Anesia

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Anesia 10 mg/ml emulsija injekcijām/infūzijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml emulsijas injekcijām/infūzijām satur 10 mg propofola (Propofolum).

Katrs 20 ml flakons satur 200 mg propofola.

Katrs 50 ml flakons satur 500 mg propofola.

Katrs 100 ml flakons satur 1000 mg propofola.

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Katrs mililitrs emulsijas injekcijām/infūzijām satur 50 mg rafinētas sojas pupiņu eļļas un 0,035 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Emulsija injekcijām/infūzijām.

Balta, eļļa-ūdenī emulsija.

Osmolalitāte: 250 līdz 390 mOsm/kg.

pH robežās no 6,00 līdz 8,50.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Anesia ir īslaicīgas darbības, intravenozi ievadāms, vispārējās anestēzijas līdzeklis.

Anesia 10 mg/ml emulsiju injekcijām/infūzijām lieto:

vispārējās anestēzijas indukcijai un uzturēšanai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem, kuri vecāki par 1 mēnesi;

sedācijai diagnostisku un ķirurģisku procedūru laikā, monoterapijā vai kombinācijā ar lokālo vai reģionālo anestēziju pieaugušajiem un bērniem, kuri vecāki par 1 mēnesi;

mākslīgi elpināmo pacientu, kuri vecāki par 16 gadiem, sedācijai intensīvās terapijas nodaļā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Anesia pacientiem drīkst ievadīt tikai stacionārā vai labi aprīkotā nodaļā ārsts ar pieredzi anestezioloģijā vai intensīvās aprūpes terapijā.

Pastāvīgi jākontrolē asinsrites un elpošanas funkcijas (piemēram, EKG, pulsa oksimetrs) un jebkurā laikā nekavējoties jābūt pieejamai aparatūrai, kas nodrošina pacienta elpceļu caurlaidību, mākslīgo elpināšanu, kā arī citai reanimācijas aparatūrai.

Diagnostikas un ķirurģiskas iejaukšanās gadījumā Anesia sedācijas nodrošināšanai nedrīkst ievadīt tā pati persona, kura veic diagnostiskās vai ķirurģiskās procedūras.

Anesia deva jāpielāgo individuāli atkarībā no pacienta atbildes reakcijas un izmantotās premedikācijas.

Parasti papildus Anesia jāievada arī papildus pretsāpju līdzekļi.

Devas

Pieaugušie

Vispārējā anestēzija pieaugušajiem

Anestēzijas indukcija:

Anestēzijas indukcijai jāpielāgo Anesia deva (ievadot apmēram 20 – 40 mg propofola ik pēc 10 sekundēm) atbilstoši pacienta atbildes reakcijai, līdz klīniskās pazīmes liecina par anestēzijas iestāšanos.

Vairumam pieaugušo pacientu, kuri jaunāki par 55 gadiem, parasti nepieciešams ievadīt 1,5 līdz 2,5 mg/kg ķermeņa masas lielas devas.

Pacientiem, kuri vecāki par 55 gadiem un pacientiem ar AAA (Amerikas Anesteziologu Apvienības) klasifikācijas III vai IV pakāpi, it īpaši, pacientiem ar sirdsdarbības traucējumiem, nepieciešama mazāka deva, un kopējo Anesia devu var samazināt līdz 1 mg/kg ķermeņa masas. Šiem pacientiem Anesia jāievada lēnāk (apmēram 2 ml, kas atbilst 20 mg propofola, ik pēc 10 sekundēm).

Anestēzijas uzturēšana:

Anestēzijas uzturēšanai Anesia 10 mg/ml emulsiju injekcijām/infūzijām var ievadīt kā nepārtrauktu infūziju vai atkārtotas bolus injekcijas.

Anestēziju uzturēšanai, deva parasti ir 4 – 12 mg/kg ķermeņa masas/stundā. Mazāka uzturošā deva – apmēram 4 mg/kg ķermeņa masas/stundā – var būt pietiekama mazāk nopietnu ķirurģisko procedūru gadījumā, piemēram, minimālu invazīvu operāciju gadījumā.

Gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar nestabilu vispārējo veselības stāvokli, pacientiem ar sirdsdarbības traucējumiem, pacientiem ar hipovolēmiju vai pacientiem ar AAA III un IV pakāpi Anesia devu var samazināt vēl vairāk, atbilstoši pacienta stāvoklim un izmantotās anestēzijas tehnikas.

Ievadot Anesia 10 mg/ml emulsiju injekcijām/infūzijām anestēzijas uzturēšanai atkārtotu bolus injekciju veidā, jāizmanto 25 mg līdz 50 mg (2,5 - 5 ml Anesia 10 mg/ml emulsiju injekcijām/infūzijām) lielas devas, atkarībā no klīniskās nepieciešamības.

Gados vecākiem pacientiem nedrīkst veikt ātru bolus ievadīšanu (vienreizēju vai atkārtotu), jo tas var izraisīt kardiopulmonāru nomākumu.

