Perindalon 8 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma
Perindoprili erbuminum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
09-0258-13
09-0258
Salutas Pharma GmbH, Germany; Lek S.A., Poland; Lek Pharmaceuticals d.d., Slovenia
21-MAY-18
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
8 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Sandoz d.d., Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Perindalon 8 mg tabletes
Perindoprili erbuminum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Perindalon un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Perindalon lietošanas
3. Kā lietot Perindalon
4. Iespējamās blakusparādības
5 Kā uzglabāt Perindalon
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Perindalon un kādam nolūkam to lieto
Perindoprils pieder zāļu grupai, ko sauc par AKE inhibitoriem. Šīs zāles paplašina asinsvadus, tādēļ Jūsu sirdij ir vieglāk caur tiem pārsūknēt asinis.
Perindalon tabletes lieto:
paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai;
lai pacientiem ar stabilu koronāro artēriju slimību (stāvokli, kad ir samazināta vai bloķēta sirds apgāde ar asinīm) un pacientiem, kuriem jau ir bijusi sirdslēkme un/vai operācija sirds asins apgādes uzlabošanai, veicot to nodrošinošo asinsvadu paplašināšanu, samazinātu sirds notikumu risku.
Kas Jums jāzina pirms Perindalon lietošanas
Nelietojiet Perindalon šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija pret perindoprilu vai kādu citu (6. punktā minēto ) šo zāļu sastāvdaļu vai jebkuru citu AKE inhibitoru;
ja Jums ir bijuši tādi simptomi kā, piemēram, sēkšana, sejas, mēles vai rīkles tūska, spēcīga nieze, izsitumi uz ādas, ģībonis vai reibonis, AKE inhibitorus lietojot agrāk, kā arī tad, ja šie simptomi Jums ir bijuši jebkādos citos apstākļos (šo stāvokli sauc par angioedēmu );
ja Jums ir pārmantota audu tūskas tendence vai nezināmas izcelsmes audu tūska (iedzimta jeb idiopātiska angioedēma);
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;
ja Jūsu grūtniecība ir ilgāka par 3 mēnešiem (tomēr arī agrīnajās grūtniecības stadijās ir labāk no Perindalon lietošanas izvairīties – skatīt apakšpunktu „Grūtniecība un barošana ar krūti”).
Ja Jums šķiet, ka kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, šīs tabletes nelietojiet. Konsultējieties ar ārstu un ievērojiet viņa ieteikumus.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
PIRMS Perindalon lietošanas konsultējieties ar ārstu :
Ja Jums ir pārāk izteiktas asinsspiediena pazemināšanās risks, arī tad, ja Jums ir sirds mazspēja, nieru darbības traucējumi vai sāļu un šķidruma līdzsvara traucējumi, ko var būt izraisījusi, piemēram, diurētisko līdzekļu (zāļu, kas pastiprina urīna izdali) lietošana vai diēta ar mazu sāls saturu, kā arī vemšana vai caureja;
Ja Jums ir aortas stenoze (galvenā asinsvada, kas iziet no sirds, sašaurinājums), mitrālā vārstuļa stenoze (sirds mitrālā vārstuļa sašaurinājums), hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība) vai nieru artērijas stenoze (artērijas, kas nieres apgādā ar asinīm, sašaurinājums);
Ja Jums ir paaugstinātas jutības reakcijas vai audu tūska (angioedēma), ārstējoties ar perindoprilu vai citiem AKE inhibitoriem. Angioedēma biežāk attīstās melnādainiem pacientiem nekā pacientiem ar citu ādas krāsu;
Ja Jums ir sirds slimība;
Ja Jums ir aknu slimība;
Ja Jums ir nieru slimība;
Ja Jums tiek veikta dialīze;
Ja Jums ir kolagēna slimība, piemēram, sistēmiska sarkanā vilkēde vai sklerodermija;
Ja Jums ir noteikts hipoaldosteronisms (samazināts aldosterona hormona līmenis asinīs);
ja Jums ir jāievēro diēta ar samazinātu sāls saturu vai ja lietojat kāliju saturošus sāls aizvietotājus;
Ja Jums ir slikti kontrolēts cukura diabēts;
Ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;
aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Perindalon šādos gadījumos”
Ja Jūs lietojat jebkuras no tālāk minētajām zālēm, ir palielināts angioedēmas risks (ātrs pietūkums zem ādas tādā zonā kā, piemēram, rīkle):
racekadotrils (lieto caurejas ārstēšanai);
sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kas pieder tā dēvēto mTor inhibitoru klasei (tās lieto, vai novērstu pārstādītu orgānu atgrūšanu)
Ja jums jābaro bērns ar krūti.
Ja Jums šķiet, ka Jums ir vai varētu būt iestājusies grūtniecība, Jums par to ir jāpastāsta savam ārstam. Perindalon grūtniecības agrīnajā stadijā nav ieteicams, bet pēc 3. grūtniecības mēneša tā lietošana nav atļauta, jo tā lietošana šajā grūtniecības stadijā var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt apakšpunktu „Grūtniecība un barošana ar krūti”).
Bērni
Perindoprila tabletes nav ieteicamas bērniem.
Par to, ka lietojat Perindalon, Jums ārsts vai farmaceits ir jāinformē arī tad:
ja Jums ir bijušas sāpes krūšu kurvī (stenokardija);
ja Jums ir paredzēta anestēzija un/vai ķirurģiska operācija;
ja Jums nesen ir bijusi caureja vai vemšana;
ja Jums ir paredzēta jutību samazinoša ārstēšana, lai vājinātu alerģijas ietekmi pēc bišu vai lapseņu dzēlieniem;
ja Jums ir paredzēta ZBL aferēze (holesterīna izvadīšana no Jūsu organisma ar iekārtas palīdzību);
ja Jūsu asinsspiediens nav pietiekami pazemināts rases piederības dēļ (īpaši melnādainiem pacientiem);
ja Jums ir nepārejošs sauss klepus.
