Axetine 250 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Cefuroximum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
10-0629-03
10-0629
Medochemie Ltd., Factory C, Cyprus
23-OCT-15
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
250 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Medochemie Ltd., Cyprus
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Axetine 250 mg apvalkotās tabletes
Axetine 500 mg apvalkotās tabletes
Cefuroximum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Axetine un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Axetine lietošanas
Kā lietot Axetine
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Axetine
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Axetine un kādam nolūkam to lieto
Axetine ir antibiotisks līdzeklis, ko lieto pieaugušajiem un bērniem. Tas iedarbojas, iznīcinot baktērijas, kuras izraisa infekcijas. Tas pieder zāļu grupai, ko sauc par cefalosporīniem.
Axetine lieto, lai ārstētu infekcijas, kas skar:
rīkli;
deguna blakusdobumus;
vidusausi;
plaušas vai krūškurvi;
urīnceļus;
ādu un mīkstos audus.
Axetine var lietot arī:
Laima slimības (parazītu (ērču) pārnēsāta infekcija) ārstēšanai.
Jūsu ārsts var pārbaudīt, kāda veida mikroorganismi ir izraisījuši Jūsu infekciju, un ārstēšanas laikā kontrolēt, vai šie mikroorganismi ir jutīgi pret Axetine.
2. Kas Jums jāzina pirms Axetine lietošanas
Nelietojiet Axetine šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret cefuroksīma aksetilu, jebkuru cefalosporīnu grupas antibiotisko līdzekli vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums kādreiz bijusi smaga alerģiska (paaugstinātas jutības) reakcija pret jebkuru citu bēta laktāma grupas antibiotisko līdzekli (penicilīniem, monobaktāmiem un karbapenēmiem).
Ja Jums šķiet, ka kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, nelietojiet Axetine, iekams neesat konsultējies par to ar savu ārstu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Axetine lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Axetine lietošanas laikā jāpievērš uzmanība noteiktiem simptomiem, piemēram, alerģiskām reakcijām, sēnīšu (piemēram, piena sēnītes) infekcijām un smagai caurejai (pseidomembranozajam kolītam). Tas mazinās jebkādu sarežģījumu risku. Skatīt "Stāvokļi, kuriem Jums jāpievērš uzmanība" 4. punktā.
Ja Jums nepieciešams veikt asinsanalīzes
Axetine var ietekmēt analīžu rezultātus, nosakot cukura līmeni asinīs vai veicot asins skrīningu, ko sauc par Kūmbsa testu. Ja Jums nepieciešams veikt asinsanalīzes:
pastāstiet personai, kura ņem paraugus, ka Jūs lietojat Axetine.
Bērni
Axetine nav ieteicams lietot bērniem līdz 3 mēnešu vecumam, jo nav zināms šo zāļu drošums un efektivitāte šajā vecuma grupā.
Citas zāles un Axetine
Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, esat lietojis pēdējā laikā vai varētu lietot.
Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat:
zāles, kuras lieto skābes daudzuma samazināšanai kuņģī (piemēram, antacīdi, kurus izmanto grēmu ārstēšanai) – tās var ietekmēt Axetine iedarbību;
probenecīdu (izmanto podagras ārstēšanai);
iekšķīgi lietojamos antikoagulantus (asinis šķidrinošas zāles) – var ietekmēt dažu asins analīžu rezultātus, lietojot vienlaicīgi ar Axetine.
Axetine var samazināt pretapaugļošanās tablešu efektivitāti. Ja Jūs lietojat pretapaugļošanās tabletes, Axetine lietošanas laikā Jums jāizmanto arī kontracepcijas barjermetode (piemēram, prezervatīvi). Vaicājiet padomu savam ārstam.
Axetine kopā ar uzturu
Axetine jālieto pēc ēdienreizes. Tas padarīs ārstēšanos efektīvāku.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Jūsu ārsts izvērtēs ieguvumu no Jūsu ārstēšanas ar Axetine salīdzinājumā ar risku Jūsu bērnam.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Axetine var izraisīt reiboni un citas blakusparādības, kas samazina modrību. Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, ja Jūs nejūtaties labi.
3. Kā lietot Axetine
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā Jūsu ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Axetine tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
Tabletes nedrīkst sakošļāt vai sasmalcināt — tas var padarīt ārstēšanos mazāk efektīvu.
Ieteicamā deva
Pieaugušie
Ieteicamā Axetine deva ir 250 mg līdz 500 mg divas reizes dienā atkarībā no infekcijas smaguma pakāpes un veida.
Lietošana bērniem
Parastā Axetine deva ir 10 mg/kg (maksimāli līdz 125 mg) līdz 15 mg/kg (maksimāli līdz 250 mg) divas reizes dienā atkarībā no:
infekcijas smaguma pakāpes un veida.
Axetine nav ieteicams lietot bērniem līdz 3 mēnešu vecumam, jo nav zināms šo zāļu drošums un efektivitāte šajā vecuma grupā.
