Paclitaxel SanoSwiss

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

Paclitaxel SanoSwiss 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

Kartona kastīte, Stikla flakons, N10
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Paclitaxelum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

16-0148-02

Zāļu reģistrācijas numurs

16-0148

Ražotājs

Corden Pharma Latina S.p.A., Italy

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

07-AUG-18

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

6 mg/ml

Zāļu forma

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

SanoSwiss UAB, Lithuania

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Paclitaxel SanoSwiss 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

Paclitaxelum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

  • Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

  • Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai medmāsai.

  • Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Paclitaxel SanoSwiss un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Paclitaxel SanoSwiss lietošanas

3. Kā lietot Paclitaxel SanoSwiss

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Paclitaxel SanoSwiss

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Paclitaxel SanoSwiss un kādam nolūkam to lieto

Jūsu zāļu nosaukums ir “Paclitaxel SanoSwiss 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai”, taču turpmāk instrukcijā tās tiks sauktas par „Paclitaxel SanoSwiss”.

Paklitaksels pieder pretvēža zāļu grupai, ko sauc par taksāniem. Šie līdzekļi kavē vēža šūnu augšanu.

Paclitaxel SanoSwiss lieto, lai ārstētu:

Olnīcu vēzi:

  • pirmās izvēles terapijā (pēc sākotnējās operācijas kombinācijā ar platīnu saturošām zālēm – cisplatīnu);

  • pēc tam, kad ir izmēģinātas standarta, platīnu saturošas zāles, bet tās nav bijušas efektīvas.

Krūts vēzi:

  • pirmās izvēles terapijā progresējošas slimības vai slimības, kas ir izplatījusies uz citām ķermeņa daļām (metastātiska slimība), gadījumā. Paclitaxel SanoSwiss kombinē vai nu ar antraciklīniem (piemēram, doksorubicīnu), vai ar zālēm, ko sauc par trastuzumabu (pacientiem, kuriem antraciklīni nav piemēroti un kuru vēža šūnās, uz virsmas ir olbaltumviela, ko sauc par HER 2 – skatīt trastuzumaba lietošanas instrukciju);

  • pēc sākotnējas operācijas pēc terapijas ar antraciklīnu un ciklofosfamīdu (AC), kā papildu ārstēšanu;

  • kā otrās izvēles terapiju pacientēm, kurām nebija atbildes reakcijas uz standarta ārstēšanu, lietojot antraciklīnus, vai kurām šādu terapiju nedrīkst lietot.

Progresējošu nesīkšūnu plaušu vēzi:

  • kombinācijā ar cisplatīnu, ja operācijas un/vai staru terapija nav piemērota.

Ar AIDS saistītu Kapoši sarkomu:

  • ja ir izmēģināta cita ārstēšana (t.i., liposomālie antraciklīni), bet tā nav bijusi efektīva.

2. Kas Jums jāzina pirms Paclitaxel SanoSwiss lietošanas

Nelietojiet Paclitaxel SanoSwiss šādos gadījumos:

• ja Jums ir alerģija pret paklitakselu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu, it īpaši polioksietilētu rīcineļļu (makrogolglicerola ricinoleātu);

• ja Jūs barojat bērnu ar krūti;

  • ja Jums ir pārāk mazs leikocītu skaits asinīs (sākotnējais neitrofilo leikocītu skaits <1,5 x 109/l Kapoši sarkomas pacientiem – Jūsu ārsts izstāstīs par to). Ārsts paņems asins paraugus pārbaudei;

• ja Jums ir nopietna un nekontrolēta infekcija (tikai gadījumos, ja Paclitaxel SanoSwiss lieto Kapoši sarkomas ārstēšanai).

Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums, pirms Paclitaxel SanoSwiss lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Paclitaxel SanoSwiss nav ieteicams lietošanai bērniem (līdz 18 gadiem).

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Paclitaxel SanoSwiss lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Lai samazinātu alerģiskas reakcijas, pirms Paclitaxel SanoSwiss ievadīšanas Jums nozīmēs citas zāles.

  • Ja Jums rodas smagas alerģiskas reakcijas (piemēram, apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, spiediena sajūta krūtīs, asinsspiediena pazemināšanās, reibonis, viegls apreibums, ādas reakcijas, piemēram, izsitumi vai pietūkums).

  • Ja Jums ir drudzis, izteikti drebuļi, kakla iekaisums vai čūlas mutē (kaulu smadzeņu nomākuma pazīmes).

  • Ja Jums ir nejutīgums, tirpšana, durstīšanas sajūta, jutīgums pieskaroties vai vājums rokās un kājās (perifērās neiropātijas pazīmes), var būt nepieciešama Paclitaxel SanoSwiss devas samazināšana.

  • Ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi; šajā gadījumā Paclitaxel SanoSwiss lietošana nav ieteicama.

  • Ja Jums ir sirds vadīšanas traucējumi.

  • Ja Jums rodas smaga vai nepārejoša caureja ar drudzi un vēdera sāpēm Paclitaxel SanoSwiss lietošanas laikā vai neilgi pēc tam. Iespējams, ka Jums ir resnās zarnas iekaisums (pseidomembranozs kolīts).

  • Ja jums iepriekš ir bijusi krūšu kurvja apstarošana (jo tas var paaugstināt plaušu iekaisuma risku).

  • Ja Jums ir sāpīga vai apsārtusi mute (mukozīta pazīmes) un Jums tiek ārstēta Kapoši sarkoma. Jums var būt nepieciešama mazāka deva.

Iespējamās ekstravazācijas dēļ ir ieteicams rūpīgi kontrolēt infūzijas vietu, lai novērstu iespējamo infiltrāciju zāļu ievadīšanas laikā.

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja kāds no šiem gadījumiem attiecas uz Jums.

Paclitaxel SanoSwiss vienmēr jāievada vēnā. Paclitaxel SanoSwiss ievadīšana artērijā var izraisīt artēriju iekaisumu, un Jums var būt sāpes, pietūkums, apsārtums un karstuma sajūta.

