Axetine

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Axetine 750 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Axetine 1,5 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur 750 mg vai 1,5 g cefuroksīma (Cefuroximum) (cefuroksīma nātrija sāls veidā).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Axetine satur nātriju.

Kopējais nātrija daudzums vienā flakonā ir:

Axetine stiprums

Nātrija daudzums vienā flakonā

750 mg

40,7 mg (1,771 mmol)

1,5 g

81,4 mg (3,54 mmol)

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai.

Balts vai gandrīz balts sterils pulveris, kam pievieno atbilstošu daudzumu ūdens injekcijām, lai iegūtu šķīdumu, kas paredzēts injekcijām vai infūzijām.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Axetine ir indicēts tālāk uzskaitīto infekciju ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem, tajā skaitā jaundzimušajiem (no dzimšanas) (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Sadzīvē iegūta pneimonija.

Hroniska bronhīta akūts paasinājums.

Komplicētas urīnceļu infekcijas, tajā skaitā pielonefrīts.

Mīksto audu infekcijas: celulīts, roze un brūču infekcijas.

Vēdera dobuma infekcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Infekciju profilakse, veicot kuņģa-zarnu trakta (arī barības vada), ortopēdiskas, sirds un asinsvadu un ginekoloģiskas operācijas (tajā skaitā ķeizargrieziena operāciju).

Infekciju, kuras, ļoti iespējams, izraisījuši anaerobi mikroorganismi, ārstēšanai un profilaksei cefuroksīms jālieto kopā ar atbilstošiem antibakteriāliem līdzekļiem.

Jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par antibakteriālo līdzekļu pareizu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

1. tabula. Pieaugušie un bērni (kuru ķermeņa masa ir ≥ 40 kg)

Indikācija

Devas

Sadzīvē iegūta pneimonija un hroniska bronhīta akūts paasinājums

750 mg ik pēc 8 stundām (intravenozi vai intramuskulāri)

Mīksto audu infekcijas: celulīts, roze un brūču infekcijas

Vēdera dobuma infekcijas

Komplicētas urīnceļu infekcijas, tajā skaitā pielonefrīts

1,5 g ik pēc 8 stundām (intravenozi vai intramuskulāri)

Smagas infekcijas

750 mg ik pēc 6 stundām (intravenozi)

1,5 g ik pēc 8 stundām (intravenozi)

Infekciju profilakse, veicot kuņģa-zarnu trakta, ginekoloģiskas (tajā skaitā ķeizargrieziena operāciju) un ortopēdiskas operācijas

1,5 g kopā ar ievadnarkozi. Šo devu var papildināt ar divām 750 mg devām (intramuskulāri) pēc 8 stundām un 16 stundām

Infekciju profilakse, veicot sirds un asinsvadu un barības vada operācijas

1,5 g kopā ar ievadnarkozi, kam seko 750 mg (intramuskulāri) ik pēc 8 stundām turpmāko 24 stundu laikā

2. tabula. Bērni, kuru ķermeņa masa ir <40 kg

Jaundzimušie un zīdaiņi no 3 nedēļu vecuma un bērni, kuru ķermeņa masa ir <40 kg

Jaundzimušie (no dzimšanas līdz 3 nedēļu vecumam)

Sadzīvē iegūta pneimonija

30 līdz 100 mg/kg dienā (intravenozi), lietojot 3 vai 4 dalītas devas; vairumam infekciju piemērota deva ir 60 mg/kg dienā

30 līdz 100 mg/kg dienā (intravenozi), lietojot 2 vai 3 dalītas devas (skatīt 5.2. apakšpunktu)

Komplicētas urīnceļu infekcijas, tajā skaitā pielonefrīts

Mīksto audu infekcijas: celulīts, roze un brūču infekcijas

Vēdera dobuma infekcijas

Nieru darbības traucējumi

Cefuroksīms galvenokārt tiek izvadīts no organisma caur nierēm. Tādēļ, tāpat kā lietojot jebkurus šādus antibiotiskos līdzekļus, pacientiem ar izteiktiem nieru darbības traucējumiem ieteicams samazināt Axetine devu, lai kompensētu tā lēnāku izvadīšanu no organisma.

3. tabula. Axetine ieteicamās devas nieru darbības traucējumu gadījumā

Kreatinīna klīrenss

T_½ (stundas)

Deva mg

> 20 ml/min/1,73 m²

1,7 – 2,6

Nav nepieciešams samazināt standarta devu (750 mg līdz 1,5 g trīs reizes dienā).

