Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

TAFLOTAN 15 mikrogrami/ml acu pilieni, šķīdums, vienreizējās devas trauciņā

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml acu pilienu šķīduma satur 15 mikrogramus tafluprosta (Tafluprostum).

Katrs vienreizējās devas trauciņš (0,3 ml) acu pilienu šķīduma satur 4,5 mikrogramus tafluprosta.

Katrs piliens (apmēram 30 µl) satur apmēram 0,45 mikrogramus tafluprosta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā .

ZĀĻU FORMA

Acu pilieni, šķīdums, vienreizējās devas trauciņā (acu pilieni).

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Paaugstināta acs iekšējā spiediena samazināšana atvērta leņķa glaukomas gadījumā un okulāras hipertensijas gadījumā.

Kā monoterapija pacientiem:

• kuriem nāktu par labu konservantus nesaturošu acu pilienu lietošana;

• kuriem nav radusies pietiekama atbildes reakcija uz pirmās līnijas terapiju;

• kuri nepanes pirmās līnijas terapiju vai arī tā ir kontrindicēta.

Papildterapija beta blokatoriem.

TAFLOTAN ir piemērots pacientiem no 18 gadu vecuma.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā deva ir viens piliens TAFLOTAN dienā skartās (-o) acs (-u) konjunktīvas maisiņā vienreiz dienā, vakarā.

Nav vēlams lietot vairāk nekā vienreiz dienā, jo biežāka lietošana var pasliktināt acs iekšējā spiediena samazināšanas efektu.

Tikai vienreizējai lietošanai, ar viena trauciņa saturu pietiek abu acu ārstēšanai. Jebkurš neizlietotā šķīduma pārpalikums jāizmet uzreiz pēc lietošanas.

Lietošana gados vecākiem cilvēkiem:

Gados vecākiem pacientiem devu mainīt nav nepieciešams.

Pediatriskā populācija:

Tafluprostu nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav pietiekamas informācijas par tā drošumu un efektivitāti. Dati nav pieejami.

Lietošana nieru/aknu darbības traucējumu gadījumā

Tafluprosta iedarbība nav pētīta pacientiem ar nieru/aknu darbības traucējumiem, tādēļ jāievēro piesardzība, lietojot šādiem pacientiem.

Lietošanas veids

Lai mazinātu risku, ka acs plakstiņa āda kļūst tumša, pacientiem jānoslauka no ādas viss liekais šķīdums. Tāpat kā ar citiem acu pilieniem pēc lietošanas ir ieteicams aizspiest asaru izvadkanālu vai saudzīgi aizvērt plakstiņu. Tas var mazināt sistēmiski absorbēto zāļu daudzumu, ko ievada okulāri.

Ja tiek lietots vairāk nekā viens lokālais oftalmoloģiskais līdzeklis, starp to lietošanas reizēm jānogaida vismaz 5 minūtes.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu tafluprostu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms ārstēšanas uzsākšanas pacienti jāinformē, ka ir iespējama skropstu augšana, acu plakstiņu āda var kļūt tumšāka, kā arī pastiprināties varavīksnenes pigmentācija. Dažas no šīm pārmaiņām var būt pastāvīgas un var izraisīt atšķirības izskatā, ja tiek ārstēta tikai viena acs.

Izmaiņas varavīksnenes pigmentācijā parādās lēnām, un tās var nepamanīt vairākus mēnešus. Acu krāsas izmaiņas galvenokārt novērotas pacientiem ar jauktas krāsas varavīksneni, piem., zili brūnu, pelēki brūnu, dzeltenīgi brūnu un zaļi brūnu. Unilaterālas terapijas gadījumos pastāv acīmredzams abu acu heterohromijas risks mūža garumā.

Uz ādas virsmām, kas vairākkārt saskārušās ar tafluprosta šķīdumu, iespējama matu augšana.

Nav pieredzes tafluprosta lietošanā neovaskulāras, slēgta leņķa, iedzimtas vai atvērta leņķa glaukomas gadījumos. Tafluprosta lietošanas pieredze ir ierobežota afakijas pacientiem un pigmenta vai pseidoeksfoliatīvas glaukomas gadījumos.

