Bicalutamide Teva

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Bicalutamide-Teva 150 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena tablete satur 150 mg bikalutamīda (Bicalutamidum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

katra tablete satur 99,75 mg laktozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes.

Baltas līdz pelēkbaltas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, kas marķētas ar „BCL” vienā pusē un gludas no otras puses.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Bicalutamide-Teva 150 mg ir indicēts pacientiem ar lokāli progresējošu priekšdziedzera vēzi pie

augsta slimības progresēšanas riska ārstēšanai monoterapijā vai adjuvantā terapijā pēc radikālas

prostatektomijas vai arī staru terapijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Bicalutamide-Teva 150 mg monoterapijas veidā ir indicēts arī pacientiem ar lokālu progresējošu prostatas vēzi bez metastāzēm, kuriem medicīniska kastrācija vai cita medicīniska iejaukšanās nav lietderīga vai nav piemērojama.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušiem vīriešiem, arī gados vecākiem pacientiem: viena 150 mg tablete iekšķīgi vienu reizi dienā.

Bicalutamide-Teva 150 mg jālieto nepārtraukti vismaz 2 gadus vai līdz slimības progresēšanai.

Īpašas populācijas

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem bikalutamīds var akumulēties pastiprināti (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Bikalutamīds ir kontrindicēts lietošanai bērniem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Bicalutamide-Teva 150 mg ir kontrindicēts sievietēm un bērniem (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Vienlaicīga terfenadīna, astemizola vai cisaprīda lietošana ar Bicalutamide-Teva ir kontrindicēta (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Terapija jāuzsāk ciešā ārsta uzraudzībā.

Bikalutamīds plaši metabolizējas aknās. Dati liecina, ka tā eliminācija var būt lēnāka pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, un tā rezultātā var attīstīties pastiprināta bikalutamīda akumulēšanās. Tāpēc Bicalutamide-Teva 150 mg ar piesardzību jālieto pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem.

Iespējamo aknu izmaiņu dēļ būtu jāapsver regulāra aknu funkcionālo testu noteikšana. Sagaidāms, ka lielākā daļa izmaiņu radīsies bikalutamīda terapijas pirmo sešu mēnešu laikā.

Lietojot bikalutamīdu 150 mg, smagi aknu bojājumi un aknu mazspēja novēroti reti un ir ziņojumi par letālu iznākumu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja izmaiņas ir smagas, bikalutamīda 150 mg terapija jāpārtrauc.

Pacientiem ar objektīvu slimības progresiju vienlaicīgi ar PSA paaugstināšanos, jāapsver Bicalutamide-Teva terapijas pārtraukšana.

Bikalutamīds inhibē citohromu P450 (CYP3A4), tādēļ jāievēro piesardzība, ja vienlaicīgi tiek nozīmētas zāles, kas galvenokārt metabolizējas ar CYP3A4 starpniecību (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Retos gadījumos tika novērota fotosensitivitātes reakcija pacientiem, kas lietoja 150 mg bikalutamīda. Pacientiem ir jāiesaka izvairīties no tiešas saules gaismas vai UV starojuma 150 mg bikalutamīda lietošanas laikā, kā arī jāapsver saules aizsarglīdzekļu lietošana. Gadījumos, kad fotosensitivitātes reakcija ir ilgstoša un/vai smaga, jāuzsāk atbilstoša simptomātiskā terapija.

Androgēnu deprivācijas terapijas dēļ var pagarināties QT intervāls.

Ārstiem pirms bikalutamīda parakstīšanas jānovērtē ieguvuma un riska attiecība, ieskaitot torsade de pointes rašanās iespējamību, pacientiem, kuriem novērota QT intervāla pagarināšanās vai pastāv tā riska faktori, un pacientiem, kuri lieto zāles, kas varētu pagarināt QT intervālu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Antiandrogēnu terapija var izraisīt morfoloģiskas izmaiņas spermatozoīdos. Lai arī bikalutamīda ietekme uz spermas morfoloģiju nav novērtēta un par šādām izmaiņām pacientiem, kuri lieto bikalutamīdu, nav ziņots, pacientiem un /vai viņu partneriem jāizmanto piemērota kontracepcija bikalutamīda terapijas laikā un 130 dienas pēc terapijas.

