Rasagiline Teva

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Rasagiline Teva 1 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur rasagilīna mesilātu, kas atbilst 1 mg rasagilīna (rasagilinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete

Baltas līdz gandrīz baltas, apaļas, plakanas tabletes, kuru diametrs ir 8 mm, ar noslīpinātām malām, ar iegravētiem burtiem “GIL” un ciparu “1” zem tiem vienā pusē un gludu otru pusi.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Rasagiline Teva ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem idiopātiskas Parkinsona slimības ārstēšanai kā monoterapija (bez levodopas) vai arī kā papildterapija (ar levodopu) pacientiem, kuriem deva vairs nemainās.

Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā rasagilīna deva ir 1 mg (viena Rasagiline Teva tablete) vienu reizi dienā ar vai bez levodopas.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem devas maiņa nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu funkcijas traucējumi

Rasagilīns ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacientiem ar vidēji smagiem aknu funkcijas traucējumiem rasagilīnu nevajadzētu lietot. Sākot rasagilīna terapiju pacientiem ar viegliem aknu funkcijas traucējumiem, jāievēro piesardzība. Ja rasagilīna lietošanas laikā pacientam viegli aknu funkcijas traucējumi pāriet vidēji smagos traucējumos, tad rasagilīna lietošana jāpārtrauc (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru funkcijas traucējumi

Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem īpaši piesardzības pasākumi nav nepieciešami.

Pediatriskā populācija

Rasagiline Teva drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem, nav pierādīta. Rasagiline Teva nav piemērots lietošanai pediatriskā populācijā Parkinsona slimības indikācijas gadījumā.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Rasagiline Teva var lietot kopā ar uzturu vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Vienlaicīga ārstēšana ar citiem monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoriem (ieskaitot zāles un augu izcelsmes līdzekļus, ko var iegādāties bez receptes, piem., asinszāli saturošus līdzekļus) vai petidīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Starp rasagilīna ārstēšanas pārtraukšanas dienu un dienu, kad tiek uzsākta ārstēšana ar MAO inhibitoriem vai petidīnu, ir jāpaiet vismaz 14 dienām.

Smagi aknu funkcijas traucējumi.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vienlaicīga rasagilīna lietošana ar citām zālēm

Jāizvairās no vienlaicīgas rasagilīna un fluoksetīna vai fluvoksamīna lietošanas (skatīt 4.5. apakšpunktu). Starp fluoksetīna terapijas pārtraukšanas dienu un dienu, kad tiek uzsākta ārstēšana ar rasagilīnu, ir jāpaiet vismaz piecām nedēļām. Starp rasagilīna terapijas pārtraukšanas dienu un dienu, kad tiek uzsākta ārstēšana ar fluoksetīnu vai fluvoksamīnu, ir jāpaiet vismaz 14 dienām.

Vienlaicīga rasagilīna lietošana ar dekstrometorfānu vai simpatomimētiskiem līdzekļiem, piemēram, tiem, kas sastopami intranazāli un perorāli lietojamu dekongestantu sastāvā, vai pretsaaukstēšanās līdzekļiem, kas satur efedrīnu vai pseidoefedrīnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Vienlaicīga rasagilīna un levodopas lietošana

Tā kā rasagilīns potencē levodopas iedarbību, var pastiprināties levodopas nevēlamās blakusparādības un paasināties iepriekš pastāvējusī diskinēzija. Levodopas devas samazināšana var mazināt šo nevēlamo blakusparādību.

Ir saņemti ziņojumi par hipotensīvu iedarbību, lietojot rasagilīnu vienlaicīgi ar levodopu. Pacienti ar Parkinsona slimību ir īpaši jutīgi uz nevēlamo blakusparādību, hipotensiju, gaitas traucējumu dēļ.

Dopamīnerģiskā iedarbība

Pārmērīga miegainība dienas laikā un pēkšņas miega epizodes

Rasagilīns var izraisīt miegainību dienas laikā un reizēm, it īpaši, ja to lieto kopā ar citām dopamīnerģiskām zālēm – aizmigšanu ikdienas aktivitāšu laikā. Pacienti jāinformē par šo blakusparādību, un viņiem jāiesaka rasagilīna terapijas laikā ievērot piesardzību, vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus. Pacienti, kuri ir saskārušies ar miegainību un/vai pēkšņu miega epizodi, nedrīkst vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus (skatīt 4.7. apakšpunktu).

