Coaxil

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Coaxil 12,5 mg apvalkotās tabletes

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 12,5 mg tianeptīna nātrija sāls (Tianeptinum natricum)

Palīgviela ar zināmu iedarbību: 24 mg saharozes

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Ovālas, baltas apvalkotās tabletes.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Coaxil ir indicēts šādu slimību ārstēšanai:

neirotiska un reaktīva depresija,

trauksmaini depresīvs stāvoklis ar psihosomatiskām, it sevišķi gastrointestinālām izpausmēm,

trauksmaini depresīvs stāvoklis alkoholiķiem, pārtraucot lietot alkoholu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušajiem ieteicamā deva ir pa 1 tabletei (12,5 mg) trīs reizes dienā (no rīta, pusdienā un vakarā) pirms ēšanas.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem (≥ 65 gadi) ar depresiju ir pierādīta tianeptīna efektivitāte un drošums (skatīt 5.1. apakšpunktu). Attiecībā uz vecumu devas pielāgošana nav nepieciešama.

Vājiem gados vecākiem pacientiem (< 55 kg) devai jābūt līdz 2 tabletēm dienā (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (Cl_CR< 19 ml/min) devai jābūt līdz 2 tabletēm dienā (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagu aknu cirozi (C pakāpe pēc Child Pugh skalas) devai jābūt ierobežotai līdz 2 tabletēm dienā (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Hroniskiem alkoholiķiem, kam ir viegla vai vidēji smaga ciroze vai arī tās nav, deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Tianeptīna drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, nav pierādīta. Dati nav pieejami (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai

Terapijas pārtraukšana

Jāizvairās no pēkšņas terapijas pārtraukšanas. Deva pakāpeniski jāsamazina 7–14 dienu laikā, lai samazinātu atcelšanas reakciju risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pašnāvība/pašnāvības domas vai slimības gaitas klīniska pasliktināšanās

Depresija ir saistīta ar paaugstinātu pašnāvības domu, paškaitējuma un pašnāvības (pašnāvnieciskas uzvedības) risku. Šis risks pastāv, iekams nav sasniegta nozīmīga remisija. Klīniska uzlabošanās var neiestāties dažu nedēļu laikā pēc ārstēšanas sākšanas, tāpēc pacienti līdz šādas uzlabošanās sasniegšanai rūpīgi jāuzrauga. Klīniskā pieredze liecina, ka agrīnā atveseļošanās posmā pašnāvības risks var palielināties.

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijusi pašnāvnieciska uzvedība vai pirms terapijas sākšanas bijušas izteiktas pašnāvības domas, ir lielāks pašnāvības domu vai pašnāvnieciskas uzvedības risks, un tāpēc ārstēšanas laikā viņi rūpīgi jāuzrauga. Placebo kontrolētu antidepresantu lietošanu ietverošu klīnisku pētījumu metaanalīze pieaugušajiem ar psihiskiem traucējumiem liecināja par paaugstinātu pašnāvnieciskas uzvedības risku pacientiem, kas bija jaunāki par 25 gadiem un tika ārstēti ar antidepresantiem, salīdzinot ar placebo lietotājiem. Šo zāļu lietošanas laikā, īpaši terapijas sākumā un devas maiņas laikā, pacienti (īpaši augstas riska grupas pacienti) rūpīgi jāuzrauga.

Pacienti (un viņu ģimenes locekļi un draugi) jābrīdina par nepieciešamību uzraudzīt, vai nenotiek klīniska pasliktināšanās, nerodas pašnāvnieciskas domas/uzvedība vai kādas patoloģiskas uzvedības pārmaiņas. Viņi jābrīdina, ka minēto simptomu rašanās gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

Tāpat kā jebkura psihotropā līdzekļa lietošanas laikā, lietojot tianeptīnu, ir jāizvairās no alkohola lietošanas.

