Sevorane inhalation

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Sevorane inhalācijas tvaiki, šķidrums

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Aktīvā viela ir sevoflurāns (Sevofluranum).

ZĀĻU FORMA

Inhalācijas tvaiki, šķidrums.

Sevoflurāns ir dzidrs, bezkrāsains, neuzliesmojošs un neeksplozīvs, gaistošs, nekodīgs šķidrums. Sevoflurānu lieto, inhalējot šķidruma tvaikus. Ūdens koncentrācija tā sastāvā ir vismaz 300 daļas uz miljonu, kas nodrošina aizsardzību pret apkārtējās vides Luisa skābēm. Nekādas citas palīgvielas vai ķīmiskie stabilizatori nav izmantoti.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

Terapeitiskās indikācijas

Sevoflurāns ir indicēts vispārējās anestēzijas ievadnarkozei un uzturēšanai bērniem un pieaugušajiem ambulatorajā un stacionārajā ķirurģijā.

Devas un lietošanas veids

Premedikācija

Premedikācija jāizvēlas atbilstoši katra pacienta individuālajām vajadzībām un anesteziologa ieskatiem.

Ķirurģiskā anestēzija

Sevoflurāns jālieto tikai caur speciāli tam kalibrētu iztvaikotāju, lai precīzi kontrolētu pievadīto koncentrāciju.

Sevoflurāna MAK (minimālās alveolārās koncentrācijas) vērtība samazinās līdz ar pacienta vecumu un vienlaikus lietoto slāpekļa oksidulu. Tabulā norādītas vidējās MAK vērtības dažādām vecuma grupām.

MAK vērtības pieaugušiem pacientiem un bērniem atbilstoši vecumam

Pacienta vecums

(gadi)

Sevoflurāns skābeklī

Sevoflurāns

65% N₂O/35% O₂

0-1 mēnesis*

3,3%

Nav datu

1-<6 mēneši

3,0%

Nav datu

6 mēneši-<3 gadi

2,8%

2,0%**

3-12

2,5%

Nav datu

25

2,6%

1,4%

40

2,1%

1,1%

60

1,7%

0,9%

80

1,4%

0,7%

* Jaundzimušie ir izgājuši pilnu gestācijas ciklu. MAK pirms laika dzimušiem bērniem nav noteikta.

** 1-<3 gadus veciem bērniem tika lietots 60% N₂O/40% O₂.

Devas

Ievadnarkoze

Dozēšanai ir jābūt individuāli pielāgotai katram pacientam un, atkarībā no pacienta vecuma un klīniskās situācijas, jāveic titrēšana līdz vēlamajam efektam. Var nozīmēt īslaicīgas darbības barbiturātus vai citus intravenozus ievadnarkozes līdzekļus, kam tālāk seko sevoflurāna inhalācija. Ievadnarkozi var veikt ar sevoflurānu skābeklī vai sevoflurānu kombinācijā ar skābekļa - slāpekļa oksidula maisījumu. Pieaugušajiem, inhalējot sevoflurānu koncentrācijā līdz 5%, parasti anestēzijas ķirurģiskais līmenis tiek sasniegts ātrāk kā 2 minūšu laikā. Bērniem, inhalējot sevoflurānu koncentrācijā līdz 7%, parasti anestēzijas ķirurģiskais līmenis tiek sasniegts ātrāk kā 2 minūšu laikā. Ievadnarkozei pacientiem bez premedikācijas var lietot sevoflurānu koncentrācijā līdz 8%.

Anestēzijas uzturēšana

Anestēzijas ķirurģisko līmeni var uzturēt ar sevoflurāna koncentrāciju no 0,5% līdz 3% ar vai bez vienlaicīgas slāpekļa oksidula lietošanas (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Sevoflurāna koncentrācija, kas nepieciešama vispārējas anestēzijas uzturēšanai, ir atkarīga no vecuma. Lietojot kombinācijā ar slāpekļa oksidulu, MAK ekvivalentā sevoflurāna deva bērniem ir jāsamazina (skatīt tabulu: MAK vērtības pieaugušiem pacientiem un bērniem atbilstoši vecumam).

Gados vecākiem pacientiem

Līdzīgi citām inhalācijas anestēzijas vielām, lai uzturētu anestēzijas ķirurģisko līmeni, parasti nepieciešama zemāka sevoflurāna koncentrācija.

MAK samazinās, palielinoties vecumam. Vidējā sevoflurāna koncentrācija, kas nepieciešama, lai sasniegtu MAK 80 gadus vecam pacientam, veido aptuveni 50% no tās, kas nepieciešama 20 gadus vecam pacientam.

Pamošanās laiks

Pēc sevoflurāna anestēzijas pamošanās laiks parasti ir īss. Tāpēc pacientam var būt nepieciešama agrīna pēcoperācijas analgēzija.

Kontrindikācijas

Ģenētiska nosliece uz ļaundabīgo hipertermiju vai aizdomas par to.

Paaugstināta jutība pret sevoflurānu, citiem halogenētajiem inhalācijas anestēzijas līdzekļiem vai aizdomas par to (piem., anamnēzē aknu toksicitāte, kas parasti ietver paaugstinātu aknu enzīmu līmeni, drudzi, leikocitozi un/vai eozinofīliju, kas īslaicīgi ir saistīta ar anestēziju ar vienu no šīm vielām) vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Sevoflurāns var izraisīt elpošanas nomākumu, ko var pastiprināt narkotisko vielu premedikācija vai citas vielas, kas izraisa elpošanas nomākumu. Jākontrolē elpošana un, ja nepieciešam, jāveic palīgventilācija.

