Cefuroxime MIP

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Cefuroxime MIP 750 mg pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai

Cefuroxime MIP 1500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Cefuroxime MIP 750 mg pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai:

Katrs flakons satur cefuroksīma nātrija sāli, kas atbilst 750 mg cefuroksīma (Cefuroximum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: katrs flakons satur 42 mg nātrija.

Cefuroxime MIP 1500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai:

Katrs flakons satur cefuroksīma nātrija sāli, kas atbilst 1500 mg cefuroksīma (Cefuroximum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: katrs flakons satur 83 mg nātrija.

3. ZĀĻU FORMA

750 mg pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai

1500 mg pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai

Pulveris baltā vai gandrīz baltā krāsā.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Cefuroxime MIP ir indicēts tālāk uzskaitīto infekciju ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem, tostarp jaundzimušajiem (no dzimšanas) (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Sadzīves pneimonija.

Hroniska bronhīta akūts paasinājums.

Komplicētas urīnceļu infekcijas, arī pielonefrīts.

Mīksto audu infekcijas: celulīts, roze un brūču infekcijas.

Intraabdominālas infekcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Infekciju profilakse, veicot kuņģa-zarnu trakta (arī barības vada), ortopēdiskas, sirds un asinsvadu un ginekoloģiskas operācijas (tostarp ķeizargrieziena operāciju).

Infekciju, kuras, ļoti iespējams, izraisījuši anaerobiski mikroorganismi, ārstēšanai un profilaksei cefuroksīms jālieto kopā ar papildu atbilstošiem antibakteriāliem līdzekļiem.

Jāņem vērā oficiālās pamatnostādnes par antibakteriālo līdzekļu pareizu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

1. tabula. Pieaugušie un bērni ≥40 kg

Indikācija

Devas

Sadzīves pneimonija un hroniska bronhīta akūts paasinājums

750 mg ik pēc 8 stundām

(intravenozi vai intramuskulāri)

Mīksto audu infekcijas: celulīts, roze un brūču infekcijas

Intraabdominālas infekcijas

Komplicētas urīnceļu infekcijas, arī pielonefrīts

1,5 g ik pēc 8 stundām

(intravenozi vai intramuskulāri)

Smagas infekcijas

750 mg ik pēc 6 stundām (intravenozi)

1,5 g ik pēc 8 stundām (intravenozi)

Infekciju profilakse, veicot kuņģa-zarnu trakta, ginekoloģiskas (arī ķeizargrieziena operāciju) un ortopēdiskas operācijas

1,5 g kopā ar ievadnarkozi. Šo devu var papildināt ar divām 750 mg devām (intramuskulāri) pēc 8 stundām un 16 stundām.

Infekciju profilakse, veicot sirds un asinsvadu un barības vada operācijas

1,5 g kopā ar ievadnarkozi, kam seko 750 mg (intramuskulāri) ik pēc 8 stundām turpmāko 24 stundu laikā

2. tabula. Bērni, kuru ķermeņa masa ir <40 kg

Zīdaiņi un mazuļi no 3 nedēļu vecuma un bērni, kuru ķermeņa masa ir <40 kg

Zīdaiņi (no dzimšanas līdz 3 nedēļu vecumam)

Sadzīves pneimonija

30 - 100 mg/kg dienā (intravenozi), lietojot 3 vai 4 dalītas devas;

vairumam infekciju piemērota deva ir 60 mg/kg dienā

30 - 100 mg/kg dienā (intravenozi), lietojot 2 vai 3 dalītas devas (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Komplicētas urīnceļu infekcijas, arī pielonefrīts

Mīksto audu infekcijas: celulīts, roze un brūču infekcijas

Intraabdominālas infekcijas

Nieru darbības traucējumi

Cefuroksīms galvenokārt tiek izvadīts no organisma caur nierēm. Tādēļ, tāpat kā lietojot jebkuras šādas antibiotikas, pacientiem ar izteiktiem nieru darbības traucējumiem ieteicams samazināt Cefuroxime MIP devu, lai kompensētu tā lēnāku izvadīšanu no organisma.

3. tabula. Cefuroxime MIP ieteicamās devas nieru darbības traucējumu gadījumā

Kreatinīna klīrenss

T_1/2 (h)

Deva (mg)

>20 ml/min/1,73 m²

1,7–2,6

Nav nepieciešams samazināt standarta devu (750 mg līdz 1,5 g trīs reizes dienā).