Ja nepieciešama vispārējā narkoze, anesteziologs jāinformē par šo terapiju, un medikamenta lietošana jāpārtrauc 24 – 48 stundas pirms ķirurģiskās iejaukšanās.

Neatliekamā gadījumā operāciju var veikt bez medikamenta izvadīšanas perioda ievērošanas, veicot pacienta novērošanu operācijas laikā.

Nepārsniedziet ieteiktās devas.

Ļaunprātīga lietošana/atkarība un atcelšanas sindroms

Pacienti ar zāļu vai alkohola atkarību anamnēzē ļoti stingri jāuzrauga, lai novērstu jebkādu devas palielināšanu.

Pēc ārstēšanas ar tianeptīnu pārtraukšanas dažiem pacientiem tika novēroti atcelšanas simptomi. Novēroja šādus notikumus: trauksme, muskuļu sāpes, sāpes vēderā, bezmiegs, locītavu sāpes. Uzsākot ārstēšanu, pacients jāinformē par atcelšanas sindroma risku, pārtraucot zāļu lietošanu.

Ja ārstēšana ir jāpārtrauc, deva ir pakāpeniski jāsamazina 7 – 14 dienu laikā, lai samazinātu atcelšanas reakciju risku (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Kombinācija ar MAO inhibitoriem nav ieteicama: starp MAO inhibitoru terapiju un tianeptīna terapiju jābūt divas nedēļas ilgam medikamentu izvadīšanas periodam. Tianeptīnu nomainot uz MAO inhibitoru, nepieciešams tikai 24 stundas ilgs medikamenta izvadīšanas periods.

Hiponatriēmija

Lietojot tianeptīnu, ir ziņots par hiponatriēmiju, kas, iespējams, saistīta ar antidiurētiskā hormona nepietiekamas sekrēcijas sindromu (ADHNS). Lielākā daļa gadījumu ziņoti par gados vecākiem pacientiem, īpaši, ja nesenā anamnēzē ir bijis arī izmainīts šķidruma līdzsvars vai stāvoklis, kas to predisponē. Jāievēro piesardzība pacientiem ar paaugstinātu hiponatriēmijas risku, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem, pacientiem ar cirozi vai dehidratāciju, kā arī pacientiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus.

Sastāvā ir saharoze, tāpēc šīs zāles ir kontrindicētas pacientiem ar fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbcijas sindromu vai saharāzes-izomaltāzes deficītu (retas pārmantotas slimības).

Nātrija līmenis

Šo zāļu viena apvalkotā tablete satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Tianeptīnu nerekomendē lietot depresijas ārstēšanai pacientiem vecumā līdz 18 gadiem, jo tianeptīna efektivitāte un drošība šai vecuma grupā nav noteikta. Klīniskajos pētījumos ar citiem antidepresantiem bērniem un pusaudžiem salīdzinājumā ar placebo biežāk tika novērota pašnāvnieciska uzvedība (pašnāvības mēģinājumi un pašnāvības domas), naidīgums (dominējoša agresija, opozicionāla uzvedība un dusmas).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

NEVĒLAMAS KOMBINĀCIJAS

Ar neatgriezeniskajiem MAO inhibitoriem (iproniazīds): kardiovaskulāra kolapsa vai paroksismālas hipertensijas, hipertermijas, konvulsiju un nāves risks.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Peri- un postnatālajā pētījumā, lietojot devas, kas bija toksiskas žurku mātītēm, novēroja palielinātu augļa bojāejas biežumu pēc ieligzdošanās un mazuļu bojāeju postnatālajā periodā (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Dati par tianeptīna lietošanu sievietēm grūtniecības laikā ir ierobežoti (mazāk par 300 grūtniecības iznākumu) vai nav pieejami.

Tāpēc labāk nelietot tianeptīnu jebkurā grūtniecības posmā.