10 – 20 ml/min/1,73 m²

4,3 – 6,5

750 mg divas reizes dienā.

< 10 ml/min/1,73 m²

14,8 – 22,3

750 mg vienu reizi dienā.

Pacienti, kuriem veic hemodialīzi

3,75

Katras dialīzes procedūras beigās jālieto nākamo 750 mg devu intravenozi vai intramuskulāri; papildus parenterālai ievadīšanai cefuroksīma nātrija sāli var iekļaut peritoneālās dialīzes šķidruma sastāvā (parasti 250 mg uz katriem 2 litriem dialīzes šķidruma).

Pacienti ar nieru mazspēju, kuriem tiek veikta nepārtrauktā arterio-venozā hemodialīze (continuous arteriovenous haemodialysis; CAVH) vai augstas caurlaidības hemofiltrācija (HF) intensīvās terapijas nodaļās

7,9 – 12,6 (CAVH)

1,6 (HF)

750 mg divas reizes dienā; zemas caurlaidības hemofiltrācijas gadījumā devas skatīt nieru darbības traucējumu sadaļā.

Aknu darbības traucējumi

Cefuroksīms galvenokārt tiek izvadīts no organisma caur nierēm. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ietekme uz cefuroksīma farmakokinētiku nav paredzama.

Lietošanas veids

Axetine jāievada 3 līdz 5 minūtes ilgas intravenozas injekcijas veidā tieši vēnā vai izmantojot pilinātāja caurulīti vai arī 30 līdz 60 minūtes ilgas infūzijas veidā, vai dziļas intramuskulāras injekcijas veidā.

Norādījumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu.

Pacienti ar diagnosticētu paaugstinātu jutību pret cefalosporīnu grupas antibiotiskajiem līdzekļiem.

Smaga paaugstinātas jutības reakcija (piemēram, anafilaktiska reakcija) anamnēzē pret jebkuru citu bēta laktāma antibakteriālo līdzekļu grupu (penicilīni, monobaktāmi un karbapenēmi).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paaugstinātas jutības reakcijas

Tāpat kā visu bēta laktāma grupas antibakteriālo līdzekļu lietošanas gadījumā, ziņots par nopietnām un dažkārt letālām paaugstinātas jutības reakcijām. Smagas paaugstinātas jutības reakcijas gadījumā ārstēšana ar cefuroksīmu nekavējoties jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoši neatliekamās palīdzības pasākumi.

Pirms ārstēšanas uzsākšanas jānoskaidro, vai pacientam ir bijušas smagas paaugstinātas jutības reakcijas pret cefuroksīmu, citiem cefalosporīnu grupas līdzekļiem vai jebkuru citu bēta laktāma grupas līdzekli. Jāievēro piesardzība, ja cefuroksīmu lieto pacientiem, kuriem anamnēzē bijusi paaugstināta jutība pret citiem bēta laktāma grupas līdzekļiem, bet ne smagā formā.

Vienlaicīga lietošana ar spēcīgiem diurētiskiem līdzekļiem vai aminoglikozīdu grupas līdzekļiem

Cefalosporīnu grupas antibiotiskie līdzekļi lielās devās piesardzīgi jālieto pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto spēcīgus diurētiskos līdzekļus, piemēram, furosemīdu, vai aminoglikozīdu grupas līdzekļus. Ir ziņots par nieru darbības traucējumiem šādu kombināciju lietošanas gadījumā. Gados vecākiem pacientiem un pacientiem, par kuriem ir zināms, ka viņiem jau iepriekš ir bijuši nieru darbības traucējumi, jākontrolē nieru darbības rādītāji (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pārmērīga nejutīgu mikroorganismu savairošanās

Cefuroksīma lietošana var izraisīt pārmērīgu Candida savairošanos. Ilgstoša šo zāļu lietošana var izraisīt arī citu pret tām nejutīgu mikroorganismu (piemēram, enterokoku un Clostridium difficile) pārmērīgu savairošanos, kuras dēļ var būt nepieciešams pārtraukt ārstēšanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Saistībā ar cefuroksīma lietošanu ir ziņots par antibiotisko līdzekļu izraisītu pseidomembranozo kolītu, un tā smaguma pakāpe var būt robežās no vieglas līdz dzīvībai bīstamai. Šī diagnoze jāapsver pacientiem, kuriem cefuroksīma lietošanas laikā vai pēc tās ir caureja (skatīt 4.8. apakšpunktu). Jāapsver cefuroksīma terapijas pārtraukšana un īpaša ārstēšana, kas paredzēta Clostridium difficile infekcijas gadījumā Nedrīkst lietot zāles, kuras nomāc zarnu peristaltiku.

