Absenor

Ilgstošās darbības tablete

Absenor 500 mg ilgstošās darbības tabletes

Kartona kastīte, Stikla pudelīte, N100
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt cieši noslēgtā pudelītē, lai pasargātu no mitruma.
Natrii valproas

pCloud Premium
UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

07-0099-01

Zāļu reģistrācijas numurs

07-0099

Ražotājs

Orion Corporation Orion Pharma, Finland; Orion Corporation, Finland

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

24-JUL-13

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

500 mg

Zāļu forma

Ilgstošās darbības tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Orion Corporation, Finland

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Absenor 500 mg ilgstošās darbības tabletes

Natrii valproas

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.

BRĪDINĀJUMS

Absenor (valproāts), lietots grūtniecības laikā, var radīt būtisku kaitējumu vēl nedzimušajam bērnam. Ja esat sieviete reproduktīvā vecumā, Jums visā Absenor lietošanas laikā bez pārtraukuma jāizmanto efektīvas kontracepcijas metodes. To ar Jums pārrunās ārsts, taču Jums jāievēro arī šīs lietošanas instrukcijas 2. punktā sniegtie norādījumi.

Vienojieties par steidzamu ārsta apmeklējumu, ja plānojat grūtniecību vai domājat, ka Jums ir iestājusies grūtniecība.

Nepārtrauciet Absenor lietošanu, ja vien tā rīkoties neliek ārsts, jo tādā gadījumā var pasliktināties Jūsu veselības stāvoklis.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Absenor un kādam nolūkam tās lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Absenor lietošanas

3. Kā lietot Absenor

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Absenor

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Absenor un kādam nolūkam tās lieto

Absenor ir zāles epilepsijas (pretepilepsijas līdzeklis) un mānijas epizožu (patoloģiski pacilāts garastāvoklis ar pastiprinātu aktivitāti) ārstēšanai.

Absenor lieto :

lēkmju, kuros iesaistītas abas smadzeņu puses (ģeneralizētas lēkmes), piemēram, absences lēkmes, miokloniskas lēkmes un toniski-kloniskas lēkmes,

lēkmju, kuri saistīti ar ierobežotu smadzeņu daļu (fokālās lēkmes), bet dažos gadījumos izplatās abās smadzeņu pusēs (sekundāri ģeneralizētas lēkmes), ārstēšanai.

Absenor var lietot vienlaikus ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem, lai ārstētu citus lēkmju veidus, piem., lēkmes ar jauktiem (sarežģītiem) simptomiem, kā arī lēkmes, kas no ierobežotas smadzeņu daļas izplatās abās smadzeņu pusēs, kad šie lēkmju veidi nereaģē uz parastu pretepilepsijas ārstēšanu.

Absenor lieto arī mānijas ārstēšanai.

- Mānija, kad Jūs jūtaties ļoti uzbudināts, pacilāts, uztraukts, entuziastisks vai pārmērīgi aktīvs. Mānija rodas, slimojot ar slimību, ko sauc par “bipolāriem traucējumiem”. Absenor var lietot gadījumos, kad nav iespējams lietot litija preparātus.

Piezīme

Pārejot no iepriekšējām (ātras darbības) zāļu formām uz Absenor, jānodrošina adekvātu valproiskābes līmeni serumā.

Maziem bērniem Absenor kā pirmā izvēle jālieto tikai izņēmuma gadījumos. Absenor jālieto piesardzīgi, rūpīgi apsverot ieguvumus un riskus un vēlams, ne kopā ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem.

2. Kas Jums jāzina pirms Absenor lietošanas

Nelietojiet Absenor šādos gadījumos:

- ja Jums ir alerģija pret nātrija valproātu, zemesriekstiem, soju vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,

- ja Jums vai kādam no Jūsu ģimenes locekļiem iepriekš ir bijuši smagi aknu darbības traucējumi vai ja Jums ir bijuši smagi aknu vai aizkuņģa dziedzera darbības traucējumi,

- ja kādam no Jūsu brāļiem un māsām ir bijuši aknu darbības traucējumi, kas izraisījuši nāvi ārstēšanas laikā ar valproiskābi,

- ja Jums ir iedzimti vai iegūti asins pigmenta vielmaiņas traucējumi (aknu porfīrija),

- ja Jums ir asinsreces traucējumi,

- ja Jums ir urīnvielas cikla traucējumi (noteikti vielmaiņas traucējumi),

- ja Jums ir ģenētiska slimība, kas izraisa mitohondriālos traucējumus (piemēram, Alpersa-Hutenlohera sindroms).

Bipolārie traucējumi

Jūs nedrīkstat lietot Absenor bipolāro traucējumu ārstēšanai grūtniecības laikā.

Ja esat sieviete reproduktīvā vecumā, Jūs nedrīkstat lietot Absenor bipolāro traucējumu ārstēšanai, ja vien visā Absenor lietošanas laikā neizmantojat efektīvas kontracepcijas metodes. Nepārtrauciet Absenor vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat pārrunājusi to ar ārstu. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām (skatīt turpmāk “Svarīgs norādījums sievietēm” sadaļā “Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”).

Epilepsija

Jūs nedrīkstat lietot Absenor epilepsijas ārstēšanai grūtniecības laikā, izņemot gadījumā, ja citi efektīvi alternatīvi līdzekļi Jums nav pieejami.

Ja esat sieviete reproduktīvā vecumā, Jūs nedrīkstat lietot Absenor epilepsijas ārstēšanai, ja vien visā Absenor lietošanas laikā neizmantojat efektīvas kontracepcijas metodes. Nepārtrauciet Absenor vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat pārrunājusi to ar ārstu. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām (skatīt turpmāk “Svarīgs norādījums sievietēm” sadaļā “Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”).

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Absenor lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot Absenor:

- ar iepriekš bijušiem kaulu smadzeņu bojājumiem,

- ar sistēmisko sarkano vilkēdi (ķermeņa imūnsistēmas reakcija pret ķermeņa saistaudiem),

- ar vielmaiņas traucējumiem, īpaši, iedzimtiem enzīmu deficīta traucējumiem,

- ārstēšanas laikā ar valproiskābi saturošām zālēm var palielināties amonija līmenis serumā (hiperamonēmija). Tādēļ, konsultējieties ar ārstu, ja rodas tādi simptomi kā apātija, nogurums, vemšana, zems asinsspiediens vai krampju lēkmes palielināšanās. Pēc tam ārsts noteiks amonija un valproiskābes līmeni serumā, un, ja nepieciešams, tiks samazināta Absenor deva,

- ja ir aizdomas par esošiem urīnvielas cikla enzīma traucējumiem, amonija līmenis serumā jānosaka jau pirms ārstēšanas uzsākšanas ar valproiskābi (skatīt arī 2. punktu “Nelietojiet Absenor šādos gadījumos”),

- vielmaiņas traucējumu gadījumā, ko izraisa karnitīna palmitoiltransferāzes (CPT) II enzīmu deficīts, ārstēšanas laikā ar valproiskābes saturošām zālēm palielinās nopietnu muskuļu bojājuma risks (rabdomiolīze),

- ja Jūs zināt, ka Jūsu ģimenes anamnēzē ir ģenētiska slimība, kas izraisa mitohondriālos traucējumus,

- ar nieru darbības traucējumiem un/vai zemu olbaltumvielu līmeni asinīs,

- pirms operācijas vai zobu ķirurģijas (piemēram, zobu ekstrakcija) un traumas, vai spontānas asiņošanas gadījumā. Palielinātas asiņošanas iespējamības dēļ, informējiet ārstējošo ārstu par to, ka lietojat Absenor, lai varētu pārbaudīt asins recēšanas rādītājus,

- vienlaikus lietojot zāles, kas novērš asins recēšanu (piemēram, K vitamīna antagonistus), jo var palielināties asiņošanas iespējamība. Tāpēc regulāri jāpārbauda asins koagulācijas rādītāji,

- vienlaikus lietojot acetilsalicilskābi, jo valproiskābes (Absenor aktīvā viela) koncentrācija asinīs var paaugstināties,

- ja pastiprinās krampji. Tāpat kā lietojot citus pretepilepsijas līdzekļus, lietojot Absenor var pastiprināties krampji un palielināties to biežums. Šajā gadījumā nekavējoties informējiet savu ārstu.

Dažiem cilvēkiem, kuri tiek ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem, piemēram, nātrija valproātu, novērotas paškaitēšanas vai pašnāvības domas. Ja Jums rodas šādas domas, jebkurā laikā nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

Uzmanību! Pudelītē ir adsorbents. To nedrīkst norīt.

Bērni un pusaudži

Īpaša piesardzība ir nepieciešama, lietojot Absenor

- maziem bērniem, vienlaikus saņemot citus pretepilepsijas līdzekļus;

- bērniem un pusaudžiem ar vairākiem traucējumiem un smagām krampju formām.

Nātrija valproātu nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam mānijas ārstēšanai.

Absenor un acetilsalicilskābi nedrīkst lietot vienlaikus zīdaiņiem un bērniem, kuriem ir drudzis, bet pusaudžiem drīkst lietot tikai pēc konkrētiem ārsta norādījumiem.

Brīdinājumi:

Smagi aknu bojājumi novēroti retāk, aizkuņģa dziedzera bojājumi reti. Ārstam jānovēro pacienti, sevišķi zīdaiņi, mazi bērni un bērni, īpaši pirmajos sešos mēnešos.

Pirms aknu un/vai aizkuņģa dziedzera bojājumu rašanās var parādīties nespecifiski simptomi, kas parasti rodas pēkšņi, piemēram, krampju atkārtošanās, to biežuma vai smaguma pakāpes palielināšanās, apziņas traucējumi ar apjukumu, nemiers, kustību traucējumi, fizisks nespēks un vājums, apetītes zudums, nepatika pret parastu pārtiku, nepatika pret valproiskābi, slikta dūša, vemšana, sāpes vēdera augšējā daļā, letarģija, miegainība, ievērojami biežāka zilumu parādīšanās (hematomas), deguna asiņošana un/vai šķidruma aizture (tūska). Ja iepriekš minētie traucējumi ir nepārtraukti vai nopietni, informējiet ārstu, lai viņš varētu izlemt, vai Absenor lietošana jāturpina.

Pasākumi aknu bojājumu un/vai aizkuņģa dziedzera bojājumu agrīnai noteikšanai

Pirms ārstēšanas uzsākšanas ārsts ievāc detalizētu anamnēzi un veic klīnisko un laboratorisko rādītāju kotroli (īpašu uzmanību pievēršot vielmaiņas traucējumiem, aknu vai aizkuņģa dziedzera slimībām, asins analīzēm un asinsreces traucējumiem).

Četras nedēļas pēc ārstēšanas uzsākšanas jāveic atkārtoti laboratoriskie izmeklējumi.

Pacientiem, kuriem nav klīnisku pazīmju un patoloģiski paaugstinātu 4 nedēļu rādītāju, jāveic trīs novērošanas ar intervālu līdz 2 nedēļām, pēc tam reizi mēnesī līdz 6 ārstēšanas mēnešiem.

Vecākiem/aprūpētājiem nekavējoties jāinformē ārstējošais ārsts par klīniskām novirzēm neatkarīgi no šī grafika.

Pusaudžiem (vecumā no 15 gadiem un vecākiem) un pieaugušajiem ikmēneša klīnisko pazīmju un laboratorisko rādītāju kontrole ir ieteicama pirmajos sešos mēnešos un vienmēr pirms terapijas uzsākšanas.

Pēc 12 terapijas mēnešiem, ja netiek konstatētas novirzes no normas, nepieciešams veikt tikai 2‑3 kontroles izmeklējumus gadā.

Piezīme:

Ārstēšanas sākumā var rasties ķermeņa masas palielināšanās. Jums regulāri jākontrolē svars un, ja nepieciešams, jāveic attiecīgie pasākumi.

Absenor nedrīkst lietot migrēnas profilaksei (skatīt arī sadaļu “Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”).

Citas zāles un Absenor

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Absenor iedarbība var pastiprināties, kā arī palielināties blakusparādību risks, ja lietojat šādas zāles:

- felbamātu (pretepilepsijas līdzeklis);

- cimetidīnu (zāles kuņģa čūlas ārstēšanai);

- eritromicīnu (zāles pret bakteriālām infekcijām);

- acetilsalicilskābi (zāles pret drudzi un sāpēm): acetilsalicilskābe samazina valproiskābes saistīšanos ar asins olbaltumvielām. Tas var pastiprināt valproiskābes kaitīgo iedarbību uz aknām. Skatīt arī sadaļu “Bērni un pusaudži” 2. punktā “Kas Jums jāzina pirms Absenor lietošanas”.

Absenor iedarbība var samazināties, ja lietojat šādas zāles:

- fenobarbitālu, primidonu, fenitoīnu, karbamazepīnu (citi pretepilepsijas līdzekļi);

- meflokvīnu (zāles malārijas ārstēšanai);

- rifampicīnu (zāles pret tuberkulozi);

- karbapenēmus (antibiotikas bakteriālu infekciju ārstēšanai, piemēram, imipenēms, panipenēms un meropenēms);

jāizvairās no vienlaicīgas valproiskābes un karbapenēmu lietošanas, jo tas var mazināt nātrija valproāta efektivitāti;

- proteāzes inhibitorus, piemēram, lopinavīru vai ritonavīru (zāles HIV infekcijas ārstēšanai);

- holestiramīnu (lieto, lai pazeminātu tauku saturu asinīs);

- estrogēnu saturošas zāles (ieskaitot dažus hormonālos kontracepcijas līdzekļus).

Absenor iedarbību var pastiprināt vai samazināt

vienlaikus lietošana ar fluoksetīnu (antidepresants). Valproiskābes koncentrācija serumā (Absenor aktīvā viela) var paaugstināties, tomēr ziņots arī par pazeminātu koncentrāciju.

Absenor iedarbība pastiprinās un dažos gadījumos arī blakusparādības, ja lieto:

- fenobarbitālu, primidonu, fenitoīnu, karbamazepīnu, lamotrigīnu, felbamātu (pretepilepsijas līdzekļi);

- neiroleptiķus (zāles psihisku traucējumu ārstēšanai), benzodiazepīnus (zāles trauksmes un spriedzes mazināšanai), barbiturātus (sedatīvi līdzekļi), MAO inhibitorus (antidepresanti) un citus antidepresantus;

- nimodipīnu (līdzeklis smadzeņu darbības traucējumu ārstēšanai );

- kodeīnu (zāles pret klepu);

- zidovudīnu (zāles HIV infekcijas ārstēšanai);

- zāles, kas novērš asins recēšanu (piemēram, K vitamīna antagonistus vai acetilsalicilskābi). Var palielināties nosliece uz asiņošanu;

- rufinamīdu (pretepilepsijas līdzeklis) (jāievēro piesardzība, īpaši bērniem);

- propofolu (narkotisks līdzeklis).

Fenitoīna (cits pretepilepsijas līdzeklis) līmenis serumā var pieaugt bērniem, kuri vienlaikus lieto klonazepāmu (benzodiazepīns – zāles trauksmes un spriedzes mazināšanai un epilepsijas ārstēšanai) un valproiskābi.

Lietojot valproiskābi saturošas zāles kopā ar klonazepāmu (pretepilepsijas līdzeklis), absences stāvoklis (ilgstošs absences stāvoklis) radās pacientiem ar absences krampjiem anamnēzē (krampju forma, kas ietver abas smadzeņu puses).

