Taptiqom

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Taptiqom 15 mikrogrami/ 5 mg/ml acu pilieni, šķīdums vienas devas iepakojumā.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml šķīduma satur 15 mikrogramus tafluprosta (tafluprostum) un 5 mg timolola (timololum) (maleāta veidā).

Viens acu pilienu šķīduma vienas devas iepakojums (0,3 ml) satur 4,5 mikrogramus tafluprosta un 1,5 mg timolola.

Viens piliens (apmēram 30 µl) satur apmēram 0,45 mikrogramus tafluprosta un 0,15 mg timolola.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Acu pilieni, šķīdums vienas devas iepakojumā (acu pilieni).

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums ar pH robežās no 6,0 līdz 6,7 un osmolalitāti 290-370 mOsm/kg.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Intraokulārā spiediena (IOS) pazemināšana pieaugušiem pacientiem ar atvērta kakta glaukomu vai okulāro hipertensiju, kuriem nav pietiekamas atbildes reakcijas uz lokālu monoterapiju ar bēta blokatoriem vai prostaglandīnu analogiem un kuriem ir nepieciešama kombinēta terapija, un kuri varētu gūt labumu no konservantus nesaturošiem acu pilieniem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā terapija ir viens acu piliens slimības skartās/-o acs/-u konjunktīvas maisiņā vienreiz dienā.

Ja izlaista viena deva, ārstēšana jāturpina ar nākamo devu, kā paredzēts. Deva nedrīkst pārsniegt vienu pilienu dienā slimības skartajā/-ās acī/-s.

Taptiqom ir konservantus nesaturošs, sterils šķīdums vienas devas iepakojumā. Tikai vienreizējai lietošanai, ar viena iepakojuma saturu pietiek abu acu ārstēšanai. Neizlietotais šķīdums jāizmet uzreiz pēc lietošanas.

Pediatriskā populācija

Taptiqom drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Taptiqom nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem.

Lietošana gados vecākiem cilvēkiem

Gados vecākiem pacientiem devu mainīt nav nepieciešams.

Lietošana nieru/aknu darbības traucējumu gadījumā

Tafluprosta un timolola acu pilieni nav pētīti pacientiem ar nieru/aknu darbības traucējumiem, tādēļ, lietojot Taptiqom šādiem pacientiem, jāievēro piesardzība.

Lietošanas veids

Okulārai lietošanai.

Lai mazinātu risku, ka acs plakstiņa āda kļūst tumša, pacientiem no ādas jānoslauka viss liekais šķīdums.

Ja pielieto asaru kanāla aizspiešanu (nazolakrimālā oklūzija) vai acu plakstiņu aizvēršanu uz 2 minūtēm, tiek samazināta sistēmiskā uzsūkšanās. Tā rezultātā var samazināties sistēmiskās blakusparādības un palielināties lokālā iedarbība.

Ja tiek lietotas vairāk nekā vienas lokālas oftalmoloģiskas zāles, starp to lietošanas reizēm jānogaida vismaz 5 minūtes.

Pirms acu pilienu iepilināšanas ir jāizņem kontaktlēcas, un tās drīkst ievietot atpakaļ pēc 15 minūtēm.

Pacientiem jābūt informētam, ka jāizvairās no iepakojuma saskares ar aci vai to ietverošiem audiem, jo tas var radīt acs traumu (skatīt lietošanas norādījumus).

Pacientiem jābūt arī informētiem, ka okulāri šķīdumi, ja ar tiem rīkojas neatbilstoši, var tikt inficēti ar baktērijām, kas izraisa acu infekcijas. Inficētu šķīdumu lietošanas rezultātā var rasties nopietni acs bojājumi ar tam sekojošu redzes zudumu.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Reaktīvas elpceļu slimības, tai skaitā bronhiālā astma vai bronhiālā astma anamnēzē, smaga hroniska obstruktīva plaušu slimība.