10–20 ml/min/1,73 m²

4,3–6,5

750 mg divreiz dienā

<10 ml/min/1,73 m²

14,8–22,3

750 mg vienreiz dienā

Pacienti, kam veic hemodialīzi

3,75

Katras dialīzes procedūras beigās var lietot nākamo 750 mg devu intravenozi vai intramuskulāri; papildus parenterālai ievadīšanai cefuroksīma nātrija sāli var iekļaut peritoneālās dialīzes šķidruma sastāvā (parasti 250 mg uz katriem 2 litriem dialīzes šķidruma).

Pacienti ar nieru mazspēju, kuriem tiek veikta nepārtrauktā arterio-venozā hemodialīze (continuous arteriovenous haemodialysis; CAVH) vai augstas caurlaidības hemofiltrācija (HF) intensīvās terapijas nodaļās

7,9–12,6 (CAVH)

1,6 (HF)

750 mg divreiz dienā; zemas caurlaidības hemofiltrācijas gadījumā devas skatīt nieru darbības traucējumu sadaļā.

Aknu darbības traucējumi

Cefuroksīms galvenokārt tiek izvadīts no organisma caur nierēm. Pacientiem ar aknu disfunkciju ietekme uz cefuroksīma farmakokinētiku nav paredzama.

Lietošanas veids

Cefuroxime MIP jālieto 3–5 minūtes ilgas intravenozas injekcijas veidā tieši vēnā vai, izmantojot pilinātāja caurulīti, vai 30–60 minūtes ilgas infūzijas veidā, vai dziļas intramuskulāras injekcijas veidā. Norādījumus par zāļu izšķīdināšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret cefuroksīmu.

Pacienti ar diagnosticētu paaugstinātu jutību pret cefalosporīnu grupas antibiotikām.

Anamnēzē smaga paaugstinātas jutības reakcija (piemēram, anafilaktiska reakcija) pret jebkuru citu bēta laktāma antibakteriālu līdzekļu grupu (penicilīni, monobaktāmi un karbapenēmi).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paaugstinātas jutības reakcijas

Tāpat kā visu bēta laktāma grupas antibakteriālu līdzekļu lietošanas gadījumā, ziņots par nopietnām un dažkārt letālām paaugstinātas jutības reakcijām. Smagas paaugstinātas jutības reakcijas gadījumā ārstēšana ar cefuroksīmu nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk atbilstoši neatliekamās palīdzības pasākumi.

Pirms ārstēšanas sākšanas jānoskaidro, vai pacientam ir bijušas smagas paaugstinātas jutības reakcijas pret cefuroksīmu, citiem cefalosporīniem vai jebkuru citu bēta laktāma līdzekļu grupu. Jāievēro piesardzība, ja cefuroksīmu lieto pacientiem, kam anamnēzē bijusi paaugstināta jutība pret citiem bēta laktāma grupas līdzekļiem, bet ne smagā formā.

Vienlaicīga ārstēšana ar spēcīgiem diurētiskiem līdzekļiem vai aminoglikozīdiem

Cefalosporīnu grupas antibiotikas lielās devās piesardzīgi jālieto pacientiem, kuri vienlaikus saņem ārstēšanu ar spēcīgas darbības diurētiskajiem līdzekļiem, piemēram, furosemīdu vai aminoglikozīdiem. Ir ziņots par nieru darbības traucējumiem šādu kombināciju lietošanas laikā. Gados vecākiem pacientiem un pacientiem, par kuriem ir zināms, ka viņiem jau iepriekš ir bijuši nieru darbības traucējumi, jākontrolē nieru darbības rādītāji (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nejutīgu mikroorganismu pārmērīga savairošanās

Cefuroksīma lietošana var izraisīt Candida pārmērīgu savairošanos. Ilgstoša šo zāļu lietošana var izraisīt arī citu pret tām nejutīgu mikroorganismu (piemēram, enterokoku un Clostridium difficile) pārmērīgu savairošanos, kuras dēļ var būt nepieciešams pārtraukt ārstēšanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Saistībā ar cefuroksīma lietošanu ir ziņots par pseidomembranozo kolītu, un tā smagums var variēt no viegla līdz dzīvībai bīstamam. Šī diagnoze jāapsver pacientiem, kuriem cefuroksīma lietošanas laikā vai pēc tās ir caureja (skatīt 4.8. apakšpunktu). Jāapsver cefuroksīma terapijas pārtraukšana un īpaša ārstēšana, kas paredzēta Clostridium difficile infekcijas gadījumā. Nedrīkst lietot zāles, kuras kavē peristaltiku.