Vēdera dobuma infekcijas

Cefuroksīms tā darbības spektra dēļ nav piemērots infekciju, ko izraisa gramnegatīvas nefermentējošas baktērijas, ārstēšanai (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Mijiedarbība ar diagnostiskajiem testiem

Ar cefuroksīma lietošanu saistītais pozitīvais Kūmbsa testa rezultāts var traucēt asins savietojamības testu veikšanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Var novērot nelielu mijiedarbību ar vara reducēšanas metodēm (Benedikta, Fēlinga, Clinitest reakcijām). Tomēr tai nevajadzētu izraisīt kļūdaini pozitīvus rezultātus, kā novērots, lietojot dažus citus cefalosporīnu grupas līdzekļus.

Tā kā ferrocianīda testā iespējams kļūdaini negatīvs rezultāts, pacientiem, kuri lieto cefuroksīma nātrija sāli, glikozes līmeņa asinīs noteikšanai ieteicams izmantot vai nu glikozes oksidāzes, vai heksokināzes metodes.

Lietošana acs priekšējā kamerā un acu bojājumi

Axetine nav paredzēts lietošanai acs priekšējā kamerā. Ir ziņots par atsevišķiem smagiem acu blakusparādību gadījumiem un blakusparādību kopām pēc cefuroksīma nātrija sāls neatbilstīgas lietošanas acs priekšējā kamerā, izmantojot zāļu formu flakonos, kas apstiprināta intravenozai/intramuskulārai lietošanai. Šīs blakusparādības ietvēra makulas tūsku, tīklenes tūsku, tīklenes atslāņošanos, tīklenes toksisku bojājumu, redzes pasliktināšanos, redzes asuma pavājināšanos, neskaidru redzi, radzenes apduļķošanos un radzenes tūsku.

Svarīga informācija par palīgvielām

Axetine pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai satur nātriju.

Axetine 750 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Šīs zāles satur 40,7 mg nātrija katrā flakonā, kas ir līdzvērtīgi 2 % no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.

Axetine 1,5 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Axetine pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai satur nātriju.

Šīs zāles satur 81,4 mg nātrija katrā flakonā, kas ir līdzvērtīgi 4 % no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Cefuroksīms var ietekmēt zarnu mikrofloru, izraisot samazinātu estrogēnu atpakaļuzsūkšanos un kombinēto iekšķīgi lietojamo kontracepcijas līdzekļu efektivitātes samazināšanos.

Cefuroksīms tiek izvadīts no organisma glomerulārās filtrācijas un tubulārās sekrēcijas rezultātā. Vienlaicīga probenecīda lietošana nav ieteicama. Probenecīda vienlaicīga lietošana pagarina antibiotisko līdzekļu izdalīšanos un izraisa maksimālās koncentrācijas serumā paaugstināšanos.

Potenciāli nefrotoksiskas zāles un cilpas diurētiskie līdzekļi

Ārstēšana ar lielām cefalosporīnu grupas līdzekļu devām jāveic piesardzīgi pacientiem, kuri lieto spēcīgus diurētiskos līdzekļus (piemēram, furosemīdu) vai potenciāli nefrotoksiskas zāles (piemēram, aminoglikozīdu grupas antibiotiskos līdzekļus), jo nevar izslēgt, ka šāda kombinācija var izraisīt nieru darbības traucējumus.

Cita mijiedarbība

Glikozes līmeņa noteikšana asinīs/plazmā: lūdzu skatīt 4.4. apakšpunktu.

Vienlaicīga iekšķīgi lietojamo antikoagulantu lietošana var izraisīt starptautiskās normalizētās attiecības (International Normalised Ratio - INR) vērtības paaugstināšanās.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pieejama ierobežota informācija par cefuroksīma lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Axetine grūtniecēm drīkst nozīmēt tikai tādā gadījumā, ja ieguvums pārsniedz risku.

Ir pierādīts, ka cefuroksīms šķērso placentu un pēc devas intramuskulāras vai intravenozas ievadīšanas mātei sasniedz terapeitisku koncentrāciju amnija šķidrumā un nabassaites asinīs.

Barošana ar krūti

Cefuroksīms cilvēkiem nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Lietojot terapeitiskās devas, blakusparādības nav sagaidāmas, lai gan nevar izslēgt caurejas un gļotādas sēnīšu infekcijas risku. Jāpieņem lēmums vai nu pārtraukt barošanu ar krūti, vai pārtraukt uz laiku/pavisam ārstēšanos ar cefuroksīmu, ņemot vērā ieguvumu no krūts barošanas bērnam un ieguvumu no ārstēšanas mātei.