Sinusa bradikardija, sinusa mezgla vājuma sindroms, tai skaitā sinoatriālā blokāde, otrās vai trešās pakāpes atrioventrikulārā blokāde, kuru ārstēšanai netiek izmantots elektrokardiostimulators. Akūta sirds mazspēja, kardiogēns šoks.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Sistēmiskā iedarbība

Tāpat kā citi lokāli lietoti oftalmoloģiskie līdzekļi, tafluprosts un timolols tiek absorbēti sistēmiski. Bēta adrenerģiskās sastāvdaļas timolola dēļ var rasties tāda paša veida sirds un asinsvadu, plaušu un citas nevēlamas blakusparādības, kādas ir novērots, lietojot sistēmiskos bēta adrenerģiskos blokatorus. Pēc lokālas oftalmoloģiskas lietošanas sistēmisku nevēlamu blakusparādību sastopamība ir mazāka, nekā pēc sistēmiskas ievadīšanas. Informāciju par sistēmiskās uzsūkšanās samazināšanu skatīt 4.2. apakšpunktā.

Sirds funkcijas traucējumi

Pacientiem ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām (piem., koronāro sirds slimību, Princmetāla stenokardiju un sirds mazspēju) un hipotensiju kritiski jāizvērtē terapija ar bēta blokatoriem un jāapsver terapija ar citām aktīvajām vielām. Pacienti ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām ir jānovēro, vai nerodas pazīmes, kas liecina par šo slimību paasināšanos vai nevēlamām blakusparādībām.

Bēta blokatori negatīvi ietekmē elektrisko impulsu vadīšanas laiku, tāpēc pacientiem ar pirmās pakāpes atrioventrikulāro blokādi bēta blokatori jālieto piesardzīgi.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pacienti ar smagiem perifērās asinsrites traucējumiem/slimībām (t.i., smagas formas Reino slimība vai Reino sindroms) jāārstē piesardzīgi.

Elpošanas sistēmas traucējumi

Saņemti ziņojumi par elpošanas sistēmas reakcijām pēc dažu oftalmoloģisku bēta blokatoru lietošanas personām ar astmu, tai skaitā arī par nāves gadījumu bronhospazmu dēļ. Pacientiem ar vieglu/vidēji smagu hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) Taptiqom jālieto piesardzīgi un tikai tad, ja paredzamais ieguvums atsver iespējamo risku.

Hipoglikēmija/cukura diabēts

Personām ar noslieci uz spontānu hipoglikēmiju vai ar nestabilu cukura diabētu bēta blokatori jālieto piesardzīgi, jo bēta blokatori var maskēt akūtas hipoglikēmijas pazīmes un simptomus.

Bēta blokatori var maskēt arī hipertireozes pazīmes. Pēkšņa bēta blokatoru terapijas pārtraukšana var veicināt simptomu pasliktināšanos.

Radzenes slimības

Oftalmoloģiskie bēta blokatori var izraisīt acs sausumu. Pacienti ar radzenes slimībām jāārstē piesardzīgi.

Citi bēta blokatori

Ja timolols (Taptiqom sastāvdaļa) tiek nozīmēts pacientiem, kas jau saņem sistēmiskas iedarbības bēta blokatoru, var pastiprināties ietekme uz acs iekšējo spiedienu vai sistēmiskās bēta bloķējošās iedarbības izpausmes. Šādu pacientu atbildes reakcija ir rūpīgi kontrolē. Divu lokālas darbības βadrenerģisko blokatoru lietošana nav ieteicama.

Slēgta kakta glaukoma

Pacientiem ar slēgta kakta glaukomu primārais ārstēšanas mērķis ir kakta atvēršana. Lai to izdarītu, nepieciešama zīlītes sašaurināšana ar miotiskā līdzekļa palīdzību. Timolola ietekme uz acs zīlīti ir neliela vai tās nav vispār. Ja paaugstināta intraokulārā spiediena pazemināšanai slēgta kakta glaukomas gadījumā lieto timololu, tas jālieto kopā ar miotisko līdzekli nevis monoterapijas veidā.

Anafilaktiskas reakcijas

Lietojot bēta blokatorus, pacienti, kuriem anamnēzē ir atopija vai smagas anafilaktiskas reakcijas pret dažādiem alergēniem, atkārtoti nonākot saskarē ar šiem alergēniem var būt jutīgāki un var nereaģēt uz parasto adrenalīna devu, ko izmanto anafilaktisko reakciju ārstēšanai.

