Stilnox

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Stilnox 10 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 10 mg zolpidēma tartrāta (Zolpidemi tartras).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tablete).

Baltas, iegarenas, ātras darbības tabletes ar dalījuma līniju.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Stilnox ir indicēts īslaicīgai bezmiega ārstēšanai pieaugušajiem situācijās, kad bezmiegs ir traucējošs vai rada smagu distresu pacientam. Kā visus miega līdzekļus, to neiesaka lietot ilgstoši, un ārstēšanas kurss nedrīkst būt ilgāks par 4 nedēļām.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Zāles jālieto vienā reizē, un tās nedrīkst lietot atkārtoti tajā pašā naktī.

Ieteicamā dienas deva pieaugušajiem ir 10 mg, kas jālieto tieši pirms naktsmiera. Jālieto mazākā efektīvā zolpidēma dienas deva, un tā nedrīkst būt lielāka par 10 mg.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Stilnox darbojas ātri, un tāpēc tas jālieto tieši pirms gulētiešanas vai gultā.

Tāpat kā lietojot citus miega līdzekļus, ilgstoša zolpidēma lietošana nav ieteicama. Ārstēšanai jābūt iespējami īsākai, un tā nedrīkst pārsniegt četras nedēļas. Maksimālo ārstēšanas laiku nedrīkst pagarināt, atkārtoti neizvērtējot pacienta stāvokli, jo līdz ar ārstēšanas laiku paaugstinās ļaunprātīgas lietošanas un atkarības risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija

Zolpidēms nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav informācijas, kas pamatotu zāļu lietošanu šajā vecuma grupā. Pieejamie pierādījumi no placebo kontrolētiem klīniskajiem pētījumiem minēti 5.1. apakšpunktā.

Gados vecāki pacienti

Tā kā vecāka gadagājuma vai novājināti slimnieki var būt īpaši jutīgi pret zolpidēmu, viņiem ieteicama5  mg deva. Kopējā zolpidēma deva šīs grupas slimniekiem nedrīkst pārsniegt

10 mg.

Aknu bojājums

Tā kā aknu darbības traucējumu gadījumā zolpidēma klīrenss un metabolisms ir samazināti, zāļu lietošana šiem pacientiem jāsāk ar 5 mg devu un ar īpašu piesardzību gados vecākiem slimniekiem. Pieaugušajiem (jaunākiem par 65 gadiem) devu drīkst palielināt līdz 10 mg tikai tad, ja klīniskā atbildes reakcija nav atbilstoša un zāļu panesamība ir laba.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām,

smaga aknu mazspēja,

akūta un/vai smaga elpošanas mazspēja.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Brīdinājumi

Zolpidēms jālieto piesardzīgi pacientiem ar miega apnojas sindromu un myasthenia gravis.

Psihomotori traucējumi nākamajā dienā

Psihomotoru traucējumu risks nākamajā dienā, arī traucēta spēja vadīt transportlīdzekli, palielinās, ja:

zolpidēmu lieto mazāk nekā 7 - 8 stundas pirms tādu darbību veikšanas, kas prasa psihisku modrību (skatīt 4.7. apakšpunktu);

tiek lietota par ieteikto lielāka deva;

zolpidēmu lieto kopā ar citiem CNS nomācošiem līdzekļiem vai ar citām zālēm, kuras paaugstina zolpidēma koncentrāciju asinīs, vai ar alkoholu vai nelegāliem narkotiskiem līdzekļiem (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Zolpidēms jālieto vienā reizē tieši pirms naktsmiera, un to nedrīkst lietot atkārtoti tajā pašā naktī.

Elpošanas mazspēja

Tā kā miega līdzekļi var nomākt elpošanu, jāievēro piesardzība, ja zolpidēmu ordinē pacientiem ar traucētu elpošanas funkciju (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Aknu mazspēja

Zolpidēmu nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem aknu bojājumiem, jo tas var veicināt encefalopātiju (skatīt 4.2., 4.3. un 4.8. apakšpunktu).