Atkarībā no slimības vai bērna reakcijas uz ārstēšanu, sākuma deva var tikt mainīta vai arī var būt nepieciešams vairāk nekā viens ārstēšanas kurss.
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, Jūsu ārsts var mainīt Jūsu devu. Ja tas attiecas uz Jums, konsultējieties ar savu ārstu.
Ja Jūs esat lietojis Axetine vairāk nekā noteikts
Ja Jūs esat lietojis pārāk daudz Axetine, Jums var būt iespējami neiroloģiski traucējumi, it īpaši, palielināts krampju rašanās risks.
Nekavējieties. Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu. Ja iespējams, parādiet viņiem Axetine iepakojumu.
Ja Jūs esat aizmirsis lietot Axetine
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Vienkārši lietojiet nākamo devu ierastajā laikā.
Ja Jūs pārtraucat lietot Axetine
Nepārtrauciet lietot Axetine, iepriekš nekonsultējoties ar savu ārstu.
Ir svarīgi, lai Jūs veiktu pilnu ārstēšanas kursu ar Axetine. Nepārtrauciet zāļu lietošanu, ja vien tā rīkoties neiesaka Jūsu ārsts, pat ja Jūs jūtaties labāk. Ja Jūs neveiksiet pilnu ārstēšanas kursu, infekcija var atjaunoties.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Stāvokļi, kuriem Jums jāpievērš uzmanība
Nelielam skaitam cilvēku, kuri lieto Axetine, rodas alerģiska reakcija vai potenciāli nopietna ādas reakcija.
Šo reakciju simptomi var būt šādi:
smaga alerģiska reakcija. Pie pazīmēm pieder reljefi niezoši izsitumi, pietūkums, dažkārt sejas vai mutes apvidū, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu;
izsitumi uz ādas, kas var veidot pūšļus un izskatās kā mazi mērķi (centrā tumšs plankums, ko apņem bālāka zona ar tumšu gredzenu gar malu);
plaši izplatīti izsitumi ar pūšļu veidošanos un ādas lobīšanos (tās var būt Stīvensa - Džonsona sindroma vai toksiskas epidermas nekrolīzes pazīmes).
Citi traucējumi, kuriem jāpievērš uzmanība Axetine lietošanas laikā:
sēnīšu infekcija. Tādas zāles kā Axetine var izraisīt rauga sēnīšu (Candida) pārmērīgu savairošanos organismā, kā rezultātā var rasties sēnīšu infekcijas (piemēram, piena sēnīte). Šīs blakusparādības rašanās iespējamība ir lielāka, ja Axetine tiek lietots ilgstoši;
smaga caureja (pseidomembranozais kolīts). Tādas zāles kā Axetine var izraisīt resnās zarnas iekaisumu, izraisot smagu caureju, parasti ar asins un gļotu piejaukumu, sāpes vēderā, drudzi;
Jariša-Herkshaimera reakcija. Lietojot Axetine Laima slimības ārstēšanai, dažiem pacientiem var rasties paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis), drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes un izsitumi uz ādas. Šo stāvokli pazīst ar nosaukumu Jariša-Herkshaimera reakcija. Simptomi parasti ilgst no dažām stundām līdz vienai dienai.
Ja Jums rodas jebkurš no šiem simptomiem, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai medmāsu.
Biežas blakusparādības
Tās var rasties mazāk nekā 1 cilvēkam no 10:
sēnīšu infekcijas (piemēram, Candida infekcijas);
galvassāpes;
reibonis;
caureja;
slikta dūša;
sāpes vēderā.
Biežas blakusparādības, kuras novērojamas, veicot asinsanalīzes:
palielināts noteikta veida balto asins šūnu skaits (eozinofīlija);
palielināts aknu enzīmu daudzums.
Retākas blakusparādības
Tās var rasties mazāk nekā 1 cilvēkam no 100:
vemšana;
izsitumi uz ādas.
Retākas blakusparādības, kuras novērojamas, veicot asinsanalīzes:
samazināts trombocītu (šūnu, kuras palīdz asinīm sarecēt) skaits asinīs;
samazināts balto asins šūnu skaits;
pozitīvs Kūmbsa testa rezultāts.
Citas blakusparādības
Ļoti nelielam skaitam pacientu ir radušās citas blakusparādības, taču precīzs to sastopamības biežums nav zināms:
smaga caureja (pseidomembranozais kolīts);
alerģiskas reakcijas;
ādas reakcijas (arī smagas);
paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis);
acu baltumu vai ādas dzelte;
aknu iekaisums (hepatīts).
Blakusparādības, kuras novērojamas, veicot asinsanalīzes:
pārāk strauja sarkano asins šūnu noārdīšanās (hemolītiskā anēmija).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Axetine
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes pēc „EXP:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Nelietojiet Axetine, ja tabletes ir salūzušas vai arī redzamas citas bojājuma pazīmes.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet savam farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Axetine satur
Aktīvā viela ir cefuroksīms.
