Ricefan

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Ricefan 250 mg apvalkotās tabletes

Ricefan 500 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 250 mg cefuroksīma (cefuroximum), kas atbilst 300,715 mg cefuroksīma aksetila.

Katra apvalkotā tablete satur 500 mg cefuroksīma (cefuroximum), kas atbilst to 601,43 mg cefuroksīma aksetila.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

250 mg apvalkotās tabletes: zilas krāsas, kapsulas formas abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar vienā pusē iespiestu uzrakstu“204” un gludu otru pusi, izmēri 15,1 mm x 8,1 mm.

500 mg apvalkotās tabletes: zilas krāsas, kapsulas formas abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar vienā pusē iespiestu uzrakstu “203” un gludu otru pusi, izmēri 19,1 mm x 9,1 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Ricefan ir indicēts tālāk uzskaitīto infekciju ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 40 kg.

Akūts streptokoku izraisīts tonsilīts un faringīts.

Akūts bakteriāls sinusīts.

Akūts vidusauss iekaisums.

Hroniska bronhīta akūts paasinājums.

Cistīts.

Pielonefrīts.

Nekomplicētas ādas un mīksto audu infekcijas.

Laima slimības ārstēšana agrīnā fāzē.

Jāņem vērā oficiālās pamatnostādnes par antibakteriālo līdzekļu pareizu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Parasti ārstēšanas kursa ilgums ir septiņas dienas (var variēt no piecām līdz desmit dienām).

1.tabula. Pieaugušie un bērni (≥40 kg)

Indikācija

Deva

Akūts tonsilīts un faringīts, akūts bakteriāls sinusīts

250 mg divreiz dienā

Akūts vidusauss iekaisums

500 mg divreiz dienā

Hroniska bronhīta akūts paasinājums

500 mg divreiz dienā

Cistīts

250 mg divreiz dienā

Pielonefrīts

250 mg divreiz dienā

Nekomplicētas ādas un mīksto audu infekcijas

250 mg divreiz dienā

Laimas slimība

500 mg divreiz dienā 14 dienas (diapazons no 10 līdz 21 dienai)

Pediatriskā populācija

Ricefan 250 mg un 500 mg apvalkotās tabletes nav piemērotas ārstēšanai bērniem, kuri sver mazāk kā 40 kg.

2.tabula. Bērni (<40 kg)

Indikācija

Deva

Akūts tonsilīts un faringīts, akūts bakteriāls sinusīts

10 mg/kg divreiz dienā, maksimāli 125 mg divreiz dienā

Bērni no divu gadu vecuma ar vidusauss iekaisumu vai — atbilstošā gadījumā — ar smagākām infekcijām

15 mg/kg divreiz dienā, maksimāli 250 mg divreiz dienā

Cistīts

15 mg/kg divreiz dienā, maksimāli 250 mg divreiz dienā

Pielonefrīts

15 mg/kg divreiz dienā, maksimāli 250 mg divreiz dienā 10 - 14 dienas

Nekomplicētas ādas un mīksto audu infekcijas

15 mg/kg divreiz dienā, maksimāli 250 mg divreiz dienā

Laimas slimība

15 mg/kg divreiz dienā, maksimāli 250 mg divreiz dienā 14 dienas (10 - 21 dienu)

Cefuroksīma aksetila tabletes un cefuroksīma aksetila granulas iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai nav bioekvivalentas un nav savstarpēji aizvietojamas, lietojot vienādu miligramos izteiktu daudzumu (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Cefuroksīma aksetila drošums un efektivitāte pacientiem ar nieru mazspēju nav pierādīta.

Cefuroksīms galvenokārt tiek izvadīts no organisma caur nierēm. Pacientiem ar izteiktiem nieru darbības traucējumiem ieteicams samazināt cefuroksīma devu, lai kompensētu tā lēnāku izvadīšanu no organisma. Cefuroksīmu var efektīvi izvadīt dialīzes ceļā.

3.tabula Ricefan ieteicamās devas nieru darbības traucējumu gadījumā

Kreatinīna klīrenss

T1/2 (h)

Ieteicamā deva

≥30 ml/min/1,73 m²

1,4–2,4

deva nav jāpielāgo (divreiz dienā lieto standarta devu 125 mg līdz 500 mg)

10-29 ml/min/1,73 m²

4,6

ik pēc 24 stundām lieto standarta individuālo devu

<10 ml/min/1,73 m²

16,8

ik pēc 48 stundām lieto standarta individuālo devu

Pacienti, kam veic hemodialīzi

2–4

kārtējā standarta individuālā deva jālieto katras dialīzes sesijas beigās

Aknu darbības traucējumi

Nav pieejami dati par pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Tā kā cefuroksīms no organisma tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm, paredzams, ka aknu disfunkcijai nebūs ietekmes uz cefuroksīma farmakokinētiku.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Lai panāktu optimālu uzsūkšanos, Ricefan tabletes jālieto pēc ēšanas.

