Paclitaxel-Teva

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

Paclitaxel-Teva 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

Kartona kastīte, Flakons, N1
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi
Paclitaxelum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

05-0316-02

Zāļu reģistrācijas numurs

05-0316

Ražotājs

Pharmachemie B.V., Netherlands; TEVA Pharmaceutical Works Private Limited Company, Hungary

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

03-AUG-09

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

6 mg/ml

Zāļu forma

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Teva B.V., Netherlands

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

PACLITAXEL-TEVA 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

Paclitaxelum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

• Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

• Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam.

• Šīs zāles parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

• Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Paclitaxel-Teva un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Paclitaxel-Teva lietošanas

3. Kā lietot Paclitaxel-Teva

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Paclitaxel-Teva

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Paclitaxel-Teva koncentrātu infūziju šķīduma pagatavošanai drīkst ievadīt tikai veselības aprūpes speciālisti, kas var atbildēt uz visiem jautājumiem, kas Jums var rasties pēc šīs lietošanas instrukcijas izlasīšanas.

1. Kas ir Paclitaxel-Teva un kādam nolūkam to lieto

Paclitaxel-Teva ir pretaudzēju vai pretvēža līdzeklis. Tas var apturēt vēža šūnu dalīšanos un vairošanos.

Paclitaxel-Teva lieto dažāda veida vēža slimību ārstēšanai, piemēram:

Olnīcu vēzis (progresējošs vai izplatījies olnīcu vēzis, pēc laparotomijas atlikušais audzējs ir lielāks par 1 cm)

Lieto vai nu papildterapijā, vai arī kombinācijā ar platīnu saturošiem līdzekļiem, cisplatīnu vai arī otrās izvēles terapijā, kad citi platīnus saturoši līdzekļi nav iedarbojušies.

Krūts vēzis (agrīnas stadijas krūts vēža ārstēšanai pēc ķirurģiskas primārā audzēja likvidēšanas, progresējoša krūts vēža ārstēšanai vai, ja tas izplatījies)

Papildus terapijā pēc terapijas ar antraciklīnu un ciklofosfamīdu.

Sākuma terapijā, vai nu kombinācijā ar zālēm, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par antraciklīniem, pacientiem, kuriem nav piemērota terapija ar antraciklīniem vai ar zālēm, ko sauc par trastuzumabu.

Monoterapijā pacientiem, kuriem nav novērota atbildes reakcija uz standarta antraciklīnu terapiju vai arī pacientiem, kuriem šāda terapija nav piemērota.

Noteikta veida plaušu vēzis (nesīkšūnu plaušu vēzis)

Kombinācijā ar cisplatīnu, pacientiem kas nepretendē uz potenciāli dziedinošu ķirurģisku un/vai staru terapiju.

To lieto arī īpašas ar AIDS saistītas vēža formas ārstēšanai, kas attīstās saistaudos (Kapoši sarkoma)

Lieto, kad cita terapija, piemēram, liposomāla antraciklīnu terapija, bijusi nesekmīga.

2. Kas Jums jāzina pirms Paclitaxel-Teva lietošanas

Nelietojiet Paclitaxel-Teva šādos gadījumos:

• ja Jums ir alerģija pret aktīvo vielu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu, it īpaši makrogolglicerola ricinoleātu;

• ja Jūs barojat bērnu ar krūti;

• ja Jūsu aknu darbība ir stipri pavājināta;

• ja Jums ir pārāk maz balto asins šūnu (neitrofilo leikocītu). To noteiks veselības aprūpes speciālisti;

• ja Jums vienlaicīgi ir arī nopietnas nekontrolētas infekcijas un Jums ārstē Kapoši sarkomu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Paclitaxel-Teva lietošanas konsultējieties ar ārstu:

ja Jūs novērojat izteiktas alerģiskas (paaugstinātas jutības) reakcijas (piemēram, elpas trūkums, zems asinsspiediens, sejas tūska vai izsitumi);

šīs zāles satur alkoholu un makrogolglicerīna ricinoleātu (skatīt punktu „Paclitaxel-Teva satur alkoholu un makrogolglicerīna rīcinoleātu”);

ja Jums ir nopietni traucējumi asins sastāvā; ārsts pārbaudīs Jūsu asinis katru reizi pirms ārstēšanas ar Paclitaxel-Teva;

ja Jums rodas sirdsdarbības traucējumi ārstēšanas laikā ar Paclitaxel-Teva; ārstam jāpārbauda sirdsdarbība pirms nākamās ārstēšanas ar Paclitaxel-Teva;

ja Jums rodas ilgstošs nejutīgums, tirpums vai sāpes plaukstās un pēdās (perifēra neiropātija); iespējams, ka ir jāsamazina Paclitaxel-Teva deva;

ja Jums rodas caureja ārstēšanas laikā ar Paclitaxel-Teva vai neilgu laiku pēc tās, iespējams, ka Jums ir zarnu iekaisums (pseidomembranozs kolīts). Ārstam šis apstāklis jāņem vērā;

ja Jūs vienlaicīgi saņemat Paclitaxel-Teva un plaušu apstarošanu vai gemcitabīnu, iespējams, ka Jums radīsies pneimonija (intersticiāls pneimonīts);

ja Jums ir nopietns gļotādas iekaisums (mukozīts), iespējams, jāsamazina Paclitaxel-Teva deva;

terapijas laikā un 6 mēnešus pēc tās pacienti vīrieši nedrīkst kļūt par bērnu tēviem, jo bērniem var būt iedzimti defekti;

pacientiem vīriešiem pirms Paclitaxel-Teva terapijas vajadzētu konsultēties par spermas sasaldēšanu sakarā ar iespējamo neauglību;

sievietēm reproduktīvā vecumā jāizmanto efektīvi pretapaugļošanās līdzekļi terapijas laikā un 6 mēnešus pēc tam, kad pārtraukta ārstēšanās ar Paclitaxel-Teva.

Pirms katra paklitaksela terapijas kursa, Jūs saņemsiet premedikāciju ar vairākām citām zālēm, kas pieder kortikosteroīdu grupai (piemēram, deksametazons), antihistamīnu grupai (piemēram, difenhidramīns vai hlorfenamīns) un H2-antagonistu grupai (piemēram, cimetidīns vai ranitidīns). Premedikācija ir nepieciešama, lai samazinātu smagu paaugstinātas jutības reakciju risku (skatīt 4. punktu Iespējamās blakusparādības, retāk).

Citas zāles un Paclitaxel-Teva

Konsultējieties ar ārstu, ja lietojat paklitakselu vienlaicīgi ar kādu no šādām zālēm:

zāles infekciju ārstēšanai (t.i., tādi antibiotiskie līdzekļi kā eritromicīns, rifampicīns u.c.; jautājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam, ja neesat pārliecināts, vai zāles, kuras lietojat, ir antibiotiskie līdzekļi), tajā skaitā zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai (piemēram, ketokonazols);

zāles, ko lieto, lai palīdzētu stabilizēt garastāvokli, dažreiz sauc arī par antidepresantiem (piem., fluoksetīns);

zāles, ko lieto krampju lēkmju (epilepsijas) ārstēšanai (piem., karbamazepīns, fenitoīns);

zāles, ko lieto, lai palīdzētu pazemināt lipīdu līmeni asinīs (piem., gemfibrozils);

zāles, ko lieto grēmām vai kuņģa čūlai (piem., cimetidīns);

zāles, ko lieto HIV un AIDS ārstēšanai (piem., ritonavīrs, sahinavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs, efavirenzs, nevirapīns);

zāles, ko sauc par klopidogrelu un ko lieto, lai novērstu asins recekļu veidošanos.

Paclitaxel-Teva jālieto:

pirms cisplatīna, ja to lieto kombinācijā, biežāk būs jāpārbauda Jūsu nieru darbība;

24 stundas pēc doksorubicīna lietošanas, lai izvairītos no pārāk lielas doksorubicīna koncentrācijas asinīs.

Ja Jūs tiekat ārstēts ar Paclitaxel-Teva un trastuzumaba vai doksorubicīna kombināciju, pirms ārstēšanas un tās laikā tiks pārbaudīta Jūsu sirdsdarbība.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Paklitaksels var kaitēt auglim. Izsargājieties no grūtniecības. Lietojiet efektīvu kontracepciju Paclitaxel-Teva terapijas laikā un 6 mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Ja Jums iestājas grūtniecība, nekavējoties informējiet par to ārstu.

Paclitaxel-Teva nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien nav absolūta nepieciešamība.

Paclitaxel-Teva nedrīkst lietot, ja Jūs barojat bērnu ar krūti. Paclitaxel-Teva terapijas laikā Jums jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.

Pacientiem vīriešiem pirms Paclitaxel-Teva terapijas vajadzētu konsultēties par spermas sasaldēšanu sakarā ar iespējamo neauglību.

Vīriešiem reproduktīvā vecumā jālieto kontracepcijas līdzekļi vismaz 6 mēnešus pēc Paclitaxel-Teva terapijas pārtraukšanas.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Starp Paclitaxel-Teva terapijas kursiem nav nekāda iemesla, lai Jūs atturētos no transportlīdzekļu vadīšanas, bet Jums jāpatur prātā, ka šīs zāles satur nelielu daudzumu alkohola un tāpēc nebūtu ieteicams vadīt transportlīdzekļus tūlīt pēc terapijas kursa beigām. Tāpat kā visos citos gadījumos, Jums nevajadzētu vadīt transportlīdzekļus, ja Jūs jūtaties apreibis vai apdullis.

Ja Jums ir kādas neskaidrības, pārrunājiet to ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu.

Paclitaxel-Teva satur alkoholu un makrogolglicerīna ricinoleātu

Tā kā šīs zāles satur 49,7 % (tilpuma) etilspirta (alkohola), kas atbilst 20 g devā, kas savukārt atbilst 520 ml alus devā vai 210 ml vīna devā. Šis daudzums var būt kaitīgs pacientiem, kas cieš no alkoholisma. Tas jāņem vērā arī paaugstināta riska pacientiem, kā arī pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai epilepsiju.

Alkohola daudzums šo zāļu sastāvā var ietekmēt citu zāļu iedarbību.

Šīs zāles satur makrogolglicerīna rīcinoleātu, kas var izraisīt smagas paaugstinātas jutības (alerģiskas) reakcijas.

3. Kā lietot Paclitaxel-Teva

Jūsu ārsts izlems kāda deva un cik daudz Jums būs jālieto. Paclitaxel-Teva Jums ievadīs ārsta uzraudzībā, kas varēs sniegt Jums sīkāku informāciju.

Paclitaxel-Teva deva, ko Jums ievadīs, ir atkarīga no Jūsu ķermeņa laukuma, kas izteikts kvadrātmetros (m2). Tas tiek aprēķināts ņemot vērā Jūsu augumu un ķermeņa masu. Jums paredzētā deva ir atkarīga arī no asins analīzēm. Atkarībā no vēža veida un smaguma pakāpes, Jūs saņemsiet vai nu tikai Paclitaxel-Teva vai arī kombinācijā ar citiem pretvēža līdzekļiem (piemēram, cisplatīnu, doksorubicīnu, trastuzumabu). Paclitaxel-Teva ievadīs vēnā (intravenozi) 3 vai 24 stundu ilgas infūzijas veidā. Paclitaxel-Teva parasti lieto ik pēc 3 nedēļām (pacientiem ar Kapoši sarkomu, ik pēc 2 nedēļām). Zāļu ievadīšanas laikā adatai ir jāpaliek vēnā. Ja adata iznāk ārā vai izkustās, vai arī šķīdums nokļūst audos ārpus vēnas (Jūs varat sajust diskomfortu vai sāpes) – nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam vai medmāsai.

Lietošana bērniem

Paclitaxel-Teva nerekomendē bērniem, kuri jaunāki par 18 gadiem, drošuma un efektivitātes datu trūkuma dēļ.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai medmāsai.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Iespējamas sekojošas blakusparādības.

Nekavējoties sazinieties ar ārstu:

ja novērojat jebkādu zilumu veidošanos bez pamatota iemesla, asiņošanas vai tādas infekcijas pazīmes kā rīkles iekaisums vai augsta temperatūra.