Intraabdominālas infekcijas

Cefuroksīms tā darbības spektra dēļ nav piemērots infekciju, ko izraisa gramnegatīvas nefermentējošas baktērijas, ārstēšanai (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Lietošana acs priekšējā kamerā un acu bojājumi

Cefuroxime MIP nav paredzēts lietošanai acs priekšējā kamerā. Ir ziņots par atsevišķiem smagiem acu blakusparādību gadījumiem un blakusparādību kopām pēc cefuroksīma nātrija sāls neatbilstīgas lietošanas acs priekšējā kamerā, izmantojot zāļu formu flakonos, kas apstiprināta intravenozai/intramuskulārai lietošanai. Šīs blakusparādības ietvēra makulas tūsku, tīklenes tūsku, tīklenes atslāņošanos, tīklenes toksisku bojājumu, redzes pasliktināšanos, redzes asuma pavājināšanos, neskaidru redzi, radzenes apduļķošanos un radzenes tūsku.

Mijiedarbība ar diagnostiskajiem testiem

Ar cefuroksīma lietošanu saistītais pozitīvais Kūmbsa testa rezultāts var traucēt asins saderības testu veikšanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Var novērot nelielu mijiedarbību ar vara reducēšanas metodēm (Benedika, Fēlinga, Clinitest reakcijām). Tomēr tai nevajadzētu novest pie kļūdaini pozitīviem rezultātiem, kā noticis, lietojot citus cefalosporīnu grupas līdzekļus.

Tā kā ferrocianīda testā iespējams iegūt kļūdaini negatīvu rezultātu, pacientiem, kuri saņem cefuroksīma nātrija sāli, glikozes līmeņa asinīs noteikšanai ieteicams izmantot vai nu glikozes oksidāzes, vai heksokināzes metodes.

Svarīga informācija par palīgvielām

750 mg šo zāļu satur 42 mg nātrija, attiecīgi 1500 mg šo zāļu satur 83 mg nātrija, kas ir līdzvērtīgi 2,1% un 4,2% no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Cefuroksīms tiek izvadīts no organisma ar glomerulārās filtrācijas un tubulārās sekrēcijas starpniecību. Vienlaicīga probenecīda lietošana nav ieteicama. Probenecīda vienlaicīga lietošana paildzina antibiotikas izdalīšanos un izraisa maksimālās koncentrācijas serumā paaugstināšanos.

Potenciāli nefrotoksiskas zāles un cilpas diurētiski līdzekļi

Ārstēšana ar lielām cefalosporīnu devām jāveic piesardzīgi pacientiem, kas lieto iedarbīgus diurētiskus līdzekļus (piemēram, furosemīdu) vai potenciāli nefrotosksiskas zāles (piemēram, aminoglikozīdu antibiotikas), jo nevar izslēgt, ka šāda kombinācija var izraisīt nieru darbības traucējumus.

Cita mijiedarbība

Glikozes līmeņa noteikšana asinīs/plazmā: lūdzu skatīt 4.4. apakšpunktu.

Perorālo antikoagulantu vienlaicīga lietošana var novest pie starptautiskās normalizētās attiecības (INR) vērtības paaugstināšanās.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekami daudz datu par cefuroksīma lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina, ka cefuroksīms rada reproduktīvu toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Cefuroxime MIP grūtniecēm drīkst parakstīt tikai tādā gadījumā, ja ieguvums pārsniedz risku.

Ir pierādīts, ka cefuroksīms šķērso placentu un pēc devas intramuskulāras vai intravenozas ievadīšanas mātei sasniedz terapeitisku koncentrāciju amnija šķidrumā un nabassaites asinīs.

Barošana ar krūti

Cefuroksīms cilvēkiem nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Lietojot terapeitiskās devas, blakusparādības nav paredzamas, lai gan nevar izslēgt caurejas un gļotādas sēnīšu infekcijas risku. Jāpieņem lēmums vai nu pārtraukt barošanu ar krūti, vai pārtraukt uz laiku/pavisam terapiju ar cefuroksīmu, ņemot vērā ieguvumu bērnam no barošanas ar krūti un ieguvumu no ārstēšanas mātei.

