Torasemide HEXAL

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Torasemide HEXAL 50 mg tabletes

Torasemide HEXAL 100 mg tabletes

Torasemide HEXAL 200 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Torasemide HEXAL 50 mg tabletes:

Viena tablete satur 50 mg torasemīda (Torasemidum).

Torasemide HEXAL 100 mg tabletes:

Viena tablete satur 100 mg torasemīda (Torasemidum).

Torasemide HEXAL 200 mg tabletes:

Viena tablete satur 200 mg torasemīda (Torasemidum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tabletes.

Torasemide HEXAL 50 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas apaļas tabletes.

Torasemide HEXAL 100 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas apaļas tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs.

Torasemide HEXAL 200 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas apaļas tabletes ar krustenisku dalījuma līniju.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Torasemide HEXAL 50 mg/100 mg/200 mg tabletes indicētas pacientiem ar stipri pavājinātu nieru darbību (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min un/vai kreatinīna koncentrācija serumā > 6 mg/dl).

Atlieku diurēzes saglabāšanai pacientiem ar smagu nieru mazspēju, kā arī pacientiem, kuriem

veic dialīzi, ja nominālā atlieku diurēze ir vismaz 200 ml 24 stundās un ja pacientam ir tūska,

izsvīdums un/vai paaugstināts asinsspiediens.

Piezīme:

Torasemide HEXAL 50 mg/100 mg/200 mg tablešu lietošana indicēta tikai pacientiem ar stipri pavājinātu nieru darbību, bet ne pacientiem, kuriem ir normāla nieru darbība (skatīt apakšpunktu 4.3).

4.2. Devas un lietošanas veids

Pieaugušiem

Devas izvēlas individuāli, atkarībā no nieru darbības traucējumu pakāpes. Terapija jāuzsāk ar 50 mg torasemīda dienā. Ja ar 50 mg devu nevar panākt atbilstošu atbildes reakciju, devu var palielināt līdz 100 mg torasemīda dienā, un, ja nepieciešams, pēc tam to var pakāpeniski palielināt līdz maksimālajai devai 200 mg vienu reizi dienā, vēlams, brokastu laikā. Lielākā dienas deva, kas lietota ilgstošā terapijā, ir 200 mg.

200 mg dienas devu drīkst lietot tikai pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min un/vai kreatinīna līmenis > 530 μmol/l). Jāpārliecinās, ka diurēze ir vismaz 200 ml/24 h.

Gados veciem pacientiem

Nav nepieciešams pielāgot devas.

Pacientiem ar aknu mazspēju

Pacientiem ar aknu mazspēju jāievēro piesardzība, jo var būt palielināta koncentrācija plazmā (skatīt 5.2. nodaļu). Tomēr nav pietiekamas pieredzes, lai sniegtu vispārējus ieteikumus šai pacientu grupai.

Pediatriskā populācija

Nav pieredzes par torasemīda lietošanu bērniem līdz 12 gadu vecumam (skatīt 4.4. nodaļu).

Ja devu nav iespējams lietot/nav praktiski lietot ar šī stipruma tabletēm, ir pieejamas šo zāļu cita stipruma zāļu formas.

Terapijas kontrole

Ilgstošas terapijas laikā regulāri jāpārbauda plazmas elektrolītu, īpaši kālija līmenis.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un sulfanilurīnvielas atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Nieru mazspēja ar anūriju.

Hepātiska koma vai pirmskomatozs stāvoklis.

Hipotensija.

Hipovolēmija.

Hiponatriēmija un hipokaliēmija.

Smagi urinēšanas traucējumi (piemēram, prostatas hiperplāzijas dēļ).

Normāla vai tikai mēreni pavājināta nieru darbība (kreatinīna klīrenss > 30 ml/min un/vai kreatinīna koncentrācija serumā < 3,5 mg/dl) pārmērīga ūdens un elektrolītu zuduma riska dēļ.