Dzīslenes atslāņošanās

Pēc filtrācijas procedūrām, lietojot šķidruma sekrēciju nomācošus līdzekļus (piem., timololu, acetazolamīdu) ir saņemti ziņojumi par dzīslenes atslāņošanos.

Ķirurģiskā anestēzija

Oftalmoloģiskie līdzekļi, kuru sastāvā ir bēta blokatori, var bloķēt sistēmisko bēta agonistu, piem., adrenalīna, iedarbību. Gadījumā, ja pacients saņem timololu, par to jāinformē anesteziologs.

Pirms ārstēšanas uzsākšanas pacienti jāinformē, ka saistībā ar tafluprosta terapiju ir iespējama skropstu augšana, acu plakstiņu āda var kļūt tumšāka, kā arī var pastiprināties varavīksnenes pigmentācija. Dažas no šīm pārmaiņām var būt pastāvīgas un var radīt atšķirības acu krāsā, ja tiek ārstēta tikai viena acs.

Izmaiņas varavīksnenes pigmentācijā parādās lēnām, un tās var nepamanīt vairākus mēnešus. Acu krāsas izmaiņas galvenokārt novērotas pacientiem ar jauktas krāsas varavīksneni, piem., zili brūnu, pelēki brūnu, dzelteni brūnu un zaļi brūnu. Unilaterālas terapijas gadījumos pastāv acīmredzams abu acu heterohromijas risks mūža garumā.

Vietās, kur tafluprosta šķīdums atkārtoti saskaras ar ādas virsmu, iespējama matiņu augšana.

Pieredzes par tafluprosta lietošanu neovaskulāras, slēgta kakta, šaura leņķa vai iedzimtas glaukomas gadījumā nav. Tafluprosta lietošanas pieredze ir ierobežota afakijas pacientiem un pigmenta vai pseidoeksfoliatīvas glaukomas gadījumā.

Ieteicams ievērot piesardzību, ja tafluprostu lieto afakijas pacientiem, pseidofakijas pacientiem ar plīsumu lēcas mugurējā kapsulā vai priekšējās kameras lēcās, kā arī pacientiem ar zināmiem cistiskas makulas tūskas vai irīta/uveīta riska faktoriem.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi nav veikti.

Ir iespējama papildinoša iedarbība, kas var izraisīt hipotensiju un/vai izteiktu bradikardiju, ja oftalmoloģisks bēta blokatoru šķīdums tiek ievadīts vienlaicīgi ar perorāliem kalcija kanālu blokatoriem, bēta adrenerģiskiem blokatoriem, antiaritmiskiem līdzekļiem (ieskaitot amiodaronu), uzpirkstītes glikozīdiem, parasimpatomimētiskiem līdzekļiem, guanetidīnu.

Perorāli lietoti βadrenerģiskie blokatori var pastiprināt rikošeta hipertensiju klonidīna lietošanas pārtraukšanas gadījumā.

Ir saņemti ziņojumi par sistēmiskas bēta blokādes pastiprināšanos (piem., palēnināta sirdsdarbība, depresija), ja tiek lietota kombinēta CYP2D6 inhibitoru (piem., hinidīns, fluoksetīns, paroksetīns) un timolola terapija.

Ir saņemti atsevišķi ziņojumi, ka vienlaicīga oftalmoloģisku bēta blokatoru un adrenalīna (epinefrīna) lietošana izraisījusi midriāzi.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par Taptiqom lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami.

Sievietēm reproduktīvā vecumā Taptiqom lietošanas laikā jālieto efektīva kontracepcijas metode.

Taptiqom grūtniecības laikā nedrīkst lietot, ja vien tas nav absolūti nepieciešams (gadījumos, kad nav pieejamas citas ārstēšanas iespējas).

Tafluprosts

Dati par tafluprosta lietošanu grūtniecības laikā nav pietiekami. Tafluprostam var būt kaitīga farmakoloģiska ietekme uz grūtniecību un/vai augli/jaundzimušo. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms.

Timolols

Dati par timolola lietošanu grūtniecības laikā nav pietiekami. Timololu grūtniecības laikā nedrīkst lietot, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Informāciju par sistēmiskās uzsūkšanās samazināšanu skatīt 4.2. apakšpunktā.

