Augmentin

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Augmentin 1000 mg/200 mg pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur amoksicilīna nātrija sāli, kas atbilst 1000 mg amoksicilīna (Amoxicillinum), un kālija klavulanātu, kas atbilst 200 mg klavulānskābes (Acidum clavulanicum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

nātrijs: 62,9 mg (2,7 mmol) vienā flakonā,

kālijs: 39,3 mg (1,0 mmol) vienā flakonā.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai.

Balts vai gandrīz balts, sterils pulveris flakonā.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Augmentin ir indicēts šādu infekciju ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem (skatīt 4.2., 4.4. un 5.1. apakšpunktu):

smagas ausu, deguna un rīkles infekcijas (piemēram, mastoidīts, peritonsilāras infekcijas, epiglotīts un sinusīts, ja tos pavada smagas vispārējās izpausmes un simptomi);

hroniska bronhīta akūti paasinājumi (adekvāti noteikta diagnoze);

sadzīvē iegūta pneimonija;

cistīts;

pielonefrīts;

ādas un mīksto audu infekcijas, īpaši celulīts, dzīvnieku kodumi, smags zoba abscess ar izplatītu celulītu;

kaulu un locītavu infekcijas, īpaši osteomielīts;

intraabdominālas infekcijas;

sieviešu dzimumorgānu infekcijas.

Profilakse pret infekcijām, kas saistītas ar lielām ķirurģiskām procedūrām pieaugušajiem, piemēram, ar operācijām:

kuņģa-zarnu traktā;

iegurņa dobumā;

galvā un kaklā;

žultsceļu operācijām.

Jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par piemērotu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Devas norādītas kā amoksicilīna/klavulānskābes daudzums, izņemot gadījumus, kad norādītas atsevišķu sastāvdaļu devas.

Nosakot Augmentin devu, kas tiek izvēlēta noteiktas infekcijas ārstēšanai, jāņem vērā:

prognozējamie patogēni un to iespējamā jutība pret antibakteriāliem līdzekļiem (skatīt 4.4. apakšpunktu);

infekcijas smaguma pakāpe un vieta;

pacienta vecums, ķermeņa masa un nieru darbība, kā norādīts turpmāk.

Ja nepieciešams, ir jāapsver citu Augmentin preparātu (piemēram, tādu preparātu, kuros ir lielāka amoksicilīna deva un/vai atšķirīga amoksicilīna un klavulānskābes daudzuma attiecība) lietošana (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ar šo Augmentin pulveri injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai, lietojot to, kā norādīts turpmāk, saņem amoksicilīna kopējo dienas devu 3000 mg, bet klavulānskābes kopējo dienas devu – 600 mg. Ja nepieciešama lielāka amoksicilīna dienas deva, ieteicams izvēlēties citu intravenozu Augmentin formu, lai izvairītos no nevajadzīgi lielas klavulānskābes dienas devas lietošanas.

Terapijas ilgums jānosaka atkarībā no pacienta reakcijas. Dažu infekciju (piemēram, osteomielīta) gadījumā nepieciešama ilgāka ārstēšana. Ārstēšanu bez terapijas pārskatīšanas nedrīkst turpināt ilgāk par 14 dienām (informāciju par ilgstošu terapiju skatīt 4.4. apakšpunktā).

Jāņem vērā vietējās vadlīnijas par piemērotu amoksicilīna/klavulānskābes lietošanas biežumu.

Pieaugušie un bērni, kas sver ≥ 40 kg

4.1. apakšpunktā norādīto infekciju ārstēšanai: 1000 mg/ 200 mg ik pēc 8 stundām

Ķirurģiskai profilaksei

Par 1 stundu īsākām procedūrām ieteicamā Augmentin deva ir no 1000 mg/200 mg līdz 2000 mg/200 mg ievadnarkozes laikā (2000 mg/200 mg devu var iegūt, izmantojot citu Augmentin intravenozi ievadāmu zāļu formu).

Par 1 stundu ilgākām procedūrām ieteicamā Augmentin deva ir no 1000 mg/200 mg līdz 2000 mg/ 200 mg ievadnarkozes laikā, un līdz 3 devām pa 1000 mg/200 mg 24 stundu laikā.

Ja operācijas laikā vērojamas skaidras klīniskas infekcijas pazīmes, pēc operācijas jāveic standarta intravenozas vai perorālas terapijas kurss.

Bērni, kas sver < 40 kg

Ieteicamās devas:

3 mēnešus veci un vecāki bērni: 25 mg/5 mg uz kg ik pēc 8 stundām.

Bērni līdz 3 mēnešu vecumam vai ar ķermeņa masu, kas mazāka par 4 kg: 25 mg/5 mg uz kg ik pēc 12 stundām.

Gados vecāki cilvēki

Devas pielāgošana nav nepieciešama.

Nieru darbības traucējumi

Devas pielāgošana tiek veikta, ņemot vērā maksimālo ieteicamo amoksicilīna koncentrāciju.

Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss (CrCl) pārsniedz 30 ml/min, devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pieaugušie un bērni, kas sver ≥ 40 kg

CrCl: 10‑30 ml/min

Sākumdeva 1000 mg/200 mg, pēc tam 500 mg/100 mg divreiz dienā

CrCl < 10 ml/min

Sākumdeva 1000 mg/200 mg, pēc tam 500 mg/100 mg ik pēc 24 stundām

Hemodialīze

Sākumdeva 1000 mg/200 mg, pēc tam 500 mg/100 mg ik pēc 24 stundām, un papildu 500 mg/100 mg deva dialīzes beigās (jo samazinās gan amoksicilīna, gan klavulānskābes koncentrācija serumā)

Bērni, kas sver < 40 kg

CrCl: 10 - 30 ml/min

25 mg/5 mg uz kg ik pēc 12 stundām.

CrCl < 10 ml /min

25 mg/5 mg uz kg ik pēc 24 stundām.

Hemodialīze

25 mg/5 mg uz kg ik pēc 24 stundām, un papildu 12,5 mg/2,5 mg deva uz kg dialīzes beigās (jo samazinās gan amoksicilīna, gan klavulānskābes koncentrācija serumā)

Aknu darbības traucējumi

Zāles jālieto piesardzīgi, regulāri kontrolējot aknu darbību (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Augmentin ir paredzēts intravenozai lietošanai.

Augmentin var ievadīt lēnas intravenozas injekcijas veidā 3 – 4 min laikā tieši vēnā vai caur infūziju cauruli vai infūzijas veidā 30 – 40 min laikā. Augmentin nav piemērots intramuskulārai lietošanai.

Bērniem līdz 3 mēnešu vecumam Augmentin drīkst ievadīt tikai infūzijas veidā.

Terapiju ar Augmentin var sākt ar intravenoza preparāta lietošanu, bet pabeigt ar piemērotu iekšķīgi lietojamu zāļu formu, ja tas tiek uzskatīts par piemērotu konkrētā pacienta gadījumā.

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu un atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, jebkuru no penicilīniem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Smaga tūlītēja paaugstinātas jutības reakcija (piemēram, anafilakse) pret citām beta laktāma antibiotikām (piemēram, cefalosporīnu, karbapenēmu vai monobaktāmu) anamnēzē.

Anamnēzē amoksicilīna/klavulānskābes izraisīta dzelte/aknu darbības traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms ārstēšanas sākšanas ar amoksicilīnu/klavulānskābi jāveic rūpīga iztaujāšana par iepriekš bijušām paaugstinātas jutības reakcijām pret penicilīniem, cefalosporīniem vai citām beta laktāma antibiotikām (skatīt 4.3. un 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem, kas saņem ārstēšanu ar penicilīnu, ziņots par būtiskām un dažkārt letālām paaugstinātas jutības reakcijām (ieskaitot anafilaktoīdas un smagas nevēlamas ādas reakcijas). Šīs reakcijas biežāk rodas cilvēkiem, kuriem anamnēzē ir paaugstināta jutība pret penicilīnu, kā arī atopiskiem pacientiem. Ja rodas alerģiska reakcija, ārstēšana ar amoksicilīnu/klavulānskābi jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša alternatīva ārstēšana.

Ja pierādīts, ka infekciju izraisījuši pret amoksicilīnu jutīgi mikroorganismi, jāapsver amoksicilīna/klavulānskābes aizstāšana ar amoksicilīnu atbilstoši oficiālajām vadlīnijām.

Šis Augmentin preparāts var nebūt piemērots lietošanai, ja ir liels risks, ka iespējamiem patogēniem ir rezistence pret beta laktāma antibiotikām, kuru nenodrošina pret klavulānskābes izraisītu inhibīciju jutīgas beta laktamāzes. Tā kā nav pieejami specifiski dati par T>MIK un dati par pieejamiem perorāliem preparātiem ir robežvērtības, šis preparāts (bez papildu amoksicilīna) var nebūt piemērots pret penicilīnu nejutīga S. pneumoniae infekcijas ārstēšanai.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai tiem, kas saņem lielas devas, var rasties krampji (skatīt 4.8. apakšpunktu).

No amoksicilīna/klavulānskābes lietošanas jāizvairās, ja ir aizdomas par infekciozo mononukleozi, jo šīs slimības gadījumā pēc amoksicilīna lietošanas novēroti masaliņveida izsitumi.

Allopurinola vienlaikus lietošana amoksicilīna terapijas laikā var palielināt alerģisku ādas reakciju iespējamību.

Ilgstoša lietošana dažkārt var izraisīt nejūtīgu mikroorganismu savairošanos.

Ģeneralizēta eritēma ar pustulām un drudzi, ja tā rodas terapijas sākumā, var būt akūtas ģeneralizētas eksantematozas pustulozes (AGEP) simptoms (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šādas reakcijas gadījumā Augmentin terapija ir jāpārtrauc, un turpmāka amoksicilīna lietošana ir kontrindicēta.

