Perindalon 4 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30° C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Perindoprili erbuminum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
08-0359-10
08-0359
Salutas Pharma GmbH, Germany; Lek S.A., Poland; Lek Pharmaceuticals d.d., Slovenia
21-MAY-18
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
4 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Sandoz d.d., Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Perindalon 4 mg tabletes
Perindoprili erbuminum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jeb kādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles parakstītas tieši Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Perindalon un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Perindalon lietošanas
3. Kā lietot Perindalon
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Perindalon
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Perindalon un kādam nolūkam to lieto
Perindoprils pieder zāļu grupai, ko dēvē par AKE inhibitoriem. Tie darbojas, paplašinot asinsvadus, kas ļauj sirdij vieglāk sūknēt caur tiem asinis.
Perindalon tabletes lieto:
augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai;
sirds mazspējas (stāvoklis, kas sirds nespēj sūknēt organisma vajadzību apmierināšanai pietiekamu daudzumu asiņu) ārstēšanai;
koronāro sirds notikumu riska mazināšanai, (piem. sirdslēkme) pacientiem ar stabilu koronāro sirds slimību (stāvoklis, kad ir samazināta vai bloķēta asins piegāde sirdij), kam jau ir bijusi sirdslēkme un/vai veikta operācija, lai uzlabotu sirds asinsapgādi, paplašinot attiecīgos asinsvadus.
Kas Jums jāzina pirms Perindalon lietošanas
Nelietojiet Perindalon šādos gadījumos
Ja Jums ir alerģija pret perindoprilu vai kādu citu (6.punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu, vai pret jebkuru citu AKE inhibitoru;
ja Jums ir bijuši tādi simptomi kā sēcoša elpošana, sejas, mēles vai balsenes tūska, intensīva nieze, izsitumi, bezsamaņa vai reibonis iepriekšējas AKE inhibitoru terapijas laikā vai ja Jums ir bijuši šādi simptomi citos apstākļos (šī stāvokļa nosaukums ir angioedēma);
ja Jums ir iedzimta nosliece uz audu tūsku vai nenosakāmas izcelsmes audu tūska (iedzimta vai idiopātiska angioedēma),
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai,
ja Jums rit otrais vai trešais grūtniecības trimestris.
Ja domājat, ka Jums atbilst jebkura no iepriekš minētajām situācijām, nelietojiet tabletes. Konsultējieties ar ārstu un rīkojieties saskaņā ar viņa ieteikumiem.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
PIRMS Perindalon lietošanas konsultējaties ar ārstu:
Ja Jums ir pārmērīgas asinsspiediena paaugstināšanās risks. Cita starpā tas var būt tad, ja Jums ir sirds mazspēja, pavājināta nieru darbība vai sāls un šķidruma līdzsvara traucējumi, piem., diurētisku līdzekļu (zāles, kas pastiprina urīna veidošanos) lietošanas vai diētas ar zemu sāls saturu, vai vemšanas vai caurejas dēļ.
Ja Jums ir aortas atveres stenoze (galvenā no sirds izejošā asinsvada sašaurinājums), mitrālā vārstuļa stenoze (sirds mitrālā vārstuļa sašaurinājums), hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība) vai nieru artēriju stenoze (artērijas, kas apgādā nieri ar asinīm, sašaurinājums).
Ja Jums ir paaugstinātas jutības reakcijas vai audu tūska (angioedēma) perindoprila vai citu AKE inhibitoru lietošanas laikā. Angioedēma biežāk rodas melnādainiem pacientiem nekā pacientiem ar citu ādas krāsu.
Ja Jums ir sirds slimība.
Ja Jums ir aknu slimība
Ja Jums ir nieru slimība
Ja Jums tiek veikta dialīze.
Ja Jums ir kolagēna slimība, piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde vai sklerodermija.
Ja Jums ir noteikts hipoaldosteronisms (samazināts aldosterona hormona līmenis asinīs).
ja Jums noteikta diēta ar ierobežotu sāls daudzumu vai ja lietojat sāls aizvietotājus, kas satur kāliju.
Ja Jums ir slikti kontrolēts cukura diabēts.
Ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi;
aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Perindalon šādos gadījumos”
Ja Jūs lietojat jebkuras no tālāk minētajām zālēm, ir palielināts angioedēmas risks (ātrs pietūkums zem ādas tādā zonā kā, piemēram, rīkle):
racekadotrils (lieto caurejas ārstēšanai);
sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kas pieder tā dēvēto mTor inhibitoru klasei (tās lieto, vai novērstu pārstādītu orgānu atgrūšanu)
Ja Jūs barojat bērnu ar krūti.
Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Perindalon nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam (sk. sadaļu par grūtniecību).
Bērni
Perindoprila tabletes neiesaka bērniem.
Jums jāinformē ārsts vai farmaceits par to, ka lietojat Perindalon arī šādos gadījumos:
Ja Jums ir sāpes krūtīs (stenokardija).
Ja Jums plānota vispārēja narkoze un/vai ķirurģiska operācija.
Ja Jums nesen bijusi caureja vai vemšana.
Ja Jums plānota desensibilizācijas terapija, lai mazinātu alerģiju pret bišu vai lapseņu dzēlieniem.
Ja Jums jāveic ZBL aferēze (holesterīna izvadīšana no asinīm, izmantojot īpašu ierīci).
Ja Jums nav izdevies pietiekamā mērā pazemināt asinsspiedienu etniskas piederības dēļ (jo īpaši melnādainiem pacientiem).
Ja Jums ir ilgstošs sauss klepus.
Citas zāles un Perindalon
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jo īpaši Jums jākonsultējas ar ārstu, ja lietojat jebkuru no tālāk minētajiem līdzekļiem, lai pārliecinātos, ka perindoprila lietošana ir droša:
citas zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai, tostarp diurētiski līdzekļi (urīndzenoši līdzekļi);
kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piem., spironolaktons, triamterēns vai amilorīds); kāliju saturoši uztura bagātinātāji un kāliju saturoši sāls aizvietotāji, citas zāles, kas var palielināt kālija līmeni Jūsu organismā (piemēram, heparīnu un kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu);
zāles diabēta ārstēšanai (insulīns vai tabletes), kuru uzdevums ir pazemināt cukura līmeni asinīs;
litijs mānijas vai depresijas ārstēšanai;
zāles psihisku traucējumu, piemēram, depresijas, trauksmes, šizofrēnijas un cita veida psihožu, ārstēšanai;
allopurinols, ko izmanto podagras ārstēšanai;
imūnsistēmu nomācoši līdzekļi, ko lieto autoimūnu traucējumu (piem., reimatoīdā artrīta) ārstēšanai vai pēc orgānu transplantācijas;
prokaīnamīds, ar kura palīdzību ārstē neregulāru sirdsdarbību;
nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL) — pretsāpju līdzekļi, tostarp acetilsalicilskābe (ja deva ir 3 g dienā vai lielāka);
zāles, ko izmanto zema asinsspiediena, šoka vai astmas ārstēšanai (piem., efedrīns, noradrenalīns vai adrenalīns);
vazodilatatori, tostarp nitrāti (līdzekļi, kas paplašina asinsvadus);
heparīns (līdzeklis, kas "sašķidrina” asinis);
zelts (nātrija aurotiomalāts) artrīta ārstēšanai;
zāles, kuras visbiežāk lieto caurejas ārstēšanai (racekadotrils);
zāles, kuras visbiežāk lieto, lai izvairītos no transplantēto orgānu atgrūšanas (sirolimu, everolimu, temsirolimu un citas zāles, kuras pieder tā dēvēto mTor inhibitoru klasei). Skatīt punktu “ Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
Ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Perindalon šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Ja šaubāties par šīm zālēm, vaicājiet ārstam.