Sevoflurānu drīkst izmantot tikai personas, kuras ir apmācītas vispārējās anestēzijas vadīšanā. Nekavējoties jābūt pieejamām iespējām uzturēt pacienta elpceļu caurlaidību, veikt mākslīgo plaušu ventilāciju, skābekļa papildus pievadi un kardiopulmonālo reanimāciju.

No iztvaikotāja pievadītā sevoflurāna koncentrācijai jābūt precīzi zināmai. Tā kā gaistošo anestēzijas līdzekļu fizikālās īpašības atšķiras, jāizmanto tikai iztvaikotāji, kas ir speciāli kalibrēti sevoflurāna lietošanai. Vispārējās anestēzijas piemērošanai jābūt individuālai, pamatojoties uz pacienta atbildes reakciju. Hipotensija un elpošanas depresija pieaug līdz ar anestēzijas dziļumu.

Ir saņemti atsevišķi ziņojumi par QT intervāla pagarināšanos, kas ļoti reti bijusi saistīta ar torsades de pointes (izņēmuma gadījumos tā bijusi letāla). Jāpievērš uzmanība, sevoflurānu lietojot jutīgiem pacientiem.

Ir ziņots par atsevišķiem kambaru aritmijas gadījumiem pediatriskiem pacientiem ar Pompe slimību.

Veicot vispārējo anestēziju, tai skaitā ar sevoflurānu, jāpievērš uzmanība pacientiem ar mitohondriāliem bojājumiem.

Aknu darbības traucējumi

Pēcreģistrācijas periodā ziņots par ļoti retiem vieglu, vidēji smagu un smagu pēcoperācijas aknu darbības traucējumu vai hepatīta gadījumiem ar vai bez dzeltes.

Nepieciešams klīnisks lēmums, ja sevoflurāns tiek lietots pacientiem ar esošiem aknu darbības traucējumiem vai ja pacientam tiek veikta terapija ar zālēm, kas izraisa aknu darbības traucējumus (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ir ziņots, ka iepriekšēja halogenēto ogļūdeņražu anestēzijas līdzekļu lietošana var palielināt aknu bojājumu risku, īpaši, ja intervāls ir mazāks par 3 mēnešiem.

Ļaundabīgā hipertermija

Jutīgiem indivīdiem spēcīgas inhalācijas anestēzijas vielas, tajā skaitā sevoflurāns, var ierosināt skeleta muskulatūras hipermetabolu stāvokli, kas noved pie augsta skābekļa patēriņa un klīniskā sindroma, ko sauc par ļaundabīgo hipertermiju. Par klīnisko sindromu liecina hiperkapnija, kas var iekļaut muskuļu rigiditāti, tahikardiju, tahipnoju, cianozi, aritmiju un/vai nestabilu asinsspiedienu. Dažas no šīm nespecifiskajām pazīmēm var parādīties arī vieglas anestēzijas, akūtas hipoksijas, hiperkapnijas un hipovolēmijas laikā.

Klīniskajos pētījumos ziņots par vienu ļaundabīgās hipertermijas gadījumu. Papildus pēcreģistrācijas periodā ziņots par ļaundabīgās hipertermijas gadījumiem. Daži no šiem ziņojumiem ir bijuši ar letālu iznākumu. Ārstēšanā ietilpst izraisītājvielas (piem., sevoflurāna) ievadīšanas pārtraukšana, intravenoza dantrolēna nātrija sāls ievade (papildus informāciju par pacientu aprūpi skatīt intravenozi ievadāmā dantrolēna nātrija sāls produkta informācijā) un simptomātiska uzturošā terapija. Šāda terapija ietver aktīvus mēģinājumus atjaunot normālo ķermeņa temperatūru, elpošanas un asinsrites sistēmas, kā norādīts, un elektrolītu-šķidruma-skābju-bāzu līdzsvara noviržu korekciju. Vēlāk var attīstīties nieru mazspēja, tāpēc ir jāmēra diurēze un, ja iespējams, tā jāuztur adekvāta.

Hiperkaliēmija operācijas laikā

Inhalācijas narkozes līdzekļu lietošana tiek saistīta ar retiem seruma kālija līmeņa paaugstināšanās gadījumiem, kas pediatriskiem pacientiem pēcoperācijas periodā ir izraisījuši sirds aritmijas un nāvi. Visjutīgākie, šķiet, ir pacienti, kas slimo ar kādu latentu/klīniski manifestu neiromuskulāru slimību, īpaši ar Duchenne muskuļu distrofiju. Vairums, bet ne visi no šiem gadījumiem, ir bijuši saistīti ar vienlaicīgu sukcinilholīna lietošanu. Šiem pacientiem novēroja arī nozīmīgi paaugstinātu seruma kreatīnkināzes līmeni un, dažos gadījumos, izmaiņas urīnā, kas liecina par mioglobinūriju. Neskatoties uz pazīmju līdzību ar ļaundabīgās hipertermijas izpausmēm, nevienam no šiem pacientiem nekonstatēja muskuļu rigiditātes vai hipermetabola stāvokļa pazīmes vai simptomus. Hiperkaliēmijas un rezistentas aritmijas novēršanai ieteicama agrīna un agresīva terapija, kā arī turpmāka novērošana, vai neparādās latentas neiromuskulāras slimības pazīmes.