Amoksicilīns/klavulānskābe piesardzīgi jālieto pacientiem, kuriem ir aknu darbības traucējumu pazīmes (skatīt 4.2., 4.3. un 4.8. apakšpunktu).

Par aknu komplikāciju rašanos ziņots galvenokārt attiecībā uz vīriešiem un gados vecākiem pacientiem, un tās var būt saistītas ar ilgstošu terapiju. Par šādām komplikācijām bērniem ziņots ļoti reti. Visās pacientu grupās izpausmes un simptomi parasti rodas terapijas laikā vai neilgi pēc tās pabeigšanas, taču dažos gadījumos tie radušies vairākas nedēļas pēc terapijas pabeigšanas. Parasti tie ir atgriezeniski. Aknu komplikācijas var būt smagas, un ļoti retos gadījumos ziņots par pacientu nāvi. Gandrīz visos ziņotajos gadījumos tā iestājusies pacientiem, kuriem bijusi nopietna pamatsaslimšana vai kas vienlaikus lietojuši zāles ar zināmu iespējamu ietekmi uz aknām (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Lietojot gandrīz jebkuras antibiotikas, tai skaitā amoksicilīnu, ir ziņots par antibiotiku izraisītu kolītu, un tā smaguma pakāpe var būt no vieglas līdz dzīvībai bīstamai (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tādēļ ir svarīgi apsvērt šo diagnozi pacientiem, kuriem ir caureja jebkādu antibiotiku lietošanas laikā vai pēc tam. Antibiotiku izraisīta kolīta gadījumā nekavējoties jāpārtrauc amoksicilīna/klavulānskābes lietošana, jākonsultējas ar ārstu un jāsāk piemērota terapija. Šādā gadījumā kontrindicēta peristaltiku nomācošu līdzekļu lietošana.

Ilgstošas terapijas laikā ieteicams periodiski novērtēt orgānu sistēmu darbību, tai skaitā nieru, aknu un asinsrades sistēmas darbību.

Pacientiem, kas saņem amoksicilīnu/klavulānskābi, par protrombīna laika pagarināšanos ziņots reti. Ja vienlaikus tiek parakstīti antikoagulanti, jāveic atbilstoša kontrole. Lai saglabātu vēlamo antikoagulācijas līmeni, var būt jāpielāgo perorāli lietojamo antikoagulantu deva (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva jāpielāgo atbilstoši traucējumu smaguma pakāpei (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar samazinātu urīna izdali ļoti reti novērota kristalūrija, galvenokārt parenterālas terapijas gadījumā. Lietojot lielas amoksicilīna devas, ieteicams lietot pietiekami daudz šķidruma un nodrošināt pietiekamu urīna izdali, lai samazinātu amoksicilīna kristalūrijas iespējamību. Pacientiem, kuriem urīnpūslī ievietots katetrs, regulāri jāpārbauda katetra caurlaidība (skatīt 4.9. apakšpunktu).

Nosakot glikozes klātbūtni urīnā, amoksicilīna terapijas laikā jāizmanto enzimātiskas glikozes oksidāzes metodes, jo, lietojot neenzimātiskas metodes, var iegūt viltus pozitīvu rezultātu.

Augmentin sastāvā esošā klavulānskābe var izraisīt nespecifisku IgG un albumīna piesaistīšanos pie eritrocītu membrānām, tādēļ tiek iegūts viltus pozitīvs Kūmsa testa rezultāts.

Saņemti ziņojumi par pozitīviem izmeklējumu rezultātiem, izmantojot Bio-Rad Laboratories Platelia Aspergillus EIA testu, pacientiem, kas lietojuši amoksicilīnu/klavulānskābi un kam vēlāk pierādīta Aspergillus infekcijas neesamība. Saņemti ziņojumi par Bio-Rad Laboratories Platelia Aspergillus EIA testa krusteniskām reakcijām ar polisaharīdiem un polifuranozēm, kas nav Aspergillus sastāvā. Tādēļ pozitīvi izmeklējuma rezultāti pacientiem, kas lieto amoksicilīnu/klavulānskābi, jāinterpretē piesardzīgi un jāapstiprina ar citām diagnostikas metodēm.

Šīs zāles satur 62,9 mg (2,7 mmol) nātrija vienā flakonā. Jāņem vērā pacientiem, kas ievēro diētu ar kontrolētu nātrija saturu.

Šīs zāles satur 39,3 mg (1,0 mmol) kālija vienā flakonā. Tas jāņem vērā pacientiem, kuriem ir pavājināta nieru darbība, un pacientiem, kas ievēro diētu ar kontrolētu kālija saturu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Perorālie antikoagulanti

Perorālie antikoagulanti un penicilīna grupas antibiotikas tiek plaši lietotas, un nav saņemti ziņojumi par mijiedarbību. Tomēr literatūrā ir ziņojumi par gadījumiem, kad konstatēts palielināts starptautiskais standartizētais koeficients (INR) pacientiem, kuriem antikoagulācija tiek nodrošināta ar acenokumarolu vai varfarīnu, un tiek parakstīts amoksicilīna kurss. Ja zāles jālieto vienlaikus, pievienojot amoksicilīnu vai pārtraucot tā lietošanu, rūpīgi jākontrolē protrombīna laiks vai starptautiskais standartizētais koeficients. Turklāt var būt jāpielāgo perorālo antikoagulantu deva (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Metotreksāts

Penicilīni var mazināt metotreksāta izdalīšanos, potenciāli pastiprinot toksisko ietekmi.

