Ritalin

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Ritalin 10 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena tablete satur 10 mg metilfenidāta hidrohlorīda (methylphenidati hydrochloridum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: laktoze, kviešu ciete.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Balta, apaļa, plakana tablete ar slīpi nošķeltām malām, dalījuma līniju vienā pusē un marķējumu „A/B” vienā pusē un „CG” otrā pusē. Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Uzmanības deficīta/hiperaktivitātes sindroms (UDHS)

Metilfenidāts ir indicēts kā uzmanības deficīta/hiperaktivitātes sindroma (UDHS) visaptverošas ārstēšanas programmas daļa bērniem no 6 gadu vecuma un vecākiem, kad tikai korektīvie pasākumi izrādās nepietiekami. Ārstēšana jāveic ārsta, kurš specializējies bērnu uzvedības traucējumu ārstēšanā, uzraudzībā. Diagnozi ieteicams uzstādīt saskaņā ar DSM (Diagnostic and statistical manual of mental disorders) kritērijiem vai Starptautiskā slimību klasifikatora (International classification of diseases; ICD) vadlīnijām un diagnoze jāpamato ar pilnīgu anamnēzes un pacienta stāvokļa novērtējumu. Diagnozi nevar uzstādīt, pamatojoties tikai uz viena vai vairāku simptomu klātbūtni.

Nav zināma specifiska šī sindroma etioloģija, un tādēļ nav viena vienīga diagnostiska testa. Atbilstošas diagnozes noteikšanai nepieciešama medicīniska un specializēta psiholoģiska, izglītības un sociālo resursu izmantošana.

Visaptverošas ārstēšanas programmas daļa parasti ietver psiholoģiskus, izglītojošus un sociālus pasākumus, kā arī farmakoterapiju, un tās mērķis ir stāvokļa stabilizēšana bērniem ar uzvedības sindromu, kam raksturīgie simptomi var ietvert hroniskus īslaicīgus uzmanības traucējumus anamnēzē, izklaidību, emocionālu labilitāti, impulsivitāti, mēreni izteiktu līdz smagu hiperaktivitāti, nelielas neiroloģiskas pazīmes un novirzes EEG. Mācību process var būt vai nebūt traucēts.

Ārstēšana ar metilfenidātu nav indicēta visiem bērniem ar UDHS un lēmumu par zāļu lietošanu jāpamato, veicot ļoti rūpīgu bērna simptomu smaguma un hroniskuma novērtējumu saistībā ar bērna vecumu.

Būtiski svarīgs ir atbilstošs izglītības process, un par vispārēju nepieciešamību jāuzskata psihosociāla iejaukšanās. Kad terapeitiskie pasākumi ir nepietiekami, ārsta lēmumam parakstīt stimulatoru jābūt pamatotam ar bērna simptomu smaguma rūpīgu novērtējumu. Metilfenidātu vienmēr jālieto atbilstoši tā reģistrētai indikācijai un atbilstoši parakstīšanas/diagnostiskajām vadlīnijām.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ārstēšanu jāsāk ārsta, kurš specializējies bērnu un/vai pusaudžu uzvedības traucējumu ārstēšanā, uzraudzībā.

Pirmsārstēšanas pārbaude

Pirms zāļu parakstīšanas jāveic sākotnējs pacienta sirds-asinsvadu stāvokļa novērtējums, nosakot asinsspiedienu un sirdsdarbības frekvenci. Vispārējā anamnēzē nepieciešams dokumentēt vienlaicīgi lietotās zāles, agrāk bijušas un pašlaik esošas medicīniskas un psihiskas blakusslimības vai simptomus, ģimenes anamnēzi saistībā ar pēkšņu sirdsdarbības traucējumu izraisītu nāvi/neizskaidrojamu nāvi, kā arī rūpīgi reģistrēt pirmsārstēšanas augumu un ķermeņa masu augšanas diagrammā (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Nepieciešamā kontrole

Nepieciešams nepārtraukti kontrolēt augšanu, psihiatrisko un kardiovaskulāro stāvokli (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

- Katrā devas pielāgošanas gadījumā un pēc tam vismaz ik pēc 6 mēnešiem nepieciešams reģistrēt asinsspiedienu un pulsa frekvenci percentīļu diagrammā.

- Augumu, ķermeņa masu un apetīti reģistrē vismaz reizi 6 mēnešos, izveidojot augšanas diagrammu.

- Attīstoties de novo vai pasliktinoties esošajiem psihiskajiem traucējumiem, nepieciešams tos kontrolēt katrā devas pielāgošanas reizē un pēc tam vismaz ik pēc 6 mēnešiem un katrā apmeklējumā.

Nepieciešams kontrolēt pacientu metilfenidāta lietošanas noteikumu neievērošanas, kļūdainas vai ļaunprātīgas lietošanas risku.

Devas pielāgošana

Uzsākot ārstēšanu ar metilfenidātu, nepieciešama rūpīga devas pielāgošana. Devas pielāgošanu jāsāk ar mazāko iespējamo devu.

Var būt pieejamas šo zāļu vai citu metilfenidātu saturošu produktu citas koncentrācijas.

Kopumā pēdējās zāļu devas jālieto ne vēlāk kā 4 stundas pirms gulētiešanas, lai izvairītos no miega traucējumiem.

Tomēr, ja vakarā zāļu iedarbība beidzas pārāk ātri, var rasties uzvedības traucējumi un/vai nespēja aizmigt. Nelielas zāļu devas lietošana vakarā var palīdzēt atrisināt šo problēmu.

Jāizvērtē ieguvums, ko sniedz nelielas zāļu devas lietošana vakarā, salīdzinot ar iespējamajiem miega traucējumiem.

Maksimālā metilfenidāta dienas deva ir 60 mg.

Terapiju uzsāk, ordinējot 5 mg devu vienu vai divas reizes dienā (t.i., brokastu un pusdienu laikā), devu ar nedēļas intervālu pakāpeniski paaugstinot par 5–10 mg. Kopējo dienas devu ieteicams ordinēt dalītās devās. Pacientiem, kuri nevar iemigt, ja medikaments lietots pārāk vēlu dienas otrajā pusē, pēdējo devu jāieņem pirms plkst. 18.