Informējiet ārstu vai zobārstu pirms anestēzijas vai ķirurģisku manipulāciju veikšanas, jo anestēzijas laikā Jums iespējama pēkšņa un strauja asinsspiediena pazemināšanās.
Perindalon kopā ar uzturu un dzērienu
Perindalon ieteicams lietot pirms ēdienreizes kopā ar pietiekamu daudzumu šķidruma (piem., ūdens), lai mazinātu pārtikas ietekmi uz zāļu iedarbību.
Ja lietojat Perindalon, Jūs nedrīkstat lietot kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai sāls aizvietotājus. Tādā gadījumā var pārmērīgi paaugstināties kālija koncentrācija asinīs. Perindalon asinsspiedienu pazeminošo darbību var pavājināt arī liels daudzums (tīras) sāls (NaCl) uzturā.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs domājat, ka esat (vai varētu būt) stāvoklī. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Perindalon lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz grūtniecība ir iestājusies un ieteiks lietot citas zāles Perindalon vietā. Perindalon neiesaka lietot agrā grūtniecības periodā, un to nedrīkst lietot pēc pirmajiem 3 grūtniecības mēnešiem, tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja tiek lietots pēc trešā grūtniecības mēneša (otrajā un trešajā trimestrī).
Barošana ar krūti
Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Perindalon neiesaka lietot mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, un Jūsu ārsts var izvēlēties Jums citu ārstēšanu, ja Jūs vēlaties turpināt barošanu ar krūti, it īpaši gadījumos, ja bērns ir jaudzimušais vai dzimis priekšlaicīgi.
Pirms šo zāļu lietošanas jautājiet padomu ārstam vai farmaceitam.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Tomēr Perindalon neietekmē modrību, taču dažiem pacientiem saistībā ar asinsspiediena pazemināšanos var būt dažādas reakcijas, piemēram, reibonis vai nespēks, jo īpaši ārstēšanas sākumā vai palielinot devu. Ja Jums rodas šādas reakcijas, var tikt ietekmētas Jūsu spējas vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
Kā lietot Perindalon
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Perindalon var izmantot vienu pašu vai kopā ar citiem līdzekļiem, kuri pazemina asinsspiedienu.
Perindalon parasti lieto šādās devās:
Augsts asinsspiediens: parastā sākumdeva un balstdeva pieaugušu pacientu ārstēšanai ir 4 mg vienu reizi dienā. Pēc viena mēneša devu var palielināt līdz 8 mg dienā, kas ir maksimālā ieteicamā deva.
Ja esat 65 gadus vecs vai vecāks, parastā sākumdeva ir 2 mg vienu reizi dienā. Pēc viena mēneša devu var palielināt līdz 4 mg dienā un, ja vajadzīgs, arī līdz 8 mg dienā.
Sirds mazspēja: ārstēšana jāsāk stingrā mediķu uzraudzībā, lietojot 2 mg vienu reizi dienā. Ja nepieciešams, pēc divām nedēļām devu var palielināt līdz 4 mg dienā.
Stabila koronāra sirds slimība: parastā sākumdeva ir 4 mg vienu reizi dienā. Ja 4 mg deva tiek labi panesta, pēc divām nedēļām to var palielināt līdz 8 mg vienu reizi dienā.
Ja esat 65 gadus vecs vai vecāks, parastā sākumdeva ir 2 mg vienu reizi dienā. Pēc vienas nedēļas devu var palielināt līdz 4 mg vienu reizi dienā, bet vēl pēc nedēļās — līdz 8 mg vienu reizi dienā.
Pirms devas palielināšanas līdz 8 mg Jūsu ārsts var veikt asins analīzes, lai pārliecinātos, ka Jūsu nieru darbība ir laba.
Ja Jums būs pavājināta nieru darbība, Jūsu ārsts pielāgos Jums Perindalon devu.
Minēto stāvokļu ārstēšana parasti turpinās visas dzīves garumā.
Lietojiet tabletes kopā ar glāzi ūdens, vēlams katru dienu vienā un tajā pašā laikā, no rīta pirms brokastīm. Ja lietojat arī urīndzenošus (diurētiskus) līdzekļus, Jūsu ārsts var izlemt pat pārtraukt šo zāļu lietošanu, pirms sākt ārstēšanu ar perindoprilu.
Lietošana bērniem
Perindalon neiesaka lietot bērniem.
Ja esat lietojis Perindalon vairāk nekā noteikts
Ja esat iedzēris pārāk daudz tablešu, sazinieties ar tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu vai nekavējoties sazinieties ar savu ārstu. Biežākā blakusparādība pārdozēšanas gadījumā ir zems asinsspiediens. Ja izteikti pazeminās asinsspiediens (simptomi ir reibonis vai samaņas zudums), var palīdzēt apgulšanās uz muguras un kāju sasliešana uz augšu.
Ja esat aizmirsis lietot Perindalon
Ir svarīgi lietot zāles katru dienu. Tomēr, ja esat aizmirsis iedzert vienu vai vairākas devas, lietojiet vienu devu, tiklīdz par to atceraties, un pēc tam turpiniet lietot zāles, kā ierasts. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Perindalon
Ja vēlaties pārtraukt lietot šīs zāles, vienmēr konsultējieties ar ārstu. Pat ja Jūs jūtaties labi, var būt nepieciešams turpināt lietot šīs zāles.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Pārtrauciet šo zāļu lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja Jūs pamanāt kādu no tālāk minētajām blakusparādībām, kas var būt nopietnas:
sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles tūska;
apgrūtināta elpošana;
reibonis vai samaņas zudums;
neparasti strauja vai neregulāra sirdsdarbība.
