Privigen

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Privigen 100 mg/ml šķīdums infūzijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Cilvēka normālais imūnglobulīns (Immunoglobulinum humanum normale) (IVIg)*
Viens ml satur: Cilvēka normālais imūnglobulīns (Immunoglobulinum humanum normale) ............................... 100 mg (vismaz 98 % IgG)
Katrs 25 ml šķīduma flakons satur: 2,5 g cilvēka normālo imūnglobulīnu Katrs 50 ml šķīduma flakons satur: 5 g cilvēka normālo imūnglobulīnu Katrs 100 ml šķīduma flakons satur: 10 g cilvēka normālo imūnglobulīnu Katrs 200 ml šķīduma flakons satur: 20 g cilvēka normālo imūnglobulīnu Katrs 400 ml šķīduma flakons satur: 40 g cilvēka normālo imūnglobulīnu
IgG apakšklašu sadalījums (apt. vērtības): IgG1 ...................... 69 % IgG2 ...................... 26 % IgG3 ........................ 3 % IgG4 ........................ 2 %
Maksimālais IgA daudzums ir 25 mikrogrami/ml.
*Izgatavots no asins donoru plazmas.
Palīgvielas ar zināmu iedarbību: Privigen satur aptuveni 250 mmol/l (diapazons: no 210 līdz 290) L-prolīna.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums infūzijām. Šķīdums ir dzidrs vai nedaudz opalescējošs; tas ir bezkrāsains vai gaiši dzeltens. Privigen ir izotonisks ar aptuveno osmotisko koncentrāciju 320 mOsmol/kg.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Aizstājterapija pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem (no 0 līdz 18 gadiem) šādos gadījumos: • primārie imūndeficīta sindromi (PID) ar pasliktinātu antivielu veidošanos (skatīt 4.4.
apakšpunktu); • sekundārais imūndeficīts (SID) pacientiem, kuri cieš no smagām vai atkārtotām infekcijām,
neefektīvas pretmikrobu terapijas un vai nu pierādīta neveiksmīga iznākuma ar specifiskām antivielām (proven specific antibody failure, PSAF)* vai IgG līmeņa serumā <4 g/l.
* PSAF = nespēja sasniegt vismaz divkārtīgu IgG antivielu titra pieaugumu pēc pneimokoku polisaharīdu un polipeptīdu antigēnu vakcīnām.
Imunomodulācija pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem (no 0 līdz 18 gadiem) šādos gadījumos:
2

• primārā imūnā trombocitopēnija (ITP) pacientiem, kuriem pastāv liels asiņošanas risks vai pirms ķirurģiskas iejaukšanās trombocītu skaita korekcijai.
• Gijēna Barē (Guillain Barré) sindroms. • Kavasaki (Kawasaki) slimība. • Hroniska iekaisīga demielinizējoša polineiropātija (chronic inflammatory demyelinating
polyneuropathy, CIDP). Pieredze attiecībā uz intravenozu imūnglobulīnu lietošanu bērniem ar CIDP ir ierobežota. • Multifokālā motoriskā neiropātija (MMN).
4.2. Devas un lietošanas veids
Aizstājterapiju drīkst uzsākt un uzraudzīt tāda ārsta klātbūtnē, kuram ir pieredze imūndeficīta ārstēšanā.
Devas Deva un devu režīms ir atkarīgs no indikācijas. Aizstājterapijā deva iespējami jāpielāgo individuāli katram pacientam atkarībā no farmakokinētiskās un klīniskās atbildes reakcijas. Tālāk minētie devu režīmi ir norādīti kā vadlīnijas.
Aizstājterapija primāro imūndeficīta (PID) sindromu gadījumos Devu režīmam jābūt tādam, ka IgG zemākajam līmenim (mērīts pirms nākamās infūzijas) ir jāsasniedz vismaz 5 līdz 6 g/l. Līdzsvara panākšanai ir nepieciešami trīs līdz seši mēneši pēc zāļu lietošanas uzsākšanas. Ieteicamā vienreizējā sākuma deva ir 0,4 līdz 0,8 g/kg ķermeņa masas, ik pa 3 līdz 4 nedēļām palielinot devu vismaz par 0,2 g/kg ķermeņa masas.
Lai sasniegtu zemāko līmeni 5 līdz 6 g/l, mēneša devai jābūt 0,2 līdz 0,8 g/kg ķermeņa masas. Pēc līdzsvara koncentrācijas sasniegšanas dozēšanas intervālam ir jābūt 3 līdz 4 nedēļām. Zemākie līmeņi ir jāmēra un jāizvērtē kopā ar datiem par pacienta klīnisko atbildi. Atkarībā no klīniskās atbildes (t.i. infekcijas izplatības ātruma), jāapsver devas un/vai devu intervāla pielāgošana, lai sasniegtu augstāku zemāko līmeni.
Sekundārais imūndeficīts (kā definēts 4.1. apakšpunktā) Ieteicamā deva ir 0,2 - 0,4 g/kg katras trīs līdz četras nedēļas.
IgG zemākie līmeņi ir jāmēra un jāizvērtē kombinācijā ar datiem par saslimstību ar infekciju. Lai sasniegtu optimālu aizsardzību pret infekcijām, deva ir jāpielāgo pēc vajadzības. Pacientiem ar ilgstošām infekcijām var būt nepieciešama devas palielināšana, savukārt, ja pacientam ilgstoši nav infekcijas, var apsvērt devas samazināšanu.
Primārā imūnā trombocitopēnija (ITP) Ir divas alternatīvas ārstēšanas shēmas: • 0,8 līdz 1 g/kg ķermeņa masas 1. dienā; šo devu var atkārtot reizi 3 dienās; • 0,4 g/kg ķermeņa masas dienā, 2 līdz 5 dienas. Recidīva gadījumā ārstēšanu var atkārtot.
Gijēna Barē (Guillain Barré) sindroms Ieteicamā deva ir 0,4 g/kg ķermeņa masas/dienā, 5 dienu laikā.
Kavasaki (Kawasaki) slimība Ieteicamā deva ir 1,6 līdz 2,0 g/kg ķermeņa masas sadalītās devās, 2 līdz 5 dienas vai 2,0 g/kg ķermeņa masas kā vienreizēja deva. Pacientam vienlaikus jāsaņem ārstēšana ar acetilsalicilskābi.
3

Hroniska iekaisīga demielinizējoša polineiropātija (CIDP)* Ieteicamā sākuma deva ir 2 g/kg ķermeņa masas, izdalot uz 2 līdz 5 secīgām dienām, pēc tam lietojot balstdevu — pa 1 g/kg ķermeņa masas 1 līdz 2 secīgās dienās reizi 3 nedēļās. Multifokālā motoriskā neiropātija (MMN) Sākuma deva: 2 g/kg, kas tiek dota 2-5 secīgu dienu laikā. Balstdeva: 1 g/kg katras 2 līdz 4 nedēļas vai 2 g/kg katras 4 līdz 8 nedēļas. Ārstēšanas iedarbība ir jāizvērtē pēc katra cikla beigām. Ja pēc 6 mēnešiem ārstēšanas iedarbīgums ir nepietiekošs, ārstēšana ir jāpārtrauc. Ja ārstēšana ir efektīva, par ilgtermiņa ārstēšanu izlemj ārsts pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā pacienta atbildes reakciju. Devu un tās intervālu var būt nepieciešams pielāgot atbilstoši individuālai slimības norisei. Dozēšanas ieteikumi ir apkopoti tālāk apskatāmā tabulā:
4

Indikācija Aizstājterapija
Primārie imūndeficīta sindromi (PID)
Sekundārais imūndeficīts (kā definēts 4.1. apakšpunktā)

Deva

Injicēšanas biežums

Sākuma deva: 0,4 - 0,8 g/kg ķermeņa masas
Balstdeva: 0,2 - 0,8 g/kg ķermeņa masas
0,2 - 0,4 g/kg ķermeņa masas

ik pēc 3 līdz 4 nedēļām, lai sasniegtu IgG zemāko līmeni vismaz 5 - 6 g/l
ik pēc 3 līdz 4 nedēļām

Imūnmodulācija

Primārā imūnā trombocitopēnija (ITP) 0,8 - 1 g/kg ķermeņa 1. dienā; iespējams atkārtojot reizi

masas

3 dienās

vai 0,4 g/kg ķermeņa
masas dienā

2 līdz 5 dienas

Gijēna Barē (Guillain Barré) sindroms

0,4 g/kg ķermeņa 5 dienas masas dienā

Kavasaki (Kawasaki) slimība

1,6 - 2 g/kg ķermeņa sadalītās devās 2 līdz 5 dienu laikā,

masas

kopā ar acetilsalicilskābi

vai

2 g/kg ķermeņa viena deva kopā ar

masas

acetilsalicilskābi

Hroniska iekaisīga demielinizējoša polineiropātija (CIDP)*

Sākuma deva: 2 g/kg sadalītās devās 2 - 5 dienas ķermeņa masas

Balstdeva: 1 g/kg ik pēc 3 nedēļām 1–2 dienas ķermeņa masas

Multifokālā motoriskā neiropātija (MMN)

Sākuma deva: 2 g/kg 2 līdz 5 secīgu dienu laikā ķermeņa masas

Balstdeva: 1 g/kg
ķermeņa masas vai
2 g/kg ķermeņa masas

katras 2 līdz 4 nedēļas
vai katras 4 līdz 8 nedēļas 2 līdz 5 dienu laikā

*Deva ir balstīta uz Privigen klīniskajos pētījumos izmantoto devu. Ārstēšanas ilgums, kas pārsniedz 25 nedēļas, ir atkarīgs no ārsta ieskatiem, pamatojoties uz pacienta atbildes reakciju un uzturēšanas reakciju ilgtermiņā. Devas noteikšana un intervāli varētu būt jāpielāgo atbilstoši individuālai slimības gaitai.
Pediatriskā populācija
5