Ilgstoša (ilgāk nekā 12 mēnešus) lietošana bērniem un pusaudžiem

Ilgstošas metilfenidāta lietošanas drošums un efektivitāte nav sistemātiski novērtēta kontrolētos pētījumos. Ārstēšanu ar metilfenidātu nedrīkst veikt un to nav jāveic bezgalīgi ilgi. Ārstēšanu ar metilfenidātu parasti pārtrauc pēc pubertātes vai pubertātes laikā. Ārstam, kurš izvēlas lietot metilfenidātu ilgstoši (ilgāk nekā 12 mēnešus) bērniem un pusaudžiem ar UDHS, nepieciešams periodiski no jauna novērtēt ilgstošas zāļu lietošanas lietderību atsevišķam pacientam, veicot zāļu lietošanas periodisku pārtraukšanu, lai novērtētu pacienta stāvokli bez farmakoterapijas. Ieteicama metilfenidāta lietošanas pārtraukšana vismaz reizi gadā, lai novērtētu bērna stāvokli (vēlams skolas brīvdienu laikā). Stāvokļa uzlabošanās var turpināties, kad medikamenta lietošana uz laiku vai pavisam tiek pārtraukta.

Devas samazināšana un zāļu lietošanas pārtraukšana

Ja pēc atbilstošas devas pielāgošanas simptomi nemazinās viena mēneša laikā, zāļu lietošana jāpārtrauc. Ja simptomi paradoksāli pasliktinās vai rodas citas nopietnas nevēlamas blakusparādības, deva jāsamazina vai zāļu lietošana jāpārtrauc.

Pieaugušajiem

Metilfenidāts nav reģistrēts lietošanai pieaugušajiem ar UDHS Latvijā.

Bērni, jaunāki par 6 gadiem

Metilfenidātu nav ieteicams lietot bērniem līdz 6 gadu vecumam. Drošums un efektivitāte šajā vecuma grupā nav izvērtēta.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi

Ritalin netika pētīts pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Šādiem pacientiem jāievēro piesardzība (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Ritalin netika pētīts pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Šādiem pacientiem jāievēro piesardzība (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci un vecāki)

Netika veikti pētījumi pacientiem vecākiem par 60 gadiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Tabletes var lietot neatkarīgi no ēdienreizes (skatīt 5.2. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

- Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

- Glaukoma.

- Feohromocitoma.

- Ārstēšana ar monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoriem, vai vismaz 14 dienas pēc šo zāļu lietošanas pārtraukšanas sakarā ar hipertensīvās krīzes risku (skatīt 4.5. apakšpunktu).

- Hipertireoze un tireotoksikoze.

- Diagnosticēta vai anamnēzē smaga depresija, anorexia nervosa/anorektiski traucējumi, tieksme uz pašnāvību, psihotiskie simptomi, smagi garastāvokļa traucējumi, mānija, šizofrēnija vai psihopātiski/robežstāvokļa personības traucējumi.

- Diagnosticēti vai anamnēzē smagi un epizodiski (1. tipa) bipolāri (afektīvi) traucējumi, kas nav labi kontrolēti.

- Esoši kardiovaskulāri traucējumi, tostarp smaga hipertensija, sirds mazspēja, okluzīva artēriju slimība, stenokardija, iedzimta sirdskaite ar būtiskiem hemodinamikas traucējumiem, kardiomiopātijas, miokarda infarkts, iespējami dzīvību apdraudošas aritmijas un kanalopātijas (traucējumi, kurus izraisa jonu kanālu disfunkcija).

- Esoši galvas smadzeņu asinsvadu traucējumi, cerebrāla aneirisma, asinsvadu patoloģijas, tostarp vaskulīts vai insults.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ārstēšana ar metilfenidātu nav indicēta visiem bērniem ar UDHS un lēmumu par zāļu lietošanu jāpamato, veicot ļoti rūpīgu bērna simptomu smaguma un hroniskuma novērtējumu saistībā ar bērna vecumu.

Ilgstoša lietošana (ilgāk nekā 12 mēnešus) bērniem un pusaudžiem

Ilgstošas metilfenidāta lietošanas drošums un efektivitāte nav sistemātiski novērtēta kontrolētos pētījumos. Ārstēšanu ar metilfenidātu nedrīkst veikt un tā nav jāveic bezgalīgi ilgi. Ārstēšanu ar metilfenidātu parasti pārtrauc pubertātes laikā vai pēc pubertātes iestāšanās. Pacientus, kuriem nepieciešama ilgstoša terapija (t.i., ilgāk nekā 12 mēnešus) nepieciešams rūpīgi kontrolēt atbilstoši 4.2. un 4.4. apakšpunktā sniegtajiem norādījumiem attiecībā uz sirds-asinsvadu sistēmas stāvokli, ēstgribu, eksistējošu psihiatrisku traucējumu pasliktināšanos vai attīstību de novo. Turpmāk aprakstītie kontrolējamie psihiskie traucējumi ietver (bet ar to neaprobežojas) motoros vai vokālos tikus, agresīvu vai naidīgu uzvedību, uzbudinājumu, nemieru, depresiju, psihozi, māniju, murgus, aizkaitināmību, spontanitātes trūkumu, atturēšanos un pārmērīgu vienas un tās pašas reakcijas atkārtošanu.

Ārstam, kurš izvēlas lietot metilfenidātu ilgstoši (ilgāk nekā 12 mēnešus) bērniem un pusaudžiem ar UDHS, nepieciešams periodiski no jauna novērtēt ilgstošas zāļu lietošanas lietderību konkrētam pacientam, veicot zāļu lietošanas periodisku pārtraukšanu, lai novērtētu pacienta stāvokli bez farmakoterapijas. Ieteicama metilfenidāta lietošanas pārtraukšana vismaz reizi gadā, lai novērtētu bērna stāvokli (vēlams skolas brīvdienu laikā). Stāvokļa uzlabošanās var turpināties, kad medikamenta lietošana uz laiku vai pavisam tiek pārtraukta.

Lietošana pieaugušajiem

Metilfenidāts nav reģistrēts lietošanai pieaugušajiem ar UDHS Latvijā.

Lietošana gados vecākiem pacientiem

Metilfenidātu nav ieteicams lietot gados vecākiem cilvēkiem. Drošums un efektivitāte šajā vecuma grupā nav izvērtēta.