Pieaugušo sedācija intensīvās terapijas nodaļā

Mākslīgi elpināmo pacientu sedācijai intensīvās terapijas nodaļā Anesia ieteicams ievadīt nepārtrauktas infūzijas veidā. Deva jāpielāgo atbilstoši nepieciešamajam sedācijas līmenim. Vairumam pacientu pietiekamu sedāciju var panākt ar devu 0,3 – 0,4 mg/kg ķermeņa masas/stundā. Nav ieteicama ātrāks propofola infūzijas ievadīšanas ātrums par 4 mg/kg ķermeņa masas/stundā (skatīt 4.4. apakšpunktu - Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).

Propofolu nedrīkst izmantot sedācijai intensīvās aprūpes nodaļā pacientiem, kuri jaunāki par 16 gadiem (skatīt 4.3. apakšpunktu - Kontrindikācijas).

Intensīvās terapijas nodaļā sedācijai nav ieteicama propofola ievadīšana izmantojot mērķtiecīgi kontrolētu sistēmu (MKS).

Pieaugušo pacientu sedācija diagnostisku un ķirurģisku procedūru laikā

Lai nodrošinātu sedāciju ķirurģisku un diagnostisku procedūru laikā, zāļu devas un ievadīšanas ātrums jānosaka atbilstoši pacienta klīniskajai atbildes reakcijai. Vairumam pacientu, lai iestātos sedācija, nepieciešamā propofola deva ir 0,5 - 1 mg/kg ķermeņa masas 1 - 5 minūtes ilgi. Sedācijas uzturēšanai jāpielāgo Anesia deva līdz tiek sasniegts vēlamais sedācijas līmenis. Vairumam pacientu parasti būs nepieciešams ievadīt 1,5 - 4,5 mg/kg ķermeņa masas/stundā lielas propofola devas.

Gadījumā, kad ātri nepieciešams sasniegt dziļu sedāciju, infūziju var papildināt ar 10 – 20 mg (1 – 2 ml Anesia 10 mg/ml emulsijas injekcijām/infūzijām) lielām bolus injekcijām.

Pacientiem, kuri vecāki par 55 gadiem, un pacientiem ar AAA III un IV pakāpi var būt nepieciešamas mazākas Anesia devas un lēnāks ievadīšanas ātrums.

Pediatriskā populācija

Vispārējā anestēzija bērniem, kuri vecāki par 1 mēnesi

Anestēzijas indukcija:

Anestēzijas indukcijai lēnām jāpielāgo Anesia 10 mg/ml emulsijas injekcijām/infūzijām līdz klīniskās pazīmes liecina par anestēzijas iestāšanos. Deva jāpielāgo atbilstoši vecumam un/vai ķermeņa masai. Parasti pacientiem, kuri vecāki par 8 gadiem, anestēzijas indukcijai būs nepieciešams apmēram 2,5 mg propofola uz ķermeņa masas kilogramu. Jaunākiem pacientiem, it īpaši vecumā no 1 mēneša līdz 3 gadiem, var būt nepieciešama lielāka deva (2,5 – 4 mg/kg ķermeņa masas).

Vispārējās anestēzijas uzturēšana:

Lai saglabātu nepieciešamo anestēzijas dziļumu, to var uzturēt, ievadot Anesia 10 mg/ml emulsiju injekcijām/infūzijām infūzijas vai atkārtotas bolus injekcijas veidā. Nepieciešamais ievadīšanas ātrums pacientiem ir ļoti atšķirīgs un ar ātrumu 9 – 15 mg/kg ķermeņa masas/stundā parasti sasniedz apmierinošu anestēziju. Jaunākiem bērniem, it īpaši vecumā no 1 mēneša līdz 3 gadiem, var būt nepieciešamas lielākas devas.

Pacientiem ar ASA III un IV pakāpi ietiecamas mazākas devas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Anesia nedrīkst izmantot sedācijai intensīvās aprūpes nodaļā pacientiem, kuri jaunāki par 16 gadiem (skatīt 4.3. apakšpunktu - Kontrindikācijas).

Sedācija diagnostisko un ķirurģisko procedūru laikā bērniem, kuri vecāki par 1 mēnesi

Deva un ievadīšanas ātrums jāpielāgo nepieciešamās sedācijas dziļumam un klīniskajai atbildes reakcijai. Lielākai daļai bērnu sākuma sedācijai nepieciešama 1 – 2 mg/kg ķermeņa masas liela Anesia 10 mg/ml emulsijas injekcijām/infūzijām deva. Sedācijas uzturēšanai jāpielāgo Anesia 10 mg/ml emulsijas injekcijām/infūzijām deva līdz tiek sasniegts vēlamais sedācijas līmenis. Vairumam pacientu nepieciešams ievadīt 1,5 – 9 mg/kg ķermeņa masas/stundā lielas Anesia 10 mg/ml emulsijas injekcijām/infūzijām devas. Gadījumā, kad ātri nepieciešams sasniegt dziļu sedāciju, infūziju var papildināt ar līdz pat 1 mg/kg ķermeņa masas lielām bolus injekcijām.