Fertilitāte

Nav datu par cefuroksīma nātrija sāls ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem. Reproduktīvajos pētījumos ar dzīvniekiem ietekme uz fertilitāti nav novērota.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu cefuroksīma ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, ņemot vērā zināmās blakusparādības, cefuroksīms nevarētu ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Biežākās blakusparādības ir neitropēnija, eozinofīlija, aknu enzīmu vai bilirubīna līmeņa pārejoša paaugstināšanās, jo īpaši pacientiem ar jau iepriekš bijušu aknu slimību, taču nav pierādījumu kaitējumam aknām un reakcijām injekcijas vietā.

Tālāk uzskaitīto blakusparādību biežuma kategorijas ir aptuveni prognozētās, jo vairumam blakusparādību biežuma aprēķināšanai piemēroti dati nav pieejami. Turklāt ar cefuroksīma nātrija sāli saistīto blakusparādību biežums var ievērojami atšķirties atkarībā no indikācijas.

Lai noteiktu blakusparādību biežumu, sākot no ļoti biežām līdz retām, tika izmantoti dati no klīniskajiem pētījumiem. Visām pārējām blakusparādībām (tas ir, blakusparādībām, kuras novēro mazāk kā 1 gadījumā no 10 000) biežuma kategorijas galvenokārt tika noteiktas, izmantojot pēcreģistrācijas datus un drīzāk attiecas uz ziņošanas biežumu, nevis patieso sastopamību.

Ar ārstēšanu saistītās blakusparādības (visu pakāpju) tālāk uzskaitītas pēc MedDRA organisma orgānu sistēmu klasifikācijas, biežuma un smaguma. Blakusparādību biežuma klasifikācijai izmantoti šādi apzīmējumi: ļoti bieži ≥1/10; bieži ≥1/100 līdz <1/10, retāk ≥1/1000 līdz <1/100; reti ≥1/10 000 līdz <1/1000; ļoti reti <1/10 000 un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu klasifikācija

Bieži

Retāk

Nav zināmi

Infekcijas un infestācijas

Candida pārmērīga savairošanās, Clostridium difficile pārmērīga savairošanās

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

neitropēnija, eozinofīlija, pazemināta hemoglobīna koncentrācija

leikopēnija, pozitīvs Kūmbsa testa rezultāts

trombocitopēnija, hemolītiskā anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

zāļu izraisīts drudzis, intersticiāls nefrīts, anafilakse, ādas vaskulīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi

pseidomembranozais kolīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

aknu enzīmu līmeņa pārejoša paaugstināšanās

pārejošs bilirubīna līmeņa pieaugums

Ādas un zemādas audu bojājumi

ādas izsitumi, nātrene un nieze

erythema multiforme, toksiska epidermas nekrolīze un Stīvensa-Džonsona sindroms, angioedēma

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

paaugstināts kreatinīna līmenis serumā, paaugstināts atlieku slāpekļa līmenis asinīs un samazināta kreatinīna klīrensa vērtība (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

reakcijas injekcijas vietā, kas var ietvert sāpes un tromboflebītu

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Cefalosporīnu grupas zālēm ir tendence absorbēties uz eritrocītu membrānas virsmas un reaģēt ar antivielām, kuras vērstas pret šīm zālēm, izraisot pozitīvu Kūmbsa testa reakciju (kas var traucēt asiņu savietojamības pārbaudēs) un — ļoti reti — hemolītisko anēmiju.

Ir novērots aknu enzīmu vai bilirubīna līmeņa serumā pārejošs pieaugums, kas parasti ir atgriezenisks.

Lielāka sāpju iespējamība intramuskulāras injekcijas vietā ir tad, ja tiek lietotas lielākas devas. Tomēr maz ticams, ka tās varētu būt par iemeslu ārstēšanas pārtraukšanai.

Pediatriskā populācija

Cefuroksīma nātrija sāls drošuma profils bērniem atbilst drošuma profilam pieaugušajiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšana var izraisīt neiroloģiskas sekas, tostarp encefalopātiju, krampjus un komu. Pārdozēšanas simptomi var rasties, ja pacientiem ar nieru darbības traucējumiem netiek veikta atbilstoša devas samazināšana (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Cefuroksīma koncentrāciju serumā var pazemināt hemodialīzes vai peritoneālās dialīzes ceļā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: sistēmiski lietojamie antibakteriālie līdzekļi. Otrās paaudzes cefalosporīni. ATĶ kods: J01DC02.