Lietošana bērniem līdz 6 gadu vecumam

Metilfenidātu nedrīkst lietot bērniem, jaunākiem par 6 gadiem. Drošums un efektivitāte šajā vecuma grupā nav izvērtēta.

Sirds-asinsvadu sistēmas stāvoklis

Pacientiem, kuriem tiek apsvērta ārstēšana ar stimulējošiem medikamentiem, rūpīgi jāizpēta anamnēze (tostarp, jāizvērtē pēkšņas kardiālas un neskaidras nāves vai ļaundabīgas aritmijas gadījumi ģimenes anamnēzē), kā arī jāveic izmeklēšana sirds slimību konstatēšanai, un, ja sākotnējie izmeklējumi liecina par sirds slimību anamnēzē vai pašlaik, speciālistam jāveic turpmāka sirds izmeklēšana. Pacienti, kuriem ārstēšanas laikā ar metilfenidātu attīstās tādi simptomi kā sirdsklauves, sāpes krūtīs fiziskas slodzes laikā, neizskaidrojams ģībonis, elpas trūkums vai citi simptomi, kas liecina par sirds slimību, nekavējoties jānosūta pie speciālista sirds stāvokļa novērtēšanai.

Bērniem un pusaudžiem ar UDHS veikto klīnisko pētījumu, izmantojot metilfenidātu, datu analīze liecina, ka pacientiem, kuriem tika izmantots metilfenidāts, bieži var rasties sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena izmaiņas par vairāk nekā 10 mm Hg, salīdzinot ar kontroles grupas pacientiem. Īslaicīgas un ilgstošas šo kardiovaskulāro parādību klīniskās sekas bērniem un pusaudžiem nav zināmas, taču nevar tikt izslēgta klīnisko komplikāciju iespēja klīniskā pētījumā novērotās ietekmes dēļ. Tādēļ, ārstējot pacientus, kuru medicīnisko stāvokli var pasliktināt asinsspiediena paaugstināšanās vai sirdsdarbības paātrināšanās, jāievēro piesardzība. Informāciju par stāvokļiem, kad metilfenidāta lietošana ir kontrindicēta, skatīt 4.3. apakšpunktu.

Stingri jākontrolē sirds-asinsvadu sistēmas stāvoklis. Katrā devas pielāgošanas gadījumā un turpmāk vismaz ik pēc 6 mēnešiem percentīļu skalā jāreģistrē asinsspiediens un pulss.

Metilfenidāta lietošana ir kontrindicēta noteiktu kardiovaskulāru traucējumu gadījumos, izņemot gadījumus, kad saņemts pediatrijas speciālista ieteikums saistībā ar sirds slimībām (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pēkšņa nāve un esošas strukturālas sirds anomālijas vai citi nopietni sirdsdarbības traucējumi

Ziņots par pēkšņiem nāves gadījumiem, kas saistīti ar centrālās nervu sistēmas stimulatoru lietošanu parastās devās bērniem, dažiem no kuriem bija strukturālas sirds anomālijas vai citas nopietnas sirds slimības. Lai gan dažas nopietnas sirds slimības pašas par sevi var palielināt pēkšņas nāves risku, tomēr stimulējoši līdzekļi nav ieteicami bērniem un pusaudžiem ar diagnosticētām strukturālām sirds anomālijām, kardiomiopātiju, smagiem sirds ritma traucējumiem vai citām nopietnām sirds slimībām, kas var izraisīt pastiprinātu jutību pret stimulējošo medikamentu simpatomimētisko iedarbību.

Nepareiza lietošana un kardiovaskulāri traucējumi

Centrālās nervu sistēmas stimulatoru nepareiza lietošana var būt saistīta ar pēkšņu nāvi vai citām nopietnām kardiovaskulārām blakusparādībām.

Galvas smadzeņu asinsrites traucējumi

Informāciju par galvas smadzeņu asinsrites stāvokļiem, kad ārstēšana ar metilfenidātu ir kontrindicēta, skatīt 4.3. apakšpunktu. Pacientiem ar papildu riska faktoriem (t.i., sirds–asinsvadu sistēmas slimības anamnēzē, vienlaicīga medikamentu, kas paaugstina asinsspiedienu, lietošana) katrā vizītē jāizvērtē neiroloģiskās pazīmes un simptomi pēc ārstēšanas uzsākšanas ar metilfenidātu.

Cerebrāls vaskulīts tiek uzskatīts par ļoti retu metilfenidāta lietošanas idiosinkrāzijas reakciju. Ir maz pierādījumu, uz kuru pamata būtu konstatējami pacienti ar augstāku risku, un sākotnējie simptomi var būt pirmā norāde par pamata klīnisko problēmu. Agrīna diagnostika, kas pamatojas uz augstu ticamības līmeni, ļauj savlaicīgi pārtraukt ārstēšanu ar metilfenidātu un uzsākt agrīnu ārstēšanu. Tādēļ šāda diagnoze jāapsver ikvienam pacientam, kam ārstēšanas laikā ar metilfenidātu attīstās smadzeņu išēmijai atbilstoši neiroloģiski simptomi. Šie simptomi varētu ietvert stipras galvassāpes, nejūtīgumu, vārgumu, paralīzi un koordinācijas, redzes, runas, valodas vai atmiņas traucējumus.

Ārstēšana ar metilfenidātu nav kontrindicēta pacientiem ar hemiplēģisku cerebrālu parēzi.

Psihiskie traucējumi

Ordinējot stimulatorus, jāņem vērā, ka UDHS pacientu grupā bieži vienlaikus novēro arī psihiskos traucējumus. Gadījumā, ja ārstēšanas laikā parādās negaidīti psihiski traucējumi vai saasinās jau esošie psihiskie simptomi, metilfenidātu drīkst lietot vienīgi tad, kad ārstēšanas ieguvums pārsniedz risku pacientam.

Katrā devas pielāgošanas reizē un pēc tam vismaz ik pēc 6 mēnešiem un katra apmeklējuma laikā nepieciešams kontrolēt psihisko traucējumu attīstību vai pasliktināšanos; var būt nepieciešama ārstēšanas pārtraukšana.

Esošo psihotisko vai mānijas simptomu saasinājums

Pacientiem ar psihotiskiem simptomiem metilfenidāta lietošana var saasināt uzvedības un domāšanas traucējumu simptomus.

