir šo zāļu deva, jo augstāks risks, taču ar risku ir saistīta jebkāda šo zāļu deva.
Tas var izraisīt būtiskas iedzimtas patoloģijas un ietekmēt bērna attīstību augšanas laikā. Ir ziņots, piemēram, par tādām iedzimtām patoloģijām kā spina bifida (kad nav pareizi attīstījies mugurkauls), sejas un galvaskausa patoloģijām, sirds, nieru, urīnizvades sistēmas un dzimumorgānu patoloģijām, locekļu defektiem.
Ja lietojat valproātu grūtniecības laikā, Jums ir augstāks risks nekā citām sievietēm, ka bērnam būs iedzimtas patoloģijas, kuru dēļ nepieciešama medicīniska ārstēšana. Tā kā valproāts ir lietots daudzu gadu garumā, ir zināms, ka sievietēm, kuras lieto valproātu, iedzimtas patoloģijas sagaidāmas aptuveni 10 no 100 bērniem. Savukārt sievietēm, kurām nav epilepsijas, šis rādītājs ir 2 līdz 3 no 100 dzimušiem bērniem.
Aplēses liecina, ka agrīnās attīstības traucējumi var būt 30-40% pirmsskolas vecuma bērnu, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas valproātu. Bērniem, kurus skar šī problēma, var būt lēna runa un gaita, mazākas intelektuālās spējas nekā citiem bērniem un grūtības ar valodu un atmiņu.
Bērniem, kuri bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, biežāk diagnosticē autiskā spektra traucējumus, un ir zināmi pierādījumi par to, ka šiem bērniem varētu būt lielāka uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) simptomu rašanās iespējamība.
Pirms šo zāļu parakstīšanas Jums ārsts būs izskaidrojis, kas var notikt ar bērnu, ja Jums iestātos grūtniecība valproāta lietošanas laikā. Ja vēlāk nolemsiet, ka vēlaties bērnu, Jūs nedrīkstat pārtraukt zāļu vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr tas nav pārrunāts ar ārstu.
Ja esat vecāks vai aprūpētājs sieviešu dzimuma bērnam, kam jālieto valproāts, Jums jāsazinās ar ārstu, tiklīdz valproātu lietojošam bērnam pirmoreiz notiek menstruācijas.
Dažas kontracepcijas tabletes (estrogēnu saturošas kontracepcijas tabletes) var pazemināt valproāta līmeni Jūsu asinīs. Pārliecinieties, vai esat konsultējusies ar ārstu par sev vispiemērotāko kontracepcijas (dzimstības kontroles) metodi.
Vaicājiet ārstam par folskābes lietošanu laikā, kamēr cenšaties panākt grūtniecības iestāšanos. Folskābe var pazemināt vispārējo spina bifida un agrīna spontānā aborta risku, kāds pastāv jebkuras grūtniecības gadījumā. Tomēr maz ticams, ka tā pazeminātu ar valproāta lietošanu saistīto iedzimto patoloģiju risku.
No tālāk aprakstītajām situācijām lūdzam izvēlēties un izlasīt par tām situācijām, kuras attiecas uz Jums:
ES SĀKU LIETOT DEPAKINE
ES LIETOJU DEPAKINE UN NEPLĀNOJU GRŪTNIECĪBU
ES LIETOJU DEPAKINE UN PLĀNOJU GRŪTNIECĪBU
ES ESMU GRŪTNIECE UN LIETOJU DEPAKINE
ES SĀKU LIETOT DEPAKINE
Ja šī ir pirmā reize, kad Jums ir parakstīts Depakine, ārstam jābūt izskaidrojušam Jums risku, kādam pakļauts vēl nedzimušais bērns gadījumā, ja Jums iestātos grūtniecība. Ja Jums var būt bērni, Jums visā Depakine lietošanas laikā noteikti bez pārtraukuma jāizmanto efektīva kontracepcijas metode. Ja Jums nepieciešami ieteikumi par kontracepciju, konsultējieties ar ārstu vai ģimenes plānošanas klīnikā.
Būtiskākā informācija
Pirms tiek sākta Depakine lietošana, jāizslēdz grūtniecības iespējamība ar ārsta apstiprinātu grūtniecības testa rezultātu.
Visā Depakine lietošanas laikā Jums jāizmanto efektīvi kontracepcijas līdzekļi.
Par atbilstošām kontracepcijas metodēm Jums jārunā ar savu ārstu. Ārsts sniegs Jums informāciju par kontracepciju un var nosūtīt Jūs pie speciālista uz konsultāciju par kontracepciju.
Jums regulāri (vismaz reizi gadā) jātiekas ar speciālistu, kuram ir pieredze epilepsijas ārstēšanā. Šajās vizītēs ārsts pārliecināsies, vai Jūs apzināties un esat izpratusi visus riskus un ieteikumus attiecībā uz valproāta lietošanu grūtniecības laikā.
Ja vēlaties bērnu, informējiet par to ārstu.
Nekavējoties informējiet ārstu, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība.
ES LIETOJU DEPAKINE UN NEPLĀNOJU GRŪTNIECĪBU
Ja Jūs turpināt Depakine lietošanu un neplānojat grūtniecību, raugieties, lai Jūs visā Depakine lietošanas laikā bez pārtraukuma lietotu efektīvus kontracepcijas līdzekļus. Ja Jums nepieciešami ieteikumi par kontracepciju, konsultējieties ar ārstu vai ģimenes plānošanas klīnikā.
Būtiskākā informācija
Visā Depakine lietošanas laikā Jums jāizmanto efektīvi kontracepcijas līdzekļi.
Jums jāpārrunā kontracepcijas jautājums ar savu ārstu. Ārsts sniegs Jums informāciju par kontracepciju un var nosūtīt Jūs pie speciālista uz konsultāciju par kontracepciju.
Jums regulāri (vismaz reizi gadā) jātiekas ar speciālistu, kuram ir pieredze epilepsijas ārstēšanā. Šajā vizītē ārsts pārliecināsies, vai Jūs apzināties un esat izpratusi visus riskus un ieteikumus attiecībā uz valproāta lietošanu grūtniecības laikā.
Ja vēlaties bērnu, informējiet par to ārstu.
Nekavējoties informējiet ārstu, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība.
ES LIETOJU DEPAKINE UN PLĀNOJU GRŪTNIECĪBU
Ja Jūs plānojat grūtniecību, vispirms ieplānojiet tikšanos ar savu ārstu.
Nepārtrauciet Depakine vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat pārrunājusi to ar ārstu. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām.
Bērniem, kas dzimuši mātēm, kuras lietojušas valproātu, ir būtisks iedzimtu defektu un attīstības problēmu, kas var būt saistītas ar būtisku kaitējumu bērnam, risks. Ārsts Jūs nosūtīs pie speciālista, kuram ir pieredze epilepsijas ārstēšanā, lai varētu agrīni izvērtēt citas ārstēšanas iespējas. Speciālists var veikt vairākus pasākumus, lai grūtniecības norise būtu maksimāli droša un lai maksimāli pazeminātu jebkādu risku Jums un Jūsu vēl nedzimušajam bērnam.
Speciālists krietnu laiku pirms grūtniecības iestāšanās var nolemt mainīt Jūsu Depakine devu vai terapiju uz citām zālēm, vai arī pārtraukt Jūsu ārstēšanu ar Depakine, lai nodrošinātu, ka slimības gaita ir stabila.
Vaicājiet ārstam par folskābes lietošanu laikā, kad plānojat grūtniecību. Folskābe var pazemināt vispārējo spina bifida un agrīna spontānā aborta risku, kāds pastāv jebkuras grūtniecības gadījumā. Tomēr maz ticams, ka tā pazeminātu ar valproāta lietošanu saistīto iedzimto patoloģiju risku.
Būtiskākā informācija
Nepārtrauciet Depakine lietošanu, ja vien tā rīkoties neliek ārsts.
Nepārtrauciet kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat konsultējusies ar ārstu un Jūs neesat izstrādājuši kopīgu plānu Jūsu slimības kontrolēšanai un riska pazemināšanai bērnam.
Vispirms ieplānojiet ārsta apmeklējumu. Šajā vizītē ārsts pārliecināsies, vai Jūs apzināties un esat izpratusi visus riskus un ieteikumus attiecībā uz valproāta lietošanu grūtniecības laikā.
Ārsts mēģinās Jums mainīt terapiju uz citām zālēm vai pārtrauks Jūsu ārstēšanu ar Depakine krietnu laiku pirms grūtniecības iestāšanās.
Vienojieties par steidzamu ārsta apmeklējumu, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība.
ES ESMU GRŪTNIECE UN LIETOJU DEPAKINE
Nepārtrauciet Depakine lietošanu, ja vien tā rīkoties neliek ārsts, jo tādā gadījumā var pasliktināties Jūsu veselības stāvoklis. Vienojieties par steidzamu ārsta apmeklējumu, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām.
Bērniem, kas dzimuši mātēm, kuras lietojušas valproātu, ir būtisks iedzimtu defektu un attīstības problēmu, kas var būt saistītas ar būtisku kaitējumu bērnam, risks.