Devas bērniem un jauniešiem (no 0 līdz 18 gadiem) neatšķiras no pieaugušajiem paredzētajām devām, jo katras indikācijas gadījumā deva tiek aprēķināta pēc ķermeņa masas un pielāgota iepriekš minēto stāvokļu klīniskajam iznākumam.
Lietošanas veids Intravenozai lietošanai Cilvēka normālais imūnglobulīns jāievada intravenozi ar sākotnējo infūzijas ātrumu 0,3 ml/kg ķermeņa masas/stundā aptuveni 30 minūšu laikā. Ja panesamība ir laba (skatīt 4.4. apakšpunktu), infūzijas ātrumu var pakāpeniski palielināt maksimāli līdz 4,8 ml/kg ķermeņa masas/stundā.
PID pacientiem, kuri panesa infūzijas ātrumu 4,8 ml/kg ķermeņa masas/stundā, ātrumu var turpmāk pakāpeniski palielināt līdz maksimālajam ātrumam 7,2 ml/kg ķermeņa masas/stundā.
Ja pirms infūzijas Privigen vēlaties atšķaidīt, to var darīt ar 5% glikozes šķīdumu, lai gala koncentrācija būtu 50 mg/ml (5%). Norādījumus skatīt 6.6 apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām, kas norādītas 6.1 apakšpunktā (skatīt arī 4.4 apakšpunktu). Paaugstināta jutība pret cilvēka imūnglobulīniem, īpaši pacientiem ar antivielām pret IgA. Pacienti ar I vai II tipa hiperprolinēmiju.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Dažas nelabvēlīgas reakcijas uz zāļu iedarbību ir saistītas ar infūzijas ātrumu. Ieteicams uzmanīgi ievērot infūzijas ātrumus, kas norādīti 4.2 apakšpunktā. Infūzijas laikā pacientus ir uzmanīgi jānovēro un jāseko tam, vai nerodas kādi simptomi.
Šādos gadījumos nelabvēlīgas reakcijas var parādīties visbiežāk: – ātras infūzijas gadījumā, – pacientiem ar hipoagammaglobulinēmiju vai agammaglobulinēmiju, ar vai bez IgA deficīta, – pacientiem, kas saņem cilvēka normālo imūnglobulīnu pirmo reizi, kā arī retos gadījumos, kad
cilvēka normālā imūnglobulīna preparāts tiek mainīts, vai, ja ir bijis ilgstošs intervāls starp pašreizējo un pēdējo infūziju.
No potenciālām komplikācijām var izvairīties, pārliecinoties, ka: – pacientiem nav paaugstināta jutība pret cilvēka normālo imūnglobulīnu, sākumā veicot infūziju
lēnām (0,3 ml/kg ķermeņa masas/stundā), – pacienti tiek uzraudzīti visu infūzijas laiku, lai konstatētu jebkura simptoma rašanos. Sevišķi
pacienti, kam agrāk nav lietots cilvēka normālais imūnglobulīns, kā arī pacienti, kam tika lietots alternatīvs cilvēka normālā IVIg preparāts, un pacienti, kuriem bijis ilgstošs intervāls starp pašreizējo un iepriekšējo infūziju, ir jāuzrauga pirmās infūzijas laikā un pirmās stundas laikā pēc tās, lai noteiktu potenciālu nelabvēlīgo reakciju pazīmes. Visi pārējie pacienti jāuzrauga vismaz 20 minūtes pēc infūzijas.
Nevēlamas blakusparādības gadījumā ir jāsamazina infūzijas ievadīšanas ātrums vai jāpārtrauc infūzija. Nepieciešamā ārstēšana ir atkarīga no nevēlamās blakusparādības veida un smaguma. Šoka gadījumā ir jāuzsāk šoka standarta medicīniskā ārstēšana.
Lai veiktu IVIg ievadīšanu, visiem pacientiem ir jāizpilda šie nosacījumi: – adekvāta hidratācija pirms IVIg infūzijas uzsākšanas – urīna daudzuma izdales uzraudzība – kreatinīna līmeņa serumā uzraudzība – jāizvairās no „cilpas” diurētisko līdzekļu vienlaicīgas lietošanas.
6

Pacientiem, kuri slimo ar cukura diabētu un kuriem nepieciešama Privigen atšķaidīšana līdz mazākai koncentrācijai, jāņem vērā, ka ieteicamā šķīdinātāja sastāvā ir glikoze.
Paaugstināta jutība Īstas paaugstinātas jutības reakcijas ir reti sastopamas. Tās var būt pacientiem ar antivielām pret IgA.
IVIg nav indicēts pacientiem ar selektīvu IgA deficītu, kad IgA deficīts ir tikai vienīgais iemesls.
Retos gadījumos cilvēka normālais imūnglobulīns var izraisīt asinsspiediena kritumu ar anafilaktisko reakciju arī pacientiem, kuri ir labi panesuši iepriekšējo ārstēšanu ar cilvēka normālo imūnglobulīnu.
Hemolītiskā anēmija IVIg var saturēt asinsgrupu antivielas, kas var darboties kā hemolizīni un inducēt sarkano asins ķermenīšu pārklāšanos ar imūnglobulīnu in vivo, izraisot pozitīvu tiešo antiglobulīna (Kumbsa) testu un retos gadījumos veicinot hemolīzi. Pēc IVIg terapijas var attīstīties hemolītiskā anēmija pastiprinātās sarkano asins ķermenīšu sekvestrācijas dēļ. Novēroti atsevišķi ar hemolīzi saistīti nieru disfunkcijas/nieru mazspējas vai diseminētas intravaskulāras koagulācijas un nāves gadījumi. Tālāk minētie riska faktori saistīti ar hemolīzes attīstību: lielas devas, ievadītas vienā reizē vai sadalītas pa vairākām dienām; ne-0 asins grupa; un pastāvošs iekaisuma stāvoklis. Tā kā bieži ziņots par šādiem notikumiem pacientiem ar ne-0 asins grupu, kuri saņem lielas devas ne-PID indikācijām, ieteicama pastiprināta uzraudzība. Reti ziņots par hemolīzi pacientiem, kuri saņēmuši PID aizstājterapiju. IVIg recipienti jānovēro, vai neparādās hemolīzes klīniskās pazīmes un simptomi. Ja IVIg infūzijas laikā vai pēc tās parādās hemolīzes pazīmes un/vai simptomi, ārstējošajam ārstam jāapsver IVIg terapijas pārtraukšana (skatīt arī 4.8 apakšpunktu).
Aseptiska meningīta sindroms (AMS) Saistībā ar ārstēšanu ar IVIg ir novērots aseptiska meningīta sindroms. Ārstēšanas ar IVIg pārtraukšanas rezultātā pēc dažām dienām radās AMS remisija bez sekām. Šis sindroms parasti sākas dažu stundu līdz 2 dienu laikā pēc ārstēšanas ar IVIg. Cerebrospinālā šķidruma pleocitozes pētījumi bieži ir pozitīvi, uzrādot līdz pat vairākiem tūkstošiem šūnu mm3, galvenokārt no granulocītu rindas šūnām, un paaugstinātu proteīna līmeni līdz pat vairākiem simtiem mg/dl. AMS biežāk var rasties saistībā ar ārstēšanu ar IVIg lielās devās (2 g/kg).
Trombembolija Pastāv klīniski pierādījumi saistībai starp IVIg ievadīšanu un tromboemboliskiem gadījumiem, piemēram, miokarda infarktu, cerebrovaskulāro notikumu (tostarp insultu), plaušu emboliju un dziļo vēnu trombozi, un tiek uzskatīts, ka tas ir saistīts ar relatīvu asins viskozitātes palielināšanos liela imūnglobulīnu daudzuma ieplūšanas rezultātā riska grupas pacientiem. Izrakstot un ievadot IVIg pacientiem ar lieko svaru, kā arī pacientiem ar trombozes riska faktoriem (piemēram, pacientiem lielā vecumā, pacientiem, kuriem ir hipertensija, cukura diabēts, asinsvadu slimība vai trombozes epizodes anamnēzē, kā arī pacientiem ar iegūtiem vai iedzimtiem trombofiliskiem traucējumiem, pacientiem ar ilgstošiem imobilizācijas periodiem, pacientiem ar smagu hipovolēmiju, kā arī pacientiem ar slimībām, kas palielina asins viskozitāti), jāievēro piesardzības pasākumi.
Pacientiem ar trombembolisku nevēlamu blakusparādību risku IVIg preparāti ir jāievada ar minimālo infūzijas ātrumu un piemērotu devu.
Akūta nieru mazspēja Pacientiem, kuriem tiek veikta IVIg terapija, ir novēroti akūtas nieru mazspējas gadījumi. Vairumā gadījumu ir identificēti riska faktori, piemēram, jau esoša nieru mazspēja, cukura diabēts, hipovolēmija, liekais svars, paralēli tiek lietotas nefrotoksiskas zāles vai vecums pārsniedz 65 gadus. Nieru darbības traucējumu gadījumā jāapsver IVIg lietošanas pārtraukšana. Lai gan šie nieru disfunkcijas un akūtās nieru mazspējas gadījumi tiek saistīti ar daudzu reģistrētu IVIg zāļu lietošanu, kas satur tādas palīgvielas kā saharozi, glikozi un maltozi, tomēr lielākā daļa šo ziņojumu attiecas uz
7