Vienai sievietei ar šizo-afektīviem traucējumiem (garīgās attīstības traucējumi), novēroja katatoniju (rigids stāvoklis, kad nav atbildes reakcijas uz ārējiem stimuliem), vienlaikus lietojot valproiskābi, sertralīnu (antidepresants) un risperidonu (neiroleptisks līdzeklis).

Tālāka mijiedarbība

- Absenor lietošana neietekmē litija līmeni serumā;

- hormonālo kontracepcijas līdzekļu (perorālie kontracepcijas līdzekļi) iedarbība netiek samazināta;

- diabēta pacientiem var rasties viltus pozitīvi ketonvielu testa rezultāti urīnā, jo valproiskābe daļēji metabolizējas līdz ketonvielām;

- citas zāles, kas apgrūtina aknu metabolismu, var palielināt aknu bojājumu risku;

- ziņots par smadzeņu darbības traucējumiem (encefalopātija) un/vai paaugstinātu amonija līmeni asinīs, vienlaikus lietojot valproātu un topiramātu (pretepilepsijas līdzekļi);

- Absenor un acetazolamīda (zāles glaukomas ārstēšanai) vienlaikus lietošana var izraisīt paaugstinātu amonija līmeni asinīs (hiperamonēmija) ar smadzeņu darbības traucējumiem (encefalopātija);

- amonija līmenis asinīs var paaugstināties, vienlaikus lietojot valproiskābi un fenobarbitālu vai fenitoīnu. Jūsu ārsts to rūpīgi uzraudzīs;

- valproiskābes un kvetiapīna (zāles garīgo traucējumu ārstēšanai) vienlaikus lietošana var palielināt balto asins šūnu līmeņa pazemināšanās risku (leikopēnija, neitropēnija);

- Absenor lietošana var pazemināt olanzapīna (zāles garīgo traucējumu ārstēšanai) koncentrāciju plazmā..

Jūsu ārsts noteiks, vai vienlaikus lietotās zāles jāpārtrauc lietot vai ārstēšanu var turpināt.

Absenor kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Vienlaicīga alkohola lietošana var samazināt vai pastiprināt Absenor iedarbību, kā arī palielināt nevēlamo blakusparādību rašanos. Tādēļ ārstēšanas laikā jāizvairās no alkohola lietošanas.

Vienlaicīga ēdiena uzņemšana būtiski neietekmē Absenor biopieejamību.

Ja terapijas sākumā vai terapijas laikā parādās kuņģa kairinājuma pazīmes, tabletes jālieto ēšanas laikā vai pēc ēšanas.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Svarīgs norādījums sievietēm

Bipolārie traucējumi

Jūs nedrīkstat lietot Absenor bipolāro traucējumu ārstēšanai grūtniecības laikā.

Ja esat sieviete reproduktīvā vecumā, Jūs nedrīkstat lietot Absenor bipolāro traucējumu ārstēšanai, ja vien visā Absenor lietošanas laikā neizmantojat efektīvas kontracepcijas metodes. Nepārtrauciet Absenor vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat pārrunājusi to ar ārstu. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām.

Epilepsija

Jūs nedrīkstat lietot Absenor epilepsijas ārstēšanai grūtniecības laikā, izņemot gadījumā, ja citi efektīvi alternatīvi līdzekļi Jums nav pieejami.

Ja esat sieviete reproduktīvā vecumā, Jūs nedrīkstat lietot Absenor epilepsijas ārstēšanai, ja vien visā Absenor lietošanas laikā neizmantojat efektīvas kontracepcijas metodes. Nepārtrauciet Absenor vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat pārrunājusi to ar ārstu. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām.

Grūtniecības laikā lietota valproāta radītais risks (neatkarīgi no slimības, kuras ārstēšanai lieto valproātu)

Ja plānojat grūtniecību vai ja Jums ir iestājusies grūtniecība, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.

Grūtniecības laikā lietots valproāts ir saistīts ar risku. Jo lielāka ir šo zāļu deva, jo lielāks risks, taču ar risku ir saistīta jebkāda šo zāļu deva.

Tas var izraisīt būtiskas iedzimtas patoloģijas un ietekmēt bērna attīstību augšanas laikā. Ir ziņots, piemēram, par tādām iedzimtām patoloģijām kā spina bifida (kad nav pareizi attīstījies mugurkauls), sejas un galvaskausa patoloģijām, sirds, nieru, urīnizvades sistēmas un dzimumorgānu patoloģijām, locekļu defektiem.

Ja lietojat valproātu grūtniecības laikā, Jums ir lielāks risks nekā citām sievietēm, ka bērnam būs iedzimtas patoloģijas, kuru dēļ nepieciešama medicīniska ārstēšana. Tā kā valproāts ir lietots daudzu gadu garumā, ir zināms, ka sievietēm, kuras lieto valproātu, iedzimtas patoloģijas sagaidāmas aptuveni 10 no 100 bērniem. Savukārt sievietēm, kurām nav epilepsijas, šis rādītājs ir 2 līdz 3 no 100 dzimušiem bērniem.

Aplēses liecina, ka agrīnās attīstības traucējumi var būt 30-40% pirmsskolas vecuma bērnu, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas valproātu. Bērniem, kurus skar šī problēma, var būt lēna runa un gaita, mazākas intelektuālās spējas nekā citiem bērniem un grūtības ar valodu un atmiņu.

Bērniem, kuri bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, biežāk diagnosticē autiskā spektra traucējumus, un ir zināmi pierādījumi par to, ka šiem bērniem varētu būt lielāka uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) simptomu rašanās iespējamība.

Pirms šo zāļu parakstīšanas Jums ārsts būs izskaidrojis, kas var notikt ar bērnu, ja Jums iestātos grūtniecība valproāta lietošanas laikā. Ja vēlāk nolemsiet, ka vēlaties bērnu, Jūs nedrīkstat pārtraukt zāļu vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr tas nav pārrunāts ar ārstu.

Ja esat vecāks vai aprūpētājs sieviešu dzimuma bērnam, kam jālieto valproāts, Jums jāsazinās ar ārstu, tiklīdz valproātu lietojošam bērnam pirmoreiz notiek menstruācijas.

Daži hormonālie kontracepcijas līdzekļi (kontracepcijas tabletes, kas satur estrogēnus) var samazināt valproāta līmeni asinīs. Nosakiet ar savu ārstu, kurš kontracepcijas veids Jums ir vispiemērotākais.

Vaicājiet ārstam par folskābes lietošanu laikā, kamēr cenšaties panākt grūtniecības iestāšanos. Folskābe var samazināt vispārējo spina bifida un agrīna spontānā aborta risku, kāds pastāv jebkuras grūtniecības gadījumā. Tomēr maz ticams, ka tā samazinātu ar valproāta lietošanu saistīto iedzimto patoloģiju risku.

Ja grūtniecības laikā esat lietojis valproātu saturošas zāles, jaundzimušajiem jāpārbauda asinsreces vērtības (trombocīti, fibrinogēns) un koagulācijas faktori un jāveic koagulācijas testi iespējamo asinsreces traucējumu dēļ.

Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības pēdējo trīs mēnešu laikā ir saņēmušas valproātu saturošas zāles, var rasties atcelšanas simptomi (piemēram, nemiers, pārmērīga kustības aktivitāte, kratīšana, krampji un traucēta uztura uzņemšana).

Ir ziņots par zema glikozes līmeņa asinīs gadījumiem jaundzimušajiem, kuru mātes ir lietojušas valproātu grūtniecības pēdējo trīs mēnešu laikā.

Ir ziņots par nepietiekamu vairogdziedzera darbību jaundzimušajiem, kuru mātes ir lietojušas valproātu epilepsijas ārstēšanai grūtniecības laikā.

No tālāk aprakstītajām situācijām lūdzam izvēlēties un izlasīt par tām situācijām, kuras attiecas uz Jums:

ES SĀKU LIETOT ABSENOR

ES LIETOJU ABSENOR UN NEPLĀNOJU GRŪTNIECĪBU

ES LIETOJU ABSENOR UN PLĀNOJU GRŪTNIECĪBU

ES ESMU GRŪTNIECE UN LIETOJU ABSENOR

ES SĀKU LIETOT ABSENOR

Ja šī ir pirmā reize, kad Jums ir parakstīts Absenor, ārstam jābūt izskaidrojušam Jums risku, kādam pakļauts vēl nedzimušais bērns gadījumā, ja Jums iestātos grūtniecība. Ja Jums var būt bērni, Jums visā Absenor lietošanas laikā noteikti bez pārtraukuma jāizmanto efektīva kontracepcijas metode. Ja Jums nepieciešami ieteikumi par piemērotas kontracepcijas metodi, konsultējieties ar ārstu vai ģimenes plānošanas klīnikā.

Būtiskākā informācija:

Pirms tiek sākta Absenor lietošana, jāizslēdz grūtniecības iespējamība ar ārsta apstiprinātu grūtniecības testa rezultātu.

Visā Absenor lietošanas laikā Jums jāizmanto efektīvi kontracepcijas līdzekļi.

Par atbilstošām kontracepcijas metodēm Jums jārunā ar savu ārstu. Ārsts sniegs Jums informāciju par kontracepciju un var nosūtīt Jūs pie speciālista uz konsultāciju par kontracepciju.

Jums regulāri (vismaz reizi gadā) jātiekas ar speciālistu, kuram ir pieredze bipolāro traucējumu vai epilepsijas ārstēšanā. Šajās vizītēs ārsts pārliecināsies, vai Jūs apzināties un esat izpratusi visus riskus un ieteikumus attiecībā uz valproāta lietošanu grūtniecības laikā.

Ja plānojiet grūtniecību, informējiet par to ārstu.

Nekavējoties informējiet ārstu, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība.

ES LIETOJU ABSENOR UN NEPLĀNOJU GRŪTNIECĪBU

Ja Jūs turpināt Absenor lietošanu un neplānojat grūtniecību, raugieties, lai Jūs visā Absenor lietošanas laikā bez pārtraukuma lietotu efektīvus kontracepcijas līdzekļus. Ja Jums nepieciešami ieteikumi par kontracepciju, konsultējieties ar ārstu vai ģimenes plānošanas klīnikā.

Būtiskākā informācija:

Visā Absenor lietošanas laikā Jums jāizmanto efektīvi kontracepcijas līdzekļi.

Jums jāpārrunā kontracepcijas jautājums ar savu ārstu. Ārsts sniegs Jums informāciju par kontracepciju un var nosūtīt Jūs pie speciālista uz konsultāciju par kontracepciju.

Jums regulāri (vismaz reizi gadā) jātiekas ar speciālistu, kuram ir pieredze bipolāro traucējumu vai epilepsijas ārstēšanā. Šajā vizītē ārsts pārliecināsies, vai Jūs apzināties un esat izpratusi visus riskus un ieteikumus attiecībā uz valproāta lietošanu grūtniecības laikā.

Ja plānojiet grūtniecību, informējiet par to ārstu.

Nekavējoties informējiet ārstu, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība.

ES LIETOJU ABSENOR UN PLĀNOJU GRŪTNIECĪBU

Ja Jūs plānojat grūtniecību, vispirms ieplānojiet tikšanos ar savu ārstu.

Nepārtrauciet Absenor vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat pārrunājusi to ar ārstu. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām.

Bērniem, kas dzimuši mātēm, kuras lietojušas valproātu, ir būtisks iedzimtu defektu un attīstības problēmu, kas var būt saistītas ar būtisku kaitējumu bērnam, risks. Ārsts Jūs nosūtīs pie speciālista, kuram ir pieredze bipolāro traucējumu vai epilepsijas ārstēšanā, lai varētu agrīni izvērtēt citas ārstēšanas iespējas. Speciālists var veikt vairākus pasākumus, lai grūtniecības norise būtu maksimāli droša un lai maksimāli samazinātu jebkādu risku Jums un Jūsu vēl nedzimušajam bērnam.

Speciālists krietnu laiku pirms grūtniecības iestāšanās var nolemt mainīt Jūsu Absenor devu vai terapiju uz citām zālēm, vai arī pārtraukt Jūsu ārstēšanu ar Absenor, lai nodrošinātu, ka slimības gaita ir stabila.

Vaicājiet ārstam par folskābes lietošanu laikā, kad plānojat grūtniecību. Folskābe var samazināt vispārējo spina bifida un agrīna spontānā aborta risku, kāds pastāv jebkuras grūtniecības gadījumā. Tomēr maz ticams, ka tā samazinātu ar valproāta lietošanu saistīto iedzimto patoloģiju risku.

Būtiskākā informācija:

Nepārtrauciet Absenor lietošanu, ja vien tā rīkoties neliek ārsts.

Nepārtrauciet kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat konsultējusies ar ārstu un Jūs neesat izstrādājuši kopīgu plānu Jūsu slimības kontrolēšanai un riska mazināšanai bērnam.

Vispirms ieplānojiet ārsta apmeklējumu. Šajā vizītē ārsts pārliecināsies, vai Jūs apzināties un esat izpratusi visus riskus un ieteikumus attiecībā uz valproāta lietošanu grūtniecības laikā.

Ārsts mēģinās Jums mainīt terapiju uz citām zālēm vai pārtraukt Jūsu ārstēšanu ar Absenor krietnu laiku pirms grūtniecības iestāšanās.

Vienojieties par steidzamu ārsta apmeklējumu, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība.

ES ESMU GRŪTNIECE UN LIETOJU ABSENOR

Nepārtrauciet Absenor lietošanu, ja vien tā rīkoties neliek ārsts, jo tādā gadījumā var pasliktināties Jūsu veselības stāvoklis. Vienojieties par steidzamu ārsta apmeklējumu, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām.

Bērni, kas dzimuši mātēm, kuras lietojušas valproātu, ir būtisks iedzimtu defektu un attīstības problēmu, kas var būt saistītas ar būtisku kaitējumu bērnam, risks.

Jūs nosūtīs pie speciālista, kuram ir pieredze bipolāro traucējumu vai epilepsijas ārstēšanā, lai varētu izvērtēt citas ārstēšanas iespējas.

Ārkārtas situācijā, kad Absenor būs vienīgais piemērotais variants grūtniecības laikā, Jūs ļoti rūpīgi novēros gan attiecībā uz pamatslimību, gan lai pārliecinātos par vēl nedzimušā bērna attīstību. Jums un Jūsu partnerim var tikt nodrošinātas konsultācijas un atbalsts saistībā ar valproāta iedarbību grūtniecības laikā.

Vaicājiet ārstam par folskābes lietošanu. Folskābe var samazināt vispārējo spina bifida un agrīna spontānā aborta risku, kāds pastāv jebkuras grūtniecības gadījumā. Tomēr maz ticams, ka tā samazinātu ar valproāta lietošanu saistīto iedzimto patoloģiju risku.

Būtiskākā informācija:

Vienojieties par steidzamu ārsta apmeklējumu, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība.

Nepārtrauciet Absenor lietošanu, ja vien tā rīkoties neliek ārsts.

Raugieties, lai Jūs saņemtu nosūtījumu pie speciālista, kuram ir pieredze epilepsijas vai bipolāro traucējumu ārstēšanā un lai tiktu novērtētas citas ārstēšanas iespējas.

Jums jāsaņem padziļināta konsultācija par Absenor radīto risku grūtniecības laikā, arī par iedarbību, kas izraisa augļa bojājumus (teratogenitāti) un attīstības traucējumus bērniem.

Raugieties, lai Jūs saņemtu nosūtījumu pie prenatālās uzraudzības jomas speciālista, lai būtu iespējams konstatēt iespējamo patoloģiju veidošanos.