Citas zāles un Paclitaxel SanoSwiss

Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.

Mijiedarbība nozīmē, ka dažādas zāles var cita citu ietekmēt. Konsultējieties ar ārstu, ja lietojat paklitakselu vienlaicīgi ar kādu no šādām zālēm:

  • cisplatīnu (vēža ārstēšanai): Paclitaxel SanoSwiss jālieto pirms cisplatīna. Jums var būt biežāk jāpārbauda nieru darbība;

  • doksorubicīnu (vēža ārstēšanai): Paclitaxel SanoSwiss jāievada 24 stundas pēc doksorubicīna, lai izvairītos no augstas doksorubicīna koncentrācijas Jūsu organismā;

  • zāles infekciju ārstēšanai (t.i., tādi antibiotiskie līdzekļi kā eritromicīns, rifampicīns u.c.; jautājiet savam ārstam, medmāsai vai farmaceitam, ja neesat pārliecināts, vai zāles, jo Jūs lietojat ir antibiotiskie līdzekļi), tajā skaitā zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai (piemēram, ketokonazols);

  • zāles, ko lieto, lai palīdzētu stabilizēt garastāvokli, dažreiz sauc arī par antidepresantiem (piem., fluoksetīns);

  • zāles, ko lieto krampju lēkmju (epilepsijas) ārstēšanai (piem., karbamazepīns, fenitoīns);

  • zāles, ko lieto, lai palīdzētu pazemināt lipīdu līmeni asinīs (piem., gemfibrozils);

  • zāles, ko lieto grēmām vai kuņģa čūlai (piem., cimetidīns);

  • zāles, ko lieto HIV un AIDS ārstēšanai (piem., ritonavīrs, sahinavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs, efavirenzs, nevirapīns);

  • zāles, ko sauc par klopidogrelu un ko lieto, lai novērstu asins recekļu veidošanos.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Grūtniecība

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Ja pastāv iespēja, ka Jums varētu iestāties grūtniecība, ārstēšanās laikā izmantojiet efektīvu un drošu kontracepcijas metodi. Paclitaxel SanoSwiss nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.

Fertilitāte

Vismaz 6 mēnešus pēc ārstēšanās ar paklitakselu sievietēm un vīriešiem reproduktīvā vecumā un/vai viņu partneriem jāizmanto kontracepcijas līdzekļi. Pirms ārstēšanās ar paklitakselu vīriešu dzimuma pacientiem jākonsultējas par spermas sasaldēšanu iespējamas neatgriezeniskas neauglības dēļ.

Barošana ar krūti

Ja barojat bērnu ar krūti, izstāstiet to savam ārstam. Nav zināms, vai paklitaksels izdalās mātes pienā. Sakarā ar iespēju kaitēt zīdainim, lietojot paklitakselu, pārtrauciet bērna barošanu ar krūti. Neatsāciet bērna barošanu ar krūti, ja vien Jūsu ārsts nav atļāvis to darīt.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Iemesla, lai Jūs atturētos no transportlīdzekļu vadīšanas starp Paclitaxel SanoSwiss terapijas kursiem, nav, bet Jums jāatceras, ka šīs zāles satur nelielu daudzumu alkohola un tāpēc nebūtu ieteicams vadīt transportlīdzekļus tūlīt pēc terapijas kursa beigām iespējamās ietekmes dēļ uz Jūsu centrālo nervu sistēmu. Tāpat kā visos citos gadījumos, Jūs nedrīkstat vadīt transportlīdzekļus, ja jūtaties apreibis vai apdullis. Paclitaxel SanoSwiss satur rīcineļļu, kas var izraisīt smagas alerģiskas reakcijas. Ja Jums ir alerģija pret rīcineļļu, pirms Paclitaxel SanoSwiss lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.

Paclitaxel SanoSwiss satur alkoholu – katrs Paclitaxel SanoSwiss mililitrs satur 0,396 g alkohola. Paclitaxel SanoSwiss 300 mg/50 ml deva satur 20 g alkohola, kas ir līdzvērtīgi 434 ml alus vai 181 ml vīna.

Kaitīgs cilvēkiem, kuriem ir atkarība no alkohola. Jāņem vērā augsta riska grupām, piemēram, pacientiem ar aknu slimību vai epilepsiju.

Alkohola daudzums šajās zālēs var mainīt citu zāļu iedarbību.

3. Kā lietot Paclitaxel SanoSwiss

  • Lai samazinātu alerģiskas reakcijas, pirms Paclitaxel SanoSwiss ievadīšanas Jums nozīmēs citas zāles. Šīs zāles var lietot vai nu tablešu, vai infūzijas veidā vēnā, vai abējādi.

  • Jūs saņemsiet Paclitaxel SanoSwiss pilienu veidā vienā no vēnām (intravenozas infūzijas veidā) caur intravenozu sistēmu ar iekšējo filtru. Paclitaxel SanoSwiss Jums ievadīs veselības aprūpes speciālists. Pirms ievadīšanas viņš vai viņa sagatavos šķīdumu infūzijām. Deva, ko saņemsiet, būs atkarīga arī no Jūsu asins analīzes rezultātiem. Atkarībā no vēža veida un smaguma Jūs saņemsiet Paclitaxel SanoSwiss vai nu vienu pašu, vai kombinācijā ar citu pretvēža līdzekli.

  • Paclitaxel SanoSwiss vienmēr jāievada vienā no vēnām 3 vai 24 stundu laikā. To parasti ievada ik pēc 2 vai 3 nedēļām, ja vien ārsts neizlemj citādi. Ārsts informēs Jūs par nepieciešamo Paclitaxel SanoSwiss kursu skaitu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties izstāstiet savam ārstam, ja novērojat jebkādas alerģisku reakciju pazīmes. Tās var ietvert vienu vai vairākas no turpmāk minētajām:

  • pietvīkums,

  • ādas reakcijas,

  • nieze,

  • spiediena sajūta krūšu kurvī,

  • elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana,

  • pietūkums.