Impulsu kontroles traucējumi (IKT)

Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar dopamīna agonistiem un/vai saņem dopamīnerģisku terapiju, var novērot IKT. Līdzīgi ziņojumi par IKT pēcreģistrācijas periodā saņemti par rasagilīna lietošanu. Pacienti regulāri jānovēro, vai nerodas impulsu kontroles traucējumi. Pacienti un veselības aprūpes speciālisti jāinformē par uzvedības izmaiņām, kas norāda uz impulsu kontroles traucējumiem, kas novēroti pacientiem, lietojot rasagilīnu, ieskaitot apmātību, uzmācīgas idejas, patoloģisku aizraušanos ar azartspēlēm, paaugstinātu libido, hiperseksualitāti, impulsīvu uzvedību un nepārvaramu vēlmi tērēt un pirkt.

Melanoma

Klīnisko pētījumu programmas laikā novērotie melanomas gadījumi lika domāt par tās iespējamo saistību ar rasagilīnu. Savāktie dati liecina, ka ar paaugstinātu ādas vēža (ne tikai melanomas) risku ir saistīta pati Parkinsona slimība, nevis kāds no zāļu līdzekļiem. Jebkuru aizdomīgu ādas bojājumu jānovērtē speciālistam.

Aknu funkcijas traucējumi

Piesardzība jāievēro, sākot ārstēšanu ar rasagilīnu pacientiem ar viegliem aknu funkcijas traucējumiem. Pacientiem ar vidēji smagiem aknu funkcijas traucējumiem ir jāizvairās no rasagilīna lietošanas. Ja pacientu stāvoklis progresē no viegliem aknu funkcijas traucējumiem uz vidēji smagiem aknu funkcijas traucējumiem, tad rasagilīna lietošana ir jāpārtrauc (skatīt 5.2. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

MAO inhibitori

Rasagilīns ir kontrindicēts kopā ar citiem MAO inhibitoriem (ieskaitot zāles un augu izcelsmes līdzekļus, ko var iegādāties bez receptes, piem., asinszāli saturošus līdzekļus), jo iespējams neselektīvas MAO kavēšanas risks, kas var izraisīt hipertensīvo krīzi (skatīt REF _Ref81384827 \n \h \* MERGEFORMAT 4.3. apakšpunktu).

Petidīns

Ir ziņots par smagām blakusparādībām, vienlaicīgi lietojot petidīnu un MAO inhibitorus, ieskaitot citu selektīvo MAO-B inhibitoru. Vienlaicīga rasagilīna un petidīna lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Simpatomimētiski līdzekļi

Lietojot MAO inhibitorus kopā ar simpatomimētiskiem līdzekļiem, saņemti ziņojumi par zāļu mijiedarbību. Tādēļ, ņemot vērā rasagilīna MAO kavējošo darbību, vienlaicīga rasagilīna lietošana kopā ar simpatomimētiskiem līdzekļiem, piemēram, tiem, kas sastopami intranazāli un perorāli lietojamu dekongestantu sastāvā, vai pretsaaukstēšanās līdzekļiem, kas satur efedrīnu vai pseidoefedrīnu, nav ieteicama (skatīt REF _Ref81384855 \n \h \* MERGEFORMAT 4.4. apakšpunktu).

Dekstrometorfāns

Vienlaicīgi lietojot neselektīvus MAO inhibitorus un dekstrometorfānu, saņemti ziņojumi par zāļu mijiedarbību. Tādēļ, ņemot vērā rasagilīna MAO kavējošo darbību, rasagilīna vienlaicīga lietošana ar dekstrometorfānu nav ieteicama (skatīt REF _Ref81384855 \n \h \* MERGEFORMAT 4.4. apakšpunktu).

SNAI/SSAI/tricikliskie un tetracikliskie antidepresanti

Jāizvairās no rasagilīna un fluoksetīna vai fluvoksamīna vienlaicīgas lietošanas (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Par rasagilīna lietošanu vienlaicīgi ar selektīviem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SSAI)/selektīviem serotonīna- norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SNAI) klīniskajos pētījumos skatīt 4.8. apakšpunktu.

Lietojot vienlaicīgi ar SSAI/SNAI, tricikliskiem, tetracikliskiem antidepresantiem un MAO inhibitoriem, ziņots par smagām blakusparādībām. Tādēļ, ņemot vērā rasagilīna MAO inhibējošo iedarbību, antidepresanti jālieto piesardzīgi.