Vispārēji

Anestēzijas uzturēšanas laikā sevoflurāna koncentrācijas pieaugums rada no devas atkarīgu asinsspiediena pazemināšanos. Pārmērīgs anestēzijas radītais asinsspiediena pazeminājums var tikt koriģēts, samazinot pievadītā sevoflurāna koncentrāciju.

Rūpīgi jānovērtē pacienta pamošanās līmenis no vispārējās anestēzijas, pirms pacients tiek pārvests no pēcanestēzijas telpas uz nodaļu.

Lai gan apziņas atjaunošanās pēc sevoflurāna lietošanas parasti notiek minūšu laikā, ietekme uz intelektuālajām funkcijām 2-3 dienas pēc anestēzijas nav pētīta. Tāpat kā citu anestēzijas vielu gadījumā – nelielas garastāvokļa izmaiņas var saglabāties dažas dienas pēc lietošanas (skatīt 4.7. apakšpunktu).

Tāpat kā ar visiem citiem anestēzijas līdzekļiem, ir svarīga hemodinamiskās stabilitātes uzturēšana, lai izvairītos no miokarda išēmijas pacientiem ar koronāro artēriju slimību.

Nieru darbības traucējumi

Sevoflurāna lietošanas drošums pacientiem ar nieru mazspēju (kreatinīna līmenis serumā lielāks par 133 μmol/litrā) netika pilnībā noteikts, jo pētījumā piedalījās neliels skaits šādu pacientu. Tādēļ pacientiem ar nieru mazspēju sevoflurāns būtu jālieto piesardzīgi.

Neiroķirurģija

Pacientiem, kam ir paaugstināta intrakraniālā spiediena (IKS) risks, sevoflurāns jālieto uzmanīgi, izmantojot IKS pazeminošas metodes, piemēram, hiperventilāciju.

Krampji

Saistībā ar sevoflurāna lietošanu ziņots par retiem krampju gadījumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu – Pediatriskā populācija un 4.8. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Sevoflurāna lietošana ir bijusi saistīta ar krampjiem. Daudzi no gadījumiem ir bijuši jauniešiem un bērniem, sākot no 2 mēnešu vecuma, vairumam no tiem nebija predisponējošu faktoru. Nepieciešams klīnisks lēmums, ja sevoflurāns tiek lietots pacientiem ar iespējamu krampju risku (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Tiešā kontaktā ar CO₂ absorbentu sevoflurāns rada zemu komponenta A (pentafluoroizopropenil- fluorometilētera (PIFE)) līmeni un komponenta B (pentafluorometoksi-izopropil-fluorometilētera (PMFE)) pēdas. Komponenta A līmenis palielinās, ja: paaugstinās konteinera temperatūra, palielinās anestēzijas vielas koncentrācija, pazeminās svaigas gāzes plūsma, un tas vairāk palielinās, ja lieto Baralyme, nekā Soda lime (skatīt arī Farmaceitiskā informācija).

Dažos pētījumos ar žurkām komponents A līmenī, kas ievērojami pārsniedza parasti klīniskajā praksē sastopamo, radīja nefrotoksicitāti. Nieru toksicitātes mehānisms žurkām nav skaidrs, un tā nozīme cilvēkam nav noteikta (sīkākai informācijai skatīt 5.3. apakšpunktu Preklīniskie dati par drošumu).

Izžuvušu CO₂ absorbentu nomaiņa

Ir ziņots par retiem gadījumiem, kad, lietojot sevoflurānu ar izžuvušu CO₂ absorbentu, īpaši ar tādu, kas satur kālija hidroksīdu (piem., Baralyme), anestēzijas iekārtā izdalās ļoti liels siltuma daudzums, dūmi, un/vai notiek pēkšņa uzliesmošana. Par pārliecīgu CO₂ absorbenta tvertnes sakaršanu var liecināt neparasti novēlota ieelpotās sevoflurāna koncentrācijas palielināšanās vai negaidīta šīs koncentrācijas samazināšanās salīdzinājumā ar iztvaikotāja iestatījumiem.

Kad CO₂ absorbents izžūst, piemēram, pēc ilgstošas sausa gaisa plūsmas caur CO₂ absorbenta tvertnēm, ir iespējama eksotermiska reakcija, pastiprināta sevoflurāna sabrukšana un tā degradācijas produktu veidošanās. Ilgstoši (≥2 stundām) izmantojot izžuvušus CO₂ absorbentus un maksimālo sevoflurāna koncentrāciju (8%), eksperimentālas anestēzijas iekārtas respiratorajā lokā tika konstatēti sevoflurāna degradācijas produkti (metanols, formaldehīds, oglekļa monoksīds un komponenti A, B, C un D). Anestēzijas iekārtas respiratorajā lokā konstatētā formaldehīda koncentrācija (izmantojot nātrija hidroksīdu saturošus absorbentus) atbilda līmenim, kas izraisa vieglu elpceļu kairinājumu. Šajā galēji eksperimentālajā modelī novēroto degradācijas produktu klīniskais nozīmīgums nav zināms.

Kad anesteziologam ir aizdomas, ka CO₂ absorbents varētu būt izžuvis, tas ir jānomaina pirms sevoflurāna lietošanas. Vairumam CO₂ absorbentu krāsas indikators izžūšanu var neuzrādīt ar atbilstošu krāsu maiņu. Tādēļ attiecīgas krāsas maiņas trūkums nebūtu jāuztver kā adekvāta mitruma garantija. CO₂ absorbenti būtu jānomaina regulāri, neskatoties uz indikatora krāsu.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Saistībā ar iespējamo ventrikulāro aritmiju sevoflurāna narkozes laikā piesardzīgi jālieto bēta simpatomimētiskie līdzekļi, tādi kā izoprenalīns un alfa, un bēta simpatomimētiskie līdzekļi, piemēram, adrenalīns un noradrenalīns.