Citas zāles un Perindalon
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Īpaši ar ārstu jākonsultējas tad, ja lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, lai Jūs būtu pārliecināts, ka varat droši lietot perindoprilu:
citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, arī diurētiskos līdzekļus (urīndzenošās tabletes);
kāliju aizturošos diurētisko līdzekļus (piemēram, spironolaktonu, triamtarēnu vai amilorīdu); kāliju saturošus uztura bagātinātājus un kāliju saturošus sāls aizstājējus, citas zāles, kas var palielināt kālija līmeni Jūsu organismā (piemēram, heparīnu un kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu);
zāles diabēta ārstēšanai (insulīnu vai tabletes), lai pazeminātu cukura koncentrāciju asinīs;
litija preparātus mānijas vai depresijas ārstēšanai;
zāles garīgo slimību, piemēram, depresijas, trauksmes, šizofrēnijas vai cita veida psihožu ārstēšanai;
allopurinolu, ko lieto podagras ārstēšanai;
imūnās sistēmas darbību nomācošas zāles autoimūno slimību (piemēram, reimatoīdā artrīta) ārstēšanai vai lietošanai pēc orgānu transplantācijas;
prokainamīdu neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai;
nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL) sāpju atvieglošanai, arī acetilsalicilskābi (ja tā deva ir 3 g dienā vai lielāka);
zāles, ko lieto zema asinsspiediena, šoka vai astmas ārstēšanai (piemēram, efedrīnu, noradrenalīnu vai adrenalīnu);
asinsvadus paplašinošos līdzekļus, arī nitrātus (zāles, kas paplašina asinsvadus);
heparīnu (zāles asins šķidrināšanai);
zelts (nātrija aurotiomalāts) artrīta ārstēšanai;
zāles, kuras visbiežāk lieto caurejas ārstēšanai (racekadotrils);
zāles, kuras visbiežāk lieto, lai izvairītos no transplantēto orgānu atgrūšanas (sirolimu, everolimu, temsirolimu un citas zāles, kuras pieder tā dēvēto mTor inhibitoru klasei). Skatīt punktu “ Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
Ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Perindalon šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Ja Jums par šīm zālēm ir kādas neskaidrības, jautājiet savam ārstam.
Pirms anestēzijas vai ķirurģiskas operācijas pastāstiet ārstam vai stomatologam, ka lietojat šīs zāles, jo anestēzijas laikā var negaidīti pazemināties asinsspiediens.
Perindalon kopā ar uzturu un dzērienu
Lai mazinātu uztura ietekmi uz šo zāļu iedarbību, Perindalon ieteicams lietot pirms ēšanas, uzdzerot pietiekamu daudzuma šķidruma (piemēram, ūdens).
Ja lietojat Perindalon, nav atļauts lietot kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai sāls aizvietotājus. Ir iespējama pārāk izteikta kālija koncentrācijas palielināšanās asinīs. Arī diēta ar pārāk lielu vārāmā sāls (NaCl) saturu var vājināt Perindalon asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Ja Jums šķiet, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība, par to ir jāpastāsta ārstam. Pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināsiet par tās iestāšanos, Jūsu ārsts parasti ieteiks pārtraukt Perindalon lietošanu un tā vietā ieteiks lietot citas zāles. Agrīnā grūtniecības stadijā Perindalon nav ieteicams, bet pēc 3. grūtniecības mēneša to lietot nav atļauts, jo Perindalon lietošana pēc 3. grūtniecības mēneša var nopietni kaitēt Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Ja barojat bērnu ar krūti vai esat paredzējusi sākt bērnu barot ar krūti, pastāstiet par to savam ārstam. Sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, Perindalon nav ieteicams un gadījumā, ja vēlaties bērnu barot ar krūti, ārsts Jūsu ārstēšanai var izvēlēties citas zāles (īpaši tad, ja bērns ir tikko piedzimis vai ir dzimis priekšlaikus).
Pirms šo zāļu lietošanas jautājiet padomu ārstam vai farmaceitam.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.
Lai gan Perindalon neietekmē modrību, tomēr dažiem pacientiem asinsspiediena pazemināšanās dēļ ir iespējamas dažādas reakcijas, piemēram, reibonis vai vājums (īpaši ārstēšanas sākumā vai palielinot devu). Ja Jūs ir skārušas šīs parādības, var būt traucēta Jūsu spēja vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
Kā lietot Perindalon
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Perindalon var lietot atsevišķi vai kopā ar citām asinsspiedienu pazeminošām zālēm.
Parastās Perindalon devas ir šādas:
Paaugstināta asinsspiediena gadījumā: parastā pieaugušo ārstēšanai nepieciešamā sākumdeva un balstdeva ir 4 mg vienu reizi dienā. Pēc mēneša šo devu var palielināt līdz 8 mg, kas ir maksimālā ieteicamā deva.
Ja Jums ir 65 gadi vai vairāk, parastā sākumdeva ir 2 mg reizi dienā. Pēc mēneša šo devu var palielināt līdz 4 mg dienā un, ja nepieciešams, līdz 8 mg dienā.
Stabilas koronāro artēriju slimības gadījumā: parastā sākumdeva ir 4 mg vienu reizi dienā. Ja 4 mg liela deva ir labi panesama, pēc divām nedēļām to var palielināt līdz 8 mg vienu reizi dienā.
Ja Jums ir 65 gadi vai vairāk, parastā sākumdeva ir 2 mg reizi dienā. Pēc nedēļas šo devu var palielināt līdz 4 mg reizi dienā, bet vēl pēc nedēļas – līdz 8 mg reizi dienā.
Pirms devas palielināšanas līdz 8 mg, ārsts var veikt asins analīzi, lai pārbaudītu, vai Jūsu nieres darbojas pareizi.
Nieru darbības traucējumu gadījumā ārsts Perindalon devu pielāgos tieši Jums.
Šo stāvokļu ārstēšana parasti ir nepieciešama visu mūžu.
Ieņemiet tableti(es), uzdzerot glāzi ūdens un vislabāk vienā un tai pašā dienas laikā no rīta pirms brokastīm. Ja lietojat urīndzenošās tabletes (diurētiskos līdzekļus), pirms perindoprila lietošanas sākuma Jūsu ārsts var pieņemt lēmumu samazināt to devu vai pat pārtraukt to lietošanu.
Lietošana bērniem
Perindalon nav piemērots bērniem.
Ja esat lietojis Perindalon vairāk nekā noteikts
Ja esat ieņēmis pārāk daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar tuvākās slimnīcas pirmās palīdzības nodaļu vai pastāstiet par to savam ārstam. Pārdozēšanas gadījumā iespējamākā reakcija ir asinsspiediena pazemināšanās. Izteikti zema asinsspiediena gadījumā (ja ir tādi simptomi kā, piemēram, reibonis vai ģībonis) var palīdzēt atgulšanās ar paceltām kājām.
Ja esat aizmirsis lietot Perindalon
Ir svarīgi zāles lietot katru dienu. Tomēr gadījumā, ja esat aizmirsis ieņemt vienu vai vairākas devas, ieņemiet devu, tiklīdz par to atceraties un pēc tam turpiniet lietot zāles tā, kā tās ir nozīmētas. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Perindalon
Ja vēlaties pārtraukt šo zāļu lietošanu, vienmēr konsultējieties ar ārstu. Šo zāļu lietošana var būt jāturpina pat tad, ja jūtaties labi.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Pārtrauciet šo zāļu lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja Jūs pamanāt kādu no tālāk minētajām blakusparādībām, kas var būt nopietnas:
sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles tūska;
apgrūtināta elpošana;
reibonis vai ģībonis;
neparasti ātra vai neregulāra sirdsdarbība.
