Sevoflurane Baxter

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

zālēm

Sevoflurane Baxter 100% inhalācijas tvaiki, šķidrums

ZĀĻU NOSAUKUMS

Sevoflurane Baxter 100% inhalācijas tvaiki, šķidrums

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

100% sevoflurāns (sevofluranum)

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Nav.

Šīs zāles satur vienīgi aktīvo vielu, skatīt 6.1. apakšpunktu.

ZĀĻU FORMA

Inhalācijas tvaiki, šķidrums

Dzidrs, bezkrāsains šķidrums

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Ievadnarkozei un vispārējās narkozes uzturēšanai pieaugušajiem un bērniem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Premedikācija jāizvēlas saskaņā ar katra pacienta individuālām vajadzībām un anesteziologa ieskatiem.

Ķirurģiskā anestēzija

Būtu jāzina ar iztvaikotāja palīdzību ievadāmā Sevoflurane Baxter koncentrācija. Tas iespējams, izmantojot iztvaikotāju, kas kalibrēts tieši Sevoflurane Baxter.

Ievadnarkoze

Deva jānosaka individuāli un jātitrē līdz vēlamā efekta sasniegšanai atbilstoši pacienta vecumam un klīniskajam stāvoklim.

Pirms Sevoflurane Baxter inhalācijas var ievadīt īslaicīgas darbības barbiturātu vai citu intravenozu ievadnarkozes līdzekli.

Ievadnarkozi ar Sevoflurane Baxter var nodrošināt, inhalējot 0,5 – 1,0% sevoflurānu skābeklī (O₂) kopā ar slāpekļa oksidulu (N₂O), vai bez tā, koncentrāciju palielinot par 0,5 – 1,0% sevoflurāna līdz maksimāli 8% pieaugušajiem un bērniem, līdz sasniegts nepieciešamais anestēzijas dziļums.

Pieaugušajiem, ieelpojot sevoflurānu koncentrācijā līdz 5%, ķirurģiska anestēzija parasti iestājas mazāk nekā divu minūšu laikā. Bērniem, ieelpojot sevoflurānu koncentrācijā līdz 7%, ķirurģiska anestēzija parasti iestājas mazāk nekā divu minūšu laikā.

Narkozes uzturēšana

Ķirurģisku anestēzijas līmeni var uzturēt, ieelpojot 0,5 – 3% sevoflurāna skābeklī kopā ar N₂O vai bez tā.

Tabula

MAK lielumi pieaugušajiem un bērniem atkarībā no vecuma

Pacienta vecums (gadi)

Sevoflurāns skābeklī

Sevoflurāns

65% N₂O/35%O₂

0 – 1 mēnesis *

3,3%

1 – < 6 mēneši

3,0%

6 mēneši līdz < 3 gadi

2,8%

2,0%@

3 – 12

2,5%

25

2,6%

1,4%

40

2,1%

1,1%

60

1,7%

0,9%

80

1,4%

0,7%

*: Jaundzimušie zīdaiņi ir laikā dzimuši bērni. MAK priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem nav noteikta.

@ 1- <3 gadus veciem pediatriskās populācijas pacientiem tika izmantots 60% N₂O/40%O₂

Pamošanās laiks pēc narkozes

Pamošanās laiks pēc narkozes ar sevoflurānu visumā ir īss. Tāpēc pacientiem var būt nepieciešama agrāka pēcoperācijas atsāpināšana.

Gados vecāki pacienti

Palielinoties vecumam, MAK samazinās. Vidējā sevoflurāna koncentrācija, kas nepieciešama, lai sasniegtu MAK 80 gadus vecam pacientam, ir aptuveni 50% no tās koncentrācijas, kas būs vajadzīga 20 gadus vecam cilvēkam.

Pediatriskā populācija

MAK lielumus pediatriskās populācijas pacientiem atkarībā no vecuma lūdzu skatīt 1. tabulā, lietojot skābeklī ar vai bez vienlaicīgas slāpekļa oksidula izmantošanas.

4.3. Kontrindikācijas

Sevoflurane Baxter nevajadzētu lietot pacientiem ar zināmu vai iespējamu paaugstinātu jutību pret sevoflurānu vai kādu citu halogenētu anestēzijas līdzekli (piemēram, pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, drudzi vai nezināmas izcelsmes leikocitozi pēc anestēzijas ar kādu no šiem anestēzijas līdzekļiem anamnēzē).

Sevoflurane Baxter nevajadzētu izmantot pacientiem, kuriem anamnēzē ir apstiprināts, halogenētu inhalācijas anestēzijas līdzekļu izraisīts hepatīts vai neizskaidroti vidēji smagi vai smagi aknu darbības traucējumi ar dzelti, drudzi un eozinofīliju pēc anestēzijas ar Sevoflurane Baxter.

Sevoflurane Baxter nevajadzētu izmantot pacientiem ar apstiprinātu vai iespējamu ģenētisku jutību pret ļaundabīgo hipertermiju.

Sevoflurane Baxter ir kontrindicēts pacientiem, kuriem kontrindicēta vispārēja anestēzija.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Sevoflurane Baxter drīkst ievadīt tikai personas, kas apmācītas vispārējās narkozes veikšanā. Jānodrošina atbilstošu telpu un ierīču pieejamība pacienta elpceļu caurlaidības nodrošināšanai, mākslīgās plaušu ventilācijas veikšanai, skābekļa padevei un asinsrites atjaunošanai. Visi pacienti, kuriem lietota anestēzija ar Sevoflurane Baxter, nepārtraukti jāuzrauga, kontrolējot elektrokardiogrammu (EKG), mērot asinsspiedienu (AS), skābekļa piesātinājumu un oglekļa dioksīdu (CO₂.) izelpas beigās.