[Tālāk esošais teikums jāadaptē atbilstoši valstī spēkā esošajām prasībām]

Noteikti izlasiet Informatīvo bukletu pacientēm, ko saņemsiet no sava ārsta. Ārsts ar Jums pārrunās ikgadējo Informētas piekrišanas dokumentu un lūgs Jums to parakstīt un saglabāt. No farmaceita Jūs saņemsiet arī Pacientes kartīti, kas būs kā atgādinājums par valproāta radīto risku grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Valproiskābe nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Ja barojat bērnu ar krūti, pirms šo zāļu lietošanas, konsultējieties ar savu ārstu.

Fertilitāte

Šīs zāles var mazināt spēju kļūt par bērna tēvu. Tomēr, atsevišķos gadījumos ziņots, ka pēc ārstēšanas pārtraukšanas šie efekti ir atgriezeniski.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Jūs nedrīkstat vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, pirms neesat konsultējies ar savu ārstu.

Īpaši terapijas sākumā ar Absenor lielākās devās un/vai kombinācijā ar CNS aktīvām zālēm, CNS simptomi, kā piemēram, miegainība un/vai apjukums, var izmainīt spēju reaģēt – neatkarīgi no pamatā esošā ārstēšanas stāvokļa – vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tas īpaši attiecas uz vienlaicīgu alkohola lietošanu.

Absenor satur nātriju un sojas lecitīnu

Viena Absenor 500 mg ilgstošās darbības tablete satur 69 mg nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa). Tas ir līdzvērtīgi 3,5% no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.

Viena Absenor 500 mg ilgstošās darbības tablete satur 2,9 mg sojas lecitīna (E 322). Ja Jums ir alerģija pret zemesriekstiem vai soju, nelietojiet šīs zāles.

3. Kā lietot Absenor

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Jūs nedrīkstat mainīt savu ārstēšanu vai devu, pirms konsultēšanās ar savu ārstu.

Absenor lietošana jāuzsāk un jāuzrauga ārstam-speciālistam, kuram ir pieredze epilepsijas vai bipolāru traucējumu ārstēšanā.

Mānijas epizodes

Dienas deva jānosaka un individuāli jākontrolē ārstam.

Sākumdeva

Ieteicamā sākumdeva ir 750 mg dienā. Deva jāpalielina pēc iespējas ātrāk, lai sasniegtu zemāko efektīvo devu, kura dod vēlamo klīnisko efektu.

Vidējā dienas deva

Ieteicamās dienas devas parasti ir robežās no 1000 mg līdz 2000 mg. Deva ir jāpielāgo individuāli atbilstoši klīniskajam efektam.

Pastāvīga mānijas ārstēšana jāpielāgo individuāli, izmantojot zemāko efektīvo devu.

Epilepsija

Jūsu devu noteiks un individuāli kontrolēs ārstējošais ārsts, mērķis ir atbrīvošanās no lēkmēm, lietojot pēc iespējas zemāku devu, it īpaši grūtniecības laikā.

Devas

Ieteicama pakāpeniska devas paaugstināšana (samazināšana), līdz tiek sasniegta optimālā efektīvā deva.

Kad nātrija valproātu lieto vienu pašu (monoterapijā), sākumdeva parasti ir no 5 līdz 10 mg nātrija valproāta uz kg ķermeņa masas. Pēc tam dienas devu pakāpeniski palielina ik pēc 4 līdz 7 dienām par aptuveni 5 mg nātrija valproāta uz kg ķermeņa masas, līdz tiek sasniegta lēkmju kontroles deva. Dažos gadījumos pilnīgu efektu novēro tikai pēc 4 līdz 6 nedēļām. Tādēļ dienas devu nedrīkst paaugstināt virs vidējā līmeņa pārāk ātri.

Vidējā dienas deva ilgstošas ārstēšanas laikā parasti ir:

30 mg nātrija valproāta uz kg ķermeņa masas - bērniem;

25 mg nātrija valproāta uz kg ķermeņa masas - pusaudžiem;

20 mg nātrija valproāta uz kg ķermeņa masas - pieaugušajiem un gados vecākiem pacientiem.

Ieteicamas šādas dienas devas:

Vecums

Ķermeņa masa (kg)

Vidējā deva* (mg/dienā)

Pieaugušie

aptuveni 60 un vairāk

1200 - 2100

Pusaudži no 14 gadiem

aptuveni 40 – 60

1000 - 1500

Bērni**

3 līdz 6 mēneši

aptuveni 5,5 – 7,5

150

6 līdz 12 mēneši

aptuveni 7,5 – 10

150 - 300

1 līdz 3 gadi

aptuveni 10 – 15

300 - 450

3 līdz 6 gadi

aptuveni 15 – 25

450 – 750

7 līdz 14 gadi

aptuveni 25 – 40

750 – 1200

* Sīkāka informācija attiecas uz mg nātrija valproāta.

** Piezīme

Bērniem līdz 3 gadu vecumam vēlams izmantot farmaceitiskās formas ar zemāku aktīvās vielas saturu (piemēram, šķīdumu).

Bērniem līdz 6 gadiem īpaši piemērotas ir farmaceitiskās formas, kas pieejamas ar zemāku aktīvās vielas saturu (piemēram, šķīdums vai 150 mg tabletes).

Īpašas pacientu grupas

Ja Jums ir nieru darbības traucējumi vai zems olbaltumvielu līmenis asinīs, aktīvās vielas (nātrija valproāta) līmenis serumā var palielināties. Ja nepieciešams, ārstam jāsamazina dienas deva.

Mainot ārstēšanu

Ja pāriet no citas pretepilepsijas zāļu lietošanas ar to pašu aktīvo vielu vai no pretepilepsijas zālēm ar citu aktīvo vielu uz ārstēšanu ar Absenor tabletēm, tas jādara tikai pēc ārstējošā ārsta norādījumiem.

Lielākā daļa pacientu, kas ārstēti ar ātras darbības zāļu formām, var nekavējoties vai dažu dienu laikā pāriet uz ilgstošās darbības zāļu formu. Tādā gadījumā jāpieturas pie iepriekš lietotas devas lielumiem. Devas samazināšana ir iespējama pēc lēkmju samazināšanās.

Ja Absenor lieto kombinācijā ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem, līdz šim brīdim lietoto pretepilepsijas līdzekļu devu, īpaši fenobarbitālu, jāsamazina nekavējoties. Ja iepriekšēja medikamenta lietošana tiek pārtraukta, tas jādara, pakāpeniski samazinot devu.

Citi pretepilepsijas līdzekļi paātrina valproiskābes izvadīšanu. Ja tādu zāļu lietošana tiek pārtraukta, valproiskābes koncentrācija asinīs lēnām paaugstināsies, un tādēļ pēc vienlaicīgas zāļu lietošanas atcelšanas jākontrolē valproiskābes koncentrācija serumā 4 - 6 nedēļu laikā. Nepieciešamības gadījumā jāsamazina Absenor dienas deva.

Koncentrācija serumā (kas noteikta pirms pirmās dienas devas) nedrīkst pārsniegt 100 mg valproiskābes litrā.

Ārstēšanas panākumi nav tieši saistīti ar dienas devu vai aktīvās vielas koncentrāciju serumā. Tāpēc devu pēc būtības nosaka lēkmju kontrole.

Absenor dienas devu var iedalīt 1 vai 2 atsevišķās reizes devās.

Lietošanas veids

Absenor ir paredzēts iekšķīgai lietošanai.

Tabletes jālieto iekšķīgi, tās jānorij veselas, uzdzerot pietiekamu šķidruma daudzumu (piemēram, glāzi ūdens), pirms vai pēc ēšanas. Tabletes nedrīkst sakošļāt vai sasmalcināt. Ja terapijas sākumā vai tās laikā parādās kuņģa kairinājuma pazīmes, tabletes jālieto ēšanas laikā vai pēc ēšanas (bet vienmēr vienā un tai pašā veidā).

Terapijas ilgums

Epilepsijas un mānijas epizožu ārstēšana parasti ir ilgstoša.

Par Absenor terapijas ilgumu un pārtraukšanu katrā atsevišķā gadījumā jālemj speciālistam. Parasti epilepsijas ārstēšanā devas samazināšanas vai zāļu lietošanas pārtraukšanas jāapsver pēc diviem vai trim gadiem bez lēkmēm. Devas samazināšana vai ārstēšanas pārtraukšana jāveic, pakāpeniski samazinot dienas devu viena līdz diviem gadiem laikā.

Absenor ilgstošas lietošanas pieredze ir ierobežota, īpaši bērniem līdz 6 gadu vecumam.

Ja Jūs domājat, ka Absenor iedarbība ir pārāk spēcīga vai pārāk vāja, konsultējieties ar savu ārstu par šo jautājumu.

Ja esat lietojis Absenor vairāk nekā noteikts

Ja Jūs (vai kāds cits) nejauši esat lietojis lielāku devu nekā noteikts, nekavējoties griezieties pie sava ārsta, medicīnas iestādē vai neatliekamās palīdzības nodaļā, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt vajadzīgos pasākumus.

Uzskaitītās blakusparādībās, piemēram, palielināta nosliece uz krampjiem un uzvedības traucējumi pieaugušajiem un bērniem var būt izteiktākas. Pēc masīvas pārdozēšanas ir bijuši atsevišķi nāves gadījumi.

Ja esat aizmirsis lietot Absenor

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Turpiniet lietot zāles saskaņā ar receptē norādīto.

Ja pārtraucat lietot Absenor

Nemainiet devu, nepārtrauciet vai pilnībā neatceliet ārstēšanu ar Absenor bez atļaujas. Vispirms konsultējieties ar ārstējošo ārstu, ja rodas nepanesība vai izmaiņas Jūsu klīniskajā ainā. Pretējā gadījumā var tikt apdraudēti ārstēšanas panākumi, un var atkārtoties krampji.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums norādīts sekojoši:

ļoti bieži: var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem,

bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem,

retāk: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem,

reti: var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem,

ļoti reti: var skart līdz 1 no 10000 cilvēkiem,

nav zināmi: nevar noteikt pēc pieejamiem datiem.

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (tostarp, cistas un polipi)

Reti: asins šūnu prekursoru veidošanos traucējumi kaulu smadzenēs (mielodisplastiskais sindroms).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Bieži: samazināts sarkano asins šūnu skaits (anēmija), trombocītu skaits (trombocitopēnija) vai balto asins šūnu skaits (leikopēnija).

Retāk: samazināts visu asins šūnu skaits (pancitopēnija).

Reti: kaulu smadzeņu darbības traucējumi ar samazinātu balto asins šūnu skaitu (limfopēnija, neitropēnija), ievērojami samazinoties dažu balto asins šūnu skaitam (agranulocitoze), ar sarkano asins šūnu trūkumu (aplāzija) vai ar palielinātām sarkanajām asins šūnām (makrocitoze) ar normālu vai samazinātu daudzumu (makrocistiska anēmija).

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Retāk: paaugstināts antidiurētiskā hormona līmenis (antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms - ADHNSS), pārmērīga matu augšana uz ķermeņa sievietēm, vīriešu dzimumam raksturīgo izskata īpašību parādīšanās sievietēm, pinnes, matu izkrišana un/vai paaugstināts androgēnu līmenis vīriešiem.

Reti: nepietiekama vairogdziedzera darbība.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži: izolēta un mērena amonija līmeņa paaugstināšanās asinīs (hiperamonēmija) bez aknu funkcionālo rādītāju izmaiņām, tomēr reizēm ar CNS simptomiem (skatīt arī 2. punkta sadaļu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Bieži: svara pieaugums (olnīcu cistu rašanas risks) vai svara zudums, pastiprināta ēstgriba vai arī ēstgribas zudums, pazemināta nātrija koncentrācija asinīs (hiponatriēmija), kas var radīt apjukumu.

Reti: aptaukošanās.

Psihiskie traucējumi

Bieži: apjukuma stāvoklis, halucinācijas, agresija*, uzbudinājums*, uzmanības traucējumi*.

Retāk: uzbudināmība, hiperaktivitāte.

Reti: neparasta uzvedība*, mācīšanās traucējumi*, mentāla un fiziska (psihomotora) hiperaktivitāte*.

* Šīs nevēlamās blakusparādības galvenokārt novērotas bērniem.

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: trīce.

Bieži: ekstrapiramidāli traucējumi (kustību traucējumi, kas ietekmē muskuļu darbību, ko regulē smadzenes, daļēji neatgriezeniski), stupors*, miegainība, krampji*, atmiņas traucējumi, galvassāpes, patvaļīgas acu kustības (nistagms), reibonis un tirpšana/neesošu lietu sajušana (parestēzija).

Retāk: koma*, smadzeņu bojājumi* (encefalopātija), letarģija*, parkinsonisms, kas ir atgriezenisks pēc valproiskābes lietošanas pārtraukšanas, paaugstināts muskuļu tonuss (spasticitāte), kustību koordinācijas traucējumi (ataksija), krampju pastiprināšanās (skatīt arī 2. punkta sadaļu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Smadzeņu bojājumu pazīmes (encefalopātija) ir novērota drīz pēc valproiskābes saturošu zāļu lietošanas, kas izzuda pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas. Dažos gadījumos tie bija saistīti ar paaugstinātu amonija līmeni, kā arī ar paaugstinātu fenobarbitāla līmeni kombinētas terapijas gadījumā ar fenobarbitālu.

Reti: redzes dubultošanās (diplopija), izteikti garīgās attīstības traucējumi (demence), kas ir atgriezeniski pēc ārstēšanas pārtraukšanas, dažreiz saistīti ar smadzeņu šūnu atrofiju, nelieli garīgās attīstības traucējumi (kognitīvie traucējumi).

atgriezeniska demence, kas saistīta ar atgriezenisku smadzeņu atrofiju, domāšanas traucējumi, diplopija.

Reti ziņots par smadzeņu bojājumiem (hroniskā encefalopātija) ar smadzeņu darbības un mentāliem traucējumiem, it īpaši ar lielāku devu vai kombinācijā ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem.

Nav zināms: sedācija.

*Ir ziņots par stupora un letarģijas gadījumiem, kas izpaužas kā pārejoši, bezsamaņas komatozi traucējumi vai smadzeņu bojājumi (encefalopātija). Dažreiz tie ir saistīti ar palielinātu krampju biežumu. Šie gadījumi radās, īpaši vienlaikus lietojot fenobarbitālu vai topiramātu vai pēc ātras devas palielināšanas. Simptomi izzuda pēc devas samazināšanas vai ārstēšanas pārtraukšanas.

Ilgstošas ārstēšanas gadījumā ar Absenor, īpaši vienlaikus ar fenitoīnu (cits pretepilepsijas līdzeklis), var parādīties smadzeņu darbības traucējumi (encefalopātija): pastiprināti krampji, apātija, stupors, samazināts muskuļu tonuss (muskuļu hipotonija) un smagas vispārējas izmaiņas smadzeņu elektroencefalogrāfijā (EEG).

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži: dzirdes zudums (daļēji neatgriezenisks).

Nav zināms: tinnitus (troksnis ausīs).

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: asiņošana (skatīt arī 2. punkta sadaļu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā” un “Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”).

Retāk: asinsvadu iekaisums (vaskulīts).

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk: šķidruma uzkrāšanās pleiras dobumā (pleiras izsvīdums).

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: slikta dūša.

Bieži: vemšana, smaganu slimības (galvenokārt smaganu pārmērīga palielināšanās), mutes dobuma iekaisums, caureja (īpaši terapijas sākumā), sūdzības vēdera augšējā daļā, kas parasti izzūd pēc dažām dienām, neskatoties uz terapijas turpināšanu.