Neselektīvie MAO inhibitori: krīzes risks operācijas laikā. Parasti ir ieteicams, ka ārstēšanu pārtrauc 2 nedēļas pirms ķirurģiskās operācijas.

Sevoflurāns var izraisīt izteiktu hipotensiju pacientiem, kuri tiek ārstēti ar kalcija antagonistiem, it īpaši ar dihidropiridīna derivātiem.

Saistībā ar papildinošu negatīvu inotropu ietekmes risku, piesardzība jāievēro, ja kalcija antagonistus lieto vienlaikus ar inhalācijas anestēzijas līdzekļiem.

Sukcinilholīna vienlaikus lietošana ar inhalācijas anestēzijas līdzekļiem tiek saistīta ar retu kālija līmeņa paaugstināšanos serumā, kas pediatriskiem pacientiem pēcoperācijas perioda laikā var izraisīt sirds aritmijas un nāvi.

Ir pierādīts, ka sevoflurāna lietošana ir droša un efektīva kopā ar plaša loka citu zāļu, ko parasti izmanto ķirurģiskās situācijās, piemērām, centrālo nervu sistēmu ietekmējošas zāles, autonomo nervu sistēmu ietekmējošas zāles, skeleta muskulatūras relaksanti, pretinfekcijas medikamenti, tai skaitā aminoglikozīdi, hormoni un to sintētiskie aizvietotāji, asins aizvietotāji un kardiovaskulārās sistēmas zāles, tai skaitā adrenalīns.

Tāpat kā citi inhalācijas anestēzijas līdzekļi, sevoflurāns ietekmē nedepolarizējošo miorelaksantu neiromuskulārās blokādes intensitāti un ilgumu. Ja sevoflurānu lieto, lai papildinātu alfentanila - N₂O anestēziju, tas pastiprina pankuronija, vekuronija vai atrakūrija inducētu neiromuskulāro blokādi. Tāpēc, lietojot sevoflurānu, šo līdzekļu devas ir jākoriģē. Sevoflurāna ietekme uz sukcinilholīnu un depolarizējošās neiromuskulārās blokādes ilgumu nav pētīta.

Neiromuskulārās blokādes līdzekļu devas samazināšana ievadnarkozes laikā var izraisīt novēlotu apstākļu iestāšanos, kas ir piemēroti endotraheālai intubācijai, vai neadekvātu muskuļu relaksāciju, jo neiromuskulārās blokādes līdzekļu iedarbības stimulācija tiek novērota dažas minūtes pēc sevoflurāna lietošanas sākšanas.

No nedepolarizējošo līdzekļu vidus ir pētīta mijiedarbība ar vekuroniju, pankuroniju un atrakūriju. Ja nav specifisku vadlīniju:

endotraheālai intubācijai: nesamazināt nedepolarizējošo miorelaksantu devu;

anestēzijas uzturēšanas laikā: iespējams, ka nedepolarizējošo miorelaksantu deva ir jāsamazina, salīdzinājumā ar to, kas tiek lietota N₂O/opioīdu anestēzijas laikā. Papildus miorelaksantu devas ievadīšanas nepieciešamība ir atkarīga no atbildes reakcijas uz nervu stimulāciju.

Sevoflurāns līdzīgi izoflurānam spēj paaugstināt miokarda aritmogēno jutību pret eksogēni ievadīto adrenalīnu.

Tāpat kā ar citiem halogenētajiem gaistošajiem anestēzijas līdzekļiem, vienlaicīgi lietojot slāpekļa oksidulu, sevoflurāna MAK vērtības samazinās kā norādīts tabulā “MAK vērtības pieaugušiem pacientiem un bērniem atbilstoši vecumam” (skatīt Devas un lietošanas veids). MAK ekvivalents pieaugušiem pacientiem ir samazināts aptuveni par 50% un bērniem par aptuveni 25% (skatīt 4.2. apakšpunktu, Anestēzijas uzturēšana).

Pēc intravenozo anestēzijas līdzekļu, piem., propofola lietošanas, līdzīgi kā citām vielām, var būt vajadzīgas zemākas sevoflurāna koncentrācijas.

Ir sagaidāms, ka benzodiazepīni un opioīdi samazinās sevoflurāna MAK vērtības tādā pašā veidā kā citiem inhalējamiem anestēzijas līdzekļiem. Sevoflurāna lietošana kopā ar benzodiazepīniem un opioīdiem, ko bieži lieto ķirurģiskajā praksē, ir iespējama.

Ja tādi opioīdi kā alfentanils un sufentanils tiek kombinēti ar sevoflurānu, to iedarbība var izraisīt sinerģisku sirds ritma, asinsspiediena un elpošanas ātruma samazināšanos.

CYP2E1 induktori: zāles un savienojumi, kas palielina citohroma P450 izoenzīma CYP2E1 aktivitāti, piemēram, izoniazīds un alkohols var paātrināt sevoflurāna metabolismu un izraisīt nozīmīgu fluorīdu koncentrācijas palielināšanos plazmā (skatīt 5. punktu).

Sevoflurāna metabolismu var palielināt zināmie CYP2E1 induktori (piem., izoniazīds un alkohols), bet to nepalielina barbiturāti.

Bēta adrenoblokatori: var būt traucētas kardiovaskulārās kompensācijas reakcijas.