Ir precīzi jāzina ar iztvaikotāja palīdzību ievadāmā Sevoflurane Baxter koncentrācija. Tā kā gaistošie anestēzijas līdzekļi atšķiras pēc savām fizikālajām īpašībām, drīkst izmantot tikai īpaši sevoflurānam kalibrētus iztvaikotājus. Vispārējās anestēzijas līdzekļu ievadīšana jāpielāgo katram individuālam pacientam, ņemot vērā pacienta reakciju. Padziļinot narkozi, pastiprinās hipotensija un elpošanas nomākums.

Uzturot narkozi, sevoflurāna koncentrācijas palielināšanas rezultātā atkarībā no devas pazeminās asinsspiediens. Pārmērīgu asinsspiediena pazemināšanos var saistīt ar anestēzijas dziļumu, un to iespējams koriģēt, samazinot ieelpojamā sevoflurāna koncentrāciju. Tā kā sevoflurāns ir ūdenī nešķīstošs, hemodinamiskās izmaiņas var notikt ātrāk nekā lietojot citus gaistošos anestēzijas līdzekļus. Atmošanās no vispārējās narkozes rūpīgi jāuzrauga, un tikai pēc tam pacientu drīkst aizvest no pēcanestēzijas palātas.

Atmošanās pēc Sevoflurane Baxter anestēzijas parasti notiek ātri, tādēļ pacientiem var būt nepieciešama agrīna pēcoperācijas atsāpināšana.

Kaut arī samaņa pēc sevoflurāna lietošanas lielākoties atgriežas dažu minūšu laikā, tā ietekme uz intelektu divas vai trīs dienas pēc anestēzijas nav izpētīta. Līdzīgi kā ar citiem anestēzijas līdzekļiem, vairākas dienas pēc ievadīšanas var saglabāties nelielas garastāvokļa izmaiņas (skatīt 4.7. apakšpunktu).

Pacienti ar koronāro slimību

Izmantojot jebkuru anestēzijas līdzekli, svarīgi ir nodrošināt hemodinamisko stabilitāti, lai izvairītos no miokarda išēmijas pacientiem ar sirds išēmisko slimību.

Pielietošana pacientiem dzemdību laikā

Piesardzība jāievēro, nodrošinot anestēziju dzemdniecībā, jo Sevoflurane Baxter var atslābināt dzemdi un pastiprināt asiņošanu no dzemdes (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Pielietošana pacientiem neiroķirurģisku operāciju laikā

Pacientiem ar intrakraniālā spiediena (IKS) paaugstināšanās risku Sevoflurane Baxter jāievada piesardzīgi, kombinējot to ar IKS mazināšanas pasākumiem, piemēram, hiperventilāciju.

Krampji

Retos gadījumos ziņots par krampju rašanos saistībā ar Sevoflurane Baxter lietošanu.

Sevoflurāna lietošana tiek saistīta ar krampjiem, ko novēroja bērniem un gados jauniem cilvēkiem, kā arī gados vecākiem cilvēkiem, ar vai bez predisponējošiem riska faktoriem. Pirms sevoflurāna ievadīšanas pacientiem ar krampju risku ir jāveic klīniskais izvērtējums. Bērniem jāierobežo anestēzijas dziļums. EEG var palīdzēt optimizēt sevoflurāna devu un novērst krampju aktivitātes attīstību pacientiem ar predispozīciju uz krampjiem (skatīt 4.4. apakšpunktā – pediatriskā populācija).

Pacienti ar nieru bojājumiem

Kaut arī kontrolētos klīniskos pētījumos iegūtie dati ir ierobežoti, pētījumos ar cilvēkiem un dzīvniekiem ir konstatēts, ka ir iespējami nieru bojājumi, kuru cēlonis varētu būt komponents A. Pētījumos ar dzīvniekiem un cilvēkiem iegūtie dati norāda, ka, ievadot sevoflurānu ilgāk nekā 2 MAK stundas, un ja svaigas gāzes plūsma ir <2 l/min, šie apstākļi var būt saistāmi ar proteinūrijas un glikozūrijas attīstību. Skatīt arī 5.1. apakšpunktu.

Nav noteikts komponenta A iedarbības ilgums, pie kura varētu būt sagaidāma klīniska nefrotoksicitāte. Ir jāņem vērā visi faktori, kas izraisa komponenta A iedarbību uz cilvēkiem, tostarp iedarbības ilgums, svaigas gāzes plūsmas ātrums un sevoflurāna koncentrācija.

Ieelpojamā sevoflurāna koncentrācija un svaigas gāzes plūsmas ātrums jākoriģē tā, lai pēc iespējas mazinātu iedarbību ar komponentu A. Sevoflurāna iedarbība nedrīkst pārsniegt 2 MAK stundas pie plūsmas ātruma 1 līdz <2 l/min. Nav ieteicama svaigas gāzes plūsma, kas ir <1 l/min.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Sevoflurāns jāievada piesardzīgi pacientiem, kuriem ir nieru darbības traucējumi (GFR ≤ 60 ml/min), pēcoperācijas periodā jānovēro nieru darbība.