Minētie simptomi liecina par nopietnu reakciju (angioedēmu), kas var rasties, lietojot jebkuras šāda tipa zāles (AKE inhibitorus). Tās gadījumā nepieciešama tūlītēja ārstēšana, parasti slimnīcā. Šīs blakusparādības rodas salīdzinoši reti (tās izpaužas mazāk nekā 1 no katriem 100 cilvēkiem).
izteikts reibonis vai ģībšana zema asinsspiediena dēļ (bieži – var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem),
neregulāra sirdsdarbība, sirdslēkme un insults (par minētajām blakusparādībām ir ziņots saistībā ar zemu asinsspiedienu, lietojot AKE inhibitorus), stenokardija (spiedoša sajūta krūtīs) (retāk – var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem),
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta (ļoti reti – var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),
izsitumi, kas bieži sākas ar sarkaniem niezošiem plankumiem uz Jūsu sejas, rokām vai kājām, kas rodas dažādu cēloņu izraisītas alerģiskas reakcijas rezultātā (daudzformu eritēma) (ļoti reti – var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),
dzeltena āda vai acu baltumi (dzelte), kas var būt hepatīta pazīme (ļoti reti – var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).
tualetes apmeklējumu iztrūkums (mazs izdalītā urīna daudzums), ko var pavadīt arī augsta temperatūra (drudzis), slikta dūša, nogurums, sāpes sānos, kāju, potīšu, pēdu, sejas un plaukstu pietūkums vai asinis urīnā. To izraisa smagi nieru darbības traucējumi (pēkšņa nieru mazspēja) (ļoti reti – var ietekmēt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).
Citas iespējamās blakusparādības
Bieži (var ietekmēt līdz pat 1 no 10 cilvēkiem):
klepus, aizdusa;
reibonis zema asinsspiediena dēļ (īpaši pēc dažām pirmajām devām, palielinot devu vai ja vienlaikus tiek lietoti arī urīndzenoši līdzekļi);
galvassāpes, reibonis, vertigo, nogurums, notirpums, muskuļu krampji, redzes traucējumi (piem., redzes miglošanās, acu sāpes), džinkstēšana ausīs (troksnis ausīs);
slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas pārmaiņas, gremošanas traucējumi, caureja, aizcietējums;
izsitumi uz ādas, nieze.
Retāk (var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem):
garastāvokļa pārmaiņas vai miega traucējumi;
bronhu spazmas (spiedoša sajūta krūtīs, sēcoša elpošana un elpas trūkums);
sausuma sajūta mutē;
nieru darbības traucējumi;
impotence;
svīšana;
nātrene.
Reti (var ietekmēt līdz pat 1 no 1 000 cilvēkiem):
psoriāzes paasinājums
Ļoti reti (var ietekmēt līdz pat 1 no 10 000 cilvēkiem):
apmulsums;
eozinofiliska pneimonija (rets pneimonijas veids), rinīts (aizlikts vai tekošs deguns);
asinsainas izmaiņas: Jūsu ārsts var izlemt regulāri veikt asins analīzes, lai to kontrolētu.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
hipoglikēmija (zema cukura koncentrācija asinīs);
vaskulīts (asinsvadu iekaisums).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot
par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz
plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
Kā uzglabāt Perindalon
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kartona kārbiņas pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Perindalon satur
Aktīvā viela ir perindoprila erbumīns.
Katra tablete satur 4 mg perindoprila erbumīna, kas atbilst 3,338 mg perindoprila.
Citas sastāvdaļas ir: mikrokristāliskā celuloze, silicizēta mikrokristāliskā celuloze, polakrilīna kālija sāls, silīcija dioksīds, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts un hidroksipropilbetadekss.
Perindalon ārējais izskats un iepakojums
Baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un iespiedumu “4” otrā pusē. Tabletes var sadalīt divās vienādās devās.
Alumīnija/alumīnija blisteris.
Iepakojumu lielums: 7, 10, 14, 15, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 100, 112, 120 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Sandoz d.d.
Verovškova 57
1000 Ljubljana
Slovēnija
Ražotāji
Lek Pharmaceuticals d.d.
Verovskova 57
1526 Ljubljana
Slovēnija
LEK S.A.
ul. Podlipie 16
95-010 Strykow
Polija
ar ražošanas vietu
LEK S.A.
ul. Domaniewska 50 C
02-672 Warszawa
Polija
Salutas Pharma GmbH
Otto-von-Guericke-Allee 1
39179 Barleben
Vācija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Īrija: Pendrex 4 mg Tablets
Itālija: Perindopril Almus 4 mg compresse
Latvija: Perindalon 4 mg tabletes
Lielbritānija: Perindopril 4 mg Tablets
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2019
SASKAŅOTS ZVA 04-07-2019
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Perindalon 4 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Perindalon 4 mg tabletes:
Katra tablete satur 4 mg perindoprila erbumīna (Perindoprili erbuminum), kas atbilst 3,338 mg perindoprila.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Balta, apaļa, abpusēji izliekta tablete ar dalījuma līniju vienā pusē un iespiedumu “4” otrā pusē. Tableti var sadalīt divās vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Hipertensija:
Hipertensijas ārstēšana.
Sirds mazspēja:
Simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšana.
Stabila koronāra sirds slimība:
Kardiālo notikumu riska mazināšana pacientiem ar miokarda infarktu un/vai
revaskularizāciju anamnēzē.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Perindoprila erbumīns ieteicams lietot reizi dienā no rīta pirms ēšanas, kopā ar pietiekamu daudzumu šķidrumu (piem., ūdens).
Deva individuāli jāpielāgo atbilstoši pacienta profilam (skatīt 4.4. apakšpunktu) un asinsspiedienam.
Hipertensija
Perindoprila erbunīnu var lietot monoterapijas veidā vai kombinētajā terapijā kopā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ieteicamā sākumdeva ir 4 mg, ko lieto vienu reizi dienā no rīta.
Pacientiem ar izteikti aktivētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu (jo īpaši pacientiem ar renovaskulāru hipertensiju, sāls un/vai šķidruma deficītu, sirds dekompensāciju vai smagu hipertensiju) pēc sākumdevas lietošanas iespējama pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās. Šādiem pacientiem ieteicamā sākumdeva ir 2 mg, un ārstēšana jāsāk, medicīniskā uzraudzībā.
Pēc vienu mēnesi ilgas ārstēšanas devu var palielināt līdz 8 mg vienu reizi dienā.
Pēc terapijas uzsākšanas ar perindoprila erbumīnu var rasties simptomātiska hipotensija; tās iespējamība ir lielāka pacientiem, kuri vienlaikus saņem arī diurētiskus līdzekļus.
Tādēļ ieteicams ievērot piesardzību, jo šiem pacientiem var būt šķidruma un/vai sāls deficīts.
Ja iespējams, 2–3 dienas pirms terapijas uzsākšanas ar perindoprila erbumīnu jāpārtrauc diurētisko līdzekļu lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacientiem ar hipertensiju, kam diurētisko līdzekļu lietošanu pārtraukt nav iespējams, terapija ar perindoprila erbumīnu jāsāk ar 2 mg devu. Jākontrolē nieru darbība un kālija līmenis serumā. Turpmākā perindoprila erbumīna deva jāpielāgo atbilstoši asinsspiedienam. Ja nepieciešams, var atsākt lietot diurētiskos līdzekļus.