Šīs ir nopietnas reakcijas (angioedēmas) simptomi, kas iespējami visu citu šī veida zāļu (AKE inhibitoru) lietošanas laikā un ir nekavējoties jāārstē (parasti slimnīcā). Šīs blakusparādības rodas salīdzinoši reti (tās izpaužas mazāk nekā 1 no katriem 100 cilvēkiem).
izteikts reibonis vai ģībšana zema asinsspiediena dēļ (bieži – var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem),
neregulāra sirdsdarbība, sirdslēkme un insults (par minētajām blakusparādībām ir ziņots saistībā ar zemu asinsspiedienu, lietojot AKE inhibitorus), stenokardija (spiedoša sajūta krūtīs) (retāk – var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem),
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta (ļoti reti – var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),
izsitumi, kas bieži sākas ar sarkaniem niezošiem plankumiem uz Jūsu sejas, rokām vai kājām, kas rodas dažādu cēloņu izraisītas alerģiskas reakcijas rezultātā (daudzformu eritēma) (ļoti reti – var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),
dzeltena āda vai acu baltumi (dzelte), kas var būt hepatīta pazīme (ļoti reti – var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),
tualetes apmeklējumu iztrūkums (mazs izdalītā urīna daudzums), ko var pavadīt arī augsta temperatūra (drudzis), slikta dūša, nogurums, sāpes sānos, kāju, potīšu, pēdu, sejas un plaukstu pietūkums vai asinis urīnā. To izraisa smagi nieru darbības traucējumi (pēkšņa nieru mazspēja) (ļoti reti – var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).
Citas iespējamās blakusparādības
Bieži (var ietekmēt līdz pat 1 no 10 cilvēkiem):
klepus, elpas trūkums;
neskaidra sajūta galvā asinsspiediena pazemināšanās dēļ (īpaši pēc dažām pirmajām devām, ja ir palielināta deva vai ja vienlaikus tiek lietotas urīndzenošās tabletes);
galvassāpes, reibonis, griešanās sajūta, nogurums, durstīšanas sajūta, muskuļu krampji, redzes traucējumi (piemēram, neskaidra redze, acu sāpes), troksnis ausīs;
slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas pārmaiņas, gremošanas traucējumu sajūta, caureja, aizcietējums;
izsitumi uz ādas, nieze.
Retāk (var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem):
garastāvokļa pārmaiņas vai miega traucējumi;
bronhu spazmas (spiediena sajūta krūšu kurvī, aizsmakums un elpas trūkums);
sausums mutē;
nieru darbības traucējumi;
impotence;
svīšana;
nātrene.
Reti (var ietekmēt līdz pat 1 no 1 000 cilvēkiem):
psoriāzes paasinājums
Ļoti reti (var ietekmēt līdz pat 1 no 10 000 cilvēkiem):
apjukums;
eozinofīliska pneimonija (reta pneimonijas forma), deguna gļotādas iekaisums (deguna nosprostojums vai izdalījumi no deguna);
asinsainas izmaiņas: Jūsu ārsts var pieņemt lēmumu regulāri veikt asins analīzes, lai kontrolētu šīs pārmaiņas.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
hipoglikēmija (zema cukura koncentrācija asinīs);
vaskulīts (asinsvadu iekaisums).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
Kā uzglabāt Perindalon
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kastītes pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30° C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Perindalon satur
Aktīvā viela ir perindoprila erbumīns.
Viena tablete satur 8 mg perindoprila erbumīna, kas atbilst 6,676 mg perindoprila.
Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, silicēta mikrokristāliskā celuloze, kālija polakrilāts, silīcija dioksīds, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts un hidroksipropilbetadekss.
Perindalon ārējais izskats un iepakojums
Baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes ar iespiedumu “8” vienā pusē.
Alumīnija/alumīnija blisteri.
Iepakojuma lielumi: 7, 10, 14, 15, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 100, 112, 120 vai 500 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Sandoz d.d.
Verovškova 57
1000 Ljubljana
Slovēnija
Ražotāji
Lek Pharmaceuticals d.d.
Verovskova 57
1526 Ljubljana
Slovēnija
LEK S. A.
ul. Podlipie 16
95-010 Stryków
Polija
ar ražošanas vietu
LEK S. A.
ul. Domaniewska 50 C
02-672 Warszawa
Polija
Salutas Pharma GmbH
Otto-von-Guericke-Allee 1
39179 Barleben
Vācija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Īrija: Perdrex 8 mg Tablets
Latvija: Perindalon 8 mg tabletes
Lielbritānija: Perindopril 8 mg Tablets
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2019
SASKAŅOTS ZVA 04-07-2019
ZĀĻU APRAKSTS
ZĀĻU NOSAUKUMS
Perindalon 8 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Perindalon 8 mg tabletes:
Katra tablete satur 8 mg perindoprila erbumīna (Perindoprili erbuminum), kas atbilst 6,676 mg perindoprila.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Balta, apaļa, abpusēji izliekta tablete ar iespiedumu “8” vienā pusē.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Hipertensija:
hipertensijas ārstēšana.
Stabila koronāro artēriju slimība:
Kardiovaskulāro notikumu riska samazināšanai pacietiem, ar miokarda infarktu un/vai revaskularizāciju anamnēzē.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Perindoprila erbumīnu ieteicams lietot vienu reizi dienā no rīta pirms brokastīm, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma (piemēram, ūdens).
Deva ir jānosaka individuāli – atkarīgi no pacienta vajadzībām (skatīt 4.4. apakšpunktu) un asinsspiediena atbildes reakcijas.
Hipertensija
Perindoprila erbumīnu var lietot monoterapijā vai kombinācijā ar citu grupu antihipertensīviem līdzekļiem (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ieteicamā sākumdeva ir 4 mg vienu reizi dienā no rīta.
Pacientiem ar spēcīgi aktivētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu (īpaši renovaskulāru hipertensiju, sāļu un/vai šķidruma deficītu, sirds dekompensāciju vai smagu hipertensiju) pēc pirmās devas ir iespējams pārāk izteikts asinsspiediena kritums. Šādiem pacientiem ir ieteicama 2 mg liela sākumdeva, un ārstēšana jāsāk medicīniskas uzraudzības apstākļos.
Pēc 1 mēnesi ilgas ārstēšanas devu var palielināt līdz 8 mg vienu reizi dienā.
Pēc perindoprila erbumīna lietošanas sākuma ir iespējama simptomātiska hipotensija. Tā vairāk ir iespējama pacientiem, kurus vienlaikus ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem.
Tādēļ ieteicams ievērot piesardzību, jo šādiem pacientiem ir iespējams tilpuma un/vai sāļu deficīts.
Ja iespējams, 2 - 3 dienas pirms perindoprila erbumīna lietošanas sākuma diurētiskā līdzekļa lietošana ir jāpārtrauc (skatīt apakšpunktu 4.4).
Pacientiem ar hipertensiju, kuriem nav iespējams pārtraukt diurētiskā līdzekļa lietošanu, ārstēšana ir jāsāk ar 2 mg lielām perindoprila erbumīna devām. Jākontrolē nieru darbība un kālija jonu koncentrācija serumā. Nākamās perindoprila erbumīna devas lielums ir jāpielāgo atbilstoši asinsspiediena atbildes reakcijai. Nepieciešamības gadījumā var atsākt ārstēšanu ar diurētisko līdzekli.