Pacientiem ar ASA III un IV pakāpi var būt nepieciešamas mazākas devas.

Anesia nedrīkst izmantot sedācijai intensīvās aprūpes nodaļā pacientiem, kuri jaunāki par 16 gadiem, (skatīt 4.3. apakšpunktu - Kontrindikācijas).

Lietošanas veids

Intravenozai lietošanai.

Anesia 10 mg/ml emulsiju injekcijām/infūzijām infūzijas veidā var ievadīt neatšķaidītu vai atšķaidītu. Informāciju par šķīdinātājiem un vienlaicīgi lietojamām zālēm, lūdzu, skatīt 6.6. apakšpunktā.

Ievadot Anesia infūzijas veidā, infūzijas ātruma kontrolei ieteicams lietot bireti, pilienu skaitītāju, sūkņa šļirci vai volumetrisku infūzijas sūkni.

Flakoni pirms lietošanas jāsakrata. Ja pēc sakratīšanas redzami divi slāņi, emulsiju nedrīkst lietot.

Drīkst lietot tikai viendabīgu emulsiju no nebojātiem flakoniem.

Tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotā emulsija jāiznīcina.

Pirms lietošanas flakona gumijas aizbāžņa virsma jānotīra ar medicīnisko spirtu (apsmidzinot vai ar tamponu). Pēc lietošanas izmantotie materiāli jāaiznīcina.

Anesia ir lipīdus saturoša emulsija, kas nesatur antibakteriālos konservantus, un tas var veicināt ātru mikroorganismu augšanu.

Emulsija aseptiski jāievelk sterilā šļircē vai infūzijas sistēmā uzreiz pēc flakona aizbāžņa pārklājuma noņemšanas. Zāles jāievada nekavējoties.

Visu infūzijas laiku jānodrošina aseptiski apstākļi gan Anesia, gan arī infūzijas sistēmām. Vienlaicīga citu zāļu ievadīšana vai šķīdumu pievienošana Anesia infūzijas līnijai jāveic kanulas ievietošanas vietas tuvumā izmantojot Y savienotāju vai trijzaru vārstu.

Anesia nedrīkst ievadīt ar infūzijas sistēmām, kurām ir mikrobioloģiskie filtri.

Anesia viena flakona saturs un jebkurš Anesia saturošs infūzijas aprīkojums paredzēts tikai vienreizējai lietošanai un tikai vienam pacientam. Pēc lietošanas pāri palikušais Anesia daudzums jāiznīcina.

Neatšķaidīta Anesia ievadīšana

Ievadot neatšķaidītu Anesia infūzijas veidā, infūzijas ātruma kontrolei vienmēr ieteicams lietot bireti, pilienu skaitītāju, sūkņa šļirci vai volumetrisku infūzijas sūkni.

Kā parasti taukainām emulsijām, Anesia infūzijas ilgums caur vienu infūzijas sistēmu nedrīkst pārsniegt 12 stundas. Ne vēlāk kā pēc 12 stundām infūzijas sistēma un Anesia rezervuārs jāizmet vai jāaizvieto ar jaunu.

Atšķaidītas Anesia 10 mg/ml emulsijas injekcijām/infūzijām ievadīšana

Ievadot atšķaidītu Anesia 10 mg/ml emulsiju injekcijām/infūzijām infūzijas veidā, infūzijas ātruma kontrolei un, lai izvairītos no nekontrolētas liela daudzuma atšķaidītas Anesia 10 mg/ml emulsijas injekcijām/infūzijām ievadīšanas infūzijas veidā, vienmēr ieteicams lietot bireti, pilienu skaitītāju, sūkņa šļirci vai volumetrisku infūzijas sūkni. Šis iespējamais risks jāņem vērā, ja tiek pieņemts lēmums veikt maksimālo atšķaidīšanu biretē.

Šis zāles nedrīkst sajaukt vai ievadīt vienlaicīgi ar citām zālēm, izņemot tās, kas minētas 6.6. apakšpunktā.

Maksimālais atšķaidījums nedrīkst pārsniegt 1 daļa Anesia 10 mg/ml emulsijas injekcijām/infūzijām pret 4 daļām 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīduma injekcijām, 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, 1,8 mg/ml (0,18 %) nātrija hlorīda un 40 mg/ml (4 %) glikozes šķīduma injekcijām (minimālā propofola koncentrācija 2 mg/ml). Šķīdums jāpagatavo aseptiski (kontrolētos un validētos apstākļos) tieši pirms ievadīšanas un tas jāievada 12 stundu laikā pēc pagatavošanas.