Darbības mehānisms

Cefuroksīms pēc saistīšanās pie penicilīnus saistošajām olbaltumvielām (PSO) inhibē baktēriju šūnu sieniņu sintēzi. Tā rezultātā tiek pārtraukta šūnu sieniņu (peptidoglikānu) biosintēze, kas noved pie baktēriju šūnu līzes un bojāejas.

Farmakokinētiskā/farmakodinamikā (FK/FD) attiecība

Efektivitāti vislabāk raksturo laiks, kādu zāļu koncentrācija pārsniedz minimālo izraisītājmikroorganisma inhibējošo koncentrāciju.

Rezistences mehānisms

Baktēriju rezistence pret cefuroksīmu var būt saistīta ar vienu vai vairākiem no tālāk aprakstītajiem mehānismiem:

hidrolīze bēta laktamāžu ietekmē; arī (bet ne tikai) paplašināta spektra bēta laktamāžu (extended spectrum beta-lactamases; ESBL) un AmpC enzīmu, kas noteiktām aerobu grampozitīvo baktēriju sugām var būt inducēti vai stabili nomākti, ietekmē;

penicilīnus saistošo olbaltumvielu samazināta afinitāte pret cefuroksīmu;

ārējās membrānas necaurlaidība, kas ierobežo cefuroksīma piekļuvi penicilīnus saistošajām olbaltumvielām gramnegatīvās baktērijās;

baktēriju izplūdes sūkņi.

Paredzams, ka mikroorganismi, kam ir iegūta rezistence pret citiem injicējamiem cefalosporīniem, būs rezistenti pret cefuroksīmu. Atkarībā no rezistences mehānisma mikroorganismiem ar iegūtu rezistenci pret penicilīniem var būt samazināta jutība vai rezistence pret cefuroksīmu.

Robežvērtības

Minimālās inhibējošās koncentrācijas (MIK) robežvērtības, ko noteikusi Eiropas Antimikrobiālās uzņēmības testēšanas komiteja (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing, EUCAST), ir šādas:

Mikroorganisms

jūtīgs

izturīgs

Enterobacteriaceae¹

E. coli, Klebsiella spp. un P. mirabilis

≤ 8 mg/l

> 8 mg/l

Staphylococcus spp

Piezīme²

Piezīme²

Streptococcus A,B,C un G grupa

Piezīme³

Piezīme³

Streptococcus pneumoniae

≤ 0.5 mg/l

> 1 mg/l

Streptococcus, viridans grupa

≤ 0.5 mg/l

> 0.5 mg/l

Haemophilus influenzae

≤ 1 mg/l

> 2 mg/l

Moraxella catarrhalis

≤ 4 mg/l

> 8 mg/l

FK/FD attiecības (ar noteiktām sugām nesaistītas) robežvērtības

≤ 4 mg/l

> 8 mg/l

¹ Robežvērtības ir pamatotas uz terapiju ar lielām devām (1,5 g x 3).

² Stafilokoku jutīgums pret cefalosporīniem ir noteikts, ņemot vērā jutīgumu pret cefoksitīnu, izņemot cefiksīmu, ceftazidīmu, ceftazidīmu-avibaktāmu, ceftibutēnu un ceftolozānu-tazobaktāmu, kuru robežvērtības nav noteiktas un kurus stafilokoku infekciju gadījumā nedrīkst lietot.

³ A, B, C un G grupas streptokoku jutīgums pret cefalosporīniem ir noteikts, ņemot vērā jutīgumu pret benzilpenicilīnu.

Mikrobioloģiskais jutīgums

Iegūtās rezistences izplatība var atšķirties atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un konkrēto sugu noteikšanas laika, un vēlams izmantot vietējo informāciju par rezistenci, jo īpaši, ja tiek ārstētas smagas infekcijas. Ja nepieciešams, jāmeklē iespēja konsultēties ar speciālistu, ja rezistences vietējā izplatība ir tāda, ka šo zāļu lietošanas lietderība vismaz dažu veidu infekciju gadījumā ir apšaubāma.

Cefuroksīms in vitro parasti ir iedarbīgs pret šādiem mikroorganismiem.