Zāles, kas ietekmē CYP1A2 aktivitāti

In vitro metabolisma pētījumi liecina, ka citohroms P450 1A2 (CYP1A2) ir galvenais enzīms, kas atbildīgs par rasagilīna metabolismu.

CYP1A2 inhibitori

Vienlaicīga rasagilīna un ciprofloksacīna (CYP1A2 inhibitora) lietošana palielināja rasagilīna AUC par 83%. Vienlaicīga rasagilīna un teofilīna (CYP1A2 substrāta) lietošana neietekmēja ne vienu, ne otru zāļu farmakokinētiku. Tātad jāņem vērā, ka spēcīgi CYP1A2 inhibitori var izmainīt rasagilīna līmeni plazmā, un tādēļ tos jālieto ar piesardzību.

CYP1A2 induktori

Pastāv risks, ka smēķējošiem pacientiem rasagilīna līmenis plazmā var būt samazināts smēķēšanas izraisītās metabolizējošā enzīma CYP1A2 indukcijas dēļ.

Citi citohroma P450 izoenzīmi

In vitro pētījumi uzrāda, ka rasagilīns koncentrācijā 1 µg/ml (kas ir ekvivalents rasagilīna līmenim asinīs, kas 160 reizes pārsniedz vidējo C_max ~ 5,9 - 8,5 ng/ml līmeni Parkinsona slimības pacientiem pēc vairāku atkārtotu rasagilīna 1 mg devu lietošanas), neinihibēja citohroma P450 izoenzīmus, CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1, CYP3A4 un CYP4A. Šie rezultāti norāda uz to, ka rasagilīna terapeitiskās devas radītajai koncentrācijai asinīs nevajadzētu radīt nekādu klīniski nozīmīgu mijiedarbību ar šo enzīmu substrātiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Levodopa un citas zāles Parkinsona slimības ārstēšanai

Pacientiem ar Parkinsona slimību, kuri kā papildterapiju hroniskai terapijai ar levodopu saņēma rasagilīnu, nekonstatēja klīniski būtisku levodopas ietekmi uz rasagilīna klīrensu.

Vienlaicīga rasagilīna un entakapona lietošana palielināja rasagilīna perorālo klīrensu par 28%.

Tiramīna/rasagilīna mijiedarbība

Piecu tiramīna stresa testa pētījumu rezultāti (ar brīvprātīgajiem un Parkinsona slimības pacientiem), kopā ar mājās veiktiem asinsspiediena kontroles mērījumiem pēc ēšanas (no 464 pacientiem, kurus ārstēja ar rasagilīnu devās pa 0,5 vai 1 mg dienā vai arī ar placebo kā levodopas papildterapiju sešus mēnešus bez tiramīna ierobežojumiem), kā arī fakts, ka klīniskajos pētījumos, ko veica bez tiramīna ierobežojumiem diētā, nebija neviena ziņojuma par tiramīna/rasagilīna mijiedarbību, norāda uz to, ka rasagilīnu var droši lietot bez tiramīna ierobežojumiem diētā.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par rasagilīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi saistītu ar reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Piesardzības nolūkos ieteicams atturēties no rasagilīna lietošanas grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati liecina, ka rasagilīns kavē prolaktīna sekrēciju, un tādējādi var kavēt laktāciju.

Nav zināms, vai rasagilīns izdalās cilvēka pienā. Lietojot rasagilīnu mātei, kura baro bērnu ar krūti, jāievēro piesardzība.

Fertilitāte

Dati par rasagilīna ietekmi uz cilvēku fertilitāti nav pieejami. Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati liecina, ka rasagilīns neietekmē cilvēka fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, kuriem rodas miegainība, pēkšņas miega epizodes, rasagilīns var būtiski ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Pacienti jābrīdina, lai viņi ievēro piesardzību, apkalpojot mehānismus, ieskaitot transportlīdzekļu vadīšanu, iekams viņi ir pilnīgi pārliecināti, ka rasagilīna lietošanai nav nelabvēlīga ietekme.