Probenecīds

Vienlaicīga probenecīda lietošana nav ieteicama. Probenecīds mazina amoksicilīna sekrēciju nieru kanāliņos. Probenecīda lietošana vienlaikus ar amoksicilīnu/klavulānskābi var palielināt un ilgāk uzturēt augstu amoksicilīna (bet ne klavulānskābes) līmeni asinīs.

Mikofenolāta mofetils

Pēc perorālas amoksicilīna plus klavulānskābes terapijas uzsākšanas pacientiem, kuri saņem mikofenolāta mofetilu, novērota par 50 % zemāka aktīvā metabolīta mikofenolskābes (MFS) koncentrācija pirms zāļu devas lietošanas. Izmaiņas koncentrācijā, kāda bijusi pirms zāļu devas lietošanas, var precīzi neatspoguļot izmaiņas kopējā MFS iedarbības līmenī. Tādēļ, ja nav klīnisku pierādījumu par transplantāta darbības traucējumiem, mikofenolāta mofetila devas koriģēšana parasti nav nepieciešama. Tomēr, lietojot šādu zāļu kombināciju un neilgi pēc antibiotiku terapijas beigām, nepieciešama rūpīga novērošana.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ierobežoti dati par amoksicilīna/klavulānskābes lietošanu grūtniecības laikā cilvēkiem neliecina par palielinātu iedzimtu patoloģiju risku. Vienā pētījumā sievietēm ar agrīnu priekšlaicīgu augļapvalka plīsumu ziņots, ka profilaktiska ārstēšana ar amoksicilīnu/klavulānskābi var būt saistīta ar palielinātu nekrotizējoša enterokolīta risku jaundzimušajiem. Jāizvairās no šī līdzekļa lietošanas grūtniecības laikā, ja vien ārsts to neuzskata par nepieciešamu.

Barošana ar krūti

Abas vielas izdalās mātes pienā (par klavulānskābes ietekmi uz zīdaini, kas tiek barots ar mātes pienu, nekas nav zināms). Tādēļ zīdaiņiem, kas tiek baroti ar mātes pienu, var rasties caureja un gļotādu sēnīšinfekcija, un zīdīšana var būt jāpārtrauc. Jāņem vērā sensibilizācijas iespējamība. Amoksicilīnu/klavulānskābi zīdīšanas laikā drīkst lietot tikai pēc tam, kad atbildīgais ārsts ir novērtējis guvuma/riska attiecību.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, nav veikti. Taču var rasties nelabvēlīga ietekme (piemēram, alerģiskas reakcijas, reibonis, krampji), kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības ir caureja, slikta dūša un vemšana.

Tālāk norādītas nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots Augmentin klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā; tās norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai.

Lai klasificētu nevēlamo blakusparādību biežumu, izmantota šāda terminoloģija.

Ļoti bieži (≥1/10)

Bieži (≥1/100 līdz < 1/10)

Retāk (≥1/1000 līdz < 1/100)

Reti (≥1/10 000 līdz < 1/1000)

Ļoti reti (<1/10 000)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Infekcijas un infestācijas

Ādas un gļotādu kandidoze

Bieži

Nejutīgu mikroorganismu savairošanās

Nav zināmi

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Atgriezeniska leikopēnija (arī neitropēnija)

Reti

Trombocitopēnija

Reti

Atgriezeniska agranulocitoze

Nav zināmi

Hemolītiska anēmija

Nav zināmi

Pagarināts asinsteces laiks

un protrombīna laiks¹

Nav zināmi

Imūnās sistēmas traucējumi¹⁰

Angioedēma

Nav zināmi

Anafilakse

Nav zināmi

Seruma slimībai līdzīgs sindroms

Nav zināmi

Alerģisks vaskulīts

Nav zināmi

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis

Retāk

Galvassāpes

Retāk

Krampji²

Nav zināmi

Aseptisks meningīts

Nav zināmi

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Tromboflebīts³

Reti

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Caureja

Bieži

Slikta dūša

Retāk

Vemšana

Retāk

Gremošanas traucējumi

Retāk

Ar antibiotiku lietošanu saistīts kolīts⁴

Nav zināmi

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Paaugstināts AsAT un/vai AlAT līmenis⁵

Retāk

Hepatīts⁶

Nav zināmi

Holestātiska dzelte⁶

Nav zināmi

Ādas un zemādas audu bojājumi⁷

Izsitumi uz ādas

Retāk

Nieze

Retāk

Nātrene

Retāk

Erythema multiforme

Reti

Stīvensa-Džonsona sindroms

Nav zināmi

Toksiska epidermas nekrolīze

Nav zināmi

Bullozs eksfoliatīvs dermatīts

Nav zināmi

Akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (AGEP)⁹

Nav zināmi

Zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (Drug Reaction with Eosinophilia and Systemic Symptoms –DRESS)).