Netiešas darbības simpatomimētiķi (amfetamīns un tā atvasinājumi, psihostimulatori, apetītes nomācēji, efedrīns un tā atvasinājumi): hipertensijas risks operācijas laikā. Pacientiem, kuri var izvēlēties operācijas laiku, vislabāk ārstēšanos pārtraukt vairākas dienas pirms operācijas.

MAO inhibitori: krīzes risks operācijas laikā. Ārstēšanās būtu jāpārtrauc 15 dienas pirms operācijas.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ir bijuši reprodukcijas pētījumi ar žurkām un trušiem, lietojot devas līdz 1 MAK vērtībai. Saistībā ar sevoflurānu netika atklātas nekādas auglības problēmas vai kaitējums auglim. Nav veikti adekvāti un labi kontrolēti pētījumi ar sievietēm grūtniecības laikā. Tādēļ sevoflurānu grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība.

Pētījumi ar dzīvniekiem pierādīja reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3 apakšpunktu).

Publicētajos pētījumos ar dzīvniekiem par dažiem anestēzijas/sedācijas līdzekļiem ziņots par nevēlamu ietekmi uz smadzeņu attīstību dzīves sākumā (skatīt 5.3 apakšpunktu).

Ķeizargrieziena operācijas laikā sevoflurāna lietošanas drošums mātei un bērnam tika pierādīts vienā klīniskajā pētījumā. Sevoflurāna lietošanas drošums vaginālu dzemdību laikā nav pierādīts.

Sevoflurānam, tāpat kā citām inhalācijas anestēzijas vielām, piemīt atslābinoša ietekme uz dzemdi ar potenciālu dzemdes asiņošanas risku. Nepieciešams klīnisks lēmums, ja sevoflurāns tiek lietots dzemdību anestēzijas laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai sevoflurāns vai tā metabolīti tiek izdalīti mātes pienā. Tā kā nav dokumentētu pierādījumu, sievietēm būtu jāatturas no barošanas ar krūti 48 stundas pēc sevoflurāna lietošanas un šajā laikā izveidojies piens jāizlej.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Sevoflurāns būtiski ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Pēc sevoflurāna anestēzijas pacientam jāaizliedz vadīt transportlīdzekli atbilstošu laika periodu.

Pacienti jābrīdina, ka kādu laiku pēc vispārējās anestēzijas var būt traucēta darbu veikšana, kas prasa paaugstinātu uzmanību, kā, piemēram, motorizēta transportlīdzekļa vai bīstamu mehānismu vadīšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamās blakusparādības

Tāpat kā visi citi spēcīgie inhalācijas anestēzijas līdzekļi, sevoflurāns var radīt no devas atkarīgu kardiorespiratoru depresiju. Vairums nevēlamo blakusparādību ir vieglas līdz vidēji smagas un pārejošas. Parasti pēcoperācijas periodā tiek novērota slikta dūša, vemšana un delīrijs. Šīs blakusparādības ir ķirurģijas un vispārējās anestēzijas parastas sekas, ko var radīt gan inhalācijas anestēzijas vielas, gan citi operācijas laikā vai pēc tās lietoti līdzekļi, gan arī pacienta reakcija uz ķirurģisko procedūru.

Tālāk uzskaitītas visbiežāk ziņotās blakusparādības.

Pieaugušiem pacientiem: hipotensija, slikta dūša un vemšana;

Gados vecākiem pacientiem: bradikardija, hipotensija un slikta dūša;

Pediatriskiem pacientiem: uzbudinājums, klepus, vemšana un slikta dūša.

Visas blakusparādības no klīniskajiem pētījumiem, kas ir vismaz iespējams saistītas ar sevoflurānu, ir uzskaitītas tālāk esošajā tabulā atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai, izvēlētajam terminam un biežuma iedalījumam. Izmantots šāds iedalījums: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Sevoflurāna blakusparādību veids, smaguma pakāpe un biežums bija salīdzināmi ar blakusparādībām, kas novērotas atsauces zāļu pacientiem.

Visbiežāk sastopamo blakusparādību kopsavilkums no Sevoflurāna klīniskajiem pētījumiem

Orgānu sistēmas grupa

Biežums

Blakusparādība

Psihiskie traucējumi

Ļoti bieži

Uzbudinājums

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Miegainība

Reibonis

Galvassāpes

Sirds funkcijas traucējumi

Ļoti bieži

Bradikardija

Bieži

Tahikardija

Retāk

Pilnīga atrioventrikulāra blokāde

Nav zināmi

QT pagarināšanās, kas saistīta ar Torsade de pointes

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Hipotensija

Bieži

Hipertensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti bieži

Klepus

Bieži

Balsenes spazmas

Elpošanas traucējumi

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Slikta dūša

Vemšana

Bieži

Siekalošanās

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Drudzis

Drebuļi

Izmeklējumi

Bieži

Izmainīts glikozes līmenis asinīs

Aknu funkcionālo testu rezultātu novirzes*

Izmainīts leikocītu skaits

Palielināts fluora līmenis**

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Bieži

Hipotermija

* Saistībā ar sevoflurānu un atsauces zālēm ziņots par atsevišķiem pārejošu aknu funkcionālo testu izmaiņu gadījumiem.

** Sevoflurāna anestēzijas laikā un pēc tās var parādīties pārejoši palielināts neorganiskā fluora līmenis serumā. Neorganiskā fluora koncentrācija maksimumu parasti sasniedz 2 stundas pēc sevoflurāna anestēzijas beigām un pirmsoperācijas līmenī atgriežas 48 stundu laikā. Klīniskajos pētījumos paaugstināta fluora koncentrācija nebija saistīta ar nieru darbības traucējumiem.