Vecāka gadagājuma pacientiem ārstēšana jāsāk ar 2 mg devu, ko pēc viena mēneša var palielināt līdz 4 mg, bet pēc tam, ja nepieciešams līdz 8 mg atkarībā no nieru darbības (skatīt tabulu turpmāk).
Simptomātiska sirds mazspēja
Perindoprila erbumīnu, ko parasti lieto kombinācijā ar kāliju neaizturošiem diurētiskiem līdzekļiem un/vai digoksīnu, un/vai bēta adrenoreceptoru blokatoriem, ieteicams sākt lietot stingrā mediķu uzraudzībā; ieteicamā sākumdeva ir 2 mg, ko lieto no rīta. Šo devu ar ne mazāk kā 2 nedēļu intervālu var palielināt par 2 mg līdz 4 mg vienu reizi dienā, ja vien pacients šādu devu panes.
Devas pielāgošanai jābūt balstītai uz konkrētā pacienta klīnisko atbildes reakciju.
Pacientiem ar smagu sirds mazspēju un citiem pacientiem, ko pieskaita augsta riska grupai (pacienti ar pavājinātu nieru funkciju un noslieci uz elektrolītu līdzsvara traucējumiem, pacienti, kas vienlaikus saņem ārstēšanu ar diurētiskiem līdzekļiem un/vai vazodilatatoriem), ārstēšana jāsāk stingrā rūpīgā uzraudzībā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacientiem, kam ir augsts simptomātiskas hipotensijas risks, piem., pacientiem ar sāļu deficītu ar hiponatriēmiju vai bez tās, pacientiem ar hipovolēmiju vai pacientiem, kas saņēmuši spēcīgu diurētisku terapiju, pirms ārstēšanas ar perindoprila erbumīnu minētie traucējumi, ja iespējams, jākoriģē. Gan pirms ārstēšanas ar perindoprila erbumīnu, gan tās laikā rūpīgi jākontrolē asinsspiediens, nieru darbība un kālija līmenis serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Stabila koronārā sirds slimība
Perindoprila erbumīnu jāsāk lietot devā 4 mg vienu reizi dienā divas nedēļas; pēc tam, atkarībā no nieru darbības un pie nosacījuma, ka 4 mg deva ir labi panesta, deva jāpalielina līdz 8 mg vienu reizi dienā.
Vecāka gadagājuma pacientiem vienu nedēļu jāsaņem 2 mg vienu reizi dienā, nākamajā nedēļā — 4 mg vienu reizi dienā, un pēc tam atkarībā no nieru darbības devu var palielināt līdz 8 mg vienu reizi dienā (skatīt 1. tabulu “Devas pielāgošana pavājinātas nieru darbības gadījumā”). Devu drīkst palielināt vienīgi tad, ja iepriekš lietota mazākā deva ir labi panesta.
Pavājināta nieru darbība
Deva pacientiem ar pavājinātu nieru darbību jānosaka, pamatojoties uz kreatinīna klīrensu, kā parādīts 1. tabulā.
1. tabula. Devas pielāgošana pavājinātas nieru darbības gadījumā
Kreatinīna klīrenss (ml/min)
Ieteicamā deva
ClCR ≥ 60
4 mg dienā
30 < ClCR < 60
2 mg dienā
15 < ClCR < 30
2 mg katru otro dienu
Pacienti, kam veic hemodialīzi*, ClCR < 15
2 mg dialīzes dienā
* Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min. Pacientiem, kam veic hemodialīzi, minētā deva jālieto pēc dialīzes.
Pavājināta aknu darbība
Pacientiem ar pavājinātu aknu darbību devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Perindoprila erbumīnu neiesaka lietot bērniem un pusaudžiem, jo trūkst informācijas par drošumu un efektivitāti.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citu AKE inhibitoru vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Angioedēma anamnēzē saistībā ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju.
Iedzimta vai idiopātiska angioedēma.
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Perindoprila erbumīna lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Stabila koronārā sirds slimība
Ja pirmajos perindoprila terapijas mēnešos rodas nestabilas stenokardijas epizode, pirms turpmākas ārstēšanas rūpīgi jāizvērtē ieguvuma un riska attiecība.
Hipotensija
AKE inhibitori var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos. Pacientiem ar nekomplicētu hipertensiju simptomātisku hipotensiju novēro reti; lielāka tās rašanās iespējamība ir pacientiem ar hipovolēmiju, piemēram, diurētisko līdzekļu lietošanas, diētas ar ierobežotu sāls uzņemšanu, dialīzes, caurejas vai vemšanas rezultātā, vai kam ir bijusi smaga renīnatkarīga hipertensija (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Simptomātiska hipotensija novērota pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju un nieru mazspēju vai bez tās. Tā vairāk iespējama pacientiem ar smagākas pakāpes sirds mazspēju, kam raksturīga cilpas diurētisku līdzekļu lielu devu lietošana, hiponatriēmiju vai funkcionāli nieru darbības traucējumi. Pacienti, kam ir palielināts simptomātiskas hipotensijas risks, terapijas sākšanas un devas pielāgošanas laikā rūpīgi jānovēro (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu). Līdzīgi apsvērumi attiecināmi uz pacientiem ar sirds išēmisko slimību vai cerebrovaskulāru slimību, kuru gadījumā pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulāru notikumu.
Ja rodas hipotensija, pacients jānogulda uz muguras un, ja nepieciešams, viņam jāievada nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdums intravenozas infūzijas veidā. Pārejoša hipotensīva reakcija nav kontrindikācija turpmākām devām, kuras parasti bez problēmām var lietot, tiklīdz pēc šķidruma daudzuma palielināšanās ir paaugstinājies asinsspiediens.
Dažiem pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, kam ir normāls vai zems asinsspiediens, lietojot perindoprila erbumīnu, var vēl vairāk pazemināties sistēmiskais asinsspiediens. Šāda iedarbība ir paredzama, un parasti tā nav iemesls ārstēšanas pārtraukšanai. Ja hipotensija kļūst simptomātiska, var būt nepieciešams samazināt perindoprila erbumīna devu vai pārtraukt tā lietošanu.
Aortas un mitrālā vārstuļa atveres stenoze/ hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā citus AKE inhibitorus, perindoprila erbumīnu piesardzīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi un kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju, piemēram, aortas atveres stenozi vai hipertrofisku kardiomiopātiju.
Pavājināta nieru darbība
Pavājinātas nieru funkcijas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 60 ml/min) perindoprila sākumdeva jāpielāgo atbilstoši pacienta kreatinīna klīrensam (skatīt 4.2. apakšpunktu), bet pēc tam — atbilstoši pacienta atbildes reakcijai uz ārstēšanu. Šo pacientu ikdienas uzraudzībai jāietver seruma kālija un kreatinīna līmeņa kontrole (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju hipotensija pēc AKE inhibitoru terapijas sākšanas var vēl vairāk pavājinātu nieru darbību. Ir saņemti ziņojumi par akūtas nieru mazspējas rašanos šādos gadījumos, kas parasti bijusi atgriezeniska.