Fertilitāte

Nav datu par cefuroksīma nātrija sāls ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem. Reproduktīvajos pētījumos ar dzīvniekiem ietekme uz fertilitāti nav novērota.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu cefuroksīma ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, ņemot vērā zināmās blakusparādības, maz ticams, ka cefuroksīms ietekmēs spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Biežākās blakusparādības ir neitropēnija, eozinofīlija, pārejoša aknu enzīmu vai bilirubīna līmeņa paaugstināšanās, it īpaši pacientiem ar jau iepriekš bijušu aknu slimību, taču nav pierādījumu par kaitējumam aknām un reakcijām injekcijas vietā.

Tālāk uzskaitīto blakusparādību sastopamības biežuma kategorijas ir aptuveni prognozētās, jo vairumam blakusparādību sastopamības biežuma aprēķināšanai atbilstoši dati nav pieejami. Turklāt ar cefuroksīma nātrija sāli saistīto blakusparādību sastopamības biežums var ievērojami atšķirties atkarībā no indikācijas.

Lai noteiktu blakusparādību sastopamības biežumu, sākot no ļoti biežām līdz retām, tika izmantoti dati no klīniskajiem pētījumiem. Visām pārējām blakusparādībām (tas ir, blakusparādībām, kuras novēro <1/10 000) sastopamības biežuma kategorijas galvenokārt tika noteiktas, izmantojot pēcreģistrācijas datus, un drīzāk attiecas uz ziņošanas biežumu, nevis patieso sastopamības biežumu.

Ar ārstēšanu saistītās blakusparādības (visu smaguma pakāpju) tālāk uzskaitītas atbilstoši MedDRA organisma orgānu sistēmas grupām, sastopamības biežumam un smaguma pakāpei. Blakusparādību sastopamības biežuma klasifikācijai izmantoti šādi apzīmējumi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmas grupa

Bieži

Retāk

Nav zināmi

Infekcijas un infestācijas

Pārmērīga Candida savairošanās, pārmērīga Clostridium difficile savairošanās

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Neitropēnija, eozinofīlija, samazināta hemoglobīna koncentrācija

Leikopēnija, pozitīvs Kūmbsa testa rezultāts

Trombocitopēnija, hemolītiska anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Zāļu izraisīts drudzis, intersticiāls nefrīts, anafilakse, ādas vaskulīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi

Pseidomembranozais kolīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Pārejoša aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās

Pārejoša bilirubīna līmeņa paaugstināšanās

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi uz ādas, nātrene un nieze

Erythema multiforme, toksiska epidermāla nekrolīze un Stīvensa - Džonsona sindroms, angioedēma

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Paaugstināts kreatinīna līmenis serumā, paaugstināts slāpekļa urīnvielas līmenis asinīs un samazināts kreatinīna klīrenss (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Reakcijas injekcijas vietā, kas var ietvert sāpes un tromboflebītu

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Cefalosporīnu grupas līdzekļiem ir tendence absorbēties uz sarkano asins šūnu membrānas virsmas un reaģēt ar antivielām, kuras vērstas pret šīm zālēm, izraisot pozitīvu Kūmbsa testa reakciju (kas var ietekmēt asins savietojamības pārbaudes) un — ļoti reti — hemolītisku anēmiju.

Ir novērota pārejoša aknu enzīmu vai bilirubīna līmeņa serumā paaugstināšanās, kas parasti ir atgriezeniska.

Lielāka sāpju iespējamība intramuskulāras injekcijas vietā ir tad, ja tiek lietotas lielākas devas. Tomēr maz ticams, ka tās varētu būt par iemeslu ārstēšanas pārtraukšanai.

Pediatriskā populācija

Cefuroksīma nātrija sāls drošuma profils bērniem atbilst drošuma profilam pieaugušajiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/../" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšana var izraisīt neiroloģiskas sekas, tajā skaitā encefalopātiju, krampjus un komu. Pārdozēšanas simptomi var rasties, ja pacientiem ar nieru darbības traucējumiem netiek veikta atbilstoša devas samazināšana (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Cefuroksīma koncentrāciju serumā var samazināt ar hemodialīzes vai peritoneālās dialīzes palīdzību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi bēta laktāma antibakteriālie līdzekļi, otrās paaudzes cefalosporīni.