Ziņots par kumarīna antikoagulējošās iedarbības potencēšanu pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem bikalutamīda terapiju, kas var pagarināt protrombīna laiku un palielināt starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalised ratio). Daži gadījumi tika saistīti ar asiņošanas risku. Ieteicama protrombīna laika/INR cieša uzraudzība un antikoagulanta devas pielāgošanas apsvēršana (skatīt 4.5 un 4.8. apakšpunktu).

Palīgvielas

Laktoze

Šīs zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Nātrijs

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

In vitro pētījumos pierādīts, ka R-bikalutamīds ir CYP 3A4 inhibitors ar vājāk izteiktu nomācošo ietekmi uz CYP 2C9, 2C19 un 2D6 aktivitāti.

Lai gan klīniskie pētījumi, kuros lietots antipirīns kā citohroma P450 (CYP) aktivitātes marķieris, neuzrādīja zāļu mijiedarbības potenciālu ar bikalutamīdu, vidējā midazolāma iedarbība (AUC) pēc vienlaicīgas bikalutamīda lietošanas 28 dienas bija palielināta līdz pat 80%. Zālēm ar šauru terapeitisko indeksu šis pieaugums var būt nozīmīgs. Tāpēc vienlaicīga terfenadīna, astemizola vai cisaprīda lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu), un piesardzība jāievēro Bicalutamide-Teva vienlaicīgi lietojot ar tādām vielām kā ciklosporīns un kalcija kanālu blokatori. Šo zāļu deva var būt jāsamazina, īpaši tad, ja ir norādījumi par zāļu pastiprinātu vai nevēlamu iedarbību. Lietojot ciklosporīnu, ieteicams rūpīgi kontrolēt tā koncentrāciju plazmā un klīnisko stāvokli, ja tiek sākta vai pārtraukta terapija ar bikalutamīdu.

Piesardzība jāievēro, parakstot Bicalutamide-Teva vienlaicīgi ar citām zālēm, kas var inhibēt zāļu oksidāciju, piemēram, cimetidīnu vai ketokonazolu. Teorētiski tā rezultātā var paaugstināties bikalutamīda koncentrācija plazmā, kas teorētiski var pastiprināt blakusparādības.

In vitro pētījumos konstatēja, ka bikalutamīds var izstumt kumarīna tipa antikoagulantu, varfarīnu, no tā saistīšanās vietām ar olbaltumvielām. Ziņots par paaugstinātu varfarīna un citu kumarīna antikoagulantu iedarbību, tos lietojot vienlaicīgi ar bikalutamīdu. Tādēļ pacientiem, kuriem Bicalutamide-Teva 150 mg ir nozīmēts vienlaicīgi ar kumarīna antiokoagulantiem, ieteicama protrombīna laika/INR cieša uzraudzība un antikoagulanta devas pielāgošanas apsvēršana (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Tā kā androgēnu deprivācijas terapijas dēļ var pagarināties QT intervāls, tad vienlaicīga bikalutamīda un zāļu, par kurām zināms, ka tās pagarina QT intervālu, vai zāļu, kas var izraisīt torsade de pointes, tādu kā IA klases (piemēram, hinidīns, dizopiramīds) vai III klases (piemēram, amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds) antiaritmisko līdzekļu, metadona, moksifloksacīna, antipsihotisko līdzekļu u.c., lietošana rūpīgi jāizvērtē (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Bikalutamīds ir kontrindicēts sievietēm, un to nedrīkst lietot grūtnieces.

Barošana ar krūti

Bikalutamīds ir kontrindicēts barošanas ar krūti periodā.