Visā grūtniecības laikā mātei vēlams saglabāt psihisko līdzsvaru. Ja šāda līdzsvara nodrošināšanai nepieciešams tianeptīns, grūtniecības laikā jāsāk vai jāturpina ārstēšana ar nepieciešamo zāļu devu un, ja iespējams, monoterapijas veidā, turklāt jāņem vērā molekulas farmakoloģiskās īpašības, uzraugot jaundzimušo.

Barošana ar krūti

Lietojot žurku mātītēm toksisku devu, tām novēroja disgalaktiju (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tricikliskie antidepresanti izdalās mātes pienā un tādēļ bērna barošana ar krūti ārstēšanas laikā nav ieteicama.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumā ar žurkām tika konstatēta samazināta reproduktivitāte (palielināts augļu bojāejas biežums pirms ieligzdošanās), lietojot mātītēm toksisku devu. (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Par cilvēkiem klīniskie dati nav pieejami.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus

Daži pacienti var novērot modrības samazināšanos. Šī iemesla dēļ šoferiem un mehānismu operatoriem ir jāatzīmē miegainības risks šo zāļu lietošanas laikā. Tādēļ terapijas sākumā ir aizliegts vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus, un šī perioda ilgums ir individuāls katram pacientam.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Lietošanas drošuma raksturojuma kopsavilkums

Klīniskos pētījumos ziņotās tianeptīna lietošanas blakusparādības ir vieglas. Pārsvarā tās bija slikta dūša, aizcietējums, vēdera sāpes, miegainība, galvassāpes, sausa mute un reibonis.

Blakusparādību saraksts tabulas veidā

Klīnisko pētījumu un/vai tianeptīna pēcreģistrācijas lietošanas laikā novērotas blakusparādības un tās sakārtotas atbilstoši šādam to sastopamības biežumam:

ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (≥1/100 000 līdz <1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu grupa

Sastopamības biežums

Vēlamais termins

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Anoreksija

Nav zināms*

Hiponatriēmija

Psihiskie traucējumi

Bieži

Nakts murgi

Retāk

Zāļu ļaunprātīga lietošana un atkarība, īpaši pacientiem līdz 50 gadu vecumam ar alkohola vai zāļu atkarību anamnēzē

Nav zināms*

Terapijas laikā ar tianeptīnu vai drīz pēc ārstēšanas pārtraukšanas ziņots par pašnāvniecisku domu vai pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Apjukums, halucinācijas

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Bezmiegs

Miegainība

Reibonis

Galvassāpes

Lipotīmija

Trīce

Nav zināms*

Ekstrapiramidāli traucējumi

Diskinēzija

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Tahikardija

Ekstrasistoles

Sāpes krūtīs

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Karstuma viļņi

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Aizdusa

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Gastralģija

Sāpes vēderā

Sausa mute

Slikta dūša

Vemšana

Aizcietējums

Meteorisms

Ādas bojājumi

Retāk

Makulopapulozi vai eritematozi izsitumi

Nieze

Nātrene

Nav zināms*

Akne

Izņēmuma gadījumos bullozs dermatīts

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Mialģija

Lumbalģija

Vispārēji traucējumi

Bieži

Astēnija

“Kamols kaklā”

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināms*

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Hepatīts, kas izņēmuma gadījumos var būt smags

* Pēcreģistrācijas lietošanas pieredze

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Tianeptīna pārdozēšanas pieredze (lielākais daudzums bija 2250 mg vienā reizē) parādījusi simptomus, kas ietver apjukumu, krampjus, miegainību, sausu muti un respiratoru distresu, pārsvarā tad, kad tianeptīns lietots kopā ar alkoholu.

Ārstēšana

Visos pārdozēšanas gadījumos ārstēšana jāpārtrauc un pacients rūpīgi jānovēro.

Kuņģa skalošanu var veikt, ja zāles iekšķīgi lietotas mazāk nekā 2 stundas pirms hospitalizācijas. Pēc šī laika intervāla var ievadīt aktivēto ogli,

kardio-respiratorās, metabolās un nieru funkcijas monitorēšana,

visu klīnisko izpausmju simptomātiska ārstēšana, īpaši mākslīgā elpināšana un metabolisku un nieru darbības traucējumu novēršana.