Axetine 250 mg tabletes satur 250 mg cefuroksīma (cefuroksīma aksetila veidā).
Axetine 500 mg tabletes satur 500 mg cefuroksīma (cefuroksīma aksetila veidā).
Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, bezūdens koloidālais silīcija dioksīds, kroskarmelozes nātrija sāls, nātrija laurilsulfāts, hidrogenēta augu eļļa, hidroksipropilmetilceluloze (Methocels E5), propilēnglikols, titāna dioksīds (E171) un talks.
Axetine ārējais izskats un iepakojums
Axetine 250 mg: baltas, kapsulas formas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē, kuru izmērs ir 8 mm x 14 mm. Tableti var sadalīt vienādās devās.
Axetine 500 mg: baltas, kapsulas formas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs, kuru izmērs ir 9 mm x 19 mm. Tableti var sadalīt vienādās devās.
Axetine tabletes ir pieejamas baltos, gaismas necaurlaidīgos Al/PVH/PVDH vai Al/Al blisteros.
Pieejamie iepakojumi ir:
Blisteri: 1×10 tabletes, 2×7 tabletes, 2×10 tabletes, 3×10 tabletes vai 5×10 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Medochemie Ltd., 1-10 Constantinoupoleos street, 3011 Limassol, Kipra
Ražotājs
Medochemie Ltd., Factory C, Mich. Erakleous Str, Ayios Athanasios Industrial Area, Limassol, Kipra
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2018.gada martā.
SASKAŅOTS ZVA 14-06-2018
EQ EQ 10-0629/IA/010
10-0630/IA/010
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Axetine 250 mg apvalkotās tabletes
Axetine 500 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Axetine 250 mg tabletes satur 250 mg cefuroksīma (Cefuroximum) (cefuroksīma aksetila veidā).
Axetine 500 mg tabletes satur 500 mg cefuroksīma (Cefuroximum) (cefuroksīma aksetila veidā).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Axetine 250 mg: baltas, kapsulas formas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē, kuru izmērs ir 8 mm x 14 mm. Tableti var sadalīt vienādās devās.
Axetine 500 mg: baltas, kapsulas formas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs, kuru izmērs ir 9 mm x 19 mm. Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Cefuroksīma aksetils ir indicēts zemāk minēto infekciju ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem no 3 mēnešu vecuma (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu):
akūts streptokoku izraisīts tonsilīts un faringīts;
akūts bakteriāls sinusīts;
akūts vidusauss iekaisums;
akūts hroniska bronhīta paasinājums;
cistīts;
pielonefrīts;
nekomplicētas ādas un mīksto audu infekcijas;
Laima slimība agrīnā fāzē.
Jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par antibakteriālo līdzekļu pareizu lietošanu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Parasti ārstēšanas kursa ilgums ir septiņas dienas (var būt robežās no piecām līdz desmit dienām).
Pieaugušie
1. tabula. Pieaugušie
Indikācija
Deva
Akūts tonsilīts un faringīts, akūts bakteriāls sinusīts
250 mg divas reizes dienā
Akūts vidusauss iekaisums
500 mg divas reizes dienā
Akūts hroniska bronhīta paasinājums
500 mg divas reizes dienā
Cistīts
250 mg divas reizes dienā
Pielonefrīts
250 mg divas reizes dienā
Nekomplicētas ādas un mīksto audu infekcijas
250 mg divas reizes dienā
Laima slimība
500 mg divas reizes dienā 14 dienas (robežās no 10 līdz 21 dienai)
Pediatriskā populācija
Bērni (≥ 40 kg): devas ir tādas pašas kā pieaugušajiem)
2. tabula. Bērni (<40 kg)
Indikācija
Deva
Akūts tonsilīts un faringīts, akūts bakteriāls sinusīts
10 mg/kg divas reizes dienā, maksimāli 125 mg divas reizes dienā
Bērni no divu gadu vecuma ar vidusauss iekaisumu vai — atbilstošā gadījumā — ar smagākām infekcijām
15 mg/kg divas reizes dienā, maksimāli 250 mg divas reizes dienā
Cistīts
15 mg/kg divas reizes dienā, maksimāli 250 mg divas reizes dienā
Pielonefrīts
15 mg/kg divas reizes dienā, maksimāli 250 mg divas reizes dienā 10 līdz 14 dienas
Nekomplicētas ādas un mīksto audu infekcijas
15 mg/kg divas reizes dienā, maksimāli 250 mg divas reizes dienā
Laima slimība
15 mg/kg divas reizes dienā, maksimāli 250 mg divas reizes dienā 14 dienas (10 – 21 dienu)
Nav pieredzes par cefuroksīma aksetila lietošanu bērniem līdz 3 mēnešu vecumam.
Devām, kuras nav realizējamas ar Axetine tabletēm, jālieto citas cefuroksīmu saturošas zāļu formas.
