Tobradex

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

TOBRADEX 3+1 mg/ml acu pilieni, suspensija

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml suspensijas satur 3 mg^∗ tobramicīna (Tobramycinum) un 1 mg deksametazona (Dexamethasonum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: 1 ml suspensijas satur 0,1 mg benzalkonija hlorīda.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Acu pilieni, suspensija.

TOBRADEX ir balta līdz pelēcīgi balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Iekaisuma novēršanai un ārstēšanai un infekcijas, kas saistīta ar kataraktas operāciju, novēršanai pieaugušajiem un bērniem no 2 gadu vecuma.

4.2. Devas un lietošanas veids

Okulārai lietošanai

Devas

Lietošana pusaudžiem un pieaugušajiem, tostarp gados vecākiem pacientiem

Iepilina pa vienam vai diviem pilieniem konjunktīvas maisiņā(-os) ik pēc četrām līdz sešām stundām. Pirmajās 24 – 48 stundās devu var palielināt, lietojot pa vienam vai diviem pilieniem ik pēc divām stundām. Līdz ar klīniskās ainas uzlabošanos pakāpeniski jāsamazina zāļu lietošanas biežums. Jāizvairās no priekšlaicīgas terapijas pārtraukšanas.

Smagu saslimšanu gadījumā lieto pa vienam vai diviem pilieniem ik pēc stundas, līdz tiek panākta iekaisuma kontrolēšana, pēc tam 3 dienu laikā samazinot zāļu lietošanas biežumu līdz vienam vai diviem pilieniem ik pēc divām stundām, pēc tam 5-8 dienu laikā līdz vienam vai diviem pilieniem ik pēc 4 stundām, pēdējās 5-8 dienās lietojot vienu vai divus pilienus reizi dienā, ja nepieciešams.

Pēc kataraktas operācijas lieto pa vienam pilienam četras reizes dienā 24 dienas, sākot no operācijas dienas. Terapiju var sākt iepriekšējā dienā pirms operācijas, lietojot pa vienam pilienam četras reizes dienā, pēc operācijas iepilinot vienu pilienu, bet pēc tam 23 dienas lietojot zāles četras reizes dienā. Ja nepieciešams, pirmajās divās terapijas dienās var palielināt zāļu lietošanas biežumu, lietojot pa vienam pilienam ik pēc divām stundām.

Ieteicams pastāvīgi kontrolēt acu iekšējo spiedienu.

Pēc zāļu iepilināšanas ieteicams viegli aizvērt plakstiņus un nospiest asaru kanālu. Tādā veidā iespējams izvairīties no zāļu sistēmiskas uzsūkšanās, līdz ar to samazinot sistēmisku blakusparādību iespējamību.

Ja vienlaikus tiek lietoti vairāki oftalmoloģiski līdzekļi, starp zāļu lietošanu jāievēro vismaz piecu minūšu intervāls. Acu ziede jālieto pēdējā.

Pediatriskā populācija

Bērniem no 2 gadu vecuma TOBRADEX suspensiju un ziedi var lietot tādā pašā devā kā pieaugušajiem. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.1. apakšpunktā. Drošums un efektivitāte bērniem, kuri jaunāki par 2 gadiem, nav noteikta, un dati nav pieejami.

Lietošana pacientiem ar aknu un nieru darbības traucējumiem

Pētījumi par TOBRADEX lietošanu šajās pacientu grupās nav veikti, taču, ņemot vērā zemo deksametazona un tobramicīna sistēmisko uzsūkšanos pēc ārīgas lietošanas, devu pielāgošana nav nepieciešama.

Lietošanas veids

Pirms lietošanas pudelīte kārtīgi jāsakrata.

Ja drošības stiprinājums pēc vāciņa noņemšanas ir vaļīgs, pirms zāļu lietošanas to noņemiet.