Jaunu psihotisku vai mānijas simptomu rašanās

Metilfenidāta lietošana parastajās devās var izraisīt ar ārstēšanu saistītus psihotiskus simptomus (redzes/taktīlās/dzirdes halucinācijas un murgus) vai māniju bērniem un pusaudžiem bez iepriekšējām psihotiskām slimībām vai mānijas anamnēzē. Ja rodas mānijas vai psihotiskie simptomi, jāapsver iespējamā metilfenidāta loma to izraisīšanā un var būt nepieciešama ārstēšanas pārtraukšana.

Agresīva vai naidīga uzvedība

Ārstēšana ar stimulatoriem var izraisīt agresivitātes negaidītu rašanos vai pastiprināšanos.

Veicot ārstēšanu ar metilfenidātu, jāveic stingra pacientu agresīvās uzvedības vai naidīguma rašanās vai pasliktināšanās kontrole ārstēšanas sākumā, katrā devas pielāgošanas reizē un pēc tam vismaz ik pēc 6 mēnešiem un katrā apmeklējumā. Pacientiem, kuriem novērojamas izmaiņas uzvedībā, jāizvērtē nepieciešamību veikt ārstēšanas režīmu korekciju, ņemot vērā, ka varbūt nepieciešams veikt devas palielināšanu vai samazināšanu titrējot. Jāapsver iespēja veikt ārstēšanas pārtraukšanu.

Tieksme uz pašnāvību

Ārstam nekavējoties jāizvērtē pacienti, kuriem UDHS terapijas laikā novērotas pēkšņas domas par pašnāvību vai pašnāvnieciska uzvedība. Jāapsver esošā psihiatriskā stāvokļa saasināšanās un iespējamā ārstēšanas ar metilfenidātu cēloņsakarība. Var būt nepieciešama esošā psihiatriskā stāvokļa ārstēšana, kā arī jāapsver iespējama ārstēšanas ar metilfenidātu pārtraukšana.

Tiki

Metilfenidāts ir saistīts ar motoro un verbālo tiku rašanos vai to saasināšanos. Ziņots arī par Tureta sindroma pasliktināšanos. Nepieciešams izvērtēt ģimenes anamnēzi un pirms ārstēšanas ar metilfenidātu jāveic bērnu tiku vai Tureta sindroma klīniskais novērtējums. Ārstēšanas laikā ar metilfenidātu pacienti regulāri jākontrolē, vai nerodas tiki un vai tie nepastiprinās. Kontrole jāveic katrā devas pielāgošanas reizē un pēc tam vismaz ik pēc 6 mēnešiem vai katra apmeklējuma laikā.

Trauksme, uzbudinājums vai spriedze

Metilfenidāts ir saistīts ar esošas trauksmes, uzbudinājuma vai spriedzes pasliktināšanos. Pirms metilfenidāta lietošanas uzsākšanas nepieciešams trauksmes, uzbudinājuma vai spriedzes klīniskais novērtējums, kā arī nepieciešama pacientu regulāra kontrole saistībā ar šo simptomu negaidītu rašanos vai pasliktināšanos ārstēšanas laikā, katrā devas pielāgošanas reizē un pēc tam vismaz ik pēc 6 mēnešiem vai katrā apmeklējumā.

Bipolāro traucējumu formas

Jāpievērš īpaša uzmanība, lietojot metilfenidātu UDHS ārstēšanai pacientiem ar vienlaikus bipolāriem traucējumiem (tostarp neārstētiem I tipa bipolāriem traucējumiem vai cita veida bipolāriem traucējumiem), sakarā ar bažām par iespējamu jauktu/maniakālu epizožu provocēšanu šādiem pacientiem. Pirms ārstēšanas sākšanas ar metilfenidātu nepieciešams atbilstoši atlasīt pacientus ar vienlaikus depresīviem simptomiem, lai noteiktu, vai nepastāv bipolāru traucējumu risks; šādā skrīningā nepieciešams ietvert sīku psihiatrisko anamnēzi, tostarp pašnāvības gadījumu, bipolāro traucējumu un depresijas gadījumu ģimenes anamnēzi. Rūpīga novērošana ir būtiski svarīga šiem pacientiem (skatīt iepriekš "Psihiskie traucējumi” un 4.2. apakšpunktu). Nepieciešama pacientu novērošana saistībā ar šiem simptomiem katrā devas pielāgošanas reizē, un pēc tam vismaz ik pēc 6 mēnešiem un katrā apmeklējumā.

Augšana

Ilgstoši lietojot metilfenidātu bērniem, ziņots par mēreni samazinātu ķermeņa masas pieaugumu un augšanas aizturi.

Metilfenidāta ietekme uz ķermeņa masu un augumu pieaugušā vecumā pagaidām nav zināma un tiek pētīta.

Ārstēšanas laikā ar metilfenidātu jākontrolē augšana: jāreģistrē augums, ķermeņa masa un apetīte vismaz ik pēc 6 mēnešiem, izveidojot augšanas diagrammu. Pacientiem, kuri neaug vai kuriem ķermeņa masa nepalielinās atbilstoši sagaidāmajam, ārstēšana var būt jāpārtrauc.

Krampji

Piesardzība jāievēro, lietojot metilfenidātu pacientiem ar epilepsiju. Metilfenidāts var pazemināt krampju slieksni pacientiem ar krampjiem anamnēzē, pacientiem ar novirzēm EEG, kam nenovēro krampjus, un retos gadījumos pacientiem, kam nenovēro krampjus un novirzes EEG. Ja palielinās krampju lēkmju biežums vai lēkmes rodas no jauna, jāpārtrauc metilfenidāta lietošana.

Lietošanas noteikumu neievērošana, kļūdaina vai ļaunprātīga lietošana

Nepieciešams kontrolēt pacientus saistībā ar metilfenidāta lietošanas noteikumu neievērošanas, kļūdainas vai ļaunprātīgas lietošanas risku.

Metilfenidātu jālieto piesardzīgi pacientiem ar zināmu alkohola vai zāļu atkarību sakarā ar iespējamu lietošanas noteikumu neievērošanu, kļūdainu vai ļaunprātīgu lietošanu.