Ieteicams ievērot piesardzību, ja tafluprostu lieto afakijas un pseidofakijas pacientiem ar plīsumu mugurējā lēcas kapsulā vai priekšējo kameru lēcu plīsumu, kā arī pacientiem ar zināmiem cistiskas makulas tūskas vai irīta/uveīta rašanās riska faktoriem.

Nav pieredzes, lietojot pacientiem ar smagu astmu. Tādēļ šādu pacientu ārstēšanā jāievēro piesardzība.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nav sagaidāma nekāda mijiedarbība cilvēkiem, jo tafluprosta sistēmiskā koncentrācija pēc okulārās devas lietošanas ir ļoti zema. Tādēļ nav veikti tafluprosta un citu zāļu mijiedarbības pētījumi.

Klīniskos pētījumos tafluprostu lietoja vienlaicīgi ar timololu, un mijiedarbība netika konstatēta.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā/kontracepcija

Sievietes reproduktīvā vecumā/kurām var iestāties grūtniecība, nedrīkst lietot TAFLOTAN, ja netiek izmantotas adekvātas kontracepcijas metodes (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par tafluprosta lietošanu grūtniecēm. Tafluprostam var būt kaitīga farmakoloģiska ietekme uz grūtniecību un/vai augli/jaundzimušo. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tādēļ TAFLOTAN grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība (gadījumos, kad nav iespējams izmantot citas ārstēšanas iespējas).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai tafluprosts un tā metabolīti izdalās ar cilvēka pienu. Pētījumos ar žurkām tika konstatēts, ka pēc lokālas lietošanas tafluprosts un tā metabolīti, barojot ar krūti, izdalās ar pienu (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tādēļ tafluprostu nedrīkst lietot krūts barošanas periodā.

Fertilitāte

Sieviešu un vīriešu kārtas žurkām tafluprosts devā līdz 100 μg/kg/dienā neietekmēja dzimumtieksmi un fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Tafluprosts neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tāpat kā lietojot jebkuru okulāru terapiju, ja pēc iepilināšanas rodas redzes miglošanās, pacientam jānogaida, līdz redze noskaidrojas, lai vadītu transportlīdzekli vai apkalpotu mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Klīniskajos pētījumos piedalījās vairāk nekā 1400 pacientu, kuri tika ārstēti ar tafluprosta pilieniem ar konservantiem monoterapijas veidā vai, izmantojot to kā papildterapiju 0,5% timololam. Nelabvēlīgā blakusparādība, par kuru saistībā ar ārstēšanu ziņots visbiežāk, ir okulāra hiperēmija. Tā radās apmēram 13% pacientu, kas piedalījās tafluprosta pilienu ar konservantiem klīniskajos pētījumos Eiropā un ASV. Vairumā gadījumu tā bija vieglā formā, un bija iemesls caurmērā 0,4% pacientu, kas piedalījās galvenajā pētījumā, dalības pārtraukšanai. 3. fāzes pētījumā ASV, kurš ilga 3 mēnešus, tika salīdzināti bezkonservantu tafloprosta un bezkonservantu timolola pilieni, un tika konstatēta acs hiperēmija 4,1% (13/320) pacientu tafloprosta grupā.

Klīnisko pētījumu laikā Eiropā un ASV ar tafluprostu pēc apsekošanas perioda, kas maksimāli ilga 24 mēnešus, saistībā ar ārstēšanu ziņots par turpmāk minētajām blakusparādībām:

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas biežuma samazināšanās secībā.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži (≥1/100 līdz < 1/10): galvassāpes.

Acu bojājumi

Bieži (≥1/100 līdz < 1/10): acs nieze, acs kairinājums, sāpes acīs, konjunktīvas/okulāra hiperēmija, skropstu izmaiņas (palielināts garums, izmaiņas skropstu biezumā un skaitā), acs sausums, acī esoša svešķermeņa sajūta, skropstu atkrāsošanās, acs plakstiņa eritēma, virspusējs punktveida keratīts (SPK), fotofobija, pastiprināta asarošana, redzes miglošanās, samazināts redzes asums un pastiprināta varavīksnenes pigmentācija.