Gados vecākiem pacientiem ārstēšana ir jāsāk ar 2 mg lielu devu, ko pēc 1 mēneša var pakāpeniski palielināt līdz 4 mg, bet vēlāk, ja tas ir nepieciešams, līdz 8 mg atkarībā no nieru darbības (skatīt turpmāko tabulu).
Stabila koronāro artēriju slimība
Perindoprila erbumīna lietošana ir jāsāk, uz divām nedēļām ordinējot 4 mg vienu reizi dienā. Vēlāk atkarīgi no nieru darbības un ja pacients ir labi panesis 4 mg devu, to palielina līdz 8 mg vienu reizi dienā.
Gados vecākiem pacientiem vienu nedēļu ir jāsaņem 2 mg vienu reizi dienā, pēc tam nākamajā nedēļā 4 mg vienu reizi dienā pirms devas palielināšanas līdz 8 mg (atkarīgi no nieru darbības, skatīt 1. tabulu “Devas pielāgošana nieru darbības traucējumu gadījumā”). Palielināt devu ir atļauts tikai tad, ja pacients ir labi panesis iepriekš lietoto mazāko devu.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva ir jānosaka, ievērojot kreatinīna klīrensu, kā norādīts 1. tabulā (turpmāk):
1. tabula: devas pielāgošana nieru darbības traucējumu gadījumos
kreatinīna klīrenss (ml/min)
ieteicamā deva
KlKR ≥ 60
4 mg dienā
30 < KlKR < 60
2 mg dienā
15 < KlKR < 30
katru otro dienu pa 2 mg
Hemodializējami pacienti*, KlKR < 15
2 mg dialīzes dienā
* Dialīzes laikā perindoprilāta klīrenss ir 70 ml/min. Pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, deva ir jāieņem pēc dialīzes.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2).
Pediatriskā populācija
Bērniem un pusaudžiem lietot perindoprila erbumīnu nav ieteicams, jo trūkst datu par lietošanas drošumu un efektivitāti.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, jebkuru citu AKE inhibitoru vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām
Ar agrāku AKE inhibitoru lietošanu saistīta angioedēma anamnēzē.
Pārmantota vai idiopātiska angioedēma.
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Perindoprila erbumīna lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
2. un 3. grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktus).
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Stabila koronāro artēriju slimība
Ja pirmā perindoprila lietošanas mēneša laikā pacientam ir nestabilas stenokardijas lēkme (smaga vai viegla), pirms turpmākas ārstēšanas ir rūpīgi jāizvērtē ieguvuma un riska attiecība.
Hipotensija
AKE inhibitoru lietošana var izraisīt asinsspiediena kritumu. Pacientiem ar hipertensiju bez komplikācijām retos gadījumos ir novērota simptomātiska hipotensija, kas vairāk ir iespējama pacientiem ar, piemēram, diurētisko līdzekļu lietošanas, diētas ar ierobežotu sāls saturu, dialīzes, caurejas vai vemšanas izraisītu cirkulējošā šķidruma deficītu, kā arī pacientiem ar smagu renīnatkarīgu hipertensiju (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktus). Simptomātiska hipotensija ir novērota pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju (vienlaikus ar nieru mazspēju vai bez tās). Tā visvairāk ir iespējama pacientiem ar smagāku sirds mazspēju, ko raksturo lielu cilpas diurētisko līdzekļu devu lietošana, hiponatriēmija vai funkcionāli nieru darbības traucējumi. Pacienti ar paaugstinātu simptomātiskas hipotensijas risku ārstēšanas sākumā un devas pielāgošanas laikā ir rūpīgi jākontrolē (skatīt 4.2 un 4.8. apakšpunktus). Līdzīgi apsvērumi attiecas arī uz pacientiem ar išēmisku sirds vai smadzeņu asinsvadu slimību, kuriem pārāk izteikts asinsspiediena kritums var izraisīt miokarda infarktu vai smadzeņu asinsrites traucējumus.
Hipotensijas gadījumā pacients ir jānogulda uz muguras un nepieciešamības gadījumā viņam intravenozi jāievada nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdums. Pārejoša hipotensija nav kontrindikācija nākamo devu lietošanai, kuras parasti bez grūtībām ir iespējams lietot pēc tam, kad cirkulējošā šķidruma tilpuma palielināšanas rezultātā ir paaugstinājies asinsspiediens.
Dažiem pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju un normālu vai zemu asinsspiedienu, lietojot perindoprila erbumīnu, ir iespējama turpmāka asinsspiediena pazemināšanās. Šī parādība ir paredzama un parasti nav iemesls pārtraukt ārstēšanos. Ja hipotensija kļūst simptomātiska, var būt jāsamazina perindoprila erbumīna deva vai tā lietošana jāpārtrauc.
Aortālā un mitrālā vārstuļa atveres stenoze/hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā citi AKE inhibitori, perindoprila erbumīns piesardzīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi un sirds kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju, piemēram, aortas atveres stenozi vai hipertrofisku kardiomiopātiju.
Nieru darbības traucējumi
Nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss < 60 ml/min) perindoprila sākumdeva ir jāpielāgo atbilstoši pacienta kreatinīna klīrensam (skatīt 4.2. apakšpunktu ) un pēc tam – atkarīgi no pacienta reakcijas uz ārstēšanu. Attiecībā uz šādiem pacientiem parastās medicīniskās prakses daļa ir parastā kālija jonu un kreatinīna koncentrācijas kontrole (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju hipotensija pēc AKE inhibitoru lietošanas sākuma var izraisīt zināmu turpmāku nieru darbības pasliktināšanos. Šādos gadījumos ir aprakstīta akūta nieru mazspēja, kas parasti ir bijusi atgriezeniska.
Dažiem ar AKE inhibitoriem ārstētiem pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi ir novērota urīnvielas koncentrācijas palielināšanās asinīs un kreatinīna koncentrācijas palielināšanās serumā, kas pēc ārstēšanas pārtraukšanas parasti ir atgriezeniska. Šāda parādība īpaši iespējama pacientiem ar nieru mazspēju. Ja pacientam ir arī renovaskulāra hipertensija, palielinās smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Šādu pacientu ārstēšana ir jāsāk stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos, lietojot nelielas devas, kas rūpīgi jāpielāgo. Tā kā iepriekš minētās parādības var veicināt ārstēšana ar diurētiskajiem līdzekļiem, to lietošana ir jāpārtrauc un pirmo perindoprila erbumīna lietošanas nedēļu laikā jākontrolē nieru darbība.
Dažiem pacientiem ar hipertensiju, kuriem nav jau iepriekš esošas nieru asinsvadu slimības simptomu, ir attīstījusies palielināta urīnvielas koncentrācija asinīs un palielināta kreatinīna koncentrācija serumā. Parasti šīs parādības ir bijušas vieglas un pārejošas un īpaši bieži novērotas, perindoprila erbumīnu lietojot vienlaikus ar diurētiskajiem līdzekļiem. Tās vairāk ir iespējamas pacientiem ar jau iepriekš esošiem nieru darbības traucējumiem. Diurētiskā līdzekļa un/vai perindoprila erbumīna deva var būt jāsamazina un/vai lietošana jāpārtrauc.