Dažiem pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, novērots paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā, kas parasti ir atgriezenisks, pārtraucot terapiju. Īpaši liela šādu traucējumu rašanās varbūtība ir pacientiem ar nieru mazspēju. Ja ir arī renovaskulāra hipertensija, ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Šādu pacientu ārstēšana jāsāk stingrā mediķu uzraudzībā, lietojot nelielas devas un piesardzīgi veicot devu titrēšanu. Tā kā ārstēšana ar diurētiskiem līdzekļiem var veicināt iepriekš minēto traucējumu rašanos, pirmajās perindoprila erbumīna terapijas nedēļās to lietošana jāpārtrauc un jākontrolē nieru darbība.
Dažiem pacientiem ar hipertensiju un bez iepriekš esošas acīmredzamas nieru asinsvadu slimības, paaugstinājās urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna koncentrācija serumā, īpaši, ja perindoprila erbumīnu lietoja kopā ar diurētisku līdzekli; minētie traucējumi parasti bija viegli izteikti un pārejoši. Lielāka šādu simptomu rašanās iespējamība ir pacientiem, kam ir iepriekš bijusi pavājināta nieru darbība. Var būt nepieciešama diurētiskā līdzekļa un/vai perindoprila erbumīna devas samazināšana un/vai lietošanas pārtraukšana.
Pacienti, kam veic hemodialīzi
Pacientiem, kam veic dialīzi ar augstas caurlaidības membrānām un kas vienlaikus tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem, ir ziņots par anafilaktoīdām reakcijām. Šādiem pacientiem jāapsver iespēja izmantot cita veida dialīzes membrānu vai lietot citas klases antihipertensīvo līdzekli.
Nieru transplantācija
Nav pieredzes par perindoprila erbumīna lietošanu pacientiem, kam nesen veikta nieres transplantācija.
Paaugstināta jutība/ angioedēma
Retos gadījumos ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēmu pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, tostarp perindoprila erbumīnu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tūska var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Tādā gadījumā nekavējoties jāpārtrauc perindoprila erbumīna lietošana un jāsāk atbilstoša uzraudzība, kas jāturpina līdz simptomu pilnīgai izzušanai. Gadījumos, kad pietūkums aptvēra tikai seju un lūpas, traucējumi parasti izzuda bez ārstēšanas, lai gan šādu simptomu novēršanā noderīgi bijuši prethistamīna līdzekļi.
Angioedēma, kas saistīta ar balsenes tūsku, var būt letāla. Ja tūska skar mēli, balss spraugu vai balseni un rada elpceļu nosprostojuma risku, steidzami jāveic neatliekamā terapija. Tā var ietvert adrenalīna ievadīšanu un/vai pacienta elpceļu caurejamību. Pacientam jābūt stingrā medicīniskā uzraudzībā, līdz panākta pilnīga un ilgtspējīga simptomu izzušana.
Pacientiem, kam anamnēzē ir angioedēma, kas nav saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, var būt palielināts angioedēmas risks, saņemot AKE inhibitorus (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Reti ziņots par zarnu angioedēmas gadījumiem pacientiem, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem. Šiem pacientiem tika novērotas sāpes vēderā (ar vai bez sliktas dūšas un vemšanas); dažos gadījumos iepriekš netika novērota sejas tūska un C-1 esterāzes līmenis bija normas robežās. Angioedēma tika diagnosticēta procedūru laikā, ieskaitot vēdera kompjūtertomogrāfiju, ultrasonogrāfiju vai operācijas, un simptomi pārgāja pēc AKE inhibitoru lietošanas pārtraukšanas. Zarnu angioedēma jāiekļauj diferenciāldiagnozē AKE inhibitorus lietojošiem pacientiem, kuriem novēro sāpes vēderā.
mTOR inhibitoru (piem., sirolima, everolima, temsirolima) vienlaicīga lietošana
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus (piem., sirolimu, everolimu, temsirolimu), terapijas laikā var būt palielināts angioedēmas risks (piem., elpceļu vai mēles pietūkums ar elpošanas pasliktināšanos vai bez tās; skatīt 4.5. apakšpunktu).
Anafilaktoīdas reakcijas zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā
Retos gadījumos pacientiem, kuri saņēmuši AKE inhibitorus zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes ar dekstrāna sulfātu laikā, radušās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šīm reakcijām izvairījās, pirms katras aferēzes īslaicīgi pārtraucot AKE inhibitoru terapiju.
Anafilaktoīdas reakcijas desensibilizācijas laikā
Pacientiem, kas saņēmuši AKE inhibitorus desensibilizācijas terapijas laikā (piem., ar plēvspārņu indi), ir bijušas anafilaktoīdas reakcijas. Šiem pašiem pacientiem no minētajām reakcijām ir iespējams izvairīties, uz laiku pārtraucot AKE inhibitoru lietošanu, bet tās var atkal rasties nejaušas atkārtotas lietošanas gadījumā.
Aknu mazspēja
Retos gadījumos AKE inhibitori ir bijuši saistīti ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz straujai aknu nekrozei un (dažkārt) pacienta nāvei. Šī sindroma mehānisms nav noskaidrots. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai izteikti paaugstinās aknu enzīmu līmenis, jāpārtrauc AKE inhibitoru lietošana un jānodrošina atbilstoša medicīniska novērošana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Neitropēnija/ agranulocitoze/ trombocitopēnija/ anēmija
Ir ziņots par neitropēniju, agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju pacientiem, kas saņēmuši AKE inhibitorus. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citiem komplicējošiem faktoriem neitropēnija rodas reti. Ir ziņots par atsevišķiem gadījumiem, kad pacientiem ar iedzimtu G6-PD deficītu radusies hemolītiskā anēmija. Perindoprils īpaši piesardzīgi jāordinē pacientiem ar kolagēna asinsvadu slimībām, pacientiem, kuri lieto imūnsupresantu terapiju, pacientiem, kuriem tiek veikta ārstēšana ar allopurinolu vai prokaīnamīdu, vai šo komplicējošo faktoru kombinācijas gadījumā, īpaši, ja ir iepriekš esoša pavājināta nieru funkcija. Dažiem no šiem pacientiem radās nopietnas infekcijas, kuras dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu antibiotiku terapiju. Ja perindoprilu lieto šādiem pacientiem, ieteicams periodiski pārbaudīt leikocītu skaitu un pacienti jālūdz ziņot par jebkurām infekcijas pazīmēm.
Rase
AKE inhibitori melnādainiem pacientiem angioedēmu izraisa biežāk nekā pacientiem ar citu ādas krāsu.