Šīs var būt nopietnu blakusparādību pazīmes.

Nekavējoties izstāstiet savam ārstam, ja Jums ir:

  • drudzis, smagi drebuļi, rīkles iekaisums vai čūlas mutē (kaulu smadzeņu nomākuma pazīmes);

  • roku un kāju nejutīgums vai vājums (perifēriskas neiropātijas pazīmes);

  • rodas smaga vai nepārejoša caureja ar drudzi un sāpēm vēderā.

Ļoti bieži: var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem:

  • vieglas alerģiskas reakcijas, piemēram, pietvīkums, izsitumi, nieze;

  • infekcijas: galvenokārt augšējo elpceļu infekcija, urīnceļu infekcija;

rīkles iekaisums vai čūlas mutes dobumā, sāpīgs un apsārtis mutes dobums, caureja, slikta pašsajūta (slikta dūša vai vemšana);

  • matu izkrišana (vairumā gadījumu matu izkrišana sākas mazāk kā mēnesi pēc paklitaksela lietošanas uzsākšanas. Ja tā notiek, matu izkrišana vairumam pacientu ir izteikta (vairāk kā 50%));

  • sāpes muskuļos, sāpes locītavās;

  • nejutīgums, tirpšana vai vājums rokās un kājās (visi perifēriskas neiropātijas simptomi);

  • analīzēs var būt samazināts trombocītu skaits asinīs, kas izraisa zilumus un tieksmi uz asiņošanu vairāk kā parasti, samazināts balto vai sarkano asins šūnu skaits, zems asinsspiediens.

Bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem:

  • īslaicīgas izmaiņas nagos un ādā, reakcijas injekcijas vietā (vietējs pietūkums, sāpes un ādas apsārtums);

  • analīzēs var būt lēnāka sirdsdarbība, izteikta aknu enzīmu (sārmainās fosfatāzes un AsAT - SGOT) līmeņa paaugstināšanās.

Retāk: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem:

  • šoks infekcijas dēļ (pazīstams kā "septiskais šoks”);

  • sirdsklauves, sirdsdarbības traucējumi (AV blokāde, kardiomiopātija), paātrināta sirdsdarbība, sirdslēkme, izteiktas alerģiskas reakcijas, (svīšana, ģībonis (sinkope), elpošanas distress, sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkums, muguras sāpes, sāpes krūtīs, sāpes ap rokām un pēdām, drebuļi, sāpes vēdera dobumā (vēderā));

  • flebīts (vēnas iekaisums);

  • analīzēs var būt izteikta bilirubīna līmeņa paaugstināšanās (dzelte), augsts asinsspiediens un asins recekļi.

Reti: var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem:

  • mazs leikocītu skaits ar drudzi un paaugstinātu infekciju risku (febrila neitropēnija);

  • nervu bojājums ar vājuma sajūtu roku un kāju muskuļos (motorā neiropātija);

  • elpas trūkums, plaušu embolija, plaušu fibroze, intersticiāla pneimonija, aizdusa, izsvīdums pleirā;

  • zarnu nosprostošanās, zarnu perforācija, resnās zarnas iekaisums (išēmisks kolīts), aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts);

  • nieze, izsitumi, ādas apsārtums (eritēma);

  • asins saindēšanās (sepse), vēderplēves iekaisums, pneimonija;

  • drudzis, dehidratācija, astēnija, tūska, savārgums;

  • nopietnas un iespējami letālas paaugstinātas jutības reakcijas (anafilaktiskas reakcijas);

  • analīzēs var būt paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, kas liecina par nieru darbības traucējumiem.

Ļoti reti: var skart līdz 10 no 100 000 cilvēkiem:

  • neregulāra, ātra sirdsdarbība (priekškambaru fibrilācija, supraventrikulāra tahikardija);

  • pēkšņi asins šūnu veidošanās traucējumi (akūta mieloleikoze, mielodisplastiskais sindroms);

  • redzes nerva un/vai redzes traucējumi (mirgojošā skotoma);

  • dzirdes zudums vai samazināšanās (ototoksicitāte), troksnis ausīs, vertigo;

  • klepus;

  • asins receklis vēdera un zarnu asinsvadā (apzarņa tromboze), resnās zarnas iekaisums, dažreiz ar ilgstošu smagu caureju (pseidomembranozs kolīts, neitropēnisks kolīts), tūska (ascīts), ezofagīts, aizcietējums;

  • nopietnas paaugstinātas jutības reakcijas, tajā skaitā drudzis, ādas apsārtums, sāpes locītavās un/vai acu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms), vietēja ādas lobīšanās (epidermas nekrolīze), apsārtums ar neregulāriem (eksudatīviem) sarkaniem plankumiem (erythema multiforme), ādas iekaisums ar čūlām un lobīšanos (eksfoliatīvs dermatīts), nātrene, nagu atdalīšanās no gultnes (pacientiem terapijas laikā uz rokām un kājām jālieto aizsarglīdzekļi pret sauli);

  • ēstgribas zudums (anoreksija);

  • nopietnas un iespējami letālas paaugstinātas jutības reakcijas ar šoku (anafilaktiskais šoks);

  • aknu darbības traucējumi (aknu nekroze, aknu encefalopātija (abas ar ziņojumiem par letālu iznākumu));

  • apjukuma stāvoklis;

  • izteikti krampji, smadzeņu nervu traucējumi (veģetatīva neiropātija; neapzinātas ķermeņa funkcijas, kas var izraisīt zarnu nosprostošanos un zemu asinsspiedienu), krampji, smadzeņu slimība (encefalopātija), reibonis, galvassāpes, koordinācijas traucējumi (ataksija).

Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem:

  • strauja audzēja sabrukšana (audzēja sabrukšanas sindroms);

  • šķidruma uzkrāšanās acīs (makulas tūska), mirgošana acīs (fotopsija), peldošas daļiņas stiklveida ķermenī (izgulsnējumi stiklveida ķermenī);

  • vēnu iekaisums (flebīts);

  • ādas, kā arī asinsvadu un iekšējo orgānu sabiezējumi un sacietējumi (sklerodermija);

  • "Tauriņveida izsitumi" (sistēmiska sarkanā vilkēde);

  • koagulācijas traucējumi (diseminēta intravazāla koagulācija);

  • ziņots par diseminētu intravazālu koagulāciju jeb "DIK". Tā attiecas uz nopietnu stāvokli, kā rezultātā cilvēkiem ļoti viegli sākas asiņošana, pārāk viegli veidojas asins recekļi, vai abi.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Paclitaxel SanoSwiss

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „EXP’’. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Pirms atvēršanas

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 ° C. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Saldēšanai nav nelabvēlīga ietekme uz šīm zālēm.

Pēc atvēršanas pirms atšķaidīšanas (nosacījumu apraksts)

No mikrobioloģijas viedokļa pēc atvēršanas zāles var uzglabāt ne ilgāk par 28 dienām 25 °C temperatūrā. Par citu uzglabāšanas laiku un apstākļiem ir atbildīgs lietotājs.

Pēc atšķaidīšanas (nosacījumu apraksts)

No mikrobioloģijas viedokļa atšķaidītās zāles jāizlieto nekavējoties. Ja tās netiek lietotas nekavējoties, uzglabāt ledusskapī (2-8 ° C) ne ilgāk kā 24 stundas, ja vien atšķaidīšana notikusi kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos. Sīkāku informāciju par stabilitāti pēc atšķaidīšanas, skatiet sadaļā veselības aprūpes speciālistiem.

Nelietojiet, ja pamanāt duļķainu šķīdumu vai nešķīstošas nogulsnes.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Paclitaxel SanoSwiss satur

Aktīvā viela ir paklitaksels.

Katrs ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 6 mg paklitaksela.

Katrs flakons satur 5, 16,7 vai 50 ml (atbilst attiecīgi 30, 100 vai 300 mg  paklitaksela).

Citas sastāvdaļas ir polioksietilēta rīcineļļa (makrogolglicerīna ricinoleāts) un etilspirts.

Paclitaxel SanoSwiss ārējais izskats un iepakojums

Paclitaxel SanoSwiss ir caurspīdīgs līdz viegli dzeltenīgs šķīdums.

Tas ir pieejams flakonos pa 5 ml, 16,7 ml un 50 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

UAB SanoSwiss

Aukštaičių g. 26 A

Kaunas, LT-44157

Lietuva

info@sanoswiss.com

Ražotājs

Corden Pharma Latina S.p.A.

Via del Murillo Km 2.800

04013 Sermoneta

Itālija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

-------------------------------------------------------------------------------------------------------

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem

Infūziju šķīdumu pagatavošana

  • Konteineri un infūzijas komplekti, ko izmanto ar Paclitaxel SanoSwiss nedrīkst saturēt DEHP. Tas samazinās pacienta saskari ar DEHP [di-(2-etilheksil)ftalātu], kas var izdalīties no plastmasas PVH infūziju konteineriem vai komplektiem. Izmantojot filtrēšanas ierīces (piem. IVEX-2), kam ir īsa ieplūdes un/vai izplūdes caurulīte no PVH plastmasas, neradās nozīmīga DEHP izdalīšanās.

  • Tāpat kā ar visiem pretaudzēju līdzekļiem, rīkojoties ar Paclitaxel SanoSwiss ievērojiet piesardzību. Jāvalkā piemēroti aizsargcimdi. Atšķaidīšana jāveic apmācītam personālam aseptiskos apstākļos speciāli ierādītā vietā. Gadījumā, ja nonāk saskarē ar ādu, nomazgājiet to ar ziepēm un ūdeni. Ja notikusi saskare ar gļotādām, skartā vieta rūpīgi jāskalo ar ūdeni.

  • Nedrīkst izmantot „Chemo-Dispensing Pin” vai līdzīgas ierīces ar ķīļiem, jo tās var izraisīt aizbāžņa bojājumu, tādēļ var zust sterilitāte.

1. darbība: atšķaidiet koncentrātu

Pirms lietošanas Paclitaxel SanoSwiss jāatšķaida ar:

  • 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām;

  • 5% glikozes šķīdumu injekcijām;

  • 5% glikozes un 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām;

  • 5% glikozes šķīdumu Ringera šķīdumā.

Pagatavotā infūzijas šķīdumā paklitaksela koncentrācijai jābūt robežās no 0,3 mg/ml līdz 1,2 mg/ml.

Sagatavošanas laikā šķīdumi var kļūt duļķaini to sastāvā esošo palīgvielu dēļ, un to nevar novērst ar filtrēšanu. Būtiska iedarbības samazināšanās pēc imitējošā šķīduma ievadīšanas caur intravenozo sistēmu ar iekšējo filtru nav novērota.

2. darbība: ievadiet infūziju

Pirms ievadīšanas visiem pacientiem jāsaņem premedikācija ar kortikosteroīdiem, antihistamīna līdzekļiem un H2-antagonistiem.

Paclitaxel SanoSwiss nedrīkst ievadīt atkārtoti, līdz neitrofilo leikocītu skaits nav ≥ 1500/mm3 (≥ 1000 / mm³ Kapoši sarkomas pacientiem) un trombocītu skaits ir ≥ 100 000 / mm³ (≥ 75 000/mm3 Kapoši sarkomas pacientiem).

Izvairieties no nogulšņu rašanās infūziju šķīdumā:

  • pēc atšķaidīšanas izlietojiet pēc iespējas ātrāk;

  • izvairieties no pārmērīgas skalināšanas, vibrācijas vai kratīšanas;

  • pirms lietošanas rūpīgi izskalojiet infūzijas sistēmas;

  • regulāri pārbaudiet infūziju šķīduma izskatu un pārtrauciet infūziju, ja parādās izgulsnējumi.