saharozi kā stabilizatoru saturošiem preparātiem. Riska grupas pacientiem jāapsver IVIg produktu, kas nesatur saharozi, lietošana. Privigen nesatur saharozi, maltozi un glikozi. Pacientiem, kas ietilpst akūtās nieru mazspējas riska grupā, IVIg produktus vajadzētu ievadīt minimālajā iespējamā ātrumā un devā.
Ar transfūziju saistīts akūts plaušu bojājums (transfusion-related acute lung injury - TRALI) Ļoti retos gadījumos ārstēšana ar IVIg produktiem, ieskaitot Privigen, var izraisīt nekardiogēnu plaušu tūsku. TRALI izpaužas ar smagu respiratoru distresu, plaušu tūsku, hipoksēmiju, normālu kreisā kambara funkciju un drudzi. Simptomi parasti parādās 1 līdz 6 stundas pēc ārstēšanas. Pacienti jānovēro, lai atklātu iespējamās plaušu blakusparādības. TRALI var ārstēt ar skābekļa terapiju un adekvātas ventilācijas nodrošināšanu.
Mijiedarbība ar seroloģiskiem izmeklējumiem Pēc imūnglobulīna infūzijas īslaicīgs dažādu pasīvi ievadīto antivielu pieaugums pacienta asinīs var uzrādīt kļūdaini pozitīvus rezultātus seroloģiskā izmeklēšanā.
Pasīva antivielu pārnese uz eritrocītu antigēniem, piemēram, A, B, D, var ietekmēt dažus seroloģiskos izmeklējumus saistībā ar eritrocītu antivielām, piemēram, tiešo antiglobulīna testu (DAT, tiešo Kumbsa testu).
Infekciju pārnēsātāji Privigen ir izgatavots no cilvēka plazmas. Standarta piesardzības pasākumi, lai novērstu infekcijas, kas rodas, lietojot no cilvēka asins vai plazmas pagatavotus medikamentus, iekļauj donoru atlasi, individuāli nodoto asiņu un plazmas fonda pārbaudi, lai noteiktu specifiskus infekcijas marķierus, kā arī efektīvus ražošanas soļus vīrusu deaktivizācijai/likvidēšanai. Neskatoties uz šiem drošuma pasākumiem, kad tiek ievadīti no cilvēka asins vai plazmas pagatavoti preparāti, nevar pilnīgi izslēgt infekciju ierosinātāju pārnešanas iespēju. Tas attiecas arī uz nezināmiem vai topošajiem vīrusiem un citiem patogēniem.
Ievērotie piesardzības pasākumi tiek uzskatīti par efektīviem pret apvalkotiem vīrusiem, piemēram, pret cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), B hepatīta vīrusu (HBV) un C hepatīta vīrusu (HCV), kā arī pret neapvalkotiem vīrusiem, piemēram, pret A hepatīta vīrusu (HAV) un parvovīrusu B19.
Klīniskā pieredze ir pārliecinoši pierādījusi A hepatīta vīrusa un parvovīrusa B19 nepārnešanu ar imūnglobulīniem, un tiek arī uzskatīts, ka antivielu klātbūtne paaugstina drošumu pret vīrusiem.
Ļoti ieteicams katru reizi, kad pacientam tiek ievadīts Privigen, pierakstīt produkta nosaukumu un sērijas numuru, lai saglabātu informāciju par konkrētajam pacientam ievadīto produkta sēriju.
Nātrija saturs Privigen būtībā ir nātriju nesaturošs.
Pediatriskā populācija Lai gan pieejamie dati ir ierobežoti, ir paredzams, ka šie paši brīdinājumi, piesardzības pasākumi un riska faktori attiecas arī uz pediatrisko populāciju. Pēcreģistrācijas ziņojumos ir konstatēts, ka IVIG lielas devas indikācijas bērniem, īpaši ar Kavasaki slimību, ir saistītas ar paaugstinātu ziņojumu skaitu par hemolītiskām reakcijām, salīdzinot ar citām IVIG indikācijām bērniem.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Dzīvās novājinātās vīrusu vakcīnas Imūnglobulīna ievadīšana var uz vismaz 6 nedēļu un līdz pat 3 mēnešu periodam pasliktināt dzīvu novājinātu vīrusu vakcīnu efektivitāti, piemēram, pret masalām, masaliņām, cūciņām un vējbakām. Pēc šo zāļu ievadīšanas, jāpaiet 3 mēnešiem pirms vakcinācijas ar dzīvu novājinātu vīrusu vakcīnām. Masalu gadījumā vakcinācijas efektivitāte var būt pavājināta līdz pat 1 gadam. Tādēļ pacientiem, kas saņem masalu vakcīnu, nepieciešams pārbaudīt antivielu stāvokli.
8

Pediatriskā populācija Lai gan pieejamie dati ir ierobežoti, ir paredzams, ka tās pašas mijiedarbības varētu novērot arī pediatriskai populācijai.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība Šo zāļu izmantošanas drošums grūtniecības laikā nav noteikts kontrolētos klīniskos pētījumos, tādēļ grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, tās jālieto piesardzīgi. Novērots, ka IVIg preparāti šķērso placentu, jo īpaši trešajā trimestrī. Klīniskā pieredze ar imūnglobulīnu liecina, ka nav paredzama nelabvēlīga ietekme uz grūtniecības gaitu vai augli, vai jaundzimušo. Eksperimentālie pētījumi ar dzīvniekiem neuzrādīja tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz grūtniecību vai embrija un augļa attīstību pēc palīgvielas L-prolīna lietošanas.
Barošana ar krūti Imūnglobulīni izdalās pienā un var veicināt jaundzimušā aizsardzību no patogēniem, kas iekļūst caur gļotādu.
Fertilitāte Klīniskā pieredze ar imūnglobulīniem liek domāt, ka nav sagaidāma kaitīga ietekme uz fertilitāti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Dažas ar Privigen lietošanu saistītas nevēlamas blakusparādības var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem, kuriem ārstēšanas laikā rodas nelabvēlīgas reakcijas, pirms transportlīdzekļu vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas ir jānogaida, līdz tās izzūd.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila apraksts
Reizēm saistībā ar cilvēka imūnglobulīna, ieskaitot Privigen, intravenozu ievadīšanu var rasties nelabvēlīgas blakusparādības, piemēram, drebuļi, galvassāpes, reibonis, drudzis, vemšana, alerģiska reakcija, nelabums, locītavu sāpes, zems asinsspiediens un vidēji izteiktas sāpes muguras lejasdaļā.
Retos gadījumos cilvēka normālais imūnglobulīns, ieskaitot Privigen, var izraisīt pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos, atsevišķos gadījumos – anafilaktisko šoku, pat ja pacientam iepriekšējās ievadīšanas reizēs netika novērota paaugstināta jutība.
Lietojot cilvēka normālo imūnglobulīnu, ieskaitot Privigen, ir novēroti atgriezeniski aseptiska meningīta gadījumi un reti pārejošu ādas reakciju gadījumi (tostarp ādas sarkanā vilkēde – biežums nav zināmi).
Pacientiem novērotas atgriezeniskas hemolītiskās reakcijas, īpaši pacientiem ar ne-0 asinsgrupām, kas saņem imūnmodulējošu terapiju. Retos gadījumos pēc IVIg, ieskaitot Privigen, lietošanas lielās devās var attīstīties hemolītiskā anēmija, kuras gadījumā nepieciešams veikt transfūziju (skatīt 4.4 apakšpunktu).
Ir novērota kreatinīna līmeņa paaugstināšanās serumā un/vai akūta nieru mazspēja.
Ļoti reti: ar transfūziju saistīts akūts plaušu bojājums un tromboemboliskas reakcijas, piemēram, miokarda infarkts, insults, plaušu embolija un dziļo vēnu tromboze.
Nevēlamās blakusparādības tabulas veidā Tika veikti seši klīniskie pētījumi ar Privigen, kuros iekļāva pacientus ar PID, ITP un CIDP. Galvenajā PID pētījumā piedalījās un tika ārstēti ar Privigen 80 pacienti. No tiem 72 pabeidza 12 mēnešu ārstēšanas kursu. PID pētījuma pagarinājumā piedalījās un ar Privigen tika ārstēti 55 pacienti. Divi ITP
9

pētījumi tika veikti ar 57 pacientiem katrā. Divi CIDP pētījumi tika veikti attiecīgi 28 un 207 pacientiem.
Visbiežāk sastopamās zāļu izraisītās nevēlamās blakusparādības (NBP), kas tika novērotas sešos klīniskajos pētījumos, bija viegli vai mēreni izteiktas.
Tālāk tabulā redzams pārskats par novērotajām NBP sešos klīniskajos pētījumos, kas kategorizētas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu orgānu klasei (OSK), izvēlētajam terminam (IT) un biežumam. Biežums tika novērtēts, izmantojot šādus kritērijus: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk ≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000). Spontāni ziņotām pēcreģistrācijas NBP, ziņošanas biežums ir klasificēts kā „nav zināmi”. Katrā biežuma kategorijā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to biežuma samazināšanās secībā.

MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija
(OSK)
Infekcijas un infestācijas Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Imūnās sistēmas traucējumi Nervu sistēmas traucējumi
Sirds funkcijas traucējumi Asinsvadu sistēmas traucējumi
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Ādas un zemādas audu bojājumi
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nevēlamā blakusparādība

Biežums

Aseptisks meningīts

Retāk

Anēmija, hemolīze (ieskaitot hemolītisko anēmiju), leikopēnija Anizocitoze (ieskaitot mikrocitozi), trombocitoze
Paaugstināta jutība Anafilaktiskais šoks Galvassāpes (ieskaitot sinusa galvassāpes, migrēnu, diskomforta sajūtu galvā, tensijas galvassāpes) Reibonis (ieskaitot vertigo) Miegainība, trīce Sirdsklauves, tahikardija

Bieži
Retāk Bieži Nav zināmi Ļoti bieži
Bieži Retāk Retāk

Hipertensija, piesarkums (ieskaitot karstuma viļņus, hiperēmiju), hipotensija Trombemboliski notikumi, vaskulīts (ieskaitot perifēro asinsvadu traucējumus) Ar transfūziju saistīts akūts plaušu bojājums Aizdusa (ieskaitot sāpes krūtīs, diskomforta sajūtu krūtīs, sāpes elpošanas laikā)

Bieži
Retāk
Nav zināmi Bieži

Slikta dūša Vemšana, caureja, sāpes vēderā Hiperbilirubinēmija

Ļoti bieži Bieži Bieži

Ādas bojājumi (ieskaitot izsitumus, niezi, nātreni, makulopapulozus izsitumus, eritēmu, ādas lobīšanos) Mialģija (ieskaitot muskuļu spazmas, muskuļu un skeleta stīvumu, muskuļu un skeleta sāpes)

Bieži Bieži

Proteīnūrija, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs Akūta nieru mazspēja

Retāk Nav zināmi

10

Vispārējie traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Izmeklējumi

Sāpes (ieskaitot sāpes mugurā, sāpes ekstremitātēs, artralģiju, sāpes kaklā, sāpes sejas apvidū), pireksija (ieskaitot drebuļus), gripai līdzīga slimība (ieskaitot nazofaringītu, faringolaringeālas sāpes, orofaringeālus pūslīšus, diskomforta sajūtu kaklā) Nespēks, astēnija (ieskaitot muskuļu vājumu) Sāpes injekcijas vietā Pazemināts hemoglobīna līmenis (ieskaitot samazinātu eritrocītu skaitu, samazinātu hematokrītu), pozitīvs (tiešais) Kumbsa tests, paaugstināts alanīnaminotransferāzes līmenis, paaugstināts aspartātaminotransferāzes līmenis, paaugstināts laktātdehidrogenāzes līmenis asinīs.

Ļoti bieži
Bieži Retāk Bieži

Informāciju par drošumu attiecībā uz infekciju pārnēsātājiem un papildu informāciju par riska faktoriem skatīt 4.4. apakšpunktā.