Riski no vienlaicīgas lietošanas ar opioīdiem

Vienlaicīga opioīdu lietošana ar benzodiazepīniem vai citiem sedatīviem-miega līdzekļiem, ieskaitot zolpidēmu, var izraisīt sedāciju, elpošanas nomākumu, komu un nāvi. Šo risku dēļ rezervējiet opioīdu un benzodiazepīnu parakstīšanu vienlaikus lietošanai pacientiem, kuriem alternatīvas ārstēšanas iespējas nav piemērotas.

Ja tiek pieņemts lēmums parakstīt zolpidēmu vienlaikus ar opioīdiem, parakstiet mazāko efektīvo devu minimālam vienlaicīgas lietošanas laikam un stingri kontrolējiet pacientus attiecībā uz elpošanas nomākuma un sedācijas pazīmēm un simptomiem (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Piesardzība lietošanā

Ja iespējams, jānosaka bezmiega cēlonis, un pirms miega līdzekļa ordinēšanas jāārstē to izraisošie faktori. Ja bezmiegs nepāriet pēc 7-14 dienu ārstēšanas kursa, tas var liecināt par primāru psihisku vai fizisku traucējumu, un pacients periodiski atkārtoti jāizmeklē.

Gados vecāki pacienti

Skatīt ieteikumus par devām.

Psihiska slimība

Miega līdzekļus, piemēram, zolpidēmu, nav ieteicams lietot primārai psihiskas slimības ārstēšanai.

Amnēzija

Sedatīvie/miega līdzekļi, piemēram, zolpidēms, var izraisīt anterogrādo amnēziju. Visbiežāk šāds stāvoklis rodas dažas stundas pēc zāļu lietošanas. Lai mazinātu risku, pacientiem jāraugās, lai viņiem būtu nepārtraukts miegs 7- 8 stundas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Suicidalitāte un depresija

Daži epidemioloģiskie pētījumi liecina par palielinātu domu par pašnāvību, pašnāvības mēģinājumu un pašnāvību sastopamību pacientiem ar vai bez depresijas, kurus ārstē ar benzodiazepīniem un citiem miega līdzekļiem, ieskaitot zolpidēmu. Cēloniska saistība nav noteikta.

Lai gan nav pierādīta klīniski nozīmīga farmakokinētiska un farmakodinamiska mijiedarbība ar SSAI (skatīt 4.5. apakšpunktu), tāpat kā citi sedatīvi/miega līdzekļi, zolpidēms uzmanīgi jālieto pacientiem ar depresijas simptomiem. Var būt pašnāvības tieksme, tāpēc šiem slimniekiem jāizsniedz iespējami mazākais zolpidēma daudzums, lai izvairītos no pacienta tīšas pārdozēšanas iespējas. Zolpidēma lietošanas laikā var atklāties iepriekš maskēta depresija. Tā kā bezmiegs var būt depresijas simptoms, pacients jāizmeklē atkārtoti, ja bezmiegs turpinās.

Citas psihiskas un “paradoksālas” reakcijas

Lietojot sedatīvus/miega līdzekļus, piemēram, zolpidēmu, zināms, ka var rasties šādas citas psihiskas un paradoksālas reakcijas: nemiers, bezmiega paasinājums, uzbudinājums, aizkaitināmība, agresivitāte, maldīgas iedomas, dusmas, murgi, halucinācijas, patoloģiska uzvedība un citi nevēlami uzvedības traucējumi. Ja rodas kāda no šīm reakcijām, zolpidēma lietošana jāpārtrauc. Šīs reakcijas biežāk rodas gados vecākiem pacientiem.

Somnambulisms un ar to saistīta uzvedība

Pacientiem, kas lietojuši zolpidēmu un nav pilnībā pamodušies, ziņots par staigāšanu miegā un citu līdzīgu uzvedību, piemēram, “braukšanu ar automašīnu miegā”, ēdiena gatavošanu un ēšanu vai zvanīšanu pa tālruni vai seksuālām attiecībām miegā ar vēlāku amnēziju par šo rīcību. Alkohola un citu CNS nomācošu līdzekļu lietošana kopā ar zolpidēmu palielina šādas uzvedības risku, tāpat kā zolpidēma lietošana devās, kas pārsniedz maksimālo ieteicamo devu. Zolpidēma lietošanas pārtraukšana stingri jāapsver pacientiem, kas ziņo par šādu uzvedību (piemēram, braukšanu ar automašīnu miegā), jo tas var apdraudēt pacientu un citus cilvēkus (skatīt 4.5 un 4.8. apakšpunktu).