Pacienti, kuri ārstēšanā lieto rasagilīnu un kuriem parādās miegainība un/vai pēkšņas miega epizodes, jāinformē, ka viņiem vajadzētu atturēties no transportlīdzekļu vadīšanas vai iesaistīšanās aktivitātēs, kuru gadījumā nepietiekama uzmanība var radīt nopietnas traumas vai nāves risku pašam pacientam vai apkārtējiem (piem., mehānismu apkalpošana), līdz viņi ir ieguvuši pietiekamu pieredzi par rasagilīna un citu dopamīnerģisku līdzekļu lietošanu, lai varētu novērtēt, vai tie nerada nevēlamu ietekmi uz viņu psihisko un/vai motoro darbību.

Ja jebkurā ārstēšanas laikā pieaug miegainība vai parādās jaunas pēkšņas miega epizodes ikdienas darbību laikā (piem., skatoties televizoru, braucot automašīnā kā pasažierim u.c.), pacients nedrīkst vadīt transportlīdzekļus vai iesaistīties iespējami bīstamās aktivitātēs.

Ja pacientam pirms rasagilīna lietošanas bijusi miegainība un/vai miega epizodes bez iepriekšējiem brīdinošiem simptomiem, viņš ārstēšanas laikā nedrīkst vadīt transportlīdzekļus, apkalpot mehānismus vai strādāt augstumā.

Pacienti ir jābrīdina, ka iespējama papildu iedarbība, ja rasagilīnu lieto kombinācijā ar nomierinošām zālēm, alkoholu vai citiem centrālo nervu sistēmu nomācošiem līdzekļiem (piem., benzodiazepīni, antipsihotiskie līdzekļi, antidepresanti), vai vienlaicīgi ar zālēm, kas palielina rasagilīna koncentrāciju plazmā (piem., ciprofloksacīns) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Klīniskajos pētījumos ar Parkinsona slimības pacientiem visbiežāk ziņoja par šādām nevēlamām blakusparādībām:

lietojot zāles monoterapijā – galvassāpēm, depresiju, vertigo un saaukstēšanos (gripu un rinītu); lietojot kā papildterapiju levodopai – diskinēziju, ortostatisko hipotensiju, krišanu, sāpēm vēderā, sliktu dūšu un vemšanu, kā arī sausu muti; abu ārstēšanas režīmu grupās – skeleta muskuļu sāpēm, piemēram, muguras un kakla sāpēm un artralģiju. Šīs nevēlamās blakusparādības nebija saistītas ar zāļu lietošanas pārtraukšanas skaita pieaugumu.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas tālāk 1. un 2. tabulā atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Monoterapija

Tālāk lasāmajā tabulveida sarakstā iekļautas nevēlamas blakusparādības, par kurām placebo kontrolētos pētījumos ar lielāku biežumu ziņoja pacientiem, kuri saņēma rasagilīnu 1 mg dienā.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināmi

Infekcijas un infestācijas

Gripa

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Ādas karcinoma

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Leikopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Alerģiska reakcija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Samazināta ēstgriba

Psihiskie traucējumi

Depresija,

halucinācijas*

Impulsu kontroles traucējumi*

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Cerebrovaskulāri traucējumi

Serotonīna sindroms*, pārmērīga miegainība dienas laikā un pēkšņas miega epizodes*

Acu bojājumi

Konjunktivīts

Ausu un labirinta bojājumi

Vertigo

Sirds funkcijas traucējumi

Stenokardija

Miokarda infarkts

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipertensija*

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Rinīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Flatulence

Ādas un zemādas audu bojājumi

Dermatīts

Vezikobullozi izsitumi

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu‑skeleta sāpes,

sāpes kaklā,

artrīts

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Neatliekama vajadzība urinēt

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Drudzis,

savārgums

*Skatīt apakšpunktu „Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts”

Papildterapija

Tālāk lasāmajā tabulveida sarakstā iekļautas nevēlamas blakusparādības, par kurām placebo kontrolētos pētījumos ar lielāku biežumu ziņoja pacientiem, kuri saņēma rasagilīnu 1 mg dienā.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināmi

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Ādas melanoma*

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Samazināta ēstgriba

Psihiskie traucējumi

Halucinācijas*,

patoloģiski sapņi

Apmulsums

Impulsu kontroles traucējumi*

Nervu sistēmas traucējumi

Diskinēzija

Distonija,

karpālā kanāla sindroms,

līdzsvara traucējumi

Cerebrovaskulāri traucējumi

Serotonīna sindroms*, pārmērīga miegainība dienas laikā un pēkšņas miega epizodes*

Sirds funkcijas traucējumi

Stenokardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Ortostatiska hipotensija*