Ricefan tabletes nedrīkst sasmalcināt, tādēļ tās nav piemērotas tādu pacientu ārstēšanai, kuri nespēj norīt tabletes. Bērniem var lietot cefuroksīma suspensiju iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret cefuroksīmu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Pacienti ar zināmu paaugstinātu jutību pret cefalosporīnu grupas antibiotikām.

Anamnēzē smaga paaugstinātas jutības reakcija (piemēram, anafilaktiska reakcija) pret jebkura cita veida bēta laktāma antibakteriālu līdzekli (penicilīni, monobaktāmi un karbapenēmi).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Hipersensitivitātes reakcijas

Īpaša piesardzība jāievēro attiecībā uz pacientiem, kuriem ir bijusi alerģiska reakcija pret penicilīna grupas antibiotikām vai citām bēta laktāma grupas antibiotikām, jo pastāv krusteniska jutīguma risks. Tāpat kā visu bēta laktāma grupas antibakteriālu līdzekļu lietošanas gadījumā, ziņots par nopietnām un dažkārt letālām paaugstinātas jutības reakcijām. Smagu paaugstinātas jutības reakciju gadījumā ārstēšana ar cefuroksīmu nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk atbilstoši neatliekamās palīdzības pasākumi.

Pirms ārstēšanas uzsākšanas jānoskaidro, vai pacientam ir bijušas smagas paaugstinātas jutības reakcijas pret cefuroksīmu, citiem cefalosporīniem vai jebkura cita veida bēta laktāma līdzekļiem. Jāievēro piesardzība, ja cefuroksīmu lieto pacientiem, kam anamnēzē bijusi paaugstināta jutība pret citiem bēta laktāma grupas līdzekļiem, bet ne smagā formā.

Jariša-Herksheimera reakcija

Pēc cefuroksīma aksetila terapijas, ārstējot Laimas slimību, ir novērota Jariša-Herksheimera (Jarisch-Herxheimer) reakcija. Tā tieši rodas no cefuroksīma aksetila baktericīdās iedarbības uz baktērijām, kuras izraisa Laimas slimību, — Borrelia burgdorferi spirohetām. Pacientiem jāizskaidro, ka tās ir bieži sastopamas un parasti pašierobežojošas sekas Laimas slimības ārstēšanai ar antibiotikām (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Nejutīgu mikroorganismu savairošanās

Tāpat kā citu antibiotiku, arī cefuroksīma aksetila lietošana var izraisīt Candida pārmērīgu savairošanos. Ilgstoša šo zāļu lietošana var izraisīt arī citu pret tām nejutīgu mikroorganismu (piemēram, enterokoku un Clostridium difficile) pārmērīgu savairošanos, kuras dēļ var būt nepieciešams pārtraukt ārstēšanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Saistībā ar gandrīz visiem antibakteriālajiem līdzekļiem, tai skaitā cefuroksīmu, ir ziņots par pseidomembranozo kolītu, un tā smagums var variēt no viegla līdz dzīvībai bīstamam. Šī diagnoze jāapsver pacientiem, kuriem cefuroksīma lietošanas laikā vai pēc tās ir caureja (skatīt 4.8. apakšpunktu). Jāapsver cefuroksīma terapijas pārtraukšana un specifiskas Clostridium difficile infekcijas terapijas ordinēšana. Nedrīkst lietot zāles, kuras kavē peristaltiku (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Mijiedarbība ar diagnostiskajiem testiem

Ar cefuroksīma lietošanu saistītais pozitīvais Kūmbsa testa rezultāts var traucēt asiņu saderības testu veikšanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Tā kā ferrocianīda testā iespējams iegūt kļūdaini negatīvu rezultātu, pacientiem, kuri saņem cefuroksīma aksetilu, glikozes līmeņa noteikšanai asinīs/plazmā ieteicams izmantot vai nu glikozes oksidāzes, vai heksokināzes metodes.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles, kuras samazina kuņģa skābumu, var izraisīt zemāku cefuroksīma aksetila biopieejamību salīdzinājumā ar to, kāda novērojama tukšā dūšā, un tās var likvidēt labākas uzsūkšanās efektu pēc ēšanas.