Lai izvairītos no pilinātāja un suspensijas inficēšanās, jācenšas neaizskart plakstiņus, ādu ap acīm vai citas virsmas.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Herpes simplex keratīts (dendrītisks keratīts).

Vaccinia, varicella un citas radzenes vai konjunktīvas vīrusu infekcijas.

Mikobaktēriju izraisītas acu infekcijas.

Sēnīšu izraisītas acu slimības vai neārstēta parazitāra acu infekcija..

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Tikai okulārai lietošanai.

Dažiem pacientiem iespējama paaugstināta jutība pret ārīgi lietotiem aminoglikozīdiem. Paaugstinātas jutības reakcijas smaguma pakāpe var variēt no lokālas reakcijas līdz vispārējai reakcijai, piemēram, eritēma, nieze, nātrene, ādas izsitumi, anafilakse, anafilaktoīdas reakcijas, vai bullozas ādas reakcija. Ja zāļu lietošanas laikā rodas paaugstinātas jutības reakcija, terapija jāpārtrauc.

Var veidoties krustota jutība ar citiem aminoglikozīdiem, un iespējams, ka pacienti, kas ir jutīgi pret lokāli lietotu tobramicīnu, var kļūt jutīgi arī pret citām ārīgi un/vai sistēmiski lietotām aminoglikozīdu grupas zālēm.

Nopietnas blakusparādības, tostarp neirotoksicitāte, ototoksicitāte, nefrotoksicitāte radās pacientiem, kuri saņēma sistēmisku aminoglikozīdu terapiju. Jāievēro piesardzība, lietojot vienlaikus ar sistēmiskām aminoglikozīdu grupas zālēm.

Ilgstoša oftalmoloģisku kortikosteroīdu lietošana var izraisīt paaugstinātu acs iekšējo spiedienu/glaukomu ar redzes nerva bojājumu un redzes asuma un redzes lauka defektiem, kā arī mugurējas subkapsulāras kataraktas veidošanos.

Ieteicams bieži pārbaudīt acs iekšējo spiedienu. Tas ir īpaši svarīgi pediatriskiem pacientiem, kuri saņem deksametazonu saturošus līdzekļus, jo kortikosteroīdu izraisītas okulāras hipertensijas risks var būt augstāks bērniem, un tā var rasties agrāk nekā pieaugušajiem. Ņemot vērā agrāku un lielāku kortikosteroīdu izraisīta acs iekšējā spiediena paaugstināšanos pediatriskiem pacientiem, ārstēšanas biežums un ilgums rūpīgi jāizvērtē, un acs iekšējais spiediens jākontrolē jau no ārstēšanas uzsākšanas. Kortikosteroīdu izraisīta paaugstināta acs intraokulārā spiediena (IOS) un/vai kataraktas veidošanās risks ir augstāks pacientiem ar predispozīciju (piemēram, diabētu).

Kortikosteroīdu lietošana var samazināt rezistenci vai izraisīt bakteriālu, virālu, sēnīšu vai parazitāru infekciju un maskēt infekciju klīniskās pazīmes un simptomus.

Sēnīšu infekcija ir iespējama pacientiem ar pastāvīgu radzenes čūlu. Ja rodas sēnīšu infekcija, kortikosteroīdu terapija jāpārtrauc.

Ilgstoša tādu antibiotiku kā tobramicīns lietošana var izraisīt arī nejutīgu organismu, tai skaitā sēnīšu augšanu. Superinfekcijas gadījumā jāuzsāk piemērota ārstēšana.

Lokāli okulāri lietoti kortikosteroīdi var palēnināt radzenes brūču dzīšanu.

Zināms arī, ka lokāli lietojami NPL palēnina vai aizkavē dzīšanu. Vienlaicīga lokālu NPL un lokālu kortikosteroīdu lietošana var palielināt dzīšanas traucējumu iespējamību (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lokāli lietojot kortikosteroīdus tādu slimību gadījumos, kas izraisa radzenes vai sklēras biezuma samazināšanos, ir iespējama perforācija.