Hipertensija*

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sāpes vēderā,

aizcietējums,

slikta dūša un vemšana,

sausa mute

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Artralģija,

kakla sāpes

Izmeklējumi

Ķermeņa masas samazināšanās

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Kritieni

*Skatīt apakšpunktu „Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts”

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Ortostatiskā hipotensija

Maskētos, placebo kontrolētos pētījumos par smagu ortostatisko hipotensiju ziņoja vienai personai (0,3%) rasagilīna grupā (papildterapijas pētījumi), bet placebo grupā šādu ziņojumu nebija. Klīniskajos pētījumos iegūtie dati liecina, ka ortostatiskā hipotensija visbiežāk rodas pirmajos divos rasagilīna terapijas mēnešos un tai ir tendence laika gaitā samazināties.

Hipertensija

Rasagilīns selektīvi inhibē MAO‑B, un, lietojot norādītajā devā (1 mg/dienā), tā iedarbība nav saistīta ar paaugstinātu jutību pret tiramīnu. Maskētos, placebo kontrolētos pētījumos (monoterapijas un papildterapijas) nevienai personai rasagilīna grupā netika ziņots par smagu hipertensiju. Pēcreģistrācijas periodā pacientiem, kas lietoja rasagilīnu, tika novēroti paaugstināta asinsspiediena gadījumi, ieskaitot dažus smagus hipertensijas krīzes gadījumus, kad zāles lietotas vienlaicīgi ar nezināmu daudzumu tiramīniem bagātu pārtiku. Pēcreģistrācijas periodā saņemts viens ziņojums par paaugstinātu asinsspiedienu pacientam, kurš oftalmoloģisku vazokonstriktoru tetrahidrozolīna hidrohlorīdu lietoja vienlaicīgi ar rasagilīnu.

Impulsu kontroles traucējumi

Placebo kontrolētā monoterapijas pētījumā tika ziņots par vienu hiperseksualitātes gadījumu. Par turpmāk minētajām blakusparādībām ar nezināmu sastopamības biežumu ziņoja pēcreģistrācijas periodā: kompulsīvi traucējumi, kompulsīva iepirkšanās, dermatilomānija, dopamīna disregulācijas sindroms, impulsu kontroles traucējumi, impulsīva uzvedība, kleptomānija, zagšana, uzmācīgas domas, obsesīvi kompulsīvi traucējumi, stereotipija, azartspēļu spēlēšana, patoloģiska nosliece uz azartspēlēm, paaugstināts libido, hiperseksualitāte, psihoseksuāli traucējumi, neatbilstoša seksuāla uzvedība. Puse no ziņotajiem IKT tika novērtēti kā nopietni. Laikā, kad ziņoja par šīm blakusparādībām, tikai dažos gadījumos blakusparādības nebija izzudušas.

Pārmērīga miegainība dienas laikā un pēkšņas miega epizodes

Pacientiem, kas tiek ārstēti ar dopamīna agonistiem un/vai citiem dopamīnerģiskiem līdzekļiem, var novērot pārmērīgu miegainību dienas laikā (hipersomnija, letarģija, sedācija, miega lēkmes, miegainība, pēkšņa aizmigšana). Līdzīgu pārmērīgu miegainību dienas laikā varēja novērot pēcreģistrācijas periodā ar rasagilīnu.

Pacientiem, kuri ārstēti ar rasagilīnu un citām dopamīnerģiskām zālēm, ziņots par aizmigšanas gadījumiem ikdienišķu darbību laikā. Lai gan daudzi no šiem pacientiem ziņoja par miegainību, lietojot rasagilīnu kopā ar citām dopamīnerģiskām zālēm, daži atzīmēja, ka pirms miega epizodes nav bijuši nekādi brīdinājuma simptomi, piemēram, izteikta miegainība, un uzskatīja, ka tieši pirms notikuma bijuši mundri. Par dažiem no šiem gadījumiem ziņots vairāk nekā 1 gadu pēc ārstēšanas uzsākšanas.

Halucinācijas

Apmulsums un halucinācijas ir Parkinsona slimības simptomi. Pēcreģistrācijas periodā šie simptomi tika novēroti arī Parkinsona slimības pacientiem, kuri tika ārstēti ar rasagilīnu.