Epidemioloģiski pētījumi nav atklājuši malformācijas risku, bet uzrāda intrauterīnās augšanas aiztures risku, ja bēta blokatori tiek lietoti perorāli. Turklāt jaundzimušajam novērotas bēta blokādes pazīmes un simptomi (piemēram, bradikardija, hipotensija, elpošanas traucējumi un hipoglikēmija), ja bēta blokatori ir lietoti līdz dzemdībām. Ja Taptiqom ir lietots līdz dzemdībām, jaundzimušais pirmajās dzīves dienās rūpīgi jānovēro.

Barošana ar krūti

Bēta blokatori izdalās krūts pienā. Tomēr ir maz ticams, ka, lietojot timololu terapeitiskās devās acu pilienos, tas izdalītos krūts pienā pietiekamā daudzumā, lai zīdainim izraisītu klīniskus bēta blokādes simptomus. Informāciju par sistēmiskās uzsūkšanās samazināšanu skatīt 4.2. apakšpunktā.

Nav zināms, vai tafluprosts un/vai tā metabolīti izdalās cilvēka pienā. Pieejamie toksikoloģiskie dati dzīvniekiem liecina par tafluprosta un/vai tā metabolītu izdalīšanos pienā (sīkāku informāciju skatīt 5.3. apakšpunktā). Tomēr ir maz ticams, ka, lietojot tafluprostu terapeitiskās devās acu pilienos, tas izdalītos krūts pienā pietiekamā daudzumā, lai zīdainim izraisītu klīniskus simptomus.

Ja nepieciešama ārstēšana ar Taptiqom, piesardzības nolūkos krūts barošana nav ieteicama.

Fertilitāte

Dati pat Taptiqom ietekmi uz cilvēka fertilitāti nav pieejami.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par Taptiqom ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti. Ja pēc iepilināšanas rodas nevēlamas blakusparādības, piemēram, pārejoša neskaidra redze, pacients nedrīkst vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus līdz brīdim, kamēr pacients jūtas labi un redze atkal ir skaidra.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Klīniskos pētījumos ar Taptiqom piedalījās vairāk nekā 484 pacienti. Nevēlamā blakusparādība, par kuru saistībā ar ārstēšanu ziņots visbiežāk, ir konjunktīvas/okulāra hiperēmija. Tā radās apmēram 7% pacientu, kuri piedalījās klīniskajos pētījumos Eiropā, vairumā gadījumu bija viegla, un šī iemesla dēļ ārstēšanu pārtrauca 1,2% pacientu.

Klīniskajos pētījumos, kuros izmantots Taptiqom, ziņotās nevēlamās blakusparādības aprobežojās ar tām, par kurām tika ziņots agrāk attiecībā uz vienu no aktīvajām vielām – tafluprostu vai timololu. Klīniskajos pētījumos netika novērotas jaunas nevēlamās blakusparādības, kas būtu raksturīgas tieši Taptiqom. Vairums nevēlamo blakusparādību, par kurām tika ziņots, bija okulāras, vieglas vai vidēji smagas, un neviena nebija nopietna.

Tāpat kā citi lokāli lietoti oftalmoloģiskie līdzekļi, tafluprosts un timolols uzsūcas sistēmiski. Tas var izraisīt līdzīgas nevēlamās blakusparādības, kādas novēro, lietojot sistēmiskos bēta blokatorus. Pēc lokālas oftalmoloģiskas lietošanas sistēmisku nevēlamu blakusparādību sastopamība ir mazāka, nekā pēc sistēmiskas ievadīšanas. Nevēlamo blakusparādību sarakstā ir iekļautas reakcijas, kas ir novērotas oftalmoloģisko bēta blokatoru grupai.

Klīnisko pētījumu laikā tika ziņots par šādām Taptiqom nevēlamajām blakusparādībām (katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas dilstošā biežuma secībā).

Turpmāk uzskaitīto iespējamo nevēlamo blakusparādību biežums ir noteikts, izmantojot šādu iedalījumu:

Taptiqom (tafluprosta/timolola kombinācija)

Papildu nevēlamās blakusparādības, kas ir novērotas, lietojot kādu no aktīvajām vielām (tafluprostu vai timololu), un kas, iespējams, var rasties, arī lietojot Taptiqom, ir uzskaitītas turpmāk.