Kušinga sindroms un/vai virsnieru nomākums, kas saistīts ar oftalmoloģiski lietota deksametazona sistēmisku uzsūkšanos, var rasties pēc intensīvas vai ilgstošas nepārtrauktas terapijas predisponētiem pacientiem, tostarp bērniem un pacientiem, kuri ārstēti ar CYP3A4 inhibitoriem (ieskaitot ritonavīru un kobicistatu). Šajos gadījumos ārstēšana ir pakāpeniski jāpārtrauc.

Redzes traucējumi

Saistībā ar sistēmisku un lokālu kortikosteroīdu lietošanu var tikt ziņots par redzes traucējumiem. Ja pacientam ir tādi simptomi kā neskaidra redze vai citi redzes traucējumi, jāapsver pacienta norīkošana pie oftalmologa, lai novērtētu to iespējamos cēloņus, kas var būt, piemēram, katarakta, glaukoma vai tādas retas slimības kā centrāla seroza horioretinopātija (CSHR), par ko ir ziņots pēc kortikosteroīdu sistēmiskas lietošanas.

Kontaktlēcas

Acu iekaisumu vai infekciju ārstēšanās laikā kontaktlēcu lietošana nav ieteicama.

TOBRADEX sastāvā ir konservants benzalkonija hlorīds, kas var izraisīt acu kairinājumu un mainīt mīksto kontaktlēcu krāsu. Jāizvairās no saskares ar mīkstajām kontaktlēcām. Ja pacientiem atļauj lietot kontaktlēcas, viņi ir jābrīdina, ka pirms TOBRADEX lietošanas jāizņem kontaktlēcas un pirms to ievietošanas atpakaļ jānogaida vismaz 15 minūtes.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga lokālu kortikosteroīdu un lokālu NPL lietošana var palielināt radzenes dzīšanas traucējumu iespējamību.

Specifiski mijiedarbības pētījumi ar TOBRADEX nav veikti.

Ziņots par mijiedarbību pēc atsevišķu sastāvdaļu sistēmiskas lietošanas. Tomēr tobramicīna un deksametazona sistēmiskā uzsūkšanās pēc lietošanas acīs ir tik zema, ka mijiedarbības risks ir minimāls.

Ja vienlaikus tiek lietoti vairāki oftalmoloģiski līdzekļi, starp zāļu lietošanu jāievēro vismaz 5 minūšu intervāls. Acu ziedes jālieto pēdējās.

Pacientiem, kuri ārstēti ar ritonavīru, var palielināties deksametazona koncentrācija plazmā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

CYP3A4 inhibitori (tostarp ritonavīrs un kobicistats) var samazināt deksametazona klīrensu, kas palielina iedarbību un virsnieru nomākumu/ Kušinga sindromu. No šīs kombinācijas jāizvairās, ja vien ieguvums neatsver kortikosteroīdu radītu sistēmisku blakusparādību paaugstinātu risku, un tādā gadījumā pacienti jānovēro attiecībā uz kortikosteroīdu sistēmisko iedarbību.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Fertilitāte

Pētījumi, lai novērtētu tobramicīna un deksametazona lietošanas ietekmi uz cilvēka vai dzīvnieka fertilitāti nav veikti. Ir ierobežoti klīniskie dati, lai novērtētu deksametazona ietekmi uz tēviņu vai mātīšu fertilitāti. Deksametazonam nebija nevēlama ietekme uz fertilitāti horionā gonadotropīna gruntētā žurku modelī.