Sugas, kas parasti ir jutīgas

Grampozitīvi aerobi mikroorganismi

Staphylococcus aureus (jutīgi pret meticilīnu) ^$

Streptococcus pyogenes

Streptococcus agalactiae

Streptococcus mitis (viridans grupa)

Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi

Haemophilus influenzae

Haemophilus parainfluenzae

Moraxella catarrhalis

Mikroorganismi, kuriem iegūtā rezistence varētu būt problēma

Grampozitīvi aerobi mikroorganismi

Streptococcus pneumoniae

Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi

Citrobacter freundii

Enterobacter cloacae

Enterobacter aerogenes

Escherichia coli

Klebsiella pneumoniae

Proteus mirabilis

Proteus sugas (izņemot P. vulgaris)

Providencia sugas

Salmonella sugas

Grampozitīvi anaerobi mikroorganismi

Peptostreptococcus sugas

Propionibacterium sugas

Gramnegatīvi anaerobi mikroorganismi

Fusobacterium sugas

Bacteroides sugas

Mikroorganismi ar pārmantotu rezistenci

Grampozitīvi aerobi mikroorganismi

Enterococcus faecalis

Enterococcus faecium

Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi

Acinetobacter sugas

Morganella morganii

Proteus vulgaris

Pseudomonas aeruginosa

Serratia marcescens

Grampozitīvi anaerobi mikroorganismi

Clostridium difficile

Gramnegatīvi anaerobi mikroorganismi

Bacteroides fragilis

Citi

Chlamydia sugas

Mycoplasma sugas

Legionella sugas

$ Visi pret meticilīnu rezistentie S. aureus ir rezistenti pret cefuroksīmu.

In vitro ir pierādīts, ka cefuroksīma nātrija sāls un aminoglikozīdu antibiotiku aktivitāte kombinācijā ir vismaz pastiprinoša, un dažos gadījumos ir konstatēts sinerģisms.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc intramuskulāras (i.m.) cefuroksīma injekcijas veseliem brīvprātīgajiem vidējā maksimālā koncentrācija serumā variēja no 27 līdz 35 μg/ml 750 mg devai un no 33 līdz 40 μg/ml 1000 mg devai, un tā tika sasniegta 30 līdz 60 minūšu laikā pēc zāļu lietošanas. 15 minūtes pēc 750 un 1500 mg lielu devu intravenozas (i.v.) ievadīšanas koncentrācija serumā bija attiecīgi aptuveni 50 un 100 μg/ml.

Pēc i.m. un i.v. ievadīšanas AUC un C_max pieaug lineāri līdz ar devas palielināšanos, lietojot vienreizējas devas amplitūdā no 250 līdz 1000 mg. Veseliem brīvprātīgajiem pēc zāļu atkārtotas intravenozas lietošanas 1500 mg devā ik pēc 8 stundām nenovēroja cefuroksīma uzkrāšanos serumā.

Izkliede

Atkarībā no izmantotās metodoloģijas saistīšanās ar proteīniem noteikta 33 līdz 50 % apmērā. Devu amplitūdā no 250 līdz 1000 mg vidējais izkliedes tilpums pēc i.m. vai i.v. lietošanas variē no 9,3 līdz 15,8 l/1,73 m². Tādu cefuroksīma koncentrāciju, kas pārsniedz izplatītākajiem patogēniem noteikto minimālo inhibējošo koncentrāciju, var sasniegt mandelēs, deguna blakusdobumu audos, bronhu gļotādā, kaulos, pleiras šķidrumā, locītavu šķidrumā, sinoviālajā šķidrumā, intersticiālajā šķidrumā, žultī, krēpās un acs šķidrumā. Mīksto smadzeņu apvalku iekaisuma gadījumā cefuroksīms šķērso hematoencefālisko barjeru.

Biotransformācija

Cefuroksīms netiek metabolizēts.

Eliminācija

Cefuroksīms tiek izvadīts no organisma ar glomerulārās filtrācijas un tubulārās sekrēcijas starpniecību. Eliminācijas pusperiods no seruma pēc intramuskulāras vai intravenozas injekcijas ir aptuveni 70 minūtes. 24 stundu laikā pēc lietošanas ir konstatējama gandrīz pilnīga cefuroksīma atgūstamība (85 - 90 % apmērā) urīnā neizmainītā veidā. Lielākā daļa cefuroksīma izdalās pirmo 6 stundu laikā. Pēc 250 - 1000 mg lielas devas i.m. vai i.v. lietošanas vidējais renālais klīrenss variē no 114 līdz 170 ml/min/1,73 m².