Tāpat kā citi AKE inhibitori, arī perindoprils var būt mazāk efektīvs attiecībā uz asinsspiediena pazemināšanu melnās rases cilvēkiem nekā citas rases pacientiem; iespējams tādēļ, ka melnādainu cilvēku ar hipertensiju populācijā biežāk sastopams zems renīna līmenis.
Klepus
Saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu ir ziņots par klepu. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. AKE inhibitoru izraisīts klepus jāņem vērā klepus diferenciāldiagnozes laikā.
Ķirurģiskas procedūras/ vispārēja narkoze
Pacientiem, kam veic liela mēroga ķirurģiskas operācijas vai lieto vispārējo narkozi ar līdzekļiem, kas izraisa hipotensiju, perindoprila erbumīns var bloķēt angiotensīna II veidošanos sekundāri kompensatoriskai renīna izdalei. Vienu dienu pirms operācijas terapija jāpārtrauc. Ja rodas hipotensija un domājams, ka tas ir šī mehānisma dēļ, to var koriģēt, palielinot cirkulācijas apjomu.
Hiperkaliēmija
Dažiem pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, tostarp perindoprilu, ir novērots paaugstināts kālija līmenis serumā. Pacientiem, kam ir hiperkaliēmijas rašanās risks, pieder pacienti ar nieru mazspēju, nekontrolētu cukura diabētu, hipoaldosteronismu, pacienti, kas vienlaikus lieto kāliju saudzējošus diurētiskos līdzekļus, kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai kāliju saturošus sāls aizvietotājus, kā arī pacienti, kas lieto citas zāles, kas paaugstina kālija līmeni serumā (piem., heparīnu, kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu). Ja iepriekš minēto līdzekļu vienlaicīga lietošana uzskatāma par nepieciešamu, ieteicams regulāri kontrolēt kālija līmeni serumā.
Pacienti ar cukura diabētu
Pacientiem ar cukura diabētu, kuri tiek ārstēti ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, pirmajos ārstēšanas mēnešos ar AKE inhibitoru rūpīgi jākontrolē cukurs asinīs. (skatīt 4.5. apakšpunktu)
Litijs
Litija un perindoprila kombinācijas lietošanu parasti neiesaka (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji
Parasti neiesaka kombinēt perindoprilu un kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus, kāliju saturošus uztura bagātinātājus un kāliju saturošus sāls aizvietotājus (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nedrīkst sākt lietot AKE inhibitorus. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt AKE inhibitoru terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Diurētiski līdzekļi
Pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus, jo īpaši tiem, kam ir šķidruma un/vai sāļu deficīts, pēc AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas iespējama asinsspiediena pārmērīga pazemināšanās. Hipotensīvās iedarbības iespējamību var samazināt, pārtraucot lietot diurētiskos līdzekļus, palielinot šķidruma vai sāļu uzņemšanu pirms terapijas uzsākšanas ar mazām un pakāpeniski palielināmām perindoprila devām.
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji
Lai gan parasti kālija līmenis serumā saglabājas normas robežās, dažiem ar perindoprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (piem., spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var izraisīt vērā ņemamu kālija līmeņa paaugstināšanos serumā. Tādēļ perindoprilu neiesaka lietot kombinācijā ar iepriekš minētajiem līdzekļiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja apstiprinātas hipokaliēmijas dēļ indicēta šādu līdzekļu vienlaicīga lietošana, tie jālieto piesardzīgi un bieži jāpārbauda kālija līmenis serumā.
Litijs
Vienlaicīgi lietojot litiju un AKE inhibitorus, ir ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas serumā paaugstināšanos un toksicitāti. Vienlaicīga tiazīdu diurētisko līdzekļu lietošana var palielināt litija toksicitātes risku un pastiprināt jau palielinātu litija toksicitātes risku, lietojot AKE inhibitorus. Vienlaicīgu perindoprila un litija lietošanu neiesaka, bet, ja šāda kombinācija tiek uzskatīta par nepieciešamu, rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL), tostarp acetilsalicilskābe devā ≥ 3 g dienā
Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana var mazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo darbību. Turklāt NSPL un AKE inhibitori pastiprina kālija līmeņa paaugstināšanos, kā rezultātā var pavājināties nieru darbība. Šīs reakcijas parasti ir atgriezeniskas. Retos gadījumos var rasties akūta nieru mazspēja, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, piemēram, gados vecākiem pacientiem vai dehidratētiem pacientiem.
Antihipertensīvie līdzekļi un vazodilatatori
Vienlaicīga šo līdzekļu lietošana var pastiprināt perindoprila hipotensīvo iedarbību. Vienlaicīga nitroglicerīna vai citu nitrātu, vai citu vazodilatatoru lietošana var vēl vairāk samazināt asinsspiedienu.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Pretdiabēta līdzekļi
Epidemioloģiskie pētījumi ļauj domāt, ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļas un pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju.
Acetilsalicilskābe, trombolītiski līdzekļi, bēta adrenoreceptoru blokatori, nitrāti
Perindoprilu var lietot vienlaikus ar acetilsalicilskābi (ja to lieto kā trombolītisku līdzekli), trombolītiskiem līdzekļiem, bēta adrenoreceptoru blokatoriem un/vai nitrātiem.
Tricikliskie antidepresanti/ antipsihotiskie līdzekļi/ anestēzijas līdzekļi
Noteiktu anestēzijas līdzekļu, triciklisko antidepresantu un antipsihotisko līdzekļu lietošana vienlaikus ar AKE inhibitoriem var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Simpatomimētiski līdzekļi
Simpatomimētiskie līdzekļi var pavājināt AKE inhibitoru antihipertensīvo iedarbību.
Zelts
Reti ziņots par nitritoīdām reakcijām (simptomi ietver sejas pietvīkumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju) pacientiem, kuri vienlaikus saņem zelta injekcijas (nātrija aurotiomalātu) un AKE inhibitoru terapiju, ieskaitot perindoprilu.
Racekadotrils
Zināms, ka AKE inhibitori (piem., perindoprils) var izraisīt angioedēmu. Lietojot tos vienlaicīgi ar racekadotrilu (zāles, ko lieto akūtas caurejas gadījumā), šis risks var palielināties.
mTOR inhibitori (piem., sirolims, everolims, temsirolims)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitorus, terapijas laikā var būt palielināts angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt
paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Antacīdi var samazināt perindoprila biopieejamību.