Jūs nosūtīs pie speciālista, kuram ir pieredze epilepsijas ārstēšanā, lai varētu izvērtēt citas ārstēšanas iespējas.
Ārkārtas situācijā, kad Depakine būs vienīgais piemērotais variants grūtniecības laikā, Jūs ļoti rūpīgi novēros gan attiecībā uz pamatslimību, gan lai pārliecinātos par vēl nedzimušā bērna attīstību. Jums un Jūsu partnerim var tikt nodrošinātas konsultācijas un atbalsts saistībā ar valproāta iedarbību grūtniecības laikā.
Vaicājiet ārstam par folskābes lietošanu. Folskābe var pazemināt vispārējo spina bifida un agrīna spontānā aborta risku, kāds pastāv jebkuras grūtniecības gadījumā. Tomēr maz ticams, ka tā pazeminātu ar valproāta lietošanu saistīto iedzimto patoloģiju risku.
Būtiskākā informācija
Vienojieties par steidzamu ārsta apmeklējumu, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība.
Nepārtrauciet Depakine lietošanu, ja vien tā rīkoties neliek ārsts.
Raugieties, lai Jūs saņemtu nosūtījumu pie speciālista, kuram ir pieredze epilepsijas ārstēšanā, un lai tiktu novērtētas citas ārstēšanas iespējas.
Jums jāsaņem padziļināta konsultācija par Depakine radīto risku grūtniecības laikā, arī par teratogenitāti un attīstības traucējumiem bērniem.
Raugieties, lai Jūs saņemtu nosūtījumu pie prenatālās uzraudzības jomas speciālista, lai būtu iespējams konstatēt iespējamo patoloģiju veidošanos.
Noteikti izlasiet Informatīvo bukletu pacientēm, ko saņemsiet no sava ārsta. Ārsts ar Jums pārrunās ikgadējo Informētas piekrišanas dokumentu un lūgs Jums to parakstīt un saglabāt. No farmaceita Jūs saņemsiet arī Pacientes kartīti, kas būs kā atgādinājums par valproāta radīto risku grūtniecības laikā.
Barošana ar krūti
Valproāts izdalās cilvēka mātes pienā koncentrācijā, kas atbilst 1 % līdz 10 % līmeņa mātes serumā. Zāles lietojušo sieviešu ar krūti barotajiem jaundzimušajiem/zīdaiņiem konstatēti hematoloģiski traucējumi.
Ņemot vērā krūts barošanas radīto ieguvumu bērnam un terapijas nozīmi sievietei, ir jākonsultējas ar ārstu par lēmumu pārtraukt krūts barošanu vai pilnīgi/uz laiku pārtraukt Depakine lietošanu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Depakine dažiem cilvēkiem var izraisīt miegainību vai neskaidru sajūtu galvā, īpaši ārstēšanas sākumā vai kombinācijā ar citām pretepilepsijas zālēm vai benzodiazepīniem. Pārbaudiet savu reakciju uz Depakine pirms transportlīdzekļa vadīšanas, mehānismu apkalpošanas vai pirms jebkuras citas darbības, kas var būt bīstama, ja Jūs esat miegains vai Jums ir neskaidra sajūta galvā.
Depakine satur saharozi, sorbītu un nātriju
Šīs zāles satur saharozi un sorbītu. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Sīrupa sastāvā ietilpstošais metilparahidroksibenzoāts un propilparahidroksibenzoāts var izraisīt alerģiskas reakcijas (iespējams, aizkavētas).
Sīrups satur nātriju 8 mg/ml. Tas jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu (pacientiem, kam uzturā jāierobežo vārāmā sāls, piemēram, pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu).
3. Kā lietot Depakine
Regulāri apmeklējiet ārstu. Tas ir ļoti svarīgi, jo, iespējams, devu vajadzēs mainīt.
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Depakine lietošana jāuzsāk un jāuzrauga ārstam-speciālistam, kuram ir pieredze epilepsijas ārstēšanā.
Depakine sīrups paredzēts tikai iekšķīgai lietošanai.
Pieaugušajiem balstdeva parasti ir 20‑30 mg/kg dienā, atkarībā no slimnieka stāvokļa. Devu var pielāgot lielāku vai mazāku, atkarībā no efekta.
Lietošana bērniem
Depakine sīrupa dienas devu var dalīt divās reizes devās.
Bērniem līdz 1 g.v. dienas deva jāsadala trim reizēm.
Bērniem pēc 1 g.v. dienas deva jāsadala divām reizēm.
Ārstēšanas ilgums
Lietojiet Depakine tik ilgi, cik ilgi ārsts Jums to paraksta.
Ja esat lietojis Depakine vairāk nekā noteikts
Pārdozēšanas gadījumā Depakine var būt dzīvībai bīstams. Pazīmes parasti ietver komu ar muskuļu hipotoniju, hiporefleksiju, miozi, pavājinātu elpošanas funkciju, metabolisku acidozi, hipotensiju un asinsrites kolapsu/šoku. Nātrija saturs valproāta zāļu formās pārdozēšanas gadījumā var izraisīt hipernatriēmiju. Nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvāko neatliekamās palīdzības punktu.
Ja esat aizmirsis lietot Depakine
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Turpiniet lietot zāles atbilstoši ārsta instrukcijām. Ja esat aizmirsis lietot vairākas devas, nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Depakine
Nepārtrauciet Depakine lietošanu un nemainiet devu bez ārsta ziņas. Ja Jūs bez ārsta ziņas pārtrauksiet zāļu lietošanu, Jūsu stāvoklis var pasliktināties.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Retos gadījumos tās ir nopietnas, bet lielākā daļā gadījumu - vieglas. Parasti tās ir atgriezeniskas. Ja Jums rodas kādas no šīm blakusparādībām, iespējams, Jums būs nepieciešama ārstēšana ar zālēm:
− slikta dūša, vemšana, smaganu bojājumi, stomatīts vai sāpes vēderā, caureja, īpaši ārstēšanas sākumā,
− galvassāpes,
− trīce (tremors), miegainība, nestabila gaita,
− agresija, uzbudinājums, uzmanības traucējumi, patoloģiska uzvedība un psihomotora (gribai pakļautu kustību) hiperaktivitāte,
− reibonis,
− durstīšanas sajūta vai tirpšana plaukstās vai pēdās,
− neesošu lietu redzēšana, sajušana vai dzirdēšana (halucinācijas),
− ādas reakcija, piemēram, izsitumi,
− pārejoša matu izkrišana, patoloģiska matu tekstūra, matu krāsas izmaiņas, patoloģiska matu augšana, nagu un nagu gultnes bojājumi,
− menstruālā cikla pārmaiņas,
− vīriešiem neauglība,
− dzirdes traucējumi,
ātras, nekontrolējamas acu kustības,
− alerģiskas reakcijas,
− hipotermija (stāvoklis, kad ķermeņa temperatūra zemāka par normālo),
− pēdu un kāju pietūkums (tūska),
− ķermeņa masas palielināšanās, aptaukošanās,
− hiperandrogēnisms (hirsūtisms, virilisms, akne, vīriešu tipa alopēcija un/vai paaugstināts androgēno hormonu līmenis),
− nieru darbības traucējumi, mazspēja, iekaisums (tubulointersticiāls nefrīts), urīna nesaturēšana (inkontinence) vai pastiprināta vajadzība urinēt,
− biotīna (H vitamīna) deficīts/biotinidāzes deficīts,
− atmiņas traucējumi un kognitīvie traucējumi,
− mācīšanās grūtības,
− redzes dubultošanās.
Ir saņemti ziņojumi par iespējamām kaulu patoloģijām, ieskaitot osteopēniju un osteoporozi (kauli kļūst plānāki), un lūzumiem. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja ilgstoši lietojat pretepilepsijas zāles, Jums ir vai agrāk bija osteoporoze vai arī Jūs lietojat kortikosteroīdus.
Nekavējoties ziņojiet ārstam, ja novērojat kādu no tālāk aprakstītām nopietnām blakusparādībām. Jums var būt nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība šādos gadījumos:
− Apziņas līmeņa pārmaiņas, halucinācijas, neparasta uzvedība, kas ir saistīta vai nav saistīta ar arvien biežākām vai arvien smagākām lēkmēm, samaņas zudums, īpaši gadījumos, ja vienlaikus ar Depakine tiek lietots fenobarbitāls un topiramāts vai ja Depakine deva pēkšņi tiek palielināta;
− atkārtota vemšana, stiprs nogurums, vēdersāpes, miegainība, vājums, ēstgribas trūkums, stipras sāpes vēdera augšdaļā, slikta dūša, dzelte (āda vai acu baltumi kļūst dzelteni), kāju pietūkums, epilepsijas pastiprināšanās vai vispārēja slikta pašsajūta;
− asinsreces traucējumi;
− spontāna zilumu rašanās vai asiņošana;
− pūšļi ar ādas lobīšanos;
− stipri samazināts balto asins šūnu skaits vai kaulu smadzeņu mazspēja, kas dažkārt saistīta ar drudzi un elpošanas grūtībām;
− apjukums, kas var rasties pazemināta nātrija līmeņa dēļ Jūsu asinīs;
− alerģijas izraisīts pietūkums ar sāpīgām, niezošām joslām (biežāk ap acīm, lūpām, rīkli un dažkārt plaukstām un pēdām);
− sindroms ar zāļu radītiem izsitumiem, limfmezglu palielināšanos un iespējamu citu orgānu bojājumu;
− mazaktīvs vairogdziedzeris, kas var izraisīt nogurumu vai svara pieaugumu (hipotireoze);
− alerģiska reakcija, kas izraisa locītavu sāpes, izsitumus uz ādas un drudzi (sistēmiskā sarkanā vilkēde);
− ekstrapiramidāli (kustību) traucējumi;
− elpošanas grūtības un sāpes plaušu apvalka iekaisuma dēļ (pleiras izsvīdums);
− muskuļu sāpes vai muskuļu vājums (rabdomiolīze);
− nieru slimība;
− krampju biežuma un smaguma palielināšanās.