Nav zināms specifisks tianeptīna antidots.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi antidepresanti, ATĶ kods: N06AX14

Darbības mehānisms

Tianeptīns ir antidepresants. Tianeptīns ir triciklisks derivāts. Tianeptīnam piemīt atšķirīgas antidepresīvās īpašības kā references līdzeklim imipramīnam.

Tianeptīnam piemīt šādas īpašības, kas pierādītas pētījumos ar dzīvniekiem:

tianeptīns palielina piramidālo šūnu spontāno aktivitāti hipokampā un veicina to darbības atjaunošanos pēc funkcionālas inhibēšanas;

tianeptīns palielina serotonīna atpakaļ saistīšanos smadzeņu garozas un hipokampa neironos.

tianeptīnam in vitro nav konstatēta afinitāte pret monoamīnerģiskajiem receptoriem, un tas neinhibē 5-HT, NA vai DA saistīšanu. Tianeptīns var mainīt glutamāterģisko neironālo pārvadi sinapsēs.

Precīzs katra efekta devums antidepresanta aktivitātē nav zināms.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Lai vērtētu tianeptīna efektivitāti klīniskas depresijas ārstēšanā pieaugušajiem īstermiņā, veikti četri dubultmaskēti, ar placebo kontrolēti pētījumi, viens ar fiksētām devām (37,5 mg, 75 mg), divi ar iespējamu devas titrēšanu uz augšu vai leju (sākumdeva 37,5 mg, pēc tam - 25, 37,5 vai 50 mg) un viens pētījums gados vecākiem cilvēkiem (311 pacienti 65 gadu vecumā un vairāk, ~100 pacienti ārstēšanas grupā, tai skaitā ~ 20 pacienti vecumā virs 75 gadiem, katrā grupā) ar potenciālu devas palielinājumu saskaņā ar pacienta stāvokļa uzlabošanos pēc 2 ārstēšanas nedēļām (25 mg, pēc tam 25 mg vai 50 mg). Fiksētu un elastīgu devu pētījumos ar pieaugušajiem primārais mērķa kritērijs bija MADRS (Montgomery-Asberg Depression Rating Scale) kopējās indeksa vērtības izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli.

Abos elastīgu devu pētījumos ārstēšanas beigās (pēc 6 nedēļām) pierādīta būtiska tianeptīna iedarbība, bet ne fiksētas devas pētījumā. Vienā pētījumā izmantoja aktīvas kontroles zāles imipramīnu, un tajā tika konstatēts šī testa jutīgums.

Pētījumā gados vecākiem cilvēkiem (poteiciālās devas palielinājuma pētījums) pēc 8 ārstēšanas nedēļām tika parādīta nozīmīga tianeptīna efektivitāte pēc primārā mērķa kritērija - HAMD (Hamilton Depression Rating Scale) rādītāju izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem). Šajā pētījumā kā aktīva kontrole tika lietots escitaloprams, kas parādīja testa jutību.

Recidīva un slimības atkārtošanās profilakses pētījumā tika vērtēta antidepresanta efekta saglabāšanās. Pacienti, kuriem bija vērojama atbildes reakcija uz 6 nedēļas ilgo akūto ārstēšanu ar nemaskētā veidā lietotu tianeptīnu elastīgā dienas devā, kas bija no 2 līdz 4 tabletēm (no 25 līdz 50 mg dienā) pēc pētnieka ieskatiem, tika randomizēti, lai 16,5 turpmākos mēnešus saņemtu vai nu tianeptīnu, vai placebo. Tianeptīns bija būtiski pārāks par placebo (p<0,001) depresijas recidīva vai atkārtošanās profilaksē, vērtējot pēc laika līdz recidīvam vai atkārtotai saslimšanai. Recidīva sastopamība 6 mēnešus ilgās dubultmaskētās apsekošanas laikā bija tianeptīna un placebo grupā attiecīgi 6 % un 22 %. Recidīva vai slimības atkārtošanās sastopamība 18 mēnešus ilgās dubultmaskētās apsekošanas laikā bija attiecīgi 16 % un 36 %.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Uzsūkšanās kuņģa-zarnu traktā ir ātra un pilnīga, ēdiens to būtiski neietekmē.