Retāk: aizkuņģa dziedzera bojājumi, kas var būt letāli (skatīt arī 2. punkta “Brīdinājumi” sadaļā “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”), pastiprināta siekalošanās (īpaši terapijas sākumā).

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži: no devas neatkarīgi, nopietni (dažkārt izraisot nāvi) aknu bojājumi (skatīt arī 2. punkta “Brīdinājumi” sadaļā “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: paaugstinātas jutības reakcijas, pārejoša un/vai no devas atkarīga matu izkrišana, nagu un nagu gultnes bojājumi.

Retāk: tūska (angioedēma) ar sāpīgām, niezošām čūlām, parasti ietverot acis, lūpas, rīkli un balseni un dažreiz rokas, kājas un ģenitāliju apvidu), izsitumi, matu izmaiņas (piemēram, matu struktūras, matu krāsas maiņa, patoloģiska matu augšana).

Reti: smagas ādas reakcijas (erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiska epidermāla nekrolīze vai Laiela sindroms), sindroms ar zāļu izraisītiem izsitumiem, drudzis un limfmezglu pietūkums un dažu balto asins šūnu skaita palielināšanās (eozinofīlija) un citu orgānu iespējami darbības traucējumi (zāļu izraisīti izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, DRESS sindroms).

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ziņots par pazeminātu kaulu blīvumu (no osteoporozes līdz kaulu lūzumiem). Konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu, ja esat ilgstoši lietojis pretepilepsijas zāles, Jums ir bijusi osteoporoze vai vienlaikus lietojat kortizonu vai citus steroīdu hormonus.

Reti: organisma imūnsistēmas reakcija pret saistaudiem (sistēmiskā sarkanā vilkēde, skatīt arī 2. punkta sadaļu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”), smags muskuļu audu sabrukums (rabdomiolīze).

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži: urīna nesaturēšana (urīna noplūšana bez tieksmes urinēt).

Retāk: nieru mazspēja.

Reti: slapināšana gultā, iekaisums nierēs (tubulointersticiāls nefrīts), nieru disfunkcija (Fanconi sindroms) ar fosfāta, glikozes un dažu olbaltumvielu izdalīšanos, kā arī pārmērīgu skābes daudzumu organismā (metaboliskā acidoze).

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Bieži: sāpīgas menstruācijas (dismenoreja).

Retāk: menstruālā cikla zudums (amenoreja).

Reti: vīriešu neauglība, palielināts dzimumhormona testosterona līmenis asinīs, olnīcu cistas (policistiskas olnīcas).

Iedzimtas, pārmantotās un ģenētiskas izcelsmes traucējumi

(skatīt sadaļu “Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”).

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk: pazemināta ķermeņa temperatūra (hipotermija), šķidruma aizture rokās un/vai kājās (perifērās tūska).

Izmeklējumi

Reti: pazemināta vismaz viena koagulācijas faktora koncentrācija un trombocītu funkcijas traucējumi ar izmaiņām laboratoriskajos rādītājos attiecībā uz asins recēšanu (skatīt arī 2. punkta sadaļu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā” un “Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”), B vitamīna deficīts (biotīna trūkums).

Papildu informācija

Ja rodas no devas neatkarīgas nevēlamās blakusparādības, piemēram, iespējamas aknu vai aizkuņģa dziedzera bojājumu pazīmes (skatīt arī 2. punkta “Kas Jums jāzina pirms Absenor lietošanas” sadaļā “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”), nekavējoties informējiet savu ārstu. Ārsts izlems, vai turpināt ārstēšanu ar Absenor.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Absenor

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes un kastītes pēc „Derīgs līdz:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.

Tabletes var uzglabāt tablešu trauciņā vienu nedēļu temperatūrā līdz 25 °C.

Pudelīte jātur cieši noslēgta, lai pasargātu no mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Absenor satur

Aktīvā viela ir nātrija valproāts.

Viena tablete satur 500 mg nātrija valproāta.

Citas sastāvdaļas tabletes kodolā ir: kopovidons, hipromeloze, koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts.

Citas sastāvdaļas tabletes apvalkā ir: polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), talks, sojas lecitīns (E322) un ksantāna gumija.

Absenor ārējais izskats un iepakojums

Balta vai gandrīz balta, kapsulas formas, apvalkotā ilgstošās darbības tablete, izmērs 9,8 x 20,7 mm.

Iepakojuma lielums: 100 tabletes.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Orion Corporation

Orionintie 1

FI-02200 Espoo

Somija

Ražotāji

Orion Corporation Orion Pharma

Orionintie 1

FI-02200 Espoo

Somija

Orion Corporation Orion Pharma

Joensuunkatu 7

FI-24100 Salo

Somija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

Orion Pharma pārstāvniecība Latvijā

Braslas iela 20-423

Rīga, LV-1084

Tālr.: 20028332

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Lietuvā, Latvijā, Polijā: Absenor

Vācijā: Valproat Orion 500 mg Retardtabletten

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

PAGE

PAGE \* MERGEFORMAT 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Absenor 500 mg ilgstošās darbības tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra ilgstošās darbības tablete satur 500 mg nātrija valproāta (Natrii valproas).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: nātrijs un sojas lecitīns (E 322)

Viena Absenor 500 mg ilgstošās darbības tablete satur 69 mg nātrija un 2,9 mg sojas lecitīna (E 322).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Ilgstošās darbības tablete.

Absenor 500 mg: balta vai gandrīz balta, kapsulas formas, apvalkotā ilgstošās darbības tablete, izmērs 9,8 x 20,7 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Ģeneralizētas lēkmes absansu, mioklonisku un toniski-klonisku lēkmju formā

fokālās un sekundārās ģeneralizētas lēkmes ārstēšanai

un citu lēkmes formu kombinētai ārstēšanai, piem., fokālas lēkmes ar vienkāršiem un sarežģītiem simptomiem, kā arī fokālās lēkmes ar sekundāru ģeneralizāciju, kad šīs lēkmes formas nereaģē uz ārstēšanu ar parastiem pretepilepsijas līdzekļiem.

Mānijas epizodes ārstēšana bipolāru traucējumu gadījumā, kad litija preparāti ir kontrindicēti vai pacients tos nepanes. Attiecībā uz pacientiem, kuriem novērota atbildes reakcija uz nātrija valproāta lietošanu akūtas mānijas ārstēšanai, jāapsver ārstēšanas turpināšana pēc mānijas epizodes.

Piezīme

Pārejot no iepriekšējām (ātras darbības) zāļu formām uz Absenor, jāpievērš uzmanība pietiekama valproiskābes seruma līmeņa nodrošināšanai.

Maziem bērniem valproātu saturošas zāles kā pirmā izvēle ir tikai izņēmuma gadījumos. Absenor jālieto īpaši piesardzīgi, rūpīgi apsverot ieguvumus un riskus un vēlams monoterapijas veidā.

Par lietošanu grūtniecības laikā skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Valproiskābes maksimālā koncentrācija asinīs tiek izlīdzināta ilgstošās izdalīšanas zāļu formā, kas nodrošina vienmērīgu aktīvās vielas koncentrāciju asinīs visas dienas garumā.

Mānijas epizodes bipolāru traucējumu gadījumā

Pieaugušie

Dienas devu nosaka un kontrolē ārstējošais ārsts. Sākotnējā ieteicamā dienas deva ir 750 mg. Turklāt klīniskajos pētījumos sākumdeva 20 mg nātrija valproāta /kg ķermeņa masas arī ir pierādījusi pieņemamu drošuma profilu. Ilgstošās darbības preparātus var lietot vienu vai divas reizes dienā. Deva jāpalielina pēc iespējas ātrāk, lai sasniegtu zemāko terapeitisko devu, kura dod vēlamo klīnisko efektu. Dienas deva jāpielāgo klīniskajai atbildes reakcijai, lai noteiktu zemāko efektīvo devu katram pacientam.

Vidējā dienas deva parasti ir robežās no 1000 līdz 2000 mg nātrija valproāta. Pacienti, kuri saņem dienas devas, kas pārsniedz 45 mg/kg ķermeņa masas dienā, rūpīgi jānovēro.

Pastāvīga mānijas epizožu ārstēšana bipolāru traucējumu gadījumā jāpielāgo individuāli, lietojot zemāko efektīvo devu.

Bērni

Nātrija valproāta drošums un efektivitāte bipolāru traucējumu mānijas epizožu ārstēšanai nav pētīta pacientiem, kuri jaunāki par 18 gadiem.

Epilepsija

Deva jānosaka un jākontrolē ārstam (speciālistam) individuāli, mērķis ir atbrīvošanās no lēkmēm ar iespējami mazāku devu, it īpaši grūtniecības laikā. Dienas deva jānosaka atkarībā no vecuma un ķermeņa masas.

Nav noteikta cieša korelācija starp dienas devu, koncentrāciju serumā un terapeitisko efektu. Tāpēc optimālā deva ir jānosaka, pamatojoties uz klīnisko atbildes reakciju. Valproiskābes līmeņa noteikšanu serumā var ņemt vērā papildus klīniskajam novērojumam, ja netiek panākta atbilstoša lēkmju kontrole vai ir aizdomas par nelabvēlīgu ietekmi. Iedarbības diapazons parasti ir no 40 līdz 100 mg/l (300 līdz 700 μmol/l).

Ieteicama pakāpeniska devas paaugstināšana (samazināšana), līdz tiek sasniegta optimālā efektīvā deva.

Lielākā daļa pacientu, kuri ārstēti ar ātras darbības zāļu formām, var nekavējoties vai dažu dienu laikā pāriet uz ilgstošās darbības zāļu formu. Tādā gadījumā jāpieturas pie iepriekšējās devas lielumiem. Devas samazināšana ir iespējama pēc lēkmju samazināšanās.

Devas

Monoterapijā sākumdeva parasti ir no 5 līdz 10 mg nātrija valproāta/kg ķermeņa masas. Pēc tam dienas devu pakāpeniski palielinā ik pēc 4 līdz 7 dienām par aptuveni 5 mg nātrija valproāta/kg ķermeņa masas, līdz tiek sasniegta lēkmju kontroles deva.

Dažos gadījumos pilnīgu efektu novēro tikai pēc 4 līdz 6 nedēļām. Tādēļ dienas devu nedrīkst paaugstināt virs vidējā līmeņa pārāk ātri.

Vidējā dienas deva (ilgstošas ārstēšanas laikā):

pieaugušajiem un gados vecākiem pacientiem parasti ir 20 mg nātrija valproāta/kg ķermeņa masas;

pusaudžiem ir 25 mg nātrija valproāta/kg ķermeņa masas;

bērniem ir 30 mg nātrija valproāta/kg ķermeņa masas.

Gados vecāki pacienti

Lai gan nātrija valproāta farmakokinētika ir izmainīta, tam ir ierobežota klīniskā nozīme un devu nosaka lēkmju kontrole.

Ieteicamas šādas dienas devas:

Vecums

Ķermeņa masa (kg)

Vidējā deva* (mg/dienā)

Pieaugušie

virs ~ 60

1200 - 2100

Pusaudži no 14 gadiem

~ 40 – 60

1000 - 1500

Bērni**

3 līdz 6 mēneši

∼ 5,5 – 7,5

150

6 līdz 12 mēneši

∼ 7,5 – 10

150 - 300

1 līdz 3 gadi

∼ 10 – 15

300 - 450

3 līdz 6 gadi

∼ 15 – 25

450 – 750

7 līdz 14 gadi

∼ 25 – 40

750 – 1200

* Sīkāka informācija attiecas uz mg nātrija valproāta.

** Piezīme

Bērniem līdz 3 gadu vecumam vēlams izmantot farmaceitiskās formas ar zemāku aktīvās vielas saturu (piemēram, šķīdumu).

Bērniem līdz 6 gadiem īpaši piemērotas ir farmaceitiskās formas, kas pieejamas ar zemāku aktīvās vielas saturu (piemēram, šķīdums vai 150 mg tabletes).

Dienas devu var iedalīt 1 vai 2 atsevišķās reizes devās.

Kombinētā terapija

Kad Absenor lieto kombinācijā ar iepriekšējām zālēm vai to vietā, līdz šim lietotā pretepilepsijas līdzekļa deva, īpaši fenobarbitāla, jāsamazina nekavējoties. Ja iepriekšēja medikamenta lietošana tiek pārtraukta, tas jāveic, pakāpeniski samazinot devu.

Citi pretepilepsijas līdzekļi paātrina valproiskābes izvadīšanu. Ja tādu zāļu lietošana tiek pārtraukta, valproiskābes koncentrācija asinīs lēnām palielināsies, un tādēļ pēc vienlaicīgas zāļu lietošanas pārtraukšanas jākontrolē valproiskābes koncentrācija serumā 4 - 6 nedēļu laikā. Nepieciešamības gadījumā jāsamazina Absenor dienas deva.

Koncentrācija serumā (kas noteikta pirms pirmās dienas devas) nedrīkst pārsniegt 100 mg valproiskābes litrā.

Pacienti ar nieru mazspēju vai hipoproteinēmiju

Pacientiem ar nieru mazspēju vai hipoproteinēmiju jāņem vērā iespēja brīvās valproiskābes frakcijas palielināšanās serumā un, ja nepieciešams, jāapsver devas samazināšanās. Tomēr deva ir jāpielāgo atbilstoši klīniskai ainai, jo kopējās valproiskābes koncentrācijas noteikšana serumā var radīt kļūdainus secinājumus (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Sieviešu dzimuma bērni un sievietes reproduktīvā vecumā

Valproāta ārstēšana jāuzsāk un jāuzrauga speciālistam, kuram ir pieredze epilepsijas vai bipolāro traucējumu ārstēšanā. Valproātu drīkst lietot sieviešu dzimuma bērni un sievietes reproduktīvā vecumā tikai gadījumos, kad citi līdzekļi nav efektīvi vai ir to nepanesība.

Valproātu jāordinē un jāizsniedz saskaņā ar Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumiem (4.3. un 4.4. apakšpunkts).

Valproātu vēlams ordinēt monoterapijā un zemākajā efektīvajā devā, ja iespējams, ilgstošas darbības zāļu formas veidā. Dienas deva jādala uz vismaz divām reizes devām (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Absenor 500 mg ilgstošās darbības tabletes jānorij veselas, uzdzerot pietiekamu šķidruma daudzumu (piemēram, glāzi ūdens). Tabletes nedrīkst sakošļāt vai sasmalcināt. Ja terapijas sākumā vai tās laikā parādās kuņģa kairinājuma pazīmes, tabletes jālieto ēšanas laikā vai pēc ēšanas.

Ārstēšanas ilgums

Pretepilepsijas ārstēšana un bipolāru traucējumu mānijas epizožu ārstēšana ir pēc būtības ilgstošas terapijas.

Par Absenor terapijas ilgumu un pārtraukšanu katrā atsevišķā gadījumā jālemj speciālistam. Parasti epilepsijas ārstēšanā devas samazināšanas vai zāļu lietošanas pārtraukšanas jāapsver pēc diviem vai trim gadiem bez lēkmēm.

Pārtraucot zāļu lietošanu, deva pakāpeniski jāsamazina viena līdz diviem gadiem laikā, kad EEG rādītāji nedrīkst pasliktināties. Samazinot devu bērniem, var ņemt vērā devas palielināšanos (uz kg ķermeņa masas).

Absenor ilgstošas lietošanas pieredze ir ierobežota, īpaši bērniem līdz 6 gadu vecumam.