Pediatriskā populācija Privigen klīniskajos pētījumos ar pediatriskiem pacientiem nebija atšķirības starp bērniem un pieaugušajiem blakusparādību biežumā, veidā un smagumā. Pēcreģistrācijas ziņojumos ir konstatēts, ka hemolīzes gadījumu proporcija, ņemot vērā visu gadījumu ziņojumus, bērniem ir nedaudz lielāka nekā pieaugušajiem. Papildu informāciju par riska faktoriem un novērošanas ieteikumiem skatīt 4.4 apakšpunktā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšana var izraisīt šķidrumu pārslodzi un hiperviskozitāti, jo īpaši riska grupā ietilpstošajiem pacientiem, tai skaitā gados vecākiem pacientiem vai pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: imūnserumi un imūnglobulīni: Cilvēka normālais imūnglobulīns, intravaskulārai lietošanai, ATĶ kods: J06BA02. Cilvēka normālais imūnglobulīns satur, galvenokārt, imūnglobulīnu G (IgG) ar plašu antivielu spektru pret infekciju ierosinātājiem.
Cilvēka normālais imūnglobulīns satur IgG antivielas, kas ir klātesošas normālā populācijā. Parasti tas tiek pagatavots no plazmas, kas apkopota no ne mazāk kā 1000 donoriem. Imūnglobulīna G apakšklašu sadalījums tajā ir cieši proporcionāls natīvajai cilvēka plazmai. Šī medicīniskā produkta adekvātas devas var paaugstināt pataloloģiski zemu imūnglobulīna G līmeni līdz normālam.
Darbības mehānisms citu indikāciju gadījumā, nevis aizstājterapijā, nav pilnībā noskaidrots, taču tas iekļauj imūnmodulācijas efektus.
Privigen drošums un iedarbība tika novērtēta 6 prospektīvos atklātos vienas grupas daudzcentru pētījumos Eiropā (ITP, PID un CIDP pētījumos), kā arī ASV (PID pētījumā). PID
11

Galvenajā PID pētījumā piedalījās kopā 80 pacienti, vecumā no 3 līdz 69 gadiem. 19 bērnus (no 3 līdz 11 gadiem), 12 pusaudžus (no 12 līdz 16 gadiem) un 49 pieaugušos ārstēja ar Privigen 12 mēnešus. Tika ievadītas 1038 infūzijas, 272 (16 pacientiem) 3 nedēļu plānā un 766 (64 pacientiem) 4 nedēļu plānā. Vidējās devas, kuras ievadīja 3 nedēļu un 4 nedēļu terapijas plānos bija gandrīz identiskas (428,3 salīdzinājumā ar 440,6 mg IgG/ kg/ķermeņa masas).
PID pētījumā pagarinājumā piedalījās 55 pacienti, vecumā no 4 līdz 81 gadiem. 13 bērnus (no 3 līdz 11 gadiem), 8 pusaudžus (no 12 līdz 15 gadiem) un 34 pieaugušos ārstēja ar Privigen 29 mēnešus. Tika ievadītas 771 infūzijas un vidējā ievadītā deva bija 492,3 mg IgG/kg ķermeņa masas.
ITP Galvenajā ITP pētījumā piedalījās kopā 57 pacienti, vecumā no 15 līdz 69 gadiem, kas tika ārstēti ar 2 Privigen infūzijām, 114 infūzijām kopā. Visiem pacientiem stingri ievēroja plānoto devu 1 g/kg ķermeņa masas katrā infūzijā (vidēji 2 g IgG/kg ķermeņa masas).
Otrā ITP pētījumā 57 pacienti ar ITP (sākotnējais trombocītu skaits ≤ 30×109/l) vecumā no 18 līdz 65 gadiem lietoja Privigen 1 g/kg ķermeņa masas. Pētījuma 3. dienā pacienti varēja saņemt otru devu - 1 g/kg ķermeņa masas, turklāt pacientiem ar trombocītu skaitu < 50×109/l pētījuma 3. dienā otra deva bija obligāti nepieciešama. Kopumā 42 pacientiem (74 %) trombocītu skaits vismaz vienu reizi pieauga līdz ≥ 50×109/l 6 dienu laikā pēc pirmās infūzijas, kas atbilda sagaidāmajam diapazonam. Otra zāļu deva pacientiem ar trombocītu skaitu ≥ 50×109/l pēc pirmās devas nodrošināja nozīmīgu papildu priekšrocību attiecībā uz lielāku un ilgstošāku trombocītu skaita pieaugumu salīdzinājumā ar vienreiz lietotu devu. No pacientiem, kuriem trombocītu skaits pēc pirmās devas bija < 50×109/l, 30% novēroja trombocītu skaita pieaugumu ≥ 50×109/l pēc obligātās otrās zāļu devas.
CIDP Pirmajā CIDP pētījumā, prospektīvā atklātā daudzcentru pētījumā (Privigen impact on mobility and autonomy, PRIMA pētījums), 28 pacienti (13 pacienti, kas iepriekš bija saņēmuši IVIG, un 15 pacienti, kas iepriekš nebija saņēmuši IVIG) tika ārstēti ar Privigen, lietojot piesātinošo devu 2 g/kg ķermeņa masas 2–5 dienas, kam sekoja 6 balstdevas 1 g/kg ķermeņa masas 1–2 dienas ik pēc trīs nedēļām. Pirms Privigen lietošanas sākuma iepriekš ārstētajiem pacientiem pārtrauca IVIG terapiju, līdz apstiprinātam pasliktinājumam. Pēc koriģētās 10 punktu INCAT (Inflammatory Neuropathy Cause and Treatment - iekaisīgas neiropātijas cēlonis un ārstēšana) skalas klīniski būtisks uzlabojums vismaz par 1 punktu laikā no pētījuma sākuma līdz 25. nedēļai bija vērojams 17 no 28 pacientiem. INCAT atbildes reakcija bija vērojama 60,7 % (95 % ticamības intervāls [42,41; 76,4]) pacientu. 9 pacientiem novēroja atbildes reakciju pēc sākotnējās indukcijas devas saņemšanas līdz 4. nedēļai, un 16 pacientiem novēroja atbildes reakciju 10. nedēļā.
Muskuļu spēks, kas tika noteikts pēc MRC (Medicīnisko pētījumu padome) rādītāja, visiem pacientiem uzlabojās par 6,9 punktiem (95 % ticamības intervāls [4,11; 9,75]); iepriekš ārstētu pacientu rezultāts uzlabojās par 6,1 punktu (95 % ticamības intervāls [2,72; 9,44]), un neārstētu pacientu rezultāts uzlabojās par 7,7 punktiem (95 % ticamības intervāls [2,89; 12,44]). MRC reaģējošo pacientu īpatsvars, pieaugot vismaz par 3 punktiem, bija 84,8 %, kas bija līdzīgs iepriekš ārstētiem (81,5 % [58,95; 100,00]) un neārstētiem (86,7 % [69,46, 100,00]) pacientiem. Pacientiem, kas noteikti kā nereaģējoši uz INCAT, muskuļu spēks uzlabojās par 5,5 punktiem (95 % ticamības intervāls [0,6; 10,2]), salīdzinājumā ar INCAT reaģējošiem pacientiem (7,4 punkti (95 % ticamības intervāls [4,0; 11,7])).
Otrajā prospektīvā, daudzcentru, randomizētā, placebo kontrolētā pētījumā (Polyneuropathy and Treatment with Hizentra, PATH pētījums) 207 pacienti ar CIDP saņēma ārstēšanu ar Privigen pētījuma pirmsrandomizācijas fāzē. Visi pacienti, kuri iepriekš vismaz 8 nedēļas bija saņēmuši ārstēšanu ar IVIg un kuriem bija konstatēta atkarība no IVIg, kas apstiprināta ar klīnisku pasliktināšanos IVIg pārtraukšanas fāzes laikā līdz 12 nedēļām, saņēma Privigen piesātinošo devu 2 g/kg ķermeņa masas, kam sekoja līdz 4 Privigen balstdevas 1 g/kg ķermeņa masas ik pēc trīs nedēļām līdz 13 nedēļām ilgi.
12