Fertilitāte

Atgriezeniska vīrišķā dzimuma fertilitātes pazemināšanās ir novērota pētījumos ar dzīvniekiem (skatīt 5.3. apakšpunktu). Vīriešiem jāņem vērā pazeminātas fertilitātes vai neauglības periods.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Maz ticams, ka bikalutamīds pavājinās spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos iespējama miegainība. Pacientiem, kuriem novēro šo blakusparādību, jāievēro piesardzība.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Šajā apakšpunktā nevēlamās blakusparādības ir klasificētas sekojoši: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz ≤1/100), reti (≥1/10 000 līdz ≤1/1 000), ļoti reti (<1/10000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

1. tabula. Blakusparādību sastopamības biežums

Orgānu sistēma

Sastopamības biežums

Blakusparādība

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Bieži

Anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk

Paaugstināta jutība, angioedēma un nātrene

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Samazināta ēstgriba

Psihiskie traucējumi

Bieži

Samazināta dzimumtieksme, depresija

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Reibonis, miegainība

Sirds funkcijas traucējumi

Nav zināmi

QT intervāla pagarināšanās (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Karstuma viļņi

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk

Intersticiāla plaušu slimība^e (ziņots par letālu iznākumu)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Sāpes vēderā, aizcietējums, dispepsija, gāzu uzkrāšanās, slikta dūša

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži

Hepatotoksicitāte, dzelte, hipertransaminazēmija^a

Reti

Aknu mazspēja^d (ziņots par letālu iznākumu)

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži

Izsitumi

Bieži

Alopēcija, hirsutisms/matu ataugšana, sausa āda^c, nieze

Reti

Fotosensitivitātes reakcija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži

Hematūrija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti bieži

Ginekomastija un jutīgi krūšu dziedzeri^b

Bieži

Erektila disfunkcija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži

Astēnija

Bieži

Sāpes krūtīs, tūska

Izmeklējumi

Bieži

Ķermeņa masas pieaugums

^a Aknu izmaiņas retākos gadījumos ir smagas un tās bieži ir pārejošas, kas izzuda vai uzlabojās turpinot vai pārtraucot terapiju.

^b Vairumam pacientu, kuri saņem bikalutamīdu 150 mg monoterapijā rodas ginekomastija un/vai sāpes krūtīs.

Pētījumos šos simptomus kā nopietnus konstatēja līdz 5% pacientu. Ginekomastija var nepāriet spontāni, pārtraucot terapiju, īpaši pēc ilgstošas ārstēšanas.

^c Ņemot vērā EPC pētījumu kodēšanas nosacījumus, blakusparādības “sausa āda” kodētas zem COSTART termina “nieze”. Šī iemesla dēļ atsevišķs biežuma raksturojums bikalutamīda 150 mg devai nav noteikts, bet varētu pieņemt, ka tas ir tāds pats kā 50 mg devai.

^d Uzskaitītās blakusparādības atspoguļo zāļu pēcreģistrācijas perioda datus. Biežums noteikts pēc ziņoto blakusparādību par aknu mazspēju incidences ārstēšanas periodā ar 150mg EPC atvērtos pētījumos.

^e Uzskaitītās blakusparādības atspoguļo zāļu pēcreģistrācijas perioda datus. Biežums noteikts pēc ziņoto blakusparādību par intersticiālu pneimoniju incidences randominizētā ārstēšanas periodā ar 150 mg EPC pētījumos.

Paaugstināts protrombīna laiks/INR: pēcreģistrācijas uzraudzības periodā ziņots par kumarīna koagulantu un bikalutamīda mijiedarbību (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktā).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nav pieredzes par pārdozēšanu cilvēkiem. Nav specifiska antidota pārdozēšanas gadījumā; terapijai jābūt simptomātiskai.

Dialīze var nepalīdzēt, jo bikalutamīds plaši saistās ar proteīniem un nemainītā veidā nav konstatēts urīnā.