Psihomotori traucējumi
Tāpat kā citiem sedatīviem/miega līdzekļiem, zolpidēmam ir CNS nomācoša iedarbība.
Psihomotoro traucējumu risks, ieskaitot traucētu transportlīdzekļa vadīšanas spēju, ir paaugstināts, ja:
zolpidēmu lieto mazāk nekā 7-8 stundas pirms aktivitāšu veikšanas, kurām nepieciešama garīga modrība, tiek lietota lielāka deva nekā ieteicamā deva vai zolpidēms tiek lietots kopā ar citiem CNS nomācošiem līdzekļiem, alkoholu vai citām zālēm, kas paaugstina zolpidēma līmeni asinīs. (skatīt 4.5. un 4.7. apakšpunktu).

Pierašana

Pēc dažu nedēļu ilgas atkārtotas sedatīvo/miega līdzekļu, piemēram, zolpidēma, lietošanas var mazināties miegu izraisošās darbības efekts.

Atkarība

Zolpidēma lietošana var izraisīt ļaunprātīgas lietošanas un/vai fiziskas un psiholoģiskas atkarības attīstību. Atkarības risks paaugstinās līdz ar devu un ārstēšanas ilgumu. Pacientiem, kas ārstēti ar Stilnox ilgāk nekā 4 nedēļas, biežāk ziņots par atkarības gadījumiem. Ļaunprātīgas lietošanas un atkarības risks ir augstāks arī pacientiem ar psihiskiem traucējumiem un/vai alkohola vai zāļu ļaunprātīgu lietošanu anamnēzē. Stilnox īpaši piesardzīgi jālieto pacientiem, kas patlaban vai agrāk ļauprātīgi lietojuši alkoholu vai zāles.

Ja radusies fiziska atkarība, pēkšņa terapijas pārtraukšana var izraisīt abstinences simptomus. Tie var būt galvas vai muskuļu sāpes, pārmērīga trauksme un spriedze, nemiers, apjukums un aizkaitināmība. Smagos gadījumos var rasties šādi simptomi: derealizācija, depersonalizācija, pastiprināta dzirdes uztvere, ekstremitāšu nejutīgums un notirpums, paaugstināta jutība pret gaismu, troksni un fizisko saskari, halucinācijas vai epileptiski krampji.

Bezmiega atjaunošanās

Pārtraucot miega līdzekļu terapiju, var rasties īslaicīgs sindroms, kam raksturīga ar

sedatīviem/miega līdzekļiem ārstēto simptomu atjaunošanās pastiprinātā veidā. To var

pavadīt citas reakcijas, piemēram, garastāvokļa svārstības, trauksme un nemiers.

Svarīgi, lai pacients zinātu par šo “atsitiena” fenomena iespēju, lai viņam mazinātos trauksme,

ja pēc zāļu pārtraukšanas rodas šādi simptomi.

Sedatīvu/miega līdzekļu ar īsu darbības laiku terapijas gadījumā abstinences simptomi var rasties arī lietošanas laikā.

Smagas traumas
Savu farmakoloģisko īpašību dēļ zolpidēms var izraisīt miegainību un pazemināt apziņas līmeni, kā rezultātā var būt kritieni ar smagām traumām.

Pacienti ar gara QT intervāla sindromu
In vitro sirds elektrofizioloģiskais pētījums parādīja, ka eksperimentālos apstākļos, izmantojot ļoti lielas koncentrācijas un pluripotentas cilmes šūnas, zolpidēms var samazināt ar hERG saistīto kālija plūsmu. Iespējamās sekas pacientiem ar iedzimtu gara QT intervāla sindromu nav zināmas. Piesardzības nolūkā pacientiem ar zināmu iedzimtu gara QT intervāla sindromu rūpīgi jāapsver ārstēšanas ar zolpidēmu ieguvuma/riska attiecība.