Paklitaksela pagatavoto infūziju šķīdumu var uzglabāt līdz 12 stundām 25 ° C temperatūrā, neaizsargājot no gaismas, ja atšķaidīšanai izmantots 5% glikozes šķīdums vai 0,9% nātrija hlorīda šķīdums injekcijām.

Aizsargājot no gaismas, pagatavotā infūziju šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte tika pierādīta 5 ° C un 25 ° C temperatūrā 7 dienas, atšķaidot ar 5% glikozes šķīdumu, un 14 dienas, atšķaidot ar 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām.

Paclitaxel SanoSwiss jāievada caur caur ievadīšanas sistēmā ievietotu mikroporu filtru ar ≤ 0,22 µm membrānu. Jāizmanto infūzijas konteineri un komplekti, kas nesatur DEHP. Izmantojot filtrēšanas ierīces (piem. IVEX-2), kam ir īsa ieplūdes un/vai izplūdes caurulīte no PVH plastmasas, neradās nozīmīga DEHP izdalīšanās.

3. darbība: iznīcināšana

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām rīcībai ar citotoksiskiem savienojumiem.

Deva

Ieteicamās Paclitaxel SanoSwiss devas intravenozai ievadīšanai ir šādas:

Indikācija Deva Intervāls starp Paclitaxel SanoSwiss kursiem
Olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapija

135 mg/m2 24 stundās, pēc tam ievada 75 mg/m2 cisplatīna; vai

175 mg/m2 3 stundās, pēc tam ievada 75 mg/m2 cisplatīna;

3 nedēļas
Olnīcu vēža otrās izvēles ķīmijterapija 175 mg/m2 3 stundās; 3 nedēļas
Krūts vēža adjuvantā ķīmijterapija 175 mg/m2 3 stundās, pēc tam piemēro antraciklīnu un ciklofosfamīdu (AC) terapiju; 3 nedēļas
Krūts vēža pirmās izvēles ķīmijterapija (ar doksorubicīnu) 220 mg/m2 3 stundās, 24 stundas pēc doksorubicīna (50 mg/m2); 3 nedēļas
Krūts vēža pirmās izvēles ķīmijterapija (ar trastuzumabu)

175 mg/m2 3 stundās, pēc trastuzumaba

(skatīt trastuzumaba zāļu aprakstu);

3 nedēļas
Krūts vēža otrās izvēles ķīmijterapija 175 mg/m2 3 stundās 3 nedēļas
Progresējošs nesīkšūnu plaušu vēzis 175 mg/m2 3 stundās, pēc tam ievada 80 mg/m2 cisplatīna; 3 nedēļas
Ar AIDS saistīta Kapoši sarkoma 100 mg/m2 3 stundās 2 nedēļas

Paclitaxel SanoSwiss nedrīkst ievadīt atkārtoti, līdz neitrofilo leikocītu skaits nav ≥ 1500/mm3 (≥ 1000 / mm³ Kapoši sarkomas pacientiem) un trombocītu skaits ir ≥ 100 000 / mm³ (≥ 75 000/mm3 Kapoši sarkomas pacientiem).

Pacientiem, kuriem rodas izteikta neitropēnija (neitrofilo leikocītu skaits ir <500/mm3 7 dienas vai ilgāk) vai izteikta perifēriska neiropātija turpmākajos kursos deva jāsamazina par 20% (25% Kapoši sarkomas pacientiem) (skatīt zāļu aprakstu).

Dati nav pietiekami, lai sniegtu ieteikumus par devām pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem Pacientus ar smagiem aknu darbības traucējumiem nedrīkst ārstēt ar Paclitaxel SanoSwiss (skatīt zāļu aprakstu).

Paclitaxel SanoSwiss nav ieteicams lietošanai bērniem līdz 18 gadiem, jo nav pierādīts lietošanas drošums un efektivitāte.

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Paclitaxel SanoSwiss 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 6 mg paklitaksela (Paclitaxelum).

5 ml flakons satur 30 mg paklitaksela.

16,7 ml flakons satur 100 mg paklitaksela.

50 ml flakons satur 300 mg paklitaksela.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

Polioksietilēta rīcineļļa (Makrogolglicerīna ricinoleāts), bezūdens etilspirts (396 mg/ml)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai.

Caurspīdīgs, bezkrāsains vai viegli dzeltenīgs šķīdums ar pH no 3,0 - 7,0 un osmolaritāti >4000 mOsm/l.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Olnīcu vēzis: olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapijā paklitaksels kombinācijā ar cisplatīnu ir indicēts pacienšu ar progresējošu olnīcu vēzi vai ar atlieku audzēju (> 1 cm) ārstēšanai pēc sākotnējas laparatomijas.

Olnīcu vēža otrās izvēles ķīmijterapijā paklitaksels ir indicēts metastātiska olnīcu vēža ārstēšanai pēc neveiksmīgas platīnu saturošu preparātu standarta terapijas.

Krūts vēzis: adjuvanta terapijā Paclitaxel SanoSwiss ir indicēts krūts vēža ar metastāzēm reģionālajos limfmezglos ārstēšanai pacientēm pēc antraciklīna un ciklofosfamīda (AC) terapijas. Adjuvantā terapija ar Paclitaxel SanoSwiss ir uzskatāma par alternatīvu paplašinātai AC terapijai.

Paclitaxel SanoSwiss ir indicēts lokāli progresējoša vai metastātiska krūts vēža sākotnējai ārstēšanai vai arī kombinācijā ar antraciklīnu pacientēm, kurām antraciklīna terapija ir piemērota, vai arī kombinācijā ar trastuzumabu pacientēm, kurām imūnhistoķīmiski noteikta HER-2 (cilvēka epidermālā augšanas faktora receptora 2) hiperekspresija 3+ stadijā un kurām nav piemērota antraciklīnu terapija (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Paclitaxel SanoSwiss monoterapijā ir indicēts metastātiska krūts vēža ārstēšanai pacientēm kurām standarta antraciklīnu saturoša terapija bijusi neveiksmīga vai nav piemērota.