Jāveic vispārīgi atbalstoši pasākumi, tai skaitā regulāra dzīvībai svarīgu funkciju novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antiandrogēni līdzekļi

ATĶ kods: L02BB03

Darbības mehānisms

Bikalutamīds ir nesteroīds antiandrogēns bez citas endokrīnās iedarbības. Tas saistās ar androgēnu receptoriem, neizraisot gēnu ekspresiju, tādējādi nomācot androgēno stimulāciju. Šādas inhibīcijas rezultātā samazinās priekšdziedzera audzēju apjoms. Klīniski bikalutamīda lietošanas pārtraukšana dažiem pacientiem var izraisīt antiandrogēnu atcelšanas sindromu.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Bikalutamīdu 150 mg kā ārstēšanas līdzekli pacientiem ar lokalizētu (T1 – T2, N0 vai NX, M0) vai lokāli progresējošu (T3 – T4, jebkuru N, M0; T1 – T2, N+, M0) priekšdziedzera vēzi bez metastāzēm pētīja, veicot 3 ar placebo kontrolētu dubultmaskētu pētījumu kombinētu analīzi, ietverot 8113 pacientus, kuri saņēma bikalutamīdu kā neatliekamu hormonterapiju vai kā adjuvantu terapiju pēc radikālas prostatektomijas vai staru terapijas (galvenokārt distances staru terapijas). Vidēji pēc 9,7 gadus ilgas novērošanas 36,6% ar bikalutamīdu ārstēto pacientu un 38,17% placebo saņēmušo pacientu novēroja objektīvu slimības progresēšanu.

Objektīvas slimības progresēšanas riska samazināšanās ir novērota lielākajā daļā pacientu grupu, tomēr visnepārprotamākā riska samazināšanās tika novērota to pacientu vidū, kas pakļauti visaugstākajam riskam. Tādēļ klīnicisti var pieņemt, ka optimālā terapijas stratēģija attiecībā uz nelielam slimības progresēšanas riskam pakļautajiem pacientiem, īpaši adjuvantas terapijas gadījumā pēc radikālas prostatektomijas, var būt hormonterapijas atlikšana līdz brīdim, kad parādās slimības progresēšanas pazīmes.

Pēc vidēji 9,7 gadus ilgas novērošanas, kuras laikā pacientu mirstība bija 31,4%, kopējās dzīvildzes atšķirības nav novērotas (HR = 1,01; 95% ticamības intervāls 0,94 - 1,09). Tomēr pacientu apakšgrupu analīzē novērotas dažas tendences.

Kaplana-Meijera novērtējumi par pacientu ar lokāli progresējošu slimību dzīvildzi bez slimības progresēšanas un kopējo dzīvildzi ir apkopoti šādās tabulās.

2. tabula. Dzīvildze bez slimības progresēšanas pacientu apakšgrupā ar lokāli progresējošu slimību

Analizējamā populācija

Terapijas grupa

Gadījumu skaits (%) pēc 3 gadiem

Gadījumu skaits (%) pēc 5 gadiem

Gadījumu skaits (%) pēc 7 gadiem

Gadījumu skaits (%) pēc 10 gadiem

Piesardzīga nogaidīšana (n=657)

150 mg bikalutamīds

19,7%

36,3%

52,1%

73,2%

placebo

39,8%

59,7%

70,7%

79,1%

Staru terapija (n=305)

150 mg bikalutamīds

13,9%

33,0%

42,1%

62,7%

placebo

30,7%

49,4%

58,6%

72,2%

Radikāla prostatektomija (n=1719)

150 mg bikalutamīds

7,5%

14,4%

19,8%

29,9%

placebo

11,7%

19,4%

23,2%

30,9%

3. tabula. Kopējā dzīvildze pacientiem ar lokāli progresējošu slimību sadalījumā pēc terapijas apakšgrupas