Pacienti ar aknu slimībām

Pēc tirdzniecības uzsākšanas uzraudzības ietvaros ir zināmi atsevišķi viegli, vidēji smagi vai smagi pēc-operācijas aknu disfunkcijas vai hepatīta gadījumi (ar vai bez dzeltes). Pacientiem ar jau esošām aknu problēmām vai tiem, kuri lieto zāles, kas var izraisīt aknu darbības traucējumus, jāveic klīniskais izvērtējums. Pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijis aknu bojājums, dzelte, nezināmas izcelsmes drudzis vai eozinofilija pēc citu inhalējamu anestēzijas līdzekļu ievadīšanas, būtu ieteicams nelietot SEVOFLURANE Baxter, ja vien ir iespējams izmantot citus intravenozi vai lokāli ievadāmus anestēzijas līdzekļus (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pacienti ar mitohondrāliem traucējumiem.

Jāievēro piesardzība, ievadot vispārējās anestēzijas līdzekļus, tostarp, sevoflurānu, pacientiem ar mitohondrāliem traucējumiem.

Pacientu stāvoklis, kam jāpievērš īpaša uzmanība

Īpaša uzmanība jāpievērš, izvēloties devu hipovolēmiskiem, hipotensīviem, novājinātiem, vai kā citādi hemodinamiski ietekmētiem pacientiem, piemēram, paralēli lietotu zāļu iespaidā.

Pacientiem, kuriem relatīvi nelielā laika intervālā nepieciešams atkārtoti izmantot hidrogenētus anestēzijas līdzekļus, tostarp sevoflurānu, iespējams palielināts aknu bojājuma risks.

Ir saņemti atsevišķi ziņojumi par pagarinātu QT intervālu, kas ļoti retos gadījumos tiek saistīts ar torsade de pointes (izņēmuma gadījumos – letāls iznākums). Ievadot sevoflurānu īpaši jutīgiem pacientiem, jāievēro piesardzība.

Ļaundabīgā hipertermija

Jutīgiem cilvēkiem stiprs ieelpojamais anestēzijas līdzeklis var izraisīt skeleta muskuļu hipermetabolisku stāvokli, kas palielina nepieciešamību pēc skābekļa un izraisa klīnisku sindromu, ko dēvē par ļaundabīgu hipertermiju. Lietojot Sevoflurane Baxter, retos gadījumos ziņots par ļaundabīgu hipertermiju (skatīt arī 4.8. apakšpunktu). Par klīnisko sindromu vēstī hiperkapnija, kas var izpausties kā muskuļu stīvums, tahikardija, paātrināta elpošana, cianoze, aritmijas un/vai nestabils asinsspiediens. Vairākas šīs nespecifiskās pazīmes var izpausties arī vieglas anestēzijas, akūtas hipoksijas, hiperkapnijas un hipovolēmijas laikā. Ir ziņots par ļaundabīgās hipertermijas izraisītu letālu iznākumu pēc sevoflurāna lietošanas. Ārstēšana ietver izraisošā līdzekļa (piemēram, Sevoflurane Baxter) lietošanas pārtraukšanu, intravenozu dantrolēna nātrija ievadi un papildu terapijas izmantošanu. Nieru mazspēja var attīstīties vēlāk, un, ja iespējams, jākontrolē un jāuztur urīna veidošanās. Inhalējamo anestēzijas līdzekļu lietošana pediatriskās populācijas pacientiem retos gadījumos tiek saistīta ar kālija līmeņa palielināšanos serumā, kā rezultātā pēcoperācijas periodā ir sākusies sirds aritmija un iestājusies nāve.

Pacienti ar latentu vai diagnosticētu neiromuskulāru slimību, īpaši ar Dišēna muskuļu distrofiju (DMD), ir īpaši jutīgi. Lielākoties, bet ne visos gadījumos, tas tiek saistīts ar vienlaicīgu sukcinilholīna lietošanu. Šiem pacientiem novēroja arī ievērojamu seruma kreatinīna kināzes līmeņa paaugstināšanos, kā arī atsevišķos gadījumos, izmaiņas urīnā ar sekojošu mioglobinūriju. Neskatoties uz izpausmju līdzību ar ļaundabīgo hipertermiju, nevienam no šiem pacientiem nenovēroja muskuļu stīvuma vai hipermetaboliska stāvokļa pazīmes vai simptomus. Ir ieteicama agrīna un intensīva hiperkalēmijas un noturīgās aritmijas ārstēšana, kā arī sekojoša latentās neiromuskulārās slimības izvērtēšana.

Izžuvušo CO₂ absorbentu nomaiņa

Eksotermiskā reakcija starp sevoflurānu un CO₂ absorbējošiem kaļķiem pastiprinās, kad CO₂ absorbējošie kaļķi ir izžuvuši, piemēram, pēc ilgākas sausās gāzes iedarbības uz pudeli ar CO₂ absorbējošiem kaļķiem. Retos gadījumos ziņots par pārmērīgu siltuma, dūmu izdalīšanos no anestēzijas tvaiku veidošanas ierīces un/vai spontānu tās aizdegšanos, lietojot Sevoflurane Baxter kopā ar izžuvušiem absorbējošiem kaļķiem, īpaši tiem, kuru sastāvā ir kālija hidroksīds. Negaidīta ieelpotās sevoflurāna koncentrācijas palielināšanās aizkavēšanās vai negaidīta ieelpotās sevoflurāna koncentrācijas samazināšanās, salīdzinot ar iztvaikošanas ierīces iestatījumiem, var liecināt par CO₂ absorbējošo kaļķu pudeles pārkaršanu.