Retāk (≥1/1 000 līdz < 1/100): plakstiņu pigmentācija, plakstiņu tūska, acs nogurums, konjunktīvas tūska, izdalījumi no acīm, blefarīts, iekaisušas acs priekšējās kameras šūnas, acu diskomforts, proteīna izplūde acs priekšējā kamerā, konjunktīvas pigmentācija, konjunktīvas folikuli, alerģisks konjunktivīts un izmainītas sajūtas acī.

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): irīts/uveīts, acs plakstiņa rievas padziļināšanās, makulas tūska/cistiska makulas tūska.

Saistībā ar fosfātu saturošu acu pilienu lietošanu dažiem pacientiem ar būtiski bojātu radzeni ļoti reti ziņots par radzenes pārkaļķošanos.

Elpošanas sistēmas traucējumi

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): astmas paasināšanās, aizdusa.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk (≥1/1 000 līdz < 1/100): acs plakstiņa hipertrihoze.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju: Zāļu valsts aģentūra, Jersikas iela 15, Rīga, LV–1003, tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Maz ticams, ka okulāra lietošana varētu izraisīt pārdozēšanu.

Ja notikusi pārdozēšana, jāveic simptomātiska ārstēšana.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretglaukomas un miotiski līdzekļi, prostaglandīna analogi

ATĶ kods: S01EE05

Darbības mehānisms

Tafluprosts ir fluorinēts prostaglandīna F2αanalogs. Tafluprosta skābe, tafluprosta bioloģiski aktīvais metabolīts, ir ārkārtīgi iedarbīgs un jutīgs cilvēku prostanoīda FP receptora agonists. Tafluprosta skābei ir 12 reižu lielāka piesaistes spēja FP receptoram nekā latanoprostam. Farmakodinamiskajos pētījumos ar pērtiķiem tika novērots, ka tafluprosts samazina intraokulāro spiedienu, pastiprinot acs iekšējā šķidruma uveosklerālo atteci.

Farmakodinamiskā iedarbība

Eksperimenti ar normotenzīviem un intraokulāri hipertenzīviem pērtiķiem parādīja, ka tafluprosts efektīvi samazina intraokulāro spiedienu. Tika pierādīts, ka no visiem tafluprosta metabolītiem tikai tafluprosta skābe efektīvi samazināja intraokulāro spiedienu.

Lietojot trušiem tafluprosta 0,0015% oftalmoloģisko šķīdumu vienu reizi dienā 4 nedēļas, ievērojami uzlabojās (15%) asins plūsma caur redzes nerva disku salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem, veicot mērījumus ar lāzera punktu caurplūsmas noteikšanas ierīci 14. un 28. dienā.