Nav zināmi

Nieru un urīna izvades sistēmas traucējumi

Intersticiāls nefrīts

Nav zināmi

Kristalūrija⁸

Nav zināmi

¹ Skatīt 4.4. apakšpunktu

² Skatīt 4.4. apakšpunktu

³ Injekcijas vietā

⁴ Ietverot pseidomembranozo kolītu un hemorāģisku kolītu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

⁵ Ar beta laktāma grupas antibiotikām ārstētiem pacientiem novērota mērena AsAT un/vai AlAT līmeņa paaugstināšanās, bet šo izmaiņu nozīme nav zināma.

⁶ Šie traucējumi novēroti, lietojot citus penicilīnus un cefalosporīnus (skatīt 4.4. apakšpunktu).

⁷ Ja rodas kāda no paaugstinātas jutības dermatīta reakcijām, ārstēšana ir jāpārtrauc (skatīt 4.4. apakšpunktu).

⁸ Skatīt 4.9. apakšpunktu

⁹ Skatīt 4.4. apakšpunktu

¹⁰ Skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas simptomi un pazīmes

Var rasties kuņģa-zarnu trakta simptomi un šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumi. Novērota amoksicilīna kristalūrija, kas dažos gadījumos izraisa nieru mazspēju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai pacientiem, kas saņem lielas devas, var rasties krampji.

Ziņots, ka amoksicilīns izgulsnējas urīnpūšļa katetros, galvenokārt pēc lielu devu intravenozas ievades. Regulāri jāveic katetra caurlaidības pārbaudes (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Intoksikācijas ārstēšana

Kuņģa-zarnu trakta simptomus var ārstēt simptomātiski, pievēršot uzmanību ūdens/elektrolītu līdzsvaram.

Amoksicilīnu/klavulānskābi var izvadīt no asinsrites ar hemodialīzes palīdzību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: penicilīnu kombinācijas, ietverot beta laktamāzes inhibitorus; ATĶ kods: J01CR02.

Darbības mehānisms

Amoksicilīns ir pussintētisks penicilīns (beta laktāma antibiotika), kas nomāc vienu vai vairākus baktēriju peptidoglikāna biosintēzes ceļa enzīmus (tos bieži dēvē par penicilīnu saistošiem proteīniem, PBP (penicillin-binding proteins)). Peptidoglikāns ir neatņemama baktēriju šūnas sienas sastāvdaļa. Peptidoglikāna sintēzes inhibīcija novājina šūnas sienu, kam parasti seko šūnas izšķīšana un bojāeja.

Amoksicilīnu var sadalīt rezistento baktēriju sintezētās beta laktamāzes un tādēļ atsevišķi lietota amoksicilīna darbības spektrs neietver mikroorganismus, kas sintezē šos enzīmus.

Klavulānskābe ir beta laktāms, kas strukturāli līdzīgs penicilīniem. Tā inaktivē dažus beta laktamāzes enzīmus, novēršot amoksicilīna inaktivēšanu. Atsevišķi lietotai klavulānskābei nepiemīt klīniski nozīmīga antibakteriāla iedarbība.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Laiks virs minimālās inhibējošās koncentrācijas (T>MIK) tiek uzskatīts par galveno amoksicilīna efektivitāti noteicošo faktoru.

Rezistences mehānismi

Divi galvenie rezistences mehānismi pret amoksicilīnu/klavulānskābi ir:

inaktivēšana ar tām baktēriju beta laktamāzēm, kuras neinhibē klavulānskābe, ieskaitot B, C un D klases laktamāzes;

PBP izmainīšana, kas mazina antibakteriālā līdzekļa afinitāti pret tā iedarbības mērķi.

Baktērijas necaurlaidība vai izplūdes sūkņa mehānismi var izraisīt vai veicināt baktēriju, īpaši gramnegatīvo baktēriju, rezistenci.

Robežvērtības

MIK robežvērtības amoksicilīnam/klavulānskābei ir noteikusi Eiropas Pretmikrobu līdzekļu jutības noteikšanas komiteja (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing (EUCAST)).

Mikroorganisms

Jutības robežvērtības (µg/ml)

Jutīgs

Vidēji jutīgs

Rezistents

Haemophilus influenzae¹

≤ 1

-

> 1

Moraxella catarrhalis¹

≤ 1

-

> 1

Staphylococcus aureus ²

≤ 2

-

> 2

Koagulāzes negatīvie stafilokoki ²

≤ 0,25

> 0,25

Enterococcus¹

≤ 4

8

> 8

Streptococcus A, B, C, G⁵

≤ 0,25

-

> 0,25

Streptococcus pneumoniae³

≤ 0,5

1-2

> 2

Enterobacteriaceae^1,4

-

-

> 8

Gramnegatīvie anaerobi¹

≤ 4

8

> 8

Grampozitīvie anaerobi¹

≤ 4

8

> 8

Ar sugām nesaistītas robežvērtības¹

≤ 2

4-8

> 8

¹ Norādītās vērtības attiecas uz amoksicilīna koncentrāciju. Jutības pārbaužu vajadzībām klavulānskābes koncentrācija ir fiksēta 2 mg/l.