Pēc klīniskās pasliktināšanās IVIg lietošanas pārtraukšanas laikā CIDP klīniskās uzlabošanās primārais kritērijs bija koriģētās INCAT skalas punktu skaita samazināšanās par ≥ 1 punktu. CIDP uzlabošanās papildu kritēriji bija R-ODS skalas (Rasch-built Overall Disability Scale – Raša vispārējās invaliditātes skala) punktu skaita pieaugums par ≥ 4 punktiem, satvēriena vidējā stipruma pieaugums par ≥ 8 kPa vai MRC punktu skaita summas pieaugums par ≥ 3 punktiem. Kopumā 91 % pacientu (188 pacientiem) līdz 13. nedēļai konstatēja vismaz viena iepriekš minētā kritērija uzlabošanos. Atbilstoši koriģētās INCAT skalas punktu skaitam reaģējošo pacientu īpatsvars līdz 13. nedēļai bija 72,9 % (151/207 pacientiem), un 149 pacienti uz ārstēšanu reaģēja jau līdz 10. nedēļai. Kopumā 43 no 207 pacientiem sasniedza labāku CIDP stāvokli atbilstoši koriģētās INCAT skalas punktu skaitam salīdzinājumā ar CIDP stāvokli pētījuma sākumā.
Vidējais uzlabojums ārstēšanas perioda beigās salīdzinājumā ar atsauces vizīti bija 1,4 punkti PRIMA pētījumā (1,8 punkti pacientiem, kuri iepriekš bija saņēmuši IVIg) un 1,2 punkti PATH pētījumā.
PRIMA pētījumā reaģējošo pacientu proporcija atbilstoši Medicīnisko pētījumu padomes (Medical Research Council - MRC) kopējam punktu skaitam (definēts kā punktu skaita pieaugums par ≥ 3 punktiem) bija 85 % (87 % grupā, kas iepriekš nebija saņēmusi IVIg, un 82 % grupā, kas iepriekš bija saņēmusi IVIg) un 57 % PATH pētījumā. Kopējā laika mediāna līdz pirmajai MRC kopējā punktu skaita atbildes reakcijai PRIMA pētījumā bija 6 nedēļas (6 nedēļas grupā, kas iepriekš nebija saņēmusi IVIg, un 3 nedēļas grupā, kas iepriekš bija saņēmusi IVIg) un 9,3 nedēļas PATH pētījumā. MRCkopējais punktu skaits PRIMA pētījumā uzlabojās par 6,9 punktiem (7,7 punktiem grupā, kas iepriekš nebija saņēmusi IVIg, un 6,1 punktu grupā, kas iepriekš bija saņēmusi IVIg) un par 3,6 punktiem PATH pētījumā. Dominējošās rokas satvēriena vidējais stiprums palielinājās par 14,1 kPa (17,0 kPa grupā, kas iepriekš nebija saņēmusi IVIg, un 10,8 kPa grupā, kas iepriekš bija saņēmusi IVIg) PRIMA pētījumā, bet PATH pētījumā dominējošās rokas satvēriena vidējais stiprums palielinājās par 12,2 kPa. Līdzīgus rezultātus konstatēja arī nedominējošai rokai PRIMA un PATH pētījumos.
Kopumā efektivitātes un drošuma rādītāji CIDP pacientiem PRIMA un PATH pētījumā bija līdzīgi.
Pediatriskā populācija Netika novērotas farmakodinamisko parametru atšķirības starp pieaugušajiem un pediatriskās populācijas pētījuma pacientiem.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās Pēc intravenozas ievadīšanas cilvēka imūnglobulīna bioloģiskā pieejamība ir tūlītēja un pilnīga.
Sadalījums Tas tiek relatīvi ātri sadalīts starp plazmu un ekstravaskulāro šķidrumu, līdzsvars starp intravaskulāro un ekstravaskulāru telpu tiek sasniegts pēc aptuveni 3 - 5 dienām.
Eliminācija IgG un IgG kompleksi tiek sašķelti šūnu retikuloendoteliālajā sistēmā. Eliminācijas pusperiods dažādiem pacientiem var būt atšķirīgs. Privigen farmakokinētiskie parametri tika noteikti, veicot klīnisku pētījumu PID pacientiem (skatīt 5.1 apakšpunktu). Divdesmit pieci pacienti (vecumā 13 - 69 gadiem) piedalījās farmakokinētiskajā novērtējumā. Šajā pētījumā vidējais Privigen eliminācijas pusperiods PID pacientiem bija 36,6 dienas. Šī pētījuma pagarinājuma ietvaros trīspadsmit PID pacienti (vecumā 3 - 65 gadiem) piedalījās farmakokinētikas apakšpētījumā. Šajā pētījumā vidējais Privigen eliminācijas pusperiods bija 31,1 diena (skat. zemāk redzamo tabulu).
Privigen farmakokinētiskie parametri PID pacientiem
13

Parametrs

Galvenais pētījums (N= 25) Pētījuma pagarinājums

ZLB03_002CR

(N=13) ZLB05_006CR

Vidējais (amplitūda)

Vidējais (amplitūda)

Cmax (maksimālā, g/l)

23,4 (10,4 - 34,6)

26,3 (20,9 - 32,9)

Cmin (zemākā, g/l)

10,2 (5,8 - 14,7)

12,3 (10,4 - 18,8) (3 nedēļu

plāns)

9,4 (7,3 - 13,2) (4 nedēļu

plāns)

t½ (dienas)

36,6 (20,6 - 96,6)

31,1 (14,6 - 43,6)

Cmax, maksimālā koncentrācija serumā; Cmin, zemākā (minimālais līmenis) koncentrācija serumā; t½,

eliminācijas pusperiods

Pediatriskā populācija Netika novērotas farmakokinētisko parametru atšķirības starp pieaugušajiem un pediatriskās populācijas pētījuma pacientiem ar PID. Nav datu par farmakokinētiskajām īpašībām pediatriskajiem pacientiem ar CIDP.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Imūnglobulīni ir cilvēka organisma normāla sastāvdaļa. L-prolīns ir fizioloģiska, nebūtiska aminoskābe.

Privigen drošums ir novērtēts vairākos preklīniskos pētījumos, īpaši kopā ar palīgvielu L-prolīnu. Dažas ar hiperprolinēmiju saistīto pētījumu publikācijas ir parādījušas, ka lielu L prolīna devu ilgtermiņa lietošana ietekmē smadzeņu attīstību ļoti jaunām žurkām. Taču pētījumos, kuros tika izstrādātas devas Privigen klīnisko indikāciju atspoguļošanai, nekādas ietekmes uz smadzeņu attīstību netika novērotas. Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu un toksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
L-prolīns, ūdens injekcijām.
6.2. Nesaderība
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm, atšķaidītājiem vai šķīdinātājiem (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
Stabilitāte pēc pirmās atvēršanas: pēc flakona caurduršanas, tā saturu nepieciešams lietot nekavējoties. Tā kā šķīdums nesatur konservantus, Privigen ir jāievada nekavējoties.
Stabilitāte pēc atšķaidīšanas: ja produkts ir atšķaidīts mazākā koncentrācijā (skatīt 6.6 apakšpunktu), ieteicams to izlietot tūlīt pēc atšķaidīšanas. Novērotā Privigen lietošanas stabilitāte pēc atšķaidīšanas ar 5% glikozes šķīdumu līdz gala koncentrācijai 50 mg/ml (5%) bija 10 dienas 30 °C temperatūrā, tomēr mikrobiālā kontaminācija netika pētīta.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
14

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Nesasaldēt. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas un atšķaidīšanas skatīt 6.3 apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
25 ml šķīduma vienā flakonā (I klases stikls) ar aizbāzni (elastomēra), alumīnija vāciņu, viegli noņemamu disku (plastmasas), etiķeti ar integrētu pakaramo.
50 vai 100 ml šķīduma vienā flakonā (I vai II klases stikls) ar aizbāzni (elastomēra), alumīnija vāciņu, viegli noņemamu disku (plastmasas), etiķeti ar integrētu pakaramo.
200 vai 400 ml šķīduma vienā flakonā (II klases stikls) ar aizbāzni (elastomēra), alumīnija vāciņu, viegli noņemamu disku (plastmasas), etiķeti ar integrētu pakaramo.
Iepakojuma lielumi 1 flakons (2,5 g/25 ml, 5 g/50 ml, 10 g/100 ml, 20 g/200 ml vai 40 g/400 ml), 3 flakoni (10 g/100 ml vai 20 g/200 ml).
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Privigen ir lietošanai gatavs šķīdums vienreiz lietojamos flakonos. Pirms lietošanas produkts ir jāsasilda līdz istabas temperatūrai (25 °C). Privigen ievadīšanai jāizmanto infūzijas līnija ar gaisa kontroli. Infūzijas caurulīšu skalošana ar fizioloģisko šķīdumu vai 5% glikozes šķīdumu ir atļauta. Vienmēr caurduriet aizbāzni tā centrā, iezīmētā reģiona robežās.
Šķīdumam jābūt dzidram vai nedaudz opalescējošam un bezkrāsainam vai gaiši dzeltenam. Neizmantojiet šķīdumus, kas ir duļķaini vai satur nogulsnes. Ja vēlama atšķaidīšana, jāizmanto 5% glikozes šķīdums. Lai iegūtu 50 mg/ml (5%) imūnglobulīna šķīdumu, Privigen 100 mg/ml (10%) jāatšķaida ar vienādu tilpumu 5% glikozes šķīduma. Privigen atšķaidīšanas laikā stingri jāievēro aseptikas noteikumi.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
CSL Behring GmbH Emil-von-Behring-Strasse 76 D-35041 Marburg Germany Vācija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
EU/1/08/446/001 EU/1/08/446/002 EU/1/08/446/003 EU/1/08/446/004 EU/1/08/446/005 EU/1/08/446/006 EU/1/08/446/007
15

9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2008. gada 25. Aprīlis Pirmās pārreģistrācijas datums: 2017. gada 38. Novembris 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu/
16

II PIELIKUMS A. BIOLOĢISKI AKTĪVĀS VIELAS RAŽOTĀJS UN
RAŽOTĀJS(-I), KURŠ(-I) ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS
NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ
DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
17

A. BIOLOĢISKI AKTĪVĀS VIELAS RAŽOTĀJS UN RAŽOTĀJS(-I), KURŠ(-I) ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
Bioloģiski aktīvās vielas ražotāja nosaukums un adrese
CSL Behring AG Wankdorfstrasse 10, 3000 Bern 22 ŠVEICE
vai
CSL Behring (Australia) Pty Ltd 189-209 Camp Road Broadmeadows Victoria 3047 AUSTRĀLIJA
Ražotāja, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese
CSL Behring GmbH Emil-von-Behring-Strasse 76 D-35041 Marburg Vācija
Drukātajā lietošanas instrukcijā jānorāda ražotāja, kas atbild par attiecīgās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese.
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI
Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2. apakšpunkts).
• Oficiāla sērijas izlaide
Saskaņā ar grozītās Direktīvas 2001/83/EK 114. pantu oficiālu sērijas izlaidi veiks valsts laboratorija vai cita šim mērķim apstiprināta laboratorija.
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS
• Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums
Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
Riska pārvaldības plāns (RPP) Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2 modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjauninātajos apstiprinātajos RPP.
18

Atjaunināts RPP jāiesniedz: • pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma; • ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna
informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā. • Ja PADZ un atjaunotā RPP iesniegšanas termiņš sakrīt, abi minētie dokumenti jāiesniedz vienlaicīgi.
19

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
20

A. MARĶĒJUMA TEKSTS 21

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA ĀRĒJĀ KASTĪTE
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Privigen 100 mg/ml šķīdums infūzijām Immunoglobulinum humanum normale Cilvēka normālais imūnglobulīns (IVIg)
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I)
1 ml satur: Cilvēka normālais imūnglobulīns 100 mg IgG ir ........................................ ≥ 98% IgA............................≤ 25 mikrogrami 2,5 g/25 ml 5 g/50 ml 10 g/100 ml 20 g/200 ml 40 g/400 ml Tiks novietots kastītes galvenās plaknes augšējā labajā stūrī kā kopējā iepakojuma satura un tilpuma norāde.
3. PALĪGVIELU SARAKSTS
Palīgvielas: L-prolīns, ūdens injekcijām Papildu informāciju skatīt lietošanas instrukcijā.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS
Šķīdums infūzijām (10 %) Satur 1 flakonu. Satur 3 flakonus.
5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I)
Tikai intravenozai lietošanai. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
22