Cefuroksīma aksetila tabletes un cefuroksīma aksetila suspensija iekšķīgai lietošanai nav bioekvivalentas un nav savstarpēji aizvietojamas, lietojot vienādu miligramos izteiktu daudzumu (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Cefuroksīma aksetila drošums un efektivitāte pacientiem ar nieru mazspēju nav pierādīta.
Cefuroksīms galvenokārt tiek izvadīts no organisma caur nierēm. Pacientiem ar izteiktiem nieru darbības traucējumiem ieteicams samazināt cefuroksīma devu, lai kompensētu tā lēnāku izvadīšanu no organisma. Cefuroksīmu var efektīvi izvadīt no organisma dialīzes ceļā.
3. tabula. Ieteicamās Axetine devas nieru darbības traucējumu gadījumā
Kreatinīna klīrenss
T1/2 (stundas)
Ieteicamā deva
≥ 30 ml/min/1,73 m2
1,4 – 2,4
Deva nav jāpielāgo (divas reizes dienā lieto standarta devu 125 līdz 500 mg)
10 – 29 ml/min/1,73 m2
4,6
Ik pēc 24 stundām lieto standarta individuālo devu
< 10 ml/min/1,73 m2
16,8
Ik pēc 48 stundām lieto standarta individuālo devu
Pacienti, kuriem veic hemodialīzi
2 – 4
Kārtējā standarta individuālā deva jālieto katras dialīzes sesijas beigās
Aknu darbības traucējumi
Nav pieejami dati par pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Tā kā cefuroksīms no organisma tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm, paredzams, ka aknu darbības traucējumu gadījumā netiks ietekmēta cefuroksīma farmakokinētika.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
Lai panāktu optimālu uzsūkšanos, Axetine tabletes jālieto pēc ēšanas.
Axetine tabletes ir apvalkotas un tās nevajadzētu sasmalcināt to izteikti rūgtās garšas dēļ.
Bērniem var lietot citas cefuroksīma aksetilu saturošas zāļu formas.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Diagnosticēta paaugstinātu jutību pret cefalosporīnu grupas antibiotiskajiem līdzekļiem.
Smaga paaugstinātas jutības reakcija (piemēram, anafilaktiska reakcija) anamnēzē pret jebkurām citām bēta laktāma antibakteriālo līdzekļu grupas zālēm (penicilīni, monobaktāmi un karbapenēmi).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Paaugstinātas jutības reakcijas
Īpaša piesardzība jāievēro attiecībā uz pacientiem, kuriem ir bijusi alerģiska reakcija pret penicilīnu grupas antibiotiskajiem līdzekļiem vai citām bēta laktāma grupas antibiotiskajiem līdzekļiem, jo pastāv krusteniska jutīguma risks. Tāpat kā visu bēta laktāma grupas antibakteriālo līdzekļu lietošanas gadījumā, ziņots par nopietnām un dažkārt letālām paaugstinātas jutības reakcijām. Smagas paaugstinātas jutības reakcijas gadījumā ārstēšana ar cefuroksīmu nekavējoties jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoši neatliekamās palīdzības pasākumi.
Pirms ārstēšanas uzsākšanas jānoskaidro, vai pacientam ir bijušas smagas paaugstinātas jutības reakcijas pret cefuroksīmu, citiem cefalosporīnu grupas līdzekļiem vai jebkuru citu bēta laktāma grupas līdzekli. Jāievēro piesardzība, ja cefuroksīmu lieto pacientiem, kuriem anamnēzē bijusi paaugstināta jutība pret citiem bēta laktāma grupas līdzekļiem, bet ne smagā formā.
Jariša-Herkshaimera reakcija
Pēc cefuroksīma aksetila terapijas, ārstējot Laima slimību, ir novērota Jariša-Herkshaimera (Jarisch-Herxheimer) reakcija. Tā rodas tieši no cefuroksīma aksetila baktericīdās iedarbības uz baktērijām, kuras izraisa Laima slimību, Borrelia burgdorferi spirohetām. Pacientiem jāizskaidro, ka tās ir bieži sastopamas un parasti pašierobežojošas sekas, ārstējot Laima slimību ar antibiotiskajiem līdzekļiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pārmērīga nejutīgu mikroorganismu savairošanās
Tāpat kā lietojot citus antibiotiskos līdzekļus, cefuroksīma aksetila lietošana var izraisīt pārmērīgu Candida savairošanos. Ilgstoša šo zāļu lietošana var izraisīt arī citu pret tām nejutīgu mikroorganismu (piemēram, enterokoku un Clostridium difficile) pārmērīgu savairošanos, kuras dēļ var būt nepieciešams pārtraukt ārstēšanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Saistībā ar gandrīz visu antibakteriālo līdzekļu, tajā skaitā cefuroksīma, lietošanu ir ziņots par antibiotisko līdzekļu izraisītu pseidomembranozo kolītu, un tā smaguma pakāpe var būt robežās no vieglas līdz dzīvībai bīstamai. Šī diagnoze jāapsver pacientiem, kuriem cefuroksīma lietošanas laikā vai pēc tās ir caureja (skatīt 4.8. apakšpunktu). Jāapsver cefuroksīma terapijas pārtraukšana un īpaša ārstēšana, kas paredzēta Clostridium difficile infekcijas gadījumā Nedrīkst lietot zāles, kuras nomāc zarnu peristaltiku.