² Norādītās vērtības attiecas uz oksacilīna koncentrāciju.

³ Robežvērtību lielums tabulā ir balstīts uz ampicilīna robežvērtībām.

⁴ Nejutības robežvērtība R>8 mg/l nodrošina, ka visi izolāti ar rezistences mehānismiem tiek uzskatīti par rezistentiem.

⁵ Robežvērtību lielums tabulā ir balstīts uz benzilpenicilīna robežvērtībām.

Rezistences sastopamība var atšķirties ģeogrāfiski un dažādos laika periodos atsevišķām sugām, un ieteicams iegūt vietējo informāciju par rezistenci, īpaši, ārstējot smagas infekcijas. Ja nepieciešams, jāmeklē speciālista padoms, ja vietējā rezistences sastopamība ir tāda, ka līdzekļa pielietojamība vismaz pret dažiem infekciju veidiem ir diskutabla.

Parasti jutīgas sugas

Aerobi grampozitīvi mikroorganismi

Enterococcus faecalis

Gardnerella vaginalis

Staphylococcus aureus (jutīgs pret meticilīnu) £

Koagulāzes negatīvie stafilokoki (jutīgi pret meticilīnu)

Streptococcus agalactiae

Streptococcus pneumoniae ¹

Streptococcus pyogenes un citi beta hemolītiskie streptokoki

Streptococcus viridans grupa

Aerobi gramnegatīvi mikroorganismi

Actinobacillus actinomycetemcomitans

Capnocytophaga sugas

Eikenella corrodens

Haemophilus influenzae²

Moraxella catarrhalis

Neisseria gonorrhoeae§

Pasteurella multocida

Anaerobi mikroorganismi

Bacteroides fragilis

Fusobacterium nucleatum

Prevotella sugas

Sugas, kurām var būt iegūta rezistence

Aerobi grampozitīvi mikroorganismi

Enterococcus faecium $

Aerobi gramnegatīvi mikroorganismi

Escherichia coli

Klebsiella oxytoca

Klebsiella pneumoniae

Proteus mirabilis

Proteus vulgaris

Pārmantoti rezistenti mikroorganismi

Aerobi gramnegatīvi mikroorganismi

Acinetobacter suga

Citrobacter freundii

Enterobacter suga

Legionella pneumophila

Morganella morganii

Providencia sugas

Pseudomonas suga

Serratia suga

Stenotrophomonas maltophilia

Citi mikroorganismi

Chlamydia trachomatis

Chlamydophila pneumoniae

Chlamydophila psittaci

Coxiella burnetti

Mycoplasma pneumoniae

$ Dabiska vidēji izteikta jutība, ja nav iegūta rezistences mehānisma.

£ Visi meticilīnrezistentie stafilokoku celmi ir rezistenti pret amoksicilīnu/klavulānskābi.

§ Visi celmi ar tādu rezistenci pret amoksicilīnu, ko nenodrošina beta laktamāzes, ir rezistenti pret amoksicilīnu/klavulānskābi.

¹ Šis amoksicilīna/klavulānskābes preparāts var nebūt piemērots pret penicilīnu rezistenta Streptococcus pneumoniae infekcijas ārstēšanai (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

² Dažās ES valstīs ir ziņots par celmiem ar samazinātu jutību; to sastopamības biežums ir lielāks nekā 10 %.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Tālāk sniegti farmakokinētikas rezultāti, kas iegūti pētījumos, kuros amoksicilīnu/klavulānskābi lietoja veselu brīvprātīgo grupām pa 500 mg/100 mg vai 1000 mg/200 mg intravenozas bolus injekcijas veidā.

Vidējie (±SN) farmakokinētiskie raksturlielumi

Intravenoza bolus injekcija

Lietotā deva

Amoksicilīns

Deva

Vidējā maksimālā konc. serumā (μg/ml)

T 1/2 (h)

AUC (h.mg/l)

Izdalīšanās ar urīnu
(%, 0 - 6 h)

AMX/CA 500 mg/100 mg

500 mg

32,2

1,07

25,5

66,5

AMX/CA 1000 mg/200 mg

1000 mg

105,4

0,9

76,3

77,4

Klavulānskābe

AMX/CA 500 mg/100 mg

100 mg

10,5

1,12

9,2

46,0

AMX/CA 1000 mg/200 mg

200 mg

28,5

0,9

27,9

63,8

AMX – amoksicilīns, CA – klavulānskābe

Izkliede

Aptuveni 25 % visa klavulānskābes un 18 % visa amoksicilīna daudzuma plazmā ir saistīti ar olbaltumiem. Šķietamais izkliedes tilpums ir aptuveni 0,3 – 0,4 l/kg amoksicilīnam un aptuveni 0,2 l/kg klavulānskābei.