4.6. Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
AKE inhibitorus neiesaka lietot pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta 2. un 3. grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu)
Epidemioloģiskie dati neliecina par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas pirmajā grūtniecības trimestrī, taču nelielu riska palielinājumu izslēgt nevar. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt AKE inhibitoru terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam ir lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošuma profils. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka AKE inhibitoru/ AIIRA lietošana otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisīja fetotoksicitāti (pavājināta nieru funkcija, oligohidramnijs, kavēta galvaskausa pārkaulošanās) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija). (Skatīt arī 5.3. apakšpunktu “Preklīniskie dati par drošību”). Ja otrajā grūtniecības trimestrī vai vēlāk ir ticis lietots AKE inhibitors, ieteicams veikt ultrasonogrāfisku nieru funkcijas un galvaskausa pārbaudi. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro, lai konstatētu, vai nerodas hipotensija (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai perindoprila erbumīns izdalās mātes pienā. Tādēļ perindoprila erbumīnu neiesaka lietot sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Tomēr, vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka dažkārt var rasties reibonis vai nogurums.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Tālāk minēto nevēlamo blakusparādību biežums ir noteikts, izmantojot šādu iedalījumu:
ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Bieži
Retāk
Reti
Ļoti reti
Nav zināmi
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Hemoglobīna un hematokrīta līmeņa pazemināšanās, trombocitopēnija, leikopēnija/neitropēnija, agranulozitoze vai pancitiopēnija.
Ir ziņots par hemolītisku anēmiju pacientiem ar iedzimtu G-6PDH deficītu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)
Psihiskie traucējumi
Garastāvokļa vai miega traucējumi
Nervu sistēmas traucējumi
Galvassāpes, reibonis, vertigo, parestēzija.
Apjukums
Acu slimības
Redzes traucējumi
Ausu un labirinta bojājumi
Troksnis ausīs
Sirds funkcijas traucējumi
Aritmija, stenokardija, miokarda infarkts, iespējams, izteiktas hipotensijas rezultātā augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Hipotensija un ar to saistītie simptomi
insults, iespējams, izteiktas hipotensijas rezultātā augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vaskulīts
Elpošanas, krūškurvja un videnes traucējumi
Klepus, dispnoja
Bronhu spazmas
Eozinofila pneimonija, rinīts
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Slikta dūša, vemšana, vēdersāpes, garšas sajūtas pārmaiņas, dispepsija, caureja, aizcietējums.
Sausa mute
Pankreatīts
Aknu un/vai žultsceļu traucējumi
Hepatīts — citolītisks vai holestātisks (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi, nieze.
Sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma, nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Psoriāzes paasinājums
Erythema multiforme
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Muskuļu krampji
Nieru un urīnceļu traucējumi
Nieru mazspēja
Akūta nieru mazspēja
Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības
Impotence
Vispārēji traucējumi
Astēnija
Svīšana
Izmeklējumi
Iespējama paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs un kreatinīna koncentrācija plazmā, kā arī hiperkaliēmija, kas ir atgriezeniska, pārtraucot ārstēšanu, jo īpaši pacientiem ar nieru mazspēju, smagu sirds mazspēju un renovaskulāru hipertensiju.
Retos gadījumos var tikt saņemti ziņojumi par aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanos un bilirubīna līmeņa palielināšanās serumā.
Klīniskie pētījumi
Pētījuma EUROPA nejaušinātajā periodā tika apkopota informācija vienīgi par nopietnām blakusparādībām. Nopietnas blakusparādības radās tikai dažiem pacientiem: 16 (0,3 %) no 6122 pacientiem, kuri saņēma perindoprilu, un 12 (0,2 %) no 6107 pacientiem, kuri saņēma placebo. Ar perindoprilu ārstēto pacientu grupā hipotensiju novēroja 6 pacientiem, angioedēmu — 3 pacientiem, bet pēkšņu sirds apstāšanos — 1 pacientam. Klepus, hipotensijas vai cita veida nepanesības dēļ no pētījuma izslēdza vairāk pacientu, kas lietoja perindoprilu, salīdzinot ar pacientiem, kas lietoja placebo, proti, 6,0 % (n = 366) pret 2,1 % (n = 129).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
Pārdozēšana
Pieejamie dati par pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežoti.
Simptomi, kas saistīti ar AKE inhibitoru pārdozēšanu, var ietvert hipotensiju, cirkulatoru šoku, elektrolītu līdzsvara traucējumus, nieru mazspēju, hiperventilāciju, tahikardiju, sirdsklauves, bradikardiju, reiboni, trauksmi un klepu.
Ieteicamā terapija pārdozēšanas gadījumā ir nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīduma ievadīšana intravenozas infūzijas veidā. Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto šoka pozīcijā. Var apsvērt arī ārstēšanu ar angiotensīna II infūziju un/vai kateholamīnu intravenozu ievadīšanu, ja tāda pieejama. Perindoprilu no asinsrites var izvadīt ar hemodialīzes palīdzību. (Skatīt 4.4. apakšpunktu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā” — “Pacienti, kam veic hemodialīzi”.) Bradikardijas gadījumā, kad tā nepadodas terapijai, indicēta kardiostimulatora lietošana. Pastāvīgi jākontrolē dzīvībai svarīgo orgānu darbība, elektrolītu līmenis serumā un kreatinīna koncentrācija.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori, monopreparāti. ATĶ kods: C09AA04
Darbības mehānisms
Perindoprils inhibē enzīmu, kas angiotensīnu I pārvērš angiotensīnā II (angiontensīnu konvertējošais enzīms, AKE). Konvertējošais enzīms jeb kināze ir eksopeptidāze, kas angiotensīnu I ļauj pārvērst vazokonstriktorā angiontensīnā II, kā arī izraida vazodilatatora bradikinīna sašķelšanu līdz neaktīvam heptapeptīdam. AKE inhibīcijas rezultātā pazeminās angiotensīna II koncentrācija plazmā, kā rezultātā palielinās renīna aktivitāte plazmā (inhibējot negatīvo ietekmi uz renīna izdalīšanos) un samazinās aldosterona sekrēcija. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, AKE inhibīcijas rezultātā arī palielinās cirkulējošā un lokālā kalikreīnkinīna sistēmas aktivitāte (un tādējādi arī tiek aktivēta arī prostaglandīnu sistēma). Iespējams, ka šis mehānisms sekmē AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo darbību un daļēji nosaka noteiktas to blakusparādības (piem., klepu).
Perindoprils darbojas ar tā aktīvā metabolītam, proti, perindoprilāta, starpniecību. Citiem metabolītiem in vitro nav konstatēta spēja inhibēt AKE.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Hipertensija
Perindoprils iedarbojas uz jebkuras smaguma pakāpes hipertensiju: viegli izteiktu, mērenu un smagu; sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos novēro gan guļus, gan stāvus pozā.
Perindoprils mazina perifērisko asinsvadu pretestību, kā rezultātā pazeminās asinsspiediens. Tādējādi palielinās perifērā asins plūsma, bez sirdsdarbības ātruma izmaiņām.
Parasti nieru asins plūsma palielinās, bet glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) parasti paliek nemainīgs.
Maksimālu antihipertensīvo darbību novēro 4–6 stundas pēc vienas devas lietošanas, un darbības ilgums ir vismaz 24 stundas: tahifilaksijas darbība ir aptuveni 87–100 % no maksimālās darbības.