Mijiedarbība ar diagnostiskajiem testiem
Ar cefuroksīma lietošanu saistītais pozitīvais Kūmbsa testa rezultāts var traucēt asins savietojamības testu veikšanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Tā kā ferrocianīda testā iespējams kļūdaini negatīvs rezultāts, pacientiem, kuri lieto cefuroksīma aksetilu, glikozes līmeņa asinīs noteikšanai ieteicams izmantot vai nu glikozes oksidāzes, vai heksokināzes metodes.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Zāles, kas samazina kuņģa skābumu, var izraisīt samazinātu cefuroksīma aksetila biopieejamību salīdzinājumā ar to, kāda novērojama, lietojot tukšā dūšā, un tās var samazināt labākas uzsūkšanās efektu pēc ēšanas.
Cefuroksīma aksetils var ietekmēt zarnu mikrofloru, izraisot samazinātu estrogēnu atpakaļuzsūkšanos un kombinēto iekšķīgi lietojamo kontracepcijas līdzekļu efektivitātes samazināšanos.
Cefuroksīma tiek izvadīts no organisma glomerulārās filtrācijas un tubulārās sekrēcijas rezultātā. Nav ieteicama lietošana vienlaicīgi ar probenecīdu. Vienlaicīga probenecīda lietošana būtiski palielina cefuroksīma maksimālo koncentrāciju, laukumu zem koncentrācijas serumā un laika līknes, kā arī eliminācijas pusperiodu.
Vienlaicīga iekšķīgi lietojamo antikoagulantu lietošana var izraisīt starptautiskās normalizētās attiecības (International Normalised Ratio - INR) vērtības paaugstināšanās.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav pietiekamu datu par cefuroksīma lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrija vai augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību. Axetine grūtniecēm drīkst nozīmēt tikai tādā gadījumā, ja ieguvums pārsniedz risku.
Barošana ar krūti
Cefuroksīms cilvēkiem nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Lietojot terapeitiskās devas, blakusparādības nav sagaidāmas, lai gan nevar izslēgt caurejas un gļotādas sēnīšu infekcijas risku. Šīs ietekmes dēļ var būt jāpārtrauc bērna barošana ar krūti. Jāņem vērā sensibilizācijas iespējamība. Cefuroksīmu zīdīšanas periodā drīkst lietot tikai pēc tam, kad atbildīgais ārsts izvērtējis ieguvuma un riska attiecību.
Fertilitāte
Nav datu par cefuroksīma aksetila ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem. Reproduktīvajos pētījumos ar dzīvniekiem ietekme uz fertilitāti nav novērota.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu cefuroksīma ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, tā kā šīs zāles var izraisīt reiboni, pacienti jābrīdina, ka vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, jābūt piesardzīgiem.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Biežākās blakusparādības ir pārmērīga Candida savairošanās, eozinofīlija, galvassāpes, reibonis, kuņģa – zarnu trakta darbības traucējumi un pārejoša aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās.
Zemāk uzskaitīto blakusparādību sastopamības biežuma kategorijas ir aptuveni prognozētās, jo vairumam blakusparādību sastopamības biežuma aprēķināšanai piemēroti dati (piemēram, no placebo kontrolētiem pētījumiem) nebija pieejami. Turklāt ar cefuroksīma aksetilu saistīto blakusparādību sastopamības biežums var ievērojami atšķirties atkarībā no indikācijas.
Lai noteiktu blakusparādību biežumu, sākot no ļoti biežām līdz retām, tika izmantoti dati no plaša mēroga klīniskajiem pētījumiem. Visām pārējām blakusparādībām (tas ir, blakusparādībām, kuras rodas <1/10 000 gadījumiem) sastopamības biežuma kategorijas galvenokārt tika noteiktas, izmantojot pēcreģistrācijas datus un drīzāk attiecas uz ziņošanas biežumu nevis patieso sastopamības biežumu. Dati no placebo kontrolētiem pētījumiem nebija pieejami. Gadījumos, kad sastopamības biežums aprēķināts pēc klīnisko pētījumu datiem, tie bija dati par blakusparādībām, kuras saistītas ar zālēm (pētnieka vērtējumā). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Ar ārstēšanu saistītās blakusparādības (visu smaguma pakāpju) tālāk uzskaitītas atbilstoši MedDRA organisma orgānu sistēmas grupām, sastopamības biežumam un smaguma pakāpei. Blakusparādību sastopamības biežuma klasifikācijai izmantoti šādi apzīmējumi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Orgānu sistēmas grupa
Bieži
Retāk
Nav zināmi
Infekcijas un infestācijas
Pārmērīga Candida savairošanās
Pārmērīga Clostridium difficile savairošanās
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Eozinofīlija
Pozitīvs Kūmbsa testa rezultāts,
trombocitopēnija, leikopēnija (dažkārt izteikta)
Hemolītiska anēmija
Imūnās sistēmas traucējumi
Zāļu izraisīts drudzis, seruma slimība, anafilakse, Jariša-Herkshaimera reakcija
Nervu sistēmas traucējumi
Galvassāpes, reibonis
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Caureja, slikta dūša, sāpes vēderā
Vemšana
Pseidomembranozais kolīts (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Pārejoša aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās
Dzelte (galvenokārt holestātiska), hepatīts
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi uz ādas
Nātrene, nieze, erythema multiforme, Stīvensa - Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze (ekzantematozā nekrolīze) (skatīt “Imūnās sistēmas traucējumi”), angioedēma
Atsevišķu blakusparādību apraksts
Cefalosporīnu grupas līdzekļiem ir tendence absorbēties uz sarkano asins šūnu membrānas virsmas un reaģēt ar antivielām, kuras vērstas pret šīm zālēm, izraisot pozitīvu Kūmbsa testa reakciju (kas var ietekmēt asins savietojamības pārbaudes) un — ļoti reti — hemolītisku anēmiju.