4.3. Kontrindikācijas

Absenor ir kontrindicēts šādos gadījumos:

• paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, zemesriekstiem vai soju, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

aknu slimība, kā arī acīmredzami smagi aknu un aizkuņģa dziedzera darbības traucējumi, personīgajā vai ģimenes anamnēzē;

aknu darbības traucējumi brāļiem un māsām ar letālu iznākumu valproiskābes terapijas laikā;

aknu porfīrija;

asinsreces traucējumi;

mitohondriāli traucējumi, ko izraisījušas mutācijas kodola gēnā, kas kodē mitohondriālāo enzīmu polimerāzi- γ (POLG), piemēram, Alpersa-Hutenlohera sindroma (Alpers-Huttenlocher Syndrome) gadījumā, kā arī bērniem līdz divu gadu vecumam, par kuriem varētu būt aizdomas par traucējumiem saistībā ar POLG (skatīt 4.4. apakšpunktu);

zināmi urīnvielas cikla traucējumi (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Epilepsijas ārstēšana

grūtniecības laikā, izņemot gadījumus, kad nav iespējama cita piemērota terapija (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu);

sievietēm reproduktīvā vecumā, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Bipolāro traucējumu ārstēšana

grūtniecības laikā (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu);

sievietēm reproduktīvā vecumā, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Grūtniecības nepieļaušanas programma

Valproātam ir liels teratogenitātes potenciāls, un bērniem, kuri in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, ir liels iedzimtu patoloģiju un neiroloģiskās attīstības traucējumu risks (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Absenor ir kontrindicēts šādos gadījumos:

Epilepsijas ārstēšana

grūtniecības laikā, izņemot gadījumus, kad nav iespējama cita piemērota terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu);

sievietēm reproduktīvā vecumā, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Bipolāro traucējumu ārstēšana

grūtniecības laikā (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu);

sievietēm reproduktīvā vecumā, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi:

Ārstam, kurš paraksta šīs zāles, jānodrošina, ka:

katrā gadījumā sarunā ar pacienti tiek novērtēti individuālie apstākļi, lai pārliecinātos par viņas sadarbošanos, pārrunātu ārstēšanas iespējas un nodrošinātu viņas izprati par riskiem un veicamajiem pasākumiem, lai šos riskus mazinātu;

visām pacientēm tiek novērtēts grūtniecības iestāšanās potenciāls;

paciente apzinās un ir izpratusi iedzimtu patoloģiju un neiroloģiskās attīstības traucējumu risku, tai skaitā šo risku nozīmi attiecībā uz bērnu, kas in utero ir bijis pakļauts valproāta iedarbībai;

paciente saprot nepieciešamību veikt grūtniecības testu pirms ārstēšanas uzsākšanas un pēc vajadzības ārstēšanas laikā;

paciente tiek konsultēta par kontracepciju un apzinās nepieciešamību nepārtraukti lietot efektīvus kontracepcijas līdzekļus visā ārstēšanas ar valproātu periodā (papildu informāciju lūdzam skatīt šī ierāmētā brīdinājuma teksta sadaļā par kontracepciju);

paciente saprot, ka ārstēšana regulāri (vismaz reizi gadā) jāpārskata speciālistam, kuram ir pieredze epilepsijas vai bipolāro traucējumu ārstēšanā;

paciente saprot nepieciešamību konsultēties ar ārstu, cik drīz vien iespējams, ja viņa plāno grūtniecību, lai nodrošinātu savlaicīgu terapijas apspriešanu un pāreju uz cita veida ārstēšanu pirms bērna ieņemšanas un pirms kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanas;

paciente saprot nepieciešamību steidzami konsultēties ar savu ārstu gadījumā, ja iestājas grūtniecība;

paciente ir saņēmusi Informatīvo bukletu pacientēm;

paciente ir apstiprinājusi, ka ir sapratusi ar valproāta lietošanu saistīto bīstamību un ievērojamos piesardzības pasākumus (ikgadēji aizpildāmais Informētas piekrišanas dokuments).

Šie noteikumi attiecas arī uz sievietēm, kuras pašlaik nav seksuāli aktīvas, ja vien ārsts neuzskata, ka pārliecinošu iemeslu dēļ grūtniecības iestāšanās risks nepastāv.

Sieviešu dzimuma bērni

Ārstiem jānodrošina, ka sieviešu dzimuma bērnu vecāki/aprūpētāji saprot nepieciešamību sazināties ar speciālistu, tiklīdz sieviešu dzimuma bērnam, kurš lieto valproātu, sākas menstruācijas.

Ārstam jānodrošina, lai sieviešu dzimuma bērnu, kam jau sākušās menstruācijas, vecākiem/aprūpētājiem tiktu sniegta visaptveroša informācija par iedzimtu patoloģiju un neiroloģiskās attīstības traucējumu risku bērniem, kuri in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, ieskaitot informāciju par šo risku nozīmīgumu bērnam.

Ārstējošajam ārstam reizi gadā jāpārskata valproāta terapijas nepieciešamība pacientēm, kurām jau notiek menstruācijas, un jāapsver iespēja izmantot cita veida ārstēšanu. Ja vienīgā piemērotā ārstēšana ir valproāta lietošana, jāpārrunā nepieciešamība izmantot efektīvas kontracepcijas metodes un visi pārējie Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi. Speciālistam jādara viss iespējamais, lai sieviešu dzimuma bērniem pirms pieaugušā vecuma sasniegšanas terapija tiktu nomainīta uz cita veida ārstēšanu.

Grūtniecības tests

Pirms tiek sākta ārstēšana ar valproātu, jāpārliecinās, ka nav grūtniecības. Lai izslēgtu neapzinātu šo zāļu lietošanu grūtniecības laikā, ārstēšanu ar valproātu nedrīkst sākt sievietēm reproduktīvā vecumā, kurām nav iegūts veselības aprūpes speciālista apstiprināts negatīvs grūtniecības testa (plazmas grūtniecības testa) rezultāts.

Kontracepcija

Sievietēm reproduktīvā vecumā, kurām parakstīts valproāts, visā valproāta lietošanas laikā nepārtraukti jālieto efektīvi kontracepcijas līdzekļi. Šīm pacientēm jānodrošina visaptveroša informācija par izsargāšanos no grūtniecības, un gadījumā, ja viņas neizmanto efektīvus kontracepcijas līdzekļus, jānodrošina konsultācija par kontracepciju. Jāizmanto vismaz viena efektīva kontracepcijas metode (vēlams, no lietotāja neatkarīga, piemēram, intrauterīnā ierīce vai implants) vai divas viena otru papildinošas kontracepcijas metodes, to vidū barjermetode. Jebkurā gadījumā, izvēloties kontracepcijas metodi, sarunā ar pacienti jāvērtē individuālie apstākļi, lai pārliecinātos par viņas iesaistīšanos un izvēlēto pasākumu ievērošanu. Ieteikumi par efektīvām kontracepcijas metodēm jāievēro pat tad, ja pacientei ir amenoreja.

Estrogēnu saturošas zāles

Vienlaicīga estrogēnu saturošu zāļu lietošana, ieskaitot estrogēnu saturošus hormonālus kontracepcijas līdzekļus, var samazināt valproāta efektivitāti (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ārstam, kurš parakstījis zāles, uzsākot vai pārtraucot estrogēnu saturošu zāļu lietošanu, jāuzrauga klīniskā atbildes reakcija (lēkmju kontrole vai garastāvokļa kontrole). Pretēji tam, valproāts nesamazina hormonālo kontracepcijas līdzekļu efektivitāti.

Ikgadējā ārstēšanas pārskatīšana no speciālista puses

Speciālistam vismaz reizi gadā jāpārskata, vai valproāts ir pacientei piemērotākā ārstēšana. Katras ikgadējās pārskata vizītes sākumā un tās laikā speciālistam jāpārrunā Informētas piekrišanas dokuments un jānodrošina, ka paciente ir sapratusi tā saturu.

Grūtniecības plānošana

Epilepsijas indikācijas gadījumā, ja paciente plāno grūtniecību, epilepsijas ārstēšanā pieredzējušam speciālistam atkārtoti jāvērtē valproāta terapija un jāapsver citas ārstēšanas iespējas. Jādara viss iespējamais, lai pirms grūtniecības iestāšanās un pirms kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanas īstenotu pāreju uz citu ārstēšanas veidu (skatīt 4.6. apakšpunktu). Ja šāda pāreja nav iespējama, sievietei jānodrošina papildu konsultācijas par valproāta radīto risku vēl nedzimušam bērnam, lai viņa varētu pieņemt lēmumu par ģimenes plānošanu kā informēta persona.

Bipolāro traucējumu indikācijas gadījumā, ja sieviete plāno grūtniecību, jākonsultējas ar speciālistu, kuram ir pieredze bipolāro traucējumu ārstēšanā, un pirms grūtniecības iestāšanās un pirms kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanas jāpārtrauc valproāta lietošana, un, ja nepieciešams, jāīsteno pāreja uz cita veida ārstēšanu.

Grūtniecības gadījumā

Ja sievietei, kura lieto valproātu, iestājas grūtniecība, viņai nekavējoties jāvēršas pie speciālista, lai atkārtoti izvērtētu ārstēšanu ar valproātu un apsvērtu citas iespējas. Pacientes, kuras lietojušas valproātu grūtniecības laikā, un viņu partneri jānosūta pie speciālista, kuram ir pieredze teratoloģijas jomā, lai saņemtu novērtējumu un konsultācijas par šo zāļu iedarbībai pakļautu grūtniecību (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Farmaceitam jānodrošina, ka:

paciente katrā valproāta saņemšanas reizē ir saņēmusi arī Pacientes kartīti un saprot tās saturu;

pacientēm ir ieteikts nepārtraukt valproātu saturošo zāļu lietošanu un nekavējoties sazināties ar speciālistu, ja tiek plānota grūtniecība vai ir aizdomas par grūtniecību.

Izglītojošie materiāli

Lai veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem palīdzētu novērst valproāta iedarbību grūtniecības laikā, reģistrācijas apliecības īpašnieks ir nodrošinājis izglītojošos materiālus, lai uzsvērtu brīdinājumus un sniegtu norādījumus par valproāta lietošanu sievietēm reproduktīvā vecumā un informētu par Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumiem. Visām valproātu lietojošām sievietēm reproduktīvā vecumā jāsaņem Informatīvo bukletu pacientēm un Pacientes kartīti.

Uzsākot ārstēšanu un katrā ikgadējā valproāta terapijas pārskatīšanas reizē speciālistam jāizmanto ikgadējais Informētas piekrišanas dokuments.

Aknu un/vai aizkuņģa dziedzera bojājumi

Aknu bojājumi novēroti retāk, aizkuņģa dziedzera bojājumi reti. Visbiežāk tie skar zīdaiņus un mazus bērnus, kas jaunāki par 3 gadiem un kuriem ir smagas epilepsijas lēkmes. Aknu vai aizkuņģa dziedzera bojājumu risks paaugstinās, īpaši citu pretepilepsijas līdzekļu vienlaikus lietošanas gadījumā, smadzeņu bojājumu, garīgās atpalicības un/vai iedzimtas vielmaiņas vai deģeneratīvas slimības gadījumos. Šiem pacientiem valproiskābe jāordinē monoterapijā un ar īpašu piesardzību. Vairumā gadījumu aknu bojājumi tiek novēroti pirmajos 6 terapijas mēnešos, visbiežāk - no 2. līdz 12. nedēļai. Bērniem no 3 gadu vecuma, īpaši tiem, kas vecāki par 10 gadiem, slimības biežums ievērojami samazinās.

Šo slimību iznākumi var būt letāli. Ja vienlaikus attīstās hepatīts vai pankreatīts, paaugstinās letāla iznākuma risks.

Aknu un/vai aizkuņģa dziedzera bojājumu pazīmes

Pirms smagiem vai letāliem aknu un/vai aizkuņģa dziedzera bojājumiem var rasties nespecifiski simptomi, kas parasti rodas pēkšņi, piemēram, epilepsijas lēkmes atkārtošanās, to biežuma vai smaguma pakāpes palielināšanās, apziņas traucējumi ar apjukumu, nemiers, kustību traucējumi, fizisks nespēks un vājums, apetītes zudums, nepatika pret parasto ēdienu, nepatika pret valproiskābi, slikta dūša, vemšana, sāpes vēdera augšējā daļā, letarģija, miegainība un, jo īpaši saistībā ar aknu bojājumiem, ievērojami biežāka hematomu veidošanās, asiņošana no deguna, kā arī dažādi lokalizēta vai vispārēja tūska. Pacienti, īpaši zīdaiņi un mazi bērni, šo simptomu gadījumā ārstam īpaši rūpīgi jāuzrauga.

Ja iepriekš minētie traucējumi ir nepārtraukti vai nopietni, papildus rūpīgai pārbaudei jāveic atbilstoši laboratoriskie izmeklējumi (skatīt "Agrīnās diagnostikas pasākumi"). Tomēr asins analīzes rādītāji ne vienmēr ir izmainīti, tādēļ ārstējošajam ārstam nevajadzētu paļauties tikai uz izmaiņām asins analīzes rādītājos. Atsevišķos gadījumos, īpaši ārstēšanas sākumā, neatkarīgi no aknu darbības traucējumiem, var būt īslaicīgi paaugstināts aknu enzīmu līmenis. Tādēļ novērtēšanai vienmēr ir svarīga anamnēze un klīniskā izpēte.

Gadījumā, ja vienlaikus tiek lietoti salicilāti, ievērojot piesardzību, salicilātu lietošana jāpārtrauc, jo tiem ir tāds pats metabolisma ceļš kā valproiskābei.

Pasākumi agrīnai aknu bojājumu un/vai aizkuņģa dziedzera bojājumu noteikšanai

Pirms terapijas uzsākšanas ir jāiegūst detalizēta anamnēze, īpašu uzmanību pievēršot vielmaiņas traucējumiem, hepatopātijām, aizkuņģa dziedzera darbības traucējumiem un koagulācijas traucējumiem pacientiem un ģimenes locekļiem, klīniskajiem un laboratoriskajiem izmeklējumiem (piemēram, PTT, fibrinogēns, koagulācijas faktori, INR, kopējais proteīns, asins aina, tostarp trombocītu skaits, bilirubīns, ASAT, ALAT, GGT, lipāze, alfa-amilāze un glikozes līmenis asinīs).

Četras nedēļas pēc terapijas uzsākšanas, jāveic laboratorisko izmeklējumu kontrole, lai noteiktu koagulācijas rādītājus, piemēram, INR un PTT, ASAT, ALAT, bilirubīnu un amilāzi.

Bērniem, kuriem nav klīnisku pazīmju, asins analīzes ar trombocītu noteikšanu, ASAT un ALAT papildus koagulācijas parametriem jānosaka katrā otrajā izmeklējuma laikā.

Pacientiem, kuriem nav klīnisku pazīmju un nav patoloģiski paaugstinātu 4 nedēļu rādītāju, jāveic trīs novērošanas, ar intervālu līdz 2 nedēļām, pēc tam reizi mēnesī līdz 6 ārstēšanas mēnešiem.

Pusaudžiem (15 gadus veciem un vecākiem) un pieaugušajiem ikmēneša klīnisko pazīmju un laboratorisko rādītāju kontrole ir ieteicama pirmajos sešos mēnešos un vienmēr pirms terapijas uzsākšanas.

Pēc 12 terapijas mēnešiem, ja netiek konstatētas novirzes no normas, nepieciešams veikt tikai 2‑3 kontroles izmeklējumus gadā.