Pacienti ar hemodialīzi
Pacientiem, kuriem vienlaikus ar AKE inhibitoru terapija ir veikta dialīze ar augstas caurlaidības membrānām, ir aprakstītas anafilaktoīdas reakcijas. Attiecībā uz šādiem pacientiem ir jāapsver iespēja izmantot cita tipa dialīzes membrānas vai lietot citas grupas antihipertensīvos līdzekļus.
Nieru transplantācija
Pieredzes par perindoprila erbumīna lietošanu pacientiem ar nesen transplantētu nieri nav.
Paaugstināta jutība/ angioedēma
Retos gadījumos ar AKE inhibitoriem, tostarp arī perindoprila erbumīnu, ārstētajiem pacientiem ir aprakstīta sejas angioedēma, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes tūska (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tā ir iespējama jebkurā ārstēšanas periodā. Šādos gadījumos perindoprila erbumīna lietošana ir nekavējoties jāpārtrauc, kā arī jāsāk un jāturpina piemēroti kontroles pasākumi līdz pilnīgai radušos simptomu izzušanai. Gadījumos, kad tūska ir skārusi tikai seju un lūpas, tā parasti ir izzudusi bez ārstēšanas, tomēr simptomu atvieglošanai ir bijis lietderīgi lietot prethistamīna līdzekļus.
Ar balsenes tūsku saistīta angioedēma var būt letāla. Ja tūska ir skārusi mēli, balss spraugu vai balseni un var izraisīt elpceļu nosprostojumu, nekavējoties ir jāveic pirmās palīdzības pasākumi. Tie var ietvert adrenalīna ievadi un/vai pacienta elpceļu caurlaidības nodrošināšanu. Pacientam ir jānodrošina stingra medicīniska uzraudzība, līdz pilnīgi un stabili izzūd visi radušies simptomi.
Pacienti, kuru anamnēzē ir angioedēma, kas nav saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, to lietošanas laikā var būt pakļauti lielākam angioedēmas riskam (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Reti ziņots par zarnu angioedēmas gadījumiem pacientiem, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem. Šiem pacientiem tika novērotas sāpes vēderā (ar vai bez sliktas dūšas un vemšanas); dažos gadījumos iepriekš netika novērota sejas tūska un C-1 esterāzes līmenis bija normas robežās. Angioedēma tika diagnosticēta procedūru laikā, ieskaitot vēdera kompjūtertomogrāfiju, ultrasonogrāfiju vai operācijas, un simptomi pārgāja pēc AKE inhibitoru lietošanas pārtraukšanas. Zarnu angioedēma jāiekļauj diferenciāldiagnozē AKE inhibitorus lietojošiem pacientiem, kuriem novēro sāpes vēderā.
mTOR inhibitoru (piem., sirolima, everolima, temsirolima) vienlaicīga lietošana
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus (piem., sirolimu, everolimu, temsirolimu), terapijas laikā var būt palielināts angioedēmas risks (piem., elpceļu vai mēles pietūkums ar elpošanas pasliktināšanos vai bez tās; skatīt 4.5. apakšpunktu).
Anafilaktoīdas reakcijas zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā
Retos gadījumos pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā izmantojot dekstrāna sulfātu, ir novērotas dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šīm reakcijām bija iespējams izvairīties, pirms katras aferēzes procedūras ārstēšanu ar AKE inhibitoriem uz laiku pārtraucot.
Anafilaktiskas reakcijas desensibilizācijas laikā
Pacientiem, kuri AKE inhibitorus saņēma desensibilizējošas (piemēram, pret plēvspārņu indi) ārstēšanas laikā, ir bijušas anafilaktoīdas reakcijas. Tiem pašiem pacientiem no šīm reakcijām bija iespējams izvairīties, ārstēšanu ar AKE inhibitoriem uz laiku pārtraucot, tomēr pēc nejaušas atkārtotas iedarbības šīs reakcijas atjaunojās.
Aknu mazspēja
Retos gadījumos AKE inhibitoru lietošana ir bijusi saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestatisku dzelti un progresē līdz zibensveida aknu nekrozei un (dažkārt) nāvei. Šī sindroma mehānisms nav izprasts. Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus un kuriem attīstās dzelte vai izteikta aknu enzīmu aktivitātes palielināšanās, AKE inhibitoru lietošana ir jāpārtrauc un viņiem ir nepieciešama atbilstoša medicīniska novērošana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Neitropēnija/Agranulocitoze/Trombocitopēnija/Anēmija
AKE inhibitorus saņēmušiem pacientiem ir aprakstīta neitropēnija, agranulocitoze, trombocitopēnija un anēmija. Pacientiem ar normālu nieru darbību, kuriem nav citu komplikācijas izraisošu faktoru, neitropēniju novēro reti. Pacientiem ar iedzimtu G6-FD deficītu ir aprakstīti sporādiski hemolītiskās anēmijas gadījumi. Perindoprils ārkārtīgi piesardzīgi jālieto pacientiem ar kolagenozi, pacientiem, kurus ārstē ar imūnās sistēmas darbību nomācošām zālēm vai allopurinolu/prokaīnamīdu, kā arī šādu komplikāciju izraisošu faktoru kombinācijas gadījumā (īpaši iepriekš esošu nieru darbības traucējumu gadījumā). Dažiem no šiem pacientiem attīstījās nopietnas infekcijas, kuras dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu ārstēšanu ar antibiotiskajiem līdzekļiem. Ja perindoprilu lieto šādiem pacientiem, ieteicams periodiski kontrolēt balto asins formelementu skaitu un pacientiem jānorāda ziņot par visām infekcijas pazīmēm.
Rase
Melnādainiem pacientiem AKE inhibitori angioedēmu izraisa biežāk nekā citas ādas krāsas pacientiem.
Tāpat kā lietojot citus AKE inhibitorus, melnādainiem pacientiem perindoprils var būt mazāk efektīvs asinsspiediena pazemināšanai nekā citas ādas krāsas pacientiem. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka melnādainiem pacientiem ar hipertensiju biežāk novēro pazeminātu renīna aktivitāti.
Klepus
AKE inhibitoru lietošanas laikā ir aprakstīts klepus. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un pēc ārstēšanas beigām izzūd. Veicot klepus diferenciāldiagnostiku, ir jāapsver AKE inhibitoru lietošanas izraisīts klepus.
Ķirurģiskas operācijas/Anestēzija
Pacientiem, kuriem veic plašas ķirurģiskas operācijas, kā arī veicot anestēziju ar preparātiem, kuri izraisa hipotensiju, perindoprila erbumīns pēc kompensējošas renīna atbrīvošanās var bloķēt angiotensīna II veidošanos. Vienu dienu pirms operācijas ārstēšana ir jāpārtrauc. Ja attīstās hipotensija un tiek uzskatīts, ka to ir izraisījis šis mehānisms, to ir iespējams koriģēt, palielinot cirkulējošā šķidruma tilpumu.