ATĶ kods: J01DC02

Darbības mehānisms

Cefuroksīms pēc saistīšanās pie penicilīnus saistošajām olbaltumvielām (PSO) inhibē baktēriju šūnu sieniņu sintēzi. Tā rezultātā tiek pārtraukta šūnu sieniņu (peptidoglikānu) biosintēze, kas izraisa baktēriju šūnu līzi un bojāeju.

Rezistences mehānisms

Baktēriju rezistence pret cefuroksīmu var būt saistīta ar vienu vai vairākiem no tālāk aprakstītajiem mehānismiem:

hidrolīze bēta laktamāžu ietekmē, tajā skaitā (bet ne tikai) plaša spektra bēta laktamāžu (extended spectrum beta-lactamases; ESBL) un Amp-C enzīmu, kas noteiktām aerobu grampozitīvo baktēriju sugām var būt inducēti vai stabili nomākti, ietekmē;

samazināta penicilīnus saistošo olbaltumvielu afinitāte pret cefuroksīmu;

ārējās membrānas necaurlaidība, kas ierobežo cefuroksīma piekļuvi penicilīnus saistošajām olbaltumvielām gramnegatīvās baktērijās;

baktēriju izplūdes sūkņi.

Paredzams, ka mikroorganismi, kam ir iegūta rezistence pret citiem injicējamiem cefalosporīnu grupas līdzekļiem, būs rezistenti pret cefuroksīmu. Atkarībā no rezistences mehānisma mikroorganismiem ar iegūtu rezistenci pret penicilīnu grupas līdzekļiem var būt samazināta jutība vai rezistence pret cefuroksīmu.

Cefuroksīma nātrija sāls robežvērtības

Minimālās inhibējošās koncentrācijas (MIK) robežvērtības, ko noteikusi Eiropas Mikroorganismu jutīguma pārbaužu komiteja (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing, EUCAST), ir šādas:

Mikroorganisms

Robežvērtības (mg/l)

J

R

Enterobacteriaceae¹

≤8²

>8

Staphylococcus sugas

Piezīme³

Piezīme³

Streptococcus A, B, C un G

Piezīme⁴

Piezīme⁴

Streptococcus pneumoniae

≤0,5

>1

Streptococcus (citi)

≤0,5

>0,5

Haemophilus influenzae

≤1

>2

Moraxella catarrhalis

≤4

>8

Ar sugām nesaistītas robežvērtības¹

≤4⁵

>8⁵

¹ Cefalosporīnu robežvērtības attiecībā pret Enterobacteriaceae ietvers visus klīniski nozīmīgos rezistences mehānismus (tajā skaitā ESBL un plazmīdu mediēto AmpC mehānismu). Daži bēta-laktamāzes veidojošie celmi ir jutīgi vai vidēji jutīgi pret 3. vai 4. paaudzes cefalosporīniem atbilstoši minētajām robežvērtībām, un par to konstatēšanu jāziņo, proti, ESBL esamība vai iztrūkums kā tāds neietekmē jutīguma kategoriju noteikšanu. Daudzviet infekciju kontroles nolūkā ieteicama vai obligāta ir ESBL noteikšana.

² Robežvērtība attiecas uz devu 1,5 g x 3 un tikai uz E. coli, P. mirabilis un Klebsiella sugām.

³ Stafilokoku jutīgums pret cefalosporīniem ir saistīts ar jutīgumu pret meticilīnu, izņemot ceftazidīmu un cefiksīmu, kā arī ceftibutēnu, kuriem robežvērtības nav noteiktas un kurus stafilokoku infekciju gadījumā nedrīkst lietot.

⁴ A, B, C un G grupas bēta hemolītisko streptokoku bēta laktāma jutīgums ir saistīts ar jutīgumu pret penicilīnu.

⁵ Robežvērtība attiecas uz intravenozo dienas devu 750 mg x 3 un lielām devām, kas ir vismaz 1,5 g x 3.

J=jutīgs, R=rezistents.

Mikrobioloģiskā jutība

Iegūtās rezistences izplatība var atšķirties atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un konkrēto sugu noteikšanas laika, un vēlams izmantot vietējo informāciju par rezistenci, it īpaši, ja tiek ārstētas smagas infekcijas. Ja nepieciešams, jāmeklē iespēja konsultēties ar speciālistu, ja rezistences vietējā izplatība ir tāda, ka šo zāļu lietošanas lietderība vismaz dažu infekciju veidu gadījumā ir apšaubāma.

Cefuroksīms in vitro parasti ir iedarbīgs pret šādiem mikroorganismiem.