Vecāki jāinformē par iespējamām aknu un/vai aizkuņģa dziedzera bojājumu pazīmēm (skatīt "Aknu un/vai aizkuņģa dziedzera bojājumu pazīmes") un to, ka nekavējoties jāinformē ārstējošais ārsts par klīniskajām novirzēm neatkarīgi no šī grafika.

Tūlītēja terapijas pārtraukšana jāapsver sekojošos gadījumos

Neizskaidrojama vispārējā stāvokļa pasliktināšanās, aknu vai aizkuņģa dziedzera darbības traucējumu klīniskās pazīmes vai nosliece uz asiņošanu, 2 līdz 3 reizes paaugstināts aknu transamināžu līmenis ar klīniskām pazīmēm vai bez tām (jāņem vērā enzīmu indukcija, vienlaikus lietojot potenciālās zāles), nedaudz (1½ līdz 2 reizes) paaugstināts aknu transamināžu līmenis, vienlaikus ar akūtu febrilu infekciju, izteiktām koagulācijas rādītāju izmaiņām.

Domas par pašnāvību un pašnāvnieciska uzvedība

Saņemti ziņojumi par pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kas tiek ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem dažādu indikāciju gadījumā. Arī randomizētu placebo kontrolētu pētījumu meta analīze sniedz datus par nedaudz paaugstinātu pašnāvības domu un pašnāvniecisku uzvedības risku, lietojot pretepilepsijas līdzekļus. Šī riska rašanās mehānisms nav zināms, un pieejamie dati neizslēdz iespēju, ka šāds paaugstināts risks pastāv arī nātrija valproāta lietošanas gadījumā.

Tāpēc jāuzrauga, vai pacientam nerodas pašnāvības domas un pašnāvnieciskas uzvedības simptomi, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientam un viņa aprūpētājiem jāiesaka vērsties pie ārsta, ja pacientam rodas pašnāvības domas vai pašnāvnieciskas uzvedības simptomi.

Karbapenēmi

Vienlaicīga valproiskābes/nātrija valproāta un karbapenēmu grupas līdzekļu lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ārstēšanās laikā ar nātrija valproātu alkohola lietošana nav ieteicama.

Absenor nedrīkst lietot migrēnas profilaksei (skatīt arī 4.6. apakšpunktu).

Vielmaiņas traucējumi, it īpaši ar iedzimtām enzimopātijām

Ārstēšanas laikā ar valproiskābi, var palielināties amonija līmenis (hiperamonēmija). Tādēļ, ja rodas tādi simptomi kā apātija, miegainība, vemšana, hipotensija vai palielināts krampju biežums, jānosaka amonija un valproiskābes līmenis asinīs. Ja nepieciešams, jāsamazina zāļu deva.

Ja pastāv aizdomas par urīnvielas cikla enzīmu traucējumiem, potenciālie vielmaiņas traucējumi rūpīgi jāizvērtē pirms terapijas uzsākšanas ar valproiskābi, lai izvairītos no hiperamonēmijas rašanās (skatīt 4.3. un 4.8. apakšpunktu).

Pacienti ar zināmu vai iespējamu mitohondriālu slimību

Valproāts var izraisīt vai pasliktināt klīniskās pazīmes esošu mitohondriālo slimību gadījumos, ko izraisa mitohondriju DNS mutācijas, kā arī mutācijas kodola gēnā, kas kodē POLG. Galvenokārt par valproāta izraisītu akūtu aknu mazspēju un nāves gadījumiem saistībā ar aknu slimībām biežāk ziņots pacientiem ar iedzimtu neirometabolo sindromu, ko izraisa mutācijas gēnā, kas atbildīgs par mitohondriālo enzīmu polimerāzi-y (POLG), piemēram, Alpersa-Hutenlohera sindroma gadījumā.

Par traucējumiem, kas saistīti ar POLG, jādomā pacientiem ar šādiem traucējumiem ģimenes anamnēzē vai pacientiem ar simptomiem, kas liecina par traucējumiem, kas saistīti ar POLG, piemēram, bet ne tikai, neizskaidrojama encefalopātija, refraktāra epilepsija (fokāla, miokloniska), ilgstoša epilepsijas lēkme (status epilepticus), aizkavēta attīstība, psihomotorā regresija, aksonāla sensomotora neiropātija, miopātija, smadzenīšu ataksija, oftalmoplēģija vai komplicēta migrēna ar auru, kas saistīta ar pakauša daivas simptomiem. Saskaņā ar pašreizējo klīnisko praksi šādu traucējumu diagnostiskai izvērtēšanai jāveic POLG mutācijas izmeklējumi (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacienti ar karnitīna palmitoiltransferāzes (CPT) II deficītu jāinformē par paaugstinātu rabdomiolīzes risku ārstēšanas laikā ar valproiskābi.

Pastiprināti krampji

Tāpat kā citiem pretepilepsijas līdzekļiem, valproātu lietošanas laikā, dažiem pacientiem uzlabošanās vietā var rasties biežāki krampji un pastiprināties to smaguma pakāpe (ieskaitot “status epilepticus”) vai parādīties jauna veida krampji. Krampju pastiprināšanās gadījumā pacientiem jāiesaka nekavējoties konsultēties ar ārstu.

Kaulu smadzeņu bojājumi

Pacienti ar kaulu smadzeņu bojājumiem rūpīgi jānovēro.

Imūnās sistēmas reakcijas

Kaut arī imūnās sistēmas reakcijas novērotas reti, zāles, kas satur nātrija valproātu, pacientiem ar sistēmisko sarkano vilkēdi jāordinē tikai pēc rūpīgas gaidāmā ieguvuma un iespējamā riska izvērtēšanas.

Nieru mazspēja un hipoproteinēmija

Pacientiem ar nieru mazspēju un hipoproteinēmiju ieteicams ņemt vērā paaugstināto valproiskābes nesaistītās formas koncentrāciju serumā un attiecīgi samazināt devu. (skatīt arī 4.2. apakšpunktu).

Tā kā tikai koncentrācijas kontrole plazmā var būt maldinoša, deva jāpielāgo atkarībā no klīniskās izpausmes.

Izmeklējumi

Tāpat kā, lietojot citus pretepilepsijas līdzekļus, ārstēšanas sākumā ar valproiskābi jāņem vērā fakts, ka transamināžu līmeņa pieaugums var būt īslaicīgs bez klīniskiem simptomiem. Šajā gadījumā ir ieteicamas turpmākās laboratoriskās pārbaudes (ieskaitot INR). Retos gadījumos var rasties nekaitīga, parasti pārejoša slikta dūša, reizēm ar vemšanu un apetītes zudumu, taču šīs pazīmes izzūd spontāni vai, samazinot devu.

Pirms ķirurģiskas procedūras un traumu vai spontānas asiņošanas gadījumos jāpārbauda koagulācijas stāvoklis (ieskaitot asins analīzes ar trombocītiem, asiņošanas laiks un asinsreces parametri).

Pirms ķirurģiskām operācijām, traumas vai spontānas asiņošanas gadījumā jāveic hematoloģiskie testi (pilna asinsaina, ieskaitot trombocītus, asins teces laiks un koagulācijas rādītāji).

Ja vienlaikus lieto K vitamīna antagonistus, rūpīgi jākontrolē INR rādītājs.

Nātrija valproāts bieži izraisa svara pieaugumu, kas var būt izteikts un progresējošs. Uzsākot terapiju, par to jābrīdina visi pacienti un, lai samazinātu svara pieauguma risku, jāpiemēro atbilstošas stratēģijas. Svara pieaugums ir arī policistisku olnīcu sindroma riska faktors (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pacienti jābrīdina par iespējamu svara pieaugumu ārstēšanas sākumā. Jāpiemēro atbilstoša svara kontroles stratēģijas.

Papildus informācija

Ja rodas no devas neatkarīgas nevēlamās blakusparādības, jāpārtrauc zāļu lietošana.

Pediatriskā populācija

Absenor monoterapija ir ieteicama bērniem līdz 3 gadu vecumam. Šiem pacientiem pirms terapijas uzsākšanas jāizvērtē potenciālais ieguvums pret potenciālo risku, piemēram, aknu bojājumu vai pankreatīta risks (skatīt apakšpunktu "Aknu un/vai aizkuņģa dziedzera bojājumi").

Ņemot vērā aknu bojājumu risku, salicilātus vienlaikus nedrīkst lietot bērni līdz 12 gadu vecumam (skatīt arī 4.5. apakšpunktu).

Absenor satur nātriju un sojas lecitīnu

Viena Absenor 500 mg ilgstošās darbības tablete satur 69 mg nātrija, kas ir līdzvērtīgi 3,5% no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.

Absenor satur sojas lecitīnu (E 322). Pacientiem, kuriem ir alerģija pret zemesriekstiem vai soju, nedrīkst lietot šīs zāles.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citu zāļu iedarbība uz valproiskābi

Enzīmu inducējošie pretepilepsijas līdzekļi, piemēram, fenobarbitāls, primidons, fenitoīns un karbamazepīns, pazemina valproiskābes koncentrāciju serumā un tādējādi mazina tā iedarbību. Ja šie līdzekļi tiek lietoti kā kombinēta terapija, deva jāpielāgo atbilstoši klīniskai efektivitātei un seruma līmenim.

Vienlaicīga fenitoīna vai fenobarbitāla lietošana var palielināt valproiskābes metabolītu daudzumu. Tādēļ pacienti, kas tiek ārstēti ar šīm zālēm, rūpīgi jānovēro, ņemot vērā hiperamonēmijas simptomus.

Mefloksīns pastiprina valproiskābes elimināciju un var izraisīt krampjus. Kombinētas terapijas gadījumā var rasties epilepsijas lēkmes.

Ziņots par valproiskābes koncentrācijas pazemināšanos serumā par 60–100% aptuveni divu dienu laikā, valproiskābi vienlaikus lietojot ar karbapenēmiem. Sakarā ar straujo un izteikto līmeņa pazemināšanos, jāizvairās no karbapenēmu grupas līdzekļu vienlaikus lietošanas pacientiem, kuru veselības stāvoklis stabilizēts, lietojot valproiskābi, jo mijiedarbības sekas starp valproiskābi un karbapenēmu grupas līdzekļiem tiek uzskatītas par nekontrolējamām (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja nevar izvairīties no ārstēšanas ar šīm antibiotikām, rūpīgi jāmonitorē valproiskābes koncentrācija asinīs.

Valproiskābes koncentrācija serumā var paaugstināties sakarā ar samazinātu aknu metabolismu vienlaikus lietojot ar cimetidinu vai eritromicīnu.

Vienlaicīga fluoksetīna lietošana arī var paaugstināt valproiskābes līmeni serumā. Tomēr ir arī ziņojumi par pazeminātu līmeni.

Felbamāts samazina valproiskābes klīrensu par 22% līdz 50% un tādējādi, atkarībā no devas, paaugstina valproiskābes koncentrāciju serumā. Jākontrolē valproiskābes koncentrācija.

Ar plazmas olbaltumvielām saistītās vielas, piemēram, acetilsalicilskābe, var konkurējoši izstumt valproiskābi no tās saistīšanās vietas un paaugstināt brīvās valproiskābes līmeni serumā.

Valproiskābi saturošus līdzekļus un acetilsalicilskābi nedrīkst lietot vienlaikus zīdaiņiem un bērniem, kuriem ir drudzis, bet pusaudžiem drīkst lietot tikai pēc konkrētiem ārsta norādījumiem.

Ja vienlaikus lieto K vitamīna antagonistus, rūpīgi jākontrolē INR rādītājs.

Rifampicīns var pazemināt valproiskābes līmeni serumā, izraisot terapeitiskās iedarbības zudumu. Tāpēc, lietojot vienlaikus ar rifampicīnu, var būt nepieciešama valproiskābes devas pielāgošana.

Valproāta līmenis plazmā pazeminās saistībā ar vienlaicīgu proteāžu inhibitoru, piemēram, lopinavīra vai ritonavīra, lietošanu.

Vienlaicīga holestiramīna lietošana var pazemināt valproāta līmeni plazmā.

Estrogēnu saturošas zāles, ieskaitot estrogēnu saturošus hormonālos kontracepcijas līdzekļus

Estrogēni ir UDP-glikuronoziltransferāzes (UGT) izoformu induktori, kuri iesaistīti valproāta glikuronidācijā. Tie var palielināt valproāta klīrensu, kas samazinātu valproāta koncentrāciju serumā un potenciāli samazinātu valproāta efektivitāti (skatīt 4.4. apakšpunktu). Nepieciešams apsvērt valproāta seruma līmeņa kontroli.

Pretēji tam, valproātam nav enzīmus inducējoša efekta; rezultātā valproāts nesamazina estrogēnu vai gestagēnu efektivitāti sievietēm, kuras lieto hormonālus kontracepcijas līdzekļus.

Nātrija valproāta ietekme uz citām zālēm

Fakts, ka valproiskābe paaugstina fenobarbitāla koncentrāciju, ir klīniski īpaši nozīmīgs, jo tas var izraisīt stipru sedāciju (īpaši bērniem). Ja tas notiek, fenobarbitāla vai primidona deva jāsamazina (primidons tiek daļēji metabolizēts līdz fenobarbitālam). Tāpēc rūpīga uzraudzība īpaši ieteicama kombinētās terapijas pirmo 15 dienu laikā.

Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar fenitoīnu, papildu valproiskābes saturošo zāļu lietošana vai devas palielināšana var paaugstināt brīvā fenitoīna līmeni (aktīvās daļas koncentrācija, kas nav saistīta ar olbaltumvielām), bet netiek paaugstināts kopējais fenitoīna līmenis serumā. Tas var palielināt nevēlamo blakusparādību risku, īpaši smadzeņu bojājumus (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tādēļ ieteicama klīniskā uzraudzība; ja fenitoīna līmenis plazmā ir paaugstināts, jānosaka brīvās formas koncentrācija.

Ziņots par simptomiem saistībā ar karbamazepīna un valproiskābes kombinēto terapiju, iespējams, sakarā ar karbamazepīna toksiskās iedarbības pastiprināšanos, lietojot kopā ar valproiskābi. Ir ieteicama klīniskā uzraudzība, īpaši kombinētās terapijas sākumā, vajadzības gadījumā pielāgojot devu.

Valproiskābe inhibē lamotrigīna metabolismu, gandrīz divkāršojot vidējo eliminācijas pusperiodu. Lietojot vienlaikus lamotrigīnu un valproiskābi saturošas zāles, var palielināties ādas reakciju risks. Atsevišķos gadījumos ziņots par smagām ādas reakcijām; tās radās 6 nedēļu laikā pēc kombinētās terapijas uzsākšanas, un tika daļēji novērstas vai nu pārtraucot zāļu lietošanu, vai uzsākot atbilstošu ārstēšanu.Tādēļ ieteicama klīniskā uzraudzība un lamotrigīna devas pielāgošana (lamotrigīna devas samazināšana ).

Valproiskābe var samazināt felbamāta vidējo klīrensu līdz pat 16%.

Lietojot vienlaikus ar benzodiazepīniem, barbiturātiem vai neiroleptiskajiem līdzekļiem, MAO inhibitoriem un antidepresantiem, valproiskābe var pastiprināt šo zāļu radīto CNS nomācošo iedarbību. Pacienti, kas lieto šīs kombinācijas, rūpīgi jāuzrauga un vajadzības gadījumā jākoriģē deva.

Valproiskābe neietekmē litija līmeni serumā.

Tiek ietekmēta arī citu aktīvo vielu, piemēram, kodeīna metabolisms un saistīšanās ar olbaltumvielām.

Valproiskābe var paaugstināt zidovudīna koncentrāciju serumā, iespējams, palielinot zidovudīna toksicitāti.