Īpašas pacientu grupas

Dzimums

Pēc 1000 mg cefuroksīma nātrija sāls vienreizējas lietošanas i.v. bolus injekcijas veidā netika novērotas cefuroksīma farmakokinētikas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm.

Gados vecāki pacienti

Pēc i.m. vai i.v. lietošanas cefuroksīma uzsūkšanās, izkliede un eliminācija gados vecākiem pacientiem ir līdzīga kā gados jaunākiem pacientiem ar ekvivalentiem nieru darbības rādītājiem. Tā kā gados vecākiem pacientiem ir lielāka pavājinātas nieru darbības iespējamība, jāievēro piesardzība cefuroksīma devu izvēlē un varētu būt lietderīgi kontrolēt nieru darbības rādītājus (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Ir pierādīts, ka jaundzimušajiem atkarībā no gestācijas vecuma ir būtiski paildzināts cefuroksīma pusperiods serumā. Tomēr vecākiem zīdaiņiem (vecums >3 nedēļas) un bērniem eliminācijas pusperiods serumā ir 60 - 90 minūtes, un šis rādītājs ir līdzīgs kā pieaugušajiem.

Nieru darbības traucējumi

Cefuroksīms galvenokārt tiek izvadīts no organisma caur nierēm. Tāpat kā lietojot jebkuras šāda veida antibiotikas, pacientiem ar izteiktiem nieru darbības traucējumiem (tas ir, C1_cr <20 ml/minūtē) cefuroksīma devu ieteicams samazināt, kompensējot tā palēnināto izvadīšanu no organisma (skatīt 4.2. apakšpunktu). Cefuroksīmu var efektīvi izvadīt no organisma hemodialīzes un peritoneālās dialīzes ceļā.

Aknu darbības traucējumi

Tā kā cefuroksīms no organisma tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm, aknu disfunkcijas ietekme uz cerfuroksīma farmakokinētiku nav paredzama.

FK/FD attiecība

Ir pierādīts, ka cefalosporīniem svarīgākais farmakokinētikas-farmakodinamikas koeficients, kurš korelē ar efektivitāti in vivo, ir procenti no zāļu lietošanas intervāla (%T), kad nesaistīto zāļu koncentrācija saglabājas augstāka par cefuroksīma minimālo inhibējošo koncentrāciju (MIK) noteiktām mērķa sugām (tas ir, %T>MIC).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Pētījumi par kancerogenitāti nav veikti, tomēr nav pierādījumu, kas liecinātu par kancerogenitātes potenciālu.

Dažādi cefalosporīni inhibē gamma glutamiltranspeptidāzi žurku urīnā, tomēr cefuroksīmam šīs inhibīcijas līmenis ir zemāks. Attiecībā uz cilvēkiem tam var būt nozīme no klīnisko laboratorisko izmeklējumu traucējumu aspekta.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nav.

6.2. Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm un citiem šķīdumiem injekcijām vai infūzijām (izņemot 6.6 apakšpunktā minētos). Cefuroksīmu nedrīkst lietot maisījumā ar aminoglikozīdu grupas antibiotikām.

Cefuroksīma lietošana maisījumā ar nātrija hidrogēnkarbonāta šķīdumiem būtiski ietekmē šķīduma krāsu. Tāpēc šo šķīdumu nav ieteicams lietot cefuroksīma pulvera šķīdināšanai. Ja nepieciešams, pacientiem, kuriem ordinēts nātrija hidrogēnkarbonāta šķīdums infūzijas veidā, infūzijas sistēmā iespējams ievadīt cefuroksīma ūdens šķīdumu injekcijām.

Informāciju par saderīgiem šķīdumiem skatīt 6.6 apakšpunktā.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Lietošanai sagatavota šķīduma uzglabāšanas laiks.

Lietošanai sagatavotā šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte ir: pierādīta 3 stundas, uzglabājot 25°C temperatūrā, un 12 stundas uzglabājot 5°C temperatūrā.

No mikrobioloģiskā viedokļa sagatavotais šķīdums ir jāizlieto nekavējoties. Ja tas netiek izlietots nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas ir atbildīgs lietotājs.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Cefuroxime MIP 750 mg ir iepakots 15 ml bezkrāsaina stikla (I tipa) flakonos, kas noslēgti ar hlorbutilgumijas aizbāzni un noraujamu aizsargvāciņu.