Ja CO₂ absorbents izkalst, piemēram, pēc tam, kad caur CO₂ absorbenta tvertnēm ilgstoši ir plūdusi sausa gāze, var sākties eksotermiska reakcija, tam sekojoša sevoflurāna sabrukšana un sabrukšanas galaproduktu veidošanās. Izmantojot eksperimentālu anestēzijas iekārtu, kurā ilgstoši (≥ 2 stundas) lietoja izžuvušus CO₂ absorbentus un maksimālu sevoflurāna koncentrāciju (8%), elpošanas cilpā tika novēroti sevoflurāna sabrukšanas produkti (metanols, formaldehīds, oglekļa monoksīds un komponenti A, B, C un D). Anestēzijas elpošanas cilpā novērotās formaldehīdu koncentrācijas (izmantojot nātrija hidroksīdu saturošus absorbentus) bija atbilstošas tām, kuras var izraisīt nelielu elpceļu kairinājumu. Šajā ekstrēmajā eksperimenta modelī novēroto sabrukšanas produktu klīniskā nozīme nav zināma.

Ja ārstējošam ārstam ir aizdomas, ka CO₂ absorbējošie kaļķi ir izžuvuši, tie jānomaina pirms Sevoflurane Baxter lietošanas. Lielākās daļas CO₂ absorbējošo kaļķu indikatoru krāsa izžūšanas gadījumā obligāti nemainās. Tādēļ izteiktu krāsas pārmaiņas neesamību nedrīkst uzskatīt par drošu pietiekama mitruma pazīmi. CO₂ absorbējošie kaļķi regulāri jānomaina, neraugoties uz krāsu indikatora stāvokli (skatīt 6.6 apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Sevoflurāna lietošana tiek saistīta ar krampjiem. Tie bieži novēroti bērniem un gados jauniem cilvēkiem, sākot ar 2 mēnešu vecumu, kuriem lielākoties nebija predisponējošu riska faktoru. Pirms sevoflurāna ievadīšanas pacientiem ar krampju risku, ir jāveic klīniskais izvērtējums (skatīt 4.4 apakšpunktā – krampji).

Ātra atmošanās var bērniem bieži izraisīt uzbudinājumu un kavēt sadarbošanās spējas (apmēram 25% anestezēto bērnu).

Ir saņemti arī atsevišķi ziņojumi par ventrikulāro aritmiju pediatriskās populācijas pacientiem ar Pompa slimību.

Distoniskas kustības, kas izzūd bez ārstēšanas, ir novērotas bērniem, kuri saņēmuši Sevoflurane Baxter ievadnarkozi. Saistība ar Sevoflurane Baxter nav skaidra.

Dauna sindroms

Bērniem ar Dauna sindromu sevoflurāna ievadīšanas laikā un pēc tās ir ziņots par ievērojami biežāk sastopamu un smagākas formas bradikardiju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pierādīts, ka Sevoflurane Baxter ir drošs un efektīvs medikaments, ja tiek lietots vienlaikus ar vairākiem medikamentiem, ko bieži izmanto ķirurģisku operāciju laikā, kā, piemēram, centrālās nervu sistēmas līdzekļi, autonomi medikamenti, muskuļu relaksanti, pretinfekcijas līdzekļi, tostarp aminoglikozīdi, hormoni un to sintētiskie aizvietotāji, asins preparāti un sirds-asinsvadu zāles, tostarp epinefrīns.

Slāpekļa oksiduls

Tāpat kā lietojot citus halogenētos gaistošos anestēzijas līdzekļus, arī sevoflurāna MAK samazinās, ja tas tiek ievadīts kombinācijā ar slāpekļa oksidulu. MAK ekvivalents tiek samazināts par aptuveni 50% pieaugušajiem un par aptuveni 25% pediatriskās populācijas pacientiem (skatīt 4.2. apakšpunktā – Narkozes uzturēšana).

Neiromuskulāro darbību bloķējošie līdzekļi

Tāpat kā citi inhalējamie anestēzijas līdzekļi, sevoflurāns ietekmē nedepolarizējošo mioreaksantu izraisītā neiromuskulārā bloka intensitāti un ilgumu. Ja to izmanto papildus alfentanil-N₂O anestēzijai, sevoflurāns pastiprina pankuronija, vekuronija vai atrakūrija izraisīto neiromuskulāro blokādi. Šo miorelaksantu devas, ievadot vienlaikus ar sevoflurānu, ir tādas pašas, kādas nepieciešams, ievadot kopā ar izoflurānu. Sevoflurāna ietekme uz sukcinilholīnu un uz depolarizējošās neiromuskulārās blokādes ilgumu nav pētīta.

Neiromuskulāro blokatoru devas samazināšana anestēzijas līdzekļu ievadīšanas laikā var aizkavēt tāda stāvokļa iestāšanos, kad iespējama endotraheāla intubācija vai neadekvāta muskuļu relaksācija, jo neiromuskulāro blokatoru potencēšanās tiek novērota dažas minūtes pēc sevoflurāna ievadīšanas uzsākšanas.

No visiem nedepolarizējošajiem līdzekļiem ir pētīta pankuronija, vekuronija un atrakūrija mijiedarbība. Nepastāvot specifiskām vadlīnijām:1) endotraheālas intubācijas gadījumā nesamazināt nedepolarizējošo miorelaksantu devas; un 2) anestēzijas uzturēšanas laikā visticamāk, būs jāsamazina nedepolarizējošo miorelaksantu devas, salīdzinot ar devām, kādas nepieciešamas N₂O/opioīdu anestēzijas laikā. Miorelaksantu papildu devu ievadīšana jāizvērtē pēc atbildes reakcijas uz nervu stimulāciju.