Cefuroksīma aksetils tiek izvadīts no organisma ar glomerulārās filtrācijas un tubulārās sekrēcijas starpniecību. Nav ieteicama vienlaikus lietošana ar probenecīdu. Probenecīda vienlaicīga lietošana būtiski palielina cefuroksīma maksimālo koncentrāciju, laukumu zem koncentrācijas serumā un laika līknes, kā arī eliminācijas pusperiodu.

Perorālo antikoagulantu vienlaicīga lietošana var izraisīt INR vērtības paaugstināšanos.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par cefuroksīma lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo vai augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību. Ricefan grūtniecēm drīkst parakstīt tikai tādā gadījumā, ja ieguvums pārsniedz risku.

Barošana ar krūti

Cefuroksīms cilvēkiem nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Lietojot terapeitiskās devas, blakusparādības nav paredzamas, lai gan nevar izslēgt caurejas un gļotādas sēnīšu infekcijas risku. Šīs ietekmes dēļ barosana arkrūti var būt jāpārtrauc. Jāņem vērā sensibilizācijas iespējamība. Cefuroksīmu barošanas ar krūti periodā drīkst lietot tikai pēc tam, kad atbildīgais ārsts izvērtējis ieguvumu un risku.

Fertilitāte

Nav datu par cefuroksīma aksetila ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem. Reproduktīvajos pētījumos ar dzīvniekiem ietekme uz fertilitāti nav novērota.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, tā kā šīs zāles var izraisīt reiboni, pacienti jābrīdina, ka vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, jābūt piesardzīgiem.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Biežākās blakusparādības ir Candida pārmērīga savairošanās, eozinofīlija, galvassāpes, reibonis, gremošanas traucējumi un aknu enzīmu līmeņa pārejoša paaugstināšanās.

Tālāk uzskaitīto blakusparādību biežuma kategorijas ir aptuveni prognozētās, jo vairumam blakusparādību biežuma aprēķināšanai piemēroti dati (piemēram, no placebo kontrolētiem pētījumiem) nebija pieejami. Turklāt ar cefuroksīma aksetilu saistīto blakusparādību biežums var atšķirties atkarībā no indikācijas.

Lai noteiktu blakusparādību biežumu, sākot no ļoti biežām līdz retām, tika izmantoti dati no liela mēroga klīniskajiem pētījumiem. Visām pārējām blakusparādībām (tas ir, blakusparādībām, kuras rodas <1/10 000 gadījumiem) biežuma kategorijas galvenokārt tika noteiktas, izmantojot pēcreģistrācijas datus un drīzāk attiecas uz ziņošanas biežumu nevis patieso sastopamību. Dati no placebo kontrolētiem pētījumiem nebija pieejami. Gadījumos, kad biežums aprēķināts pēc klīnisko pētījumu datiem, tie bija galvenokārt ar zālēm saistīti dati (pētnieka vērtējumā). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Ar ārstēšanu saistītās blakusparādības (visu pakāpju) tālāk uzskaitītas pēc MedDRA organisma sistēmu orgānu grupām, biežuma un smaguma. Blakusparādību biežuma klasifikācijai izmantoti šādi apzīmējumi:

ļoti bieži (≥ 1/10)

bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)

retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100)

reti (≥ 1/10000 līdz < 1/1000)

ļoti reti (< 1/10000)

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Orgānu sistēmas klasifikācija

Bieži

Retāk

Nav zināmi

Infekcijas un infestācijas

Candida pārmērīga savairošanās

Clostridium difficile pārmērīga savairošanās

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Eozinofīlija

pozitīvs Kūmbsa testa rezultāts,

trombocitopēnija, leikopēnija (dažkārt izteikta)

hemolītiskā anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

zāļu izraisīts drudzis, seruma slimība, anafilakse, Jariša-Herksheimera reakcija

Nervu sistēmas traucējumi

galvassāpes, reibonis

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

caureja, slikta dūša, sāpes vēderā

vemšana

pseidomembranozais kolīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

aknu enzīmu līmeņa pārejoša paaugstināšanās

dzelte (galvenokārt holestātiska), hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

izsitumi

nātrene, nieze, daudzformu eritēma, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze (ekzantematozā nekrolīze) (skatīt “Imūnsistēmas traucējumi”), angioneirotiskā tūska

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Cefalosporīnu grupas zālēm ir tendence absorbēties uz eritrocītu membrānas virsmas un reaģēt ar antivielām, kuras vērstas pret šīm zālēm, izraisot pozitīvu Kūmbsa testa reakciju (kas var traucēt asiņu saderības pārbaudēs) un  ļoti reti — hemolītisko anēmiju.