Ļoti bieži: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem

infekcijas (galvenokārt urīnceļu un augšējo elpošanas ceļu infekcijas: deguna gļotādas iekaisums, kas raksturojas ar aizliktu degunu, niezi un sekrēciju (rinīts), rīkles iekaisums (faringīts), herpes simplex, mutes dobuma sēnīšu infekcijas), ziņots par letāla iznākuma gadījumiem;

novirzes asins sastāvā kaulu smadzeņu nomākuma (mielosupresijas) dēļ;

samazināts trombocītu daudzums asinīs, kas izraisa zilumus un tieksmi uz asiņošanu (trombocitopēnija);

samazināts balto asins šūnu daudzums ar palielinātu uzņēmību pret infekcijām (smaga leikopēnija, smaga neitropēnija), anēmija, asiņošana;

vieglas paaugstinātas jutības reakcijas (galvenokārt sejas apsārtums un izsitumi uz sejas);

anoreksija (nav ēstgribas);

neiropātija, galvenokārt ilgstošs nejutīgums, tirpums vai sāpes plaukstās un pēdās (perifēra neiropātija);

miegainība;

parestēzija (izmainīta jušana);

pazemināts asinsspiediens;

slikta dūša, vemšana, caureja;

gļotādas iekaisums (mukozīts);

mutes dobuma gļotādas iekaisums (stomatīts), sāpes vēderā;

matu izkrišana (vairumā gadījumu matu izkrišana sākas mazāk nekā mēnesi pēc paklitaksela lietošanas uzsākšanas. Ja tā notiek, matu izkrišana vairumam pacientu ir izteikta (vairāk nekā 50%));

muskuļu sāpes un locītavu sāpes;

vājums;

sāpes;

patoloģiska šķidruma uzkrāšanās rokās, kājās un sejā (tūska).

Bieži: var rasties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem

gripai līdzīgs sindroms;

novirzes asins šūnu skaitā (samazināts balto asins šūnu skaits), kas saistās ar drudzi un paaugstinātu jutību pret infekcijām (neitropēnisks drudzis);

depresija;

smagas neiropātijas formas, kuru rezultātā galvenokārt iestājas ilgstošs nejutīgums, tirpums vai sāpes rokās un pēdās (perifēra neiropātija), nervozitāte, miegainība, domāšanas traucējumi, garšas izmaiņas, patoloģiska gaita, kustību traucējumi (hipokinēzija), samazināts jutīgums uz pieskārieniem (hipestēzija);

palēnināta sirdsdarbība (bradikardija), paātrināta sirdsdarbība (tahikardija), palpitācija (sirdsklauves);

samaņas zudums;

asinsvadu paplašināšanās, kā rezultātā ir ādas pietvīkums;

deguna asiņošana;

sausa mute, čūlas mutē;

melna un asinis saturoša vēdera izeja (melēna);

gremošanas traucējumi;

sausa āda, nieze, pinnes, vieglas un pārejošas nagu un ādas izmaiņas;

kaulu sāpes;

krampji kājās, muskuļu vājums, muguras sāpes;

nepatīkamas sajūtas urinēšanas laikā;

vieglas reakcijas injekcijas vietā (ādas pietūkums šķidruma aiztures rezultātā (tūska), sāpes, apsārtums (eritēma), ādas sacietēšana, sāpīgums, ādas krāsas izmaiņas vai pietūkums, ekstravazācija (zāļu noplūde ārpus vēnas), kas var izraisīt sāpīgu pietūkumu un apsārtumu, rētu veidošanos (ādas fibrozi) un audu atmiršanu (ādas nekroze)). Reakcijas injekcijas vietā var rasties nedēļu līdz 10 dienas vēlāk;

sāpes krūtīs;

drebuļi;

paaugstināts noteiktu enzīmu līmenis asinīs (ALAT, AsAT).

Retāk: var rasties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem

smaga infekcija;

asinīs esošo baktēriju izraisīta nopietna asinsspiediena pazemināšanās, kas saistīta ar ādas bālumu un nemieru, ātru sirdsdarbību un mitru ādu (septisks šoks);

smaga anēmija;

(vēlīna) paaugstināta jutība;

nopietnas paaugstinātas jutības reakcijas (angioedēma), kam nepieciešama ārstēšana (zema asinsspiediena, mēles vai lūpu pietūkuma, apgrūtinātas elpošanas vai vispārēju izsitumu, drebuļu, muguras sāpju, sāpju krūškurvī, ātras sirdsdarbības, kuņģa sāpju, sāpju rokās un pēdās, svīšanas un augsta asinsspiediena gadījumā);

ķermeņa masas zudums, ķermeņa masas pieaugums;

sausas acis, „slinkā” acs (ambliopija);

redzes lauka traucējumi;

miokarda infarkts;

nepietiekama sirds (kā sūkņa) funkcija (sirds mazspēja);

sirds muskuļa bojājums (kardiomiopātija);

sirds ritma traucējumi (ātra sirdsdarbība: asimptomātiska kambaru tahikardija, tahikardija ar bigemīniju);

sirds vadīšanas traucējumi (AV blokāde), dažreiz ar samaņas zudumu;

izmaiņas elektrokardiogrammā;

augsts asinsspiediens;

tromboze, vēnu iekaisums ar asins recekļa veidošanos, ko bieži var just kā sāpīgu “pavedienu” ar ādas apsārtumu;

nagu un nagu pamatņu krāsas izmaiņas;

paaugstināts bilirubīna daudzums (veidojas sadaloties sarkanajām asins šūnām).

Reti: var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem

smaga asins saindēšanās (sepse);

plaušu iekaisums (pneimonija);

vēderplēves iekaisums (peritonīts);

ar noteiktu balto asins šūnu veida (kas nepieciešamas, lai cīnītos ar infekciju) skaita samazināšanos saistīts drudzis (febrila neitropēnija);

nopietnas vispārējas un, iespējams, dzīvībai bīstamas paaugstinātas jutības reakcijas (anafilaktiskas reakcijas);

kustību nervu traucējumi, izraisot muskuļu vājumu rokās un pēdās (motorā neiropātija);

sirds mazspēja;

elpas trūkums;

izsvīdums pleiras dobumā, pneimonija (intersticiāla pneimonija);

plaušu fibroze, plaušu artēriju embolija, apgrūtināta elpošana;

sāpes vēderā, ko izraisījis, piemēram, aizcietējums vai caurums zarnās (zarnu obstrukcija/perforācija);

aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts), kas var izraisīt vēdera un muguras sāpes;

resnās zarnas iekaisums ar iespējamu nopietnu, ilgstošu caureju (išēmisks kolīts);

sārta āda;

ādas izsitumi, stipri niezoši izsitumi uz ādas (nieze);

drudzis;

samazināts ķermeņa šķidrumu daudzums (dehidratācija);

šķidruma aizture (tūska);

vispārējs diskomforts;

paaugstināta kreatinīna koncentrācija asinīs.

Ļoti reti: var rasties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēku

pēkšņi asinsrades traucējumi kaulu smadzeņu šūnās (akūta mieloleikoze, mielodisplastiskais sindroms);

nopietnas, vispārējas un, iespējams, dzīvībai bīstamas paaugstinātas jutības reakcijas ar šoku;

apjukums; atsevišķi nervu bojājumi (autonoma neiropātija), kuru rezultātā var rasties zarnu muskuļu paralīze (paralītisks ileuss) un

pēkšņa asinsspiediena pazemināšanās, dažreiz ar reiboni, kuru izraisījusi, piemēram, pēkšņa piecelšanās no sēdus vai guļus stāvokļa (ortostatiska hipotensija);

(epilepsijas) lēkmes, smadzeņu bojājumi, ko raksturo, piemēram, krampji un apziņas pasliktināšanās (encefalopātija), koordinācijas traucējumi (ataksija);

galvas sāpes;

reibonis;

redzes nerva darbības bojājumi un/vai redzes traucējumi (ņirbošā skotoma);

ausu bojājumi (ototoksicitāte), dzirdes zudums, reibonis (vertigo);

troksnis ausīs (tinnitus);

neregulāra, ātra sirdsdarbība (priekškambaru mirdzēšana);

šoks;

klepus;

paaugstināts asinsspiediens plaušu asinsvados;

resnās zarnas iekaisums ar iespējamu nopietnu, ilgstošu caureju (neitropēniskais kolīts, pseidomembranozs kolīts, nekrotizējošs kolīts);

asins recekļi apzarņa asinsvados (mezentērija tromboze);

barības vada iekaisums (ezofagīts);

šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā (ascīts);

aizcietējums;

aknu funkciju traucējumi (aknu nekroze, aknu encefalopātija) ir ziņots par letāla iznākuma gadījumiem;

nopietna paaugstinātas jutības reakcija ar drudzi, sarkaniem plankumiem uz ādas, locītavu sāpēm un/vai acu iekaisumu (Stīvensa-Džonsona sindroms);

lokāla ādas nekroze (epidermas nekrolīze), izsitumi ar sarkaniem (mitriem), neregulāriem plankumiem (erythema multiforme), nātrenei līdzīgi izsitumi un pietūkuma veidošanās (nātrene);

nagu nokrišana (pacientiem, kuriem tiek veikta terapija, jāizmanto plaukstu un pēdu aizsarglīdzekļi pret sauli);

matu folikulu iekaisums (folikulīts);

ādas iekaisums ar bullām vai lobīšanos (eksfoliatīvs dermatīts).

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

sarežģījumi, ko izraisa vēža šūnu sabrukšanas produkti (audzēja sabrukšanas sindroms);

šķidruma uzkrāšanās acīs (makulas tūska), mirgošana acīs (fotopsija), mazu punktiņu vai puteklīšu parādīšanās redzes laukā;

vēnu iekaisums (flebīts);

pārmērīga kolagēna uzkrāšanās ādā (sklerodermija);

alerģiskas saslimšanas, kas izraisa sāpes locītavās, ādas izsitumus un drudzi (sistēmiskā sarkanā vilkēde);

ziņots par diseminētu intravazālu koagulāciju jeb "DIK". Tā attiecas uz nopietnu stāvokli, kā rezultātā cilvēkiem ļoti viegli sākas asiņošana, pārāk viegli veidojas asins recekļi, vai abi.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Paclitaxel-Teva

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc “EXP’’. Pirmie 2 cipari norāda mēnesi, pēdējie cipari – gadu. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi, uzglabāt oriģinālajā iepakojumā.

Sasaldēšanai nav negatīvas ietekmes uz zālēm.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Paclitaxel-Teva satur

• Aktīvā viela ir paklitaksels. Viens ml Paclitaxel-Teva koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 6 mg paklitaksela.

• Citas sastāvdaļas ir makrogolglicerīna ricinoleāts, bezūdens etilspirts un citronskābe (E330).

Paclitaxel-Teva ārējais izskats un iepakojums

Paclitaxel-Teva ir caurspīdīgs, bezkrāsains vai viegli dzeltenīgs, viskozs šķīdums. Tas ir pieejams flakonos pa 5 ml, 16,7 ml un 50 ml.

5 ml flakons satur 30 mg paklitaksela.

16,7 ml flakons satur 100 mg paklitaksela.

50 ml flakons satur 300 mg paklitaksela.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Teva B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

Ražotājs

Pharmachemie B.V.

Swensweg 5, P.O.Box 552

2003 RN Haarlem

Nīderlande

TEVA Pharmaceutical Works Private Limited Company

Táncsics Mihály út 82

Gödöllö, H-2100

Ungārija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Beļģija:

Paclitaxin 6 mg/ml concentraat voor oplossing voor infusie (30 mg/5 ml)

Paclitaxin 6 mg/ml concentraat voor oplossing voor infusie (100 mg/16,7 ml)

Paclitaxin 6 mg/ml concentraat voor oplossing voor infusie (150 mg/25 ml)

Paclitaxin 6 mg/ml concentraat voor oplossing voor infusie (300 mg/50 ml)

Dānija:

Paclitaxel “Pharmachemie” konzentrat til infusionsvæske, opløsung

Igaunija:

Paclitaxel-Teva

Somija:

Paclitaxin 6 mg/ml infuusiokonsentraatti, liuosta varten

Francija:

Paclitaxel-Teva 6 mg/ml solution à diluer pour perfusion

Vācija:

Paclitaxel-GRY® 6 mg/ml Konzentrat zur Herstellung einer Infusionslösung

Grieķija:

Paxene Paclitaxel

Ungārija:

Paclitaxel-Teva 6 mg/ml koncentrátum oldatos infúzióhoz

Itālija:

Paclitaxel Teva 6 mg/ml soluzione concentrata per infusione

Latvija:

Paclitaxel-Teva 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

Lietuva:

Paclitaxel-Teva 6 mg/ml koncentratas infuziniam tirpalui

Luksemburga:

Paclitaxin 6 mg/ml solution à diluer pour perfusion (30 mg/5 ml)

Paclitaxin 6 mg/ml solution à diluer pour perfusion (100 mg/16,7 ml)

Paclitaxin 6 mg/ml solution à diluer pour perfusion (150 mg/25 ml)

Paclitaxin 6 mg/ml solution à diluer pour perfusion (300 mg/50 ml)

Nīderlande:

Paclitaxin concentraat voor intraveneuze oplossing 6 mg/ml

Slovēnija:

Paclitaxin 6 mg/ml, koncentrat za raztopino za infundiranje

Spānija:

Paclitaxel Teva 6 mg/ml, concentrado para solución para perfusión

Lielbritānija:

Paclitaxel 6 mg/ml Concentrate for solution for infusion

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 10/2018

-------------------------------------------------------------------------------------------------------

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai medicīnas vai veselības aprūpes speciālistiem

Zemāk norādīta informācija, kas palīdzēs Paclitaxel-Teva ievadīšanai. Jums jābūt pieredzējušam attiecībā uz apiešanos ar citotoksiskiem līdzekļiem un jāpārzina Paclitaxel-Teva zāļu apraksts. Jāvadās pēc vadlīnijām attiecībā uz drošu rīkošanos ar pretvēža līdzekļiem.