Grūtniecība

Datu par tobramicīna un deksametazona lietošanu grūtniecēm nav, vai tie ir ierobežoti. Tobramicīns pēc intravenozas ievadīšanas grūtniecei var šķērsot placentu un ietekmēt augli. Nav sagaidāms, ka tobramicīns var izraisīt ototoksicitāti no in utero iedarbības. Ilgstoša vai atkārtota kortikoīdu lietošana grūtniecības laikā ir bijusi saistīta ar palielinātu intrauterīnās augšanas aiztures risku. Zīdaiņiem, kas dzimuši mātēm, kuras grūtniecības laikā saņēmušas būtiskas kortikosteroīdu devas, rūpīgi jānovēro hipoadrenalisma pazīmes.

Pētījumos ar dzīvniekiem pēc tobramicīna un deksametazona sistēmiskas lietošanas konstatēta toksiska ietekme uz reproduktivitāti. Šī ietekme tika novērota pie iedarbības, kas pārsniedz maksimālo cilvēkam paredzēto okulāri lietoto devu, kas nonākusi pēc lokālas zāļu lietošanas. Nav pierādīts, ka tobramicīns inducē teratogenitāti žurkām un trušiem. Okulāri lietots 0,1% deksametazons izraisīja augļa anomālijas trušiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).

TOBRADEX nav ieteicams lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Tobramicīns pēc sistēmiskas lietošanas izdalās cilvēka mātes pienā. Nav pieejami dati par deksametazona nokļūšanu cilvēka mātes pienā. Nav zināms, vai oftalmoloģiski lietots tobramicīns vai deksametazons izdalās pienā pēc zāļu lietošanas. Nav iespējams noteikt tobramicīna un deksametazona daudzumu cilvēka pienā vai novērtēt klīniskās sekas jaundzimušajam pēc zāļu topiskas lietošanas.

Nevar izslēgt risku ar krūti barotam bērnam. Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt/atturēties no TOBRADEX terapijas jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

TOBRADEX neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Taču, tāpat kā citu lokāli okulāri lietotu zāļu gadījumā iespējama īslaicīga neskaidra redze vai citi redzes traucējumi, kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja pēc zāļu lietošanas rodas neskaidra redze, pacientam pirms transportlīdzekļa vadīšanas un mehānismu apkalpošanas jānogaida, līdz redze noskaidrojas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Klīniskajos pētījumos visbiežāk sastopamās blakusparādības bija sāpes acīs, paaugstināts intraokulārais spiediens, acs kairinājums, acs diskomforts un acs nieze, kas radās mazāk nekā 1% pacientu.

TOBRADEX klīniskajos pētījumos ziņots par šādām nevēlamām blakusparādībām, kuru sastopamības biežums ir klasificēts saskaņā ar šādu principu: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (no ≥ 1/100 līdz <1/10), retāk (no ≥1/1000 līdz <1/100), reti ( no ≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000) vai nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem). Katrā sastopamības grupā blakusparādības ir sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Blakusparādības

MedDRA ieteiktais termins (v. 15.1)

Acu bojājumi

Retāk: paaugstināts intraokulārais spiediens, acu sāpes, acu nieze, acu diskomforts, acu kairinājums, plakstiņu nieze, punktveida keratīts, plakstiņu apsārtums, pastiprināta asarošana, tūska, neskaidra redze (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Reti: keratīts, acs alerģija, sausās acs sindroms, acs hiperēmija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Reti: disgeizija

Papildu blakusparādības, kas identificētas pēcreģistrācijas uzraudzības laikā, ir šādas. Sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Blakusparādības

MedDRA ieteiktais termins (v. 15.1)