Asinsspiediena pazemināšanos novēro jau pēc neilga laika. Pacientiem, kas reaģē uz ārstēšanu, stabilizācija tiek panākta viena mēneša laikā un turpinās bez tahifilaksijas rašanās.
Pārtraucot ārstēšanu, nerodas “atsitiena” efekts.
Perindoprils mazina kreisā kambara hipertrofiju.
Ir pierādīts, ka perindoprils cilvēkiem paplašina asinsvadus. Tas uzlabo lielo artēriju elasticitāti un mazina mazo artēriju caurplūsmas un lūmena attiecību.
Papildinoša terapija ar tiazīdu diurētiskiem līdzekļiem izraisa sinerģiju, kam raksturīga darbības summēšanās. Lietojot AKE inhibitora un tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa kombināciju, samazinās arī diurētisko līdzekļu lietošanas izraisītas hipokaliēmijas risks.
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Sirds mazspēja
Perindoprila erbumīns samazina sirds darbu, mazinot pirmsslodzi un pēcslodzi.
Pētījumos ar pacientiem, kam ir sirds mazspēja, pierādīts:
- samazināts kreisā un labā kambara piepildīšanās spiediens;
- samazināta kopējā perifēriskā pretestība;
- palielināts sirds izsviedes tilpums un uzlabots sirds indekss.
Salīdzinošajos pētījumos 2 mg perindoprila erbumīna pirmā lietošanas reize pacientiem ar viegli izteiktu līdz mērenu sirds mazspēju nebija saistīta ar būtisku asinsspiediena pazeminājumu, salīdzinot ar placebo.
Pacienti ar stabilu koronāro sirds slimību
EUROPA pētījums bija starptautisks, randomizēts, dubultmaskēts, placebo kontrolēts daudzcentru klīniskais pētījums, kura ilgums bija 4 gadi.
Pavisam tajā piedalījās divpadsmit tūkstoši divi simti astoņpadsmit (12218) pacienti, vecāki par 18 gadiem, kas pēc nejaušības principa tika iedalīti 8 mg lielas perindoprila devas (n = 6110) vai placebo grupā (n = 6108).
Pētījuma dalībniekiem bija koronārās sirds slimības simptomi bez sirds mazspējas klīniskajām pazīmēm. Kopumā 90 % pacientu iepriekš bija bijis miokarda infarkts un/vai koronāra revaskularizācija. Vairums pacientu saņēma pētāmo preparātu papildus tradicionālajai terapijai, kas ietvēra trombocītu inhibitorus, lipīdu līmeni pazeminošus līdzekļus un bēta adrenoreceptoru blokatorus.
Galvenais efektivitātes kritērijs bija kardiovaskulāras mirstības, bez letāla iznākuma miokarda infarkta un/vai sirdsdarbības apstāšanās ar veiksmīgu reanimāciju kombinācija. Ārstēšana ar 8 mg perindoprila vienu reizi dienā ļāva būtiski un absolūti mazināt primārā kritērija biežumu, proti, par 1,9 % (relatīvā riska samazinājums par 20 %, 95 % TI [9,4; 28,6] – p < 0,001).
Pacientiem ar miokarda infarktu un/vai revaskularizāciju anamnēzē tika novērots primārā kritērija absolūtais samazinājums par 2,2 %, kas atbilda RRS par 22,4 % (95 % TI [12,0; 31,6] – p<0,001), salīdzinot ar placebo.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Pēc perorālas lietošanas perindoprils strauji uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 stundas laikā. Biopieejamība ir 65–70 %.
Aptuveni 20 % no kopējā perindoprila daudzuma, kas uzsūcas organismā, tiek pārveidoti aktīvajā metabolītā. Bez aktīvā metabolīta perindoprilāta perindoprilam ir vēl pieci neaktīvi metabolīti. Perindoprila eliminācijas pusperiods plazmā ir 1 stunda. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3–4 stundu laikā.
Tā kā ēdiena uzņemšana samazina perindoprilāta veidošanos un līdz ar to arī bioloģisko pieejamību, perindoprila erbumīns jālieto tikai vienas devas veidā — no rīta, tukšā dūšā.
Nesaistīta perindoprilāta izkliedes tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Saistīšanās ar olbaltumvielām nav izteikta (perindoprilāta saistīšanās ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu ir mazāk nekā 30 %), taču tā ir atkarīga no koncentrācijas.
Perindoprilāts tiek izvadīts no organisma ar urīnu, un nesaistītas frakcijas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 3–5 stundas. Ar angiotensīnu konvertējošā enzīmu saistīta perindoprilāta disociācijas rezultātā tiek iegūts “efektīvs” 25 stundu eliminācijas pusperiods, kā rezultātā 4 dienu laikā tiek sasniegta līdzsvara koncentrācija.
Pēc atkārtotas lietošanas perindoprila uzkrāšanos nenovēro.
Vecāka gadagājuma pacientiem perindoprilāta eliminācija ir palēnināta, tāpat kā pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju.
Nieru mazspējas gadījumā vēlams pielāgot devu atkarībā no traucējumu smaguma pakāpes (kreatinīna klīrensa rādītājus).
Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min.
Pacientiem ar aknu cirozi perindoprila kinētika ir izmainīta: pamatsavienojuma molekulas klīrenss aknās ir samazināts uz pusi. Tomēr perindoprilāta daudzums nemazinās, un devas pielāgošana nav vajadzīga (skatīt arī 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Hroniskas perorālas toksicitātes pētījumos (ar žurkām un pērtiķiem) mērķa orgāns bija nieres, kam tika nodarīti neatgriezeniski bojājumi.
Mutagenitāte pētījumos in vitro vai in vivo nav novērota.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumos (ar žurkām, pelēm, trušiem un pērtiķiem) netika konstatētas embriotoksicitātes vai teratogenitātes pazīmes. Tomēr ir pierādīts, ka grauzējiem un trušiem angiontensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupai piederoši līdzekļi atstāja nevēlamu ietekmi uz augļa attīstību, kā rezultātā auglis gāja bojā vai radās iedzimtas patoloģijas, proti, nieru bojājumi, kā arī pieauga mirstības biežums dzemdību laikā un pēcdzemdību periodā.
Kancerogenitāte ilgtermiņa pētījumos ar žurkām pelēm nav novērota.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Mikrokristāliskā celuloze
Ar silīciju apstrādāta mikrokristāliskā celuloze
Polakrilīna kālija sāls
Silīcija dioksīds
Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
Magnija stearāts
Hidroksipropilbetadekss
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30° C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Alumīnija/alumīnija blisteris.
Iepakojumu lielums: 7, 10, 14, 15, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 100, 112, 120 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši brīdinājumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Sandoz d.d.
Verovškova 57
1000 Ljubljana
Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
08-0359
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2008.gada 27. novembris
TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
12/2017
SASKAŅOTS ZVA 11-01-2018