Rīkošanās: tāpat kā ar citiem pretvēža līdzekļiem, arī ar Paclitaxel-Teva jārīkojas piesardzīgi.

Grūtnieces nedrīkst rīkoties ar citotoksiskiem līdzekļiem. Atšķaidīšana jāveic apmācītam personālam tam paredzētā telpā aseptiskos apstākļos. Jāvalkā piemēroti aizsargcimdi. Jāizvairās no saskares ar ādu un gļotādām. Ja šķīdums nonāk kontaktā ar ādu, tā nekavējoties rūpīgi jānomazgā ar ziepēm un ūdeni. Pēc ārīgas saskares novērota durstoša, dedzinoša sajūta un apsārtums. Ja zāles nonāk saskarē ar gļotādu, tā rūpīgi jānoskalo ar ūdeni. Ieelpošanas gadījumā ziņots par dispnoju, sāpēm krūtīs, dedzinošu sajūtu kaklā un sliktu dūšu.

Ja neatvērti iepakojumi tiek uzglabāti ledusskapī, var veidoties nogulsnes, kas, viegli sakratot vai vispār nekratot, var atkal izšķīst pēc tam, kad šķīdums ir sasilis līdz istabas temperatūrai. Tas neietekmē zāļu kvalitāti. Ja šķīdums paliek duļķains vai redzamas nešķīstošas nogulsnes, flakons jāiznīcina.

Pēc vairākkārtējas adatas ievadīšanas un zāļu ievilkšanas, flakoni saglabā mikrobioloģisku, ķīmisku un fizikālu stabilitāti 28 dienas 25ºC temperatūrā. Piemērojot citu uzglabāšanas laiku un apstākļus, atbildību uzņemas lietotājs.

Nedrīkst izmantot Chemo-Dispensing Pin ierīci vai līdzīgas ierīces ar ķīļiem, jo tās var bojāt flakona aizbāzni, zaudējot sterilitāti.

Sagatavošana intravenozai ievadīšanai: pirms infūzijas Paclitaxel-Teva aseptiski jāizšķīdina 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumā infūzijām, 50 mg/ml (5%) glikozes šķīdumā infūzijām vai 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma infūzijām un 50 mg/ml (5%) glikozes šķīduma infūzijām maisījumā, vai 50 mg/ml (5%) glikozes šķīdumā Ringera šķīdumā infūzijām, lai galīgā koncentrācija būtu 0,3 līdz 1,2 mg/ml.

Pagatavotā infūziju šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte ir pierādīta 27 stundas ilgam periodam, uzglabājot 25ºC temperatūrā, atšķaidot ar 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma infūzijām un 50 mg/ml (5%) glikozes šķīduma infūzijām maisījumu, vai ar Ringera šķīdumu infūzijām, kas satur 50 mg/ml (5%) glikozes.

Pagatavotā infūziju šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanā tika pierādīta 5ºC un 25ºC temperatūrā 14 dienu laikā, atšķaidot ar 50 mg/ml (5%) glikozes šķīdumu infūzijām un 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu infūzijām.

Pagatavotā infūziju šķīduma mikrobioloģiskā stabilitāte ir pierādīta 27 stundas ilgam periodam, uzglabājot 25ºC temperatūrā. Piemērojot citu uzglabāšanas laiku un apstākļus, atbildību uzņemas lietotājs.

Gatavošanas laikā šķīdumi var būt nedzidri, ko nosaka sastāvā esošie šķīdinātāji un ko nevar likvidēt filtrējot. Paclitaxel-Teva jāievada caur ievadīšanas sistēmā ievietotu mikroporu filtru ar ≤ 0,22 μm membrānu. Nav novērota būtiska aktivitātes samazināšanās pēc imitējošas šķīduma ievadīšanas caur i.v. sistēmu ar iekšējo filtru.

Dažkārt ir ziņots par izgulsnēšanos paklitaksela infūzijas laikā, parasti neilgi pirms 24 stundu infūzijas beigām. Lai gan šādas izgulsnēšanās iemesls nav noskaidrots, domājams, ka tas saistīts ar atšķaidītā šķīduma pārsātināšanos. Lai samazinātu izgulsnēšanās risku, Paclitaxel-Teva jālieto iespējami ātrāk pēc atšķaidīšanas un jāizvairās no pārmērīgas skalināšanas, vibrācijas un sakratīšanas. Pirms lietošanas infūzijas sistēma rūpīgi jāizskalo. Infūzijas laikā regulāri jāpārbauda šķīduma izskats un, ja redzamas nogulsnes, infūzija jāpārtrauc.

Lai samazinātu pacienta saskari ar DEHP [di-(2-etilheksil)ftalātu], kas var izdalīties no plastmasas PVH infūziju aprīkojuma, atšķaidītos paklitaksela šķīdumus nedrīkst uzglabāt PVH pudelēs (jāizmanto stikla vai polipropilēna pudeles) vai plastmasas maisos (jāizmanto polipropilēna un poliolefīna maisi), un tie jāievada caur sistēmu, kas izklāta ar polietilēnu. Izmantojot filtrēšanas iekārtas, kam ir īsa ieplūdes un/vai izplūdes caurulīte no PVH plastmasas, neradās vērā ņemama DEHP noplūde.

Iznīcināšana: visi priekšmeti, kas izmantoti atšķaidīšanai, ievadīšanai vai citādā veidā bijuši saskarē ar Paclitaxel-Teva, jāiznīcina saskaņā ar vietējiem norādījumiem par apiešanos ar citotoksiskiem savienojumiem.

Devas un lietošanas veids

Pirms lietošanas, visiem pacientiem jāveic premedikācija ar kortikosteroīdiem, antihistamīniem un H2-antagonistiem. Paclitaxel-Teva jāievada caur ievadīšanas sistēmā (kas nesatur PVH) ievietotu mikroporu filtru ar ≤ 0,22 μm membrānu.

Ieteicamās devas intravenozai Paclitaxel-Teva ievadīšanai ir sekojošas:

Olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapija

135 mg/m2 24 stundas ilgi, pēc tam ievada 75 mg/m2 cisplatīna; vai

175 mg/m2 3 stundas ilgi, pēc tam ievada 75 mg/m2 cisplatīna;

Olnīcu vēža vai krūts vēža otrās izvēles ķīmijterapija

175 mg/m2 3 stundas ilgi;

Krūts vēža adjuvantā ķīmijterapija

175 mg/m2 3 stundas ilgi, pēc tam piemēro antraciklīnu un ciklofosfamīdu (AC) terapiju;

Krūts vēža pirmās izvēles ķīmijterapija

220 mg/m2 24 stundas ilgi, 24 stundas pēc doksorubicīna (50 mg/m2);

175 mg/m2 3 stundas ilgi, pēc trastuzumaba

(skatīt trastuzumaba zāļu aprakstu);

Nesīkšūnu plaušu vēža ķīmijterapija

175 mg/m2 3 stundas ilgi, pēc tam ievada 80 mg/m2 cisplatīna;

Ar AIDS saistītas Kapoši sarkomas ķīmijterapija

100 mg/m2 3 stundas ilgi

Uzglabāšana

Šīm zālēm nav īpašu uzglabāšanas nosacījumu. Ja sasaldē, var veidoties nogulsnes, kas, viegli sakratot vai vispār nekratot, var atkal izšķīst pēc tam, kad šķīdums ir sasilis līdz istabas temperatūrai. Tas neietekmē zāļu kvalitāti. Ja šķīdums paliek duļķains vai redzamas nešķīstošas nogulsnes, flakons jāiznīcina. Sasaldēšanai nav negatīvas ietekmes uz zālēm.

Derīguma termiņš ir norādīts uz ārējā kartona iepakojuma un flakona etiķetes. Pēc šī datuma zāles nedrīkst lietot.

SASKAŅOTS ZVA 15-11-2018

PAGE \* MERGEFORMAT 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

PACLITAXEL-TEVA 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 6 mg paklitaksela (paclitaxelum).

5 ml flakons satur 30 mg paklitaksela.

16,7 ml flakons satur 100 mg paklitaksela.

50 ml flakons satur 300 mg paklitaksela.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

bezūdens etilspirts: 396 mg/ml;

makrogolglicerīna ricinoleāts: 527 mg/ml.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai.

Caurspīdīgs, bezkrāsains vai viegli dzeltenīgs, viskozs šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Paclitaxel-Teva 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai ir indicēts pieaugušajiem.

Olnīcu vēzis

Olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapijā Paclitaxel-Teva kombinācijā ar cisplatīnu ir indicēts pacientēm ar progresējošu olnīcu vēzi vai ar atlieku audzēju (> 1 cm) pēc sākotnējas laparatomijas.

Olnīcu vēža otrās izvēles ķīmijterapijā Paclitaxel-Teva ir indicēts metastātiska olnīcu vēža ārstēšanai pēc neveiksmīgas platīnu saturošu preparātu standarta terapijas.

Krūts vēzis

Paclitaxel-Teva ir indicēts kā palīglīdzeklis, ārstējot pacientes ar mezglu pozitīvu krūts vēzi pēc antraciklīna un ciklofosfamīda (AC) terapijas. Palīgterapija ar Paclitaxel-Teva ir uzskatāma par alternatīvu paplašinātai AC terapijai.

Paclitaxel-Teva ir indicēts lokāli progresējoša vai metastātiska krūts vēža sākotnējai ārstēšanai, vai arī kombinācijā ar antraciklīnu pacientēm, kurām antraciklīna terapija ir piemērota, vai arī kombinācijā ar trastuzumabu pacientēm, kurām imūnhistoķīmiski noteikta HER-2 (cilvēka epidermālā augšanas faktora receptora 2) hiperekspresija 3+ stadijā un kurām nav piemērota antraciklīnu terapija (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Paclitaxel-Teva monoterapijā ir indicēts metastātiska krūts vēža ārstēšanai pacientēm pēc neveiksmīgas standarta terapijas, kas satur antraciklīnus, vai pacientēm, kas uz to nepretendē.

Progresējošs nesīkšūnu plaušu vēzis

Paclitaxel-Teva kombinācijā ar cisplatīnu ir indicēts nesīkšūnu plaušu vēža (NSPV) ārstēšanai pacientiem, kas nepretendē uz potenciāli radikālu ķirurģisku un/vai staru terapiju.

Ar AIDS saistīta Kapoši sarkoma

Paclitaxel-Teva ir indicēts pacientiem ar progresējošu ar AIDS saistītu Kapoši sarkomu (KS), kuriem iepriekš bijusi nesekmīga liposomāla antraciklīnu terapija.

Šī indikācija pamatojas uz ierobežotiem datiem par efektivitāti; attiecīgo pētījumu kopsavilkums sniegts 5.1. apakšpunktā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pirms Paclitaxel-Teva lietošanas visiem pacientiem jāveic premedikācija ar kortikosteroīdiem, antihistamīna līdzekļiem un H2-antagonistiem, piemēram:

Medikaments

Deva

Lietošana pirms Paclitaxel-Teva

Deksametazons

20 mg perorāli* vai i.v.

Perorāli: aptuveni 12 un 6 stundas,

i.v.: 30-60 minūtes

Difenhidramīns **

50 mg i.v.

30-60 minūtes

Cimetidīns vai

ranitidīns

300 mg i.v.

50 mg i.v.

30-60 minūtes

* 8-20 mg pacientiem ar KS

** vai līdzvērtīgs antihistamīna līdzeklis, piemēram, hlorfeniramīns 10 mg intravenozi.

Jābūt pieejamai atbilstošai terapijai smagos hipersensitivitātes gadījumos.

Paclitaxel-Teva jāievada caur ievadīšanas sistēmā ievietotu mikroporu filtru ar ≤ 0,22 µm membrānu (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapija

Lai gan tiek pētītas arī citas lietošanas shēmas, ieteicama kombinēta paklitaksela un cisplatīna lietošana. Atkarībā no infūzijas ilguma iesaka izmantot divas paklitaksela devas: paklitaksels 175 mg/m2 intravenozi 3 stundās, kam seko cisplatīns 75 mg/m2 ik pēc trīs nedēļām vai paklitaksels 135 mg/m2 24 stundu infūzijā, kam seko cisplatīns 75 mg/m2, ievērojot 3 nedēļu starplaiku starp kursiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Olnīcu vēža otrās izvēles ķīmijterapija

Ieteicamā paklitaksela deva ir 175 mg/m2 3 stundās, ievērojot 3 nedēļu starplaiku starp kursiem.