Benzodiazepīni un opioīdi

Paredzams, ka benzodiazepīni un opiāti mazinās Sevoflurane Baxter MAK tāpat kā citi inhalējamie anestēzijas līdzekļi. Sevoflurāna ievadīšana ir savienojama ar benzodiazepīniem un opioīdiem, ko bieži lieto ķirurģisku operāciju laikā.

Opioīdi, tostarp fentanils, alfentanils un sufentails, kombinācijā ar sevoflurānu, var izraisīt vienlaicīgu sirds ritma un elpošanas palēnināšanos, un asinsspiediena pazemināšanos.

Bēta blokatori

Sevoflurane Baxter var pastiprināt bēta blokatoru negatīvo jonotropo, hronotropo un dromotropo iedarbību, bloķējot kardiovaskulāros kompensācijas mehānismus.

Epinefrīns/adrenalīns

Sevoflurāns ir līdzīgs izoflurānam – sensibilizējot miokardu pret eksogēni lietotā adrenalīna aritmogēno iedarbību; ir noteikts, ka adrenalīna sliekšņa deva, kas izraisa dažādas ventrikulāras aritmijas, ir 5 mikrogrami uz kg.

CYP2E1 induktori

Zāles un savienojumi, kas palielina citohroma P450 izoenzīma CYP2E1 aktivitāti, piemēram, izoniazīds un alkohols, var pastiprināt sevoflurāna metabolismu un izraisīt nozīmīgu fluorīda koncentrācijas palielināšanos plazmā. Vienlaicīga sevoflurāna un izoniazīda lietošana var stimulēt izoniazīda hepatotoksisko iedarbību.

Netiešie simpatomimētiskie līdzekļi

Lietojot vienlaikus Sevoflurane Baxter un netiešos simpatomimētiskos līdzekļus (amfetamīnus, efedrīnu), pastāv akūtas hipertensīvas epizodes risks.

Verapamils

Ievadot vienlaikus verapamilu un Sevoflurane Baxter, novēroja atrioventrikulārās vadīšanas traucējumus.

Asinszāle

Smaga hipotensija un aizkavēta atmošanās pēc anestēzijas ar halogenētiem inhalējamiem līdzekļiem tika novērota pacientiem, kas ilgstoši ārstējušies ar asinszāles preparātiem.

Barbiturāti

Sevoflurāna ievadīšana ir savietojama ar barbiturātiem, propofolu, un citām intravenozai anestēzijai bieži lietotām zālēm. Vienlaicīgi lietojot citu intravenozo anestēziju, var būt nepieciešamas zemākas Sevoflurane Baxter koncentrācijas.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pieejami dati, vai tie ir ierobežotā daudzumā par sevoflurāna lietošanu sievietēm grūtniecības laikā. Pētījumos ar dzīvniekiem iegūtie dati liecina par reproduktīvu toksicitāti (skatīt 5.3 apakšpunktu), tāpēc grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto kontracepcijas līdzekļus, sevoflurānu vajadzētu izmantot tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams.

Dzemdības

Klīniskos pētījumos ķeizargrieziena laikā, izmantojot sevoflurānu anestēzijai, tika novērots tā drošums gan mātei, gan bērnam. Sevoflurāna drošums vaginālu dzemdību laikā nav novērots.

Piesardzība jāievēro, nodrošinot anestēziju dzemdniecībā, jo Sevoflurane Baxter var atslābināt dzemdi un pastiprināt asiņošanu no dzemdes.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai sevoflurāns izdalās mātes pienā cilvēkam. Jāievēro piesardzība, lietojot Sevoflurane Baxter sievietei, kura baro bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem iegūtie dati liecina par reproduktīvu toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nav pieejami dati par ietekmi uz cilvēku ferilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientus vajadzētu brīdināt, ka zināmu laiku pēc vispārējas anestēzijas var būt traucēta spēja darīt darbu, kam nepieciešama uzmanības koncentrācija, piemēram, auto vadīšana vai darbs ar bīstamu tehniku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pēc anestēzijas ar Sevoflurane Baxter pacienti nedrīkst vadīt transportlīdzekļus anesteziologa norādīto laiku.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Tāpat kā visi iedarbīgi inhalējamie anestēzijas līdzekļi, Sevoflurane Baxter var izraisīt no devas atkarīgu sirdsdarbības un elpošanas nomākumu. Lielākā daļa blakusparādību ir vieglas vai vidēji smagas un īslaicīgas. Pēcoperācijas periodā ziņots par sliktu dūšu un vemšanu – tie ir simptomi, kas bieži sastopami pēc operācijām un vispārējas narkozes, – ko var būt izraisījis inhalācijas anestēzijas līdzeklis, citas zāles, kas lietotas operācijas laikā vai pēc tās, vai pacienta reakcija uz operāciju.