Ir novērots pārejošs aknu enzīmu līmeņa pieaugums serumā, kas parasti ir atgriezenisks.

Pediatriskā populācija

Cefuroksīma aksetila drošuma profils bērniem atbilst drošuma profilam pieaugušajiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pārdozēšana var izraisīt neiroloģiskas sekas, tai skaitā encefalopātiju, krampjus un komu. Pārdozēšanas simptomi var rasties, ja pacientiem ar nieru darbības traucējumiem netiek veikta atbilstoša devas samazināšana (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Cefuroksīma koncentrāciju serumā var samazināt hemodialīzes un peritoneālās dialīzes ceļā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antibakteriālie līdzekļi sistēmiskai lietošanai. Otrās paaudzes cefalosporīni. ATĶ kods: J01DC02.

Darbības mehānisms

Cefuroksīma aksetils enzīmu esterāžu ietekmē tiek hidrolizēts līdz aktīvajai antibiotikai cefuroksīmam.

Cefuroksīms pēc saistīšanās pie penicilīnus saistošajām olbaltumvielām (PSO) inhibē baktēriju šūnu sieniņu sintēzi. Tā rezultātā tiek pārtraukta šūnu sieniņu (peptidoglikānu) biosintēze, kas noved pie baktēriju šūnu līzes un bojāejas.

Rezistences mehānisms

Baktēriju rezistence pret cefuroksīmu var būt saistīta ar vienu vai vairākiem no tālāk aprakstītajiem mehānismiem:

hidrolīze, ko izraisa bēta laktamāzes; tai skaitā (bet ne tikai) plaša spektra bēta laktamāzes (extended-spectrum beta-lactamases; ESBL) un AmpC enzīmi, kas noteiktām aerobu grampozitīvo baktēriju sugām var būt inducēti vai stabili nomākti;

penicilīnus saistošo olbaltumvielu samazināta afinitāte pret cefuroksīmu;

ārējās membrānas necaurlaidība, kas ierobežo cefuroksīma piekļuvi penicilīnus saistošajām olbaltumvielām gramnegatīvās baktērijās;

baktēriju izplūdes sūkņi.

Paredzams, ka mikroorganismi, kam ir iegūta rezistence pret citiem injicējamiem cefalosporīniem, būs rezistenti pret cefuroksīmu.

Atkarībā no rezistences mehānisma mikroorganismiem ar iegūtu rezistenci pret penicilīniem var būt samazināta jutība vai rezistence pret cefuroksīmu.

Cefuroksīma aksetila robežvērtības

Minimālās inhibējošās koncentrācijas (MIK) robežvērtības, ko noteikusi Eiropas Mikroorganismu jutīguma pārbaužu komiteja (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing, EUCAST), ir šādas:

Mikroorganisms

Robežvērtības (mg/l)

J

R

Enterobacteriaceae ^{1, 2}

≤8

>8

Staphylococcus spp.

Piezīme ³

Piezīme³

Streptococcus A, B, C un G

Piezīme ⁴

Piezīme⁴

Streptococcus pneumoniae

≤0,25

>0,5

Moraxella catarrhalis

≤0,125

>4

Haemophilus influenzae

≤0,125

>1

Ar noteiktām sugām nesaistītas robežvērtības ¹

NP⁵

NP⁵

¹ Cefalosporīnu robežvērtības attiecībā pret Enterobacteriaceae ietvers visus klīniski nozīmīgos rezistences mehānismus (ieskaitot ESBL un plazmīdu mediēto AmpC mehānismu). Daži bēta laktamāzes veidojošie celmi ir jutīgi vai vidēji jutīgi pret 3. vai 4. paaudzes cefalosporīniem atbilstoši minētajām robežvērtībām, un par to konstatēšanu jāziņo, proti, ESBL esamība vai iztrūkums kā tāds neietekmē jutīguma kategoriju noteikšanu. Daudzviet infekciju kontroles nolūkā ieteicama vai obligāta ir ESBL noteikšana un raksturošana.

² Tikai nekomplicētas urīnceļu infekcijas (cistīts) (skatīt 4.1. apakšpunktu).