Pēc intravenozas ievades gan amoksicilīns, gan klavulānskābe ir konstatēta žultspūslī, vēdera dobuma audos, ādā, taukaudos, muskuļu audos, sinoviālajā un peritoneālajā šķidrumā, žultī un strutās. Cerebrospinālajā šķidrumā amoksicilīns nenonāk pietiekamā daudzumā.

Pētījumos ar dzīvniekiem nav iegūti pierādījumi par nozīmīgu kādas zāļu sastāvdaļas uzkrāšanos audos. Amoksicilīnu, tāpat kā lielāko daļu penicilīnu, var konstatēt mātes pienā. Arī nelielu klavulānskābes daudzumu var konstatēt mātes pienā (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Ir pierādīts, ka gan amoksicilīns, gan klavulānskābe šķērso placentāro barjeru (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Biotransformācija

Amoksicilīns daļēji izdalās ar urīnu neaktīvas penicilīnskābes veidā daudzumā, kas atbilst līdz pat 10 – 25 % no sākumdevas. Cilvēka organismā klavulānskābe tiek plaši metabolizēta un izvadīta ar urīnu un izkārnījumiem, kā arī oglekļa dioksīda veidā izelpota gaisā.

Eliminācija

Amoksicilīna galvenais eliminācijas ceļš ir caur nierēm, bet klavulānskābe tiek izvadīta gan caur nierēm, gan ar nerenālu mehānismu starpniecību.

Amoksicilīna/klavulānskābes vidējais eliminācijas pusperiods ir aptuveni viena stunda, un vidējais kopējais klīrenss veseliem cilvēkiem ir aptuveni 25 l/h. Aptuveni 60 – 70 % amoksicilīna un aptuveni 40 – 65 % klavulānskābes izdalās nemainītā veidā ar urīnu pirmo 6 h laikā pēc vienreizējas 500/100 mg vai vienreizējas 1000/200 mg intravenozas bolus injekcijas. Dažādos pētījumos konstatēts, ka 24 stundu laikā ar urīnu izdalās 50 – 85 % amoksicilīna un 27 – 60 % klavulānskābes. Klavulānskābes gadījumā lielākais zāļu daudzums izdalās pirmo 2 stundu laikā pēc lietošanas.

Vienlaicīga probenecīda lietošana aizkavē amoksicilīna izdalīšanos, bet nekavē klavulānskābes izdalīšanos caur nierēm (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Vecums

Amoksicilīna eliminācijas pusperiods maziem bērniem 3 mēnešu – 2 gadu vecumā un vecākiem bērniem, kā arī pieaugušajiem ir līdzīgs. Ļoti maziem bērniem (tai skaitā priekšlaicīgi dzimušiem) pirmajā dzīves nedēļā zāļu lietošanas biežums nedrīkst pārsniegt divas reizes dienā, jo nav pietiekami nobriedis eliminācijas mehānisms caur nierēm. Tā kā gados vecākiem pacientiem biežāk var būt pavājināta nieru darbība, deva jāizvēlas uzmanīgi, un var būt lietderīgi kontrolēt nieru darbību.

Nieru darbības traucējumi

Kopējais amoksicilīna/klavulānskābes seruma klīrenss mazinās proporcionāli nieru darbības pasliktināšanās pakāpei. Zāļu klīrensa samazināšanās izteiktāka ir amoksicilīnam nekā klavulānskābei, jo caur nierēm lielākā mērā izdalās amoksicilīns. Tādēļ nieru darbības traucējumu gadījumā jālieto tādas devas, kas novērš nevēlamu amoksicilīna uzkrāšanos, bet saglabā pietiekamu klavulānskābes līmeni (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas jānosaka uzmanīgi un regulāri jākontrolē aknu darbība.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Atkārtotu devu toksicitātes pētījumi ar amoksicilīnu/klavulānskābi, kas veikti suņiem, liecina par kuņģa kairinājumu, vemšanu un mēles krāsas pārmaiņām.

Kancerogenitātes pētījumi ar amoksicilīnu/klavulānskābi vai tā sastāvdaļām nav veikti.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nav.

6.2. Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Augmentin nedrīkst jaukt kopā ar asins preparātiem, citiem olbaltumvielas saturošiem šķīdumiem, piemēram, olbaltumvielu hidrolizātiem un lipīdu emulsijām intravenozai ievadīšanai. Ordinējot vienlaikus ar aminoglikozīdiem, antibiotikas nedrīkst jaukt kopā vienā šļircē, intravenozi ievadāma šķidruma iepakojumā vai ievadīšanas sistēmā, jo šādos apstākļos aminoglikozīds inaktivējas.