Tafluprosts

Timolols

Saistībā ar fosfātu saturošu acu pilienu lietošanu dažiem pacientiem ar būtiski bojātu radzeni ļoti reti ziņots par radzenes kalcifikāciju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Lokāli lietota tafluprosta pārdozēšana ir maz ticama un nav saistīta ar toksicitāti.

Ir saņemti ziņojumi par nejaušu timolola pārdozēšanu, kuras rezultātā radušās līdzīgas sistēmiskās blakusparādības, kādas novērotas sistēmisko bēta adrenerģisko blokatoru lietošanas gadījumā, piemēram, reibonis, galvassāpes, elpas trūkums, bradikardija, bronhospazmas un sirdsdarbības apstāšanās (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Ja Taptiqom tiek pārdozēts, ārstēšanai jābūt simptomātiskai un atbalstošai. Timololu nevar viegli izvadīt ar dialīzi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretglaukomas un miotiski līdzekļi, bēta adrenoreceptoru blokatori, ATĶ kods: S01ED51

Darbības mehānisms

Taptiqom ir divu aktīvo vielu – tafluprosta un timolola, fiksēta kombinācija. Šīs divas aktīvās vielas, viena otru papildinot, pazemina intraokulāro spiedienu (IOS), un, salīdzinot ar katra atsevišķā savienojuma iedarbību, to kombinētās iedarbības rezultātā rodas papildu IOS pazemināšanās.

Tafluprosts ir fluorinēts prostaglandīna F_2α analogs. Tafluprosta skābe – tafluprosta bioloģiski aktīvais metabolīts, ir ārkārtīgi spēcīgs un selektīvs cilvēka prostanoīda FP receptora agonists. Farmakodinamiskie pētījumi ar pērtiķiem liecina, ka tafluprosts pazemina intraokulāro spiedienu, pastiprinot acs iekšējā šķidruma uveosklerālo atteci.

Timolola maleāts ir neselektīvs bēta adrenerģisko receptoru blokators. Precīzs timolola maleāta intraokulārā spiediena pazemināšanas darbības mehānisms šobrīd nav skaidri izpētīts, tomēr fluorescīna pētījums un tonogrāfijas pētījumi liecina, ka dominējošā iedarbība varētu būt saistīta ar samazinātu šķidruma veidošanos. Dažos pētījumos tika novērota neliela šķidruma atteces palielināšanās.

Klīniskā efektivitāte

Sešus mēnešus ilgā pētījumā (n = 400) pacientiem ar atvērta kakta glaukomu vai okulāru hipertensiju un neārstētu vidējo intraokulāro spiedienu (IOS) robežās no 24 līdz 26 mmHg IOS pazeminošā iedarbība, lietojot Taptiqom (vienreiz dienā no rīta), tika salīdzināta ar vienlaicīgu 0,0015% tafluprosta (vienreiz dienā no rīta) un 0,5% timolola (divreiz dienā) lietošanu. Taptiqom iedarbība visos laika punktos un vizītēs bija līdzvērtīga vienlaicīgi lietota 0,0015% tafluprosta un 0,5% timolola iedarbībai, uzrādot parasti izmantoto līdzvērtības robežu 1,5 mmHg. Vidējā IOS pazemināšanās diennaktī, salīdzinot ar pētījuma sākotnējiem rādītājiem, bija 8 mmHg abās grupās, novērtējot primāro mērķa kritēriju pēc 6 mēnešiem (pazemināšanās robežās no 7 līdz 9 mmHg abās grupās atšķirīgos laika punktos visas dienas gaitā pētījuma vizīšu laikā).