Lai samazinātu sāpes injekcijas vietā, īsi pirms Anesia 10 mg/ml emulsijas injekcijām/infūzijām ievadīšanas, jāievada lidokaīns vai arī Anesia 10 mg/ml emulsija injekcijām/infūzijām īsi pirms ievadīšanas jāatšķaida ar lidokaīna šķīdumu injekcijām, kas nesatur konservantus (20 daļas Anesia 10 mg/ml emulsijas injekcijām/infūzijām pret ne vairāk kā 1 daļu 10 mg/ml (1 %) lidokaīna šķīduma injekcijām. Atšķaidīšana jāveic kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos. Pagatavotais šķīdums jāievada 12 stundu laikā.

Ievadīt muskuļu relaksantus, piemēram, atrakūriju vai mivakūriju, caur to pašu infūzijas sistēmu pēc Anesia, drīkst tikai pēc šīs sistēmas izskalošanas.

Terapijas ilgums

Terapija nedrīkst būt ilgāka par 7 dienām.

4.3. Kontrindikācijas

Anesia nedrīkst lietot:

pacientiem ar paaugstinātu jutību pret propofolu vai jebkuru no emulsijas palīgvielām;

pacientiem ar alerģiju pret zemesriekstiem vai soju;

sedācijai intensīvās aprūpes nodaļā bērniem, kuri jaunāki par 16 gadiem.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar sirdsdarbības, elpošanas, nieru un aknu darbības traucējumiem, gados vecākiem pacientiem, novājinātiem pacientiem, pacientiem ar hipovolēmiju, pacientiem ar epilepsiju vai pacientiem ar apziņas traucējumiem Anesia jāievada lēnāk un ar piesardzību (skatīt 4.2. apakšpunktu). Propofola klīrenss ir atkarīgs no asins plūsmas, tāpēc, lietojot vienlaicīgi zāles, kas samazina sirds izsviedi, arī samazināsies propofola klīrenss.

Sirds mazspēja, asinsrites mazspēja vai plaušu mazspēja un hipovolēmija jākoriģē pirms Anesia lietošanas.

Pirms anestēzijas uzsākšanas epilepsijas pacientiem, jāpārliecinās, vai pacientam tiek ārstēta šī slimība. Lai gan daži pētījumi liecina par zāļu efektivitāti status epilepticus ārstēšanā, ievadot propofolu epilepsijas pacientiem, var palielināties lēkmju risks.

Anesia nedrīkst ievadīt pacientiem ar progresējošu sirds mazspēju vai citām smagām miokarda slimībām, ja vien netiek ievērota īpaša piesardzība un pacients rūpīgi jānovēro.

Tā kā propofolam nepiemīt vagolītiska aktivitāte, var palielināties relatīvais vagotonijas risks. Tas ir bijis saistīts ar ziņojumiem par bradikardiju (atsevišķos gadījumos izteiktu) un arī ar asistoli. Pirms anestēzijas indukcijas vai tās uzturēšanas laikā jāapsver nepieciešamība intravenozi ievadīt antiholīnerģisku līdzekli, it īpaši situācijās, kad sagaidāma pastiprināta vagotonija vai Anesia tiek lietots vienlaicīgi ar citām zālēm, kas iespējams var izraisīt bradikardiju.

Nav ieteicama lietošana elektrokonvulsīvās terapijas laikā.

Tāpat, kā lietojot citus sedatīvos līdzekļus, lietojot propofolu sedācijas nolūkos ķirurģisko operāciju laikā, pacientam iespējamas nekontrolētas kustības. Procedūru laikā, kad nepieciešama nekustēšanās, šīs kustības var būt bīstamas operācijas vietai.

Uzmanība jāpievērš pacientiem ar tauku metabolisma traucējumiem un citos gadījumos, kad nepieciešama ļoti uzmanīga lipīdu emulsijas lietošana. Gadījumā, ja pacientam tiek veikta parenterālā barošana, jāņem vērā Anesia sastāvā esošais lipīdu daudzums: 1,0 ml Anesia satur 0,1 g tauku.

Ārstējoties intensīvās terapijas nodaļā pēc 2 dienām jāpārbauda lipīdu līmenis.

Tā kā pacientiem ar nopietni palielinātu ķermeņa masu jālieto lielākas devas, jāņem vērā, ka iespējams hemodinamisko blakusparādību risks.

Īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar paaugstinātu intrakraniālo spiedienu un zemu arteriālo spiedienu, jo pastāv būtisks intracerebrālā perfūzijas spiediena pazemināšanās risks.

Lai samazinātu sāpes injekcijas vietā anestēzijas indukcijas laikā ar Anesia, var pirms propofola emulsijas ievadīšanas veikt lidokaīna injekciju.

Lidokaīna šķīdumu nedrīkst ievadīt pacientiem ar iedzimtu noslieci uz akūtu porfīriju.

Pediatriskā populācija

Anesia lietošana nav ieteicama jaundzimušajiem, jo šī pacientu grupa nav pilnībā izpētīta. Farmakokinētiskie dati (skatīt 5.2. apakšpunktu) liecina, ka jaundzimušajiem ir ievērojami samazināts klīrenss un tā atšķirība katram individuālajam pacientam ir ļoti liela. Ievadot devas, kas ieteicamas vecākiem bērniem, iespējama relatīva pārdozēšana, kas var izraisīt smagu sirds – asinsvadu sistēmas nomākumu.