Hiperkaliēmija
Dažiem ar AKE inhibitoriem, arī perindoprilu ārstētajiem pacientiem ir novērota kālija jonu koncentrācijas palielināšanās serumā. Hiperkaliēmijas riskam ir pakļauti pacienti ar nieru nepietiekamību, nekontrolētu cukura diabētu, hipoaldosteronismu, kā arī pacienti, kuri vienlaikus lieto kāliju aizturošos diurētiskos līdzekļus, kāliju saturošus uztura bagātinātājus/sāls aizvietotājus vai citas zāles, kuras palielina kālija jonu koncentrāciju serumā (piemēram, heparīnu, kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu). Ja iepriekš minēto preparātu vienlaicīgu lietošanu uzskata par piemērotu, ieteicams regulāri kontrolēt kālija jonu koncentrāciju serumā.
Diabēta slimnieki
Pacientiem ar diabētu, kurus ārstē ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, pirmā AKE inhibitora lietošanas mēneša laikā ir rūpīgi jāuzrauga glikēmijas kontrole (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Litijs
Litija un perindoprila kombinācija parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu)
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošie uztura bagātinātāji vai kāliju saturošie sāls aizvietotāji
Perindoprila un kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu, kāliju saturošu uztura bagātinātāju/sāls aizvietotāju kombinācija parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku.
Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (sk. 4.3. un 4.6. apakšpunktus).
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Diurētiskie līdzekļi
Pacientiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus (īpaši pacientiem ar šķidruma un/vai sāļu deficītu) pēc AKE inhibitoru lietošanas sākuma ir iespējama pārāk izteikta asinsspiediena pazemināšanās. Hipotensīvas reakcijas iespējamību var samazināt, pirms ārstēšanas ar nelielām, pakāpeniski palielinātām perindoprila devām pārtraucot diurētiskā līdzekļa lietošanu vai palielinot šķidruma/sāļu uzņemšanu.
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošie uztura bagātinātāji vai kāliju saturošie sāls aizvietotāji
Lai gan kālija jonu koncentrācija serumā parasti paliek normas robežās, dažiem ar perindoprilu ārstētiem pacientiem ir iespējama hiperkaliēmija. Kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu (piemēram, spironolaktona, triamtarēna vai amilorīda), kāliju saturošo uztura bagātinātāju vai kāliju saturošo sāls aizvietotāju lietošana var ievērojami palielināt kālija jonu koncentrāciju serumā. Tādēļ perindoprila kombinācija ar iepriekš minētajiem līdzekļiem nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja sakarā ar diagnosticētu hipokaliēmiju indicēta vienlaicīga lietošana, šie līdzekļi jālieto piesardzīgi, bieži kontrolējot kālija jonu koncentrāciju serumā.
Litijs
Vienlaicīgas litija un AKE inhibitoru lietošanas laikā ir aprakstīta atgriezeniska litija jonu koncentrācijas paaugstināšanās serumā un to toksicitātes pastiprināšanās. Vienlaicīga tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana var palielināt litija toksicitātes risku un vēl vairāk palielināt jau pastāvošo litija toksicitātes risku AKE inhibitoru lietošanas laikā. Perindoprila lietošana kopā ar litiju nav ieteicama, tomēr ja ir pierādīta kombinācijas nepieciešamība, rūpīgi jākontrolē litija jonu koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tostarp arī acetilsalicilskābe, ja dienas deva ir ≥ 3 g
Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana var vājināt AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Turklāt NPL un AKE inhibitoriem ir raksturīga papildinoša iedarbība uz kālija jonu koncentrācijas palielināšanos serumā un rezultātā var pasliktināties nieru darbība. Parasti šī iedarbība ir atgriezeniska. Retos gadījumos ir iespējama akūta nieru mazspēja, jo īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, piemēram, gados vecākiem vai dehidratētiem pacientiem.
Antihipertensīvie līdzekļi un asinsvadus paplašinošie līdzekļi
Vienlaicīga šo līdzekļu lietošana var pastiprināt perindoprila asinsspiedienu pazeminošo iedarbību. Vienlaicīga nitroglicerīna un citu nitrātu vai asinsvadus paplašinošo līdzekļu lietošana var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Pretdiabēta līdzekļi
Epidemioloģisko pētījumu rezultāti liek uzskatīt, ka vienlaicīga AKE inhibitoru un pretdiabēta zāļu (insulīnu un perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) lietošana var pastiprināt glikozes koncentrāciju pazeminošo iedarbību un radīt hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk ir iespējama pirmo kombinētās terapijas nedēļu laikā un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.
Acetilsalicilskābe, trombolītiskie līdzekļi, bēta blokatori un nitrāti
Perindoprilu ir atļauts lietot vienlaikus ar acetilsalicilskābi (ja to lieto kā trombolītisku līdzekli), trombolītiskajiem līdzekļiem, bēta blokatoriem un/vai nitrātiem.
Tricikliskie antidepresanti /Antipsihotiskie līdzekļi/Anestēzijas līdzekļi
Vienlaicīgas AKE inhibitoru un noteiktu anestēzijas līdzekļu, triciklisko antidepresantu un antipsihotisko līdzekļu lietošanas rezultātā ir iespējama turpmāka asinsspiediena pazemināšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Simpatomimētiskie līdzekļi
Simpatomimētiskie līdzekļi var vājināt AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.
Zelts
Reti ziņots par nitritoīdām reakcijām (simptomi ietver sejas pietvīkumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju) pacientiem, kuri vienlaikus saņem zelta injekcijas (nātrija aurotiomalātu) un AKE inhibitoru terapiju, ieskaitot perindoprilu.
Racekadotrils
Zināms, ka AKE inhibitori (piem., perindoprils) var izraisīt angioedēmu. Lietojot tos vienlaicīgi ar racekadotrilu (zāles, ko lieto akūtas caurejas gadījumā), šis risks var palielināties.
mTOR inhibitori (piem., sirolims, everolims, temsirolims)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus, terapijas laikā var būt palielināts angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt
paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Antacīdie līdzekļi var samazināt perindoprila biopieejamību.
4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Grūtniecības 1. trimestra laikā AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktus).
Epidemioloģisko pētījumu laikā iegūtie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības 1. trimestra laikā nav pārliecinoši, tomēr izslēgt nelielu riska palielināšanos nav iespējams. Ja vien turpmāka ārstēšana ar AKE inhibitoriem nav uzskatāma par neaizstājamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, ir jāordinē alternatīva hipertensijas terapija ar līdzekļiem, attiecībā uz kuriem ir pierādīts, ka to lietošana grūtniecības laikā ir droša. Pēc tam, kad ir konstatēta grūtniecības iestāšanās, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk piemērota alternatīva terapija.