Depakine var izraisīt arī samazinātu trombocītu vai sarkano asins šūnu skaitu.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Depakine
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25oC.
Uzglabāšanas laiks pēc pudeles pirmās atvēršanas: 28 dienas.
Depakine var sabojāties, ja to neuzglabā pareizi.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Depakine satur
− Aktīvā viela ir nātrija valproāts.
100 ml Depakine 57,64 mg/ml sīrupa satur 5,764 g nātrija valproāta, kas atbilst 5 g valproiskābes.
1 ml sīrupa satur 57,64 mg nātrija valproāta, kas atbilst 50 mg valproiskābes.
− Citas sastāvdaļas ir metilparahidroksibenzoāts, propilparahidroksibenzoāts, saharoze, 70 %
sorbīts, glicerīns, mākslīgs ķiršu aromatizētājs, koncentrēta sālsskābe, nātrija hidroksīds, attīrīts ūdens.
Depakine ārējais izskats un iepakojums:
Depakine ir dzidrs, dzeltenīgs sīrups ar ķiršu smaržu.
Iepakojums: 150 ml tumša stikla pudele un mēršļirce kartona kastītē.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks:
sanofi-aventis Latvia SIA
Kr.Valdemāra 33-8 Rīga, LV-1010
Latvija
Ražotājs:
- UNITHER LIQUID MANUFACTURING 1-3 allée de la Neste Z.I. d'en Sigal 31770 Colomiers, Francija,
- SANOFI-AVENTIS Zrt. Campona u. 1. (Harbor Park) 1225 Budapest, Ungārija.
Detalizēta un atjaunināta informācija par šīm zālēm ir pieejama, skanējot lietošanas instrukcijā iekļauto QR (quick response) kodu ar viedtālruni.
Tāda pati informācija ir pieejama arī šajā vietrādī, URL: www.qr.valproatsunes.lv
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 12/2018
SASKAŅOTS ZVA 17-01-2019
PAGE
96-0149/IB/028_06Dec2018 PAGE \* MERGEFORMAT 1
ZĀĻU APRAKSTS
Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Depakine 57,64 mg/ml sīrups
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
100 ml sīrupa satur 5,764 g nātrija valproāta (Natrii valproas), kas atbilst 5 g valproiskābes (Acidum valproicum).
1 ml sīrupa satur 57,64 mg nātrija valproāta (Natrii valproas), kas atbilst 50 mg valproiskābes (Acidum valproicum).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību: nātrijs 8 mg/ml, saharoze 600 mg/ml, sorbīts 150 mg/ml, metilparahidroksibenzoāts 1 mg/ml, propilparahidroksibenzoāts 0,2 mg/ml.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Sīrups.
Dzidrs, dzeltenīgs sīrups ar ķiršu smaržu.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Ģeneralizētas vai parciālas epilepsijas ārstēšanai, it īpaši, ja lēkmēm ir šāds raksturs:
− īslaicīgs apziņas zudums (absansi)
− miokloniskās krampju lēkmes
− toniski kloniskās krampju lēkmes
− atoniskās krampju lēkmes
− jauktas dabas krampju lēkmes.
Kā arī parciālas epilepsijas gadījumos:
− vienkāršas vai kompleksas krampju lēkmes
− sekundāras ģeneralizētas krampju lēkmes
− specifiski sindromi (Vesta, Lennoksa-Gasto).
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
− Bērniem balstdeva parasti ir aptuveni 30 mg/kg dienā.
− Pieaugušajiem balstdeva parasti ir 20‑30 mg/kg dienā.
− Gados vecākiem cilvēkiem, lai gan Depakine farmakokinētika ir izmainīta, tai ir ierobežota klīniska nozīme un deva jānosaka atbilstoši krampju kontrolei.
Sieviešu dzimuma bērni un sievietes ar reproduktīvo potenciālu
Valproāta lietošana jāuzsāk un jāuzrauga speciālistam, kuram ir pieredze epilepsijas traucējumu ārstēšanā. Valproātu nedrīkst lietot sieviešu dzimuma bērni un sievietes ar reproduktīvo potenciālu, izņemot gadījumus, kad citi līdzekļi nav efektīvi vai ir to nepanesība.
Valproāts jāordinē un jāizsniedz saskaņā ar Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumiem (4.3. un 4.4. apakšpunkts).
Valproātu vēlams ordinēt monoterapijā un mazākajā efektīvajā devā, ja iespējams, ilgstošas darbības zāļu formas veidā. Dienas deva jādala uz vismaz divām reizes devām (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Iekšķīgi, ēšanas laikā.
Bērniem līdz 1 g.v. dienas deva jāsadala trim reizēm.
Bērniem pēc 1 g.v. dienas deva jāsadala divām reizēm.
Katrai pudelei ar sīrupu ir pievienota mēršļirce ar iedaļām.
Pēc katras sīrupa lietošanas reizes rūpīgi nomazgājiet mēršļirci un cieši noslēdziet pudeli.
Visos gadījumos precīzi jāievēro ārsta norādījumi.
Ārstēšanas sākšana ar Depakine
− Pacientiem, kas iepriekš ārstēti ar pretepileptiskām zālēm, aizstāšana ar Depakine jāveic pakāpeniski un optimālā deva jāsasniedz aptuveni 2 nedēļu laikā; cita veida ārstēšana jāsamazina un pēc tam pilnīgi jāpārtrauc.
− Pacientiem, kas nesaņem cita veida pretepileptisku ārstēšanu, devu vēlams palielināt pakāpeniski ar 2‑3 dienu starplaiku, lai sasniegtu optimālo devu aptuveni 1 nedēļas laikā.
Dienas deva jānosaka atbilstoši vecumam un ķermeņa masai; tomēr jāņem vērā plašās jutības atšķirības pret valproātu.
Pediatriskā populācija
Bērniem līdz 11 gadu vecumam no iekšķīgi lietojamām zāļu formām piemērotākas ir sīrups, šķīdums iekšķīgai lietošanai un granulas.
4.3. Kontrindikācijas
Depakine ir kontrindicēts šādos gadījumos:
− paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;
− akūts vai hronisks hepatīts;
− smags hepatīts pacienta vai ģimenes anamnēzē, īpaši zāļu izraisīts;
− aknu porfīrija;
− pacientiem ar mitohondriāliem traucējumiem, ko izraisa mutācijas kodola gēnā, kas kodē mitohondriālo enzīmu polimerāzi–y (POLG), piemēram, Alpersa–Hutenlohera sindroma (Alpers-Huttenlocher Syndrome) gadījumā, kā arī bērniem līdz divu gadu vecumam, par kuriem varētu būt aizdomas par traucējumiem saistībā ar POLG (skatīt 4.4. apakšpunktu);
− pacientiem ar zināmiem urīnvielas cikla traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Epilepsijas ārstēšana
- grūtniecības laikā, izņemot gadījumus, kad nav iespējama cita piemērota terapija (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
- sievietēm ar reproduktīvo potenciālu, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Īpaši brīdinājumi
Grūtniecības nepieļaušanas programma
Valproātam ir liels teratogenitātes potenciāls, un bērniem, kuri in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, ir augsts iedzimtu patoloģiju un neiroloģiskās attīstības traucējumu risks (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Depakine ir kontrindicēts šādos gadījumos.