Progresējošs nesīkšūnu plaušu vēzis: Paclitaxel SanoSwiss kombinācijā ar cisplatīnu ir indicēts nesīkšūnu plaušu vēža (NSŠPV) ārstēšanai pacientiem, kuriem nav piemērota potenciāli radikāla ķirurģiska un/vai staru terapija.

Ar AIDS saistīta Kapoši sarkoma: Paclitaxel SanoSwiss ir indicēts pacientu ar progresējošu ar AIDS saistītu Kapoši sarkomu (KS) ārstēšanai, kuriem iepriekš bijusi nesekmīga liposomāla antraciklīnu terapija.

Šī indikācija pamatojas uz ierobežotiem datiem par efektivitāti. Attiecīgo pētījumu kopsavilkums sniegts 5.1. apakšpunktā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Paclitaxel SanoSwiss jāievada tikai kvalificēta onkologa uzraudzībā nodaļā, kas ir specializējusies citotoksisku līdzekļu lietošanā (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Pirms paklitaksela lietošanas visiem pacientiem jāveic premedikācija ar kortikosteroīdiem, antihistamīna līdzekļiem un H2-antagonistiem, piemēram:

Zāles Deva Lietošana pirms paklitaksela
Deksametazons 20 mg perorāli* vai i.v.

Perorāli: aptuveni 12 un 6 stundas,

i.v.: 30-60 minūtes

Difenhidramīns ** 50 mg i.v. 30-60 minūtes

Cimetidīns vai

ranitidīns

300 mg i.v.

50 mg i.v.

30-60 minūtes

* 8-20 mg pacientiem ar KS.

** vai līdzvērtīgs antihistamīna līdzeklis, piemēram, hlorfeniramīns.

Norādījumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

Paclitaxel SanoSwiss jāievada caur ievadīšanas sistēmā ievietotu mikroporu filtru ar ≤ 0,22 µm membrānu (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapija: lai gan tiek pētītas arī citas lietošanas shēmas, ieteicama paklitaksela un cisplatīna kombinācijas shēma. Atkarībā no infūzijas ilguma iesaka izmantot divas paklitaksela devas: 3 stundu laikā intravenozi ievada 175 mg/m2 paklitaksela, kam seko cisplatīns 75 mg/m2 ik pēc trīs nedēļām vai 24 stundu infūzijā ievada paklitakselu 135 mg/m2, kam seko cisplatīns 75 mg/m2, ievērojot 3 nedēļu starplaiku starp kursiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Olnīcu vēža otrās izvēles ķīmijterapija: ieteicamā paklitaksela deva ir 175 mg/m2, ko ievada intravenozi 3 stundu laikā ar 3 nedēļu starplaiku starp kursiem.

Krūts vēža adjuvanta ķīmijterapija: pēc AC terapijas ieteicamā paklitaksela deva ir 175 mg/m2, ko ievada intravenozi 3 stundu laikā ar 3 nedēļu starplaiku starp kursiem.

Krūts vēža pirmās izvēles ķīmijterapija: lietojot kombinācijā ar doksorubicīnu (50 mg/m2), paklitaksels jāievada 24 stundas pēc doksorubicīna. Ieteicamā paklitaksela deva ir 220 mg/m2, ko ievada intravenozi 3 stundu laikā ar 3 nedēļu starplaiku starp kursiem (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Lietojot kombinācijā ar trastuzumabu, ieteicamā paklitaksela deva ir 175 mg/m2, ko ievada intravenozi 3 stundu laikā ar 3 nedēļu starplaiku starp kursiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Paklitaksela infūziju var sākt nākamajā dienā pēc pirmās trastuzumaba devas vai tūlīt pēc kārtējās trastuzumaba devas, ja iepriekšējai trastuzumaba devai bija laba panesamība (sīkāku informāciju par trastuzumaba devām skatīt trastuzumaba zāļu aprakstā).

Krūts vēža otrās izvēles ķīmijterapija: ieteicamā paklitaksela deva ir 175 mg/m2, ko ievada 3 stundu laikā ar 3 nedēļu starplaiku starp kursiem.

Progresējoša nesīkšūnu plaušu vēža (NSŠPV) ārstēšana: ieteicamā paklitaksela deva ir 175 mg/m2, ko ievada 3 stundu laikā, kam seko cisplatīns 80 mg/m2, ievērojot 3 nedēļu starplaiku starp kursiem.

Ar AIDS saistītas KS ārstēšana: ieteicamā paklitaksela deva ir 100 mg/m2, ko ievada 3 stundu laikā intravenozas infūzijas veidā ik pēc divām nedēļām.

Paklitaksela turpmākās devas jāievada atbilstoši individuālajai zāļu panesamībai.

Paklitakselu nedrīkst ievadīt atkārtoti, līdz neitrofilo leikocītu skaits nav ≥ 1500/mm3 (≥ 1000/mm³ KS pacientiem) un trombocītu skaits ir ≥ 100 000/mm³ (≥ 75 000/mm3 KS pacientiem). Pacientiem, kuriem rodas izteikta neitropēnija (neitrofilo leikocītu skaits ir <500/mm3 7 dienas vai ilgāk) vai izteikta perifēriska neiropātija, sekojošos kursos deva jāsamazina par 20% (KS pacientiem par 25%) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem: dati nav pietiekami, lai sniegtu ieteikumus par devu izmaiņām pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Pacientus ar smagiem aknu darbības traucējumiem nedrīkst ārstēt ar paklitakselu.

Pediatriskā populācija

Paklitakselu nav ieteicams lietot bērniem līdz 18 gadiem, jo trūkst dati par lietošanas drošumu un efektivitāti.