Krūts vēža adjuvanta ķīmijterapija

Ieteicamā paklitaksela deva ir 175 mg/m2 3 stundās, ievērojot 3 nedēļu starplaiku starp kursiem, pēc AC terapijas.

Krūts vēža pirmās izvēles ķīmijterapija

Lietojot kopā ar doksorubicīnu (50 mg/m2), paklitaksels jāievada 24 stundas pēc doksorubicīna. Ieteicamā paklitaksela deva ir 220 mg/m2, ievadot intravenozi 3 stundu laikā, ievērojot 3 nedēļu starplaiku starp kursiem (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Lietojot kopā ar trastuzumabu, ieteicamā paklitaksela deva ir 175 mg/m2 intravenozi 3 stundās, ievērojot 3 nedēļu starplaiku starp kursiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Paklitaksela infūziju var sākt nākamajā dienā pēc pirmās trastuzumaba devas vai tūlīt pēc kārtējās trastuzumaba devas, ja iepriekšējo trastuzmaba devu paciente panesa labi (sīkāku informāciju par trastuzumaba devām skatīt trastuzumaba zāļu aprakstā).

Krūts vēža otrās izvēles ķīmijterapija

Ieteicamā paklitaksela deva ir 175 mg/m2 3 stundās, ievērojot 3 nedēļu starplaiku starp kursiem.

Progresējoša NSPV ārstēšana

Ieteicamā paklitaksela deva ir 175 mg/m2 3 stundās, kam seko cisplatīns 80 mg/m2, ievērojot 3 nedēļu starplaiku starp kursiem.

Ar AIDS saistītas KS ārstēšana

Ieteicamā paklitaksela deva ir 100 mg/m2 3 stundas ilgas infūzijas veidā ik pēc divām nedēļām.

Paklitaksela turpmākās devas jāievada atbilstoši individuālajai zāļu panesībai.

Paklitakselu nedrīkst ievadīt atkārtoti, līdz neitrofilo leikocītu skaits nav ≥ 1000/mm3 un trombocītu skaits nav ≥ 75 000/mm3. Pacientiem, kuriem rodas izteikta neitropēnija (neitrofilo leikocītu skaits ir <500/mm3 7 dienas vai ilgāk) vai izteikta perifēriska neiropātija vai mukozīts (3. pakāpe vai smagāka), sekojošos kursos deva jāsamazina par 25% līdz 75 mg/m2 (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Devas pielāgošana terapijas laikā

Metastātisks krūts vēzis (MKV), metastātisks olnīcu vēzis (MOV) un nesīkšūnu plaušu vēzis (NSPV)

Paklitaksela terapijas kursus nedrīkst atkārtot, kamēr neitrofilo leikocītu skaits ir mazāks nekā 1 500 šūnu/mm3 un trombocītu skaits ir mazāks par 100 000 šūnu/mm3. Pacientiem ar smagu neitropēniju (neitrofilie leikocīti < 500 šūnu/mm3 nedēļu vai ilgāk) vai kuriem ir smaga perifēra neiropātija paklitaksela terapijas laikā, deva jāsamazina par 20% (NSPV un pirmās izvēles olnīcu vēža terapijai) vai 25% (MKV un MOV). Pacientiem, kuriem ir mukozīts (2. pakāpe vai smagāka) deva jāsamazina par 25%.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Nav veikti pētījumi ar pacientiem, kuriem ir pavājināta aknu darbība. Nav pietiekamu datu, lai sniegtu rekomendācijas par devām pacientiem ar viegliem līdz mēreniem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Pacientus ar smagiem aknu darbības traucējumiem nedrīkst ārstēt ar paklitakselu.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Nav veikti pētījumi ar pacientiem, kuriem ir pavājināta aknu darbība un nav pietiekamu datu, lai sniegtu rekomendācijas.

Pediatriskā populācija

Nav pierādīts lietošanas drošums un efektivitāte bērniem (līdz 18 gadiem), tādēļ paklitakselu nav ieteicams lietot pediatrijā.

Lietošanas veids

Piesardzības pasākumi pirms rīkošanās ar zālēm vai to ievadīšanas

Koncentrēts šķīdums pirms lietošanas jāatšķaida (skatīt 6.6. apakšpunktu) un to drīkst lietot tikai intravenozi.

4.3. Kontrindikācijas

Paclitaxel-Teva ir kontrindicēts pacientiem ar paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, īpaši pret makrogolglicerīna ricinoleātu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Paklitaksels ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.

Paclitaxel-Teva ir kontrindicēts grūtniecības un bērna barošanas ar krūti laikā (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Paklitakselu nedrīkst lietot pacienti, kuriem sākotnējais neitrofilo leikocītu skaits ir < 1500/mm3 (pacientiem ar KS < 1000/mm3).

KS gadījumā paklitaksels ir kontrindicēts arī pacientiem, kuriem vienlaikus ir smagas un nekontrolētas infekcijas slimības.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paklitaksela produkti satur makroglicerola ricinoleātu, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Paclitaxel-Teva jālieto ārsta uzraudzībā, kuram ir pieredze pretvēža ķīmijterapeitisko līdzekļu lietošanā. Tā kā iespējamas izteiktas paaugstinātas jutības reakcijas, jābūt pieejamam atbilstošam aprīkojumam dzīvībai svarīgo funkciju uzturēšanai.

Iespējamās ekstravazācijas dēļ ir ieteicams rūpīgi uzraudzīt infūzijas vietu, lai novērstu infiltrāciju zāļu ievadīšanas laikā.

Pacientiem jāveic standarta premedikācija ar kortikosteroīdiem, antihistamīna līdzekļiem un H2‑antagonistiem, lai novērstu hipersensitivitātes reakcijas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Lietojot Paclitaxel-Teva kombinācijā ar cisplatīnu, tas jāievada pirms cisplatīna (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Paaugstinātas jutības reakcijas

Mazāk nekā 1% pacientu, kas saņem paklitakselu pēc adekvātas premedikācijas, novērotas izteiktas paaugstinātas jutības reakcijas, kam raksturīga aizdusa un hipotensija (kas jāārstē), angioedēma un ģeneralizēta nātrene. Iespējams, ka šo reakciju mediators ir histamīns. Izteiktu paaugstinātas jutības reakciju gadījumā nekavējoties jāpārtrauc Paclitaxel-Teva infūzija un jāuzsāk intensīva simptomātiska ārstēšana. Pacientam nedrīkst atkārtoti ievadīt šīs zāles.

Vieglu simptomu gadījumos, piemēram, pietvīkums vai ādas reakcijas, nav nepieciešams pārtraukt terapiju.

Terapijas sākuma fāzē pacienti rūpīgi jānovēro. Jānodrošina atbilstošas, paaugstinātas jutības reakciju ārstēšanai nepieciešamās, terapijas pieejamība.

Hematoloģija

Kaulu smadzeņu darbības nomākums (galvenokārt neitropēnija) ir devu ierobežojoša toksicitāte. Bieži jākontrolē asinsaina. Paclitaxel-Teva nedrīkst ievadīt atkārtoti, līdz neitrofilo leikocītu skaits nav ≥ 1500/mm3 (pacientiem ar KS ≥ 1000/mm3) un trombocītu skaits nav ≥ 100 000/mm3 (pacientiem ar KS ≥ 75 000/mm3). KS klīniskā pētījuma laikā lielākā daļa pacientu saņēma granulocītu koloniju stimulējošo faktoru (G-KSF).

Pacientiem ar smagu neitropēniju (< 500 šūnu/mm3 7 dienas vai vairāk) paklitaksela kursa laikā vai neitropēnisku sepsi jāsamazina paklitaksela devas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Mukozīts

Vidēji smags vai smags mukozīts sastopams retāk, ja ievēro ieteikto devu un lietošanas kārtību. Tomēr, ja terapija jāturpina vidēji smagos vai smagos gadījumos, jāsamazina paklitaksela deva (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pacientiem ar KS smags mukozīts ir reti. Ja ir smagas blakusparādības, paklitaksela deva jāsamazina par 25%.

Sirds vadīšanas traucējumi un aritmijas

Paklitaksela monoterapijas laikā retos gadījumos ir ziņots par izteiktiem sirds vadīšanas traucējumiem. Paklitaksela terapijas laikā novērotas vieglas izmaiņas elektrokardiogrammā. Sirdsdarbības kontrole nav nepieciešama, izņemot pacientiem ar smagiem vadīšanas traucējumiem un aritmijām. Ja pacientiem Paclitaxel-Teva lietošanas laikā rodas izteikti sirds vadīšanas traucējumi vai aritmija, jāveic atbilstoša ārstēšana un turpmākas Paclitaxel-Teva terapijas laikā nepārtraukti jākontrolē sirdsdarbība. Paklitaksela lietošanas laikā ir novērota hipotensija, hipertensija un bradikardija; pacientiem parasti simptomu nav, un ārstēšana nav nepieciešama. Paklitaksela MKV un MOV pētījumos papildus novēroja tahikardiju, palpitāciju un sinkopi. Tādēļ ieteicama bieža organisma stāvokļa galveno rādītāju kontrole, īpaši pirmajā Paclitaxel-Teva infūzijas stundā. Pacientiem ar NSPV biežāk nekā pacientēm ar krūts vai olnīcu audzēju novēroti smagi kardiovaskulāri traucējumi.

MKV un MOV pētījumos kopā diviem pacientiem bija 4. pakāpes sirds mazspēja. AIDS-KS klīniskajā pētījumā novērots viens sirds mazspējas gadījums, kas saistīts ar paklitakselu.

Ja Paclitaxel-Teva lieto kombinācijā ar doksorubicīnu vai trastuzumabu metastātiska krūts vēža sākotnējai ārstēšanai, jāpievērš uzmanība sirdsdarbības kontrolei. Ja paciente pretendē uz Paclitaxel‑Teva terapiju šādā kombinācijā, viņai jāveic pamata sirdsdarbības pārbaudes, kas ietver anamnēzes novērtēšanu, fizikālu izmeklēšanu, EKG, ehokardiogrammu un/vai MUGA skenēšanu. Sirdsdarbība jākontrolē arī terapijas laikā (piemēram, ik pēc trīs mēnešiem). Sirdsdarbības kontrole var palīdzēt apzināt pacientes, kurām rodas kardiāla disfunkcija, un ārstējošam ārstam rūpīgi jānovērtē ievadītā antraciklīna kumulatīvā deva (mg/m2), izlemjot par ventrikulārās funkcijas novērtēšanas biežumu. Ja pārbaude liecina par sirds funkcijas pasliktināšanos, kaut arī tā ir asimptomātiska, ārstējošam ārstam rūpīgi jāizvērtē turpmākās terapijas lietderība attiecībā pret iespējamo sirds bojājuma attīstību, tai skaitā potenciāli neatgriezenisku bojājumu. Ja zāļu ievadīšanu turpina, sirds funkcija jākontrolē biežāk (piemēram, ik pēc 1 – 2 cikliem). Sīkāku informāciju skatīt trastuzamaba vai doksorubicīna zāļu aprakstā.

Neiropātija

Lai gan perifēru neiropātiju novēro bieži, smagi simptomi rodas reti. Smagos gadījumos visos turpmākos paklitaksela terapijas kursos devu ieteicams samazināt par 20% (pacientiem ar KS – par 25%). Pacientiem ar NSPV un pacientēm ar olnīcu vēzi, kuri saņem pirmās izvēles ārstēšanu, paklitaksela ievadīšana trīs stundas ilgas infūzijas veidā kombinācijā ar cisplatīnu izteiktu neirotoksicitāti izraisīja biežāk nekā tikai paklitaksela un ciklofosfamīda ievadīšana, kam sekoja cisplatīns.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem iespējams paaugstināts toksicitātes risks, īpaši 3. – 4. pakāpes mielosupresijas risks. Nav nekādu pierādījumu, ka paklitaksela toksicitāte palielinātos, ievadot to 3 stundas ilgas infūzijas veidā pacientiem ar nelieliem aknu darbības traucējumiem. Ievadot paklitakselu ilgākas infūzijas veidā, pacientiem ar mēreniem līdz izteiktiem aknu darbības traucējumiem var novērot pastiprinātu mielosupresiju.