Epilepsijas ārstēšana
Grūtniecības laikā, izņemot gadījumus, kad nav iespējama cita piemērota terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Sievietēm ar reproduktīvo potenciālu, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi
Ārstam, kurš paraksta šīs zāles, jānodrošina, ka:
katrā gadījumā sarunā ar pacienti tiek novērtēti individuālie apstākļi, lai pārliecinātos par viņas sadarbošanos, pārrunātu ārstēšanas iespējas un nodrošinātu viņas izprati par riskiem un veicamajiem pasākumiem, lai šos riskus mazinātu;
visām pacientēm tiek novērtēts grūtniecības iestāšanās potenciāls;
paciente apzinās un ir izpratusi iedzimtu patoloģiju un neiroloģiskās attīstības traucējumu risku, tai skaitā šo risku nozīmi attiecībā uz bērnu, kas in utero ir bijis pakļauts valproāta iedarbībai;
paciente saprot nepieciešamību veikt grūtniecības testu pirms ārstēšanas uzsākšanas un pēc vajadzības ārstēšanas laikā;
paciente tiek konsultēta par kontracepciju un apzinās nepieciešamību nepārtraukti lietot efektīvus kontracepcijas līdzekļus visā ārstēšanas ar valproātu periodā (papildu informāciju lūdzam skatīt šī ierāmētā brīdinājuma teksta sadaļā par kontracepciju);
paciente saprot, ka ārstēšana regulāri (vismaz reizi gadā) jāpārskata speciālistam, kuram ir pieredze epilepsijas ārstēšanā;
paciente saprot nepieciešamību konsultēties ar ārstu, cik drīz vien iespējams, ja viņa plāno grūtniecību, lai nodrošinātu savlaicīgu terapijas apspriešanu un pāreju uz cita veida ārstēšanu pirms bērna ieņemšanas un pirms kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanas;
paciente saprot nepieciešamību steidzami konsultēties ar savu ārstu gadījumā, ja iestājas grūtniecība;
paciente ir saņēmusi Informatīvo bukletu pacientēm;
paciente ir apstiprinājusi, ka ir sapratusi ar valproāta lietošanu saistīto bīstamību un ievērojamos piesardzības pasākumus (ikgadēji aizpildāmais Informētas piekrišanas dokuments).
Šie noteikumi attiecas arī uz sievietēm, kuras pašlaik nav seksuāli aktīvas, ja vien ārsts neuzskata, ka pārliecinošu iemeslu dēļ grūtniecības iestāšanās risks nepastāv.
Sieviešu dzimuma bērni
Ārstiem jānodrošina, ka sieviešu dzimuma bērnu vecāki/ aprūpētāji saprot nepieciešamību sazināties ar speciālistu, tiklīdz sieviešu dzimuma bērnam, kurš lieto valproātu, sākas menstruācijas.
Ārstam jānodrošina, lai sieviešu dzimuma bērnu, kam jau sākušās menstruācijas, vecākiem/ aprūpētājiem tiktu sniegta visaptveroša informācija par iedzimtu patoloģiju un neiroloģiskās attīstības traucējumu risku bērniem, kuri in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, ieskaitot informāciju par šo risku nozīmīgumu bērnam.
Ārstējošajam ārstam reizi gadā jāpārskata valproāta terapijas nepieciešamība pacientēm, kurām jau notiek menstruācijas, un jāapsver iespēja izmantot cita veida ārstēšanu. Ja vienīgā piemērotā ārstēšana ir valproāta lietošana, jāpārrunā nepieciešamība izmantot efektīvas kontracepcijas metodes un visi pārējie Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi. Speciālistam jādara viss iespējamais, lai sieviešu dzimuma bērniem pirms pieaugušā vecuma sasniegšanas terapija tiktu nomainīta uz cita veida ārstēšanu.
Grūtniecības tests
Pirms tiek sākta ārstēšana ar valproātu, jāpārliecinās, ka nav grūtniecības. Lai izslēgtu neapzinātu šo zāļu lietošanu grūtniecības laikā, ārstēšanu ar valproātu nedrīkst sākt sievietēm ar reproduktīvo potenciālu, kurām nav iegūts veselības aprūpes speciālista apstiprināts negatīvs grūtniecības testa (plazmas grūtniecības testa) rezultāts.
Kontracepcija
Sievietēm ar reproduktīvo potenciālu, kurām parakstīts valproāts, visā valproāta lietošanas laikā nepārtraukti jālieto efektīvi kontracepcijas līdzekļi. Šīm pacientēm jānodrošina visaptveroša informācija par izsargāšanos no grūtniecības, un gadījumā, ja viņas neizmanto efektīvus kontracepcijas līdzekļus, jānodrošina konsultācija par kontracepciju. Jāizmanto vismaz viena efektīva kontracepcijas metode (vēlams, no lietotāja neatkarīga, piemēram, intrauterīnā ierīce vai implants) vai divas viena otru papildinošas kontracepcijas metodes, to vidū barjermetode. Jebkurā gadījumā, izvēloties kontracepcijas metodi, sarunā ar pacienti jāvērtē individuālie apstākļi, lai pārliecinātos par viņas iesaistīšanos un izvēlēto pasākumu ievērošanu. Ieteikumi par efektīvām kontracepcijas metodēm jāievēro pat tad, ja pacientei ir amenoreja.
Estrogēnu saturošas zāles
Vienlaicīga estrogēnu saturošu zāļu lietošana, ieskaitot estrogēnu saturošus hormonālus kontracepcijas līdzekļus, var potenciāli samazināt valproāta efektivitāti (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ārstam, kas parakstījis zāles, uzsākot vai pārtraucot estrogēnu saturošu zāļu lietošanu, jākontrolē klīniskā atbildes reakcija (krampju kontrole vai garastāvokļa kontrole).
Pretēji tam valproāts nesamazina hormonālo kontracepcijas līdzekļu efektivitāti.
Ikgadējā ārstēšanas pārskatīšana no speciālista puses
Speciālistam vismaz reizi gadā jāpārskata, vai valproāts ir pacientei piemērotākā ārstēšana. Katras ikgadējās pārskata vizītes sākumā un tās laikā speciālistam jāpārrunā Informētas piekrišanas dokuments un jānodrošina, ka paciente ir sapratusi tā saturu.
Grūtniecības plānošana
Epilepsijas indikācijas gadījumā, ja paciente plāno grūtniecību, epilepsijas ārstēšanā pieredzējušam speciālistam atkārtoti jāvērtē valproāta terapija un jāapsver citas ārstēšanas iespējas. Jādara viss iespējamais, lai pirms grūtniecības iestāšanās un pirms kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanas īstenotu pāreju uz citu ārstēšanas veidu (skatīt 4.6. apakšpunktu). Ja šāda pāreja nav iespējama, sievietei jānodrošina papildu konsultācijas par valproāta radīto risku vēl nedzimušam bērnam, lai viņa varētu pieņemt lēmumu par ģimenes plānošanu kā informēta persona.
Grūtniecības gadījumā
Ja sievietei, kura lieto valproātu, iestājas grūtniecība, viņai nekavējoties jāvēršas pie speciālista, lai atkārtoti izvērtētu ārstēšanu ar valproātu un apsvērtu citas iespējas. Pacientes, kuras lietojušas valproātu grūtniecības laikā, un viņu partneri jānosūta pie speciālista, kuram ir pieredze teratoloģijas jomā, lai saņemtu novērtējumu un konsultācijas par šo zāļu iedarbībai pakļautu grūtniecību (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Farmaceitam jānodrošina, ka:
• paciente katrā valproāta saņemšanas reizē ir saņēmusi arī Pacientes kartīti un saprot tās saturu;
• pacientēm ir ieteikts nepārtraukt valproātu saturošo zāļu lietošanu un nekavējoties sazināties ar speciālistu, ja tiek plānota grūtniecība vai ir aizdomas par grūtniecību.
Izglītojošie materiāli
Lai veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem palīdzētu novērst valproāta iedarbību grūtniecības laikā, reģistrācijas apliecības īpašnieks ir nodrošinājis izglītojošos materiālus, lai uzsvērtu brīdinājumus un sniegtu norādījumus par valproāta lietošanu sievietēm ar reproduktīvo potenciālu un informētu par Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumiem. Visām valproātu lietojošām sievietēm ar reproduktīvo potenciālu jāsaņem Informatīvais buklets pacientēm un Pacientes kartīte.
Uzsākot ārstēšanu un katrā ikgadējā valproāta terapijas pārskatīšanas reizē speciālistam jāizmanto ikgadējais Informētas piekrišanas dokuments.
Smagi aknu darbības traucējumi
− Rašanās apstākļi
Atsevišķos gadījumos ziņots par smagu aknu bojājumu, kas dažreiz izraisījis nāvi.
Pieredze, ārstējot epilepsiju, liecina, ka lielākais risks, īpaši lietojot vairākas pretkrampju zāles, ir zīdaiņiem un maziem bērniem līdz 3 gadu vecumam ar smagiem krampjiem, īpaši pacientiem, kam ir smadzeņu bojājums, psihiska aizture un/vai iedzimta vielmaiņas vai deģeneratīva slimība.
Pēc 3 gadu vecuma risks ir stipri mazāks un tas progresīvi mazinās līdz ar vecumu.
Vairumā gadījumu šāds aknu bojājums radās pirmajos 6 terapijas mēnešos.
− Brīdinošās pazīmes
Agrīnai diagnostikai ir svarīgi klīniskie simptomi. Īpaši jāņem vērā šādi traucējumi, kas var rasties pirms dzeltes, īpaši riska grupas pacientiem (skatīt iepriekš “Rašanās apstākļi”):
− nespecifiski simptomi, kas parasti sākas pēkšņi, piemēram, astēnija, anoreksija, letarģija, miegainība, kas dažreiz vērojama vienlaikus ar atkārtotu vemšanu un sāpēm vēderā;
− pacientiem ar epilepsiju – recidivējoši krampji.
Pacientiem (vai viņu ģimenes locekļiem, ja pacients ir bērns) jānorāda nekavējoties ziņot ārstam, ja rodas kāda no šīm pazīmēm. Nekavējoties jāveic izmeklēšana, tostarp klīniska un laboratoriska aknu darbības novērtēšana.