Ilgstoša metilfenidāta ļaunprātīga lietošana var izraisīt izteiktu toleranci un psiholoģisku atkarību ar mainīgas pakāpes patoloģisku uzvedību. Var novērot atklātas psihotiskas epizodes, īpaši ļaunprātīgas parenterālas lietošanas gadījumā.

Pieņemot lēmumu par UDHS ārstēšanas kursa ordinēšanu, jāņem vērā pacienta vecums, zāļu aktīvās vielas lietošanas riska faktori (t.i., komorbīdi opozicionāli-izaicinoši traucējumi vai uzvedības traucējumi vai bipolāri traucējumi), iepriekšēja vai esoša atkarība no zāļu aktīvās vielas.

Nepieciešama piesardzība, lietojot emocionāli nestabiliem pacientiem, t.i., pacientiem ar alkohola vai zāļu atkarību anamnēzē, jo šādi pacienti var pēc savas iniciatīvas palielināt zāļu devu.

Dažiem augstas zāļu aktīvo vielu atkarības riska grupas pacientiem metilfenidāta vai citu stimulatoru lietošana var nebūt piemērota un apsverama ārstēšana, neizmantojot stimulatorus.

Zāļu lietošanas pārtraukšana

Pārtraucot medikamenta lietošanu, nepieciešama rūpīga uzraudzība, jo var tikt provocēta depresija, kā arī hroniska hiperaktivitāte. Dažiem pacientiem var būt nepieciešama ilgstoša novērošana.

Nepieciešama rūpīga uzraudzība, pārtraucot zāļu lietošanu atkarīgiem pacientiem, jo iespējama smaga depresija.

Nogurums

Metilfenidātu nedrīkst lietot, lai ārstētu vai novērstu normāla noguruma stāvokļus.

Palīgvielas: galaktozes/saharozes nepanesamība

Šīs zāles satur laktozi – viena tablete satur 40 mg laktozes: šīs zāles nedrīkst lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes–galaktozes malabsorbciju.

Šīs zāles satur arī kviešu cieti – viena tablete satur 48 mg kviešu cietes. Kviešu ciete var saturēt glutēnu, bet tikai zīmes, tāpēc tā tiek uzskatīta par drošu pacientiem ar celiakiju (glutēna saturs kviešu cietē tiek noteikts ar Eiropas Farmakopejas monogrāfijā aprakstīto metodi kopējā proteīnu daudzuma noteikšanai).

Metilfenidāta zāļu formas izvēle

Metilfenidātu saturošu zāļu forma jāizvēlas ārstējošam ārstam katrā atsevišķā gadījumā un atkarībā no paredzētās iedarbības ilguma.

Zāļu skrīnings

Nosakot amfetamīnus, metilfenidāts var inducēt pseidopozitīvu laboratorijas testu rezultātu rašanos, īpaši veicot imunoloģiskās izmeklēšanas skrīninga testu.

Aknu vai nieru nepietiekamība

Nav pieredzes par metilfenidāta lietošanu pacientiem ar nieru vai aknu nepietiekamību.

Hematoloģiskā ietekme

Ārstēšanas ar metilfenidātu ilgtermiņa drošums nav pilnībā zināms. Konstatējot leikopēniju, trombocitopēniju, anēmiju vai citas novirzes, apsverama ārstēšanas pārtraukšana ar šīm zālēm.

Kuņģa-zarnu trakta nosprostojuma iespējamība

Tā kā Ritalin tablete ir nedeformējama un būtiski savas aprises kuņģa-zarnu (KZ) traktā nemaina, tad to parasti nevajadzētu lietot pacientiem ar smagu kuņģa-zarnu trakta sašaurinājumu (patoloģisku vai jatrogēnu) vai pacientiem ar disfāgiju vai ievērojami apgrūtinātu tablešu norīšanu. Ir bijuši reti ziņojumi par obstruktīviem simptomiem pacientiem, kuriem novēroti sašaurinājumi, saistībā ar nedeformējamu zāļu, kas ilgstoši atbrīvo aktīvo vielu, iekšķīgu lietošanu.

Sakarā ar ilgstošu tabletes aktīvās vielas atbrīvošanu Ritalin pielietojams vienīgi tiem pacientiem, kuri spēj norīt veselu tableti. Pacienti jāinformē, ka Ritalin tabletes jānorij veselas, uzdzerot šķidrumu. Tabletes nedrīkst košļāt, sadalīt vai sasmalcināt. Ārstniecības līdzekli ietver neabsorbējams apvalks, lai zāles atbrīvotu aktīvo vielu kontrolētā ātrumā. Tabletes apvalks tiek izvadīts no organisma, pacientiem nav jāraizējas, izkārnījumos nejauši konstatējot kaut ko līdzīgu tabletei.

Priapisms

Lietojot metilfenidātu saturošas zāles, ir novērotas ilgstošas un sāpīgas erekcijas, galvenokārt saistībā ar metilfenidāta ārstēšanas režīma maiņu. Pacientiem, kuriem attīstās neparasti ilgstošas vai biežas un sāpīgas erekcijas, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Metilfenidāta ietekme uz vienlaikus lietotu citu zāļu koncentrāciju plazmā nav zināma. Tomēr ieteicama piesardzība, kombinējot metilfenidātu ar citām zālēm, īpaši zālēm ar šauru terapeitisko spektru.

Citohroms P450 nemetabolizē metilfenidātu klīniski nozīmīgā apjomā. Nav sagaidāms, ka citohroma P450 induktoriem vai inhibitoriem būtu nozīmīga ietekme uz metilfenidāta farmakokinētiku. Turpretim metilfenidāta d– un l– enantiomēri būtiski neinhibē citohromu P450 1A2, 2C8, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 vai 3A.

Tomēr, ir ziņojumi, kuros norādīts, ka metilfenidāts var palēnināt kumarīnu grupas antikoagulantu, pretkrampju līdzekļu (piemēram, fenobarbitāla, fenitoīna, primidona) un dažu antidepresantu (triciklisko un selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru) metabolismu. Uzsākot vai pārtraucot ārstēšanu ar metilfenidātu, var būt nepieciešama šo lietoto zāļu devas pielāgošana un plazmas koncentrāciju (vai kumarīnam - koagulācijas laika) noteikšana.

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Antihipertensīvās zāles

Metilfenidāts var samazināt antihipertensīvo līdzekļu efektivitāti.