Pacienti rūpīgi jānovēro attiecībā uz izteiktas mielosupresijas rašanos (skatīt 4.2. apakšpunktu). Nav pietiekamu datu, lai sniegtu rekomendācijas par devām pacientiem ar viegliem līdz mēreniem aknu funkciju traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu). Nav pieejama informācija pacientiem ar izteiktu sākotnēju holestāzi. Pacienti ar smagiem aknu funkciju traucējumiem nedrīkst lietot paklitakselu.

Kuņģa-zarnu trakts

Retos gadījumos ir ziņots par pseidomembranozu kolītu, tostarp pacientiem, kuri vienlaicīgi nav ārstēti ar antibiotiskiem līdzekļiem. Šī reakcija jāņem vērā, nosakot diferenciāldiagnozi smagas vai ilgstošas caurejas gadījumā, kas radusies paklitaksela terapijas laikā vai neilgi pēc tās.

Cits

Tā kā Paclitaxel-Teva satur etilspirtu (396 mg/ml), jāņem vērā iespējamā iedarbība uz CNS un cita ietekme.

Paclitaxel-Teva satur makrogolglicerola ricinoleātu, kas var izraisīt smagas alerģiskas reakcijas.

Īpaša piesardzība jāievēro, lai izvairītos no intraarteriālas paklitaksela ievadīšanas, jo lokālas panesības pētījumos ar dzīvniekiem pēc intraarteriālas ievadīšanas novērotas smagas audu reakcijas.

Paclitaxel-Teva kombinācijā ar plaušu staru terapiju neatkarīgi no hronoloģiskās secības var veicināt intersticiāla pneimonīta rašanos.

Paklitakselam daudzos eksperimentos ir pierādīta teratogēna, embriotoksiska un mutagēna iedarbība. Tādēļ gan sieviešu, gan vīriešu kārtas pacientiem fertīlā vecumā un/vai viņu dzimumpartneriem ir jālieto kontracepcijas līdzekļi ne mazāk kā 6 mēnešus pēc paklitaksela terapijas pārtraukšanas.

Pacientiem ar KS smags mukozīts ir reti. Ja ir smaga reakcija, paklitaksela deva jāsamazina par 25%.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Formāli paklitaksela mijiedarbības pētījumi ar citām zālēm nav veikti.

Paklitaksela klīrensu neietekmē premedikācija ar cimetidīnu.

Ieteicamā shēma Paclitaxel-Teva lietošanai olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapijā ir ievadīt to pirms cisplatīna. Ja paklitakselu lieto pirms cisplatīna, paklitaksela drošuma profils ir tāds pats kā paklitaksela monoterapijas gadījumā. Ja paklitakselu lieto pēc cisplatīna, pacientēm novēroja izteiktāku mielosupresiju un paklitaksela klīrensa samazināšanos par aptuveni 20 %. Ar paklitakselu un cisplatīnu ārstētiem pacientiem nieru mazspējas risks var būt paaugstināts, salīdzinot ar cisplatīna monoterapiju ginekoloģiska vēža ārstēšanai.

Tā kā doksorubicīna un tā aktīvo metabolītu eliminācija var samazināties, ja paklitakselu un doksorubicīnu ievada ar īsākiem starplaikiem, metastatiska krūts vēža terapijai paklitaksels jāievada 24 stundas pēc doksorubicīna (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Paklitaksela metabolismu daļēji katalizē citohroma P450 izoenzīmi CYP2C8 un CYP3A4. Tādēļ zāļu savstarpējās mijiedarbības FK pētījumu trūkuma dēļ ir jāievēro piesardzība, ievadot paklitakselu vienlaicīgi ar zālēm, par kurām zināms, ka tās inhibē CYP2C8 vai CYP3A4 (piem., ketokonazols un citi imidazola pretsēnīšu līdzekļi, eritromicīns, fluoksetīns, gemfibrozils, klopidogrels, cimetidīns, ritonavīrs, sahinavīrs, indinavīrs un nelfinavīrs), jo paklitaksela toksicitāte var palielināties augstākas paklitaksela iedarbības dēļ. Paklitaksela lietošana vienlaicīgi ar zālēm, kas inducē CYP2C8 vai CYP3A4 (piem., rifampicīnu, karbamazepīnu, fenitoīnu, efavirenzu, nevirapīnu), nav ieteicama, jo var pasliktināties tā efektivitāte zemākas paklitaksela iedarbības dēļ.

Pētījumi, kuros piedalījušies pacienti ar KS, kas vienlaikus lieto paklitakselu un vairākas citas zāles, liecina, ka nelfinavīra un ritonavīra (p<0,05) (bet ne indinavīra) klātbūtnē paklitaksela sistēmiskais klīrenss bija daudz zemāks. Nav pietiekamas informācijas par paklitaksela mijiedarbību ar citiem proteāžu inhibitoriem, tāpēc pacientiem, kas vienlaikus saņem proteāžu inhibitorus, paklitaksels jāordinē piesardzīgi.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Paklitaksels ievadot intravenozi 0,6 mg/kg/dienā radīja reproduktīvo un augļa attīstības toksicitāti žurkām. Paklitakselam ir pierādīta embriotoksiska un fetotoksiska iedarbība uz trušiem, un tas samazina auglību žurkām.

Nav pietiekamas informācijas par paklitaksela lietošanu grūtniecēm. Tāpat kā citas citotoksiskas zāles, Paclitaxel-Teva var nodarīt kaitējumu auglim, tāpēc grūtniecības laikā tas ir kontrindicēts. Sievietēm jāiesaka Paclitaxel-Teva terapijas laikā lietot efektīvus kontracepcijas līdzekļus, lai izsargātos no grūtniecības, un grūtniecības iestāšanās gadījumā nekavējoties informēt ārstējošo ārstu.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai paklitaksels izdalās mātes pienā. Paclitaxel-Teva ir kontrindicēts, ja baro bērnu ar krūti. Terapijas laikā bērna barošana ar krūti ir jāpārtrauc.

Fertilitāte

Vīriešu dzimuma pacientiem pirms Paclitaxel-Teva terapijas vajadzētu konsultēties par spermas kriokonservāciju sakarā ar iespējamo neauglību.

Sievietēm un vīriešiem reproduktīvā vecumā un/vai viņu partneriem jāizmanto efektīvi pretapaugļošanās līdzekļi vismaz 6 mēnešus pēc tam, kad pārtraukta ārstēšanās ar paklitakselu.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Paklitaksels neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr jāatceras, ka zāles satur alkoholu (skatīt 4.4. un 6.1. apakšpunktu).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Ja vien nav norādīts citādi, turpmākais izklāsts attiecināms uz vispārējā drošuma datiem, kas apkopoti par 812 pacientiem ar norobežotiem audzējiem, kuri klīniskajos pētījumos tika ārstēti ar paklitaksela monoterapiju. Tā kā KS populācija ir ļoti specifiska, šī apakšpunkta beigās ir īpaša sadaļa, kas pamatojas uz klīniskā pētījuma datiem, kurā piedalījās 107 pacienti.

Pacientiem, kuri saņem paklitakselu olnīcu vēža, krūts vēža un NSPV ārstēšanai, nevēlamo blakusparādību biežums un smaguma pakāpe kopumā ir līdzīgi. Nevienu no novērotajām toksicitātes reakcijām acīmredzami neietekmēja vecums.

Visbiežāk novērotā nozīmīgā blakusparādība bija kaulu smadzeņu darbības nomākums. 28 % pacientu radās izteikta neitropēnija (< 500 šūnas/mm3), taču tā nebija saistīta ar drudža epizodēm. Tikai 1 % pacientu bija izteikta neitropēnija 7 dienas un ilgāk. 11 % pacientu novēroja trombocitopēniju. Trīs procentiem pacientu vismaz vienu reizi pētījuma laikā mazākais trombocītu skaits bija < 50 000/mm3. 64 % pacientu novēroja anēmiju, taču izteikta anēmija (Hb < 5 mmol/l) bija tikai 6 % pacientu. Anēmijas biežums un smaguma pakāpe ir atkarīga no sākotnējā hemoglobīna līmeņa.

Neirotoksicitāte, galvenokārt perifēra neiropātija, biežāk un smagākā formā radās, ievadot 175 mg/m2 infūziju 3 stundās (neirotoksicitāte 85 % gadījumu, 15 % - smaga), salīdzinot ar 135 mg/m2 infūziju 24 stundās, kad paklitaksels tika kombinēts ar cisplatīnu. Pacientiem ar NSPV un olnīcu vēzi, kuriem trīs stundas ievadīja paklitakselu ar sekojošu cisplatīna ievadīšanu, būtiski palielinājās smagas neirotoksicitātes sastopamība. Perifēra neiropātija var rasties pēc pirmā kursa un pastiprināties līdz ar pieaugošu paklitaksela lietošanu. Dažos gadījumos perifēra neiropātija bija iemesls paklitaksela lietošanas pārtraukšanai. Jušanas traucējumi parasti mazinās vai izzūd dažu mēnešu laikā pēc paklitaksela lietošanas pārtraukšanas. Neiropātijas, kas radušās iepriekšējas terapijas rezultātā, nav kontrindikācija paklitaksela terapijai.

60 % pacientu bija artralģija vai mialģija; 13 % pacientu šie traucējumi bija smagā formā.

Diviem pacientiem (< 1 %) bija izteiktas paaugstinātas jutības reakcijas ar iespējamu letālu iznākumu (tās raksturo hipotensija, kad nepieciešama ārstēšana, angioedēma, elpošanas nomākums, kad nepieciešama bronhodilatatoru terapija, vai ģeneralizēta nātrene). Trīsdesmit četriem procentiem pacientu (17 % -visos kursos) bija viegli izteiktas paaugstinātas jutības reakcijas. Šo viegli izteikto reakciju gadījumā (galvenokārt pietvīkums un izsitumi) nebija vajadzīga ne terapeitiska iejaukšanās, ne paklitaksela terapijas pārtraukšana.

Reakcijas injekcijas vietā intravenozas ievadīšanas laikā var izraisīt lokalizētu tūsku, sāpes, apsārtumu un sacietējumu; dažreiz ekstravazācija var izraisīt celulītu. Ir ziņots par ādas nekrotizēšanos un/vai lobīšanos, kas dažos gadījumos bija saistīta ar ekstravazāciju.

Iespējamas arī ādas krāsas izmaiņas. Retos gadījumos ir ziņots par atkārtotām ādas reakcijām iepriekšējās ekstravazācijas vietā pēc paklitaksela ievadīšanas citā vietā - t.s. "atcerēšanos". Specifiska metode ekstravāzijas reakciju ārstēšanai šobrīd nav zināma.

Dažos gadījumos reakcijas injekcijas vietā parādījās ilgstošas infūzijas laikā vai attīstījās nedēļu līdz 10 dienas vēlāk.

Ziņots par diseminētu intravazālu koagulāciju (DIK), bieži saistībā ar sepsi vai vairāku orgānu mazspēju.

Alopēciju novēroja 87% pacientu un tā parādījās pēkšņi. Lielākai daļai pacientu, kuriem rodas alopēcija, paredzama izteikta (≥50%) matu izkrišana.

Zemāk esošajā tabulā neatkarīgi no to smaguma pakāpes apkopotas nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar paklitaksela monoterapiju, ievadot to trīs stundas ilgas infūzijas veidā metastātiskas slimības gadījumā (286 pacienti ārstēti pētījumos ar paklitakselu un 812 pacienti, kas ārstēti citos klīniskajos pētījumos), un blakusparādības, par kurām ziņots pēcreģistrācijas novērošanas ietvaros (skatīt*).

Turpmāk aprakstīto nevēlamo blakusparādību biežums ir noteikts, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100, < 1/10), retāk (≥ 1/1000, < 1/100); reti (≥1/10 000, <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži: infekcijas (galvenokārt urīnceļu un augšējo elpošanas ceļu infekcijas, ieskaitot herpes simplex, mutes dobuma kandidozi, faringītu, rinītu), ziņots par letāla iznākuma gadījumiem.

Bieži: gripas sindroms.

Retāk: smaga infekcija, septisks šoks.

Reti*: sepse, pneimonija, peritonīts.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: mielosupresija, smaga neitropēnija, anēmija, trombocitopēnija, smaga leikopēnija, asiņošana.

Bieži: neitropēnisks drudzis.

Retāk: smaga anēmija.

Reti: febrila neitropēnija.

Ļoti reti*: akūta mieloleikoze, mielodisplastiskais sindroms.

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: viegli izteiktas paaugstinātas jutības reakcijas (galvenokārt pietvīkums un izsitumi).

Retāk: paaugstinātas jutības reakcijas (aizkavētas), izteiktas paaugstinātas jutības reakcijas, kad vajadzīga ārstēšana (piemēram, hipotensija, angioedēma, elpošanas nomākums, ģeneralizēta nātrene, drebuļi, muguras sāpes, sāpes krūškurvī, tahikardija, vēdera sāpes, sāpes ekstremitātēs, diaforēze un hipertensija).