Zināms, ka AKE inhibitoru iedarbība grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā cilvēkam ir fetotoksiska (tā izraisa nieru darbības pasliktināšanos, oligohidramniju un kavētu galvaskausa pārkaulošanos), kā arī toksiski ietekmē jaundzimušo (tā izraisa nieru mazspēju, hipotensiju un hiperkaliēmiju) (skatīt arī 5.3. apakšpunktu). Ja auglis, sākot ar grūtniecības 2. trimestri, ir bijis pakļauts AKE inhibitoru iedarbībai, ieteicams veikt ultrasonogrāfiskus nieru darbības un galvaskausa stāvokļa izmeklējumus. Zīdaiņi, kuru mātes ir lietojušas AKE inhibitorus, ir rūpīgi jānovēro attiecībā uz hipotensiju (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktus).
Barošana ar krūti
Tā kā informācija par perindoprila erbumīna lietošanu barošanas ar krūti laikā nav pieejama, perindoprila erbumīns nav ieteicams, un ir vēlams lietot alternatīvus līdzekļus ar labāk noskaidrotu lietošanas drošību barošanas ar krūti laikā (īpaši tad, ja ar krūti tiek barots jaundzimušais vai priekšlaikus dzimis zīdainis).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.
Tomēr vadot transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus ir jāievēro, ka dažkārt ir iespējams reibonis un noguruma sajūta.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Turpmāk minēto nevēlamo blakusparādību biežums ir definēts, izmantojot šādus apzīmējumus:
ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz <1/100); reti (≥ 1/10000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
bieži
retāk
reti
ļoti reti
nav zināmi
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
hemoglobīna koncentrācijas un hematokrīta samazināšanās, trombocitopēnija, leikopēnija/neitropēnija, agranulocitoze vai pancitopēnija.
Pacientiem ar iedzimtu G-6FDH deficītu ir aprakstīta hemolītiskā anēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktus)
Psihiskie traucējumi
depresija vai miega traucējumi
Nervu sistēmas traucējumi
galvassāpes, reibonis, vertigo, parestēzijas
apmulsums
Acu bojājumi
redzes traucējumi
Ausu un labirinta bojājumi
troksnis ausīs
Sirds funkcijas traucējumi
aritmija, stenokardija, miokarda infarkts, iespējams, pēc pārāk izteiktas hipotensijas augstam riskam pakļautiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Hipotensija un ar to saistītie simptomi
insults, iespējams, izteiktas hipotensijas rezultātā augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu.)
Vaskulīts
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
klepus, elpas trūkums
bronhu spazmas
eozinofīliska pneimonija, deguna gļotādas iekaisums
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, disgeizija, dispepsija, caureja, aizcietējums
sausums mutē
pankreatīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
citolītisks vai holestatisks hepatīts (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ādas un zemādas audu bojājumi
izsitumi, nieze
angioneirotiska sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes tūska, nātrene (skatīt apakšpunktu)
psoriāzes paasinājums
erythema multiforme
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
muskuļu krampji
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
nieru mazspēja
akūta nieru mazspēja
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
impotence
Vispārēji traucējumi
astēnija
svīšana
Izmeklējumi
Ir iespējama pēc terapijas pārtraukšanas atgriezeniska paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs, paaugstināta kreatinīna koncentrācija plazmā un hiperkaliēmija (īpaši nieru nepietiekamības, smagas sirds mazspējas un renovaskulāras hipertensijas gadījumā).
Retos gadījumos ir aprakstīta paaugstināta aknu enzīmu aktivitāte un bilirubīna koncentrācija serumā.
Klīniskie pētījumi
EUROPA pētījuma randomizācijas periodā tika apkopota informācija tikai par nopietnām nevēlamām blakusparādībām. Dažiem pacientiem bija nopietnas nevēlamas blakusparādības: 16 (0,3%) pacientiem no 6122 perindoprila grupas pacientiem un 12 (0,2 %) no 6107 placebo grupas pacientiem. Ar perindoprilu ārstētajiem pacientiem hipotensiju novēroja 6 pacientiem, angioneirotisku tūsku – 3 pacientiem, bet pēkšņu sirds apstāšanos – 1 pacientam. Sakarā ar klepu, hipotensiju vai citām ar nepanesību saistītām parādībām no perindoprila grupas tika izslēgti vairāk pacientu nekā no placebo grupas – attiecīgi 6,0 % (n = 366) salīdzinājumā ar 2,1 % (n = 129).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
Pārdozēšana
Dati par zāļu pārdozēšanu cilvēkam ir ierobežoti.
Ar AKE inhibitoru pārdozēšanu saistītie simptomi var ietvert hipotensiju, cirkulatoru šoku, elektrolītu līdzsvara traucējumus, nieru mazspēju, hiperventilāciju, tahikardiju, sirdsklauves, bradikardiju, reiboni, nemieru un klepu.
Pārdozēšanas terapijai ir ieteicamas intravenozas nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīduma infūzijas. Hipotensijas gadījumā pacients ir jānovieto šoka pozīcijā. Var apsvērt arī terapiju ar angiotensīna II infūzijām un/vai intravenozi ievadāmiem kateholamīniem (ja šie preparāti ir pieejami).
Perindoprilu un perindoprilātu no asinsrites var izvadīt ar hemodialīzes palīdzību (skatīt apakšpunktu 4.4 „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”, ”Pacienti ar hemodialīzi”). Pret terapiju rezistentas bradikardijas ārstēšanai ir indicēta elektrokardiostimulatora lietošana. Nepārtraukti jākontrolē galvenie organisma stāvokli raksturojošie parametri, kā arī elektrolītu un kreatinīna koncentrācija serumā.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori, monopreparāti; ATĶ kods: C09A A04
Darbības mehānisms
Perindoprils ir enzīma, kas angiotensīnu I pārvērš par angiotensīnu II (angiotensīnu konvertējošā enzīma jeb AKE) inhibitors. Šis konvertējošais enzīms jeb kināze ir eksopeptidāze, kas atļauj angiotensīna I pārvērtību par asinsvadus sašaurinošo angiotensīnu II, kas izraisa arī asinsvadus paplašinošā bradikinīna noārdīšanos par neaktīvu heptapeptīdu. AKE aktivitātes nomākuma rezultātā samazinās angiotensīna II koncentrācija plazmā, kas paaugstina renīna aktivitāti plazmā (nomācot negatīvo renīna atbrīvošanās atgriezenisko saiti) un samazina aldosterona sekrēciju. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, AKE aktivitātes nomākuma rezultātā arī palielinās cirkulējošās un lokālās kalikreīnkinīna sistēmas aktivitāte (tādējādi tiek aktivēta arī prostaglandīnu sistēma). Iespējams, ka šis mehānisms veicina AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo iedarbību un ir daļēji saistīts ar noteiktām to izraisītajām blakusparādībām (piemēram, klepu).
Perindoprils iedarbojas ar tā aktīvā metabolīta perindoprilāta starpniecību. Citi metabolīti AKE aktivitāti in vitro nenomāc.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Hipertensija
Perindoprils ir aktīvs visu smaguma pakāpju – vieglas, vidēji smagas un smagas – hipertensijas gadījumā. Ir novērota sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena pazemināšanās gan guļot uz muguras, gan stāvot.