Cits 6 mēnešus ilgs pētījums (n = 564) salīdzināja Taptiqom ar atbilstošu monoterapiju pacientiem ar atvērta kakta glaukomu vai okulāru hipertensiju un neārstētu vidējo intraokulāro spiedienu robežās no 26 līdz 27 mmHg. Pacienti, kuriem bija nepietiekama atbildes reakcija uz 0,0015% tafluprostu (ārstēšanas laikā IOS 20 mmHg vai augstāks) vai 0,5% timololu (ārstēšanas laikā IOS 22 mmHg vai augstāks) tika randomizēti, lai saņemtu ārstēšanu ar Taptiqom vai tādu pašu monoterapiju. Vizītēs pēc 6 nedēļām, 3 mēnešiem (primārais efektivitātes mērķa kritērijs) un 6 mēnešiem vidējā IOS pazemināšanās diennaktī, lietojot Taptiqom, statistiski bija pārāka gan par tafluprostu, kas tika lietots vienreiz dienā no rīta, gan par timololu, kas tika lietots divreiz dienā. Pēc 3 mēnešiem, salīdzinot ar pētījuma sākotnējiem rādītājiem, vidējā IOS pazemināšanās diennaktī, lietojot Taptiqom, bija 9 mmHg un abām monoterapijām – 7 mmHg. Lietojot Taptiqom, IOS pazemināšanās dažādos laika punktos dienas gaitā vizīšu laikā bija robežās no 8 līdz 9 mmHg tafluprosta monoterapijas salīdzinājuma grupā un robežās no 7 līdz 9 mmHg timolola monoterapijas salīdzinājuma grupā.

Šo divu galveno pētījumu (n = 168) apvienotie dati par pacientiem ar augstu sākotnējo IOS – 26 mmHg (vidēji diennaktī) vai augstāku, kas lietoja Taptiqom, liecināja, ka vidējā IOS pazemināšanās diennaktī bija 10 mmHg, novērtējot primāro mērķa kritēriju (pēc 3 vai 6 mēnešiem) un robežās no 9 līdz 12 mmHg atšķirīgos laika punktos visas dienas gaitā.

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu ar Taptiqom rezultātus visās pediatriskās populācijas apakšgrupās (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Tafluprosta skābes un timolola koncentrācija plazmā tika pētīta veseliem brīvprātīgajiem pēc vienreizējas un atkārtotas astoņu dienu ilgas Taptiqom (vienreiz dienā), 0,0015% tafluprosta (vienreiz dienā) un 0,5% timolola (divreiz dienā) okulāras lietošanas. Tafluprosta skābes koncentrācija plazmā maksimumu sasniedza 10 minūtes pēc devas lietošanas un pazeminājās zem nosakāmā līmeņa (10 pg/ml) ātrāk nekā 30 minūtes pēc Taptiqom devas lietošanas. Tafluprosta skābes uzkrāšanās bija nenozīmīga, un tafluprosta skābes vidējais AUC _0-last (monoterapija: 4,45 ± 2,57 pg·h/ml; Taptiqom: 3,60 ± 3,70 pg·h/ml) un vidējais C_max (monoterapija: 23,9 ± 11,8 pg/ml; Taptiqom: 18,7 ± 11,9 pg/ml), lietojot Taptiqom, 8. dienā bija nedaudz zemāki, salīdzinot ar tafluprosta monoterapiju. Timolola koncentrācija plazmā 1. dienā un 8. dienā maksimumu sasniedza pie vidējās T_max vērtības attiecīgi 15 minūtes un 37,5 minūtes pēc Taptiqom devas lietošanas. 8. dienā gan timolola vidējais AUC_0-last (monoterapija: 5750 ± 2440 pg·h/ml; Taptiqom:4560 ± 2980 pg·h/ml), gan arī vidējā C_max (monoterapija: 1100 ± 550 pg/ml; Taptiqom: 840 ± 520 pg/ml), lietojot Taptiqom, bija nedaudz zemāki, salīdzinot ar timolola monoterapiju. Zemāka timolola iedarbība plazmā, lietojot Taptiqom, šķiet, ir saistāma ar Taptiqom devas lietošanu vienreiz dienā, kamēr timolola monoterapijas laikā deva tika lietota divreiz dienā.