Vispārējās anestēzijas uzturēšanas laikā bērniem nav ieteicams veikt mērķtiecīgi kontrolētu infūziju (MKI) ar Anesia.

Propofola drošums un efektivitāte sedācijai (fona) bērniem, kuri jaunāki par 16 gadiem, nav pierādīta.

Lai gan nav pierādīta cēloniskā sakarība, pirmsreģistrācijas periodā ir ziņots par nopietnām blakusparādībām (ieskaitot letālus gadījumus), ja pacientiem, kuri jaunāki par 16 gadiem, šīs zāles izmantotas sedācijai (fona). Vairumā gadījumu ziņots par metabolisko acidozi, hiperlipidēmiju, rabdomiolīzi un/ vai sirds mazspēju. Šīs blakusparādības visbiežāk novērotas bērniem ar elpceļu infekcijām, kuri saņēmuši devas, kas pārsniedz pieaugušo devas sedācijai intensīvās terapijas nodaļā. Tāpat ir saņemti ļoti reti ziņojumi par metabolisko acidozi, rabdomiolīzi, hiperkaliēmiju un/vai ātri progresējošu sirds mazspēju (dažos gadījumos ar letālu iznākumu) pieaugušajiem, kuri ārstēti ilgāk kā 58 stundas ar devām, kas lielākas par 5 mg/kg ķermeņa masas/stundā. Tās pārsniedz maksimālo propofola devu - 4 mg/kg ķermeņa masas/stundā, kas pašlaik ir ieteicamā deva sedācijai intensīvās terapijas nodaļā. Šādas blakusparādības novērotas galvenokārt (bet ne tikai) pacientiem ar nopietnām galvas traumām un paaugstinātu intrakraniālo spiedienu (IKS). Sirds mazspēja šādos gadījumos parasti nepakļāvās inotropai atbalstošai terapijai.

Ārstējošam ārstam jāatceras, ka nedrīkst pārsniegt devu 4 mg/kg ķermeņa masas/stundā, ja vien tas iespējams. Ārstam jābūt uzmanīgam attiecībā uz šīm b reakcijām pacientiem ar iepriekš minētajiem riska faktoriem un nekavējoties jāpārtrauc propofola ievadīšana, ja rodas iepriekš minētās pazīmes. Pacientiem ar paaugstinātu IKS šīs terapijas adaptācijas fāzē jānodrošina asins plūsma smadzenēs ar atbilstošu terapiju.

Izmantojot Anesia jaundzimušo un bērnu, kuri jaunāki par 3 gadiem, anestēzijai, jāievēro īpaša piesardzība, lai gan pēdējie dati liecina, ka nepastāv būtiska drošuma atšķirība salīdzinājumā ar bērniem, kuri vecāki par 3 gadiem.

Atsevišķos gadījumos iespējama bezsamaņa pēc operācijas ar paaugstinātu muskuļu tonusu. Tas var būt neatkarīgi no tā, vai pacients ir nomodā vai nē. Lai gan samaņa spontāni tiek atgūta, pacients, kas bijis bezsamaņā, rūpīgi jānovēro.

Pirms pacienta izrakstīšanas jāpārliecinās, ka pacients pilnīgi pamodies no vispārējās anestēzijas.

Šīs zāles satur mazāk kā 1 mmol nātrija (23 mg) katros 100 ml, t.i. būtībā tās ir „nātriju nesaturošas”.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Anesia anestēzijā var lietot kombinācijā ar citām zālēm (premedikācijas līdzekļiem, inhalējamiem anestēzijas līdzekļiem, pretsāpju līdzekļiem, muskuļu relaksantiem, lokālās anestēzijas līdzekļiem). Līdz šim nav ziņu par nopietnu mijiedarbību starp šīm zālēm. Dažas no šīm centrālās iedarbības zālēm var izraisīt asinsrites vai elpošanas nomākumu. Lietojot vienlaicīgi ar Anesia, šī iedarbība var pastiprināties.

Ja vispārējā anestēzija tiek piemērota vienlaicīgi ar lokālo anestēziju, var būt nepieciešamas mazākas devas.

Lietojot vienlaicīgi ar benzodiazepīniem, parasimpatikolītiskajiem līdzekļiem vai inhalējamiem anestēzijas līdzekļiem ziņots par ilgāku anestēziju un samazinātu elpošanas ātrumu.

Pēc papildus premedikācijas ar opioīdiem var pastiprināties propofola iedarbība un tā var būt ilgāka un var arī palielināties apnojas risks un tās ilgums.

Jāņem vērā, ka vienlaicīga propofola un premedikācijas līdzekļu, inhalējamo anestēzijas līdzekļu vai pretsāpju līdzekļu lietošana var pastiprināt anestēziju un kardiovaskulārās blakusparādības.