Valproiskābes saturošo līdzekļu un antikoagulantu vai antiagregantu vienlaikus lietošana var palielināt noslieci uz asiņošanu. Tādēļ vienlaikus lietošanas gadījumā ieteicama regulāra koagulācijas rādītāju kontrole. (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Valproāts izstumj diazepāmu no plazmas albumīna saistīšanās vietas un nomāc metabolismu veseliem cilvēkiem. Kombinētās ārstēšanas gadījumā, var palielināties nesaistītā diazepāma koncentrācija, un samazināties klīrenss un brīvā diazepāma frakcijas izplatīšanās tilpums (aptuveni 25%, 20%). Tomēr eliminācijas pusperiods paliek nemainīgs.

Veseliem cilvēkiem pēc valproāta un lorazepāma vienlaikus lietošanas, lorazepāma plazmas klīrenss samazinājās par 40%.

Bērniem, pēc klonazepāma un valproiskābes vienlaikus lietošanas, var paaugstināties fenitoīna līmenis serumā.

Valproiskābe var pazemināt olanzapīna koncentrāciju plazmā.

Valproiskābe var paaugstināt rufinamīda līmeni plazmā. Šis pieaugums ir atkarīgs no valproiskābes koncentrācijas. Piesardzība jāievēro īpaši bērniem, jo bērniem šī iedarbība ir spēcīgāka.

Valproiskābe var izraisīt paaugstinātu propofola līmeni asinīs. Lietojot vienlaikus ar valproātu, jāapsver iespēja samazināt propofola devu.

Pacientiem, kuri vienlaikus tika ārstēti ar valproiskābi un nimodipīnu, nimodipīna iedarbība var pastiprināties par 50%. Tādēļ hipotensijas gadījumā nimodipīna devu jāsamazina.

Cita mijiedarbība

Jāatzīmē, ka potenciāli hepatotoksiskās zāles, kā arī alkohols var pastiprināt valproiskābes hepatotoksicitāti.

Ir ziņots par encefalopātiju un/vai paaugstinātu amonija līmeni serumā (hiperamonēmija), vienlaikus lietojot valproiskābi un topiramātu. Hiperamonēmiju var novērot arī tad, ja valproiskābi lieto kopā ar acetazolamīdu, kas var palielināt encefalopātijas risku. Pacientiem, kas tiek ārstēti ar abām zālēm, rūpīgi jānovēro hiperamonēmiskās encefalopātijas pazīmes.

Valproiskābes un kvetiapīna vienlaikus lietošana, var palielināt neitropēnijas/leikopēnijas risku.

Valproiskābe nesamazina hormonālo pretapaugļošanās līdzekļu (perorālie kontraceptīvie līdzekļi) iedarbību, jo valproiskābei nav enzīmu inducējošās iedarbības.

Tā kā valproiskābe tiek daļēji metabolizēta līdz ketonvielām, diabēta pacientiem, ketoacidozes gadījumā ir jāņem vērā, ka ketonvielu izdalīšanās tests var dot viltus pozitīvus rezultātus.

Pēc valproiskābes saturošo zāļu un klonazepāma vienlaikus lietošanas pacientiem ar konvulsijas lēkmēm anamnēzē radās uzbudināts stāvoklis.

Vienai sievietei ar šizo-afektīviem traucējumiem novērota katatonija, vienlaikus lietojot valproiskābi, sertralīnu (antidepresants) un risperidonu (neiroleptisks līdzeklis).

Vienlaicīgi uzņemta pārtika būtiski neietekmē nātrija valproāta biopieejamību ilgstošas darbības zāļu formā.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Valproāts ir kontrindicēts bipolāro traucējumu ārstēšanai grūtniecības laikā. Valproāts ir kontrindicēts epilepsijas ārstēšanai grūtniecības laikā, izņemot gadījumā, ja nav citas piemērotas terapijas. Valproāts ir kontrindicēts sievietēm reproduktīvā vecumā, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Teratogenitāte un ietekme uz attīstību

Ar valproāta lietošanu grūtniecības laikā saistītais risks

Gan valproāta monoterapija, gan valproāta politerapija ir saistīta ar patoloģisku grūtniecības iznākumu. Pieejamie dati liecina, ka pretepilepsijas politerapija, kas ietver valproātu, ir saistīta ar augstāku iedzimtu malformāciju risku nekā valproāta monoterapija.

Iedzimtas malformācijas

Metaanalīzē iegūtie dati (arī no reģistriem un kohortas pētījumiem) liecina, ka 10,73% bērnu, kas dzimuši ar epilepsiju slimām, grūtniecības laikā tikai valproātu lietojušām sievietēm, ir iedzimtas malformācijas (95 % TI: 8,16–13,29). Šis nozīmīgu malformāciju risks ir lielāks nekā kopējā populācijā, kur risks ir aptuveni 2-3%. Risks ir devas atkarīgs, taču nav iespējams noteikt sliekšņa devu, par kuru mazāku valproāta devu lietošana risku nerada.

Pieejamie dati liecina, ka biežāk rodas gan nelielas, gan nozīmīgas malformācijas. Biežākie malformāciju veidi ir nervu caurulītes defekti, sejas dismorfisms, lūpas, žokļu un aukslēju šķeltne, kraniostenoze, sirds, nieru un uroģenitālās sistēmas defekti, ekstremitāšu defekti (arī spieķa kaula bilaterāla aplāzija) un multiplas anomālijas dažādās orgānu sistēmās.

Attīstības traucējumi

Dati liecina, ka valproāta iedarbība in utero var nevēlami ietekmēt bērna garīgo un fizisko attīstību. Risks ir šķietami devas atkarīgs, taču pēc pieejamiem datiem nav iespējams noteikt sliekšņa devu, par kuru mazāku valproāta devu lietošana risku nerada. Precīzs gestācijas periods, kad pastāv šīs iedarbības risks, nav skaidrs, un riska iespējamību nevar izslēgt visā grūtniecības laikā.

Pētījumi par pirmsskolas vecuma bērniem, kas in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, liecina, ka līdz pat 30‑40% bērnu ir kavēta agrīnā attīstība, piemēram, bērns sāk runāt un staigāt vēlāk, ir vājākas intelektuālās spējas, vājas valodas prasmes (runa un sapratne) un atmiņas traucējumi.

Inteliģences koeficients (IQ), kas noteikts skolas vecuma bērniem (6 gadu vecumā), kuri in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, vidēji bija par 7‑10 punktiem mazāks nekā bērniem, kas bija pakļauti citu pretepilepsijas līdzekļu iedarbībai. Lai arī nevar izslēgt citu jaucējfaktoru nozīmi, pierādījumi par bērniem, kuri pakļauti valproāta iedarbībai, liecina, ka intelektuālās attīstības traucējumu risks var nebūt atkarīgs no mātes IQ.

Datu par ilgtermiņa galarezultātiem ir maz.

Pieejamie dati liecina, ka bērniem, kuri in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, ir lielāks autiskā spektra traucējumu risks (aptuveni trīs reizes) un bērnu autisma risks (aptuveni piecas reizes) nekā kopējā pētījuma populācijā.

Neliels datu apjoms liecina, ka bērniem, kuri in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, var būt lielāka uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (UDHT) simptomu rašanās iespēja.

Ja sieviete plāno grūtniecību:

Epilepsijas indikācijas gadījumā, ja paciente plāno grūtniecību, epilepsijas ārstēšanā pieredzējušam speciālistam atkārtoti jāvērtē valproāta terapija un jāapsver citas ārstēšanas iespējas. Jādara viss iespējamais, lai pirms grūtniecības iestāšanās un pirms kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanas īstenotu pāreju uz citu ārstēšanas veidu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja šāda pāreja nav iespējama, sievietei jānodrošina papildu konsultācijas par valproāta radīto risku vēl nedzimušam bērnam, lai viņa varētu pieņemt lēmumu par ģimenes plānošanu kā informēta persona.

Bipolāro traucējumu indikācijas gadījumā, ja sieviete plāno grūtniecību, jākonsultējas ar speciālistu, kuram ir pieredze bipolāro traucējumu ārstēšanā, un pirms grūtniecības iestāšanās un pirms kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanas jāpārtrauc valproāta lietošana, un, ja nepieciešams, jāīsteno pāreja uz cita veida ārstēšanu.

Sievietes grūtniecības laikā

Valproāta lietošana bipolāru traucējumu ārstēšanai grūtniecības laikā ir kontrindicēta. Valproāta lietošana epilepsijas ārstēšanai grūtniecības laikā ir kontrindicēta, izņemot gadījumus, kad nav iespējama cita piemērota terapija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Ja sievietei, kura lieto valproātu, iestājas grūtniecība, viņai nekavējoties jāvēršas pie speciālista, lai atkārtoti izvērtētu ārstēšanu ar valproātu un apsvērtu citas ārstēšanas iespējas. Toniski-kloniski krampji un status epilepticus ar hipoksiju mātei grūtniecības laikā var būt saistīti ar īpašu letalitātes risku mātei un vēl nedzimušajam bērnam.

Ja, neskatoties uz zināmajiem valproāta riskiem grūtniecības laikā un pēc citu ārstēšanas iespēju rūpīgas izvērtēšanas, sievietei grūtniecības laikā izņēmuma kārtā ir jālieto valproāts epilepsijas ārstēšanai, ieteicams:

lietot mazāko efektīvo devu un sadalīt valproāta dienas devu vairākās mazākās devās, kas jālieto dienas laikā. Lai izvairītos no augstas maksimālās koncentrācijas plazmā, salīdzinājumā ar citām zāļu formām vēlams dot priekšroku ilgstošas darbības zāļu formas lietošanai (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Visas pacientes, kuras lietojušas valproātu grūtniecības laikā, un viņu partneri jānosūta pie speciālista, kuram ir pieredze teratoloģijas jomā, lai saņemtu novērtējumu un konsultācijas par šo zāļu iedarbībai pakļautu grūtniecību. Jānodrošina specializēta prenatālā uzraudzība, lai konstatētu iespējamos nervu caurulītes defektus vai citas patoloģijas. Nervu caurulītes defektu risku, kāds var būt jebkurā grūtniecības gadījumā, var mazināt folskābes aizstājterapija pirms grūtniecības iestāšanās. Tomēr pieejamie pierādījumi neliecina, ka tā novērstu iedzimtu traucējumu vai patoloģiju risku, ko rada valproāta iedarbība.

Regulāri jākontrolē valproiskābes koncentrācija serumā, jo grūtniecības laikā, tā pie vienas un tādas pašas devas var pēkšņi ievērojami izmainīties. Pēc gandrīz stabilas brīvās valproiskābes koncentrācijas pirmajā un otrajā trimestrī, trešajā trimestrī līdz pat dzemdībām tika novērota trīs reizes lielāka paaugstināšanās.

Sievietes ar reproduktīvo potenciālu

Estrogēnu saturošas zāles

Estrogēnu saturošas zāles, ieskaitot estrogēnu saturošus hormonālos kontracepcijas līdzekļus, var palielināt valproāta klīrensu, kas var izraisīt valproāta koncentrācijas samazināšanos serumā un potenciāli samazināt valproāta efektivitāti (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Risks jaundzimušajam

Ļoti retos gadījumos jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas valproātu, ziņots par hemorāģiskā sindroma gadījumiem. Šis hemorāģiskā sindroms ir saistīts ar trombocitopēniju, hipofibrinogenēmiju un/vai citu asinsreces faktoru daudzuma samazināšanos. Ticis ziņots arī par afibrinogenēmiju, kas var būt letāla. Tomēr šis sindroms ir jāatšķir no K vitamīna faktoru daudzuma samazināšanās, ko ierosina fenobarbitāls un enzīmu induktori. Tāpēc jaundzimušajiem jānosaka trombocītu skaits, fibrinogēna līmenis plazmā, jāveic asinsreces testi un jāpārbauda asinsreces faktori.

Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības trešajā trimestrī lietojušas valproātu, ziņots par hipoglikēmijas gadījumiem.

Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas valproātu, ziņots par hipotireozes gadījumiem.

Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības pēdējā trimestrī lietojušas valproātu, iespējams zāļu pārtraukšanas sindroms (kā piemēram, ažitācija, aizkaitināmība, pastiprināta uzbudināmība, nervozitāte, hiperkinēzija, tonusa traucējumi, trīce, krampji un barošanas traucējumi).

Barošana ar krūti

Valproāts izdalās cilvēka mātes pienā koncentrācijā, kas atbilst 1% līdz 10% līmeņa mātes serumā. Zāles lietojušo sieviešu ar krūti barotajiem jaundzimušajiem/zīdaiņiem, konstatēti hematoloģiski traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ņemot vērā krūts barošanas radīto ieguvumu bērnam un terapijas nozīmi sievietei, ir jāpieņem lēmums pārtraukt krūts barošanu vai pilnīgi/uz laiku pārtraukt Absenor ilgstošās darbības tablešu lietošanu.

Fertilitāte

Sievietēm, kuras lieto valproātu, ziņots par amenoreju, policistiskām olnīcām un paaugstinātu testosterona līmeni (skatīt 4.8. apakšpunktu). Valproāta lietošana var izraisīt fertilitātes traucējumus arī vīriešiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Gadījumu ziņojumi liecina, ka fertilitātes traucējumi pēc ārstēšanas pārtraukšanas ir atgriezeniski.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Īpaši terapijas sākumā ar Absenor lielākās devās un/vai kombinācijā ar CNS aktīvām zālēm, CNS simptomi, kā piemēram, miegainība un/vai apjukums, var tikt ietekmēta spēja reaģēt - neatkarīgi no pamatā esošā veselības stāvokļa- vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tas īpaši attiecas uz vienlaicīgu alkohola lietošanu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums norādīts sekojoši:

Ļoti bieži (≥1/10),

Bieži (≥1/100 līdz <1/10),

Retāk (≥1/1000 līdz <1/100),

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1000),

Ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (tostarp, cistas un polipi)

Reti: mielodisplastiskais sindroms.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Bieži: anēmija, trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu) vai leikopēnija, kas bieži izzūd, turpinot terapiju, bet vienmēr izzūd pilnībā, pārtraucot valproiskābes lietošanu.

Retāk: pancitopēnija.

Reti: kaulu smadzeņu mazspēja, tostarp sarkano asins šūnu aplāzija, agranulocitoze, makrocitāra anēmija, makrocitoze, limfopēnija, neitropēnija.

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Retāk: antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms (ADHNSS), hiperandrogēnisms (hirsutisms, maskulinizācija, pinnes, matu izkrišana un/vai paaugstināts androgēnu līmenis vīriešiem).

Reti: hipotireoze.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži: hiperamonēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Var rasties izolēta un mērena hiperamonēmija bez aknu funkcionālo testu pārmaiņām un to dēļ ārstēšana nav jāpārtrauc. Ziņots arī par gadījumiem ar neiroloģiskiem simptomiem. Šādos gadījumos jāapsver tālāka izmeklēšana.

Bieži: svara pieaugums (policistisku olnīcu sindroma riska faktors, kura gadījumā nepieciešama rūpīga uzraudzība, skatīt 4.4. apakšpunktu) vai svara zudums, pastiprināta ēstgriba vai arī apetītes zudums, hiponatriēmija.

Reti: aptaukošanās.

Psihiskie traucējumi

Bieži: apjukuma stāvoklis, halucinācijas, agresija*, uzbudinājums*, uzmanības traucējumi*.

Retāk: uzbudināmība, hiperaktivitāte.

Reti: neparasta uzvedība*, psihomotorā hiperaktivitāte*, mācīšanās traucējumi*.