8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Derīgs līdz
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Nesasaldēt. Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTO PREPARĀTU VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠO PREPARĀTU, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE Reģistrācijas apliecības īpašnieks: CSL Behring GmbH D-35041 Marburg Vācija
12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I) EU/1/08/446/001 5 g/50 ml EU/1/08/446/002 10 g/100 ml EU/1/08/446/003 20 g/200 ml EU/1/08/446/004 2,5 g/25 ml EU/1/08/446/005 10 g/100 ml (3 flakonu iepakojums) EU/1/08/446/006 20 g/200 ml (3 flakonu iepakojums) EU/1/08/446/007 40 g/400 ml
13. SĒRIJAS NUMURS Sēr.
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
23

16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Pamatojums Braila raksta nepiemērošanai ir apstiprināts. 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS — 2D SVĪTRKODS Iekļauts 2D svītrkods ar unikālo identifikatoru. 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS — CILVĒKAM LASĀMI DATI PC: SN: NN:
24

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ TIEŠĀ IEPAKOJUMA FLAKONS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS(-I) Privigen 100 mg/ml šķīdums infūzijām Immunoglobulinum humanum normale Cilvēka normālais imūnglobulīns (IVIg)
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) 1 ml satur: Cilvēka normālais imūnglobulīns 100 mg. IgG ir ≥ 98%. IgA ≤ 25 mikrogrami. 2,5 g/25 ml 5 g/50 ml 10 g/100 ml 20 g/200 ml 40 g/400 ml Tiks novietots marķējuma augšējā labajā stūrī kā kopējā iepakojuma saturu un tilpuma norāde
3. PALĪGVIELU SARAKSTS L-prolīns, ūdens injekcijām
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Šķīdums infūzijām (10 %)
5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Tikai intravenozai lietošanai. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der.līdz.
25

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Nesasaldēt. Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTO PREPARĀTU VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠO PREPARĀTU, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE CSL Behring GmbH, D-35041 Marburg, Vācija
12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I) EU/1/08/446/001 5 g/50 ml EU/1/08/446/002 10 g/100 ml EU/1/08/446/003 20 g/200 ml EU/1/08/446/004 2,5 g/25 ml EU/1/08/446/005 10 g/100 ml (3 flakonu iepakojums) EU/1/08/446/006 20 g/200 ml (3 flakonu iepakojums) EU/1/08/446/007 40 g/400 ml
13. SĒRIJAS NUMURS Sēr.
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles.
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ
26

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA 27

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Privigen 100 mg/ml (10 %) šķīdums infūzijām Cilvēka normālais imūnglobulīns (Immunoglobulinum humanum normale) (IVIg)
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai veselības aprūpes speciālistam. - Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai veselības aprūpes speciālistu.
Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas.
Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Privigen un kādam nolūkam tās lieto 2. Kas jāzina pirms Privigen ievadīšanas 3. Kā lietot Privigen 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Privigen 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Privigen un kādam nolūkam tās lieto
Kas ir Privigen
Privigen pieder zāļu grupai, ko sauc par cilvēka normālajiem imūnglobulīniem. Imūnglobulīnus sauc arī par antivielām, un tie ir asiņu olbaltumvielas, kas palīdz organismam cīnīties ar infekcijām.
Kā Privigen darbojas
Privigen satur imūnglobulīnus, kas sagatavoti, izmantojot no veseliem cilvēkiem iegūtas asinis. Šīs zāles darbojas tieši tāpat kā tie imūnglobulīni, kas dabiskā veidā atrodami cilvēka asinīs.
Kādam nolūkam lieto Privigen
Privigen lieto pieaugušo un bērnu (0–18 gadi) ārstēšanai gadījumos:
A) Lai paaugstinātu patoloģiski zemu imūnglobulīnu koncentrāciju asinīs, sasniedzot normālu koncentrāciju (aizstājterapija): 1. Pacienti ar iedzimtu imūnglobulīnu ražošanas nespēju vai nepietiekamību (primārais imūndeficīta (PID) sindroms). 2. Pacienti ar iegūtu imūndeficītu (SID), kuri cieš no smagām vai atkārtotām infekcijām, neefektīvas pretmikrobu terapijas un vai nu pierādīta neveiksmīga iznākuma ar specifiskām vai IgG līmeņa serumā <4 g/l.
B) Lai ārstētu noteiktus iekaisumus (imunomodulācija). Ir 5 grupas: 1. Pacienti, kuriem nav pietiekams trombocītu skaits (primārā imūnā trombocitopēnija, ITP) un kuriem pastāv liels asiņošanas risks vai tuvākajā laikā gaidāma operācija. 2. Pacienti ar Gijēna Barē (Guillain Barré) sindromu. Šī ir akūta slimība, ko raksturo perifēro nervu iekaisums, kas izraisa smagu muskuļu vājumu, galvenokārt, kājās un rokās. 3. Pacientiem ar Kavasaki (Kawasaki) slimību. Šī ir akūta slimība, kas galvenokārt skar mazus bērnus. To raksturo visa ķermeņa asinsvadu iekaisums. 4. Pacienti ar hronisku iekaisīgu demielinizējošu polineiropātiju (CIPD). Tā ir hroniska slimība, kurai raksturīgs perifēro nervu iekaisums, kas izraisa muskuļu vājumu un/vai notirpumu, galvenokārt kājās un rokās.
28

5. Pacienti ar multifokālo motorisko neiropātiju (MMN). Tā ir lēni progresējoša motoro nervu slimība ar roku un kāju nespēku.
2. Kas jāzina pirms Privigen ievadīšanas
 Lūdzu, rūpīgi izlasiet šo apakšpunktu. Sniegtā informācija ir jāņem vērā gan Jums, gan Jūsu ārstam pirms Privigen ievadīšanas.
NELIETOJIET Privigen šādos gadījumos
• Ja Jums ir alerģija pret cilvēka imūnglobulīniem vai prolīnu; • ja Jums asinīs ir izveidojušās antivielas pret IgA veida imūnglobulīniem; • ja Jums ir I vai II tipa hiperprolinēmija (ģenētisks traucējums, kas izraisa augstu aminoskābes
prolīna koncentrāciju asinīs). Šis ir ārkārtīgi rets stāvoklis. Pasaulē ir zināmas tikai dažas ģimenes, kas slimo ar šo slimību.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Kādi apstākļi palielina blakusparādību rašanās risku?  Lūdzu, dariet zināmu savam ārstam vai veselības aprūpes speciālistam pirms ārstēšanas, ja uz
Jums attiecas jebkurš no tālāk norādītajiem apstākļiem: • Jums tiek lietotas šīs zāles lielā devā vienu dienu vai vairākas dienas un Jums ir A, B vai AB
asinsgrupa, un/vai Jums ir pastāvoša iekaisuma slimība. Bieži ziņots, ka šādos apstākļos imūnglobulīni palielina eritrocītu noārdīšanās (hemolīzes) risku. • Jums ir liekais svars, Jūs esat gados vecs, Jums ir diabēts, Jūs jau ilgu laiku esat saistīts pie gultas, Jums ir augsts asinsspiediens, Jums ir pārāk mazs asins daudzums (hipovolēmija), Jums ir problēmas ar asinsvadiem (asinsvadu slimības), paaugstināta nosliece uz asins sarecēšanu (trombofīlija vai trombotiskas epizodes) vai Jums ir slimība vai stāvoklis, kas izraisa asins sabiezēšanu (hiperviskozas asinis). Šādos apstākļos imūnglobulīni var palielināt sirdslēkmes (sirds infarkts), triekas, asins recekļa veidošanās plaušās (plaušu embolijas) vai asins recekļa veidošanās kājās risku, lai gan tikai ļoti retos gadījumos. • Jums ir diabēts. Kaut arī Privigen nesatur cukuru, tā atšķaidīšanai var tikt izmantots speciāls cukura šķīdums (5% glikozes šķīdums), kas var ietekmēt Jūsu cukura līmeni asinīs. • Jums ir iepriekš bijuši nieru darbības traucējumi vai Jūs lietojat zāles, kas var nodarīt kaitējumu nierēm (nefrotoksiskas zāles). Šādos apstākļos imūnglobulīni var palielināt nopietnu strauja nieru funkciju zuduma (akūtas nieru mazspējas) risku, lai gan tikai ļoti retos gadījumos. Nieru funkciju zudums ar fatālu iznākumu ir noticis atsevišķos ar hemolīzi saistītos gadījumos.
Kāda veida uzraudzība ir nepieciešama infūzijas laikā? Jūsu personīgā drošuma labad ārstēšana ar Privigen notiks ārsta vai cita veselības aprūpes speciālista uzraudzībā. Parasti visas infūzijas laikā un vēl vismaz 20 minūtes pēc tam Jūs tiksiet novērots. Noteiktos apstākļos var būt nepieciešami īpaši piesardzības pasākumi. Šādu apstākļu piemēri: ● Jūs saņemat Pirvigen infūziju lielā ātrumā vai ● Jūs saņemat Privigen pirmo reizi vai pēc ilga pārtraukuma (piemēram, pēc vairākiem
mēnešiem). Šādos gadījumos tiksiet rūpīgi novērots visas infūzijas laikā un vismaz 1 stundu pēc tās.
Kādos gadījumos var būt nepieciešams samazināt infūzijas ātrumu vai pārtraukt to? • Jums var būt alerģija (paaugstināta jutība) pret imūnglobulīniem, par ko nav zināms.
Tomēr īstas alerģiskas reakcijas ir reti sastopamas. Tās var rasties arī tad, ja cilvēka imūnglobulīnus esat saņēmis arī iepriekš un tie bijuši labi panesami. Jo īpaši tā var notikt, ja Jums ir izveidojušās antivielas pret IgA veida imūnglobulīniem. Tādā gadījumā, ko novēro reti, var rasties alerģiskas reakcijas, piemēram, pēkšņa strauja asinsspiediena pazemināšanās vai šoks (skatīt arī 4. punktu “Iespējamās blakusparādības”). • Ļoti retos gadījumos imūnglobulīnu, ieskaitot Privigen, lietošana var izraisīt ar transfūziju saistītu akūtu plaušu bojājumu. Tas izsauc ar sirds mazspēju nesaistītu šķidruma uzkrāšanos plaušu gaisa telpā (nekardiogēnu plaušu tūsku). Jūs atpazīsiet ar transfūziju saistītu akūtu plaušu
29