Visbiežāk ziņots par sekojošām blakusparādībām:

pieaugušajiem: hipotensija, slikta dūša un vemšana;

gados vecākiem pacientiem: bradikardija, hipotensija un slikta dūša; un

pediatriskās populācijas pacientiem: uzbudinājums, klepus, vemšana un slikta dūša

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Visas blakusparādības, kas, iespējams, saistītas ar Sevoflurane Baxter un novērotas klīnisko pētījumu laikā un pēc tirdzniecības uzsākšanas, ir apkopotas tālāk redzamajā tabulā, un grupētas pēc MedDRA Orgānu sistēmu klases, ieteicamā termina un biežuma. Blakusparādības sakārtotas pēc to sastopamības biežuma: ļoti bieži ( > 1/10), bieži (≥ 1/100 un <1/10), retāk (≥1/1000 un <1/100), reti (≥ 1/10000 un 1/1000), ļoti reti (<1/10000), tostarp atsevišķi ziņojumi. Par blakusparādībām, kas novērotas pēc tirdzniecības uzsākšanas, brīvprātīgi ziņojuši cilvēki, un šo epizožu biežums nav zināms.. Tādējādi nav iespējams noteikt ziņoto nevēlamo blakusparādību patiesumu, un to biežums, atbilst kategorijai „nav zināms”. Sevoflurāna blakusparādību veids, smaguma pakāpe un biežums pacientiem, kas piedalījās klīniskajos pētījumos, bija salīdzināmi ar blakusparādībām, ko novēroja pacientiem, kuri lietoja references zāles.

Blakusparādību dati, kas iegūti klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā

Visbiežāk sastopamo nevēlamo blakusparādību kopsavilkums, kas iegūti sevoflurāna klīniskajos pētījumos un pēc tirdzniecības uzsākšanas

Orgānu sistēmu klase

Biežums

Blakusparādības

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināms

Anafilaktiska reakcija¹

Anafilaktoīda reakcija

Paaugstināta jutība¹

Psihiskie traucējumi

Ļoti bieži

Retāk

Uzbudinājums

Apjukums

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Nav zināms

Miegainība

Reibonis

Galvassāpes

Konvulsijas ^{2 3}

Distonija

Paaugstināts intrakraniālais spiediens

Sirds funkcijas traucējumi

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināms

Bradikardija

Tahikardija

Pilnīga atrioventrikulāra blokāde

Sirds aritmija (tostarp ventrikulāra aritmija)

Atriju fibrilācija, ekstrasistoles (ventrikulāras, supraventrikulāras, saistītas ar bigeminiju)

Sirds apstāšanās ⁴

Ventrikulāra fibrilācija

Torsades de pointes

Ventrikulāra tahikardija

Elektrokardiogrammā QT intervāls palielināts

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Bieži

Hipotensija

Hipertensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināms

Klepus

Elpošanas traucējumi

Elpošanas nomākums

Laringospazmas

Elpceļu nosprostošanās

Apnoja

Astma

Hipoksija

Bronhu spazmas

Aizdusa ¹

Sēkšana ¹

Elpošanas aizture

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Bieži

Nav zināms

Slikta dūša

Vemšana

Pastiprināta siekalošanās

Pankreatīts

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Nav zināms

Hiperkalēmija

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināms

Muskuļu stīvums

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināms

Hepatīts ¹²

Aknu mazspēja ¹²

Aknu nekroze ¹²

Dzelte

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināms

Tubulointersticiāls nefrīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nav zināms

Kontakta dermatīts ¹

Nieze

Izsitumi ¹

Sejas pietūkums ¹

Nātrene

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Nav zināms

Drebuļi

Drudzis

Diskomforta sajūta krūtīs ¹

Ļaundabīgā hipertermija ^{1 2}

Tūska

Izmeklējumi

Bieži

Retāk

Izmainīts glikozes līmenis asinīs

Izmainīti aknu funkciju testa rādītāji⁵

Izmainīts leikocītu skaits

Paaugstināts fluorīdu līmenis asinīs ¹

Palielināts kreatinīna līmenis asinīs

Traumas,saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Bieži

Hipotermija

¹ skatīt 4.8. apakšpunktā - Atsevišķu blakusparādību apraksts

² Skatīt 4.4. apakšpunktu.

³ skatīt 4.8. apakšpunktā - Pediatriskā populācija

⁴ Ļoti reti ir saņemti ziņojumi par sirdsdarbības apstāšanos, lietojot sevoflurānu

⁵ Lietojot sevoflurānu un references līdzekļus, ir atsevišķi ziņojumi par pārejošām aknu funkciju testu rezultātu izmaiņām.

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Pēc sevoflurāna anestēzijas un tās laikā iespējama pārejoša neorganiskā fluora līmeņa paaugstināšanās serumā. Neorganiskā fluora koncentrācija maksimumu parasti sasniedz divas stundas pēc anestēzijas beigām un pirms operācijas līmenī atgriežas 48 stundu laikā. Klīnisko pētījumu laikā paaugstinātais fluora līmenis netika saistīts ar nieru darbības traucējumiem.

Ir pieejami daži ziņojumi par pēcoperācijas hepatītu. Papildus tam pēc tirdzniecības uzsākšanas ir saņemti reti ziņojumi par aknu darbības traucējumiem un aknu nekrozi saistībā ar iedarbīgiem gaistošiem anestēzijas līdzekļiem, tostarp – sevoflurānu. Tomēr saistība starp faktisko epizodi un sevoflurānu nav pilnīgi droši nosakāma (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Saistībā ar ilglaicīgu inhalējamo anestēzijas līdzekļu, tostarp, sevoflurāna, iedarbību, retos gadījumos ziņots par paaugstinātas jutības reakcijām, tostarp kontakta dermatītu, izsitumiem, aizdusu, sēkšanu, diskomforta sajūtu krūtīs, sejas pietūkumu, nātreni, niezi, bronhu spazmām, anafilaktiskām vai anafilaktoīdām reakcijām.