Vienlaicīga zāļu, kas var izraisīt centrālās nervu sistēmas nomākumu, piemēram, alkohola, vispārējās anestēzijas līdzekļu, narkotisko pretsāpju līdzekļu, lietošana var izraisīt to sedatīvās iedarbības pastiprināšanos. Lietojot Anesia vienlaicīgi ar parenterāli ievadāmiem centrālo nervu sistēmu nomācošiem līdzekļiem, iespējams smags elpošanas un sirds – asinsvadu sistēmas nomākums.

Pēc fentanila lietošanas īslaicīgi var palielināties propofola līmenis asinīs, palielinoties arī apnojas smaguma pakāpei.

Pēc ārstēšanas ar suksametoniju vai neostigmīnu iespējama bradikardija un sirds apstāšanās.

Ievadot lipīdu emulsijas, piemēram, propofolu, pacientiem, kuri saņem arī ciklosporīnu, ir ziņots par leikoencefalopātiju.

Pacientiem, kuri lieto valproātu, novērota nepieciešamība pēc mazākām propofola devām. Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāapsver propofola devas samazināšana.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pierādīts propofola drošums grūtniecības laikā. Tāpēc propofolu nedrīkst lietot grūtniecēm, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Propofols šķērso placentas barjeru un var izraisīt jaundzimušā nomākumu (skatīt 5.3. apakšpunktu). Jāizvairās no lielu devu (vairāk kā 2,5 mg/kg ķermeņa masas indukcijai vai 6 mg/kg ķermeņa masas/stundā anestēzijas uzturēšanai) lietošanas.

Barošana ar krūti

Pētījumi ar mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, liecina, ka neliels daudzums propofola izdalās mātes pienā. Tāpēc mātes nedrīkst barot bērnu ar krūti un piens, kas veidojies 24 stundu laikā pēc propofola lietošanas, jāiznīcina.

Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Anesia būtiski ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pēc Anesia lietošanas pacients jānovēro pietiekami ilgu laika periodu. Pacienti jābrīdina nevadīt transportlīdzekli, apkalpot mehānismus vai strādāt potenciāli bīstamās situācijās. Atgriežoties mājās pacients jāpavada un jāinformē, ka nedrīkst lietot alkoholu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk novērotās blakusparādības saistībā ar propofola lietošanu ir hipotensija un elpošanas nomākums. Šo blakusparādību rašanās ir atkarīga ne tikai no ievadītās propofola devas, bet arī no premedikācijas veida un citām vienlaicīgi lietotajām zālēm. Galvenokārt novērotas sekojošas blakusparādības:

Šajā sadaļā blakusparādības klasificētas sekojoši:

Ļoti bieži

> 1/10

Bieži

≥ 1/100 līdz< 1/10

Retāk

≥ 1/1000 līdz< 1/100

Reti

≥ 1/10 000 līdz< 1/1000

Ļoti reti

< 10 000, nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

Klīniskas anafilakses izpausmes, kas var ietvert Kvinkes tūsku, bronhospazmas, eritēmu un hipotensiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži:

Hipertrigliceridēmija.

Psihiskie traucējumi

Reti:

Eiforija un seksuāls uzbudinājums atlabšanas periodā.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži:

Anestēzijas indukcijas laikā iespējamas spontānas kustības un mioklonuss, neliels uzbudinājums.

Reti:

Atlabšanas periodā iespējamas galvassāpes, vertigo, drebuļi un aukstuma sajūta.

Epileptiskas formas kustības, tajā skaitā krampji un opistotonuss.

Ļoti reti:

Aizkavēti epileptiski krampji, pie kam to aizkavēšanās ilgst no dažām stundām līdz pat vairākām dienām.

Pēc propofola ievadīšanas epilepsijas pacientiem iespējami krampji.

Novēroti bezsamaņas stāvokļi pēc operācijas (skatīt 4.4. apakšpunktu - Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).

Sirds funkcijas traucējumi/asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži:

Hipotensija, bradikardija, tahikardija, karstuma viļņi anestēzijas indukcijas laikā.

Retāk:

Izteikta hipotensija. Šajā gadījumā var būt nepieciešams samazināt Anesia ievadīšanas ātrumu un/vai šķidrumu aizvietojoša terapija, ja nepieciešams, vazokonstriktīvu līdzekļu ievadīšana. Jāņem vērā, ka pacientiem ar pavājinātu koronāro vai cerebrālo perfūziju vai pacientiem ar hipovolēmiju iespējama nopietna asinsspiediena pazemināšanās.

Vispārējās anestēzijas laikā iespējama bradikardija, dažkārt progresīva (asistolija). Jāapsver, vai nav nepieciešams pirms anestēzijas indukcijas vai tās uzturēšanas laikā intravenozi ievadīt antiholīnerģisku līdzekli (skatīt 4.4. apakšpunktu - Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).

Reti:

Sirds aritmija atlabšanas periodā.

Trombozes un flebīts.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži:

Anestēzijas indukcijas laikā iespējama hiperventilācija, pārejoša apnoja, klepus, sekla elpa.