− Konstatēšana
Aknu darbība jākontrolē pirms terapijas un pēc tam periodiski pirmajos 6 terapijas mēnešos. No parastiem izmeklējumiem nozīmīgākie ir testi, kas atspoguļo olbaltumvielu sintēzi, īpaši protrombīna laiks. Ja tiek konstatēts patoloģiski mazs protrombīna laiks, īpaši vienlaikus ar citām bioloģiskām patoloģijām (nozīmīga fibrinogēna un asinsreces faktoru mazināšanās; paaugstināts bilirubīna līmenis un transamināžu aktivitāte), Depakine terapija ir jāpārtrauc. Piesardzības nolūkā un vienlaikus lietošanas gadījumā jāpārtrauc arī salicilātu lietošana, jo tie izmanto to pašu metabolisma ceļu.
Pankreatīts
Ļoti reti ziņots par smagu pankreatītu, kas var izraisīt nāvi. Īpašs risks ir maziem bērniem. Šis risks mazinās līdz ar vecumu. Riska faktori var būt stipri krampji, neiroloģiski traucējumi un pretkrampju terapija. Aknu mazspēja vienlaikus ar pankreatītu paaugstina letāla iznākuma risku.
Pacientiem, kam rodas akūtas vēdersāpes, jāveic medicīniska izmeklēšana. Pankreatīta gadījumā valproāta lietošana ir jāpārtrauc.
Pašnāvnieciskas domas un uzvedība
Saņemti ziņojumi par pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kas tiek ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem dažādu indikāciju gadījumā. Arī randomizētu placebo kontrolētu pētījumu meta analīze sniedz datus par nedaudz paaugstinātu pašnāvības domu un pašnāvnieciskas uzvedības risku, lietojot pretepilepsijas līdzekļus. Šī efekta mehānisms nav zināms, un piejamie dati neizslēdz iespēju, ka šāds paaugstināts risks pastāv arī nātrija valproāta un valproiskābes lietošanas gadījumā.
Tāpēc jāuzrauga, vai pacientam nerodas pašnāvības domas un pašnāvnieciskas uzvedības simptomi, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientam (un viņa aprūpētājiem) jāiesaka tūlīt vērsties pie ārsta, ja pacientam rodas pašnāvības domas vai pašnāvnieciskas uzvedības simptomi.
Karbapenēmi
Vienlaicīga Depakine un karbapenēmu lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Pacienti ar zināmu vai iespējamu mitohondriālu slimību
Valproāts var izraisīt vai pasliktināt klīniskās pazīmes esošu mitohondriālo slimību gadījumos, ko izraisa mitohondriju DNS mutācijas, kā arī mutācijas kodola gēnā, kas kodē POLG. Galvenokārt par valproāta izraisītu akūtu aknu mazspēju un nāves gadījumiem saistībā ar aknu slimībām biežāk ziņots pacientiem ar iedzimtu neirometabolo sindromu, ko izraisa mutācijas gēnā, kas atbildīgs par mitohondriālo enzīmu polimerāzi y (POLG), piemēram, Alpersa–Hutenlohera sindroma gadījumā.
Par traucējumiem, kas saistīti ar POLG, būtu jādomā pacientiem ar šādiem traucējumiem ģimenes anamnēzē vai pacientiem ar simptomiem, kas liecina par traucējumiem, kas saistīti ar POLG, piemēram, bet ne tikai, neizskaidrojama encefalopātija, refraktāra epilepsija (fokāla, miokloniska), ilgstoša epilepsijas lēkme (status epilepticus), aizkavēta attīstība, psihomotorā regresija, aksonāla sensomotora neiropātija, miopātija, smadzenīšu ataksija, oftalmoplēģija vai komplicēta migrēna ar auru, kas saistīta ar pakauša daivas simptomiem. Saistībā ar pašreizējo klīnisko praksi pacientiem ar šādiem traucējumiem ir jāveic POLG mutācijas izmeklējumi diagnozes precizēšanai (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Krampju paasināšanās
Tāpat kā citu pretepilepsijas zāļu gadījumā, dažiem pacientiem uzlabošanās vietā var būt pārejoša krampju biežuma un smaguma pastiprināšanās (ieskaitot status epilepticus) vai, lietojot valproātu, sākties jauna veida krampji. Krampju paasināšanās gadījumā pacientiem jāiesaka nekavējoties konsultēties ar ārstu (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Piesardzība
− Aknu funkcionālie testi. Aknu funkcionālie testi jāveic pirms terapijas (skatīt 4.3. apakšpunktu) un periodiski pirmajos 6 mēnešos, īpaši riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tāpat kā lietojot lielāko daļu pretepilepsijas zāļu, var būt nedaudz palielināts aknu enzīmu līmenis, īpaši terapijas sākumā; līmeņa paaugstināšanās ir īslaicīga un izolēta. Šiem pacientiem ieteicams veikt plašāku bioloģisku izmeklēšanu (noteikt arī protrombīna laiku); nepieciešamības gadījumā var apsvērt devas pielāgošanu un atkārtoti veikt testus.
− Hematoloģiskie testi. Asins analīzes (pilnu asins analīzi, tostarp trombocītu skaitu, asinsteces laiku un asinsreces testu) ieteicams veikt pirms terapijas sākšanas vai operācijas, kā arī spontānas zilumu veidošanās vai asiņošanas gadījumā (skatīt 4.8. apakšpunktu).
− Pacienti ar sistēmisko sarkano vilkēdi. Lai gan Depakine lietošanas laikā imunitātes traucējumi novēroti tikai atsevišķos gadījumos, pacientiem ar sistēmisko sarkano vilkēdi iespējamais Depakine guvums jāvērtē, ņemot vērā iespējamo risku.
− Urīnvielas cikla traucējumi. Ja ir aizdomas par urīnvielas cikla enzimātisku deficītu, pirms ārstēšanas jāveic metaboliska izmeklēšana, jo, lietojot valproātu, pastāv hiperamoniēmijas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu).
− Svara pieaugums. Pacienti jābrīdina par ķermeņa masas palielināšanās risku terapijas sākumā, un jāizmanto atbilstoša stratēģija, lai to mazinātu (skatīt 4.8. apakšpunktu).
− Karnitīna palmitoiltransferāzes (KPT) II tipa deficīts. Pacienti ar karnitīna palmitoiltransferāzes (KPT) II tipa deficīta pamatslimību jābrīdina par augstāku rabdomiolīzes risku valproāta lietošanas laikā.
− Alkohols. Ārstēšanas ar valproātu laikā nav ieteicama alkohola lietošana.
− Pediatriskā populācija. Parakstot Depakine bērniem līdz 3 gadu vecumam, ieteicama monoterapija, bet iespējamais Depakine guvums šiem pacientiem jāvērtē pirms terapijas sākšanas, ņemot vērā aknu bojājuma vai pankreatīta risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Bērniem līdz 3 gadu vecumam jāizvairās no vienlaikus salicilātu lietošanas aknu toksicitātes riska dēļ.
− Nieru mazspēja. Var būt nepieciešams samazināt devu. Tā kā plazmas koncentrācijas kontrolēšana var būt maldinoša, deva jāpielāgo atbilstoši klīniskās novērošanas datiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesamību, glikozes‑galaktozes malabsorbciju, vai saharāzes‑izomaltāzes nepietiekamību.
Metilparahidroksibenzoāts un propilparahidroksibenzoāts var izraisīt alerģiskas reakcijas (iespējams, aizkavētas).
Sīrups satur nātriju 8 mg/ml. Tas jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Valproāta ietekme uz citām zālēm
− Neiroleptiskie līdzekļi, MAO inhibitori, antidepresanti un benzodiazepīni
Depakine var pastiprināt citu psihotropisko līdzekļu, piemēram, neiroleptisko līdzekļu, MAO inhibitoru, antidepresantu un benzodiazepīnu, iedarbību, tādēļ ieteicams veikt klīnisku uzraudzību un nepieciešamības gadījumā pielāgot devu.
− Litijs
Depakine neietekmē litija līmeni serumā.
− Fenobarbitāls
Depakine palielina fenobarbitāla koncentrāciju plazmā (nomācot katabolismu aknās), un var rasties sedācija, īpaši bērniem. Tādēļ pirmajās 15 kombinētas terapijas dienās ieteicams veikt klīnisku uzraudzību, nekavējoties samazinot fenobarbitāla devu, ja rodas sedācija, un nosakot fenobarbitāla līmeni plazmā, ja nepieciešams.
− Primidons
Depakine paaugstina primidona līmeni plazmā, pastiprinot tā blakusparādības (piemēram, sedāciju); šīs pazīmes izzūd ilgstošas terapijas laikā. Ieteicams veikt klīnisku uzraudzību, īpaši kombinētas terapijas sākumā, nepieciešamības gadījumā pielāgojot devu.