Klīniskā efektivitāte

Intraokulārā spiediena samazināšanās sākas no 2 līdz 4 stundām pēc pirmās ievadīšanas, bet maksimālo iedarbību sasniedz apmēram 12 stundu laikā pēc lietošanas. Iedarbība saglabājas vismaz 24 stundas. Centrālos pētījumos ar tafluprostu, kura sastāvā bija konservants benzalkonija hlorīds, parādīja, ka tafluprosts ir efektīvs, izmantojot monoterapijā, un tam ir pastiprinošs terapeitisks efekts, lietojot papildterapijā ar timololu. 6 mēnešu ilgā pētījumā tafluprosts uzrādīja nozīmīgu IOS (intraokulārā spiediena) samazinošu iedarbību no 6 līdz 8 mmHg dažādos diennakts laikos, salīdzinot ar latanoprosta iedarbību, kas bija attiecīgi 7 līdz 9 mmHg. Otrā 6 mēnešus ilgā klīniskā pētījumā tafluprosts samazināja IOS par 5 līdz 7 mmHg, salīdzinot ar timololu, kas to pazemināja par 4 līdz 6 mmHg. Tafluprosta IOS pazeminošā iedarbība saglabājās šo pētījumu pagarinājumposmu laikā līdz pat 12 mēnešiem. Tafluprosta IOS pazeminošā iedarbība 6 nedēļu ilgā pētījumā tika salīdzināta ar tā transportētājsubstances iedarbību, lietojot papildus timololam. Salīdzinot sākotnējos rādītājus (mērījumi veikti pēc 4 nedēļu ilgas starta terapijas ar timololu), IOS pazeminošā iedarbība timolola¬tafluprosta grupā sasniedza 5 līdz 6 mmHg, bet timolola-transportētājsubstances grupā – 3 līdz 4 mmHg. Nelielā 4 nedēļu ilgas terapijas pētījumā ar cross-over metodi (izmantojot visus pētāmos preparātus pēc kārtas) tafluprosts ar konservantu un bez konservanta uzrādīja līdzīgu IOS pazeminošu iedarbību, kas bija vairāk nekā 5 mmHg. 3 mēnešu pētījumā ASV tika parādīts, ka tafluprosta acu pilieni bez konservantiem samazina intraokulāro spiedienu par 6,2 līdz 7,4 mmHg, bet timolola acu pilieni bez konservantiem samazina intraokulāro spiedienu par 5,3 līdz 7,5 mmHg.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc viena piliena tafluprosta bez konservanta 0,0015% acu pilienu vienreizējās devas trauciņā okulāras ievadīšanas abās acīs 8 dienas tafluprosta skābes koncentrācija plazmā bija zema, un tai bija līdzīgi rādītāji 1. un 8. dienā. Koncentrācija plazmā maksimumu sasniedza 10 minūtes pēc devas lietošanas un pazeminājās zem nosakāmā līmeņa (10 pg/ml) ātrāk nekā vienu stundu pēc devas ievadīšanas. 1. un 8. dienā vidējie C_max (26,2 un 26,6 pg/ml) un AUC_0-pēd. (394,3 un 431,9 pg*min/ml) rādītāji bija līdzīgi, norādot, ka okulāras lietošanas gadījumā stabila zāļu koncentrācija tika sasniegta pirmās nedēļas laikā. Netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība sistēmiskas biopieejamības ziņā starp sastāvu ar konservantiem un bez tiem.

Pētījumā ar trušiem tafluprosta absorbcija acs iekšējā šķidrumā bija līdzīga pēc vienas devas tafluprosta ar konservantu un tafluprosta bez konservanta 0,0015% oftalmoloģiskā šķīduma iepilināšanas.

Izkliede

Pērtiķiem specifiska rentgenoloģiski marķētā tafluprosta izplatīšanās varavīksnenes ciliārķermenī vai dzīslenē, ieskaitot tīklenes pigmentepitēliju, netika konstatēta, kas norāda uz melanīna pigmenta zemo saistīšanās spēju. Autoradiogrāfijas izmeklējumi žurkām parādīja, ka augstākā radioaktivitāte ir radzenē, kurai sekoja acu plakstiņi, sklēra un varavīksnene. Ārpus acs radioaktivitāte tika konstatēta asaru ceļos, barības vadā, gremošanas traktā, nierēs, aknās, žults pūslī un urīnpūslī.

Tafluprosta skābes saistspēja pie cilvēka albumīna in vitro bija 99% pie 500 ng/ml tafluprosta skābes koncentrācijas.

Biotransformācija

Tafluprosta galvenais metabolisma norises princips cilvēkiem, kurš ir pētīts in vitro, ir aktīva metabolīta tafluprosta skābes hidrolīze. Tafluprosta skābe tiek pakļauta glikuronizācijas vai oksidācijas procesiem, un tā tiek pārvērsta farmakoloģiski neaktīvajās 1,2-dinor- un 1,2,3,4-tetranor- tafluprosta skābēs, no kurām var veidoties glikuronāti vai hidroksilāti. Tafluprosta skābes metabolismā nav iesaistīta citohroma P450 (CYP) enzīma sistēma. Pētījumi ar trušu radzeni parādīja, ka galvenā esterāze, kura nosaka estera hidrolīzi par tafluprosta skābi, ir karboksilesterāze. Arī butilesesterāze var sekmēt hidrolīzi, bet tādas spējas nav acetilholīna esterāzei.