Retāk:

Klepus uzturošās anestēzijas laikā.

Reti:

Klepus atlabšanas periodā.

Ļoti reti:

Plaušu tūska.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Reti:

Slikta dūša un vemšana atlabšanas periodā.

Ļoti reti:

Pēc propofola ievadīšanas ir ziņots par pankreatītu, lai gan cēloņsakarība nav noteikta.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti reti:

Smagas audu reakcijas pēc nejaušas paravenozas ievadīšanas.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Reti:

Ilgstošas propofola lietošanas gadījumā iespējamas urīna krāsas izmaiņas.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži:

Lokālas sāpes pirmās injekcijas laikā. Par profilakses pasākumiem vai terapiju skatīt zemāk tekstā.

Lokālās sāpes, kas var parādīties sākotnējās Anesia injekcijas laikā, iespējams samazināt, vienlaicīgi ievadot lidokaīnu (skatīt 4.2. apakšpunktu - Devas un lietošanas veids), kā arī, izdarot injekciju vai infūziju apakšdelma un elkoņa bedrītes lielajās vēnās. Pēc vienlaicīgas lidokaīna ievadīšanas iespējamas sekojošas blakusparādības (reti - ≥ 1/10 000 līdz< 1/1000): reibonis, vemšana, miegainība, krampji, bradikardija, sirds aritmija un šoks.

Reti:

Pēcoperācijas drudzis.

Trombozes un flebīts.

Ļoti reti:

Ziņots par atsevišķiem smagu nevēlamo blakusparādību gadījumiem, kas izpaudās kā sekojošu simptomu komplekss: rabdomiolīze, metaboliskā acidoze, hiperkaliēmija un sirds mazspēja, kas dažkārt var būt letālu iznākumu. Vairums šo gadījumu novēroti intensīvās terapijas nodaļā, ja propofola deva bijusi lielāka par 4 mg/kg ķermeņa masas stundā. Sīkāku informāciju skatīt 4.4. apakšpunktā - Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/../" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšana var izraisīt sirds - asinsvadu sistēmas un elpošanas nomākumu. Elpošanas nomākumu jāārstē veicot mākslīgo elpināšanu. Sirds - asinsvadu nomākuma gadījumā nepieciešams novietot zemāk pacienta galvu, ievadīt plazmas aizvietotāju un vazopresīvus līdzekļus.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi vispārējās anestēzijas līdzekļi.

ATĶ kods: N01AX10

Pēc intravenozas Anesia injekcijas hipnotiskais efekts iestājas ātri. Atkarībā no injekcijas ievadīšanas ātruma, anestēzijas indukcijas laiks ir robežās no 30 līdz 40 sekundēm. Ātra metabolisma un eliminācijas rezultātā, vienreizējas bolus injekcijas iedarbības ilgums ir 4 – 6 minūtes.

Ievērojot ieteicamo dozēšanas režīmu, klīniski būtiska propofola akumulācija pēc atkārtotas bolus injekcijas vai infūzijas nav novērota. Pacienti ātri atgūst samaņu.

Iespējams, ka vagolītiskās aktivitātes trūkuma dēļ, anestēzijas indukcijas laikā, atsevišķos gadījumos būs novērojama bradikardija un hipotensija. Sirds un asinsrites sistēmas darbība parasti normalizējas anestēzijas indukcijas laikā.

Pediatriskā populācija

Ierobežoti pētījumi par propofola ievadīšanas ilgumu anestēzijas nolūkos bērniem liecina, ka drošums un efektivitāte 4 stundu garumā ir nemainīga. Literatūras dati par lietošanu bērniem liecina, ka arī ilgstošāku procedūru laikā nav novērojamas drošuma vai efektivitātes izmaiņas.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Pēc intravenozas ievadīšanas apmēram 98 % propofola saistās ar plazmas olbaltumvielām.

Pēc vienreizējās 3 mg/kg lielas devas intravenozas ievadīšanas propofola klīrenss/kg ķermeņa masas palielinājās atbilstoši vecumam sekojoši: Vidējais klīrenss bija ievērojami mazāks jaundzimušajiem (jaunākiem par 1 mēnesi (n=25) (20 ml/kg/min), salīdzinot ar vecākiem bērniem (n=36, vecumā no 4 mēnešiem līdz 7 gadiem). Turklāt, jaundzimušajiem bija novērojamas lielākas interindividuālās svārstības (robežās no 3,7 - 78 ml/kg/min). Sakarā ar šo ierobežoto pētījumu datiem, kas norāda uz lielām atšķirībām, nav iespējams sniegt ieteikumus par devu šai vecuma grupā.

Pēc intravenozas bolus ievadīšanas sākotnējā propofola koncentrācija asinīs krītas strauji, jo notiek ātra izplatīšanās dažādos organisma iekšējās vides nodalījumos (α- fāze). Sadales pusperiods ir apmēram 2 - 4 minūtes.