− Fenitoīns
Depakine samazina fenitoīna kopējo koncentrāciju plazmā. Turklāt Depakine palielina fenitoīna nesaistīto frakciju ar iespējamiem pārdozēšanas simptomiem (valproiskābe izstumj fenitoīnu no tā saistīšanās vietām ar plazmas olbaltumvielām un mazina tā katabolismu aknās). Tādēļ, nosakot fenitoīna līmeni plazmā, ieteicams veikt klīnisku uzraudzību; jānovērtē nesaistītā frakcija.
− Karbamazepīns
Lietojot valproātu kopā ar karbamazepīnu, ziņots par klīnisku toksicitāti, jo valproāts var pastiprināt karbamazepīna toksisko ietekmi. Ieteicams veikt klīnisku uzraudzību, īpaši kombinētas terapijas sākumā, pielāgojot devu, ja nepieciešams.
− Lamotrigīns
Depakine samazina lamotrigīna metabolismu un palielina tā vidējo eliminācijas pusperiodu gandrīz divas reizes. Šī mijiedarbība var izraisīt paaugstinātu lamotrigīna toksicitāti, īpaši nopietnus ādas izsitumus. Tāpēc ieteicama klīniska uzraudzība un, ja nepieciešams, jāpielāgo deva (jāmazina lamotrigīna deva).
− Zidovudīns
Valproāts var palielināt zidovudīna koncentrāciju plazmā, palielinot zidovudīna toksicitāti.
− Felbamāts
Valproiskābe var samazināt felbamāta vidējo klīrensu līdz 16 %.
− Olanzapīns
Valproiskābe var samazināt olanzapīna koncentrāciju plazmā.
− Rufinamīds
Valproiskābe var izraisīt rufinamīda līmeņa paaugstināšanos plazmā. Šis paaugstinājums ir atkarīgs no valproiskābes koncentrācijas. Jāievēro piesardzība, īpaši, lietojot bērniem, jo šī ietekme šajā populācijā ir lielāka.
− Propofols
Valproiskābe var izraisīt paaugstinātu propofola līmeni asinīs. Lietojot kopā ar valproātu, jāapsver propofola devas samazināšana.
− Nimodipīns
Pacientiem, kas tiek vienlaicīgi ārstēti ar nātrija valproātu un nimodipīnu, nimodipīna iedarbība var palielināties par 50%. Tādēļ hipotensijas gadījumā nimodipīna deva jāsamazina.
Citu zāļu ietekme uz valproātu
− Pretepilepsijas līdzekļi
Pretepilepsijas līdzekļi ar enzīmus inducējošu iedarbību (tostarp fenitoīns, fenobarbitāls, karbamazepīns) mazina valproiskābes koncentrāciju serumā. Kombinētas terapijas gadījumā deva jāpielāgo atbilstoši klīniskai reakcijai un zāļu līmenim asinīs.
No otras puses, felbamāta un valproāta kombinēta lietošana samazina valproiskābes klīrensu no 22 % līdz 50 % un sekojoši palielina valproiskābes plazmas koncentrāciju. Jākontrolē valproāta deva.
Valproiskābes metabolītu līmenis var būt paaugstināts vienlaicīgas lietošanas gadījumā ar fenitoīnu vai fenobarbitālu. Tāpēc pacientiem, kurus ārstē ar šīm divām zālēm, rūpīgi jākontrolē hiperamoniēmijas pazīmes un simptomi.
− Meflohīns
Meflohīns pastiprina valproiskābes metabolismu un tam piemīt krampjus izraisoša iedarbība, tādēļ kombinētas terapijas gadījumā var rasties epileptiski krampji.
− Zāles, kas izteikti saistās ar olbaltumvielām
Lietojot vienlaikus valproātu un zāles, kas izteikti saistās ar olbaltumvielām (aspirīnu), var paaugstināties brīvās valproiskābes līmenis serumā.
− No K vitamīna atkarīga faktora antikoagulants
Lietojot vienlaikus no K vitamīna atkarīga faktora antikoagulantu, stingri jākontrolē protrombīna laiks.
− Cimetidīns vai eritromicīns
Lietojot vienlaikus cimetidīnu vai eritromicīnu, var palielināties valproiskābes līmenis serumā (samazināta aknu metabolisma dēļ).
− Karbapenēmi
Karbapenēms (panipenēms, meropenēms, imipenēms...): Ziņots par valproiskābes līmeņa pazemināšanos asinīs, ja to vienlaicīgi lieto ar karbapenēmu līdzekļiem, kas divu dienu laikā izraisa valproiskābes līmeņa pazemināšanos par 60-100 % un kas dažreiz saistās ar krampjiem. Ar valproiskābi stabilizētiem pacientiem jāizvairās no karbapenēmu līdzekļu vienlaicīgas lietošanas strauja iedarbības sākuma un līmeņa pazemināšanās pakāpes dēļ (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja nevar izvairīties no ārstēšanas ar šīm antibiotikām, stingri jākontrolē Depakine līmenis asinīs.
− Rifampicīns
Rifampicīns var pazemināt valproiskābes līmeni asinīs, un tādēļ izzūd terapeitiskais efekts. Tādēļ var būt nepieciešama valproāta devas pielāgošana, ja to lieto vienlaikus ar rifampicīnu.
− Proteāzes inhibitori
Proteāzes inhibitori, tādi kā lopinavīrs, ritonavīrs, tos lietojot vienlaicīgi, pazemina valproāta līmeni plazmā.
− Holestiramīns
Vienlaicīga holestiramīna lietošana var izraisīt valproāta līmeņa pazemināšanos plazmā.
− Estrogēnu saturošas zāles, ieskaitot estrogēnu saturošus hormonālos kontracepcijas līdzekļus
Estrogēni ir glikuronoziltransferāzes (UGT) izoformu induktori, kas iesaistīti valproāta glikuronidācijā un var palielināt valproāta klīrensu, kas samazinātu valproāta koncentrāciju serumā un potenciāli samazinātu valproāta efektivitāti (skatīt 4.4. apakšpunktu). Apsvērt valproāta seruma līmeņa kontroli.
Pretēji tam valproātam nav enzīmus inducējoša efekta; rezultātā valproāts nesamazina estrogēnu un progesterona līdzekļu efektivitāti sievietēm, kas lieto hormonālus kontracepcijas līdzekļus.
Citi mijiedarbības veidi
Vienlaicīga valproāta un topiramāta vai acetazolamīda lietošana bija saistīta ar encefalopātiju un/vai hiperamoniēmiju. Pacienti, kas tiek ārstēti ar šīm divām zālēm, rūpīgi jānovēro, vai nerodas hiperamoniēmijas encefalopātijas pazīmes.
Kvetiapīns: valproāta un kvetiapīna vienlaicīga lietošana var paaugstināt neitropēnijas/leikopēnijas risku.
Tā kā valproāts izdalās galvenokārt caur nierēm daļēji ketonvielu veidā, izdalīšanās tests var dot kļūdaini pozitīvus rezultātus pacientiem ar cukura diabētu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Valproāts ir kontrindicēts epilepsijas ārstēšanai grūtniecības laikā, izņemot gadījumā, ja nav citas piemērotas terapijas. Valproāts ir kontrindicēts sievietēm ar reproduktīvo potenciālu, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Teratogenitāte un ietekme uz attīstību
Dzīvniekiem: teratogēna iedarbība pierādīta pelēm, žurkām un trušiem.
Cilvēkiem: gan valproāta monoterapija, gan valproāta politerapija ir saistīta ar iedzimtām malformācijām. Pieejamie dati liecina, ka pretepilepsijas politerapija, kas ietver valproātu, ir saistīta ar lielāku iedzimtu malformāciju risku nekā valproāta monoterapija.
Iedzimtas malformācijas
Metaanalīzē iegūtie dati (arī no reģistriem un kohortas pētījumiem) liecina, ka 10,73 % bērnu, kas dzimuši ar epilepsiju slimām, grūtniecības laikā tikai valproātu lietojušām sievietēm, ir iedzimtas malformācijas (95 % TI: 8,16-13,29). Šis nozīmīgu malformāciju risks ir lielāks nekā kopējā populācijā, kur risks ir aptuveni 2-3 %. Risks ir devas atkarīgs, taču nav iespējams noteikt sliekšņa devu, par kuru mazāku valproāta devu lietošana risku nerada.
Pieejamie dati liecina, ka biežāk rodas gan nelielas, gan nozīmīgas malformācijas. Biežākie malformāciju veidi ir nervu caurulītes defekti, sejas dismorfisms, lūpas un aukslēju šķeltne, kraniostenoze, sirds, nieru un uroģenitālās sistēmas defekti, ekstremitāšu defekti (arī spieķa kaula bilaterāla aplāzija) un multiplas anomālijas dažādās orgānu sistēmās.
Attīstības traucējumi
Dati liecina, ka valproāta iedarbība in utero var nevēlami ietekmēt bērna garīgo un fizisko attīstību. Risks ir šķietami devas atkarīgs, taču pēc pieejamiem datiem nav iespējams noteikt sliekšņa devu, par kuru mazāku valproāta devu lietošana risku nerada. Precīzs gestācijas periods, kad pastāv šīs iedarbības risks, nav skaidrs, un riska iespējamību nevar izslēgt visā grūtniecības laikā.