Cefuroxime MIP 1500 mg ir iepakots 50 ml un 100 ml bezkrāsaina stikla (II tipa) flakonos, kas noslēgti ar hlorbutilgumijas aizbāzni un noraujamu aizsargvāciņu.

Iepakojuma lielumi: pieejams iepakojumos pa 1, 5 vai 10 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

4. tabula. Pievienojamie tilpumi un šķīduma koncentrācijas, kas var būt lietderīgi, ja nepieciešamas frakcionētas devas.

Pievienojamie tilpumi un šķīduma koncentrācijas, kas var būt lietderīgi, ja nepieciešamas frakcionētas devas

Flakona lielums

Pievienojamais ūdens daudzums (ml)

Aptuvenā cefuroksīma koncentrācija (mg/ml)**

750 mg

intramuskulāri

intravenozi bolus

intravenozi infūzijas veidā

3 ml

vismaz 6 ml

vismaz 6 ml

216

116

116

1500 mg

intramuskulāri

intravenozi bolus

intravenozi infūzijas veidā

6 ml

vismaz 15 ml

15 ml*

216

94

94

* Izšķīdinot pagatavotais šķīdums jāpievieno 50 vai 100 ml saderīga šķīduma infūzijām (informāciju par saderību skatīt tālāk).

** Cefuroksīma šķīduma galīgais tilpums pēc pagatavošanas vidēji ir lielāks zāļu vielas aizvietošanas faktora dēļ, kas rada norādītās koncentrācijas mg/ml.

Šķīduma sagatavošana ievadīšanai injekcijas veidā

Šķīduma sagatavošanai Cefuroxime MIP 750 mg izšķīdina vismaz 6 ml injekciju ūdens, bet Cefuroxime MIP 1500 mg izšķīdina vismaz 15 ml injekciju ūdens.

Šķīdums intravenozai injekcijai jāievada lēni 3–5 minūšu laikā.

Šķīduma sagatavošana ievadīšanai infūzijas veidā

Šķīduma sagatavošanai īsai intravenozai infūzijai Cefuroxime MIP 1500 mg izšķīdina 50 ml injekciju ūdens, izotoniskā nātrija hlorīda šķīduma vai 5 % glikozes šķīduma un ievada infūzijas veidā aptuveni 20 minūšu laikā.

Cefuroxime MIP 1500 mg var izšķīdināt arī 100 ml izotoniskā nātrija hlorīda šķīduma vai 5 % glikozes šķīduma un ievadīt lēnas intravenozas infūzijas veidā aptuveni 60 minūšu laikā.

Intramuskulāra injekcija

Šķīduma sagatavošanai Cefuroxime MIP 750 mg pievieno 3 ml injekciju ūdens vai Cefuroxime MIP 1500 mg – 6 ml injekciju ūdens.

Lai izvairītos no sāpēm, ko izraisa injicējamā šķīduma tilpums, attiecīgajā ievadīšanas vietā nedrīkst injicēt vairāk par 5 ml.

Saderība ar intravenozi lietojamiem šķidrumiem

Šķīduma sagatavošanai ir piemēroti šādi šķīdinātāji:

ūdens injekcijām, 5 % glikozes šķīdums, fizioloģiskais (nātrija hlorīda) šķīdums.

Sagatavotais šķīdums ir dzeltenīgā vai brūnganā krāsā. Krāsas vai tās intensitātes atšķirības neietekmē zāļu drošumu un efektivitāti.

Tāpat kā visas parenterāli lietojamas zāles, sagatavoto šķīdumu atsevišķu daļiņu vai krāsas maiņas konstatēšanai pirms tā ievadīšanas pārbauda vizuāli. Minēto šķīdumu drīkst lietot tikai tad, ja šķīdums ir dzidrs un nesatur atsevišķas daļiņas.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

MIP Pharma GmbH

Kirkeler Str. 41

66440 Blieskastel

Vācija

Tālrunis 0049 (0) 6842 9609 0

Fakss 0049 (0) 6842 9609 355

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

750 mg: Reģ. Nr. 13-0016

1500 mg: Reģ. Nr. 13-0017

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 13.02.2013

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2018. gada 26. jūlijs

SASKAŅOTS ZVA 16-08-2018