Serotonīna sindroms

Rasagilīna klīniskajos pētījumos netika pieļauta fluoksetīna vai fluvoksamīna un rasagilīna vienlaicīga lietošana, bet tika pieļauta sekojošu antidepresantu un devu vienlaicīga lietošana ar rasagilīnu: amitriptilīns ≤ 50 mg dienā, trazodons ≤ 100 mg dienā, citaloprāms ≤ 20 mg dienā, sertralīns ≤ 100 mg dienā un paroksetīns ≤ 30 mg dienā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pēcreģistrācijas periodā pacientiem, kuri lietoja antidepresantus, meperidīnu, tramadolu, metadonu vai propoksifēnu vienlaicīgi ar rasagilīnu, tika novērots iespējami dzīvībai bīstams serotonīna sindroms, kas izpaudās kā uzbudinājums, apjukums, stīvums, pireksija un mioklonuss.

Ļaundabīgā melanoma

Ādas melanomas sastopamības biežums placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos bija 2/380 (0,5%) pacientiem grupā, kurā 1 mg rasagilīna lietoja kā papildterapiju levodopai, salīdzinājumā ar 1/388 (0,3%) pacientiem placebo grupā. Pēcreģistrācijas periodā ziņots par citiem ļaundabīgās melanomas gadījumiem. Šie gadījumi visos ziņojumos tika klasificēti kā nopietni.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pēc rasagilīna pārdozēšanas, lietojot devas robežās no 3 mg līdz 100 mg, tika ziņots par tādiem simptomiem kā disforija, hipomānija, hipertensijas krīze un serotonīna sindroms.

Pārdozēšana var izpausties kā ievērojama MAO-A un MAO-B darbības kavēšanās. Vienas devas pētījumos veseli brīvprātīgie saņēma devu 20 mg dienā, bet desmit dienu pētījumā veseli brīvprātīgie saņēma devu 10 mg dienā. Nevēlamās blakusparādības bija vieglas vai vidēji smagas, un nebija saistāmas ar rasagilīnu. Devas palielināšanas pētījumā pacientiem, kuri saņēma hronisku terapiju ar levodopu un tika ārstēti ar 10 mg rasagilīna dienā, saņemti ziņojumi par nevēlamām kardiovaskulārām blakusparādībām (ieskaitot hipertensiju un ortostatisko hipotensiju), kas izzuda pēc terapijas pārtraukšanas. Šie simptomi var atgādināt simptomus, kas rodas, lietojot neselektīvus MAO inhibitorus.

Terapijas taktika

Rasagilīnam nav specifiska antidota. Pārdozēšanas gadījumā pacientus nepieciešams monitorēt, kā arī nodrošināt viņiem piemērotu simptomātisku un atbalsta terapiju.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretparkinsonisma zāles, monoamīnoksidāzes-B inhibitori, ATĶ kods: N04BD02

Darbības mehānisms

Ir pierādīts, ka rasagilīns ir spēcīgs, neatgriezenisks MAO-B selektīvs inhibitors, kas var radīt ekstracelulārās dopamīna koncentrācijas pieaugumu striatum rajonā. Paaugstinātais dopamīna līmenis un tam sekojošā paaugstinātā dopamīnerģiskā aktivitāte visticamāk ir faktors, kas ir rasagilīna labvēlīgās ietekmes pamatā, ko konstatē dopamīnerģiskās motorās disfunkcijas modeļos.

1-Aminoindāns ir aktīvs galvenais metabolīts, un tas nav MAO-B inhibitors.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Rasagilīna efektivitāti apliecināja trīs pētījumi: par rasagilīna monoterapijas efektivitāti pārliecinājās pirmajā pētījumā, un par tā efektivitāti papildterapijā levodopai – otrajā un trešajā pētījumā.

Monoterapija

Pirmajā pētījumā 404 pacientus randomizēti sadalīja trijās grupās: pirmā saņēma placebo (138 pacienti), otrā rasagilīnu 1 mg dienā (134 pacienti) un trešā grupa (132 pacienti) saņēma rasagilīnu 2 mg dienā. Ārstēšanas ilgums visos gadījumos bija 26 nedēļas. Pētījumā netika izmantota aktīva salīdzināmā zāļu viela.