Jutīgiem cilvēkiem iedarbīgi inhalējamie anestēzijas līdzekļi var saasināt skeleta-muskuļu hipermetabolisku stāvokli, kas var izraisīt lielu skābekļa patēriņu un klīnisko sindromu, kas pazīstams kā ļaundabīgā hipertermija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Sevoflurāna lietošana tiek saistīta ar krampjiem. Tie vairākkārt novēroti bērniem un gados jauniem pacientiem, sākot no 2 mēnešu vecuma, kuriem lielākoties nebija predisponējošu riska faktoru. Vairākos ziņojumos norādīts, ka vienlaikus nav lietotas citas zāles, un vismaz viens gadījums apstiprināts elektronecefalogrāfiski (EEG). Lai gan daudzos gadījumos bija vienreizēji krampji, kas izzuda spontāni vai pēc ārstēšanas, ir ziņojumi arī par atkārtotu krampju gadījumiem. Krampji bija novēroti ievadnarkozes laikā ar Sevoflurane Baxter vai neilgi pēc tās, atmošanās laikā un pēcoperācijas atlabšanas periodā pat dienu pēc anestēzijas. Lietojot sevoflurānu pacientiem, kuri varētu būt riska grupā, jāveic klīniskais izvērtējums (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām.

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas simptomi ir elpošanas nomākums un asinsrites mazspēja.

Acīmredzamas pārdozēšanas gadījumā jārīkojas sekojoši: Sevoflurane Baxter ievadīšana jāpārtrauc, un jāveic uzturoši pasākumi: jāsaglabā pacienta elpceļu caurlaidība, un jāsāk mākslīgā vai kontrolētā ventilācija ar tīru skābekli, vienlaikus veicot pasākumus stabilas kardiovaskulārās funkcijas saglabāšanai.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: anestēzijas līdzekļi, vispārējā narkoze; halogenēti ogļhidrāti.

ATĶ kods: N 01 AB 08

Sevoflurane Baxter ir halogenēts metilizopropilētera inhalācijas anestēzijas līdzeklis, kas nodrošina ātru ievadnarkozi un atmošanās fāzi. MAK (minimālā alveolārā koncentrācija) ir specifiska vecumam (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Sevoflurane Baxter izraisa samaņas zudumu, atgriezenisku sāpju sajūtas un motorās aktivitātes nomākumu, autonomo refleksu mazināšanos, elpošanas un kardiovaskulāru nomākumu. Šī ietekme ir atkarīga no devas.

Sevoflurane Baxter ir mazs asins/gāzu sadalīšanās koeficients (0,65), kas nodrošina ātru atmošanos pēc narkozes.

Kardiovaskulārā ietekme: Sevoflurane Baxter var izraisīt no koncentrācijas atkarīgu asinsspiediena pazemināšanos. Sevoflurāns izraisa miokarda sensibilizāciju pret eksogēni ievadīta epinefrīna aritmogēno iedarbību. Šī sensibilizācija ir līdzīga tai, kādu izraisa izoflurāns.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Sevoflurāns vāji šķīst asinīs un audos, tādējādi ātri tiek sasniegta pietiekama alveolārā koncentrācija, lai nodrošinātu anestēziju un tai sekojošu strauju elimināciju līdz anestēzijas izzušanai.

Cilvēkiem <5% uzsūktā sevoflurāna metabolizējas aknās par heksafluorizopropanolu (HFIP), atbrīvojoties neorganiskam fluorīdam un oglekļa dioksīdam (vai vienam oglekļa fragmentam). Pēc izveidošanās HFIP strauji konjugējas ar glikuronskābi un izdalās ar urīnu.

Straujā un intensīvā sevoflurāna izdalīšanās caur plaušām mazina metabolismam pieejamo daudzumu. Barbiturāti neierosina sevoflurāna metabolismu.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskie dati par vienreizējas un atkārtotu sevoflurāna devu toksicitāti neliecināja par specifisku toksisku ietekmi uz orgāniem.

Reproduktīvie pētījumi: fertilitātes pētījumi, kas veikti žurkām, liecināja par implantācijas un grūtniecības biežuma samazināšanos pēc atkārtotas anestēzijas līdzekļa devu lietošanas. Attīstības toksicitātes pētījumi, kas veikti ar žurkām un trušiem, neliecināja par teratogēnu ietekmi. Subanestētiskās koncentrācijās perinatālās fāzes laikā žurkām konstatēta grūsnības paildzināšanās.

Pētījumi ar žurku tēviņiem uzrāda samazinātu spermas kustīgumu un koncentrāciju, kā arī palielinātu sēklinieku deģererāciju pēc sevoflurāna hroniskas iedarbības (1 MAK inhalācija 7 vai 14 dienas), salīdzinot ar kontroles grupu.

Publicētie pētījumi ar dzīvniekiem (ieskaitot primātus), kuros izmantotas devas, kas rada vieglu līdz vidēju anestēziju, liecina, ka anestēzijas līdzekļu izmantošana straujas smadzeņu augšanas jeb sinaptoģenēzes laikā rada šūnu zudumu smadzeņu daļās, kas attīstās; tas var korelēt ar kognitīvo deficītu ilgtermiņā. Šo neklīnisko atradņu klīniskā nozīme nav zināma.

Plaši in vitro un in vivo mutagenitātes pētījumi ar Sevoflurane Baxter uzrādīja negatīvus rezultātus. Kancerogenitātes pētījumi netika veikti.

Ietekme uz asinsrites funkciju un skābekļa patēriņu: suņiem veikto pētījumu rezultāti liecina, ka sevoflurāns neizraisa koronārās apzagšanas sindromu un esošas miokarda išēmijas paasinājumu. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka, lietojot Sevoflurane Baxter, aknās un nierēs saglabājas laba asinsrite.