Tafluprosts un timolols uzsūcas caur radzeni. Trušiem pēc vienreizējas iepilināšanas tafluprosta penetrācija radzenē, lietojot Taptiqom, bija līdzīga tafluprosta monopreparāta rādītājiem, bet timolola penetrācija, lietojot Taptiqom, bija nedaudz vājāka, salīdzinot ar timolola monopreparātu. Tafluprosta skābes AUC_4h bija 7,5 ng·h/ml pēc Taptiqom ievadīšanas un 7,7 ng·h/ml pēc tafluprosta monopreparāta lietošanas. Timolola AUC_4h bija 585 ng·h/ml un 737 ng h/ml pēc attiecīgi Taptiqom un timolola monopreparāta lietošanas. Tafluprosta skābes T_max bija 60 minūtes gan Taptiqom, gan arī tafluprosta monopreparātam, savukārt timolola T_max bija 60 min Taptiqom un 30 min timolola monopreparātam.

Izkliede

Tafluprosts

Pērtiķiem netika konstatēta specifiska radioaktīvi iezīmēta tafluprosta izplatīšanās varavīksnenes ciliārķermenī vai dzīslenē, ieskaitot tīklenes pigmentepitēliju, kas norāda uz melanīna pigmenta zemo saistīšanās spēju. Visa ķermeņa autoradiogrāfijas pētījumā ar žurkām tika konstatēts, ka augstākā radioaktivitātes koncentrācija ir radzenē, kurai sekoja acu plakstiņi, sklēra un varavīksnene. Ārpus acs radioaktivitāte tika konstatēta asaru aparātā, aukslējās, barības vadā, kuņģa-zarnu traktā, nierēs, aknās, žultspūslī un urīnpūslī. Tafluprosta skābes saistīšanās spēja ar cilvēka albumīnu in vitro bija 99%, ja tafluprosta skābes koncentrācija bija 500 ng/ml.

Timolols

Trušiem augstākais ar timololu saistītais radioaktivitātes līmenis acs iekšējā šķidrumā tika sasniegts 30 minūtes pēc vienreizējas ar ³H-radioaktīvi iezīmēta timolola (0,5% šķīdums: 20 µl/acī) ievadīšanas abās acīs. No acs iekšējā šķidruma timolols tiek izvadīts daudz ātrāk nekā no varavīksnenes pigmentētajiem audiem un ciliārķermeņa.

Biotransformācija

Tafluprosts

Galvenais tafluprosta metabolisma ceļš cilvēka organismā, kurš ir pētīts in vitro, ir hidrolīze līdz farmakoloģiski aktīvam metabolītam tafluprosta skābei, kuras metabolisms turpinās glikuronizācijas vai bēta oksidācijas veidā. Bēta oksidācijas rezultātā veidojas farmakoloģiski neaktīvas 1,2-dinor- un 1,2,3,4-tetranor- tafluprosta skābes, kuras turpmāk var iesaistīties glikuronizācijā vai tikt hidroksilētas. Tafluprosta skābes metabolismā nav iesaistīta citohroma P450 (CYP) enzīmu sistēma. Pētījums ar trušu radzeni un enzīmiem parādīja, ka galvenā esterāze, kas piedalās estera hidrolīzē par tafluprosta skābi, ir karboksilesterāze. Arī butilholīnesterāze var sekmēt hidrolīzi, bet tādas spējas nav acetilholīnesterāzei.

Timolols

Timolols tiek metabolizēts aknās galvenokārt ar CYP2D6 enzīma palīdzību neaktīvos metabolītos, kas pārsvarā tiek izvadīti caur nierēm.

Eliminācija

Tafluprosts

21 dienu žurkām abās acīs lietojot vienu ³H-tafluprosta (0,005% oftalmoloģisks šķīdums; 5 μl/acī) devu, aptuveni 87% no kopējās radioaktīvās devas tika konstatēti organisma ekskrētos. Ar urīnu tika izvadīti aptuveni 27–38% un ar fēcēm aptuveni 44–58% no kopējās devas.

Timolols

Šķietamais plazmas eliminācijas pusperiods cilvēkam ir aptuveni 4 stundas. Timolols tiek plaši metabolizēts aknās, un pēc perorālas ievadīšanas metabolīti tiek izvadīti urīnā kopā ar 20% neizmainīta timolola.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Taptiqom

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par atkārtotu devu toksicitāti un okulāro farmakokinētiku neliecina par īpašu risku cilvēkiem. Atsevišķo sastāvdaļu okulārā un sistēmiskā drošuma profils ir labi izpētīts.