Šajā pētījumā par primāro efektivitātes rādītāju izmantoja kopējā rezultāta pamatrādītāju izmaiņu Unificētās Parkinsona slimības vērtēšanas skalā (Unified Parkinson’s Disease Rating Scale – UPDRS, I - III daļa). Atšķirība vidējā izmaiņā no sākuma rezultāta līdz 26. nedēļas/beigu rezultātam (LOCF, Last Observation Carried Forward; pēdējais novērojums turpināts) bija statistiski nozīmīga (UPDRS, I – III daļa: 1 mg rasagilīna, salīdzinot ar placebo -4,2, 95% TI [-5,7, -2,7]; p<0,0001; 2 mg rasagilīna, salīdzinot ar placebo -3,6, 95% TI [‑5,0, -2,1]; p<0,0001, UPDRS Motor, II daļa: 1 mg rasagilīna, salīdzinot ar placebo (-2,7, 95% TI [-3,87, -1,55], p<0,0001; 2 mg rasagilīna, salīdzinot ar placebo -1,68, 95% TI [-2,85, -0,51], p = 0,0050). Šai pacientu grupai ar vieglu slimību efekts bija redzams, bet vidēji izteikts. Konstatēja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi (vērtējot pēc PD-QUALIF skalas) uz dzīves kvalitāti.

Papildterapija

Otrajā pētījumā pacientus randomizēti sadalīja grupās, kas saņēma placebo (229 pacienti), 1 mg rasagilīna dienā (231 pacients) vai 200 mg katehol-O-metiltransferāzes (COMT) inhibitoru, entakaponu, ko lietoja kopā ar plānotām levodopas (LD)/dekarboksilāzes inhibitora devām (227 pacienti), un ārstēšanu veica 18 nedēļas. Trešajā pētījumā pacientus randomizēti sadalīja grupās, kas saņēma placebo (159 pacienti), 0,5 mg rasagilīna dienā (164 pacienti) vai 1 mg rasagilīna dienā (149 pacienti), un ārstēšanu turpināja 26 nedēļas.

Abos pētījumos par primāro efektivitātes rādītāju izmantoja izmaiņu attiecībā pret sākuma vidējo stundu skaitu, kas tika pavadītas “NEAKTĪVĀ” stāvoklī diennakts laikā (saskaņā ar “24 stundu” mājas dienasgrāmatām, kuras aizpildīja 3 dienas pirms katras no izvērtēšanas vizītēm).

Otrajā pētījumā vidējais stundu skaits, kas tika pavadīts “NEAKTĪVĀ” stāvoklī, salīdzinot ar placebo, bija -0,78 h, 95% TI [-1,18, -0,39], p=0,0001. Vidējais kopējais ikdienas “NEAKTĪVĀ” stāvokļa laika samazinājums bija līdzīgs arī entakapona grupā (-0,80 h, 95% TI [‑1,20, -0,41], p<0,0001), salīdzinot ar 1 mg rasagilīnu grupā novērotiem rādītājiem. Trešajā pētījumā vidējā starpība, salīdzinot ar placebo, bija -0.94 h, 95% TI [‑1,36, -0,51], p<0,0001. Bija arī statistiski ticams uzlabojums, salīdzinot ar placebo, 0,5 mg rasagilīna grupā, tomēr uzlabojuma apjoms bija mazāks. Primārās efektivitātes galarezultātu noturīgumu apliecināja papildus statistisko modeļu analīze, ko nodemonstrēja trijās kohortās (ITT, pēc protokola un pacienti, kuri beiguši pētījumu).

Sekundārie efektivitātes rādītāji ietvēra vispārējos uzlabojumu novērtējumus no ārsta viedokļa, ikdienas aktivitāšu skalas (Activities of Daily Living – ADL) rezultātus “NEAKTĪVĀ” stāvoklī un UPDRS motoro komponentu “AKTĪVĀ” stāvoklī. Rasagilīns sniedza statistiski ticamu uzlabojumu salīdzinājumā ar placebo.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Rasagilīns uzsūcas strauji, sasniedzot maksimālo plazmas koncentrāciju (C_max) aptuveni 0,5 stundās. Rasagilīna vienas devas absolūtā biopieejamība ir aptuveni 36%.

Uzturs neietekmē rasagilīna T_max, lai gan C_max un ekspozīcija (AUC) samazinās attiecīgi par aptuveni 60% un 20%, kad zāles lieto kopā ar augsta tauku satura maltīti. Tā kā AUC netiek būtiski ietekmēts, rasagilīnu drīkst lietot gan kopā ar uzturu, gan arī bez tā.