Bērna barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Tā kā nav pietiekamas pieredzes par ārstēšanu ar torasemīdu, torasemīdu nevajadzētu lietot, ja ir:

podagra;

sirds aritmija (piemēram, sinuatriāla blokāde, 2. vai 3. pakāpes atrioventrikulāra blokāde);

patoloģiskas skābju-bāzu līdzsvara pārmaiņas;

vienlaicīga litija preparātu, aminoglikozīdu vai cefalosporīnu lietošana;

patoloģiskas asins šūnu izmaiņas (piemēram, trombocitopēnija vai anēmija pacientiem bez nieru mazspējas).

nefrotoksisku līdzekļu izraisīta nieru mazspēja (skatīt 4.5 apakšpunktu);

bērniem līdz 12 gadu vecumam;

kreatinīna klīrenss 20–30 ml/min un/vai kreatinīna koncentrācija serumā 3,5–6 mg/dl.

Torasemide HEXAL lietošana var dot pozitīvus dopinga kontroles rezultātus.

Torasemide HEXAL kā dopinga līdzekļa iespējamā ietekme uz veselību nav paredzama, un nav iespējams izslēgt nopietnu risku veselībai.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Jāņem vērā šāda iespējama šo zāļu mijiedarbība:

Torasemide var pavājināt pretdiabēta zāļu iedarbību.

Torasemīds pastiprina citu antihipertensīvo līdzekļu, īpaši AKE inhibitoru, iedarbību. Ja AKE inhibitori tiek lietoti papildus torasemīdam vai tūlīt pēc ārstēšanas ar to, ir iespējama pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās.

Torasemide inducēta hipokaliēmija var pastiprināt vienlaikus lietotu uzpirkstītes preparātu blakusparādības un palielināt to sastopamību (saindēšanās risks).

Vienlaicīga holestiramīna terapija var samazināt iekšķīgi lietota torasemīda uzsūkšanos un — līdz ar to — arī efektivitāti.

Torasemīds var pastiprināt kurāri saturošu muskulatūru atslābinošo līdzekļu un teofilīna iedarbību.

Var palielināties minerāl‑ un glikokortikoīdu un caurejas līdzekļu kālijurētiskā iedarbība.

Lietojot vienlaikus torasemīdu un litiju, var būt augstāka litija koncentrācija serumā un —līdz ar to — arī stiprāka iedarbība un blakusparādības.

Probenecīds un NPL tipa pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, indometacīns, propionskābes atvasinājumi vai acetilsalicilskābe) var samazināt torasemīda diurētisko un antihipertensīvo iedarbību.

Ja salicilātus lieto lielā devā, torasemīds var pastiprināt salicilātu neirotoksisko iedarbību.

Torasemīds, it īpaši lielā devā, var pastiprināt šādas blakusparādības:

aminoglikozīdu antibiotiku (piemēram, kanamicīna, gentamicīna, tobramicīna) ototoksisko un nefrotoksisko iedarbību, platīna atvasinājumu citotoksicitāti un cefalosporīnu nefrotoksisko iedarbību.

Torasemīds var samazināt kateholamīnu (piemēram, adrenalīna, noradrenalīna) vazokonstriktīvo iedarbību.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav klīniskas pieredzes par torasemīda ietekmi uz cilvēka embriju un augli.

Pētījumi ar dzīvniekiem ir pierādījuši reproduktīvo toksicitāti.

Pētījumos ar dzīvniekiem torasemīds šķērsoja placentāro barjeru (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Līdz turpmākas pieredzes iegūšanai torasemīdu grūtniecības laikā drīkst lietot tikai tad, ja tas absolūti nepieciešams. Jālieto mazākā efektīvā deva.

Grūtniecības laikā diurētiskie līdzekļi nav piemēroti hipertensijas un tūskas regulārai ārstēšanai, jo tie var traucēt placentas apasiņošanu un tā nomākt intrauterīno augšanu. Ja sirds vai nieru mazspējas dēļ grūtniecei jāordinē torasemīds, rūpīgi jākontrolē elektrolītu līdzsvars, hematokrīts un augļa augšana.