Imūnās sistēmas traucējumi

anafilaktiska reakcija, paaugstināta jutība

Nervu sistēmas traucējumi

reibonis, galvassāpes

Acu bojājumi

plakstiņu apsārtums, midriāze,

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

slikta dūša, diskomforta sajūta vēderā

Ādas un zemādas audu bojājumi

erythema multiforme, izsitumi, sejas pietūkums, nieze

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Kušinga sindroms/ virsnieru nomākums (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Oftalmoloģisku kortikosteroīdu ilgstoša lokāla lietošana var izraisīt paaugstinātu acs iekšējo spiedienu ar redzes nerva bojājumu, samazinātu redzes asuma un redzes lauka defektiem, kā arī mugurējas subkapsulāras kataraktas veidošanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietojot kortikosteroīdu sastāvdaļu tādu slimību ārstēšanā, kas padara radzeni vai sklēru plānākas, pastāv augstāks perforācijas risks, īpaši pēc ilgstošas terapijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pēc kombinētu kortikosteroīdu un antibakteriālo līdzekļu lietošanas novērotas sekundāras infekcijas. Ilgstoši lietojot kortikosteroīdus, sēnīšu izraisītas radzenes infekcijas var rasties biežāk. Lietojot terapijā kortikosteroīdus, sēnīšu infekcijas iespējamība jāapsver jebkuras ilgstošas radzenes čūlas gadījumā. Iespējamas arī sekundāras bakteriālas acu infekcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri saņēma sistēmisku ārstēšanu ar tobramicīnu, radās smagas nevēlamas blakusparādības, tai skaitā neirotoksicitāte, ototoksicitāte un nefrotoksicitāte (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Dažiem pacientiem var rasties paaugstināta jutība pret lokāli lietotiem aminoglikozīdiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne:  HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Šo zāļu īpašību dēļ tās lietojot okulāri, pārdozēšanas vai nejaušas vienas pudelītes satura norīšanas gadījumā toksiska iedarbība nav paredzama.

Pārdozējot TOBRADEX lokāli, to var izskalot no acs(-īm) ar remdenu ūdeni.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretiekaisuma līdzekļi; pretiekaisuma un pretinfekcijas līdzekļu kombinācijas; kortikosteroīdu un pretinfekcijas līdzekļu kombinācijas.

ATĶ kods: S01C A01

TOBRADEX iedarbojas divējādi: kortikosteroīds deksametazons novērš iekaisuma simptomus, un tobramicīna klātbūtne rada pretinfekcijas iedarbību.

Darbības mehānisms

Tobramicīns ir aminoglikozīdu grupas antibiotiķis ar strauju, baktericīdu darbību. Tas primāri iedarbojas uz baktēriju šūnām, inhibējot polipeptīdu izdalīšanos un sintēzi ribosomās.

Rezistences mehānisms

Rezistenci pret tobramicīnu nosaka vairāki dažādi iedarbības mehānismi, tajā skaitā (1) izmaiņas baktērijas šūnas ribosomā, (2) traucējumi tobramicīna novadīšanā uz šūnu un (3) enzīmu secīga inaktivācija ar adenilātu, fosfora savienojumu veidošanu un acetilēšanu. Ģenētiskā informācija par enzīmu inaktivācijas radīšanu var atrasties baktēriju hromosomās vai plazmīdās. Iespējams krustots jutīgums ar citiem aminoglikozīdiem.

Robežkoncentrācijas

Tobramicīna darbība tiek aprakstīta in vitro parasti ar tā, kā antibiotiķa, minimālo inhibitorās koncentrācijas līmeni (MIK), kas palīdz novērtēt tā antibiotisko potenciālu pret katru baktērijas sugu. Definētas MIK robežkoncentrācijas, kas ļauj klasificēt atsevišķas baktērijas kā uzņēmīgas vai rezistentas pret konkrētu antibiotiku. Reālā tobramicīna MIK robežkoncentrācija, kas izvēlēta katrai sugai, reaģē uz sugai piemītošo uzņēmību, kā arī uz C_max un AUC farmakodinamiskajām vērtībām, ko nosaka to līmenis serumā pēc perorālās devas. Šādu robežkoncentrāciju noteikšana, kas atsevišķi klasificē uzņēmīgas un rezistentas baktērijas, ir lietderīga klīniskās iedarbības noteikšanā antibiotikām, kas tiek ievadītas sistēmiski. Robežkoncentrācija un in vitro spektrs, kas minēti zemāk, pamatojas uz sistēmisku lietošanu. Šīs robežkoncentrācijas var nebūt piemērojamas lokāli lietojama medicīniska acu preparāta gadījumā, jo lokāli rodas lielāks koncentrācijas līmenis, un lokālie fiziskie/ķīmiskie apstākļi var ietekmēt preparāta aktivitāti ievadīšanas vietā. Uzņēmīgu (U) un rezistentu (R) organismu atdalīšanai, ieteicamas ir šādas MIK robežkoncentrācijas:

Enterobacteriaceae U ≤ 2 mg/l, R > 4 mg/l

Pseudomonas spp. U ≤ 4 mg/l, R > 4 mg/l

Acinetobacter spp. U ≤ 4 mg/l, R > 4 mg/l

Staphylococcus spp. U ≤ 1 mg/l, R > 1 mg/l

Ar sugām nesaistīti U ≤ 2 mg/l, R > 4 mg/l

Uzņēmība

Turpmāk sniegtā informācija sniedz tikai ieskatu par aptuveni iespējamo mikroorganismu uzņēmību pret tobramicīnu TOBRADEX sastāvā. Šeit ir norādītas baktēriju sugas, kuras atklātas lokālas okulāras infekcijas acī, piemēram, konjunktivīta gadījumā.

Iegūtās rezistences prevalence konkrētām sugām var atšķirties ģeogrāfiski un laikā, un vēlama ir lokāla informācija par rezistenci, īpaši, ja tiek ārstētas smagas infekcijas. Nepieciešamības gadījumā jāmeklē eksperta padoms, ja lokālās rezistences prevalence ir tāda, ka tobramicīna lietderība pret vismaz dažiem infekcijas veidiem ir apšaubāma.

PARASTI UZŅĒMĪGAS SUGAS

Aerobi grampozitīvi mikroorganismi

Bacillus cereus

Bacillus megaterium

Bacillus pumilus

Bacillus thuringiensis

Corynebacterium accolens

Corynebacterium bovis

Corynebacterium macginleyi

Corynebacterium pseudodiphtheriticum

Kocuria kristinae

Kocuria rhizophila

Staphylococcus aureus (uzņēmīgs pret meticilīnu - MSSA)

Staphylococcus epidermidis (uzņēmīgs pret meticilīnu - MSSE)

Staphylococcus haemolyticus (uzņēmīgs pret meticilīnu - MSSH)

Staphylococcus, citi koagulāzes-negatīvi spp. (uzņēmīgs pret meticilīnu - CONS)

Aerobi gramnegatīvi mikroorganismi

Acinetobacter baumanii

Acinetobacter junii

Acinetobacter ursingii

Citrobacter koseri

Escherichia coli

Klebsiella oxytoca

Klebsiella pneumoniae

Moraxella catarrhalis

Moraxella oslonensis

Morganella morganii

Neisseria perflava

Proteus mirabilis

Pseudomonas aeruginosa

Serratia liquifaciens

SUGAS, KURU IEGŪTĀ REZISTENCE VAR RADĪT PROBLĒMAS

Staphylococcus aureus (rezistents pret meticilīnu - MRSA)

Staphylococcus epidermidis (rezistents pret meticilīnu - MRSE)

Staphylococcus haemolyticus (rezistents pret meticilīnu - MRSH)

Staphylococcus, citi koagulāzes-negatīvi spp. (rezistents pret meticilīnu - CONS)

Serratia marcescens

MIKROORGANISMI AR IEDZIMTU REZISTENCI

Aerobi grampozitīvi mikroorganismi

Enterococci faecalis

Streptococcus mitis

Streptococcus pneumoniae

Streptococcus pyogenes

Streptococcus sanguis

Aerobi gramnegatīvi mikroorganismi

Chryseobacterium indologenes

Haemophilus influenzae

Stenotrophomonas maltophilia

Anaerobas baktērijas

Propionibacterium acnes

Deksametazons ir vidēji spēcīgs kortikosteroīds, kam ir labas iekļūšanas spējas acu audos. Kortikosteroīdiem ir pretiekaisuma, kā arī asinsvadus sašaurinoša iedarbība. Tie nomāc iekaisuma reakciju un simptomus dažādu traucējumu gadījumā, bet šie traucējumi pamatā netiek ārstēti.