Sugas, kas parasti ir jutīgas

Grampozitīvi aerobi mikroorganismi

Staphylococcus aureus (jutīgi pret meticilīnu) $

Streptococcus pyogenes

Streptococcus agalactiae

Streptococcus mitis (viridans grupa)

Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi

Haemophilus influenzae

Haemophilus parainfluenzae

Moraxella catarrhalis

Mikroorganismi, kuriem iegūtā rezistence varētu būt problēma

Grampozitīvi aerobi mikroorganismi

Streptococcus pneumoniae

Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi

Citrobacter freundii

Enterobacter cloacae

Enterobacter aerogenes

Escherichia coli

Klebsiella pneumoniae

Proteus mirabilis

Proteus sugas (izņemot P. vulgaris)

Providencia sugas

Salmonella sugas

Grampozitīvi anaerobi mikroorganismi

Peptostreptococcus sugas

Propionibacterium sugas

Gramnegatīvi anaerobi mikroorganismi

Fusobacterium sugas

Bacteroides sugas

Mikroorganismi ar pārmantotu rezistenci

Grampozitīvi aerobi mikroorganismi

Enterococcus faecalis

Enterococcus faecium

Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi

Acinetobacter sugas

Morganella morganii

Proteus vulgaris

Pseudomonas aeruginosa

Serratia marcescens

Grampozitīvi anaerobi mikroorganismi

Clostridium difficile

Gramnegatīvi anaerobi mikroorganismi

Bacteroides fragilis

Citi

Chlamydia sugas

Mycoplasma sugas

Legionella sugas

$ Visi pret meticilīnu rezistentie S. aureus ir rezistenti pret cefuroksīmu.

In vitro ir pierādīts, ka cefuroksīma nātrija sāls un aminoglikozīdu grupas antibiotisko līdzekļu aktivitāte vismaz summējas, un dažos gadījumos ir novērots sinerģisms.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc intramuskulāras (i.m.) cefuroksīma injekcijas veseliem brīvprātīgajiem vidējā maksimālā koncentrācija serumā bija robežās no 27 līdz 35 mikrogrami/ml 750 mg devai un robežās no 33 līdz 40 mikrogrami/ml 1000 mg devai, un tā tika sasniegta 30 līdz 60 minūšu laikā pēc zāļu lietošanas. 15 minūtes pēc 750 un 1500 mg lielu devu intravenozas (i.v.) ievadīšanas koncentrācija serumā bija attiecīgi aptuveni 50 un 100 mikrogrami/ml.

Pēc i.m. un i.v. ievadīšanas AUC un C_max palielinās lineāri līdz ar devas palielināšanos, lietojot vienreizējas devas amplitūdā no 250 līdz 1000 mg. Veseliem brīvprātīgajiem pēc zāļu atkārtotas intravenozas ievadīšanas 1500 mg devā ik pēc 8 stundām nenovēroja cefuroksīma uzkrāšanos serumā.

Izkliede

Atkarībā no izmantotās metodoloģijas saistīšanās ar olbaltumvielām noteikta 33 līdz 50 % apmērā. Devu amplitūdā no 250 līdz 1000 mg vidējais izkliedes tilpums pēc i.m. vai i.v. ievadīšanas ir robežās no 9,3 līdz 15,8 l/1,73 m². Tādu cefuroksīma koncentrāciju, kas pārsniedz izplatītākajiem patogēniem noteikto minimālo inhibējošo koncentrāciju, var sasniegt mandelēs, deguna blakusdobumu audos, bronhu gļotādā, kaulos, pleiras šķidrumā, locītavu šķidrumā, sinoviālajā šķidrumā, intersticiālajā šķidrumā, žultī, krēpās un acs šķidrumā. Mīksto smadzeņu apvalku iekaisuma gadījumā cefuroksīms šķērso hematoencefālisko barjeru.

Biotransformācija

Cefuroksīms netiek metabolizēts.

Eliminācija

Cefuroksīms tiek izvadīts no organisma glomerulārās filtrācijas un tubulārās sekrēcijas rezultātā. Seruma eliminācijas pusperiods pēc intramuskulāras vai intravenozas injekcijas ir aptuveni 70 minūtes. 24 stundu laikā pēc lietošanas ir novērojama gandrīz pilnīga cefuroksīma atgūstamība (85 - 90 % apmērā) urīnā neizmainītā veidā. Lielākā daļa cefuroksīma izdalās pirmo 6 stundu laikā. Pēc 250 līdz 1000 mg lielas devas i.m. vai i.v. ievadīšanas vidējais nieru klīrenss ir robežās no 114 līdz 170 ml/min/1,73 m².