Stilnox satur laktozi − šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Alkohols

Vienlaicīga lietošana ar alkoholu nav ieteicama. Lietojot kopā ar alkoholu, var pastiprināties zāļu sedatīvā ietekme. Tas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

Kombinācija ar CNS nomācošiem līdzekļiem

Centrālo nervu sistēmu nomācošā darbība var pastiprināties, lietojot vienlaicīgi ar antipsihotiskajiem līdzekļiem (neiroleptiskajām zālēm), miega līdzekļiem, anksiolītiskajiem/sedatīvajiem līdzekļiem, antidepresantiem, narkotiskajiem pretsāpju līdzekļiem, pretepilepsijas zālēm, anestēzijas līdzekļiem un prethistamīna līdzekļiem ar sedatīvu iedarbību. Tādēļ, lietojot zolpidēmu vienlaicīgi ar šādām zālēm, var pastiprināties miegainība un psihomotori traucējumi nākamajā dienā, arī traucēta spēja vadīt transportlīdzekli (skatīt 4.4. un 4.7. apakšpunktu). Ir ziņots arī par atsevišķiem gadījumiem, kad pacientiem, kuri lietoja zolpidēmu kopā ar antidepresantiem, to vidū bupropionu, dezipramīnu, fluoksetīnu, sertralīnu un venlafaksīnu, bijušas redzes halucinācijas.

Vienlaicīga fluvoksamīna lietošana var paaugstināt zolpidēma koncentrāciju asinīs, un vienlaicīga lietošana nav ieteicama.

Narkotisko pretsāpju līdzekļu lietošanas gadījumā var pastiprināties eiforija, kas var palielināt arī psiholoģiskas atkarības iespēju.

Opioīdi

Vienlaicīga benzodiazepīnu un citu sedatīvo-miega līdzekļu, ieskaitot zolpidēmu, un opioīdu lietošana paaugstina sedācijas, elpošanas nomākuma, komas un nāves riskus papildu CNS nomācoša efekta dēļ. Ierobežojiet devu un benzodiazepīnu un opioīdu vienlaicīgas lietošanas ilgumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

CYP450 inhibitori un inducētāji

Vienlaicīga ciprofloksacīna lietošana var paaugstināt zolpidēma koncentrāciju asinīs, un vienlaicīga lietošana nav ieteicama. Savienojumi, kas inhibē citohromu P450, var pastiprināt dažu miega līdzekļu, piemēram, zolpidēma, darbību. Zolpidēmu metabolizē vairāki aknu citohroma P450 enzīmi: galvenais enzīms ir CYP3A4 ar CYP1A2 līdzdalību. Zolpidēma farmakodinamiskā ietekme mazinās, ja to lieto kopā ar CYP3A4 inducētāju, tādu kā rifampicīns un asinszāle. Konstatēts, ka asinszālei ir farmakokinētiska iedarbība ar zolpidēmu Lietojot kopā ar asinszāli, zolpidēma vidējā C_max un AUC samazinājās (attiecīgi par 33,7 un 30,0%) salīdzinājumā ar zolpidēmu, lietotu monoterapijā. Vienlaicīga asinszāles lietošana var pazemināt zolpidēma līmeni asinīs; vienlaicīga lietošana nav ieteicama.

Taču, lietojot zolpidēmu kopā ar itrakonazolu (CYP3A4 inhibitoru), tā farmakokinētika un farmakodinamika būtiski nemainījās. Šo rezultātu klīniskā nozīme nav zināma.

Zolpidēma vienlaicīga lietošana ar ketokonazolu (200 mg divas reizes dienā), spēcīgu CYP3A4 inhibitoru, pagarina zolpidēma eliminācijas pusperiodu, palielina kopējo AUC un samazina šķietamo perorālo klīrensu, ja salīdzina ar zolpidēmu kopā ar placebo. Lietojot kopā ar ketokonazolu, kopējais zolpidēma AUC palielinājās 1,83 reizes, salīdzinot ar zolpidēmu vienu pašu. Zolpidēma devas rutīnas pielāgošana nav uzskatāma par nepieciešamu, bet pacientiem jāpaskaidro, ka zolpidēma lietošana kopā ar ketokonazolu var pastiprināt sedatīvo efektu.