Reti*: anafilaktiskas reakcijas.

Ļoti reti*: anafilaktiskais šoks (ieskaitot letālu iznākumu).

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži*: anoreksija.

Retāk: ķermeņa masas pieaugums, ķermeņa masas samazināšanās.

Nav zināmi*: audzēja sabrukšanas sindroms

Psihiskie traucējumi

Ļoti reti*: apmulsuma stāvoklis.

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: neiropātija (galvenokārt perifēra), parestēzija, miegainība.

Bieži: depresija, smaga neiropātija (galvenokārt perifēra), nervozitāte, bezmiegs, neparasta domāšana, hipokinēzija, patoloģiska gaita, hipoestēzija, taustes izmaiņas

Reti*: motora neiropātija (kā rezultātā rodas viegli izteikts distāls nespēks).

Ļoti reti*: autonoma neiropātija (kā rezultātā rodas paralītisks ileuss un ortostatiska hipotensija), lielās lēkmes, krampji, akūta encefalopātija, reibonis, ataksija, galvassāpes.

Acu bojājumi

Retāk: sausas acis, ambliopija, redzes lauka defekti.

Ļoti reti*: redzes nerva bojājumi un/vai redzes traucējumi (ņirboša skotoma), īpaši pacientiem, kas saņēmuši lielākas devas nekā ieteicams.

Nav zināmi*: makulāra tūska, fotopsija, peldošs stiklveida ķermeņa apduļķojums.

Ausu un labirinta bojājumi

Ļoti reti*: ototoksicitāte, sensorineirāls dzirdes zudums, troksnis ausīs (tinnitus), vertigo.

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži: bradikardija, tahikardija, palpitācija, sinkope.

Retāk: sastrēguma sirds mazspēja, miokarda infarkts, AV blokāde un sinkope, kardiomiopātija, asimptomātiska kambaru tahikardija, tahikardija ar bigeminiju.

Reti: sirds mazspēja.

Ļoti reti*: priekškambaru mirdzēšana, supraventrikulāra tahikardija.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: hipotensija.

Bieži: vazodilatācija (iesārtums).

Retāk: tromboze, hipertensija, tromboflebīts.

Ļoti reti*: šoks.

Nav zināmi*: flebīts.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk: deguna asiņošana.

Reti*: elpošanas mazspēja, plaušu artēriju embolija, plaušu fibroze, intersticiāla pneimonija, dispnoja, izsvīdums pleiras dobumā

Ļoti reti*: klepus, plaušu hipertensija.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži*: caureja, vemšana, slikta dūša, gļotādas iekaisums, stomatīts, sāpes vēderā.

Bieži: sausums mutē, čūlas mutē, melēna, dispepsija.

Reti: zarnu obstrukcija, zarnu perforācija, išēmisks kolīts, akūts pankreatīts

Ļoti reti*: apzarņa tromboze, pseidomembranozs kolīts, neitropēnisks kolīts, nekrotizējošs enterokolīts, ascīts, ezofagīts, aizcietējumi.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti*: aknu nekroze, aknu encefalopātija (abos gadījumos ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu).

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži: alopēcija.

Bieži: pārejošas un vieglas nagu un ādas izmaiņas, sausa āda, pinnes.

Retāk: nagu pigmentācijas izmaiņas vai pigmentācijas iztrūkums.

Reti*: nieze, izsitumi, eritēma.

Ļoti reti*: Stīvensa-Džonsona sindroms, epidermas nekrolīze, erythema multiforme, eksfoliatīvs dermatīts, nātrene, oniholīze (pacientiem, kuri saņem terapiju, jānēsā saules aizsarglīdzekļi uz rokām un kājām), folikulīts.

Nav zināmi*: sklerodermija.

Skeleta-muskuļu, saistaudu un kaulu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: artralģija, mialģija.

Bieži: kaulu sāpes, krampji kājās, miastēnija, muguras sāpes.

Nav zināmi*: sistēmiskā sarkanā vilkēde.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži: dizūrija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži: astēnija, sāpes, tūska, ieskaitot perifēro un sejas tūsku.

Bieži: vidēji izteiktas reakcijas injekcijas vietā (tostarp lokalizēta tūska, sāpes, eritēma, sacietējumi, sāpīgums, ādas krāsas izmaiņas vai uztūkums, sāpes, gadījuma ekstravazācija, tās rezultātā var rasties celulīts, ādas fibroze un ādas nekroze), sāpes krūšu kurvī, drebuļi.

Reti*: drudzis, dehidratācija, astēnija, tūska, savārgums.

Izmeklējumi

Bieži: izteikta transamināžu līmeņa paaugstināšanās AsAT, izteikta sārmainās fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās.

Retāk: izteikta bilirubīna līmeņa paaugstināšanās.

Reti*: paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs.

Pacientēm ar krūts vēzi, kuras saņēma paklitakselu kā palīglīdzekli pēc AC, neirosensora toksicitāte, paaugstinātas jutības reakcijas, artralģija/mialģija, anēmija, infekcijas, drudzis, slikta dūša/vemšana un caureja radās biežāk nekā pacientēm, kuras saņēma AC vienu pašu. Tomēr šīs reakcijas atbilda paklitaksela lietošanai monoterapijā, kā aprakstīts iepriekš.

Kombinēta terapija

Turpmākā izklāsta pamatā ir divi lieli pētījumi par olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapiju (paklitaksels + cisplatīns: vairāk nekā 1050 pacienšu), metastātiska krūts vēža pirmās izvēles terapijas diviem III fāzes pētījumiem: vienā tika pētīta kombinācija ar doksorubicīnu (paklitaksels + doksorubicīns: 267 pacientes), otrā tika pētīta kombinācija ar trastuzumabu (plānota apakšgrupu analīze - paklitaksels + trastuzumabs: 188 pacientes) un diviem III fāzes pētījumiem par progresējošu NSPV (paklitaksels + cisplatīns: vairāk nekā 360 pacienti) (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientēm, kurām olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapijai trīs stundas ilgas infūzijas veidā tika ievadīts paklitaksels, pēc tā ievadot cisplatīnu, bija biežāka un smagāka neirotoksicitāte, artralģija/mialģija un paaugstinātas jutības reakcijas, salīdzinot ar pacientēm, kas tika ārstētas ar ciklofosfamīdu, pēc tā ievadot cisplatīnu. Mielosupresiju novēroja retāk un vieglākā formā, ja paklitakselu ievadīja trīs stundas ilgas infūzijas veidā un pēc tam lietoja cisplatīnu, nekā lietojot ciklofosfamīdu un pēc tam cisplatīnu.

Metastātiska krūts vēža pirmās izvēles ķīmijterapijas laikā par neitropēniju, anēmiju, perifēru neiropātiju, artralģiju/mialģiju, astēniju, drudzi un caureju tika ziņots biežāk un smagākā pakāpē, ja paklitaksels (220 mg/m2) tika ievadīts 3 stundu infūzijā 24 stundas pēc doksorubicīna (50 mg/m2), salīdzinot ar standarta FAC terapiju (5-FU 300 mg/m2, doksorubicīna 50 mg/m2, ciklofosfamīds 500 mg/m2). Slikta dūša un vemšana radās retāk un bija vieglāka, lietojot paklitaksela (220 mg/m2/ doksorubicīna (50 mg/m2) shēmu, salīdzinot ar standarta FAC shēmu. Kortikosteroīdu lietošana varēt būt saistīta ar sliktas dūšas un vemšanas mazāku biežumu un intensitāti paklitaksela/doksorubicīna grupā.

Ja pacientēm ar metastatisku krūts vēzi pirmās izvēles terapijā paklitakselu ievadīja 3 stundas ilgas infūzijas veidā kombinācijā ar trastuzumabu, biežāk nekā lietojot tikai paklitakselu, tika ziņots par turpmāk minētajiem traucējumiem (neatkarīgi no tā, vai tie bija saistīti ar paklitaksela vai trastuzumaba lietošanu): sirds mazspēja (8%, salīdzinot ar 1%), infekcija (46%, salīdzinot ar 27%), drebuļi (42%, salīdzinot ar 4%), drudzis (47%, salīdzinot ar 23%), klepus (42%, salīdzinot ar 22%), izsitumi (39%, salīdzinot ar 18%), artralģija (37%, salīdzinot ar 21%), tahikardija (12%, salīdzinot ar 4%), caureja (45%, salīdzinot ar 30%), hipertensija (11%, salīdzinot ar 3%), deguna asiņošana (18 %, salīdzinot ar 4%), pinnes (11 %, salīdzinot ar 3%), herpes simplex (12%, salīdzinot ar 3%), gadījuma rakstura ievainojumi (13%, salīdzinot ar 3%), bezmiegs (25%, salīdzinot ar 13%), rinīts (22%, salīdzinot ar 5%), sinusīts (21%, salīdzinot ar 7%) un reakcijas injekcijas vietā (7%, salīdzinot ar 1%). Iespējams, dažas no šīm biežuma atšķirībām rodas tāpēc, ka paklitaksela un trastuzumaba kombināciju lieto biežāk un ilgāku laiku nekā tikai paklitakselu. Par nopietnām blakusparādībām, lietojot paklitakselu un trastuzumabu un tikai paklitakselu, tika ziņots vienlīdz bieži.

Ievadot doksorubicīnu kombinācijā ar paklitakselu metastatiska krūts vēža slimniecēm, sirds kontrakciju patoloģija (kreisā kambara izsviedes frakcijas samazināšanās par ≥20%) tika novērota 15% pacienšu, salīdzinot ar 10% pacienšu, kas saņēma standarta FAC terapijas shēmu. Sastrēguma sirds mazspēja tika novērota <10% gan paklitaksela/doksorubicīna, gan standarta FAC grupās. Trastuzumaba un paklitaksela lietošana pacientiem, kas iepriekš saņēmuši antraciklīnu terapiju, izraisīja sirds disfunkcijas biežuma un smaguma palielināšanos, salīdzinot ar pacientiem, kas lietoja tikai paklitakselu (NYHA I/II klase – 10%, salīdzinot ar 0%; NYHA III/IV klase – 2%, salīdzinot ar 1%); retos gadījumos šie traucējumi bija saistīti ar nāvi (skatīt trastuzumaba zāļu aprakstu). Visos gadījumos, izņemot šos retos gadījumus, pacienti reaģēja uz atbilstošu medikamentozu ārstēšanu.

Astoņos publicētos klīniskajos pētījumos (8 III fāzes pētījumi), kuros novēroja 4735 pacientes ar progresējošu olnīcu vēzi un divpadsmit publicētos klīniskajos pētījumos (viens plašs II fāzes un vienpadsmit III fāzes pētījumi) ar 4315 NSPV pacientiem, kurus ārstēja ar paklitakselu un platīnu saturošiem līdzekļiem, novēroja līdzīgas blakusparādības salīdzinājumā ar paklitaksela monoterapiju. Ļoti reti papildus novēroja īleusu, kreatinīna klīrensa izmaiņas, elektrolītu izmaiņas (piemēram, hiponatriēmija, hipomagnēmija), hiperglikēmiju, klepu un pneimoniju.

Pacientiem, kuri vienlaicīgi saņēma apstarošanas terapiju, novērots starojuma izraisīts pneimonīts.

Ar AIDS saistīta Kapoši sarkoma

Saskaņā ar klīniskā pētījuma rezultātiem, kurā piedalījās 107 pacienti, kas tika ārstēti ar 100 mg/m2 paklitaksela, nozīmējot to kā 3 stundu infūziju otrās izvēles terapijā, nevēlamo blakusparādību biežums un smagums pacientiem ar KS un pacientiem, kas saņem paklitakselu citu norobežotu audzēju ārstēšanai, ir līdzīgs. Izņēmums ir hematoloģiskās un aknu blakusparādības (skatīt tālāk tekstā).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi: kaulu smadzeņu darbības nomākums bija galvenā devu ierobežojošā toksicitāte. Nozīmīgākā hematoloģiskā toksicitāte ir neitropēnija.

Pirmā terapijas kursa laikā izteikta neitropēnija (< 500 šūnas/mm3) radās 20% pacientu. Visa ārstēšanas perioda laikā izteikta neitropēnija novērota 39% pacientu. 41% pacientu neitropēnija bija ilgāk nekā 7 dienas, un 8% pacientu – 30 - 35 dienas. Visiem novērotajiem pacientiem neitropēnija izzuda 35 dienu laikā. 4. pakāpes neitropēnija, kas ilga 7 dienas un vairāk, bija 22% pacientu.

14% pacientu un 1,3% terapijas ciklu novērots ar paklitaksela lietošanu saistīts neitropēnisks drudzis. Paklitaksela lietošanas laikā bija 3 ar zāļu lietošanu saistīti sepses gadījumi (2,8%), kas izrādījās letāli.