Eliminācijas laikā koncentrācija asinīs samazinās lēnāk. Eliminācijas pusperiods β-fāzes laikā ir robežās no 30 - 60 minūtēm. Pēc tam parādās izteikta trešā fāze, kas ietekmē propofola atbrīvošanos no vāji apasiņotiem audiem.

Bērniem klīrenss ir lielāks nekā pieaugušajiem.

Centrālais izkliedes tilpums ir robežās no 0,2 līdz 0,79 l/kg ķermeņa masas, līdzsvara koncentrācijas izkliedes tilpums ir 1,8 – 5,3 l/kg ķermeņa masas. Propofols plaši izplatās organismā un eliminācija no organisma notiek ātri (kopējais klīrenss ir 1,5 līdz 2 l/minūtē). Klīrenss notiek metabolisma rezultātā, galvenokārt aknās, kur tas ir atkarīgs no asins plūsmas, un veidojas propofola glikuronīdi, kā arī hinola metabolīta glikuronīdi un sulfātu konjugāti. Visi šie metabolīti ir neaktīvi. Apmēram 88 % no ievadītās devas izdalās ar urīnu metabolītu veidā. Tikai 0,3 % izdalās ar urīnu neizmainītā veidā.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par atkārtotu devu toksicitāti vai genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Nav veikti kancerogenitātes pētījumi.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos novērotā iedarbība, kas saistīta tikai ar lielu propofola devu farmakokinētiskajām īpašībām. Nav ziņots par teratogēnu iedarbību.

Lokālās tolerances pētījumos novēroti audu bojājumi injekcijas vietā, ko izraisījusi intramuskulāra injekcija, paravenozas vai zemādas injekcijas izraisītas histoloģiskas reakcijas, kas izpaudās, kā iekaisīgi infiltrāti un fokāla fibroze.

Publicēto pētījumu ar dzīvniekiem (tajā skaitā primātiem) dati, ievadot devas, kas izraisa vieglu vai vidēji stipru anestēziju, liecina, ka anestēzijas līdzekļu lietošana periodā, kad notiek strauja smadzeņu augšana vai spermatoģenēze, izraisa šūnu zudumu attīstošajās smadzenēs, kas var būt saistīts ar ilgstošiem kognitīviem traucējumiem. Šo neklīnisko atradņu klīniskā nozīme nav zināma.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Attīrīta sojas pupiņu eļļa

Vidējo ķēžu triglicerīdi

Glicerīns

Olu lecitīns

Nātrija oleāts

Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai)

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Anesia 10 mg/ml emulsiju injekcijām/infūzijām nedrīkst sajaukt ar citām zālēm, izņemot tās, kas minētas 6.6. apakšpunktā.

Neiromuskulāros blokatorus, atrakūriju vai mivakūriju nedrīkst ievadīt caur vienu un to pašu infūziju sistēmu, pa kuru ievadīts Anesia, tā pirms Anesia ievadīšanas jāizskalo.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pēc pirmās atvēršanas un/vai atšķaidīšanas: lietot nekavējoties.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Nesasaldēt.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Bezkrāsaina stikla (II tips) flakoni (20 ml) ar pelēku brombutilgumijas aizbāzni. Iepakojumi pa 1, 5 un 10 flakoniem.

Bezkrāsaina stikla (II tips) flakoni (50 ml) ar pelēku brombutilgumijas aizbāzni. Iepakojumi pa 1 un 10 flakoniem.

Bezkrāsaina stikla (II tips) flakoni (100 ml) ar pelēku brombutilgumijas aizbāzni. Iepakojumi pa 1 un 10 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Flakoni pirms lietošanas jāsakrata.

Anesia 10 mg/ml emulsiju injekcijām/infūzijām drīkst atšķaidīt tikai ar sekojošiem šķīdumiem: 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu injekcijām, 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām, vai 1,8 mg/ml (0,18 %) nātrija hlorīda un 40 mg/ml (4 %) glikozes šķīdumu injekcijām, un 10 mg/ml (1 %) lidokaīna šķīdumu injekcijām, kas nesatur konservantus (skatīt 4.2. apakšpunktu - Devas un lietošanas veids - Atšķaidītas Anesia 10 mg/ml emulsijas injekcijām/infūzijām ievadīšana). Galējā propofola koncentrācija nedrīkst būt mazāk kā 2 mg/ml.

Tomēr, pieļaujama arī vienlaicīga Anesia 10 mg/ml emulsijas injekcijām/infūzijām ievadīšana vienlaicīgi ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu injekcijām, 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām, vai 1,8 mg/ml (0,18 %) nātrija hlorīda un 40 mg/ml (4 %) glikozes šķīdumu injekcijām caur Y savienotāju injekcijas vietas tuvumā.

Neizlietotās zāles vai citus izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Baxter Holding B.V., Kobaltweg 49, 3542 CE Utrecht, Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

11-0316

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011.gada 28.septembris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2018.gada 26.jūnijs.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2019.gada maijs.

SASKAŅOTS ZVA 25-07-2019

DE/H/2426/001/IB/025/G