4.3. Kontrindikācijas

Paklitaksels ir kontrindicēts pacientiem ar paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, īpaši pret polioksietilētu rīcineļļu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Paklitaksels ir kontrindicēts bērna barošanas ar krūti laikā (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Paklitakselu nedrīkst lietot pacienti, kuriem sākotnējais neitrofilo leikocītu skaits ir < 1500/mm3 (pacientiem ar KS < 1000/mm3).

KS gadījumā paklitaksels ir kontrindicēts arī pacientiem, kuriem vienlaikus ir smagas un nekontrolētas infekcijas.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paklitaksels ir jāievada ārsta uzraudzībā, kuram ir pieredze pretvēža ķīmijterapijas līdzekļu lietošanā. Tā kā var rasties izteiktas paaugstinātas jutības reakcijas, jābūt pieejamam atbilstošam aprīkojumam dzīvībai svarīgo funkciju uzturēšanai. Pacientiem jāveic premedikācija ar kortikosteroīdiem, antihistamīna līdzekļiem un H2-antagonistiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Iespējamās ekstravazācijas dēļ ir ieteicams rūpīgi kontrolēt infūzijas vietu, lai novērstu infiltrāciju zāļu ievadīšanas laikā.

Lietojot paklitakselu kombinācijā ar cisplatīnu, tas jāievada pirms cisplatīna (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Izteiktas paaugstinātas jutības reakcijas, ko raksturo aizdusa un hipotensija, kam nepieciešama ārstēšana, kā arī angioedēmu un ģeneralizētu nātreni novēroja mazāk nekā 1% pacientu, kas saņem paklitakselu pēc adekvātas premedikācijas. Iespējams, ka šo reakciju mediators ir histamīns. Izteiktu paaugstinātas jutības reakciju gadījumā nekavējoties jāpārtrauc paklitaksela infūzija un jāuzsāk intensīva simptomātiska ārstēšana, un pacientam nedrīkst atkārtoti ievadīt šīs zāles.

Kaulu smadzeņu darbības nomākums (galvenokārt neitropēnija) ir devu ierobežojoša toksicitāte. Bieži jākontrolē asinsaina. Zāles pacientiem nedrīkst ievadīt atkārtoti, līdz neitrofilo leikocītu skaits nav ≥ 1500/mm3 (pacientiem ar KS ≥ 1000/mm3) un trombocītu skaits nav ≥ 100 000/mm3 (pacientiem ar KS ≥ 75 000/mm3). KS klīniskā pētījuma laikā lielākā daļa pacientu saņēma granulocītu koloniju stimulējošo faktoru (G-KSF).

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem iespējams paaugstināts toksicitātes risks, īpaši 3. – 4. pakāpes mielosupresijas risks. Pierādījumu par paklitaksela toksicitātes palielināšanos, ievadot to 3 stundas ilgas infūzijas veidā pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem, nav. Ievadot paklitakselu ilgākas infūzijas veidā, pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem var novērot pastiprinātu mielosupresiju.

Pacienti rūpīgi jānovēro, vai nerodas izteikta mielosupresija (skatīt 4.2. apakšpunktu). Dati nav pietiekami, lai ieteiktu devu izmaiņas pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Dati par pacientiem ar izteiktu sākotnēju holestāzi nav pieejami. Pacientus ar smagiem aknu darbības traucējumiem nedrīkst ārstēt ar paklitakselu.

Smagi sirds vadīšanas traucējumi paklitaksela monoterapijas laikā ziņoti reti. Ja paklitaksela lietošanas laikā pacientiem rodas nozīmīgi sirds vadīšanas traucējumi, jāveic atbilstoša ārstēšana un turpmākās paklitaksela terapijas laikā nepārtraukti jākontrolē sirdsdarbība. Paklitaksela lietošanas laikā ir novērota hipotensija, hipertensija un bradikardija; pacientiem parasti simptomu nav, un ārstēšana nav nepieciešama. Ieteicama bieža organisma stāvokļa galveno rādītāju kontrole, īpaši paklitaksela infūzijas pirmajā stundā. Pacientiem ar NSŠPV daudz biežāk nekā pacientēm ar krūts vai olnīcu audzēju novēroja smagus kardiovaskulārus traucējumus. AIDS-KS klīniskajā pētījumā novērots viens sirds mazspējas gadījums, kas saistīts ar paklitakselu.

Ja paklitakselu lieto kombinācijā ar doksorubicīnu vai trastuzumabu metastātiska krūts vēža sākotnējai ārstēšanai, jāpievērš uzmanība sirdsdarbības kontrolei. Ja pacientes ir piemērotas terapijai ar paklitakselu šādā kombinācijā, viņām sākotnēji jānovērtē sirdsdarbība, kas ietver anamnēzi, fizikālu izmeklēšanu, EKG, ehokardiogrammu un/vai MUGA skenēšanu. Sirdsdarbība jākontrolē arī terapijas laikā (piemēram, ik pēc trīs mēnešiem). Sirdsdarbības kontrole var palīdzēt apzināt pacientes, kurām rodas kardiāla disfunkcija, un ārstējošam ārstam rūpīgi jānovērtē ievadītā antraciklīna kumulatīvā deva (mg/m2), izlemjot par ventrikulārās funkcijas kontroles biežumu. Ja pārbaude liecina par sirds funkcijas pasliktināšanos, pat asimptomātisku, ārstējošam ārstam rūpīgi jāizvērtē turpmākās terapijas lietderība attiecībā pret iespējamo sirds bojājuma attīstību, tai skaitā potenciāli neatgriezenisku bojājumu. Ja zāļu ievadīšanu turpina, sirds funkcija jākontrolē biežāk (piemēram, ik pēc 1 – 2 cikliem). Sīkāku informāciju skatīt trastuzumaba vai doksorubicīna zāļu aprakstā.