Ir novērota pārejoša aknu enzīmu līmeņa serumā paaugstināšanās, kas parasti ir atgriezeniska.
Pediatriskā populācija
Cefuroksīma aksetila drošuma profils bērniem atbilst drošuma profilam pieaugušajiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Pārdozēšana var izraisīt neiroloģiskas sekas, tajā skaitā encefalopātiju, krampjus un komu. Pārdozēšanas simptomi var rasties, ja pacientiem ar nieru darbības traucējumiem netiek veikta atbilstoša devas samazināšana (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Terapija
Cefuroksīma koncentrāciju serumā var samazināt ar hemodialīzes un peritoneālās dialīzes palīdzību.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Pretmikrobu līdzekļi sistēmiskai lietošanai, otrās paaudzes cefalosporīni.
ATĶ kods: J01DC02
Darbības mehānisms
Cefuroksīma aksetils enzīmu esterāžu ietekmē tiek hidrolizēts līdz aktīvajam antibiotiskajam līdzeklim - cefuroksīmam.
Cefuroksīms pēc saistīšanās pie penicilīnus saistošajām olbaltumvielām (PSO) inhibē baktēriju šūnu sieniņu sintēzi. Tā rezultātā tiek pārtraukta šūnu sieniņu (peptidoglikānu) biosintēze, kas izraisa baktēriju šūnu līzi un bojāeju.
Rezistences mehānisms
Baktēriju rezistence pret cefuroksīmu var būt saistīta ar vienu vai vairākiem no tālāk aprakstītajiem mehānismiem:
hidrolīze bēta laktamāžu ietekmē, tajā skaitā (bet ne tikai) plaša spektra bēta laktamāžu (extended spectrum beta-lactamases; ESBL) un AmpC enzīmu, kas noteiktām aerobu grampozitīvo baktēriju sugām var būt inducēti vai stabili nomākti, ietekmē;
samazināta penicilīnus saistošo olbaltumvielu afinitāte pret cefuroksīmu;
ārējās membrānas necaurlaidība, kas ierobežo cefuroksīma piekļuvi penicilīnus saistošajām olbaltumvielām gramnegatīvās baktērijās;
baktēriju izplūdes sūkņi.
Paredzams, ka mikroorganismi, kam ir iegūta rezistence pret citiem injicējamiem cefalosporīnu grupas līdzekļiem, būs rezistenti pret cefuroksīmu. Atkarībā no rezistences mehānisma mikroorganismiem ar iegūtu rezistenci pret penicilīnu grupas līdzekļiem var būt samazināta jutība vai rezistence pret cefuroksīmu.
Cefuroksīma aksetila robežkoncentrācijas
Minimālās inhibējošās koncentrācijas (MIK) robežkoncentrācijas, ko noteikusi Eiropas Mikroorganismu jutīguma pārbaužu komiteja (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing, EUCAST), ir šādas:
Mikroorganisms
Robežkoncentrācijas (mg/l)
J
R
Enterobacteriaceae1, 2
≤8
>8
Staphylococcus sugas
Piezīme3
Piezīme3
Streptococcus A, B, C un G
Piezīme4
Piezīme4
Streptococcus pneumoniae
≤0,25
>0,5
Moraxella catarrhalis
≤0,125
>4
Haemophilus influenzae
≤0,125
>1
Ar sugām nesaistītas robežkoncentrācijas1
NPP5
NPP5
1 Cefalosporīnu robežkoncentrācijas attiecībā pret Enterobacteriaceae ietvers visus klīniski nozīmīgos rezistences mehānismus (tajā skaitā ESBL un plazmīdu mediēto AmpC mehānismu). Daži bēta-laktamāzes veidojošie celmi ir jutīgi vai vidēji jutīgi pret 3. vai 4. paaudzes cefalosporīniem atbilstoši minētajām robežkoncentrācijām, un par to konstatēšanu jāziņo, proti, ESBL esamība vai iztrūkums kā tāds neietekmē jutīguma kategoriju noteikšanu. Daudzviet infekciju kontroles nolūkā ieteicama vai obligāta ir ESBL noteikšana.