Pediatriskā populācija

TOBRADEX acu pilienu un acu ziedes drošums un efektivitāte bērniem noteikta pamatojoties uz plašu klīnisko pieredzi, bet pieejami tikai ierobežoti dati. Klīniskajā pētījumā ar TOBRADEX suspensiju bakteriāla konjunktivīta ārstēšanai 29 pediatriskie pacienti vecumā no 1 līdz 17 gadiem tika ārstēti ar 1 vai 2 TOBRADEX pilieniem katras 4 vai 6 stundas 5 vai 7 dienas. Šajā pētījumā netika novērotas pieaugušo un pediatrisko pacientu drošuma profila atšķirības.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Deksametazons

Klīniskie pētījumi par TOBRADEX acu ziedes farmakokinētiku nav veikti, taču pētījumos ar TOBRADEX acu pilieniem, suspensiju konstatēts, ka pēc lokālas okulāras lietošanas deksametazona sistēmiskā koncentrācija ir zema. Divas dienas pēc kārtas lietojot pa vienam pilienam TOBRADEX katrā acī četras reizes dienā, maksimālā koncentrācija plazmā svārstījās no 220 līdz 888 pg/ml (vidējā - 555 ± 217 pg/ml).

Deksametazons tiek izvadīts metabolisma ceļā. Apmēram 60% no devas izdalās ar urīnu 6-β-hidroksideksametazona veidā. Urīnā nav konstatēts deksametazons neizmainītā veidā. Eliminācijas pusperiods plazmā ir relatīvi neilgs – 3-4 stundas. Deksametazona saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām ir aptuveni 77-84%. Klīrenss svārstās no 0,111 līdz 0,225 l/h/kg, un izkliedes tilpums svārstās no 0,576 līdz 1,15 l/kg. Deksametazona biopieejamība pēc iekšķīgas lietošanas ir apmēram 70%.

Tobramicīns

Klīniskie pētījumi par TOBRADEX acu ziedes farmakokinētiku nav veikti, taču pētījumos ar TOBRADEX acu pilieniem, suspensiju, konstatēts, ka pēc lokālas okulāras lietošanas tobramicīna sistēmiskā koncentrācija ir zema. 9 no 12 pacientiem, kas lietoja pa vienam pilienam TOBRADEX abās acīs četras reizes dienā divas dienas pēc kārtas, tobramicīna koncentrācija plazmā bija zemāka par nosakāmo. Lielākā nosakāmā koncentrācija bija 247 ng/ml, kas ir astoņas reizes mazāk nekā zemākās koncentrācijas robežvērtība, kas saistīta ar nefrotoksicitātes risku.

Pateicoties glomerulārai filtrācijai, tobramicīns ātri un lielā apjomā izdalās ar urīnu, galvenokārt neizmainītā veidā. Tobramicīna eliminācijas pusperiods plazmā ir aptuveni divas stundas ar klīrensu 0,04 l/h/kg un izkliedes tilpumu 0,26 l/kg. Tobramicīna saistīšanās ar plazmas proteīniem ir zema - mazāka par 10%. Tobramicīna biopieejamība pēc iekšķīgas lietošanas ir zema (<1%).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Drošuma dati