Pēcreģistrācijas periods

Pēc sevoflurāna apstiprināšanas par tā lietošanas blakusparādībām ziņots spontāni. Par šīm reakcijām ir ziņotas brīvprātīgi no populācijas ar nezināmu ekspozīciju. Tādēļ nav iespējams aprēķināt patieso blakusparādību biežumu vai novērtēt to cēlonisko saistību ar sevoflurāna lietošanu.

Sevoflurāna blakusparādību kopsavilkums laikā pēc reģistrācijas

Orgānu sistēmas grupa

Blakusparādība

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiska reakcija***

Anafilaktoīda reakcija

Paaugstināta jutība***

Nervu sistēmas traucējumi

Krampji

Distonija

Sirds funkcijas traucējumi

Sirds apstāšanās^#

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bronhu spazmas

Aizdusa***

Sēkšana***

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Aknu mazspēja

Aknu nekroze

Hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nieze

Izsitumi***

Nātrene

Kontaktdermatīts***

Sejas pietūkums***

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļaundabīga hipertermija

Diskomforta sajūta krūtīs***

*** Var būt saistīts ar paaugstinātas jutības reakcijām, īpaši saistībā ar ilgstošu profesionālas dabas saskarsmi ar inhalācijas anestēzijas vielām.

^# Pēcreģistrācijas periodā ir bijuši ļoti reti ziņojumi par sirds apstāšanos sevoflurāna lietošanas apstākļos.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

Pārdozēšana

Pārdozēšanas gadījumā jārīkojas sekojoši: pārtraukt zāļu lietošanu, nodrošināt brīvus elpceļus un uzsākt palīgventilāciju vai kontrolēto ventilāciju ar 100% skābekli, un uzturēt adekvātu kardiovaskulāro funkciju.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: vispārējās anestēzijas līdzeklis, ATĶ kods: N01AB08.

Anestēzijas dziļums mainās ātri, atkarībā no ieelpotā sevoflurāna koncentrācijas.

Ir pierādīts, ka sevoflurāns iedarbojas ātri un nav kairinošs daudzām dzīvnieku sugām, tai skaitā cilvēkam. Tā lietošana saistīta ar vieglu, ātru samaņas zudumu inhalācijas ievadnarkozes laikā un strauju atlabšanu pēc anestēzijas beigām.

Ievadnarkoze tiek panākta ar minimālu uzbudinājumu vai pazīmēm par augšējo elpceļu kairinājumu, nav pierādījumu par izteiktu sekrēciju traheobronhiālajā kokā un centrālās nervu sistēmas stimulāciju. Pediatriskajos pētījumos, kuros tika izmantota maskas ievadnarkoze, klepošanas biežums bija statistiski nozīmīgi zemāks sevoflurānam salīdzinājumā ar halotānu.

Tāpat kā visi citi inhalācijas līdzekļi, sevoflurāns rada no devas atkarīgu elpošanas un kardiovaskulārās funkcijas depresiju. Vienā pētījumā ar brīvprātīgajiem sevoflurāna koncentrācijas pieaugums radīja vidējā arteriālā spiediena pazemināšanos, bet sirds frekvence nemainījās. Sevoflurāns šajā pētījumā neietekmēja plazmas noradrenalīna koncentrāciju.

Gan suņiem, gan cilvēkiem adrenalīna inducētais aritmogēnais slieksnis sevoflurānam bija salīdzināms ar izoflurāna slieksni un augstāks kā halotānam. Pētījumos ar suņiem pierādīts, ka sevoflurāns nesamazina miokarda kolaterāļu perfūziju. Miokarda išēmijas un miokarda infarkta biežums pacientiem, kam ir miokarda išēmijas risks, klīniskajos pētījumos bija salīdzināms sevoflurānam un izoflurānam.

Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka ar sevoflurānu tiek saglabāta reģionālā asins plūsma (piem., aknu, nieru, smadzeņu asinsvados). Gan pētījumos ar dzīvniekiem (suņi, truši), gan klīniskajos pētījumos sevoflurāna un izoflurāna neirohemodinamikas izmaiņas (intrakraniālais spiediens, smadzeņu asins plūsma/asins plūsmas ātrums, smadzeņu skābekļa metabolisma ātrums un smadzeņu perfūzijas spiediens) bija salīdzināmas.

Sevoflurāns neietekmē nieru koncentrēšanas spēju, pat pēc ilgstošas anestēzijas līdz aptuveni 9 stundām.

Klīniskās aprobācijas programmas laikā netika novērotas krampju pazīmes.

Pacientiem ar normālu intrakraniālo spiedienu (IKS) sevoflurāns minimāli to ietekmēja un saglabāja atbildes reakcijas spēju pret CO₂. Pacientiem ar paaugstinātu IKS sevoflurāna drošums nav pētīts. Paaugstināta IKS riska pacientiem sevoflurāns jānozīmē piesardzīgi vienlaikus ar tādām IKS pazeminošām metodēm kā hiperventilācija.

Minimālā alveolārā koncentrācija (MAK) ir tā koncentrācija, pie kuras 50% pārbaudītās populācijas nepakustās atbildes reakcijā uz vienu ādas iegriezuma stimulu. Sevoflurāna MAK ekvivalentus dažādām vecuma grupām skatīt apakšpunktā Devas un lietošanas veids.