Analizējamā populācija

Terapijas grupa

Gadījumu skaits (%) pēc 3 gadiem

Gadījumu skaits (%) pēc 5 gadiem

Gadījumu skaits (%) pēc 7 gadiem

Gadījumu skaits (%) pēc 10 gadiem

Piesardzīga nogaidīšana (n=657)

150 mg bikalutamīds

14,2%

29,4%

42,2%

65,0%

placebo

17,0%

36,4%

53,7%

67,5%

Staru terapija (n=305)

150 mg bikalutamīds

8,2%

20,9%

30,0%

48,5%

placebo

12,6%

23,1%

38,1%

53,3%

Radikāla prostatektomija (n=1719)

150 mg bikalutamīds

4,6%

10,0%

14,6%

22,4%

placebo

4,2%

8,7%

12,6%

20,2%

Pacientiem ar lokalizētu slimību, kuri lieto bikalutamīdu monoterapijā, nekonstatēja nozīmīgas atšķirības dzīvildzē bez slimības progresēšanas. Pacientiem ar lokalizētu slimību, kuri saņēma bikalutamīdu papildterapijā pēc staru terapijas (RA=0,98; 95 % TI 0,80 līdz 1,20) vai radikālu prostatektomiju (RA=1,03; 95 % TI 0,85 līdz 1,25), nenovēroja būtiskas kopējās dzīvildzes atšķirības. Pacientiem ar lokalizētu slimību, kuriem citkārt tiktu piemērota piesardzīga nogaidīšana, arī novēroja dzīvildzes samazināšanās tendenci (HR = 1,15; 95% TI 1,0 līdz 1,32). Ņemot vērā šo, ieguvuma/riska attiecība, lietojot bikalutamīdu, pacientiem ar lokalizētu slimību nav labvēlīga.

Bikalutamīda 150 mg efektivitāte, ārstējot pacientus ar lokāli progresējošu priekšdziedzera vēzi bez metastāzēm, kuriem ir indicēta tūlītēja kastrācija, tika novērtēta atsevišķā programmā, izmantojot divu pētījumu metaanalīzi, kas ietvēra 480 pirms tam neārstētus pacientus ar priekšdziedzera vēzi bez metastāzēm (M0). Pie 56 % mirstības un vidējā novērošanas ilguma 6,3 gadi, netika novērotas būtiskas dzīvildzes atšķirības starp bikalutamīda un kastrācijas grupu (riska attiecība = 1,05 [TI 0,81 līdz 1,36]); tomēr nav iespējams statistiski apstiprināt šo abu terapijas grupu vienlīdzību.

Divu klīnisko pētījumu, kas ietver 805 pacientus ar iepriekš neārstētu metastātisku (M1) slimību un sagaidāmo mirstību 43%, kombinētā analīze liecināja, ka ārstēšana ar 150 mg bikalutamīda attiecībā uz dzīvildzi, ir mazāk efektīva nekā kastrācija (riska attiecība=1,30 [TI 1,04 līdz 1,65]), ar skaitlisko atšķirību 42 dienas (6 nedēļas) sagaidāmajā laikā līdz nāvei 2 gadu vidējās dzīvildzes laikā.

Bikalutamīds ir racemāts ar antiandrogēnu iedarbību, kas piemīt gandrīz tikai R‑enantiomēram.

Pediatriskā populācija

Pētījumi pediatriskajā populācijā netika veikti (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Bikalutamīds labi uzsūcas pēc iekšķīgas lietošanas. Nav pierādīta klīniski būtiska uztura ietekme uz biopieejamību.

Izkliede

Bikalutamīds plaši saistās ar olbaltumvielām (racemāts 96 %, R-enantiomērs >99 %) un plaši metabolizējas (oksidācija un glikuronidācija). Metabolīti apmēram vienādās daļās izdalās caur nierēm un ar žulti.

Biotransformācija

S-enantiomērs izdalās ātri, salīdzinot ar R-enantiomēru, kura plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram viena nedēļa.