Izkliede

Vidējais izkliedes tilpums pēc vienas intravenozas rasagilīna devas ir 243 l. Plazmas proteīnu piesaiste pēc vienas perorālas ar ¹⁴C iezīmētas rasagilīna devas ir aptuveni 60 - 70%.

Biotransformācija

Rasagilīns pirms ekskrēcijas iziet gandrīz pilnīgu biotransformāciju aknās. Rasagilīna metabolisms noris pa diviem galvenajiem ceļiem: N-dealkilēšanu un/vai hidroksilēšanu, kā rezultātā rodas 1‑aminoindāns, 3-hidroksi-N-propargil-1-aminoindāns un 3‑hidroksi-1-aminoindāns. In vitro eksperimenti norāda, ka abi rasagilīna metabolisma ceļi ir atkarīgi no citohroma P450 sistēmas, kur CYP1A2 ir rasagilīna metabolismam svarīgākais izo-enzīms. Konstatēja, ka rasagilīna un tā metabolītu konjugācija, kā rezultātā rodas glikuronīdi, ir galvenais eliminācijas ceļš. Ex vivo un in vitro pētījumos konstatēts, ka rasagilīnam nepiemīt galveno CYP450 enzīmu inhibējošas vai inducējošas īpašības (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Eliminācija

Pēc perorālas ar ¹⁴C-iezīmēta rasagilīna lietošanas, eliminācija notika galvenokārt ar urīnu (62,6%) un sekundāri ar izkārnījumiem (21,8%), un kopējais devas daudzums, ko izdevās atgūt 38 dienu periodā, bija 84,4%. Mazāk nekā 1% rasagilīna tiek izvadīts neizmainītā veidā urīnā.

Linearitāte/nelinearitāte

Rasagilīna farmakokinētika pacientiem ar Parkinsona slimību ir lineāra devu diapazonā 0,5 ‑ 2 mg. Tā terminālais pusperiods ir 0,6 - 2 stundas.

Aknu funkcijas traucējumi

Pacientiem ar viegliem aknu funkcijas traucējumiem AUC un C_max palielinājās attiecīgi par 80% un 38%. Pacientiem ar vidēji smagiem aknu funkcijas traucējumiem AUC un C_max palielinājās attiecīgi par 568% un 83% (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru funkcijas traucējumi

Rasagilīna farmakokinētiskās īpatnības vieglu (CLcr 50 - 80 ml/min) un vidēji smagu (CLcr 30 - 49 ml/min) traucējumu gadījumos neatšķīrās no veseliem cilvēkiem.

Gados vecāki cilvēki

Vecumam ir neliela ietekme uz rasagilīna farmakokinētiku gados vecākiem cilvēkiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, kancerogenitāti, ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Rasagilīnam nekonstatēja genotoksiskas īpašības in vivo un vairākās in vitro sistēmās, izmantojot baktērijas vai hepatocītus. Metabolīta aktivācijas apstākļos rasagilīns inducēja hromosomu aberāciju skaita palielināšanos koncentrācijā, kas rada pārmērīgu citotoksicitāti un kas nav sasniedzama, to lietojot klīniskos apstākļos.

Rasagilīns nebija kancerogēns žurkām, ja sistēmiskā iedarbība 84 – 339 reizes pārsniedza paredzamo koncentrāciju plazmā cilvēkam, lietojot 1 mg dienā. Pelēm novēroja palielinātu kombinētas bronhiolāras/alveolāras adenomas un/vai karcinomas sastopamību, ja sistēmiskā iedarbība 144 – 213 reizes pārsniedza paredzamo koncentrāciju plazmā cilvēkam, lietojot 1 mg dienā.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mannīts

Kukurūzas ciete

Preželatinizēta kukurūzas ciete

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Stearīnskābe

Talks

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blisteri

Alumīnija/alumīnija blisteru iepakojumi ar 7, 10, 28, 30, 100 vai 112 tabletēm.

Perforētu alumīnija/alumīnija dozējamu vienību blisteru iepakojumi ar 10 x 1, 30 x 1 vai 100 x 1 tabletēm.

Pudelītes

Balta, augsta blīvuma polietilēna pudelīte ar bērniem grūti atveramu vai parastu vāciņu. Pudelītē ir 30 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

15-0349

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015. gada 22. decembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11/2017

SASKAŅOTS ZVA 17-05-2018

PAGE

PAGE 1 EQ

EQ