Īpašas pacientu grupas

Dzimums

Pēc 1000 mg cefuroksīma nātrija sāls vienreizējas ievadīšanas i.v. bolus injekcijas veidā netika novērotas cefuroksīma farmakokinētikas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm.

Gados vecāki pacienti

Pēc i.m. vai i.v. ievadīšanas cefuroksīma uzsūkšanās, izkliede un eliminācija gados vecākiem pacientiem ir līdzīga kā gados jaunākiem pacientiem ar ekvivalentiem nieru darbības rādītājiem. Tā kā gados vecākiem pacientiem ir lielāka nieru darbības traucējumu iespējamība, cefuroksīma deva jāizvēlas piesardzīgi un varētu būt lietderīgi kontrolēt nieru darbības rādītājus (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Ir pierādīts, ka jaundzimušajiem atkarībā no gestācijas vecuma ir būtiski pagarināts cefuroksīma seruma eliminācijas pusperiods. Tomēr vecākiem zīdaiņiem (vecums >3 nedēļas) un bērniem seruma eliminācijas pusperiods ir 60 - 90 minūtes, un šis rādītājs ir līdzīgs kā novērots pieaugušajiem.

Nieru darbības traucējumi

Cefuroksīms galvenokārt tiek izvadīts no organisma caur nierēm. Tāpat kā lietojot jebkurus šāda veida antibiotiskos līdzekļus, pacientiem ar izteiktiem nieru darbības traucējumiem (tas ir, Cl_CR <20 ml/minūtē) cefuroksīma devu ieteicams samazināt, kompensējot tā palēnināto izvadīšanu no organisma (skatīt 4.2. apakšpunktu). Cefuroksīmu var efektīvi izvadīt no organisma ar hemodialīzes un peritoneālās dialīzes palīdzību.

Aknu darbības traucējumi

Tā kā cefuroksīms no organisma tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm, aknu darbības traucējumu ietekme uz cerfuroksīma farmakokinētiku nav sagaidāma.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Ir pierādīts, ka cefalosporīnu grupas līdzekļiem svarīgākais farmakokinētikas-farmakodinamikas koeficients, kurš korelē ar efektivitāti in vivo, ir procenti no zāļu lietošanas intervāla (%T), kad nesaistīto zāļu koncentrācija saglabājas augstāka par cefuroksīma minimālo inhibējošo koncentrāciju (MIK) noteiktām mērķa sugām (tas ir, %T>MIC).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Nav veikti kancerogenitātes pētījumi, tomēr nav pierādījumu, kas liecinātu par kancerogenitātes potenciālu.

Dažādi cefalosporīnu grupas līdzekļi inhibē gamma glutamiltranspeptidāzi žurku urīnā, tomēr cefuroksīmam šīs inhibīcijas līmenis ir zemāks. Attiecībā uz cilvēkiem tam var būt nozīme no klīnisko laboratorisko izmeklējumu traucējumu aspekta.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nav.

6.2. Nesaderība

Axetine nedrīkst sajaukt vienā šļircē ar aminoglikozīdu grupas antibiotiskajiem līdzekļiem.

2,74 % (masas/tilpuma) nātrija bikarbonāta šķīduma injekcijām pH būtiski ietekmē šķīduma krāsu, tāpēc šo šķīdumu nav ieteicams izmantot Axetine izšķīdināšanai. Neskatoties uz to, nepieciešamības gadījumā pacientiem, kuri saņem nātrija bikarbonāta šķīdumu injekcijām infūzijas veidā, Axetine drīkst ievadīt infūzijas sistēmā.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pagatavots šķīdums: ieteicams lietot nekavējoties pēc pagatavošanas.

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte ir pierādīta:

pagatavotam šķīdumam intramuskulārām vai intravenozām injekcijām: 5 stundas, uzglabājot 25°C temperatūrā, un 48 stundas, uzglabājot 2°C - 8°C temperatūrā (ledusskapī);

pagatavotam šķīdumam intravenozām infūzijām: 6 stundas, uzglabājot 25°C temperatūrā, un 24 stundas, uzglabājot 2°C - 8°C temperatūrā (ledusskapī).

No mikrobioloģiskā viedokļa šīs zāles jālieto nekavējoties. Ja tās netiek lietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas ir atbildīgs lietotājs un parasti tas nedrīkst būt ilgāk par 24 stundām, uzglabājot temperatūrā no 2°C – 8°C, ja vien izšķīdināšana notikusi kontrolētos un validētos apstākļos.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas un izšķīdināšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

I tipa stikla flakoni ar nominālo tilpumu 15 ml, kas noslēgti ar pelēku hlorbutilgumijas aizbāzni 20 mm diametrā un alumīnija vāciņu.