* Šīs nevēlamās blakusparādības galvenokārt novērotas bērniem.

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: trīce.

Bieži: ekstrapiramidāli traucējumi (daļēji neatgriezeniski), stupors*, miegainība, parestēzija, krampji*, atmiņas traucējumi, galvassāpes, nistagms un reibonis.

Retāk: koma*, encefalopātija*, letarģija* (skatīt zemāk), atgriezenisks parkinsonisms, spasticitāte, ataksija, krampju pastiprināšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Encefalopātija ir retāk novērota un drīz pēc valproiskābes saturošu zāļu lietošanas. Patoģenēze nav skaidra, bet encefalopātija ir atgriezeniska, kad ārstēšana ar valproiskābi tiek pārtraukta. Ir aprakstīti daži paaugstināta amonija līmeņa gadījumi, kā arī paaugstināts fenobarbitāla līmenis kombinētas terapijas gadījumā ar fenobarbitālu.

Reti: atgriezeniska demence, kas saistīta ar atgriezenisku smadzeņu atrofiju, domāšanas traucējumi, diplopija.

Reti ziņots par hronisku encefalopātiju ar neiroloģiskiem simptomiem, piemēram, augstāko garozas funkciju traucējumiem, it īpaši ar lielāku devu vai kombinācijā ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem. To patoģenēze tomēr nav pietiekami skaidra.

Nav zināms: sedācija.

* Ziņots par stupora un letarģijas progresēšanu līdz komai/smadzeņu bojājumiem (encefalopātija). Tie dažreiz ir saistīti ar palielinātu lēkmju biežumu. Simptomi mazinās pēc devas samazināšanas vai ārstēšanas pārtraukšanas. Lielākā daļa no šiem gadījumiem bijuši kombinētas terapijas gadījumā (it īpaši ar fenobarbitālu vai topiramātu) vai pēc straujas devas palielināšanas.

Nātrija valproāta ilgtermiņa terapijas laikā kopā ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem, īpaši fenitoīnu, var rasties smadzeņu bojājuma (encefalopātija) pazīmes: palielināts lēkmju daudzums, gurdenums, stupors, muskuļu vājums (muskuļu hipotonija) un smagas vispārējās izmaiņas EEG.

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži: kurlums (daļēji neatgriezenisks).

Nav zināms: troksnis ausīs.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: asiņošana (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Retāk: vaskulīts.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk: izsvīdums pleiras dobumā.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: slikta dūša.

Bieži: vemšana, smaganu bojājumi (galvenokārt smaganu hiperplāzija), stomatīts, caureja, īpaši terapijas sākumā, diskomforts augšējā vēdera daļā, kas parasti mazinājās pēc dažām dienām, neskatoties uz terapijas turpināšanu.

Retāk: aizkuņģa dziedzera bojājumi, dažreiz ar letālu iznākumu (skatīt 4.4. apakšpunktu), pastiprināta siekalošanās (īpaši terapijas sākumā).

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži: no devas neatkarīgi, nopietni(dažkārt izraisot nāvi) aknu bojājumi. Aknu bojājumu risks ir ievērojami palielināts bērniem, īpaši kombinētas terapijas gadījumā ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: paaugstinātas jutības reakcijas, pārejoša un/vai no devas atkarīga matu izkrišana, nagu bojājumi.

Retāk: angioedēma, izsitumi, matu izmaiņas (piemēram, izmaiņas matu struktūrā, matu krāsas izmaiņas, patoloģiska matu augšana).

Reti: toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms, erythema multiforme, zāļu izraisīti izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS sindroms).

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Pacientiem ilgstošas terapijas gadījumā ar valproiskābi ir bijuši ziņojumi par pazeminātu kaulu blīvumu (no osteoporozes līdz patoloģiskam lūzumam). Mehānisms, kā valproiskābe ietekmē kaulu vielmaiņu, nav noteikts.

Reti: sistēmiskā sarkanā vilkēde, rabdomiolīze (apakšpunktu 4.4. apakšpunktu).

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži: urīna nesaturēšana.

Retāk: nieru mazspēja.

Reti: enurēze, tubulointersticiālais nefrīts, atgriezeniskā Fankona sindroma (metaboliskā acidoze, fosfatūrija, aminoacidūrija, glikozūrija), mehānisms vēl nav noteikts.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Bieži: dismenoreja.

Retāk: amenoreja.

Reti: vīriešu neauglība, paaugstināts testosterona līmenis un policistiskas olnīcas.

Iedzimtas, pārmantotās un ģenētiskas izcelsmes traucējumi

Iedzimtas malformācijas un attīstības traucējumi (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk: hipotermija, nenozīmīgas perifērās tūskas gadījumi.

Izmeklējumi

Reti: valproiskābe var samazināt vismaz viena koagulācijas faktora koncentrāciju un inhibēt trombocītu agregācijas sekundāro fāzi un tādējādi pagarināt asiņošanas laiku. Tas var ietekmēt koagulācijas testa rezultātus (piemēram, paildzināt protrombīna laiku, aktivētā parciālā tromboplastīna laiku, trombīna laiku vai INR, skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu). Var rasties biotīna/biotinidāzes deficīts.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Izvērtējot intoksikāciju, vienmēr jāņem vēra multiplas intoksikācijas iespējamība, piemēram, vairāku zāļu lietošana pašnāvības mēģinājuma gadījumā.

Pie terapeitiskās koncentrācijas serumā (diapazonā no 40 līdz 100 mg/l) valproiskābei ir relatīvi zema toksicitāte. Pieaugušajiem un bērniem akūta valproiskābes toksicitāte, ja koncentrācija serumā pārsniedz 100 mg/l ir novērota reti. Literatūrā aprakstīti atsevišķi akūti un hroniski pārdozēšanas gadījumi ar letālu iznākumu.

Intoksikācijas simptomi

Intoksikācijas pazīmes ietver apjukuma stāvokli, miegainību vai komu, muskuļu vājumu, hiporefleksiju vai arefleksiju. Ir novērota mioze, elpošanas traucējumi, metaboliskā acidoze, hipoglikēmija, kardiovaskulārie traucējumi, hipotensija, cirkulatorais kolapss/šoks. Masīvas pārdozēšanas gadījumā ir bijuši atsevišķi nāves gadījumi.

Augsta koncentrācija serumā pieaugušajiem un bērniem izraisījusi patoloģiskus neiroloģiskus traucējumus, piemēram, pieaugošu noslieci uz krampjiem un uzvedības pārmaiņas. Ir ziņots par paaugstināta intrakraniālā spiediena gadījumiem, kas saistīti ar smadzeņu tūsku.

Nātrijs, ko satur valproāta līdzekļi, pēc pārdozēšanas var izraisīt hipernatriēmiju.

Pārdozēšanas ārstēšana

Specifisks antidots nav pieejams. Klīniskie pasākumi vērsti uz simptomu novēršanu. 12 stundas pēc pārdozēšanas var lietot aktivētu ogli vai veikt kuņģa skalošanu. Jākontrolē vitāli svarīgās organisma funkcijas, ja nepieciešams, jānodrošina balstterapija.

Hemodialīze un forsētā diurēze var efektīvi izvadīt to valproiskābes daļu asinīs, kas nav saistīta ar olbaltumvielām. Peritoneālā dialīze nav ļoti efektīva. Nav pietiekamas pieredzes par pilnīgu plazmas aizstāšanu un transfūzijas efektivitāti. Tāpēc ieteicama intensīva terapija bez īpašām detoksikācijas procedūrām, īpaši bērniem, kopā ar seruma koncentrācijas kontrolēšanu.

Dažos gadījumos naloksons, ievadīts intravenozi, ir efektīvs, lai novērstu samaņas zudumu. Hemodialīze un hemoperfūzija ir veiksmīgi lietota masveida pārdozēšanas gadījumos.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, taukskābju atvasinājumi. ATĶ kods: N03AG01

Valproiskābe ir pretepilepsijas līdzeklis, kura struktūra atšķiras no citiem pretkrampju līdzekļiem. Tiek uzskatīts, ka valproiskābes darbības mehānisms ir GABA izraisītas inhibīcijas pastiprināšanās, veicot presinaptisku ietekmi uz GABA metabolismu un/vai tiešu postsinaptisku iedarbību uz neironu membrānas jonu kanāliem.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas valproiskābe un tās nātrija sāls ātri un gandrīz pilnīgi absorbējas gastrointestinālajā traktā.

Laiks līdz maksimālajai zāļu koncentrācijai serumā ir atkarīgs no zāļu formas:

pēc nātrija valproāta ilgstošās darbības tabletes reizes devas lietošanas laiks līdz maksimālajai zāļu koncentrācijai ir 8,6 ± 2,0 stundas (vidējais ± SD). Ēdiens var palielināt absorbcijas ātrumu, bet nevar ietekmēt apjomu.

Izkliede

Vidējā terapeitiskā diapazona koncentrācija serumā ir 50 līdz 100 mg/l. Ja koncentrācija pārsniedz 100 mg/l, blakusparādības pastiprinās un var attīstīties intoksikācija. Līdzsvara koncentrācija serumā parasti tiek sasniegta 3 - 4 dienu laikā.

Valproiskābes koncentrācija cerebrospinālajā šķidrumā ir 10% no dominējošās koncentrācijas serumā.

Izkliedes tilpums atkarīgs no vecuma un parasti ir 0,13 līdz 0,23 l/kg ķermeņa masas, jaunākiem cilvēkiem - no 0,13 līdz 0,19 l/kg ķermeņa masas.

90 līdz 95% valproiskābes saistās ar plazmas olbaltumvielām, galvenokārt ar albumīnu. Lielākajām devām saistība ar olbaltumvielām samazinās. Gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar pavājinātu nieru vai aknu darbību saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām ir zemāka. Tomēr kopējā valproiskābes koncentrācija (brīva plus saistītā ar olbaltumvielām) var palikt būtībā nemainīga hipoproteinēmijas gadījumā, bet brīvā frakcija var samazināties metabolisma intensifikācijas dēļ.

Biotransformācija

Biotransformācija notiek glikuronizācijas, kā arī β- (beta-), ω- (omega-) un ω-1- (omega-1-) oksidācijas ceļā. Galvenais valproāta biotransformācijas ceļš ir glikuronizācija (aptuveni 40%), galvenokārt izmantojot UGT1A6, UGT1A9 un UGT2B7. Pēc nieru ekskrēcijas aptuveni 20% no lietotās devas izdalās ar urīnu kā glikuronīdu esteri. Ir vairāk nekā 20 metabolītu, un tie, kuri veidojas ar omega oksidāciju, tiek uzskatīti par hepatotoksiskiem. Mazāk nekā 5% no lietotās valproiskābes devas izdalās urīnā neizmainītā veidā.

Galvenais metabolīts ir 3-keto-valproiskābe, no kuras 3% līdz 60% izdalās ar urīnu. Pelēm šim metabolītam piemīt antikonvulsīva darbība, bet tā ietekme uz cilvēkiem joprojām ir neskaidra.

Atšķirībā no citiem pretepilepsijas līdzekļiem, valproiskābei nav aknu enzīmu inducējošas iedarbības, un tādējādi tā neveicina savu metabolismu.

Eliminācija

Valproiskābes plazmas koncentrācijas eliminācijas pusperiods veseliem brīvprātīgajiem visbiežāk ir no 12 līdz 16 stundām.

Kombinācijā ar citām zālēm (piemēram, primidonu, fenitoīnu, fenobarbitālu un karbamazepīnu), izvadīšanas pusperiods atkarībā no enzīmu indukcijas samazinās līdz 4 - 9 stundām. Jaundzimušajiem un bērniem vecumā līdz 18 mēnešiem izvadīšanas pusperiods ir no 10 līdz 67 stundām. Garākais eliminācijas pusperiods ir novērots tūlīt pēc piedzimšanas. Pēc 2 mēnešiem vērtības kļūst tuvākas pieaugušo vērtībām. Plazmas klīrenss palielinās, lietojot enzīmu inducējošus pretepilepsijas līdzekļus.

Linearitāte/nelinearitāte

Starp nātrija valproāta devu un seruma koncentrāciju ir gandrīz lineāra saistība.

Īpašas pacientu grupas

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem eliminācijas pusperiods ir ilgāks. Pārdozēšanas gadījumos ir novērots līdz 30 stundu garš izvadīšanas pusperiods.

Grūtniecības laikā aknu un nieru klīrenss palielinās, palielinoties izkliedes tilpumam trešajā trimestrī ar iespējamu koncentrācijas samazināšanos serumā, lietojot tādu pašu devu.

Jāatzīmē arī tas, ka grūtniecības laikā saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām mainās un palielinās brīvā (terapeitiski efektīvā) valproiskābes frakcija.

Placenta šķērsošana/izdalīšanās mātes pienā

Valproiskābe šķērso placentu un sasniedz augstāku koncentrāciju augļa serumā nekā mātes serumā.

Valproāts izdalās mātes pienā koncentrācijās no 1% līdz 10% no mātes seruma līmeņa.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Akūta toksicitāte

Nātrija valproāta akūtās toksicitātes pētījumi dažādās dzīvnieku sugās uzradīja LD50 vērtības no 1200 līdz 1600 mg/kg ķermeņa masas pēc iekšķīgas ievadīšanas un no 750 līdz 950 mg/kg ķermeņa masas pēc intravenozas ievadīšanas.

Hroniska toksicitāte

Hroniskas toksicitātes pētījumos žurkām devā no 250 mg/kg un suņiem no 90 mg/kg novēroja sēklinieku atrofiju (ductus deferens deģenerāciju un spermatoģenēzes nepietiekamību), plaušu un prostatas izmaiņas.

Mutagēna un kancerogēna iedarbība

Mutagenitātes testa rezultāti baktērijām, kā arī žurkām un pelēm bija negatīvi.

Ilgstoši pētījumi ir veikti ar žurkām un pelēm. Pastiprināti subkutānas fibrosarkomas gadījumi tika novēroti žurku tēviņiem, saņemot ļoti lielas devas.

Reproduktīvā toksicitāte

Pelēm, žurkām un trušiem tika pierādīts teratogēns efekts.

HIV replikācija

Noteikti pētījumi in vitro liecina, ka nātrija valproāts var stimulēt HIV replikāciju. Šī in vitro iedarbība ir neliela un atkarīga no izmantotajiem eksperimentālajiem modeļiem un/vai atsevišķām reakcijām attiecībā uz valproiskābi šūnu līmenī. Šo novērojumu klīniskās sekas nav zināmas. Neatkarīgi no tā, šie rezultāti būtu jāiekļauj, standarta veidā nosakot vīrusu slodzi HIV-pozitīviem pacientiem, kuri saņēmuši nātrija valproātu.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Kopovidons

Hipromeloze

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Tabletes apvalks:

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E 171)

Talks

Sojas lecitīns (E 322)

Ksantāna gumija

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.

Tabletes var uzglabāt tablešu trauciņā vienu nedēļu līdz 25 °C.

Pudelīte jātur cieši noslēgta, lai pasargātu no mitruma.

Iepakojuma veids un saturs

Dzintarkrāsas stikla pudelīte (III klase). Stikla pudelīte noslēgta ar uzskrūvējamu vāciņu.

Pudelītē ievietots apaļš, plakanas formas silīcija gelu saturošs adsorbents.

Iepakojuma lielums 100 tabletes.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Orion Corporation

Orionintie 1

FI-02200 Espoo

Somija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

Reģ.nr.: 07-0099

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 24. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 24. jūlijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

PAGE \* MERGEFORMAT 21