Sevoflurāns samazina skābekļa cerebrālā metabolisma ātrumu (CMRO₂) līdzīgā veidā kā izoflurāns. CMRO₂ samazināšanos par aptuveni 50% novēro koncentrācijā, kas sasniedz 2,0 MAK. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka Sevoflurane Baxter būtiski neietekmē cerebrālo asins plūsmu.

Sevoflurane Baxter ietekme uz centrālo nervu sistēmu: dzīvniekiem sevoflurāns izteikti nomāc elektroencefalogrāfisko (EEG) aktivitāti līdzīgi kā līdzvērtīgas izoflurāna devas. Nav pierādījumu, ka sevoflurāna saistībai ar epileptisku aktivitāti normokapnijas vai hipokapnijas apstākļos. Atšķirībā no enflurāna mēģinājumi izraisīt krampjiem līdzīgu EEG aktivitāti hipokapnijas laikā ar ritmiskiem dzirdes stimuliem bija negatīvi.

Komponents A: komponents A ir sevoflurāna sadalīšanās produkts, kas veidojas CO₂ absorbentos. Parasti tā koncentrācija palielinās līdz ar absorbenta temperatūras, sevoflurāna koncentrācijas palielināšanos un svaigas gāzes plūsmas ātruma samazināšanos.

Žurkām veiktie pētījumi liecina par atgriezenisku toksisku ietekmi uz nierēm, kas ir atkarīga no devas un iedarbības ilguma (atsevišķu proksimālo kanāliņu šūnu nekroze). Žurkām pierādījumus par nefrotoksicitāti var konstatēt pie 25 – 50 ppm pēc 6 un 12 stundas ilgas iedarbības. Nozīme cilvēkiem nav zināma.

Klīniskos pētījumos augstākā komponenta A koncentrācija (izmantojot sodas kaļķus kā CO₂ absorbentu sistēmā) bija 15 ppm bērniem un 32 ppm pieaugušajiem. Sistēmās, kurās kā CO₂ absorbentus izmanto bārija kaļķus, konstatēja koncentrāciju līdz 61 ppm. Lai gan pieredze ar mazas plūsmas anestēziju ir ierobežota, līdz šim nav saņemti pierādījumi par komponenta A izraisītiem nieru darbības traucējumiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nav.

6.2. Nesaderība

Klīniskos apstākļos, tieši saskaroties ar CO₂ absorbentiem (sodas kaļķiem un bārija hidroksīda kaļķiem) sevoflurāns var sadalīties, veidojot nedaudz komponentu A (pentafluorizopropenilfluormetilēteris (PIFE)) un ļoti nedaudz komponentu B (pentfluormetoksiizopropilfluormetilēteris (PMFE)). Mijiedarbība ar CO₂ absorbentiem nav raksturīga vienīgi sevoflurānam. Sadalīšanās produktu veidošanos anestēzijas sistēmā izraisa skābā protona ekstrakcija spēcīga sārma (kālija hidroksīds (KOH) un/vai nātrija hidroksīda (NaOH)) klātbūtnē, sevoflurānam pārvēršoties par alkēnu (komponente A). Lietojot atkārtotas ieelpas sistēmas, nav nepieciešama devas koriģēšana vai klīniskās prakses izmaiņas.

Izmantojot bārija hidroksīda kaļķus, veidojas augstāks komponenta A līmenis nekā izmantojot nātrija (sodas) kaļķus.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

250 ml alumīnija pudeles, kas no iekšpuses izklātas ar epoksifenolrezīnu aizsarglaku. Pudeles ir aizvērtas ar:

- plastmasas skrūvējamiem vāciņiem ar politetrafluoretilēna (PTFE) pārklājuma iekšējo slāni vai

- iestrādātu uzspiežamu vārsta aizslēgu ar nerūsējošā tērauda, neilona, etilēn-propilēn kopolimēra (EPDM) un polietilēna produkta saskares komponentiem.

Iepakojumā ir 1 vai 6 pudeles.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Sevoflurane Baxter jāievada ar iztvaikošanas ierīci, kas specifiski kalibrēta šīm zālēm. Iepildīšanu veic tieši no pudeles ar iestrādātu vārstu vai, pudeles bez iestrādāta vārsta gadījumā, lietojot atbilstošu adapteri, kas īpaši izstrādāts, lai būtu piemērots sevoflurāna iztvaikošanas ierīcei. Ievadīšanai drīkst izmantot vienīgi tādas iztvaikošanas ierīces, kuru saderība ar šīm zālēm ir apstiprināta. Ir konstatēts, ka sevoflurāns sadalās spēcīgu Levī (Lewis) skābju klātbūtnē, kas var veidoties uz metāla vai stikla virsmām ekstremālos apstākļos, tādēļ nevajadzētu lietot iztvaikošanas ierīces, kas satur vai veido šādas spēcīgas Levī skābes normālos lietošanas apstākļos.

Lietojot inhalācijas anestēzijas līdzekļus, nedrīkst ļaut izžūt oglekļa dioksīda absorbentiem. Ja ir aizdomas, ka CO₂ absorbents ir izžuvis, tas jānomaina.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Baxter SA

Boulevard Rene Branquart 80,

B-7860 Lessines,

Beļģija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS

10-0196

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2010. gada 30. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2014. gada 24.oktobris

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

06/2019

SASKAŅOTS ZVA 13-06-2019