Citas zāles

Lietojot zolpidēmu kopā ar varfarīnu, digoksīnu, ranitidīnu vai cimetidīnu, nav novērota nozīmīga farmakokinētiska mijiedarbība.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Zolpidēma lietošanas grūtniecības laikā nav ieteicama.

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz reproduktīvo toksicitāti.

Zolpidēms šķērso placentu.

Kohortas pētījumos iegūtais lielais datu daudzums neliecina par malformāciju rašanos pēc benzodiazepīnu lietošanas grūtniecības pirmā trimestra laikā. Tomēr noteiktos epidemioloģiskos gadījumu kontroles pētījumos, lietojot benzodiazepīnus, novērota palielināta lūpas un aukslēju šķeltnes sastopamība.

Pēc benzodiazepīnu lietošanas otrajā un/vai trešajā grūtniecības trimestrī aprakstīti samazinātas augļa kustības gadījumi un augļa sirdsdarbības ātruma izmaiņas.

Zolpidēma lietošana grūtniecības vēlīnā fāzē vai dzemdību laikā tika saistīta ar ietekmi uz jaundzimušo, tādu kā hipotermija, hipotonija, barošanas grūtības (kā rezultātā var būt nepietiekams svara pieaugums) un elpošanas nomākums zāļu farmakoloģiskās iedarbības dēļ. Ziņots par smaga elpošanas nomākuma gadījumiem jaundzimušajiem.

Bez tam zīdaiņiem, kas dzimuši mātēm, kas ilgstoši lietojušas sedatīvus/miega līdzekļus grūtniecības pēdējā posmā, postnatālā periodā var attīstīties fiziska atkarība un pastāv abstinences simptomu attīstības risks. Pēcdzemdību periodā ieteicama jaundzimušā atbilstoša monitorēšana.

Ja zolpidēmu paraksta sievietei ar reproduktīvo potenciālu, paciente jābrīdina par nepieciešamību sazināties ar ārstu, lai lemtu par zāļu lietošanas pārtraukšanu, ja viņa plāno grūtniecību vai viņai rodas aizdomas par grūtniecības iestāšanos.

Barošana ar krūti

Mātes pienā izdalās neliels zolpidēma daudzums. Tādēļ sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, zolpidēmu neiesaka lietot.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Stilnox būtiski ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Transportlīdzekļu vadītāji un mehānismu operatori jābrīdina, ka, tāpat kā citu miega līdzekļu lietošanas gadījumā, nākamajā rītā pēc terapijas iespējams miegainības, paildzinātas reakcijas laika, reiboņa, miegainības, redzes miglošanās/dubultošanās un samazinātas modrības un traucētas braukšanas spējas risks (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lai mazinātu šo risku, starp zolpidēma lietošanu un transportlīdzekļu vadīšanu, mehānismu lietošanu vai strādāšanu augstumā ieteicams vismaz 8 stundu miera periods.

Lietojot zolpidēmu terapeitiskā devā kā vienīgo līdzekli, ir novērota traucēta spēja vadīt transportlīdzekļus un tāda uzvedība kā “braukšana miegā”.

Turklāt tādas uzvedības risku paaugstina zolpidēma lietošana vienlaicīgi ar alkoholu un citiem CNS nomācošiem līdzekļiem (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu). Pacienti jābrīdina, ka zolpidēma lietošanas laikā nedrīkst lietot alkoholu vai citas psihoaktīvas vielas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamo blakusparādību biežums ir definēts, izmantojot šādus apzīmējumus:

ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Pierādīts, ka zolpidēma lietošanas izraisītas blakusparādības, īpaši daži CNS traucējumi, ir no devas atkarīgas. Atbilstoši ieteikumiem 4.2. apakšpunktā, teorētiski šīs blakusparādības ir mazāk izteiktas, ja zolpidēmu lieto tieši pirms naktsmiera vai jau atrodoties gultā. Tās biežāk rodas gados vecākiem pacientiem.

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi: angioedēma.

Psihiskie traucējumi

Bieži: halucinācijas, uzbudinājums, nakts murgi, depresija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Retāk: apjukums, aizkaitināmība, nemiers, agresivitāte, somnambulisms (skatīt 4.4. apakšpunktā “Somnambulisms un ar to saistīta uzvedība”), eiforisks garastāvoklis.