Barošana ar krūti

Nav informācijas par torasemīda izdalīšanos cilvēka vai dzīvnieku pienā. Barošanas ar krūti laikā torasemīdu nedrīkst lietot (skatīt 4.3 apakšpunktu). Ja zāļu lietošana barošanas ar krūti laikā ir absolūti nepieciešama, jāpārtrauc barošana ar krūti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pat tad, ja torasemīdu lieto, kā paredzēts, tas var izmainīt reakcijas spēju tādā mērā, ka tiek traucēta spēja vadīt transportlīdzekli, apkalpot mehānismus vai strādāt potenciāli bīstamās situācijās. Jo īpaši tas attiecas uz terapijas sākumu, devas palielināšanu, zāļu nomaiņu, papildu zāļu pievienošanu vai vienlaicīgu alkohola lietošanu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Ārstēšanas laikā ar Torasemide HEXAL var rasties šādas blakusparādības:

Informācija par blakusparādību biežumu balstās uz šādu iedalījumu:

Ļoti bieži (≥ 1/10)

Bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)

Retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100)

Reti (≥ 1/10000 līdz < 1/1000)

Ļoti reti (< 1/10000)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi:

Ļoti reti: Trombocītu, eritrocītu un/vai leikocītu skaita samazināšanās.

Imūnās sistēmas traucējumi:

Ļoti reti: Alerģiskas reakcijas (piemēram, nieze, izsitumi, fotosensitivitāte), smagas ādas reakcijas.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: Metabolās alkalozes pastiprināšanās. Miospazma (īpaši terapijas sākumā). Urīnskābes, glikozes un tauku (triglicerīdu, holesterīna) koncentrācijas palielināšanās asinīs. Hipokaliēmija, ja vienlaikus tiek ievērota diēta ar zemu kālija saturu vai ja ir vemšana vai caureja, vai ja pārmērīgi lietoti caurejas līdzekļi, kā arī pacientiem ar hroniskiem aknu darbības traucējumiem.

Atkarībā no devas un ārstēšanas ilguma var attīstīties ūdens un elektrolītu līdzsvara traucējumi, jo īpaši, piemēram, hipovolēmijas, hipokaliēmijas un/vai hiponatriēmijas gadījumā.

Sirds funkcijas traucējumi/Asinsvadu sistēmas traucējumi:

Ļoti reti: Ņemot vērā asiņu sabiezēšanu, var attīstīties trombemboliskas komplikācijas, apjukums, hipotensija, kā arī sirds un centrālās asinsrites traucējumi (tostarp sirds un smadzeņu išēmija). Tie var izraisīt, piemēram, ritma traucējumus, stenokardiju, akūtu miokarda infarktu vai sinkopes.

Kuņģa–zarnu trakta traucējumi

Bieži: Kuņģa‑zarnu trakta traucējumi (piemēram, apetītes trūkums, sāpes kuņģī, slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējums), īpaši ārstēšanas sākumā.

Ļoti reti: pankreatīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi:

Bieži: Noteiktu aknu fermentu (gamma‑GT) koncentrācijas palielināšanās asinīs.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk: Kreatinīna un urīnvielas koncentrācijas palielināšanās asinīs.

Pacientiem ar urinēšanas traucējumiem (piemēram, prostatas hiperplāzijas dēļ), pastiprināta urīna produkcija var izraisīt urīna aizturi un pārmērīgu urīnpūšļa izplešanos.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

Bieži: Galvassāpes, reibonis, nogurums, astēnija (īpaši terapijas sākumā).

Retāk: Kserostomija, parestēzija.

Ļoti reti: Dizopija, troksnis ausīs, dzirdes zudums.

Piezīme

Ilgstošākas torasemīda terapijas gadījumā regulāri jānosaka elektrolītu līdzsvars, it īpaši kālija

koncentrācija serumā.

Bez tam regulāri jākontrolē arī glikozes, urīnskābes, kreatinīna un lipīdu koncentrācija asinīs.