Lietošana kopā ar zālēm, kas paaugstina asinsspiedienu

Metilfenidāts piesardzīgi jālieto pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto citas zāles, kas arī var paaugstināt asinsspiedienu (skatīt arī paragrāfu „Sirds–asinsvadu sistēmas stāvoklis” un “Galvas smadzeņu asinsrites traucējumi” 4.4. apakšpunktā „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Sakarā ar iespējamu hipertensīvu krīzi metilfenidāts ir kontrindicēts pacientiem, kuri ārstēti (pašlaik vai iepriekšējo 2 nedēļu laikā) ar MAO inhibitoriem (skatīt 4.3. apakšpunktā „Kontrindikācijas”).

Lietošana kopā ar alkoholu

Alkohola lietošana var paasināt psihostimulējošo medikamentu, tai skaitā metilfenidāta, nevēlamās CNS ietekmējošās blakusparādības. Tādēļ pacientiem terapijas laikā ieteicams atturēties no alkohola lietošanas.

Lietošana kopā ar anestēzijas līdzekļiem

Pastāv pēkšņas asinsspiediena pazemināšanās risks operācijas laikā. Ja tiek plānota operācija, nedrīkst izmantot ārstēšanu ar metilfenidātu operācijas dienā.

Lietošana kopā ar centrālas darbības alfa-2 agonistiem (piemēram, klonidīnu)

Metilfenidāta lietošanas drošums, lietojot to ilgstoši, kombinācijā ar klonidīnu vai citu centrālas darbības alfa-2 agonistu nav sistemātiski izvērtēts.

Lietošana kopā ar dopamīnerģiskām zālēm

Ieteicama piesardzība, lietojot metilfenidātu kopā ar dopamīnerģiskām zālēm, tostarp antipsihotiskiem līdzekļiem. Tā kā metilfenidāta dominējošā iedarbība palielina ārpusšūnu dopamīna koncentrāciju, metilfenidāts var izraisīt farmakodinamisku mijiedarbību, lietojot to kopā ar tiešajiem un netiešajiem dopamīna agonistiem (tai skaitā DOPA un tricikliskajiem antidepresantiem), vai ar dopamīna antagonistiem, tostarp antipsihotiskajiem līdzekļiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes fertilajā vecumā

Nav pieejama informācija, lai sniegtu īpašus ieteikumus sievietēm fertilajā vecumā.

Grūtniecība

Dati par metilfenidāta lietošanu grūtniecēm ir ierobežoti.

Atsevišķos klīnisko gadījumu aprakstos ziņots par jaundzimušo kardiorespiratoro toksicitāti, īpaši augļa tahikardiju un apgrūtinātu elpošanu.

Ar dzīvniekiem veiktie pētījumi uzrāda reproduktīvās toksicitātes pierādījumus, tikai lietojot devas, kas ir toksiskas mātei (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Nav ieteicams lietot metilfenidātu grūtniecības laikā, izņemot klīniski pamatotus lēmumus, ka ārstēšanas atlikšana var izraisīt lielāku risku grūtniecībai.

Barošana ar krūti

Sievietēm, ārstētām ar metilfenidātu, šī viela tika konstatēta mātes pienā.

Ir tikai viens klīniskā gadījuma ziņojums par zīdaiņa ķermeņa masas samazināšanos zāļu iedarbības laikā, taču ķermeņa masas pieaugums atjaunojās pēc tam, kad māte pārtrauca ārstēšanu ar metilfenidātu. Nevar izslēgt risku zīdainim.

Lēmums par barošanas ar krūti pārtraukšanu vai ārstēšanas ar metilfenidātu pārtraukšanu/turpināšanu jāpieņem, izvērtējot ieguvumus, ko sniedz bērna barošana ar krūti, un terapijas ieguvumus sievietei.

Fertilitāte

Nav pieejami dati par cilvēkiem par metilfenidāta iedarbību uz fertilitāti. Metilfenidāts nepasliktināja peļu tēviņu un mātīšu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Metilfenidāts var izraisīt reiboni, miegainību un redzes traucējumus, tostarp akomodācijas grūtības, redzes dubultošanos un neskaidru redzi. Tas var mēreni ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacienti jābrīdina par šīm iespējamajām blakusparādībām un, ja tās rodas, jāiesaka izvairīties no iespējami bīstamām darbībām, t.i., transportlīdzekļu vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Turpmākajā tabulā apkopotas visas klīniskos pētījumos un spontānos pēcreģistrācijas ziņojumos konstatētās nevēlamās blakusparādības (NBP), saistītas gan ar Ritalin, gan ar citām metilfenidāta hidrohlorīda zāļu formām. Ja Ritalin un metilfenidāta zāļu formu izraisīto NBP biežums bija atšķirīgs, izmantots lielākais abās datu bāzēs aprakstītais biežums.

Biežuma klasifikācija:

ļoti bieži (≥1/10)

bieži (≥1/100 līdz <1/10)

retāk (≥ 1/1 000 līdz <1/100)

reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)

ļoti reti (<1/10 000)

nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

1. tabula Blakusparādības, par kurām ziņots no klīniskiem pētījumiem, spontānajiem ziņojumiem un literatūras, lietojot Ritalin

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži:

Nazofaringīts²

Retāk:

Gastroenterīts³

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti:

Anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, trombocitopēniskā purpura

Nav zināmi:

Pancitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk:

Hipersensitivitātes reakcijas, t.i., angioneirotiskā tūska, anafilaktiskas reakcijas, ausu tūska, bullozas pārmaiņas, eksfoliatīvas pārmaiņas, nātrene, nieze, un dažādi ādas izsitumi

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži:

Samazināta ēstgriba²

Bieži:

Anoreksija, mērena augšanas un svara pieauguma aizkavēšanās ilgstošas lietošanas gadījumā bērniem¹

Psihiskie traucējumi*

Ļoti bieži:

Bezmiegs, nervozitāte

Bieži:

Anoreksija, emocionālā labilitāte, agresija¹, uzbudinājums¹, trauksme¹, depresija, aizkaitināmība, uzvedības traucējumi, nemiers², miega traucējumi², dzimumtieksmes traucējumi³, panikas lēkmes³, stress³

Retāk:

Psihotiski traucējumi¹, dzirdes, redzes un taktīlās halucinācijas¹, dusmas, domas par pašnāvību¹, garastāvokļa izmaiņas, garastāvokļa svārstības, raudulība, tiki¹, esoša tiku vai Tureta sindroma pasliktināšanās¹, pārmērīga piesardzība, spriedze³

Reti:

Mānija¹, dezorientācija,

Ļoti reti:

Pašnāvības mēģinājums (tostarp izdarīta pašnāvība)¹, pārejoši depresīvs garastāvoklis¹, domāšanas novirzes, apātija, patoloģiskas cikliskas darbības, pārmērīga fokusēšanās

Nav zināmi:

Murgi¹, domāšanas traucējumi¹, apjukuma stāvoklis, aprakstīti ļaunprātīgas lietošanas un atkarības gadījumi, biežāk tūlītējas darbības zāļu formām, logoreja.