Pētījumi par pirmsskolas vecuma bērniem, kas in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, liecina, ka līdz pat 30-40 % bērnu ir kavēta agrīnā attīstība, piemēram, bērns sāk runāt un staigāt vēlāk, ir vājākas intelektuālās spējas, vājas valodas prasmes (runa un sapratne) un atmiņas traucējumi.
Inteliģences koeficients (IQ), kas noteikts skolas vecuma bērniem (6 gadu vecumā), kuri in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, vidēji bija par 7-10 punktiem mazāks nekā bērniem, kas bija pakļauti citu pretepilepsijas līdzekļu iedarbībai. Lai arī nevar izslēgt citu jaucējfaktoru nozīmi, pierādījumi par bērniem, kuri pakļauti valproāta iedarbībai, liecina, ka intelektuālās attīstības traucējumu risks var nebūt atkarīgs no mātes IQ.
Datu par ilgtermiņa galarezultātiem ir maz.
Pieejamie dati liecina, ka bērniem, kuri in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, ir augstāks autiskā spektra traucējumu risks (aptuveni trīs reizes) un bērnu autisma risks (aptuveni piecas reizes) nekā kopējā pētījuma populācijā.
Neliels datu apjoms liecina, ka bērniem, kuri in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, var būt lielāka uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (UDHT) simptomu rašanās iespēja.
Ja sieviete plāno grūtniecību
Epilepsijas indikācijas gadījumā, ja paciente plāno grūtniecību, epilepsijas ārstēšanā pieredzējušam speciālistam atkārtoti jāvērtē valproāta terapija un jāapsver citas ārstēšanas iespējas. Jādara viss iespējamais, lai pirms grūtniecības iestāšanās un pirms kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanas īstenotu pāreju uz citu ārstēšanas veidu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja šāda pāreja nav iespējama, sievietei jānodrošina papildu konsultācijas par valproāta radīto risku vēl nedzimušam bērnam, lai viņa varētu pieņemt lēmumu par ģimenes plānošanu kā informēta persona.
Sievietes grūtniecības laikā
Valproāta lietošana epilepsijas ārstēšanai grūtniecības laikā ir kontrindicēta, izņemot gadījumus, kad nav iespējama cita piemērota terapija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Ja sievietei, kura lieto valproātu, iestājas grūtniecība, viņai nekavējoties jāvēršas pie speciālista, lai atkārtoti izvērtētu ārstēšanu ar valproātu un apsvērtu citas ārstēšanas iespējas. Toniski-kloniski krampji un status epilepticus ar hipoksiju mātei grūtniecības laikā var būt saistīti ar īpašu letalitātes risku mātei un vēl nedzimušajam bērnam.
Ja, neskatoties uz zināmajiem valproāta riskiem grūtniecības laikā un pēc citu ārstēšanas iespēju rūpīgas izvērtēšanas, sievietei grūtniecības laikā izņēmuma kārtā ir jālieto valproāts epilepsijas ārstēšanai, ieteicams:
lietot mazāko efektīvo devu un sadalīt valproāta dienas devu vairākās mazākās devas, kas jālieto dienas laikā. Lai izvairītos no lielas maksimālās koncentrācijas plazmā, salīdzinājumā ar citām zāļu formām vēlams dot priekšroku ilgstošas darbības zāļu formas lietošanai (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Visas pacientes, kuras lietojušas valproātu grūtniecības laikā, un viņu partneri jānosūta pie speciālista, kuram ir pieredze teratoloģijas jomā, lai saņemtu novērtējumu un konsultācijas par šo zāļu iedarbībai pakļautu grūtniecību. Jānodrošina specializēta prenatālā uzraudzība, lai konstatētu iespējamos nervu caurulītes defektus vai citas patoloģijas. Nervu caurulītes defektu risku, kāds var būt jebkurā grūtniecības gadījumā, var pazemināt folātu aizstājterapija pirms grūtniecības iestāšanās. Tomēr pieejamie pierādījumi neliecina, ka tā novērstu iedzimtu traucējumu vai patoloģiju risku, ko rada valproāta iedarbība.
Sievietes ar reproduktīvo potenciālu
Estrogēnu saturošas zāles
Estrogēnu saturošas zāles, ieskaitot estrogēnu saturošus hormonālos kontracepcijas līdzekļus, var palielināt valproāta klīrensu, kas var izraisīt valproāta koncentrācijas samazināšanos serumā un potenciāli samazināt valproāta efektivitāti (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
Risks jaundzimušajam
Ļoti retos gadījumos jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas valproātu, ziņots par hemorāģiskā sindroma rašanos. Šis hemorāģiskais sindroms ir saistīts ar trombocitopēniju, hipofibrinogenēmiju un/vai citu asinsreces faktoru daudzuma samazināšanos. Ticis ziņots arī par afibrinogenēmiju, kas var būt letāla. Taču šis sindroms ir jāatšķir no K vitamīna faktoru daudzuma samazināšanās, ko ierosina fenobarbitāls un enzīmu induktori. Tāpēc jaundzimušajiem jānosaka trombocītu skaits, fibrinogēna līmenis plazmā, jāveic asinsreces testi un jāpārbauda asinsreces faktori.
Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības trešajā trimestrī lietojušas valproātu, ziņots par hipoglikēmijas gadījumiem.
Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas valproātu, ziņots par hipotireozes gadījumiem.
Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības pēdējā trimestrī lietojušas valproātu, iespējams zāļu pārtraukšanas sindroms (kā piemēram, ažitācija, aizkaitināmība, pastiprināta uzbudināmība, nervozitāte, hiperkinēzija, tonusa traucējumi, trīce, krampji un barošanas traucējumi).
Barošana ar krūti
Valproāts izdalās cilvēka mātes pienā koncentrācijā, kas atbilst 1 % līdz 10 % līmeņa mātes serumā. Zāles lietojušo sieviešu ar krūti barotajiem jaundzimušajiem/zīdaiņiem konstatēti hematoloģiski traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Ņemot vērā krūts barošanas radīto ieguvumu bērnam un terapijas nozīmi sievietei, ir jāpieņem lēmums pārtraukt krūts barošanu vai pilnīgi/uz laiku pārtraukt Depakine lietošanu.
Fertilitāte
Sievietēm, kas lieto valproātu, ziņots par amenoreju, policistiskām olnīcām un paaugstinātu testosterona līmeni (skatīt 4.8. apakšpunktu). Valproāta lietošana var izraisīt fertilitātes traucējumus arī vīriešiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Gadījumu ziņojumi liecina, ka fertilitātes traucējumi pēc ārstēšanas pārtraukšanas ir atgriezeniski.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pacienti jābrīdina par miegainības risku, īpaši ja tiek veikta pretkrampju politerapija vai zāles tiek lietotas vienlaikus ar benzodiazepīniem (skatīt 4.5. apakšpunktu).
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Izmantota CIOMS blakusparādību sastopamības biežuma klasifikācija:
Ļoti bieži ≥10 %; bieži ≥1 un <10 %; retāk ≥0,1 un <1 %;reti ≥0,01 un < 0,1 %; ļoti reti <0,01 %, nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās parādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi:
Bieži: aknu bojājums (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Ļoti bieži: slikta dūša*.
Bieži: vemšana, smaganu bojājumi (galvenokārt smaganu hiperplāzija), stomatīts, sāpes vēdera augšdaļā, caureja bieži rodas dažiem pacientiem ārstēšanas sākumā, bet parasti izzūd pēc dažām dienām, nepārtraucot ārstēšanu.
* Novēro arī dažas minūtes pēc intravenozas injekcijas un spontāni izzūd dažu minūšu laikā.
Retāk: pankreatīts, dažreiz letāls (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Retāk: samazināts kaulu minerālblīvums, osteopēnija, osteoporoze un kaulu lūzumi pacientiem, kas ilgstoši ārstēti ar Depakine. Nav noskaidrots mehānisms, kādā Depakine iedarbojas uz kaulu metabolismu.
Reti: sistēmiskā sarkanā vilkēde, rabdomiolīze (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Retāk: nepietiekamas ADH sekrēcijas sindroms (SIADH), hiperandrogēnisms (hirsūtisms, virilisms, akne, vīriešu tipa alopēcija un/vai paaugstināts androgēno hormonu līmenis).
Reti: hipotireoze (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži: hiponatriēmija, palielināta ķermeņa masa*.
* Tā kā ķermeņa masas palielināšanās ir policistisku olnīcu sindroma riska faktors, tas stingri jākontrolē (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Reti:hiperamoniēmija* (skatīt 4.4. apakšpunktu), aptaukošanās.
*Var būt atsevišķi mērenas hiperamoniēmijas gadījumi bez izmaiņām aknu funkciju testos, kam nav nepieciešama terapijas pārtraukšana. Ziņots arī par hiperamoniēmiju, kas saistīta ar neiroloģiskiem simptomiem. Šādos gadījumos jāapsver sīkāka izmeklēšana (skatīt 6. apakšpunktu).
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti bieži: trīce.
Bieži: ekstrapiramidāli traucējumi, stupors*, miegainība, krampji*, atmiņas traucējumi, galvassāpes, nistagms, reibonis (var būt dažu minūšu laikā pēc intravenozas injekcijas; tas parasti spontāni pāriet dažu minūšu laikā).