Tā kā var paaugstināties glikozes koncentrācija asinīs, pacientiem ar latentu vai manifestu

cukura diabētu ieteicams rūpīgi kontrolēt ogļhidrātu līdzsvaru.

Ar regulāriem intervāliem jākontrolē arī asinsaina (eritrocītu, leikocītu, trombocītu skaits).

Jābūt informētam par elektrolītu zuduma un asiņu sabiezēšanas pazīmēm, īpaši ārstēšanas

sākumā un gados vecākiem pacientiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Intoksikācijas simptomi

Nav zināma tipiska pārdozēšanas klīniskā aina. Ja rodas pārdozēšana, var būt izteikta diurēze ar šķidruma un elektrolītu zuduma risku, kas var izraisīt miegainību un apjukumu, hipotensiju, asinsrites kolapsu. Var rasties kuņģa-zarnu trakta traucējumi.

Intoksikācijas ārstēšana

Specifisks antidots nav zināms. Pārdozēšanas simptomi un pazīmes samazinās, samazinot devu vai atceļot torasemīda lietošanu, kā arī vienlaikus veicot šķidruma un elektrolītu aizvietošanu (kontrole!).

Torasemīds nav dializējams, un hemodialīze nepaātrina tā elimināciju.

Ārstēšana hipovolēmijas gadījumā – cirkulējošā tilpuma aizstājterapija.

Ārstēšana hipokaliēmijas gadījumā – kālija aizstājterapija.

Ārstēšana asinsrites kolapsa gadījumā – pacienta novietošana šoka pozā un, ja nepieciešams, šoka ārstēšana.

Neatliekamie pasākumi anafilaktiska šoka gadījumā

Parādoties pirmajām pazīmēm (ādas reakcijām, piemēram, nātrenei vai pietvīkumam, nemieram, galvassāpēm, masīvai svīšanai, sliktai dūšai vai cianozei):

jānodrošina venoza pieeja;

vienlaikus ar citiem parastajiem pirmās palīdzības pasākumiem pacients jānogulda tā, lai viņa galva un krūškurvis atrastos zemāk, jānodrošina elpceļu caurlaidība un jādod skābeklis;

ja nepieciešams, jāsāk arī citi, pat intensīvas terapijas pasākumi (tostarp epinefrīna ievadīšana, cirkulējošā tilpuma aizstājterapija un glikokortikoīdu lietošana).

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: sulfonamīdi, vienkārši, ATĶ kods: C03CA04

Sulfonamīdu atvasinājums torasemīds darbojas inhibējot nātrija un hlora absorbciju Henles cilpas augšupejošā daļā. Līdz ar diurēzi palielinās kālija un magnija izdalīšanās. Diurētiskā darbība sākas stundas laikā, maksimālais darbības efekts tiek sasniegts pēc 2 – 3 stundām un var ilgt līdz 12 stundām. Maksimāla asinsspiedienu pazeminoša iedarbība pēc atkārtotas lietošanas tiek novērota pēc 10 – 12 nedēļām. Torasemīds ir cilpas diurētika un devai, kas tiek lietota asinsspiediena mazināšanai, ir vāja diurētiska un salurētiska ietekme. Asinsspiedienu pazeminošā ietekme nekorelē ar diurēzi vai elektrolītu izdalīšanos. Veseliem brīvprātīgajiem pēc 5–100 mg lielu devu lietošanas ir novērota devas lieluma logaritmam atbilstoša diurēzes pastiprināšanās (“maksimālā aktivitāte”). Diurēze var pastiprināties arī tad, ja citi diurētiskie līdzekļi (piemēram, tiazīdi ar perifēru iedarbību) vairs nav pietiekami efektīvi, piemēram, nieru darbības traucējumu gadījumā.

Pacientiem, kam ir smaga vai termināla hroniska nieru mazspēja, torasemīds mazina tūsku un pazemina paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās un izkliede

Torasemīda biopieejamība ir 80 – 90%. Maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta pēc 1 – 2 stundām un izkliedes tilpums ir apmēram 16 litri. Kopējais klīrenss ir apmēram 40 ml/min ar renālo klīrensu apmēram 25%.