bojājumu pēc tādām pazīmēm kā smagi elpošanas traucējumi (respirators distress), pazemināts skābekļa daudzums asinīs (hipoksēmija), normāla sirds funkcija (sirds kreisā kambara funkcija) un paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis). Simptomi parasti parādās 1 līdz 6 stundu laikā pēc zāļu lietošanas.  Nekavējoties pastāstiet savam ārstam vai veselības aprūpes speciālistam, ja pamanāt
šādas reakcijas Privigen infūzijas laikā. Ārsts izlems, vai samazināt infūzijas ātrumu vai pilnībā pārtraukt infūziju.
Asinsanalīzes  Pirms jebkādu asinsanalīžu veikšanas pastāstiet ārstam, ka lietojat Privigen.
Pēc Privigen lietošanas noteiktu asinsanalīžu (seroloģiskās analīzes) rezultāti var būt kļūdaini uz noteiktu laiku.
Informācija par drošumu attiecībā uz infekcijām Privigen ir pagatavots no cilvēka asins plazmas (tā ir asins šķidrā daļa). Ja zāles ir pagatavotas no cilvēka asins plazmas, tiek ievēroti noteikti piesardzības pasākumi, lai pacientiem netiktu pārnestas infekcijas. Šo pasākumu skaitā ir • rūpīga plazmas un asins donoru atlase, lai nodrošinātu, ka tie, kam ir infekciju pārnešanas risks,
netiktu iekļauti, • katra individuāli nodotā materiāla un kopējā plazmas fonda pārbaude, lai noteiktu, vai nav
vīrusu/infekciju pazīmju, • apstrādājot asinis vai plazmu, tiek veiktas darbības, kas varētu deaktivizēt vai likvidēt vīrusus. Neskatoties uz šiem drošuma pasākumiem, ievadot zāles, kas pagatavotas no cilvēka asins vai plazmas, infekciju pārnešanas iespēja nevar tikt pilnībā izslēgta. Tas arī attiecas uz jebkādiem nezināmiem vai jauniem vīrusiem un cita veida infekcijām.
Privigen īstenotie drošuma pasākumi tiek uzskatīti par efektīviem gan pret apvalkotiem vīrusiem, kā, piemēram, cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), B hepatīta vīruss un C hepatīta vīruss, gan pret neapvalkotiem vīrusiem - A hepatīta vīrusu un parvovīrusu B19.
Imūnglobulīni netiek asociēti ar A hepatītu vai parvovīrusa B19 infekciju, iespējams, tādēļ, ka antivielas, kas iekļautas šajās zālēs, aizsargā pret šīm infekcijām. • Ļoti ieteicams katru reizi, kad Jums tiek ievadīta Privigen deva, pierakstīt produkta nosaukumu
un sērijas numuru, lai protokolētu izmantotās zāļu sērijas.
Citas zāles un Privigen
 Pastāstiet ārstam vai veselības aprūpes speciālistam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Vakcinācijas  Lūdzu, pirms vakcinācijas pastāstiet ārstam, kurš veic vakcināciju, par to, ka Jūs tiekat ārstēts ar
Privigen.
Pēc Privigen lietošanas var pasliktināties noteiktu vakcīnu iedarbība. Tiek ietekmēta vakcinācija ar dzīvām novājinātām vīrusu vakcīnām, piemēram, vakcīna pret masalām, parotītu, masaliņām un vējbakām. Šādas vakcinācijas vajadzētu atlikt vismaz par 3 mēnešiem pēc pēdējās Privigen infūzijas. Masalu vakcinācijas gadījumā pavājināšanās var turpināties līdz pat 1 gadam. Tādēļ vakcinējošajam ārstam ir jāpārbauda masalu vakcinācijas efektivitāte.
Grūtniecība un barošana ar krūti
 Pastāstiet ārstam vai veselības aprūpes speciālistam, ja Jums iestājusies grūtniecība, plānojat grūtniecību vai barojat bērnu ar krūti. Ārsts izlems, vai varat lietot Privigen grūtniecības laikā vai barošanas ar krūti periodā.
30

Tomēr zāles, kas satur antivielas, jau iepriekš tikušas lietotas grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Ilglaicīgā pieredze rāda, ka nav paredzama nelabvēlīga ietekme uz grūtniecības gaitu vai jaundzimušo. Ja bērna barošanas ar krūti periodā saņemat Privigen, šajās zālēs esošās antivielas izdalās arī pienā. Tādējādi arī Jūsu mazulis var saņemt aizsargājošās antivielas.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Lietojot Privigen, pacientiem var rasties tādas blakusparādības, kā piemēram, reibonis vai slikta dūša, kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja šādas reakcijas rodas, nedrīkstat vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus, kamēr tās izzūd.
Privigen satur prolīnu
Jūs to nedrīkstat lietot, ja slimojat ar hiperprolinēmiju (skatīt arī 2. punktu “Kas jāzina pirms Privigen ievadīšanas”).  Pirms ārstēšanas informējiet savu ārstu.
3. Kā lietot Privigen
Privigen ir paredzēts tikai ievadīšanai vēnā infūzijas veidā (intravenoza infūzija). To parasti ievada ārsts vai cits veselības aprūpes speciālists. Jūsu ārsts aprēķinās Jums atbilstošo devu, ņemot vērā Jūsu ķermeņa masu, noteiktus apstākļus, kas minēti 2. punktā "Brīdinājumi un piesardzība lietošanā", un atbildes reakciju uz ārstēšanu. Devas aprēķināšana bērniem un jauniešiem neatšķiras no devas aprēķināšanas pieaugušajiem. Infūzijas sākumā Privigen tiks ievadīts lēnām. Ja Jūs to labi panesat, ārsts var pakāpeniski palielināt ievadīšanas ātrumu.
Ja esat lietojis Privigen vairāk nekā noteikts
Maz ticams, ka varētu notikt pārdozēšana, jo Privigen parasti tiek ievadīts mediķu uzraudzībā. Ja, neskatoties uz to, Jūs saņemat vairāk Privigen nekā vajadzētu, asinis var kļūt pārāk biezas (hiperviskozas), kas var palielināt asins trombu veidošanās risku. Jo īpaši tā var notikt, ja esat riska grupas pacients, piemēram, ja esat gados vecāks vai slimojat ar sirds vai nieru slimību. Pastāstiet ārstam, ja slimojat ar kādu slimību.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Iespējamās blakusparādības var samazināt vai pat novērst, ja Privigen ievada lēnas infūzijas veidā. Blakusparādības var rasties arī tādā gadījumā, ja Jums jau iepriekš ir lietoti cilvēka imūnglobulīni un tie ir bijuši labi panesami.
Retos un atsevišķos gadījumos, lietojot imūnglobulīna preparātus, ir novērotas šādas blakusparādības: ● smagas paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, pēkšņa strauja asinsspiediena pazemināšanās
vai anafilaktiskais šoks (piem., var būt reibumam līdzīga sajūta, reibonis, ģīboņa sajūta stāvot kājās, aukstas plaukstas un pēdas, savādi sirdspuksti vai sāpes krūtīs vai redzes miglošanās), pat ja iepriekšējās infūzijas reizēs Jums netika novērota paaugstināta jutība.  Nekavējoties informējiet savu ārstu vai veselības aprūpes speciālistu, ja Jums rodas šādas
pazīmes Privigen infūzijas laikā. Ārsts izlems, vai samazināt infūzijas ātrumu, vai arī pilnībā pārtraukt infūziju; ● asins recekļu veidošanās, kuri var nokļūt asinsritē (tromboemboliska reakcija), kas var izraisīt, piemēram, miokarda infarktu (piem., kad ir pēkšņas sāpes krūtīs vai elpas trūkums), insultu (piem., kad ir pēkšņi radies muskuļu vājums, jutības un/vai līdzsvara zudums, samazināta modrība vai apgrūtināta runa), asins recekļus plaušu artērijās (piem., kad ir sāpes krūtīs,
31

apgrūtināta elpošana vai atklepošana ar asinīm), dziļo vēnu trombozi (piem., kad ir pietvīkums, siltuma sajūta, sāpes, jutīgums vai vienas vai abu kāju pietūkums); • sāpes krūtīs, diskomforta sajūta krūtīs, sāpīga elpošana ar transfūziju saistīta plaušu bojājuma dēļ;  Ja Jums ir jebkurš no iepriekš minētajiem simptomiem, nekavējoties informējiet savu
ārstu vai veselības aprūpes speciālistu. Ikviens, kuram rodas šādi simptomi, nekavējoties jāpārvieto uz neatliekamās palīdzības nodaļu stāvokļa novērtēšanai un ārstēšanai; • īslaicīgs neinfekciozs meningīts (atgriezenisks aseptisks meningīts).  Ja Jums ir kakla stīvums apvienojumā ar vienu vai vairākiem tādiem simptomiem kā drudzis, slikta dūša, vemšana, galvassāpes, patoloģisks jutīgums pret gaismu, psihiski traucējumi, nekavējoties informējiet savu ārstu vai veselības aprūpes speciālistu; • paaugstināta kreatinīna koncentrācija asinīs; • proteīnūrija; • akūta nieru mazspēja; ● pārejoša sarkano asins ķermenīšu samazināšanās (atgriezeniska hemolītiskā anēmija/hemolīze), anēmija, leikopēnija, anizocitoze (ieskaitot mikrocitozi).
Citas blakusparādības, kas sakārtotas to biežuma samazinājuma kārtībā:
Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 pacientiem): galvassāpes (ieskaitot sinusa galvassāpes, migrēnu, diskomforta sajūtu galvā, tensijas galvassāpes), gremošanas traucējumi (slikta dūša), sāpes (ieskaitot sāpes mugurā, sāpes ekstremitātē, locītavās un kaulos (artralģija), sāpes kaklā, sāpes sejas apvidū), drudzis (ieskaitot drebuļus), gripai līdzīga slimība (ieskaitot iesnas (nazofaringīts), sāpes kaklā (faringolaringeālas sāpes), pūslīšu veidošanos mutes dobumā un rīklē (orofaringeāli pūslīši), sasprindzinājumu rīklē.
Bieži (var rasties 1 līdz 10 pacientiem): īslaicīga sarkano asins šūnu skaita samazināšanās (anēmija), sarkano asins šūnu sabrukšana (hemolīze), balto asins šūnu skaita samazināšanās (leikopēnija), paaugstināta jutība, reibonis (ieskaitot vertigo), augsts asinsspiediens (hipertensija), piesarkums (ieskaitot karstuma viļņus, hiperēmiju), hipotensija (ieskaitot pazeminātu asinsspiedienu), elpas trūkums (dispnoja, ieskaitot sāpes krūtīs, diskomfortu krūtīs, sāpes elpošanas laikā), vemšana, šķidra vēdera izeja (caureja), sāpes vēderā, ādas bojājumi (ieskaitot izsitumus, niezi, nātreni, makulopapulozus izsitumus, ādas apsārtumu (eritēma), ādas lobīšanos), sāpes muskuļos (ieskaitot muskuļu krampjus un stīvumu), nogurums (nespēks), fizisks vājums (astēnija), muskuļu vājums. Regulārās laboratorijas analīzes nereti var uzrādīt aknu funkciju traucējumus (hiperbilirubinēmija), kā arī asins šūnu skaita pārmaiņas (piemēram, pozitīvs (tiešais) Kumbsa tests), paaugstinātu alanīnaminotransferāzes līmeni, paaugstinātu aspartātaminotransferāzes līmeni, paaugstinātu laktātdehidrogenāzes līmeni asinīs.
Retāk (var rasties 1 līdz 100 pacientiem):
īslaicīgs neinfekciozs meningīts (atgriezenisks aseptisks meningīts), sarkano asins šūnu formas pārmaiņas (mikroskopiska atrade), liels trombocītu skaits asinīs (trombocitoze), miegainība, trīce (tremors), sirdsklauves, tahikardija, trombemboliski notikumi, nepietiekama apakšējo ekstremitāšu asinsapgāde, kas izraisa, piem., sāpes staigājot (perifēro asinsvadu traucējumi), pārāk liels seruma proteīnu daudzums urīnā (proteīnūrija, ieskaitot paaugstinātu kreatinīna līmeni asinīs), sāpes injekcijas vietā.  Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai veselības aprūpes
speciālistu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām.
Papildu informāciju par apstākļiem, kas palielina blakusparādību risku, lūdzu, skatiet arī 2. punktā "Kas jāzina pirms Privigen ievadīšanas".
Ziņošana par blakusparādībām
32