Reti: dzimumtieksmes traucējumi.

Ļoti reti: maldi, atkarība (pēc ārstēšanas pārtraukšanas var rasties zāļu atcelšanas simptomi vai atsitiena efekts).

Nav zināmi: dusmas, patoloģiska uzvedība.

Lielākā daļa šo psihisko nevēlamo blakusparādību pieder pie paradoksālām reakcijām.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: miegainība, galvassāpes, reibonis, bezmiega paasinājums, kognitīvie traucējumi, tādi kā anterogrāda amnēzija (amnēzija var būt saistīta ar neadekvātu uzvedību).

Retāk: parestēzija, trīce, uzmanības traucējumi, traucētas runas spējas.

Reti: apziņas aptumšošanās.

Acu slimības

Retāk: diplopija, neskaidra redze.

Reti: redzes traucējumi.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti reti: elpošanas nomākums (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: caureja, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk: aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās.

Reti: hepatocelulārs, holestātisks vai jaukts aknu bojājums (skatīt 4.2., 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk: ēstgribas traucējumi.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: izsitumi, nieze, pastiprināta svīšana.

Reti: nātrene.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: sāpes mugurā.

Retāk: artralģija, mialģija, muskuļu spazmas, sāpes kaklā, muskuļu vājums.

Infekcijas un infestācijas

Bieži: augšējo elpošanas ceļu infekcijas, apakšējo elpošanas ceļu infekcijas.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: nogurums.

Reti: gaitas traucējumi, krišana (galvenokārt gados vecākiem pacientiem un, ja zolpidēms netiek lietots, kā norādīts ārsta receptē) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nav zināmi: tolerance pret zālēm.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pazīmes un simptomi

Zolpidēma viena paša pārdozēšanas gadījumos vai zolpidēma kopā ar citiem CNS nomācošiem līdzekļiem (arī alkoholu) pārdozēšanas gadījumos ziņots par apziņas traucējumiem no miegainības līdz komai un daudz smagākiem simptomiem, tostarp letālu iznākumu.

Ārstēšana

Jāveic vispārēji simptomātiskas un uzturošas terapijas pasākumi. Ja nav nozīmes iztukšot kuņģi, uzsūkšanās mazināšanai jālieto aktivētā ogle. Jāatturas no sedatīvu līdzekļu lietošanas pat tad, ja rodas uzbudinājums. Ja rodas smagi simptomi, jāapsver flumazenila lietošana. Tomēr flumazenila lietošana var veicināt neiroloģisku simptomu (krampju) rašanos.

Zolpidēmu nevar izvadīt ar dialīzes palīdzību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: miega līdzeklis (GASS-A receptoru agonists, selektīvs omega-1 apakštipa miega līdzeklis), ATĶ kods: N05CF02

Darbības mehānisms

Zolpidēms ir imidazopiridīns, kurš selektīvi saistās pie omega-1 receptora apakštipa (kurš

pazīstams arī kā benzodiazepīna-1 apakštips), kas ir GASS-A receptora kompleksa alfa vienība.

Kamēr benzodiazepīni neselektīvi saistās pie visiem trim omega receptoru apakštipiem,

zolpidēms galvenokārt saistās pie omega-1 apakštipa. Hlorīdu anjonu kanāla modulēšana caur šo receptoru rada zolpidēmam raksturīgo sedatīvo efektu. Šis efekts ir atgriezenisks, iedarbojoties benzodiazepīnu antagonistam flumazenilam.

Dzīvniekiem: ar zolpidēma selektīvo saistīšanos pie omega-1 receptoriem var izskaidrot

miorelaksējošās un antikonvulsīvās darbības trūkumu miegu izraisošās devās dzīvniekiem, ko

novēro benzodiazepīniem, kuri nav selektīvi pret omega-1.

Cilvēkiem: dziļā miega saglabāšanu (3. un 4. lēnā viļņa miega pakāpes) var izskaidrot ar selektīvu zolpidēma saistīšanos pie omega-1. Visi zināmie zolpidēma efekti ir atgriezeniski benzodiazepīna antagonista flumazenila ietekmē.