Sevoflurāna MAK skābeklī 40 gadīgam pieaugušajam tika noteikta 2,05% līmenī. Tāpat kā ar citiem halogenētajiem līdzekļiem, MAK samazinās, palielinoties vecumam un pievienojot slāpekļa oksidulu.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Sevoflurāns ir efektīvs un tiek labi panests, kad tas tiek lietots kā primārais līdzeklis anestēzijas uzturēšanai pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, Child-Pugh A un B klase. Sevoflurāns nepastiprināja pirms tam esošus aknu darbības traucējumus.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Sevoflurāns tika novērtēts pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuriem kreatinīna sākuma līmenis bija ≥1,5 mg/dl (130 µmol/l). Pamatojoties uz seruma kreatinīna koncentrācijas izmaiņu biežumu un nozīmīgumu, sevoflurāns papildus nepasliktināja nieru darbību.

Pediatriskā populācija

Dažos publicētajos pētījumos ar bērniem ir novērots kognitīvs deficīts pēc atkārtotas vai ilgstošas anestēzijas līdzekļu ietekmes dzīves sākumā. Šiem pētījumiem ir būtiski trūkumi, un nav skaidrs, vai novērotās parādības ir saistītas ar anestēzijas/sedācijas līdzekļa lietošanu, vai arī ar citiem faktoriem, piemēram, ķirurģisku iejaukšanos vai pamatslimību. Turklāt jaunāki publicēti reģistra pētījumi neapstiprina šīs atrades.

Publicētajos pētījumos ar dzīvniekiem par dažiem anestēzijas/sedācijas līdzekļiem ziņots par nevēlamu ietekmi uz smadzeņu attīstību dzīves sākumā (skatīt 5.3 apakšpunktu).

Farmakokinētiskās īpašības

Pateicoties sevoflurāna zemajai šķīdībai asinīs, alveolārās koncentrācijas ievadnarkozes laikā ātri pieaug un, pārtraucot inhalācijas līdzekļa ievadīšanu, ātri pazeminās.

Cilvēka organismā tiek metabolizēts mazāk par 5% no absorbētā sevoflurāna. Ātrā un intensīvā sevoflurāna pulmonālā eliminācija samazina metabolismam pakļautās anestēzijas vielas daudzumu. Sevoflurāns zaudē fluora atomus ar citohroma P450 2E1 palīdzību, kā rezultātā rodas heksafluoroizopropanols (HFIP), atbrīvojas neorganiskais fluors un CO₂ (vai viens oglekļa fragments). HFIP ātri konjugējas ar glikuronskābi un tiek ekskretēts urīnā. Nav identificēti citi sevoflurāna metabolisma ceļi. Šis ir vienīgais gaistošais halogenētais anestēzijas līdzeklis, ko nemetabolizē trifluoretiķskābe.

Sevoflurāna metabolismu var palielināt zināmie CYP2E1 induktori (piem., izoniazīds un alkohols), bet to nepaaugstina barbiturāti.

Sevoflurāna anestēzijas laikā vai pēc tās var būt pārejoša neorganiskā fluora līmeņa paaugstināšanās. Fluorīda jonu koncentrāciju ietekmē anestēzijas ilgums, izmantotā sevoflurāna koncentrācija un anestēzijas gāzu maisījuma sastāvs. Parasti 2 stundas pēc sevoflurāna anestēzijas neorganiskā fluora koncentrācija serumā ir vislielākā, un 48 stundu laikā tā atgriežas pirmsoperācijas līmenī.

Sevoflurāna defluorināciju barbiturāti neinducē.

Preklīniskie dati par drošumu

Pētījumi ar dzīvniekiem ir parādījuši, ka sevoflurāns uztur labu aknu un nieru apasiņošanu.

Publicētos pētījumos ar dzīvniekiem (tostarp primātiem), lietojot devas, kas nodrošina vieglu līdz mērenu anestēziju, pierāda, ka anestēzijas līdzekļu lietošana straujas smadzeņu augšanas vai sinaptoģenēzes periodā izraisa šūnu zudumu attīstošajās smadzenēs, kas var būt saistīts ar ilgstošiem kognitīviem trūkumiem. Šo neklīnisko atradņu klīniskā nozīme nav zināma.

Sevoflurāns samazina cerebrālo metabolo skābekļa patēriņu (CMRO₂), līdzīgi kā tas novērots izoflurānam. Ir novērota CMRO₂ samazināšanās par 50%, sasniedzot 2,0 MAK. Pētījumi ar dzīvniekiem ir parādījuši, ka sevoflurānam nav nozīmīga ietekme uz cerebrālo asinsriti.

Dzīvniekiem sevoflurāns ievērojami samazina elektroencefalogrāfisko (EEG) aktivitāti, salīdzinoši ar līdzvērtīgām izoflurāna devām. Nav pierādījumu, ka sevoflurānam ir epileptiska aktivitāte normokapnijas vai hipokapnijas laikā. Pretēji enflurānam, mēģinājumi provocēt asa potenciāla EEG aktivitāti hipokapnijas laikā ar ritmiskiem dzirdes stimuliem bija negatīvi.

Pētījumos ar žurkām komponents A koncentrācijā 50-114 ppm 3 stundu laikā bija minimāli nefrotoksisks. Toksicitāte raksturojās ar sporādisku atsevišķu šūnu nekrozi proksimālajos kanāliņos. Šīs nieru toksicitātes mehānisms žurkām nav skaidrs, un tā nozīme cilvēkam nav noteikta. Salīdzinoši cilvēkiem komponenta A izraisīta nefrotoksicitāte būtu paredzama pie koncentrācijas līmeņa 150-200 ppm. Ikdienas klīniskajā praksē komponenta A koncentrācija pieaugušajiem ir vidēji 19 ppm (maksimāli 32 ppm), ja kā CO₂ absorbents tiek lietots Soda lime.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

Palīgvielu saraksts

Nav.