2 Tikai nekomplicētas urīnceļu infekcijas (cistīts) (skatīt 4.1. apakšpunktu).
3 Stafilokoku jutīgums pret cefalosporīniem ir atvasināts no jutīguma pret meticilīnu, izņemot ceftazidīmu un cefiksīmu, kā arī ceftibutēnu, kuriem robežkoncentrācijas nav noteiktas un kurus stafilokoku infekciju gadījumā nedrīkst lietot.
4 A, B, C un G grupas bēta hemolītisko streptokoku bēta laktāma jutīgums ir atvasināts no jutīguma pret penicilīnu.
5 Nav pietiekamu pierādījumu (NPP) tam, ka attiecīgās sugas ir piemērots mērķis šo zāļu lietošanai. Var ziņot par MIK ar komentāru, bet bez papildus noteiktām J vai R kategorijām.
J=jutīgs, R=rezistents.
Mikrobioloģiskā jutība
Iegūtās rezistences izplatība var atšķirties atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un konkrēto sugu noteikšanas laika, un vēlams izmantot vietējo informāciju par rezistenci, it īpaši, ja tiek ārstētas smagas infekcijas. Ja nepieciešams, jāmeklē iespēja konsultēties ar speciālistu, ja rezistences vietējā izplatība ir tāda, ka cefuroksīma aksetila lietošanas lietderība vismaz dažu infekciju veidu gadījumā ir apšaubāma.
Cefuroksīms in vitro parasti ir iedarbīgs pret šādiem mikroorganismiem.
Parasti jutīgas sugas
Grampozitīvi aerobi mikroorganismi
Staphylococcus aureus (jutīgi pret meticilīnu)*
Streptococcus pyogenes
Streptococcus agalactiae
Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi
Haemophilus influenzae
Haemophilus parainfluenzae
Moraxella catarrhalis
Spirohētas
Borrelia burgdorferi
Mikroorganismi, kuriem iegūtā rezistence varētu būt problēma
Grampozitīvi aerobi mikroorganismi
Streptococcus pneumoniae
Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi
Citrobacter freundii
Enterobacter aerogenes
Enterobacter cloacae
Escherichia coli
Klebsiella pneumoniae
Proteus mirabilis
Proteus sugas (izņemot P. vulgaris)
Providencia sugas
Grampozitīvi anaerobi mikroorganismi
Peptostreptococcus sugas
Propionibacterium sugas
Gramnegatīvi anaerobi mikroorganismi
Fusobacterium sugas
Bacteroides sugas
Mikroorganismi ar pārmantotu rezistenci
Grampozitīvi aerobi mikroorganismi
Enterococcus faecalis
Enterococcus faecium
Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi
Acinetobacter sugas
Campylobacter sugas
Morganella morganii
Proteus vulgaris
Pseudomonas aeruginosa
Serratia marcescens
Gramnegatīvi anaerobi mikroorganismi
Bacteroides fragilis
Citi
Chlamydia sugas
Mycoplasma sugas
Legionella sugas
* Visi pret meticilīnu rezistentie S. aureus ir rezistenti pret cefuroksīmu.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas cefuroksīma aksetils uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta un tiek ātri hidrolizēts zarnu gļotādā un asinīs, kā rezultātā asinsritē nonāk cefuroksīms. Optimāla uzsūkšanās tiek panākta, lietojot zāles neilgi pēc ēšanas.
Pēc cefuroksīma aksetila tablešu lietošanas maksimālā koncentrācija serumā (2,9 mikrogrami/ml 125 mg devai, 4,4 mikrogrami/ml 250 mg devai, 7,7 mikrogrami/ml l 500 mg devai un 13,6 mikrogrami/ml 1000 mg devai) tiek sasniegta apmēram 2,4 stundu laikā pēc zāļu lietošanas ēdienreižu laikā. Cefuroksīma uzsūkšanās ātrums no suspensijas ir mazāks nekā no tabletēm, kā rezultātā maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta vēlāk un ir mazāka, un sistēmiskā biopieejamība ir mazāka (par 4 līdz 17 %). Pārbaudot veseliem pieaugušajiem, cefuroksīma aksetila suspensija iekšķīgai lietošanai nebija bioekvivalenta cefuroksīma aksetila tabletēm, un tādēļ tās nav savstarpēji aizvietojamas, lietojot tādas pašas miligramos izteiktas devas (skatīt 4.2. apakšpunktu). Iekšķīgas lietošanas gadījumā cefuroksīma farmakokinētika ir lineāra devu robežās no 125 līdz 1000 mg. Pēc 250 – 500 mg lielu devu iekšķīgas lietošanas netika novērota cefuroksīma uzkrāšanās.