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

Galvassāpes

Bieži:

Reibonis, diskinēzija, psihomotorā hiperaktivitāte, miegainība, trīce²

Retāk:

Sedācija, akatīzija³

Ļoti reti:

Krampji, hoeroatetoīdas kustības, atgriezenisks išēmisks neiroloģisks deficīts, ļaundabīgs neiroleptisks sindroms (ĻNS, ziņojumi bija vāji dokumentēti un lielākajā daļā šo gadījumu ziņojumu pacienti saņēma arī citus medikamentus, tādējādi metilfenidāta loma šajos gadījumos ir neskaidra)

Nav zināmi:

Cerebrovaskulāri traucējumi¹ (tostarp vaskulīts, galvas smadzeņu hemorāģijas, cerebrovaskulāri gadījumi, galvas smadzeņu arterīts, galvas smadzeņu asinsrites traucējumi), Grand mal krampji¹, migrēna

Acu bojājumi

Retāk:

Redzes dubultošanās, neskaidra redze

Reti:

Redzes akomodācijas grūtības, midriāze, redzes traucējumi

Sirds funkcijas traucējumi¹

Bieži:

Aritmija, tahikardija, sirdsklauves

Retāk:

Sāpes krūtīs

Reti:

Stenokardija

Ļoti reti:

Sirdsdarbības apstāšanās, miokarda infarkts

Nav zināmi:

Supraventrikulāra tahikardija, bradikardija, kambaru ekstrasistoles, ekstrasistoles

Asinsvadu sistēmas traucējumi¹

Bieži:

Hipertensija, perifērs vēsums²

Ļoti reti:

Galvas smadzeņu arterīts un/vai oklūzija, Reino fenomens

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži:

Klepus, rīkles-balsenes sāpes, aizdusa²

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži:

Slikta dūša², sausums mutē²

Bieži:

Sāpes vēderā, caureja, diskomforta sajūta vēderā un vemšana (parasti parādās ārstēšanas sākumā, un to var mazināt, lietojot zāles vienlaikus ar uzturu), dispepsija³, zobu sāpes³

Retāk:

Aizcietējums

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk:

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Ļoti reti:

Aknu darbības novirzes, tostarp aknu koma

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži:

Alopēcija, nieze, izsitumi, nātrene, hiperhidroze²

Retāk:

Angioneirotiskā tūska, bullozu izsitumu veidošanās, eksfoliatīvas pārmaiņas

Reti:

Makulāri izsitumi, eritēma

Ļoti reti:

Erythema multiforme, eksfoliatīvs dermatīts, fiksētā toksidermija (reakcija uz zāļu ievadīšanu, kas vienmēr parādās vienā un tai pašā vietā)

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži:

Locītavu sāpes

Retāk:

Mialģija, muskuļu raustīšanās, muskuļu stīvums³

Ļoti reti:

Muskulatūras krampji

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk:

Hematūrija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Reti:

Ginekomastija

Nav zināmi:

Erektīlā disfunkcija, priapisms, pastiprināta un ilgstoša erekcija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži:

Drudzis, augšanas aizture ilgstošas lietošanas gadījumā bērniem*, nervozitātes sajūta², sagurums², slāpes³

Retāk:

Sāpes krūtīs,

Ļoti reti:

Pēkšņu sirdsdarbības traucējumu izraisīta nāve*

Nav zināmi:

Diskomforta sajūta krūtīs, ārkārtīgi augsta ķermeņa temperatūra

Izmeklējumi

Bieži:

Izmainīts asinsspiediens un sirdsdarbības frekvence (parasti paaugstināta)¹, svara samazināšanās¹

Retāk:

Trokšņi sirdī¹, paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Ļoti reti:

Palielināts asins sārmainās fosfatāzes, asins bilirubīna līmenis, samazināts trombocītu skaits, novirzes leikocītu skaitā

¹ Skatīt 4.4. apakšpunktu „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

² Klīniskajos pētījumos ar pieaugušiem pacientiem ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums bija lielāks nekā iepriekš ziņotais bērniem un pusaudžiem.

³ Nevēlamās blakusparādības no klīniskiem pētījumiem ar pieaugušiem pacientiem. par kurām netika ziņots bērniem un pusaudžiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Ārstējot pārdozēšanas gadījumus, jāņem vērā metilfenidāta ilgstoša izdalīšanās no šīs zāļu formas.

Simptomi un pazīmes

Akūtas pārdozēšanas, kas galvenokārt saistīta ar centrālās un simpātiskās nervu sistēmas hiperstimulāciju, gadījumā var novērot šādas pazīmes un simptomus: vemšanu, uzbudinājumu, trīci, hiperrefleksiju, muskuļu raustīšanos, konvulsijas (kurām iespējami seko koma), eiforiju, apjukumu, halucinācijas, delīriju, svīšanu, pietvīkumu, galvassāpes, hiperpireksiju, tahikardiju, sirdsklauves, sirds aritmijas, hipertensiju, midriāzi, gļotādu sausumu un rabdomiolīzi.

Ārstēšana

Nav specifiska antidota metilfenidāta pārdozēšanai.

Ārstēšana sastāv no atbilstošiem balstterapijas pasākumiem.