Augmentin šķīdumus nedrīkst jaukt kopā ar glikozi, dekstrānu un bikarbonātus saturošiem infūziju šķīdumiem.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Pulveris flakonos

2 gadi

Atšķaidīts šķīdums flakonos (intravenozai injekcijai vai pirms atšķaidīšanas infūzijai)

Atšķaidīts šķīdums (1 flakons ar 20 ml ūdens injekcijām Ph. Eur.) jāievada vai jāatšķaida nekavējoties – 20 minūšu laikā.

Atšķaidīts intravenozai infūzijai

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā pierādīta 2 – 3 stundas 25°C temperatūrā vai 8 stundas 5°C temperatūrā. No mikrobioloģiskā viedokļa izšķīdinātais un atšķaidītais šķīdums (1 flakona saturs vismaz 100 ml infūzijas šķīduma) jāievada nekavējoties.

Intravenozu amoksicilīna/klavulānskābes infūziju var ievadīt ar dažādiem intravenozajiem šķīdumiem. Apmierinoša antibiotiskā līdzekļa koncentrācija saglabājas 5°C un istabas temperatūrā (25°C) ieteiktajā tālāk minēto infūzijas šķīdumu tilpumā. Ja šķīdums atšķaidīts un glabāts istabas temperatūrā (25°C), infūzija jāpabeidz tabulā tālāk norādītajā laikā.

Intravenoza infūzija

Stabilitātes laiks 25°C temperatūrā

Ūdens injekcijām Ph.Eur.

3 stundas

0,9 % nātrija hlorīda šķīdums intravenozām infūzijām (9 mg/ml)

3 stundas

Saliktais nātrija hlorīda šķīdums injekcijām 1959 (Ringera šķīdums)

2 stundas

Saliktais nātrija laktāta šķīdums intravenozām infūzijām (Ringera-laktāta: Hartmaņa šķīdums)

2 stundas

0,3 % kālija hlorīda un 0,9 % nātrija hlorīda šķīdums intravenozām infūzijām (3 mg/ml un 9 mg/ml)

2 stundas

Uzglabāšanai 5°C temperatūrā izšķīdināto Augmentin šķīdumu i.v. ievadīšanai var pievienot ledusskapī glabātiem infūzijas maisiem ar vai nu ūdeni injekcijām Ph. Eur., vai nātrija hlorīda šķīdumu BP (0,9%), ko var glabāt līdz 8 stundām. Pēc tam infūzija jāveic uzreiz pēc istabas temperatūras sasniegšanas.

Augmentin šķīdumu i.v. ievadīšanai stabilitāte ir atkarīga no koncentrācijas. Ja ir jāievada koncentrētāks šķīdums, stabilitātes periods attiecīgi jāpielāgo.

Augmentin šķīdums i.v. ievadīšanai mazāk stabils ir infūziju šķīdumā kopā ar glikozi, dekstrānu vai bikarbonātiem. Atšķaidīto amoksicilīna/klavulānskābes šķīdumu var injicēt ar pilinātāju sistēmā 3 – 4 minūšu laikā.

Atlikušais antibiotiku šķīdums ir jāizlej.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīgi I vai III tipa stikla 25 ml flakoni ar hlorbutilgumijas korķi un aizzīmogojuma gredzenu.

Iepakojumā pa 1, 5, 10, 25 vai 100 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotais šķīdums ir jāizlej.

Šķīdināšana/atšķaidīšana jāveic aseptiskos apstākļos. Pirms ievadīšanas šķīdums jāapskata, vai tajā nav cietu daļiņu un vai nav mainījusies krāsa. Šķīdumu drīkst ievadīt tikai tad, ja tas ir dzidrs un tajā nav cietu daļiņu.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Šķīduma sagatavošana intravenozai injekcijai

Parasti kā šķīdinātājs tiek izmantots ūdens injekcijām Ph.Eur. Augmentin 1000 mg/200 mg jāizšķīdina 20 ml šķīdinātāja. Tādējādi tiek iegūti aptuveni 20,9 ml šķīduma vienai devai. Šķīdināšanas laikā īslaicīgi var veidoties sārta nokrāsa, bet tā var arī nerasties. Sagatavotie šķīdumi parasti ir bez krāsas vai dzeltenā krāsā.

Augmentin jāievada 20 min laikā pēc sagatavošanas.

Šķīduma sagatavošana intravenozai infūzijai

Augmentin flakoni nav piemēroti dalīšanai vairākās devās.

Augmentin šķīdums jāsagatavo tāpat kā aprakstīts iepriekš pie injekciju šķīduma sagatavošanas. Sagatavotais šķīdums nekavējoties jāpievieno 100 ml infūziju šķidruma, izmantojot minimaisu vai sistēmā ievietotu bireti.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

GlaxoSmithKline Latvia SIA

Duntes iela 3,

Rīga, LV-1013, Latvija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

99-0033

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1999. gada 20. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015. gada 9. marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2018

SASKAŅOTS ZVA 29-03-2018

DE/H/XXXX/WS/397_03-2018 PAGE \* Arabic \* MERGEFORMAT 1