Abu aktīvo vielu sistēmiskās toksicitātes profils ir labi izpētīts. Sistēmiska tobramicīna iedarbība toksiskās devās, kas ievērojami pārsniedz lokālo okulāro devu, var būt saistīta ar nefrotoksicitāti un ototoksicitāti. Sistēmiska deksametazona iedarbība var būt saistīta ar glikokortikoīdu līdzsvara traucējumu izraisītu ietekmi. TOBRADEX acu pilienu, suspensijas atkārtoto devu toksicitātes pētījumā ar trušiem tika novērota sistēmiska kortikosteroīdu iedarbība, taču, tā kā devas ievērojami pārsniedza ieteiktās devas cilvēkiem, šo datu klīniskā nozīmība ir neliela. Šāda iedarbība tiek uzskatīta par maz iespējamu, ja TOBRADEX lieto saskaņā ar norādījumiem.

Mutagenitāte

Pētot abas aktīvās vielas in vitro un in vivo, mutagenitātes potenciāls netika konstatēts.

Teratogenitāte

Tobramicīns šķērso placentāro barjeru un nokļūst augļa asinsritē un augļa šķidrumā. Pētījumos ar dzīvniekiem, organoģenēzes laikā mātei sistēmiski lietojot tobramicīnu lielās devās, tika ziņots par nefrotoksicitāti un ototoksicitāti auglim. Citos pētījumos, kur truši un žurkas saņēma tobramicīnu devās līdz 100 mg/kg dienā parenterāli (> 400 reižu pārsniedz maksimālo klīnisko devu), netika iegūtas nekādas norādes par fertilitātes traucējumiem vai negatīvu ietekmi uz augli.

Pētījumos ar dzīvniekiem ir iegūti dati, ka kortikosteroīdiem piemīt teratogēna iedarbība. Lietojot okulāri 0,1% deksametazona preparātu grūsnām trušu mātītēm, tika novērota palielināta augļa anomāliju un intrauterīnās augšanas traucējumu sastopamība. Ilgstoši lietojot deksametazonu trušiem, tika novēroti augļa augšanas traucējumu un mirstības rādītāju palielināšanās.

Ne-klīniskie dati neliecina par īpašu risku cilvēkiem no topikāli okulāri lietotas tobramicīna vai deksametazona iedarbības, pamatojoties uz parastās atkārtotas devas topikāli okulāri lietota toksiskuma pētījumiem, genotoksicitātes un kancerogenitātes pētījumiem. Iedarbību ne-klīniskajos reproduktīvos un attīstības pētījumos ar tobramicīnu un deksametazonu novēroja tikai, lietojot devu, kas pārsniedz maksimālo cilvēkam paredzēto okulāri lietoto devu, norādot mazu saistību ar klīnisko lietošanu mazās devās īstermiņa terapijas kursa veidā.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Benzalkonija hlorīds

Dinātrija edetāts

Nātrija hlorīds

Bezūdens nātrija sulfāts (E514)

Tiloksapols

Hidroksietilceluloze

Sērskābe un/vai nātrija hidroksīds (pH līmeņa pielāgošanai)

Attīrīts ūdens

6.2. Nesaderība

Īpaši pētījumi par nesaderību nav veikti.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pēc pirmās atvēršanas izlietot četru nedēļu laikā.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Nesasaldēt.

Turēt pudelīti vertikāli.

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Turēt pudelīti cieši aizvērtu.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Plastikāta pudelīte (DROP-TAINER), kas sastāv no ZBPE flakona ar pilinātāju un uzskrūvējama polipropilēna vāciņa.

Pieejams kartona kastītē ar vienu 5 ml pudelīti.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SIA “Novartis Baltics”

Gustava Zemgala gatve 76,

LV-1039, Rīga

Latvija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

99-1058

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1993. gada 6. aprīlis.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 23. marts.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

02/2018

^∗ Faktiskais daudzums, pamatojoties uz 1000 SV/mg iedarbību.

SASKAŅOTS ZVA 19-04-2018

MAT PAGE \* MERGEFORMAT 1

EQ PAGE 1