Katru dienu lietojot bikalutamīdu, R-enantiomēra uzkrāšanās plazmā ir aptuveni desmitkārtīga, kas pamatojama ar ilgo eliminācijas pusperiodu.

Līdzsvara stāvokļa R-enantiomēra koncentrācija plazmā ir apmēram 22 mikrogrami/ml, kas tika novērota, lietojot 150 mg bikalutamīda dienā. No kopējā enantiomēru daudzuma plazmā līdzsvara stāvoklī 99 % ir R‑enantiomērs.

Eliminācija

Klīniskā pētījumā vīriešiem, kuri saņēma 150 mg bikalutamīda, vidējā R-bikalutamīda koncentrācija spermā bija 4,9 mikrogrami/ml. Bikalutamīda daudzums, kas potenciāli var tikt nodots sievietei dzimumakta laikā, ir neliels, un ekstrapolējot atbilst apmēram 0,3 mikrogramiem/kg. Tas ir mazāks nekā nepieciešams, lai izraisītu izmaiņas laboratorijas dzīvnieku pēcnācējiem.

Īpašas pacientu grupas

R-enantiomēra farmakokinētiku neietekmē vecums, nieru darbības traucējumi, viegli līdz vidēji smagi aknu darbības traucējumi. Pierādīts, ka pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem R-enantiomērs no plazmas izdalās daudz lēnāk.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Bikalutamīds ir spēcīgs antiandrogēns receptoru antagonists un jauktas funkcijas oksidāžu enzīmu induktors dzīvniekiem. Izmaiņas mērķorgānos, tajā skaitā audzēja indukcija (Leydig šūnas, vairogdziedzeris, aknas), dzīvniekiem ir saistīta ar šīm aktivitātēm. Sēklinieku kanāliņu atrofija ir antiandrogēnu klasei raksturīga blakusparādība un tā tika novērota visām pārbaudītajām sugām. Sēklinieku atrofijas atgriezeniskumu novēroja 4 mēnešus pēc 6 mēnešus ilga pētījuma ar žurkām (lietojot devas, kas ir aptuveni 0,6 reizes lielākas par terapeitisko koncentrāciju cilvēkam ieteicamās devas 150 mg gadījumā). Atgriezeniskums netika novērots 24 nedēļas pēc 12 mēnešu pētījuma ar žurkām (lietojot devas, kas ir aptuveni 0,9 reizes lielākas par terapeitisko koncentrāciju cilvēkam ieteicamās devas 150 mg gadījumā). 12 mēnešus pēc atkārtotu devu pētījuma suņiem (lietojot devas, kas ir aptuveni 3 reizes lielākas par terapeitisko koncentrāciju cilvēkam ieteicamās devas 150 mg gadījumā) sēklinieku atrofijas sastopamība bija vienāda pētījumā iesaistītajiem un kontroles suņiem pēc 6 mēnešu atgūšanās perioda. Fertilitātes pētījumā (lietojot devas, kas ir aptuveni 0,6 reizes lielākas par terapeitisko koncentrāciju cilvēkam ieteicamās devas 150 mg gadījumā) žurku tēviņiem bija pagarināts veiksmīgas pārošanās laiks uzreiz pēc 11 nedēļu ilgas devu lietošanas; atgriezeniskumu novēroja 7 nedēļas pēc devu lietošanas pārtraukšanas.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Povidons

Kroskarmelozes nātrija sāls

Nātrija laurilsulfāts

Laktozes monohidrāts

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Apvalks

Hipromeloze

Polidekstroze

Titāna dioksīds

Makrogols 4000

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīgi PVH/PVDH/alumīnija folijas blisteri, kartona kastīte.

20, 28, 30, 40, 56, 60, 84, 90 un 100 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva Pharma B.V., Swensweg 5, 2031GA Haarlem, Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

08-0037

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2008. gada 13. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 22. decembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

10/2018

SASKAŅOTS ZVA 06-06-2019

PAGE \* MERGEFORMAT 1