³ Stafilokoku jutīgums pret cefalosporīniem ir saistīts ar jutīgumu pret meticilīnu, izņemot ceftazidīmu un cefiksīmu, kā arī ceftibutēnu, kuriem robežvērtības nav noteiktas un kurus stafilokoku infekciju gadījumā nedrīkst lietot.

⁴ A, B, C un G grupas bēta hemolītisko streptokoku bēta laktāma jutīgums ir saistīts ar jutīgumu pret penicilīnu.

⁵ Nav pietiekamu pierādījumu tam, ka attiecīgās sugas ir piemērots mērķis šo zāļu terapijai. Var ziņot par MIK ar komentāru, bet bez papildus noteiktām J vai R kategorijām.

J= jutīgs, R= rezistents

Mikrobioloģiskais jutīgums

Iegūtās rezistences izplatība konkrētām sugām var atšķirties ģeogrāfiski un laikā, un vēlams izmantot vietējo informāciju par rezistenci, jo īpaši, ja tiek ārstētas smagas infekcijas. Ja nepieciešams, jāmeklē iespēja konsultēties ar speciālistu, ja rezistences vietējā izplatība ir tāda, ka cefuroksīma lietošanas lietderība vismaz dažu veidu infekciju gadījumā ir apšaubāma.

In vitro cefuroksīms parasti ir aktīvs pret šādiem mikroorganismiem.

Parasti jutīgas sugas

Grampozitīvi aerobi mikroorganismi:

Staphylococcus aureus (jutīgi pret meticilīnu)*

Streptococcus pyogenes

Streptococcus agalactiae

Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi:

Haemophilus influenzae

Haemophilus parainfluenzae

Moraxella catarrhalis

Spirohētas:

Borrelia burgdorferi

Mikroorganismi, kuriem iegūtā rezistence var būt problēma

Grampozitīvi aerobi mikroorganismi:

Streptococcus pneumoniae

Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi:

Citrobacter freundii

Enterobacter aerogenes

Enterobacter cloacae

Escherichia coli

Klebsiella pneumoniae

Proteus mirabilis

Proteus spp. (izņemot P. vulgaris)

Providencia sugas.

Grampozitīvi anaerobi mikroorganismi:

Peptostreptococcus sugas.

Propionibacterium sugas.

Gramnegatīvi anaerobi mikroorganismi:

Fusobacterium sugas.

Bacteroides sugas.

Pārmantoti rezistenti mikroorganismi

Grampozitīvi aerobi mikroorganismi:

Enterococcus faecalis

Enterococcus faecium

Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi:

Acinetobacter sugas.

Campylobacter sugas.

Morganella morganii

Proteus vulgaris

Pseudomonas aeruginosa

Serratia marcescens

Gramnegatīvi anaerobi mikroorganismi:

Bacteroides fragilis

Citi:

Chlamydia sugas.

Mycoplasma sugas.

Legionella sugas.

* Visi pret meticilīnu rezistentie S. aureus ir rezistenti pret cefuroksīmu.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas cefuroksīma aksetils uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta un tiek ātri hidrolizēts zarnu gļotādā un asinīs, kā rezultātā asinsritē nonāk cefuroksīms. Optimāla uzsūkšanās tiek panākta, lietojot zāles neilgi pēc ēšanas.

Pēc cefuroksīma aksetila tablešu lietošanas maksimālā koncentrācija serumā (2,9 µg/ml 125 mg devai, 4,4 µg/ml 250 mg devai, 7,7 µg/ml 500 mg devai un 13,6 µg/ml 1000 mg devai) tiek sasniegta aptuveni 2,4 stundas pēc zāļu lietošanas ēdienreižu laikā. Cefuroksīma uzsūkšanās ātrums no suspensijas ir mazāks nekā no tabletēm, kā rezultātā maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta vēlāk un ir zemāka, un sistēmiskā biopieejamība ir mazāka (par 4 - 17 %). Pārbaudot veseliem pieaugušajiem, cefuroksīma aksetila suspensija iekšķīgai lietošanai nebija bioloģiski ekvivalenta cefuroksīma aksetila tabletēm, un tādēļ tās nav savstarpēji aizvietojamas, lietojot tādas pašas miligramos izteiktas devas (skatīt 4.2. apakšpunktu). Perorālas lietošanas gadījumā cefuroksīma farmakokinētika ir lineāra devu robežās no 125 līdz 1000 mg. Pēc 250 - 500 mg lielu devu perorālas lietošanas netika novērota cefuroksīma uzkrāšanās.