Izkliede

Izkliede ir ātra, un aptuveni 94 % no zāļu devas saistās ar olbaltumvielām, galvenokārt ar albumīniem.

Biotransformācija

Tianeptīns plaši metabolizējas aknās, galvenokārt beta oksidācijas ceļā, bet ne ar CYP450 starpniecību. Tā galvenais metabolīts ir aktīvā pentānskābe (MC5), kuras iedarbība ir vājāka nekā tianeptīnam.

Eliminācija

Tianeptīna eliminācijai raksturīgs īss eliminācijas pusperiods (3 stundas), un lielākā daļa metabolītu izdalās ar urīnu.

Gados vecāki, ļoti veci un vāji pacienti

Gados vecākiem pacientiem pēc vienreizējas un atkārtotas tianeptīna lietošanas tā koncentrācija bija par 30 % lielāka, bet MC5 bija aptuveni divas reizes lielāka nekā gados jaunākiem cilvēkiem (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Ļoti veciem pacientiem (87 ± 5 gadi) un vājiem pacientiem (45 ± 9 kg) pēc vienreizējas tianeptīna lietošanas būtiski palielinājās tianeptīna un MC5 Cmax un AUC (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacienti ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR < 19 ml/min)

Tianeptīna farmakokinētika nemainās, taču MC5 AUC aptuveni dubultojas pēc zāļu vienreizējas vai atkārtotas lietošanas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacienti ar smagu aknu cirozi (C pakāpe, Child Pugh skala)

Pēc 12,5 mg devas lietošanas gan tianeptīna, gan MC5 AUC paaugstinās salīdzinājumā ar pieaugušiem pacientiem ar depresiju (skstīt 4.2. apakšpunktu).

Vieglākas cirozes gadījumā, piemēram, hroniskiem alkoholiķiem, ietekme uz farmakokinētiskajiem raksturlielumiem ir nebūtiska (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par genotoksicitāti un kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Fertilitātes standartpētījumā novēroja lielāku augļu bojāejas biežumu pēc ieligzdošanās, lietojot mātītei toksisku devu 45 mg/kg dienā (kas aptuveni 12 reižu pārsniedz cilvēkiem lietoto devu, pamatojoties uz ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL)). Tianeptīns nebija teratogēns žurkām un trušiem.

Peri- un postnatālās ietekmes pētījumā žurkām novēroja disgalaktiju mātītēm un palielinātu augļu bojāejas biežumu pēc ieligzdošanās un palielinātu mazuļu bojāejas biežumu postnatālajā periodā, lietojot mātītei toksisku devu 45 mg/kg dienā (kas aptuveni 12 reižu pārsniedz cilvēkiem lietoto devu, pamatojoties uz ĶVL).

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tablete:

Mannīts

Kukurūzas ciete

Talks

Magnija stearāts

Apvalks:

Etilceluloze

Gliceriloleāts

Polividons

Karboksimetilcelulozes nātrija sāls

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Saharoze

Polisorbāts 80

Nātrija hidrogēnkarbonāts

Baltais bišu vasks

Titāna dioksīds

Talks

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blisterplāksnītes (PVH/alumīnijs).

Kastītē pa 30 vai 90 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Les Laboratoires Servier

50, rue Carnot

92284 Suresnes cedex

Francija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

99-0384

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1999. gada 16. jūnijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 26. marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2019

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

PAGE 1

PAGE \* MERGEFORMAT 4

Version: 04-2019