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Privigen
• Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā. • Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz ārējā iepakojuma un flakona
marķējuma pēc ‘Derīgs līdz’ un EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu. • Tā kā šķīduma sastāvā nav konservantu, veselības aprūpes specilistam tas infūzijas ceļā jāievada maksimāli īsā laikā pēc flakona atvēršanas. • Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. • Nesasaldēt. • Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai sargātu no gaismas. • Nelietojiet Privigen, ja ievērojat, ka šķīdums ir duļķains vai satur daļiņas.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Privigen satur
● Aktīvā viela ir cilvēka normālais imūnglobulīns (IgG veida antivielas). Privigen satur 100 mg/ml (10%) cilvēka proteīnus, no kuriem vismaz 98 % ir IgG. Aptuvenais IgG apakštipu procentuālais daudzums ir šāds: IgG1 ...................... 69 %; IgG2 ...................... 26 %; IgG3 ........................ 3 %; IgG4 ........................ 2 %. Šīs zāles satur nelielu daudzumu IgA (ne vairāk kā 25 mikrogrami/ml). Privigen būtībā ir „nātriju nesaturošs”.
● Citas sastāvdaļas (palīgvielas) ir aminoskābe prolīns un ūdens injekcijām.
Privigen ārējais izskats un iepakojums
Privigen ir šķīdums infūzijām. Šķīdums ir dzidrs vai nedaudz opalescējošs, un tas ir bezkrāsains vai gaiši dzeltens.
Iepakojuma lielumi: 1 flakons (2,5 g/25 ml, 5 g/50 ml, 10 g/100 ml, 20 g/200 ml vai 40 g/400 ml), 3 flakoni (10 g/100 ml vai 20 g/200 ml)
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
CSL Behring GmbH Emil-von-Behring-Strasse 76 D-35041 Marburg Vācija
Lai iegūtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam kontaktēties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:
33

België/Belgique/Belgien CSL Behring NV Tél/Tel: +32 15 28 89 20
България Ей енд Ди Фарма България ЕАД Тел: +359 2 810 3949
Česká republika CSL Behring s.r.o Tel: +420 702 137 233
Danmark CSL Behring ApS Tlf: +45 4520 1420
Deutschland CSL Behring GmbH Tel: +49 69 30584437
Eesti CSL Behring GmbH Tel: +49 69 30584437
Ελλάδα CSL Behring ΕΠΕ Τηλ: +30 210 7255 660
España CSL Behring S.A. Tel: +34 933 67 1870
France CSL Behring SA Tél: + 33 1 53 58 54 00
Hrvatska PharmaSwiss d.o.o. Tel: +385 1 631 1833
Ireland CSL Behring GmbH Tel: +49 69 30517254
Ísland CSL Behring AB Sími: +46 8 544 966 70
Italia CSL Behring S.p.A. Tel: +39 02 34964 200
Κύπρος CSL Behring ΕΠΕ Τηλ: +30 210 7255 660

Luxembourg/Luxemburg CSL Behring NV Tél/Tel: +32 15 28 89 20
Magyarország CSL Behring Kft. Tel: +36 1 213 4290
Malta AM Mangion Ltd. Tel: +356 2397 6333
Nederland CSL Behring B.V. Tel: + 31 85 111 96 00
Norge CSL Behring AB Tlf: +46 8 544 966 70
Österreich CSL Behring GmbH Tel: +43 1 80101 2463
Polska CSL Behring Sp. z o.o. Tel: +48 22 213 22 65
Portugal CSL Behring Lda Tel: +351 21 782 62 30
România Prisum International Trading srl Tel: +40 21 322 01 71
Slovenija MediSanus d.o.o. Tel: +386 1 25 71 496
Slovenská republika CSL Behring s.r.o. Tel: +421 911 653 862
Suomi/Finland CSL Behring AB Puh/Tel: +46 8 544 966 70
Sverige CSL Behring AB Tel: +46 8 544 966 70
United Kingdom CSL Behring UK Ltd. Tel: +44 1444 447405
34

Latvija CSL Behring GmbH Tel: +49 69 30584437
Lietuva CSL Behring GmbH Tel: +49 69 30584437

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu/
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem:
Devas un lietošanas veids
Dozēšanas ieteikumi ir apkopoti tālāk apskatāmā tabulā:

Indikācija Aizstājterapija Primārie imūndeficīta sindromi (PID)
Sekundārais imūndeficīts (kā definēts 4.1. apakšpunktā)

Deva

Injicēšanas biežums

Sākuma deva: 0,4–0,8 g/kg ķermeņa masas
Balstdeva: 0,2–0,8 g/kg ķermeņa masas
0,2–0,4 g/kg ķermeņa masas

ik pēc 3 līdz 4 nedēļām, lai sasniegtu IgG zemāko līmeni vismaz 5 līdz 6 g/l
ik pēc 3 līdz 4 nedēļām

35

Imūnmodulācija

Primārā imūnā trombocitopēnija (ITP) 0,8–1 g/kg ķermeņa 1. dienā; iespējams atkārtojot reizi

masas

3 dienās

vai 0,4 g/kg ķermeņa
masas dienā

2 līdz 5 dienas

Gijēna Barē (Guillain Barré) sindroms

0,4 g/kg ķermeņa 5 dienas masas dienā

Kavasaki (Kawasaki) slimība

1,6–2 g/kg ķermeņa masas vai
2 g/kg ķermeņa masas

sadalītās devās 2 līdz 5 dienas, kopā ar acetilsalicilskābi
viena deva kopā ar acetilsalicilskābi

Hroniska iekaisīga demielinizējoša polineiropātija (CIDP)

Sākuma deva: 2 g/kg ķermeņa
masas

sadalītās devās 2 - 5 dienas

Balstdeva: 1 g/kg ķermeņa
masas

ik pēc 3 nedēļām 1–2 dienas

Multifokālā motoriskā neiropātija (MMN)

Sākuma deva: 2 g/kg 2 līdz 5 secīgu dienu laikā ķermeņa masas

Balstdeva: 1 g/kg
ķermeņa masas vai
2 g/kg ķermeņa masas

katras 2 līdz 4 nedēļas
vai katras 4 līdz 8 nedēļas 2 līdz 5 dienu laikā

Lietošanas veids
Intravenozai lietošanai Cilvēka normālais imūnglobulīns jāievada intravenozi ar sākotnējo infūzijas ātrumu 0,3 ml/kg ķermeņa masas/stundā aptuveni 30 minūšu laikā. Ja panesamība ir laba, infūzijas ātrumu var pakāpeniski palielināt maksimāli līdz 4,8 ml/kg ķermeņa masas/stundā. PID pacientiem, kuri panesa infūzijas ātrumu 4,8 ml/kg ķermeņa masas/stundā, ātrumu var turpmāk pakāpeniski palielināt līdz maksimālajam ātrumam 7,2 ml/kg ķermeņa masas/stundā. Ja pirms infūzijas Privigen vēlaties atšķaidīt, to var darīt ar 5% glikozes šķīdumu, lai gala koncentrācija būtu 50 mg/ml (5%).
Īpašas drošuma instrukcijas
Nevēlamu blakusparādību gadījumā jāsamazina zāļu ievadīšanas ātrums vai jāpārtrauc infūzija. Ļoti ieteicams katru reizi, kad pacientam tiek ievadīts Privigen, pierakstīt zāļu nosaukumu un sērijas numuru, lai saglabātu informāciju par konkrētajam pacientam ievadīto zāļu sēriju.
Nesaderība
Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot talāk apakšpunktā minētās).

36

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos Zāles pirms lietošanas ir jāsasilda līdz istabas vai ķermeņa temperatūrai. Privigen ievadīšanai jāizmanto infūzijas līnija ar gaisa kontroli. Vienmēr caurduriet aizbāzni tā centrā, iezīmētā reģiona robežās. Šķīdumam jābūt dzidram vai nedaudz opalescējošam un bezkrāsainam vai gaiši dzeltenam. Neizmantojiet šķīdumus, kas ir duļķaini vai satur nogulsnes. Ja vēlama atšķaidīšana, jāizmanto 5% glikozes šķīdums. Lai iegūtu 50 mg/ml (5%) imūnglobulīna šķīdumu, Privigen 100 mg/ml (10%) jāatšķaida ar vienādu tilpumu glikozes šķīduma. Privigen atšķaidīšanas laikā stingri jāievēro aseptikas noteikumi. Pēc flakona atvēršanas aseptiskos apstākļos, tā saturu nepieciešams izlietot nekavējoties. Tā kā šķīdums nesatur konservantus, Privigen ir jāievada iespējami ātri. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
37