Tafluprosts

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu sistēmisko toksicitāti, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkiem. Tāpat kā lietojot citus PGF2 agonistus, lokāli okulāri lietojama tafluprosta atkārtota devu lietošana pērtiķiem izraisīja neatgriezenisku iedarbību uz varavīksnenes pigmentāciju un pārejošu palpebrālās spraugas paplašināšanos.

Žurkām un trušiem in vitro tika novērotas pastiprinātas dzemdes kontrakcijas, izmantojot tafluprosta skābi koncentrācijā, kas attiecīgi no 4 līdz 40 reizēm pārsniedza tafluprosta skābes maksimālo koncentrāciju plazmā cilvēkiem. Tafluprosta iedarbība uz dzemdes muskuļu tonusu cilvēku dzemdes paraugos nav pētīta.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumi, ievadot zāles intravenozi, tika veikti ar žurkām un trušiem. Pakļaujot žurkas sistēmiskai iedarbībai, kas pārsniedza maksimālo klīniskās iedarbības līmeni vairāk nekā 12 000 reizes, pamatojoties uz C_max, vai vairāk nekā 2200 reizes, pamatojoties uz AUC, netika novērota nelabvēlīga ietekme uz fertilitāti vai agrīnu embriju attīstību.

Embrija un augļa attīstības standartpētījumos tafluprosts izraisīja augļa svara samazināšanos un abortu skaita palielināšanos postimplantācijas posmā. Tafluprosts palielināja skeleta patoloģiju sastopamību žurkām, kā arī galvaskausa, galvas smadzeņu un mugurkaula malformāciju sastopamību trušiem. Pētījumā ar trušiem tafluprosta un tā metabolītu koncentrācijas līmenis plazmā bija zem noteikšanas robežas.

Prenatālās un postnatālās attīstības pētījumā ar žurkām, lietojot tafluprostu devās, kas 20 reizes pārsniedza klīnisko devu, novēroja palielinātu jaundzimušo mirstību, samazinātu ķermeņa svaru un palēninātu auss gliemežnīcas veidošanos.

Eksperimenti ar žurkām, izmantojot radioaktīvi iezīmētu tafluprostu, liecināja, ka apmēram 0,1% no acīs lokāli lietotās devas nokļūst pienā. Tā kā aktīvā metabolīta (tafluprosta skābes) eliminācijas pusperiods plazmā ir ļoti īss (cilvēkiem nav nosakāms pēc 30 minūtēm), iespējams, ka pārsvarā radioaktivitāti veidoja metabolīti ar nelielu farmakoloģisko aktivitāti vai bez tās. Pamatojoties uz tafluprosta un dabisko prostaglandīnu metabolismu, paredzams, ka to perorālā biopieejamība ir ļoti neliela.

Timolols

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Glicerīns

Nātrija hidrogēnfosfāta dodekahidrāts

Dinātrija edetāts

Polisorbāts 80

Sālsskābe un/vai nātrija hidroksīds pH līmeņa pielāgošanai

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

Pēc folijas maisiņa pirmās atvēršanas: 28 dienas.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).

Pēc folijas maisiņa atvēršanas:

• uzglabājiet vienas devas iepakojumus oriģinālā folijas maisiņā. Sargāt no gaismas;

• uzglabāt temperatūrā līdz 25°C;

• izmetiet atvērtu vienas devas iepakojumu ar šķīduma pārpalikumu uzreiz pēc lietošanas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Zema blīvuma polietilēna (ZBPE) vienas devas iepakojumi iepakoti folijas maisiņā, kas izgatavots no alumīnija un polietilēna lamināta, ar papīra pārklājumu. Katra vienas devas iepakojuma pildījuma tilpums ir 0,3 ml, un katrā folijas maisiņā ir 10 iepakojumi.

Pieejami šādi iepakojumu lielumi: 30 x 0,3 vienas devas iepakojumi un 90 x 0,3 ml vienas devas iepakojumi.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Santen Oy

Niittyhaankatu 20

33720 Tampere

Somija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

15-0024

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 27/01/2015

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2017