Izkliede
Atkarībā no izmantotās metodoloģijas saistīšanās ar olbaltumvielām noteikta 33 līdz 50 % apmērā. Pēc vienreizējas 500 mg cefuroksīma aksetila tabletes lietošanas 12 veseliem brīvprātīgajiem šķietamais izkliedes tilpums bija 50 l (CV%=28 %). Tādu cefuroksīma koncentrāciju, kas pārsniedz izplatītākajiem patogēniem noteikto minimālo inhibējošo koncentrāciju, var sasniegt mandelēs, deguna blakusdobumu audos, bronhu gļotādā, kaulos, pleiras šķidrumā, locītavu šķidrumā, sinoviālajā šķidrumā, intersticiālajā šķidrumā, žultī, krēpās un acs šķidrumā. Mīksto smadzeņu apvalku iekaisuma gadījumā cefuroksīms šķērso hematoencefālisko barjeru.
Biotransformācija
Cefuroksīms netiek metabolizēts.
Eliminācija
Seruma eliminācijas pusperiods ir robežās no 1 līdz 1,5 stundām. Cefuroksīms tiek izvadīts no organisma glomerulārās filtrācijas un tubulārās sekrēcijas rezultātā. Nieru klīrenss ir robežās no 125 līdz 148 ml/min/1,73 m2.
Īpašas pacientu grupas
Dzimums
Nav novērotas cefuroksīma farmakokinētikas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm.
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem bez nieru darbības traucējumiem, lietojot devas robežās līdz pat parastajai maksimālajai devai, kas ir 1 g dienā, īpaši piesardzības pasākumi nav jāievēro. Gados vecākiem pacientiem ir lielāks nieru darbības traucējumu risks, tādēļ gados vecākiem pacientiem deva jāpielāgo atbilstoši nieru darbības rādītājiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Vecākiem zīdaiņiem (vecums >3 mēneši) un bērniem cefuroksīma farmakokinētika ir līdzīga kā pieaugušajiem.
Nav pieejami klīnisko pētījumu dati par cefuroksīma aksetila lietošanu bērniem līdz 3 mēnešu vecumam.
Nieru darbības traucējumi
Cefuroksīma aksetila drošums un efektivitāte pacientiem ar nieru mazspēju nav pierādīta. Cefuroksīms galvenokārt tiek izvadīts no organisma caur nierēm. Tāpat kā lietojot jebkurus šāda veida antibiotiskos līdzekļus, pacientiem ar izteiktiem nieru darbības traucējumiem (tas ir, ClCR <30 ml/minūtē) cefuroksīma devu ieteicams samazināt, kompensējot tā palēnināto izvadīšanu no organisma (skatīt 4.2. apakšpunktu). Cefuroksīmu var efektīvi izvadīt no organisma ar dialīzes palīdzību.
Aknu darbības traucējumi
Nav pieejama informācija par pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Tā kā cefuroksīms no organisma tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm, aknu darbības traucējumu ietekme uz cerfuroksīma farmakokinētiku nav sagaidāma.
Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība
Ir pierādīts, ka cefalosporīnu grupas līdzekļiem svarīgākais farmakokinētikas-farmakodinamikas koeficients, kurš korelē ar efektivitāti in vivo, ir procenti no zāļu lietošanas intervāla (%T), kad nesaistīto zāļu koncentrācija saglabājas augstāka par cefuroksīma minimālo inhibējošo koncentrāciju (MIK) noteiktām mērķa sugām (tas ir, %T>MIC).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Nav veikti kancerogenitātes pētījumi, tomēr nav pierādījumu, kas liecinātu par kancerogenitātes potenciālu.
Dažādi cefalosporīnu grupas līdzekļi inhibē gamma glutamiltranspeptidāzi žurku urīnā, tomēr cefuroksīmam šīs inhibīcijas līmenis ir zemāks. Attiecībā uz cilvēkiem tam var būt nozīme no klīnisko laboratorisko izmeklējumu traucējumu aspekta.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Mikrokristāliskā celuloze
Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds
Kroskarmelozes nātrija sāls
Nātrija laurilsulfāts
Hidrogenēta augu eļļa
Hidroksipropilmetilceluloze (Methocels E5)
Propilēnglikols
Titāna dioksīds (E171)
Talks
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Axetine tabletes ir pieejamas baltos, gaismas necaurlaidīgos Al/PVH/PVDH vai Al/Al blisteros.
Pieejamie iepakojumi ir:
Blisteri: 1×10 tabletes, 2×7 tabletes, 2×10 tabletes, 3×10 tabletes vai 5×10 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Medochemie Ltd., 1-10 Constantinoupoleos street, 3011 Limassol, Kipra
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
Axetine 250 mg apvalkotās tabletes (10-0629)
Axetine 500 mg apvalkotās tabletes (10-0630)
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2010.gada 30.decembris.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015.gada 23.oktobris.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2018.gada marts.
SASKAŅOTS ZVA 14-06-2018
EQ 10-0629/IA/010
10-0630/IA/010
EQ PAGE 1