Izkliede

Atkarībā no izmantotās metodoloģijas saistīšanās ar proteīniem noteikta 33 - 50 % apmērā. Pēc cefuroksīma aksetila 500 mg tabletes vienreizējas lietošanas 12 veseliem brīvprātīgajiem šķietamais izkliedes tilpums bija 50 l (CV%=28 %). Tādu cefuroksīma koncentrāciju, kas pārsniedz izplatītākajiem patogēniem noteikto minimālo inhibējošo koncentrāciju, var sasniegt mandelēs, deguna blakusdobumu audos, bronhu gļotādā, kaulos, pleiras šķidrumā, locītavu šķidrumā, sinoviālajā šķidrumā, intersticiālajā šķidrumā, žultī, krēpās un acs šķidrumā. Smadzeņu mīksto apvalku iekaisuma gadījumā cefuroksīms šķērso hematoencefālisko barjeru.

Biotransformācija

Cefuroksīms netiek metabolizēts.

Eliminācija

Eliminācijas pusperiods no seruma ir no 1 līdz 1,5 stundām. Cefuroksīma aksetils tiek izvadīts no organisma ar glomerulārās filtrācijas un tubulārās sekrēcijas starpniecību. Renālais klīrenss ir 125 - 148 ml/min/1,73 m².

Īpašas pacientu grupas

Dzimums

Nav novērotas cefuroksīma farmakokinētikas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem ar normāliem nieru darbības rādītājiem, lietojot devas līdz parastajai maksimālajai devai, kas ir 1 g dienā, īpaši piesardzības pasākumi nav jāievēro. Gados vecākiem pacientiem ir lielāka pavājinātas nieru darbības iespējamība, tādēļ gados vecākiem pacientiem deva jāpielāgo atbilstoši nieru darbības rādītājiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Vecākiem zīdaiņiem (vecums >3 mēneši) un bērniem cefuroksīma farmakokinētika ir līdzīga kā pieaugušajiem.

Nav pieejami klīnisko pētījumu dati par cefuroksīma aksetila lietošanu bērniem līdz 3 mēnešu vecumam.

Nieru darbības traucējumi

Cefuroksīma aksetila drošums un efektivitāte pacientiem ar nieru mazspēju nav pierādīta.

Cefuroksīms galvenokārt tiek izvadīts no organisma caur nierēm. Tādēļ, tāpat kā lietojot jebkuras šāda veida antibiotikas, pacientiem ar izteiktiem nieru darbības traucējumiem (tas ir, C1cr <30 ml/minūtē) cefuroksīma devu ieteicams samazināt, kompensējot tā palēnināto izvadīšanu no organisma (skatīt 4.2. apakšpunktu). Cefuroksīmu var efektīvi izvadīt no organisma dialīzes ceļā.

Aknu darbības traucējumi

Nav pieejami dati par pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Tā kā cefuroksīms no organisma tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm, paredzams, ka aknu disfunkcijai nebūs ietekmes uz cerfuroksīma farmakokinētiku.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Ir pierādīts, ka cefalosporīniem svarīgākais farmakokinētikas-farmakodinamikas koeficients, kurš korelē ar efektivitāti in vivo, ir zāļu lietošanas intervāla procentuālā daļa (%T), kad nesaistīto zāļu koncentrācija saglabājas augstāka par cefuroksīma minimālo inhibējošo koncentrāciju (MIK) noteiktām mērķa sugām (tas ir, %T>MIK).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos pētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Pētījumi par kancerogenitāti nav veikti, tomēr nav pierādījumu, kas liecinātu par kancerogenitātes potenciālu.

Dažādi cefalosporīni inhibē gamma glutamiltranspeptidāzi žurku urīnā, tomēr cefuroksīmam šīs inhibīcijas līmenis ir zemāks. Attiecībā uz cilvēkiem tam var būt nozīme saistībā ar ietekmi uz klīnisko laboratorisko izmeklējumu rezultātiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Kroskarmelozes nātrija sāls

Nātrija laurilsulfāts

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Kalcija stearāts

Kalcija karbonāts

Krospovidons (A tips)

Tabletes apvalks

Hipromeloze (6 cp)

Titāna dioksīds (E171)

Propilēnglikols

Briljantzilais FCF (E133)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blisteris (OPA/Al/PVH-Al): 8, 10, 12, 14, 15, 16, 20 vai 24 apvalkotās tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

15-0208

15-0209

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 09.09.2015.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2016

SASKAŅOTS ZVA 09-06-2016

PAGE