Jānodrošina pacienta aizsardzība pret pašsakropļošanos un pacienta aizsardzība no ārējiem stimuliem, kas varētu paasināt jau esošo hiperstimulāciju. Ja pazīmes un simptomi nav pārāk smagi un pacients ir pie samaņas, vajadzētu evakuēt kuņģa saturu, izraisot vemšanu, vai veikt kuņģa skalošanu. Pirms kuņģa skalošanas nepieciešams veikt uzbudinājuma un krampju kontroli, kā arī nodrošināt elpceļu aizsardzību. Citi zarnu trakta detoksikācijas pasākumi ietver aktīvās ogles un caurejas līdzekļu ievadīšanu. Smagas intoksikācijas gadījumā nepieciešams pirms kuņģa skalošanas ievadīt rūpīgi pielāgotu benzodiazepīna devu.

Lai uzturētu atbilstošu asinsriti un elpošanu, jānodrošina intensīva aprūpe; lai samazinātu hiperpireksiju, var būt jāveic ārīgas ķermeņa atvēsināšanas procedūras.

Peritoneālās dialīzes vai ekstrakorporālās hemodialīzes efektivitāte metilfenidāta pārdozēšanas gadījumā nav apstiprināta.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: psihostimulatori un nootropie līdzekļi, centrālas darbības simpatomimētiskie līdzekļi, ATĶ kods: N06BA04

Ritalin ir racemāts, kas sastāv no d–metilfenidāta (d–MPH) un l–metilfenidāta (l–MPH) maisījuma attiecībā 1:1.

Ritalin ir viegls CNS stimulators ar izteiktāku iedarbību uz garīgo, nekā uz motoro aktivitāti. Tā darbības mehānisms cilvēka organismā pilnībā nav noskaidrots, bet tā stimulējošais efekts, domājams, izpaužas kā dopamīna atpakaļsaistīšanās inhibīcija corpus striatum, neizraisot dopamīna izdalīšanos. Mehānisms, ar kuru Ritalin ietekmē bērna prāta spējas un uzvedību, nav skaidri noteikts, ne arī iegūti pārliecinoši pierādījumi, kas norādītu, kā šie efekti saistīti ar centrālās nervu sistēmas stāvokli.

D izomērs ir farmakoloģiski aktīvāks nekā l izomērs.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas aktīvā viela (metilfenidāta hidrohlorīds) ātri un gandrīz pilnībā absorbējas. Pateicoties ekstensīvam pirmā loka metabolismam, d–enantiomēra absolūtā biopieejamība ir 22±8% un l–enantiomēra absolūtā biopieejamība ir 5±3%. Uzņemšanai kopā ar barību nav būtiskas ietekmes uz absorbciju. Pēc ordinēšanas maksimālā koncentrācija plazmā apmēram 40 nmol/l (11 ng/ml) tiek sasniegta apmēram 2 stundās. Taču, maksimālā koncentrācija plazmā atsevišķiem pacientiem ievērojami variē. Koncentrācijas – laika zemlīknes laukums (AUC) un maksimālā koncentrācija plazmā (C_max) ir proporcionāla devas apjomam.

Izkliede

Asinīs metilfenidāts un tā metabolīti tiek sadalīti starp plazmu (57%) un eritrocītiem (43%). Metilfenidāta un tā metabolītu saistība ar plazmas proteīniem ir zema (10–33%). Izkliedes tilpums d–MPH ir 2,65±1,11 l/kg un l–MPH 1,80±0,91 l/kg.

Biotransformācija

Metilfenidāta biotransformācija ar karboksilesterāzi CES1A1 ir ātra un ekstensīva. Galvenā de–esterificētā metabolīta α–fenil–2–piperidīnetiķskābes (ritalīnskābes) maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta apmēram 2 stundās pēc metilfenidāta lietošanas, un tā ir 30–50 reizes augstāka nekā neizmainītai substancei. α–fenil–2–piperidīnetiķskābes eliminācijas pusperiods ir apmēram divas reizes lielāks nekā metilfenidātam, un tās vidējais sistēmiskais klīrenss ir 0,17 l/st./kg. Tikai nelieli hidroksilēto metabolītu (t.i., hidroksimetilfenidāta un hidroksiritalīnskābes) daudzumi ir pierādāmi. Domājams, ka terapeitiskā aktivitāte ir galvenokārt pamata savienojumam.

Eliminācija

Metilfenidāts eliminējas no plazmas ar 2 stundas ilgu eliminācijas pusperiodu. Sistēmiskā klīrensa vērtība d–MPH ir 0,40±0,12 l/h/kg un l–MPH 0,73±0,28 l/h/kg. Pēc ieņemšanas lietošanas 78–97% no ievadītās devas metabolītu veidā izdalās urīnā un 1–3% fekāliju masās 48–96 stundās. Tikai neliels neizmainīta metilfenidāta daudzums (<1%) tiek konstatēts urīnā. Lielākā daļa no devas izdalās urīnā kā α–fenil–2– piperidīnetiķskābe (60–86%).

Īpašas pacientu grupas

Vecuma ietekme

Nav redzamas atšķirības metilfenidāta farmakokinētikā hiperaktīviem bērniem un veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Eliminācijas dati liecina, ka pacientiem ar normālu nieru funkciju neizmainītā metilfenidāta renālā ekskrēcija gandrīz nebija atšķirama no ekskrēcijas pavājinātas nieru funkcijas gadījumā. Tomēr, metabolīta α–fenil–2–piperidīnetiķskābes ekskrēcija var būt samazināta.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Kancerogenitāte

Peļu un žurku dzīves cikla kancerogenitātes pētījumos tika konstatēts palielināts aknu ļaundabīgo audzēju skaits tikai tēviņiem. Šo atklājumu nozīme cilvēkiem nav zināma.

Lietojot atkārtoti mazu klīnisko devu, metilfenidāts reproduktīvo funkciju vai auglību neietekmē.

Grūtniecība-embrija/augļa attīstība

Metilfenidāts nav uzskatāms par teratogēnu žurkām un trušiem. Lietojot mātītei toksiskas devas, novērota toksiska ietekme uz augli (t.i., pilnīgs metiena zudums) un mātīti.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kalcija fosfāts, laktoze, kviešu ciete, želatīns, magnija stearāts, talks.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Iepakojumā 30 tabletes blisteriepakojumos.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SIA “Novartis Baltics”

Gustava Zemgala gatve 76,

LV-1039, Rīga

Latvija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

00–0118

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2000. gada 16. februāris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 30. maijs.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2018

SASKAŅOTS ZVA 19-04-2018

MAT

EQ PAGE 1