Retāk: koma*, encefalopātija*, letarģija* (skatīt zemāk), atgriezenisks parkinsonisms, ataksija, parestēzija, krampju paasināšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Reti: atgriezeniska demence, kas saistīta ar atgriezenisku smadzeņu atrofiju, kognitīvi traucējumi.
*Stupors un letarģija, kas dažreiz izraisīja īslaicīgu komu (encefalopātiju); šie traucējumi bija izolēti vai saistīti ar krampju sastopamības palielināšanos terapijas laikā un tie mazinājās, pārtraucot ārstēšanu vai mazinot devu. Šie gadījumi galvenokārt radās kombinētas terapijas laikā (īpaši lietojot kopā ar fenobarbitālu vai topiramātu) vai pēc pēkšņas valproāta devas palielināšanas.
Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)
Reti: mielodisplastiskais sindroms.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Bieži: anēmija, trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Retāk: pancitopēnija, leikopēnija.
Reti: kaulu smadzeņu mazspēja, tostarp pilnīga sarkano šūnu aplāzija, agranulocitoze, makrocistiskā anēmija, makrocitoze.
Ziņots par atsevišķiem asins fibrinogēna mazināšanās un protrombīna laika palielināšanās gadījumiem, parasti bez klīniskām pazīmēm un īpaši – lietojot lielas devas (nātrija valproātam piemīt nomācoša ietekme uz trombocītu agregācijas otro fāzi) (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
Ādas un zemādas audu bojājumi:
Bieži: hipersensitivitāte, īslaicīga un/vai devas atkarīga alopēcija, nagu un nagu gultnes bojājumi.
Retāk: angioedēma, izsitumi, matu bojājumi (piemēram, patoloģiska matu tekstūra, matu krāsas izmaiņas, patoloģiska matu augšana).
Reti: toksiskā epidermas nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms, erythema multiforme, zāļu izraisīti izsitumi ar eozinofīliju un sistēmisku simptomu (DRESS) sindroms.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Bieži: dismenoreja.
Retāk: amenoreja.
Reti: vīriešiem neauglība, policistiskas olnīcas.
Iedzimtas, pārmantotas un ģenētiskas izcelsmes traucējumi
Iedzimtas malformācijas un attīstības traucējumi (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Psihiskie traucējumi
Bieži: apjukums, halucinācijas, agresija*, uzbudinājums*, uzmanības traucējumi*.
Reti: patoloģiska uzvedība*, psihomotora hiperaktivitāte*, mācīšanās grūtības*.
*Šīs blakusparādības novērotas galvenokārt pediatriskajā populācijā.
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži: hemorāģija (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Retāk: vaskulīts.
Acu bojājumi
Reti: diplopija.
Ausu un labirinta bojājumi
Bieži: kurlums.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk: pleiras izsvīdums.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi:
Bieži: urīna nesaturēšana.
Retāk: nieru mazspēja.
Reti: enurēze, tubulointersticiāls nefrīts, atgriezenisks Fankoni sindroms, taču darbības mehānisms vēl nav skaidrs.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Retāk: hipotermija, mērena perifēriska tūska.
Izmeklējumi
Reti: samazināti asinsreces faktori (vismaz viens), normai neatbilstoši asinsreces testi (piemēram, pagarināts protrombīna laiks, pagarināts daļēji aktivētais tromboplastīna laiks, pagarināts trombīna laiks, pagarināts INR) (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu), biotīna deficīts/biotinidāzes deficīts.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Pazīmes un simptomi:
Akūtas smagas pārdozēšanas pazīmes parasti ietver komu ar muskuļu hipotoniju, hiporefleksiju, miozi, pavājinātu elpošanas funkciju, metabolisku acidozi, hipotensiju un asinsrites kolapsu/šoku.
Pēc smagas pārdozēšanas ir iestājušies nāves gadījumi; tomēr parasti ir labvēlīgs iznākums.
Tomēr simptomi var būt dažādi, un ziņots par krampjiem ļoti augsta plazmas līmeņa gadījumā. Ziņots par intrakraniālu hipertensiju saistībā ar smadzeņu tūsku.
Nātrija saturs valproāta zāļu formās pārdozēšanas gadījumā var izraisīt hipernatriēmiju.
Ārstēšana:
Pārdozēšanas ārstēšanai slimnīcā jābūt simptomātiskai: kuņģa skalošana, kas var būt noderīga 10‑12 stundas pēc zāļu pārdozēšanas, sirdsdarbības un elpošanas uzraudzība.
Dažos atsevišķos gadījumos veiksmīgi lietots naloksons.
Smagas pārdozēšanas gadījumā sekmīgi lietota hemodialīze un asiņu pārliešana.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzeklis, ATĶ kods: N03AG01
Nātrija valproāts ir pretkrampju līdzeklis ar plašu pretepileptiskās darbības spektru.
Valproāts ietekmē galvenokārt centrālo nervu sistēmu.
Farmakoloģiskos pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka nātrija valproātam piemīt pretkrampju īpašības dažādos epilepsijas eksperimentālos modeļos (ģeneralizēti un parciāli krampji).
Arī cilvēkam nātrija valproātam pierādīta pretepileptiska iedarbība dažāda veida epilepsijas gadījumos.
Galvenais darbības mehānisms, šķiet, ir saistīts ar GASSerģiskās aktivitātes pastiprināšanos.
Atsevišķos in vitro pētījumos pierādīts, ka nātrija valproāts stimulē HIV-1 vīrusa vairošanos; tomēr šī iedarbība ir mērena, nepastāvīga, nav saistīta ar devu un nav novērota pacientiem.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
− Pēc iekšķīgas vai i.v. lietošanas nātrija valproāta bioloģiskā pieejamība ir gandrīz 100 %.
− Izkliedes tilpums attiecas galvenokārt uz asinīm un ātru apmaiņu ar ekstracelulāro šķidrumu.
− Valproiskābes koncentrācija cerebrospinālajā šķidrumā ir tuva brīvo zāļu koncentrācijai plazmā.
− Nātrija valproāts šķērso placentu. Lietojot sievietēm bērna barošanas ar krūti laikā, nātrija valproāts izdalās mātes pienā ļoti mazā koncentrācijā (1‑10 % no kopējās koncentrācijas serumā).
− Pēc iekšķīgas lietošanas līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta ātri (3‑4 dienās); lietojot i.v. ievadāmo zāļu formu, līdzsvara koncentrāciju var sasniegt dažās minūtēs un pēc tam saglabāt, veicot i.v. infūziju.
− Valproāts izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām; saistīšanās ar olbaltumvielām ir atkarīga no devas un piesātināma.
− Valproāta molekulas var izvadīt ar dialīzi, bet tiek izvadīta tikai brīvā zāļu forma (aptuveni 10 %).
− Atšķirībā no citiem pretepilepsijas līdzekļiem, nātrija valproāts nepastiprina savu sadalīšanos ne arī citu līdzekļu, piemēram, estroprogestagēnu saturošu līdzekļu sadalīšanos. Tas saistīts ar citohroma P450 enzīmu inducējošās darbības neesamību.
− Valproāta galvenais biotransformācijas ceļš ir glikuronizācija (~ 40%), galvenokārt caur UGT1A6, UGT1A9 un UGT2B7.
− Eliminācijas pusperiods ir aptuveni 8‑20 stundas. Bērniem tas parasti ir īsāks.
− Nātrija valproāts izdalās galvenokārt ar urīnu pēc metabolizēšanās glikuronidēšanas un beta oksidēšanas ceļā.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Akūtas toksicitātes pētījumos ar nātrija valproātu dažādām dzīvnieku sugām noteiktas LD50 vērtības no 800 līdz 1700 mg/kg ķermeņa masas pēc perorālas lietošanas. Hroniskas toksicitātes pētījumos, kas veikti vairākām sugām, lietojot līdzekli perorāli, līmenis, kas neizraisīja blakusparādības, bija no 50 līdz
360 mg/kg dienā. Lielākas devas izraisīja sedāciju, ataksiju un trīci. Nātrija valproāts nav genotoksisks in vitro un in vivo testos.
Veicot ilgstošus pētījumus, nātrija valproātam nevar piedēvēt palielinātu audzēju sastopamību, lietojot ļoti lielas devas.
Teratogēnu ietekmi novēroja visām pārbaudītām sugām ar nozīmīgu atšķirību anomāliju izteiktības un veida ziņā.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Metilparahidroksibenzoāts
Propilparahidroksibenzoāts
Saharoze
70 % sorbīts
Glicerīns
Mākslīgs ķiršu aromatizētājs
Koncentrēta sālsskābe
Nātrija hidroksīds
Attīrīts ūdens
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
Derīguma termiņš pēc pudeles pirmās atvēršanas: 28 dienas.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
150 ml tumša stikla pudele un mēršļirce ar iedaļām kartona iepakojumā.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
sanofi-aventis Latvia SIA
Kr. Valdemāra 33-8
Rīga, LV-1010
Latvija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
Reģ. Nr.: 96-0149
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 1996. gada 02. maijs.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 25. septembris.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
12/2018