Perindoprils samazina perifēro asinsvadu pretestību, izraisot asinsspiediena pazemināšanos. Rezultātā pastiprinās perifērā asins plūsma, bet ietekmi uz sirdsdarbības ātrumu nenovēro.
Nierēs vienmēr pastiprinās asins plūsma, bet glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) parasti nemainās.
Pēc vienreizējas devas antihipertensīvās iedarbības maksimumu novēro laikā starp 4. un 6. stundu un tā saglabājas vismaz 24 stundas: vidējā efektivitāte atbilst 87 – 100 % maksimālās efektivitātes.
Asinsspiediens pazeminās strauji. Pacientiem, kuri reaģē uz ārstēšanu, normalizācija tiek sasniegta mēneša laikā un saglabājas, neattīstoties tahifilaksijai.
Ārstēšanas pārtraukšana atsitiena efektu neizraisa.
Perindoprila lietošana samazina sirds kreisā kambara hipertrofiju.
Pierādīts, ka cilvēka organismā perindoprils paplašina asinsvadus. Tas uzlabo lielo artēriju elastību un samazina mazo artēriju medijas/lūmena attiecību.
Papildterapija ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem izraisa papildinošu sinerģismu. AKE inhibitora un tiazīdu grupas vielu kombinācijas lietošana samazina arī hipokaliēmijas risku, ko rada ārstēšana ar diurētiskajiem līdzekļiem.
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial ) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Pacienti ar stabilu koronāro artēriju slimību
Klīniskais pētījums EUROPA bija 4 gadus ilgs starptautisks daudzcentru randomizēts dubultmaskēts ar placebo kontrolēts pētījums.
Divpadsmit tūkstoši divi simti astoņpadsmit (12 218) pacienti vecumā no 18 gadiem tika randomizēti iedalīti 8 mg lielu perindoprila devu (n = 6110) vai placebo (n = 6108) lietošanai.
Pētījuma populācijā bija koronāro artēriju slimības simptomi, bet nebija klīnisku sirds mazspējas simptomu. Kopumā 90 % pacientu bija pēc miokarda infarkta un/vai koronāro asinsvadu revaskularizācijas. Lielākā daļa pacientu zāles saņēma vienlaikus ar konvencionālu terapiju, kas ietvēra trombocītu agregācijas inhibitorus, lipīdu koncentrāciju pazeminošos līdzekļus un bēta blokatorus.
Galvenie efektivitātes kritērijs bija salikts un ietvēra kardiovaskulāro mirstību, miokarda infarktu bez letāla iznākuma un/vai sirds apstāšanos ar sekmīgu reanimāciju. Ārstēšana ar 8 mg lielām perindoprila devām vienu reizi dienā nozīmīgi (par 1,9 %) samazināja primārā rezultāta absolūto vērtību (relatīvā riska samazināšanās par 20 %, 95 % TI [9,4; 28,6] – p<0,001).
Pacientiem, kuru anamnēzē bija miokarda infarkts un/vai revaskularizācija salīdzinājumā ar placebo novērotais absolūtais primārā rezultāta vērtības samazinājums bija 2,2 %, kas atbilst 22,4 % RRS (95 % TI [12,0; 31,6] – p < 0, 001).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Pēc perorālas lietošanas perindoprila absorbcija ir ātra un augstākā koncentrācija tiek sasniegta stundas laikā. Biopieejamība ir 65 - 70 %.
Aptuveni 20 % absorbētā perindoprila tiek pārvērsti par aktīvo metabolītu perindoprilātu. Papildus aktīvajam metabolītam no perindoprila veidojas 5 metabolīti, kuri visi ir neaktīvi. Perindoprila plazmas pusperiods ilgst 1 stundu. Perindoprilāta augstākā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 - 4 stundu laikā.
Ēšana samazina perindoprilāta veidošanos un tādējādi arī zāļu biopieejamību. Perindoprila erbumīns ir jālieto perorāli vienreizējas devas veidā, kas ir jāieņem no rīta pirms brokastīm.
Nesaistīta perindoprilāta izkliedes tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Saistība ar proteīniem ir neliela (ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu saistās mazāk nekā 30 % perindoprilāta), tomēr tā ir atkarīga no koncentrācijas.
Perindoprilāts eliminējas kopā ar urīnu un nesaistītās frakcijas eliminācijas pusperiods ilgst aptuveni 3 - 5 stundas. Ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu saistītā perindoprilāta disociācija rada 25 stundas ilgu „efektīvo” eliminācijas pusperiodu, kā rezultātā stabila koncentrācija tiek sasniegta 4 dienu laikā.
Pēc atkārtotas lietošanas perindoprila uzkrāšanos organismā nenovēro.
Gados vecākiem pacientiem, kā arī pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju perindoprilāta eliminācija ir lēnāka.
Nieru nepietiekamības gadījumos devas korekcijas ieteicams veikt atbilstoši nieru darbības traucējumu smaguma pakāpei (kreatinīna klīrensam).
Dialīzes laikā perindoprilāta klīrenss ir 70 ml/min.
Perindoprila kinētika mainās pacientiem ar aknu cirozi: cilmjvielas klīrenss caur aknām samazinās 2 reizes, tomēr sintezētā perindoprilāta daudzums nesamazinās un tādējādi devas korekcija nav nepieciešama (skatīt arī 4.2. un 4.4.apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Ar žurkām un pērtiķiem veikto hroniskās perorālās toksicitātes pētījumu laikā mērķa orgāns ir nieres, kur notiek atgriezeniski audu bojājumi.
In vitro un in vivo veikto pētījumu laikā mutagenitāte nav novērota.
Ar žurkā, pelēm, trušiem un pērtiķiem veikto reproduktīvās toksicitātes pētījumu laikā embriotoksicitātes vai teratogenitātes pazīmes nav novērotas. Tomēr ir pierādīts, ka angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori kā zāļu grupa izraisa uz vēlīno augļa attīstību attiecīgas nevēlamas blakusparādības, kas grauzējiem un trušiem izraisa augļa bojāeju un iedzimtus defektus – ir novēroti nieru bojājumi un palielināts peri- un postnatālās bojāejas gadījumu biežums.
Ilgstošu, ar žurkām un pelēm veiktu pētījumu laikā kancerogenitāte nav novērota.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Mikrokristāliskā celuloze
Silicēta mikrokristāliskā celuloze
Kālija polakrilīns
Silīcija dioksīds
Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
Magnija stearāts
Hidroksipropilbetadekss
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30° C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Alumīnija/alumīnija blisteri.
Iepakojuma lielumi: 7, 10, 14, 15, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 100, 112, 120 vai 500 tabletes
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai
Īpašu prasību nav.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Sandoz d.d.
Verovškova 57
1000 Ljubljana
Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
09-0258
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2009. gada 16. jūnijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
12/2017
SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018