50% pacientu novērota trombocitopēnija; 9% pacientu bija smaga trombocitopēnija (< 50 000 šūnas/mm3). Tikai 14% pacientu terapijas laikā trombocītu skaits vismaz vienreiz samazinājās līdz < 75 000 šūnām/mm3. Mazāk nekā 3% pacientu tika ziņots par asiņošanu saistībā ar paklitaksela lietošanu, bet asiņošana bija lokalizēta. Anēmiju (Hb<11 g/dl) novēroja 61% pacientu un tā bija smaga (Hb<8 g/dl) 10% pacientu. Eritrocītu masas transfūzija bija nepieciešama 21% pacientu.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi: 28%, 43 % un 44% pacientu, kuriem sākotnēji bija normāli aknu parametri (> 50% šo pacientu lietoja proteāžu inhibitorus), paaugstinājās attiecīgi bilirubīna, sārmainās fosfatāzes un ASAT līmenis. Attiecībā uz katru no šiem parametriem izteikta paaugstināšanās bija vērojama 1% gadījumu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Nav zināms antidots Paclitaxel-Teva pārdozēšanas gadījumā. Pārdozēšanas gadījumā pacients rūpīgi jānovēro. Ārstēšana jāvērš uz galvenajiem toksicitātes simptomiem, kuri ir kaulu smadzeņu darbības nomākums, perifēra neiropātija un mukozīts.

Pārdozēšana pediatriskajā populācijā var būt saistīta ar akūtu saindēšanos ar etilspirtu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzekļi/taksāni.

ATĶ kods: L01CD01.

Darbības mehānisms

Paklitaksels ir antimikrotubulu līdzeklis, kas veicina mikrotubulu veidošanos no tubulīna dimēriem un stabilizē mikrotubulus, aizkavējot depolimerizāciju. Šī stabilitāte rada mikrotubulu tīkla normālās dinamiskās reorganizācijas kavēšanu, kas nepieciešama vitālai interfāzei un mitotiskām šūnas funkcijām. Bez tam paklitaksels inducē mikrotubulu nenormālu izkārtojumu jeb „kūlīšus” visā šūnas dzīves cikla laikā un dažādus mikrotubulu kopojumus mitozes laikā.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapijā paklitaksela drošums un efektivitāte tika novērtēta divos lielos, randomizētos, kontrolētos (salīdzinot ar ciklofosfamīdu 750 mg/m2 / cisplatīnu 75 mg/m2) klīniskajos pētījumos. Intergroup pētījumā (B-MS CA139-209) vairāk nekā 650 pacientes ar IIb-c, III vai IV pakāpes primāru olnīcu vēzi saņēma maksimāli 9 paklitaksela terapijas kursus (175 mg/m2 3 stundās), pēc tam ievadot cisplatīnu (75 mg/m2) vai kontrolpreparātu. Otrā liela mēroga pētījumā (GOG-111/B-MS CA139-022) vērtēja vai nu maksimāli 6 paklitaksela terapijas kursus (135 mg/m2 24 stundās), pēc tam lietojot cisplatīnu (75 mg/m2) vai kontrolpreparātu vairāk nekā 400 pacientēm ar III/IV pakāpes primāru olnīcu vēzi un > 1 cm audzēja atliekām pēc laparotomijas vai distālām metastāzēm. Lai gan abi atšķirīgie paklitaksela devu režīmi tiešā veidā netika salīdzināti, abos pētījumos pacientēm, ko ārstēja ar paklitakselu kombinācijā ar cisplatīnu, bija daudz labāki atbildes reakcijas rādītāji, ilgāks laiks līdz slimības progresēšanai un labāki dzīves ilguma rādītāji, salīdzinot ar standarta terapiju. Pacientēm ar progresējošu olnīcu vēzi, kurām ievadīja paklitakselu/cisplatīnu 3 stundas ilgas infūzijas veidā, novērota pastiprināta neirotoksicitāte un artralģija/mialģija, bet samazināta mielosupresija, salīdzinot ar pacientēm, kas saņēma ciklofosfamīdu/cisplatīnu.

Krūts vēža adjuvantā terapijā 3121 paciente ar mezglu pozitīvu krūts vēzi tika ārstēta ar paklitaksela adjuvantu terapiju vai bez ķīmijterapijas pēc četriem doksorubicīna un ciklofosfamīda kursiem (CALGB 9344, BMS CA 139-223). Novērošanas ilguma mediāna bija 69 mēneši. Paklitaksels kopumā ievērojami – par 18 % – samazināja slimības recidīva risku pacientēm, kuras saņēma AC vienu pašu (p=0,0014) un ievērojami – par 19 % – samazināja mirstības risku (p= 0,0044) pacientēm, kuras saņēma AC vienu pašu. Retrospektīva analīze liecināja par pozitīvu ietekmi visās pacienšu apakšgrupās. Pacientēm ar hormonu receptoru negatīviem / nezināmiem audzējiem slimības recidīva riska samazināšanās bija 28% (95% TI: 0,59-0,86). Pacienšu apakšgrupā ar hormonu receptoru pozitīviem audzējiem slimības recidīva riska samazināšanās bija 9 % (95% TI: 0,78-1,07). Tomēr pētījuma veida dēļ netika pētīta paplašinātas AC terapijas ietekme 4 ciklu laikā. Pamatojoties tikai uz šo pētījumu vien, nevar izslēgt, ka novērotie efekti daļēji varētu būt radušies sakarā ar ķīmijterapijas ilguma atšķirībām abās grupās (AC 4 cikli; AC + paklitaksels 8 cikli). Tādēļ palīgterapija ar paklitakselu būtu uzskatāma par alternatīvu paplašinātai AC terapijai.

Otrā lielā, tāda paša veida klīniskā pētījumā par mezglu pozitīva krūts vēža palīgterapiju 3060 pacientes tika randomizētas, lai saņemtu vai nesaņemtu četrus kursus ar paklitakselu lielākās devās – 225 mg/m2 pēc četriem kursiem AC (NSABP B-28, BMS CA139-270). Ar novērošanas ilguma mediānu 64 mēneši paklitaksela grupas pacientēm ievērojami – par 17% – samazinājās slimības recidīva risks salīdzinājumā ar pacientēm, kuras saņēma AC vienu pašu (p=0,006); paklitaksela terapija bija saistīta ar mirstības riska samazināšanos par 7 % (95% TI: 0,78-1,12). Visu apakšgrupu analīzes rezultāti liecināja par labu paklitakselam. Šajā pētījumā pacientēm ar hormonu receptoru pozitīvu audzēju slimības recidīva risks samazinājās par 23 % (95% TI: 0,6-0,92); pacienšu apakšgrupā ar hormonu receptoru negatīvu audzēju slimības recidīva risks samazinājās par 10% (95% TI: 0,7-1,11).

Metastatiska krūts vēža pirmās izvēles terapijā paklitaksela efektivitāte tika novērtēta divos centrālos III fāzes, randomizētos, kontrolētos, atvērtos pētījumos. Pirmajā pētījumā (BMS CA139-278), kombinācija ar doksorubicīna bolus devu (50 mg/m2), kurai pēc 24 stundām sekoja paklitaksels (220 mg/m2 3 stundu ilgā infūzijā) (AT), tika salīdzināta ar standarta FAC terapijas shēmu (5-FU 500 mg/m2, doksorubicīns 50 mg/m2, ciklofosfamīds 500 mg/m2), abus ievadot ik pēc 3 nedēļām astoņos kursos. Randomizētajā pētījumā tika iekļautas 267 pacientes ar metastatisku krūts vēzi, kuras iepriekš bija saņēmušas vai nu ķīmijterapiju vai arī tikai neantraciklīnu ķīmijterapiju papildu shēmā. Rezultāti liecināja par ievērojami atšķirīgu progresēšanas laiku pacientēm, kuras saņēma AT, salīdzinot ar tām, kuras saņēma FAC (8,2 vs 6,2 mēneši; p=0,029). Dzīvildzes mediāna liecināja par labu paklitakselam/doksorubicīnam salīdzinājumā ar FAC (23,0, salīdzinot ar 18,3 mēnešiem; p=0,004). AT un FAC terapijas grupās attiecīgi 44% un 48% saņēma papildu ķīmijterapiju, kurā tika iekļauti taksāni attiecīgi 7% un 50%. Kopējās atbildes reakcijas rādītājs bija arī ievērojami augstāks AT grupā salīdzinājumā ar FAC grupu (68%, salīdzinot ar 55%). Pilnīga atbildes reakcija tika novērota 19% pacienšu paklitaksela/doksorubicīna grupā, salīdzinot ar 8% pacienšu FAC grupā. Visi efektivitātes rezultāti pēc tam tika apstiprināti aklā, neatkarīgā kontroles pārbaudē.

Otrā centrālajā pētījumā paklitaksela un trastuzumaba kombinācijas efektivitāte un drošums tika novērtēts plānotā apakšgrupu analīzē (metastatiska krūts vēža slimnieces, kuras iepriekš papildus bija saņēmušas antraciklīnus) pētījumā HO648g. Trastuzumaba efektivitāte kombinācijā ar paklitakselu pacientēm, kas iepriekš nav saņēmušas adjuvantu antraciklīnu terapiju, nav apstiprināta. 188 pacientēm ar metastatisku krūts vēzi un HER2 hiperekspresiju (2+ vai 3+ stadija saskaņā ar imūnhistoķīmisku novērtējumu), kas iepriekš bija ārstētas ar antraciklīniem, tika salīdzināta trastuzumaba (4 mg/kg piesātinošā deva, pēc tam – 2 mg/kg nedēļā) un paklitaksela (175 mg/m2) 3 stundas ilgas infūzijas veidā ik pēc trīs nedēļām kombinācija un paklitaksela monoterapija (175 mg/m2) 3 stundas ilgas infūzijas veidā ik pēc trīs nedēļām. Paklitakselu ievadīja ik pēc trīs nedēļām vismaz sešus kursus, bet trastuzumabs tika lietots katru nedēļu, līdz slimība sāka progresēt. Pētījums parādīja ievērojamu paklitaksela un trastuzumaba kombinācijas pārākumu salīdzinājumā ar paklitaksela monoterapiju gan attiecībā uz laiku līdz slimības progresēšanai (6,9, salīdzinot ar 3,0 mēneši), gan uz atbildes reakcijas rādītāju (41%, salīdzinot ar 17%), gan uz atbildes reakcijas ilgumu (10,5, salīdzinot ar 4,5 mēneši). Nozīmīgākā novērotā toksicitāte, lietojot paklitaksela un trastuzumaba kombināciju, bija sirds disfunkcija (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Progresējoša NSPV ārstēšanā paklitaksels 175 mg/m2, pēc tam lietojot cisplatīnu 80 mg/m2, tika novērtēts divos 3. fāzes pētījumos (367 pacienti, kas saņēma paklitakselu saturošu terapiju). Abi pētījumi bija randomizēti; vienā salīdzināja ar cisplatīna 100 mg/m2 terapiju, otrā kā salīdzinājumu izmantoja tenipozīdu 100 mg/m2, pēc tam lietojot cisplatīnu 80 mg/m2 (salīdzinošo terapiju saņēma 367 pacienti). Rezultāti abos pētījumos bija līdzīgi. Attiecībā uz primāro iznākumu – mirstību – nebija būtisku atšķirību starp paklitakselu saturošu terapiju un salīdzināšanai izmantoto terapiju (dzīvildzes mediāna, lietojot paklitakselu saturošu terapiju, bija 8,1 un 9,5 mēneši, bet lietojot salīdzināšanai izmantoto terapiju – 8,6 un 9,9 mēneši). Tāpat arī dzīvildze bez slimības progresēšanas terapijas grupās būtiski neatšķīrās. Būtisks pārākums bija attiecībā uz klīnisko atbildes reakciju. Dzīves kvalitātes rādītāji liecina, ka paklitakselu saturošas shēmas ir pārākas attiecībā uz ēstgribas zudumu, un tie skaidri apstiprina paklitakselu saturošu shēmu trūkumus attiecībā uz perifēru neiropātiju (p<0,008).