Iepakojumi pa 1, 10, 50 vai 100 flakoniem kartona kastītēs.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Norādījumi izšķīdināšanai

4. tabula. Pievienojamie tilpumi un šķīduma koncentrācijas, kas var būt lietderīgi, ja nepieciešamas frakcionētas devas

Pievienojamie tilpumi un šķīduma koncentrācijas, kas var būt lietderīgi, ja nepieciešamas frakcionētas devas

Flakona lielums

Pievienojamais ūdens daudzums (ml)

Aptuvenā cefuroksīma koncentrācija (mg/ml)**

Axetine 750 mg pulvera injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

750 mg

intramuskulāri

intravenozi bolus injekcijas veidā

intravenozi infūzijas veidā

3 ml

vismaz 6 ml

vismaz 6 ml

216

116

116

Axetine 1,5 g pulvera injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

1,5 g

intramuskulāri

intravenozi bolus injekcijas veidā

intravenozi infūzijas veidā

6 ml

vismaz 15 ml

15 ml*

216

94

94

* Izšķīdinātais šķīdums jāpievieno 50 vai 100 ml saderīga šķīduma infūzijām (informāciju par saderību skatīt tālāk).

** Iegūtais cefuroksīma šķīduma tilpums pēc izšķīdināšanas vidēji ir lielāks zāļu vielas aizvietošanas faktora dēļ, kas rada norādītās koncentrācijas mg/ml.

Saderība

1,5 g cefuroksīma nātrija sāls, kas izšķīdināts 15 ml ūdens injekcijām, var pievienot metronidazola šķīdumam injekcijām (500 mg/100 ml), un temperatūrā līdz 25°C abas šīs zāles saglabā to aktivitāti līdz pat 24 stundām.

1,5 g cefuroksīma nātrija sāls ir saderīgs ir azlocilīnu, 1 g (15 ml) vai 5 g (50 ml) līdz pat 24 stundām 4°C temperatūrā vai 6 stundām temperatūrā līdz 25°C.

Cefuroksīma nātrija sāli (5 mg/ml), kas sajaukts ar 5 % (masas/tilpuma) vai 10 % (masas/tilpuma) ksilīta šķīdumu injekcijām, 25°C temperatūrā var uzglabāt līdz pat 24 stundām.

Cefuroksīma nātrija sāls ir saderīgs ar ūdens šķīdumiem, kuri satur līdz 1 % lidokaīna hidrohlorīda.

Cefuroksīma nātrija sāls ir saderīgs ar šādiem infūziju šķīdumiem. Efektivitāte saglabāsies līdz pat 24 stundām, uzglabājot istabas temperatūrā:

0,9 % (masas/tilpuma) nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām;

5 % glikozes šķīdumu injekcijām;

0,18 % (masas/tilpuma) nātrija hlorīda plus 4 % glikozes šķīdumu injekcijām;

5 % glikozes un 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām;

5 % glikozes un 0,45 % nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām;

5 % glikozes un 0,225 % nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām;

10 % glikozes šķīdumu injekcijām;

10 % invertcukura šķīdumu ūdenī injekcijām;

Ringera šķīdumu injekcijām;

Ringera-laktāta šķīdumu injekcijām;

M/6 nātrija laktāta šķīdumu injekcijām;

kombinētu nātrija laktāta šķīdumu injekcijām (Hartmana šķīdums).

Cefuroksīma nātrija sāls stabilitāti 0,9 % (masas/tilpuma) nātrija hlorīda šķīdumā injekcijām un 5 % (masas/tilpuma) glikozes šķīdumā injekcijām neietekmē hidrokortizona nātrija fosfāta klātbūtne.

Cefuroksīma nātrija sālij istabas temperatūrā pierādīta arī saderība 24 stundu garumā, ja i.v. infūzijas veikšanai tas sajaukts ar:

heparīnu (10 un 50 vienības/ml) 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumā injekcijām;

kālija hlorīdu (10 un 40 mEqL) 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumā injekcijām.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Medochemie Ltd, 1-10 Constantinoupoleos street, 3011 Limassol, Kipra

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Axetine 750 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai (02-0291)

Axetine 1,5 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai (02-0292)

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2002.gada 4.oktobris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008.gada 31.marts.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2018.gada marts.

SASKAŅOTS ZVA 30-08-2018

EQ 02-0291/IB/011/G

02-0292/IB/011/G

EQ PAGE 1