Nesaderība

Sevoflurāns ir stabils, kad tas tiek glabāts parastos istabas apgaismojuma apstākļos. Karstuma un stipru skābju ietekmē netiek novērota nozīmīga degradācija. Sevoflurāns nav korodējošs saskarsmē ar nerūsējošo tēraudu, misiņu, alumīniju, ar niķeli pārklātu misiņu, ar hromu pārklātu misiņu vai vara-berilija sakausējumu.

Ķīmiskā degradācija var notikt, inhalācijas anestēzijas līdzeklim saskaroties ar CO₂ absorbentu anestēzijas iekārtā. Kad sevoflurānu lieto, kā norādīts, ar svaigiem absorbentiem, tā degradācija ir minimāla, un degradācijas produkti ir nenosakāmi vai netoksiski. Sevoflurāna degradāciju un tai sekojošo degradācijas produktu veidošanos pastiprina palielināta absorbenta temperatūra, CO₂ absorbenta izžūšana (īpaši, ja tas satur kālija hidroksīdu), palielināta sevoflurāna koncentrācija un samazināta svaigas gāzes plūsma. Sevoflurāns var tikt pakļauts sārmainai degradācijai divos veidos. Pirmajā gadījumā tiek atšķelts fluorūdeņradis un veidojas pentafluoroizopropanil-fluorometilēteris (PIFE vai vairāk pazīstams kā komponents A). Otrs sevoflurāna degradācijas veids ir iespējams tikai izžuvušu CO₂ absorbentu klātbūtnē un tas noved pie sevoflurāna sadalīšanās par heksafluoroizopropanolu (HFIP) un formaldehīdu. HFIP ir neaktīvs, nav genotoksisks, strauji glikuronizējas, neitralizējas, un tā toksicitāte ir pielīdzināma sevoflurānam. Formaldehīds atrodams normālos metabolisma procesos. Saskaroties ar sevišķi izžuvušu absorbentu, formaldehīds var tālāk sadalīties par metanolu un formātu. Augstā temperatūrā formāts var veicināt oglekļa monoksīda veidošanos. Metanols var reaģēt ar komponentu A, veidojot metoksi pievienošanās produktu – komponentu B. Komponents B var tikt pakļauts tālākai HF atšķelšanai, veidojot komponentus C, D un E. Sevišķi izžuvušu absorbentu, īpaši to, kas satur kālija hidroksīdu, klātbūtnē var notikt formaldehīda, metanola, oglekļa monoksīda, komponenta A un, iespējams, dažu tā degradācijas produktu, komponentu B, C un D, veidošanās.

Mijiedarbība ar CO₂ absorbentu nav tikai sevoflurānam piemītoša īpašība. Degradācijas produkti anestēzijas sistēmā rodas skābes protona atbrīvošanās rezultātā stipras bāzes klātbūtnē (KOH un/vai NaOH), no sevoflurāna veidojot alkēnu (komponentu A), līdzīgi kā no halotāna veidojas 2-bromo-2-hloro-1,1-difluoroetilēns (BCDFE).

Lietojot klīniskajā praksē reversās sistēmas, devas korekcija vai maiņa nav nepieciešama.

Lietojot Baralyme, ir iespējams augstāks komponenta A līmenis, nekā lietojot Soda lime.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Nesasaldēt. Uzglabāt cieši noslēgtā pudelē.

Iepakojuma veids un saturs

250 ml dzintara krāsas polietilēna naftalāta (PEN) pudeles ar vai nu uzrullētu un pret neatļautu izmantošanu aizsargātu (ROPP), vai ātras uzpildes vāciņu.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Sevoflurāns jālieto tikai ar speciāli tam kalibrētu iztvaikotāju, izmantojot sevoflurāna iztvaikotājam domātu atslēgas uzpildīšanas sistēmu vai citu sevoflurānam specifisku iztvaikotāja uzpildīšanas sistēmu.

Oglekļa dioksīda absorbentiem nedrīkst ļaut izžūt, kad tiek lietoti inhalācijas anestēzijas līdzekļi. Ir aprakstīta dažu halogenēto anestēzijas vielu spēja producēt CO, mijiedarbojoties ar sausa absorbenta CO₂. Līdz šim nav datu, kas pierādītu, ka šāda reakcija var notikt, lietojot sevoflurānu. Tomēr, lai mazinātu CO veidošanās risku reversajās sistēmās un karboksihemoglobīna līmeņa paaugstināšanās risku, CO₂ absorbentam nedrīkst ļaut izžūt. Ir bijuši reti gadījumi ar intensīvu siltuma izdalīšanos, dūmiem un uguni anestēzijas iekārtā, kad sevoflurāns tika lietots kopā ar izžuvušu CO₂ absorbentu. Ja ir aizdomas, ka CO₂ absorbents varētu izžūt, tas ir jānomaina.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AbbVie SIA

Vaiņodes 1, Rīga,

Latvija, LV 1004

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

00-1001

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/ PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2000. gada 18. oktobris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 22. oktobris. 

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2019

SASKAŅOTS ZVA 25-04-2019

PAGE 11

PAGE 1

00-1001/II/011

v11.0

18-Mar-2019