Paklitaksela drošums un efektivitāte, ārstējot ar AIDS saistītu KS, tika novērtēta nesalīdzinošā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar progresējošu KS, kas iepriekš bija ārstēti ar sistēmisku ķīmijterapiju. Primārais rezultāts bija labākā audzēja atbildes reakcija. Tika uzskatīts, ka 63 no 107 pacientiem ir rezistenti pret liposomālajiem antraciklīniem. Domājams, ka šī apakšgrupa veido pamata efektivitātes populāciju. Kopējais veiksmīgas terapijas rādītājs (pilnīga/daļēja atbildes reakcija) pret liposomālajiem antraciklīniem rezistentiem pacientiem pēc 15 terapijas cikliem bija 57% (95% TI 44 – 70%). Vairāk nekā 50 % gadījumu atbildes reakcija bija vērojama pēc pirmajiem 3 cikliem. Atbildes reakcijas rādītāji pacientiem, kas bija rezistenci pret liposomālajiem antraciklīniem, bija līdzīgi kā pacientiem, kas iepriekš nekad nebija saņēmuši proteāžu inhibitorus (55,6%) un pacientiem, kas lietoja kādu no proteāžu inhibitoriem vismaz 2 mēnešus pirms paklitaksela terapijas (60,9 %). Laika mediāna līdz slimības progresēšanai pamata populācijā bija 468 dienas (95% TI 257-NE). Dzīvildzes mediānu aprēķināt nav iespējams, taču pamata populācijā 95% intervāla apakšējā robeža bija 617 dienas.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Pēc intravenozas ievadīšanas novērojama bifāziska paklitaksela koncentrācijas plazmā samazināšanās.

Paklitaksela farmakokinētika tika noteikta pēc 135 mg/m2 un 175 mg/m2 lielu devu ievadīšanas 3 un 24 stundas ilgu infūziju veidā. Vidējais terminālais eliminācijas pusperiods bija 3,0 - 52,7 stundas, un kopējā klīrensa vidējās, nesadalītās vērtības bija no 11,6 līdz 24,0 l/h/m2; paaugstinoties paklitaksela koncentrācijai plazmā, kopējais klīrenss samazinājās. Vidējais izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā bija 198 – 688 l/m2, kas liecina par plašu ekstravaskulāru izplatīšanos un/vai saistīšanos ar audiem. 3 stundas ilgas infūzijas gadījumā lielākas devas izraisa nelineāru farmakokinētiku. Devai palielinoties par 30% (no 135 mg/m2 līdz 175 mg/m2), maksimālā koncentrācija plazmā palielinājās par 75%, bet AUC – par 81%.

Uzsūkšanās

Pēc 100 mg/m2 lielas devas ievadīšanas intravenozi 3 stundas ilgas infūzijas veidā 19 pacientiem ar KS vidējā Cmax bija 1530 ng/ml (761 – 2860 ng/ml), bet vidējais AUC bija 5619 ng.h/ml (2609 – 9428 ng.h/ml). Klīrenss bija 20,6 l/h/m2 (11 – 38), un izplatīšanās tilpums bija 291 l/m2 (121 - 638). Terminālais eliminācijas pusperiods bija vidēji 23,7 stundas (12 - 33).

Paklitaksela sistēmiskā līmeņa individuālās atšķirības vienam pacientam bija minimālas. Atkārtotu ārstēšanas kursu laikā netika novērotas nekādas paklitaksela uzkrāšanās pazīmes.

Izkliede

In vitro pētījumi par saistīšanos ar cilvēka plazmas olbaltumvielām liecina, ka ar olbaltumvielām saistās 89 – 98% zāļu. Paklitaksela saistīšanos ar olbaltumvielām neietekmēja cimetidīns, ranitidīns, deksametazons vai difenhidramīns.

Biotransformācija un eliminācija

Paklitaksela izplatīšanas cilvēka organismā vēl nav pilnībā izpētīta. Vidēji 1,3-12,6% no devas izdalās ar urīnu neizmainītā veidā, kas norāda uz plašu nerenālu klīrensu. Metabolisms aknās un biliārais klīrenss varētu būt paklitaksela izplatīšanās galvenais mehānisms. Paklitakselu primāri metabolizē citohroma P450 enzīmi. Pēc radioaktīvi iezīmēta paklitaksela ievadīšanas attiecīgi 26, 2 un 6% no radioaktivitātes tika izvadīti izkārnījumos attiecīgi 6αhidroksipaklitaksela, 3’-p-hidroksipaklitaksela un 6α-3’p-dihidropaklitaksela veidā. Šo hidroksilēto metabolītu veidošanos katalizē attiecīgi CYP2C8, CYP3A4, kā arī gan CYP2C8, gan CYP3A4 kopā.

Nieru vai aknu disfunkcijas ietekme uz paklitaksela izplatīšanos pēc 3 stundas ilgas infūzijas formāli nav izpētīta. Farmakokinētiskie rādītāji, kas iegūti no viena pacienta, kam tika veikta hemodialīze un kas bija saņēmis paklitakselu 135 mg/m2 3 stundas ilgas infūzijas veidā, bija tādās pašās robežās kā farmakokinētiskie rādītāji pacientiem, kam netiek veikta dialīze.

Klīniskos pētījumos, kuros paklitaksels un doksorubicīns tika ievadīti vienlaikus, doksorubicīna un tā metabolītu izkliede un eliminācija bija aizkavēta. Kopējā doksorubicīnu iedarbība plazmā bija par 30% lielāka, ja paklitakselu ievadīja uzreiz pēc doksorubicīna, nekā tad, ja zāles ievadīja ar 24 stundu starplaiku.

Attiecībā uz Paclitaxel-Teva lietošanu kombinācijā ar citiem līdzekļiem lūdzam skatīt cisplatīna un trastuzumaba zāļu aprakstus, lai iegūtu informāciju par šo zāļu lietošanu.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Paklitaksela kancerogenitātes potenciāls nav pētīts. Tomēr, ņemot vērā paklitaksela farmakodinamisko darbības mehānismu, šis līdzeklis ir potenciāli kancerogēns un genotoksisks. Izmantojot in vitro un in vivo zīdītāju testa sistēmās, paklitakselam ir konstatēta mutagēna iedarbība.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Bezūdens etilspirts (396 mg/ml)

Bezūdens citronskābe (E330)

Makrogolglicerīna ricinoleāts (527 mg/ml)

6.2. Nesaderība

Makrogolglicerīna ricinoleāts var izraisīt DEHP [di-(2-etilheksil)ftalāta] izdalīšanos no plastmasas polivinilhorīda (PVH) iepakojumiem, kas palielinās līdz ar laiku un koncentrāciju, tāpēc paklitaksela šķīdumu pagatavošanai, uzglabāšanai un ievadīšanai jāizmanto aprīkojums, kas nesatur PVH.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Flakons pirms atvēršanas

2 gadi.

Pēc atvēršanas, pirms atšķaidīšanas

Uzglabājot temperatūrā līdz 25°C, šķīdums ir ķīmiski un fizikāli stabils 28 dienas pēc vairākkārtējas adatas ievadīšanas un izņemšanas.

No mikrobioloģiskā viedokļa, pēc iepakojuma atvēršanas koncentrātu infūziju šķīduma pagatavošanai temperatūrā līdz 25°C drīkst uzglabāt ne ilgāk kā 28 dienas. Piemērojot citu uzglabāšanas laiku un apstākļus, atbildību uzņemas lietotājs.

Pēc atšķaidīšanas

Pagatavotā infūziju šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte ir pierādīta 27 stundas ilgam periodam, uzglabājot 25°C temperatūrā, atšķaidot ar 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma infūzijām un 50 mg/ml (5%) glikozes šķīduma infūzijām maisījumu, vai ar Ringera šķīdumu infūzijām, kas satur 50 mg/ml (5%) glikozes.

Pagatavotā infūziju šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanā tika pierādīta 5°C un 25°C temperatūrā 14 dienu laikā, atšķaidot ar 50 mg/ml (5%) glikozes šķīdumu infūzijām un 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu infūzijām.

Pagatavotā infūziju šķīduma mikrobioloģiskā stabilitāte ir pierādīta 27 stundas ilgam periodam, uzglabājot 25°C temperatūrā. Piemērojot citu uzglabāšanas laiku un apstākļus, atbildību uzņemas lietotājs.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Bezkrāsains flakons no 1. hidrolītiskās klases stikla ar bromobutila gumijas aizbāzni ar teflona pārklājumu un alumīnija plombējumu un plastmasas vāciņu. Flakoni pa 5 ml, 16,7 ml un 50 ml.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Rīkošanās

Tāpat kā ar citiem pretvēža līdzekļiem, arī ar Paclitaxel-Teva jārīkojas piesardzīgi. Grūtnieces nedrīkst rīkoties ar citotoksiskiem līdzekļiem (skatīt 4.6. apakšpunktu). Atšķaidīšana jāveic apmācītam personālam tam paredzētā telpā, aseptiskos apstākļos. Jāvalkā piemēroti aizsargcimdi. Jāizvairās no saskares ar ādu un gļotādām. Ja šķīdums nonāk kontaktā ar ādu, tā nekavējoties rūpīgi jānomazgā ar ziepēm un ūdeni. Pēc ārīgas saskares novērota durstoša, dedzinoša sajūta un apsārtums. Ja preparāts nonāk saskarē ar gļotādu, tā rūpīgi jāskalo ar ūdeni. Ieelpošanas gadījumā ziņots par aizdusu, sāpēm krūtīs, dedzinošu sajūtu kaklā un sliktu dūšu.

Ja neatvērti iepakojumi tiek uzglabāti ledusskapī, var veidoties nogulsnes, kas, viegli sakratot vai vispār nekratot, atkal izšķīst pēc tam, kad šķīdums ir sasilis līdz istabas temperatūrai. Tas neietekmē preparāta kvalitāti. Ja šķīdums paliek duļķains vai redzamas nešķīstošas nogulsnes, flakons jāiznīcina.

Pēc vairākkārtējas adatas ievadīšanas un preparāta ievilkšanas flakoni saglabā mikrobioloģisku, ķīmisku un fizikālu stabilitāti 28 dienas 25°C temperatūrā. Piemērojot citu uzglabāšanas laiku un apstākļus, atbildību uzņemas lietotājs.

Nedrīkst izmantot Chemo-Dispensing Pin ierīci vai līdzīgas ierīces ar ķīļiem, jo tās var bojāt flakona aizbāzni, rezultātā zūd sterilitāte.

Sagatavošana intravenozai ievadīšanai

Pirms infūzijas Paclitaxel-Teva aseptiski jāizšķīdina 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumā infūzijām, 50 mg/ml (5%) glikozes šķīdumā infūzijām vai 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma infūzijām un 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīduma infūzijām maisījumā, vai 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumā Ringera šķīdumā infūzijām, lai galīgā koncentrācija būtu 0,3 līdz 1,2 mg/ml.

Par pagatavoto šķīdumu mikrobioloģisko, ķīmisko un fizikālo stabilitāti skatīt 6.3. apakšpunktu.

Gatavošanas laikā šķīdumi var būt nedzidri, ko nosaka sastāvā esošie šķīdinātāji un ko nevar likvidēt filtrējot. Paclitaxel-Teva jāievada caur ievadīšanas sistēmā ievietotu mikroporu filtru ar ≤ 0,22 µm membrānu. Nav novērota būtiska aktivitātes samazināšanās pēc imitējošas šķīduma ievadīšanas caur i.v. sistēmu ar iekšējo filtru.

Dažkārt ir ziņots par izgulsnēšanos paklitaksela infūzijas laikā, parasti neilgi pirms 24 stundu infūzijas beigām. Lai gan šādas izgulsnēšanās iemesls nav noskaidrots, domājams, ka tas saistīts ar atšķaidītā šķīduma pārsātināšanos. Lai samazinātu izgulsnēšanās risku, Paclitaxel-Teva jālieto iespējami ātrāk pēc atšķaidīšanas un jāizvairās no pārmērīgas skalināšanas, vibrācijas un sakratīšanas. Pirms lietošanas infūzijas sistēma rūpīgi jāizskalo. Infūzijas laikā regulāri jāpārbauda šķīduma izskats un, ja redzamas nogulsnes, infūzija jāpārtrauc.

Lai samazinātu pacienta saskari ar DEHP [di-(2-etilheksil)ftalātu], kas var izdalīties no plastmasas PVH infūziju aprīkojuma, atšķaidītos paklitaksela šķīdumus nedrīkst uzglabāt PVH pudelēs (jāizmanto stikla vai polipropilēna pudeles) vai plastmasas maisos (jāizmanto polipropilēna un poliolefīna maisi), un tie jāievada caur sistēmu, kas izklāta ar polietilēnu. Izmantojot filtrēšanas iekārtas, kam ir īsa ieplūdes un/vai izplūdes caurulīte no PVH plastmasas, neradās vērā ņemama DEHP noplūde.

Iznīcināšana

Visi priekšmeti, kas izmantoti atšķaidīšanai, ievadīšanai vai citādā veidā bijuši saskarē ar Paclitaxel‑Teva, jāiznīcina saskaņā ar vietējiem norādījumiem par apiešanos ar citotoksiskiem savienojumiem.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva B.V., Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

05-0316

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2005. gada 1. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 3. augusts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

10/2018

SASKAŅOTS ZVA 15-11-2018

PAGE \* MERGEFORMAT 1