Eliminācija

Pēc vienas devas dienā ³H-tafluprosta (0,005% acu pilieni; 5 μl/acs pilieni), to lietojot 21 dienas abās acīs žurkām, aptuveni 87% no visas radioaktīvās devas tika konstatētas organisma izdalījumos. Ar urīnu tika izvadīti 27–38% un ar fēcēm 44–58% no kopējās devas.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu sistēmisku devu toksicitāti, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkiem. Tāpat kā citu PGF2 agonistu lietošanas gadījumā atkārtotu okulāri iepilināmu tafluprosta devu lietošana pērtiķiem izraisīja neatgriezenisku iedarbību uz varavīksnenes pigmentāciju un pārejošu palpebrālās spraugas paplašināšanos.

Žurkām un trušiem in vitro tika novērotas pastiprinātas dzemdes kontrakcijas, izmantojot tafluprosta skābi koncentrācijā, kas 4 līdz 40 reizes attiecīgi pārsniedza tafluprosta skābes maksimālo koncentrāciju plazmā cilvēkiem. Tafluprosta iedarbība uz dzemdes muskuļu tonusa aktivitāti cilvēku dzemdes paraugos nav pētīta.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumi, ievadot zāles intravenozi, tika veikti žurkām un trušiem. Pakļaujot žurkas sistēmiskai iedarbībai, kas vairāk nekā 12 000 reižu pārsniedz maksimālo klīniskās iedarbības līmeni, pamatojoties uz C_max, vai ir lielāka vairāk nekā 2200 reizes, pamatojoties uz AUC (koncentrācijas zem līknes laukumu attiecībā pret laiku), netika novērota nelabvēlīga ietekme uz fertilitāti vai embrijiem agrīnajā attīstības stadijā.

Standarta embriju-augļa attīstības pētījumos tafluprosts izraisīja augļa svara samazināšanos un abortus postimplantācijas posmā. Tafluprosta iedarbībā žurkām tika konstatēts palielināts skeleta patoloģiju skaits, kā arī galvaskausa, smadzeņu un mugurkaula defekti trušiem. Pētījumā ar trušiem tafluprosta un tā metabolītu koncentrācijas līmenis plazmā bija zem noteikšanas robežas.

Žurkām perinatālajā un postnatālajā pētījumā, lietojot tafluprostu devās, kuras 20 reizes pārsniedz klīnisko devu, novēroja pastiprinātu jaundzimušo mirstību, samazinātu ķermeņa svaru un palēninātu auss gliemežnīcas veidošanos.

Eksperimenti ar žurkām, izmantojot rentgenoloģiski iezīmētu tafluprostu, parādīja, ka apmēram 0,1% no acīs topikāli lietotās devas tiek pārnests uz pienu. Tā kā aktīvā metabolīta (tafluprosta skābes) eliminācijas pusperiods plazmā ir ļoti īss (cilvēkiem nav nosakāms pēc 30 minūtēm), vairumam rentgenoloģiski nosakāmo metabolītu bija neliela farmakoloģiska aktivitāte vai tās nebija nemaz. Balstoties uz zāļu metabolismu un dabiskajiem prostaglandīniem, paredzams, ka to perorālā biopieejamība ir ļoti neliela.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Glicerīns

Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts

Dinātrija edetāts

Polisorbāts 80

Sālsskābe un/vai nātrija hidroksīds pH līmeņa pielāgošanai

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Pēc folijas maisiņa pirmās atvēršanas: 28 dienas.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).

Pēc folijas maisiņa atvēršanas:

• uzglabāt vienreizējās devas trauciņus oriģinālajā folijas maisiņā;

• uzglabāt temperatūrā līdz 25°C;

• izmest atvērto vienreizējās devas trauciņu ar jebkādu šķīduma pārpalikumu uzreiz pēc lietošanas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Zema blīvuma polietilēna (ZBPE) vienreizējās devas trauciņi, iepakoti folijas maisiņā. Katrā vienreizējās devas trauciņā iepilda 0,3 ml, katrs folijas maisiņš satur 10 trauciņus.

Pieejami turpmāk minēto lielumu iepakojumi: 30 x 0,3 vienreizējās devas trauciņi un 90 x 0,3 ml vienreizējās devas trauciņi.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Santen Oy

Niittyhaankatu 20

33720 Tampere

Somija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS (-I)

09-0234

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2009/10.jūnijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013.30.aprīlis

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

10/2017