Nejaušinātājos pētījumos pārliecinoši pierādīta tikai 10 mg zolpidēma efektivitāte.

Nejaušinātā, dubultmaskētā pētījumā, kurā piedalījās 462 veseli, jauni brīvprātīgie ar īslaicīgu bezmiegu, 10 mg zolpidēma, salīdzinot ar placebo, vidējo laiku līdz iemigšanai saīsināja par 10 minūtēm, bet 5 mg zolpidēma — par 3 minūtēm.

Nejaušinātā, dubultmaskētā pētījumā, kurā piedalījās 114 jauni pacienti ar hronisku bezmiegu, 10 mg zolpidēma, salīdzinot ar placebo, vidējo laiku līdz iemigšanai saīsināja par 30 minūtēm, bet 5 mg zolpidēma — par 15 minūtēm.

Dažiem pacientiem varētu būt efektīva mazāka — 5 mg deva.

Pediatriskā populācija: zolpidēma drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, nav pierādīta. Nejaušinātā, ar placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās 201 bērns vecumā no 6 līdz 17 gadiem ar bezmiegu, kas bija saistīts ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (UDHT), netika pierādīta zolpidēma 0,25 mg/kg dienā (maksimāli 10 mg dienā) efektivitāte salīdzinājumā ar placebo. Biežākās ar ārstēšanu saistītās nevēlamās blakusparādības, ko novēroja ar zolpidēmu, salīdzinot ar placebo, bija psihiskie un nervu sistēmas traucējumi, un tie ietvēra reiboni (23,5% pret 1,5%), galvassāpes (12,5% pret 9,2%) un halucinācijas (7,4% pret 0%) (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Zolpidēms ātri absorbējas un tam ātri sākas miega izraisošā iedarbība. Maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedz starp 0,5 un 3 stundām. Pēc perorālas lietošanas biopieejamība mērena pirmās pakāpes metabolisma dēļ ir 70 %.

Eliminācija

Eliminācijas pusperiods ir īss, vidēji 2,4 stundas (± 0,2 h), un darbības ilgums ir līdz 6 stundām. Zolpidēma farmakokinētiskais profils ir lineārs terapeitisko devu diapazonā un nemainās, lietojot atkārtoti.

Izkliede

Pie olbaltumiem saistās līdz 92,5 % zāļu. Izkliedes tilpums pieaugušiem ir 0,54 ± 0,02 l/kg un samazinās līdz 0,34 ± 0,05 l/kg ļoti veciem cilvēkiem.

Visi metabolīti ir farmakoloģiski neaktīvi un tiek izvadīti urīnā (56 %) un ar izkārnījumiem (37 %).

Tie netraucē zolpidēma saistīšanos pie plazmas olbaltumiem.

Pētījumi ir parādījuši, ka zolpidēmu nevar dializēt. Tā kā koncentrācija plazmā vecākiem

cilvēkiem un pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir palielināta, devu lielums šajā

populācijā ir jāpielāgo.

Slimniekiem ar nieru mazspēju, kam veic vai neveic dialīzi, vērojama mērena klīrensa

samazināšanās.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu

toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz

reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Uzskata, ka zolpidēmam nepiemīt

ietekme uz reproduktīvajiem raksturlielumiem, teratogēna, genotoksiska vai

kancerogēna ietekme.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, metilhidroksipropilceluloze, nātrija cietes glikolāts, magnija stearāts.

Tabletes apvalks: metilhidroksipropilceluloze, titāna dioksīds (E171), polietilēnglikols 400.

6.2. Nesaderība

Nav zināma.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

20 tabletes vienā iepakojumā.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

sanofi-aventis Latvia SIA

Kr.Valdemāra 33-8

Rīga, LV-1010

Latvija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

Reģ. Nr.: 99-1021

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1999. gada 28. decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 24. aprīlis.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2019

PAGE

SASKAŅOTS ZVA 06-06-2019

99-1021/II/016_31May2019 PAGE \* MERGEFORMAT 1

99-1021/II/013-16_27Sep2018 PAGE \* MERGEFORMAT 1