Vairāk nekā 99% torasemīda saistās ar plazmas olbaltumiem, metabolītu M1, M3 un M5 saistības pakāpe ir attiecīgi 86%, 95% un 97%.

Biotransformācija

Cilvēka organismā torasemīds metabolizējas līdz trim metabolītiem, proti, M1, M3 un M5.

Eliminācija

Pēc perorālas lietošanas torasemīda eliminācijas pusperiods ir aptuveni 3 stundas. Aptuveni 80% devas izdalās torasemīda un tā metabolītu veidā ar nieru kanāliņu sekrēciju un sadalījums ir šāds: torasemīds aptuveni 24%, metabolīts M1 aptuveni 12%, metabolīts M3 aptuveni 3%, metabolīts M5 aptuveni 41%. Galvenais M5 metabolīts ir diurētiski inaktīvs, bet M1 un M3 ir zināmā mērā aktīvi.

Nieru mazspējas gadījumā torasemīda kopējais klīrenss un eliminācijas pusperiods nemainās, bet M3 un M5 pusperiods ir pagarināts. Iedarbības ilgumu nieru mazspējas smaguma pakāpe neietekmē. Torasemīds un tā metabolīti netiek būtiski izvadīti ar hemodialīzi vai hemofiltrāciju.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai, piemēram, sirds mazspēju ziņots par paaugstinātu koncentrāciju plazmā, un torasemīda un M5 metabolīta eliminācijas pusperiodi ir nedaudz pagarināti, bet ar urīnu izdalītās vielas daudzums praktiski atbilst veselu cilvēku urīnā noteiktajam daudzumam.

Uzkrāšanās nav gaidāma.

Linearitāte

Torasemīda un tā metabolītu kinētika ir lineāra un proporcionāla devai, tas ir, maksimālā koncentrācija serumā un laukums zem koncentrācijas serumā līknes palielinās proporcionāli devai.

Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskie atsevišķu devu toksicitātes, genotokiscitātes un kanceroģenēzes pētījumi neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Pārmaiņas, ko novēro toksicitātes pētījumos ar suņiem un žurkām, lietojot lielas devas, tiek uzskatītas par saistītām ar pārmērīgu farmakodinamisku iedarbību (diurēzi). Novērotās pārmaiņas bija ķermeņa masas mazināšanās, kreatinīna un urīnvielas līmeņa palielināšanās un nieru darbības novirzes, piemēram, kanāliņu dilatācija un intersticiāls nefrīts. Tika pierādīts, ka visas zāļu izraisītās pārmaiņas bija atgriezeniskas.

Pētījumos ar žurkām nav pierādīta teratogēniska ietekme, bet toksiska ietekme uz augli un mātīti novērotas, lietojot lielas devas gravīdiem trušiem un žurkām. Nav novērota ietekme uz auglību.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliska celuloze

Kopovidons

Krospovidons

Hidrogenēta rīcineļļa

Magnija stearāts

Mannīts (E 421)

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

6.2 Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Tabletes iepakotas PVH/PVdH/alumīnija vai alumīnija/alumīnija blisteros, kas ievietoti kartona kārbiņās.

50 mg tabletes:

Iepakojumi lielumi: 10, 20, 30, 50, 100, 400 (20 x 20) tabletes.

100 mg tabletes:

Iepakojumi lielumi: 10, 20, 30, 50, 100, 400 (20 x 20) tabletes.

200 mg tabletes:

Iepakojumi lielumi: 10, 20, 30, 50, 100, 400 (20 x 20) tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Hexal AG

Industriestrasse 25

D-83607 Holzkirchen

Vācija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Torasemide HEXAL 50 mg tabletes – Reģ. nr.: 05-0004

Torasemide HEXAL 100 mg tabletes – Reģ. nr.: 05-0005

Torasemide HEXAL 200 mg tabletes – Reģ. nr.: 05-0006

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

03.02.2005/ 24.05.2012

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11/2014

SASKAŅOTS ZVA 12-02-2015