Lai gan perifēra neiropātija rodas bieži, smagi simptomi rodas reti. Smagos gadījumos visos turpmākos paklitaksela terapijas kursos ieteicams samazināt devu par 20% (pacientiem ar KS – par 25%). Pacientiem ar NSŠPV un pacientēm ar olnīcu vēzi, kuri saņem pirmās izvēles ārstēšanu, paklitaksela ievadīšana trīs stundas ilgas infūzijas veidā kombinācijā ar cisplatīnu izraisīja lielāku smagas neirotoksicitātes sastopamību nekā atsevišķa paklitaksela un ciklofosfamīda ievadīšana, kam sekoja cisplatīna ievadīšana.

Īpaša piesardzība jāievēro, lai izvairītos no intraarteriālas paklitaksela ievadīšanas, jo lokālas panesības pētījumos ar dzīvniekiem pēc intraarteriālas ievadīšanas novēroja smagas audu reakcijas.

Paklitaksels kombinācijā ar plaušu staru terapiju, neatkarīgi no hronoloģiskās secības, var veicināt intersticiāla pneimonīta rašanos.

Tā kā paklitaksels satur etilspirtu (396 mg/ml), jāņem vērā iespējamā iedarbība uz CNS un cita ietekme.

Paklitaksela koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai satur polioksietilētu rīcineļļu, kas var izraisīt smagas alerģiskas reakcijas.

Retos gadījumos ir ziņots par pseidomembranozu kolītu, tai skaitā pacientiem, kuri vienlaicīgi nav ārstēti ar antibiotiskiem līdzekļiem. Šī reakcija jāņem vērā, nosakot diferenciāldiagnozi smagas vai ilgstošas caurejas gadījumā, kas radusies paklitaksela terapijas laikā vai neilgi pēc tās.

Pacientiem ar KS smags mukozīts ir reti. Ja rodas smagas blakusparādības, paklitaksela deva jāsamazina par 25%.

Daudzās eksperimentālās sistēmās paklitakselam ir pierādīta teratogēna, embriotoksiska un mutagēna iedarbība.

Tādēļ seksuāli aktīvām sievietēm reproduktīvajā vecumā un vīriešiem ārstēšanas ar paklitakselu laikā un līdz 6 mēnešiem pēc tās ir jālieto efektīvi kontracepcijas līdzekļi (skatīt 4.6. apakšpunktu). Hormonālā kontracepcija ir kontrindicēta hormonu receptoru pozitīvu audzēju gadījumā.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ieteicamā shēma paklitaksela lietošanai olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapijā ir ievadīt to pirms cisplatīna. Ja paklitakselu lieto pirms cisplatīna, paklitaksela drošuma profils ir tāds pats kā paklitaksela monoterapijas gadījumā. Ja paklitakselu lieto pēc cisplatīna, pacientēm novēroja izteiktāku mielosupresiju un paklitaksela klīrensa samazināšanos aptuveni par 20 %. Ar paklitakselu un cisplatīnu ārstētiem pacientiem nieru mazspējas risks var būt paaugstināts, salīdzinot ar cisplatīna monoterapiju ginekoloģiska vēža ārstēšanai.

Tā kā doksorubicīna un tā aktīvo metabolītu eliminācija var samazināties, ja paklitakselu un doksorubicīnu ievada ar īsākiem starplaikiem, metastatiska krūts vēža sākotnējai terapijai paklitaksels jāievada 24 stundas pēc doksorubicīna (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Paklitaksela metabolismu daļēji katalizē citohroma P450 izoenzīmi CYP2C8 un CYP3A4. Tādēļ zāļu savstarpējās mijiedarbības FK pētījumu trūkuma dēļ ir jāievēro piesardzība, ievadot paklitakselu vienlaicīgi ar zālēm, par kurām zināms, ka tās inhibē CYP2C8 vai CYP3A4 (piem., ketokonazols un citi imidazola pretsēnīšu līdzekļi, eritromicīns, fluoksetīns, gemfibrozils, klopidogrels, cimetidīns, ritonavīrs, sahinavīrs, indinavīrs un nelfinavīrs), jo paklitaksela toksicitāte var palielināties augstākas paklitaksela iedarbības dēļ. Paklitaksela lietošana vienlaicīgi ar zālēm, kas inducē CYP2C8 vai CYP3A4 (piem., rifampicīnu, karbamazepīnu, fenitoīnu, efavirenzu, nevirapīnu), nav ieteicama, jo var pasliktināties tā efektivitāte zemākas paklitaksela iedarbības dēļ.

Paklitaksela klīrensu neietekmē premedikācija ar cimetidīnu.

Pētījumi, kuros piedalījušies pacienti ar KS, kas vienlaikus lieto paklitakselu un vairākas citas zāles, liecina, ka nelfinavīra un ritonavīra, bet ne indinavīra klātbūtnē paklitaksela sistēmiskais klīrenss bija daudz zemāks. Informācijas par mijiedarbību ar citiem proteāžu inhibitoriem nav pietiekama. Tāpēc pacientiem, kas vienlaikus saņem proteāžu inhibitorus, paklitaksels jāievada piesardzīgi.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Informācija par paklitaksela lietošanu grūtniecēm ir ierobežota. Uzskata, ka paklitaksels var izraisīt nopietnus iedzimtus defektus, ja to lieto grūtniecības laikā. Pierādīts, ka trušiem paklitaksels ir gan embriotoksisks, gan fetotoksisks, un žurkām samazina auglību. Tāpat kā citas citotoksiskas zāles, paklitaksels paklitaksels var kaitēt auglim, ja to ievada grūtniecēm. Tāpēc paklitakselu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Paklitakselu nedrīkst lietot arī sievietes reproduktīvā vecumā, kuras nelieto efektīvu kontracepciju, ja vien mātes klīniskais stāvoklis nav tāds, ka nepieciešama ārstēšana ar paklitakselu.

Sievietēm reproduktīvā vecumā jāizmanto efektīvi kontracepcijas līdzekļi ārstēšanas ar paklitakselu laikā un līdz 6 mēnešiem pēc tās.

Vīriešu dzimuma pacientiem, kurus ārstē ar paklitakselu, nav ieteicams kļūt par tēvu ārstēšanas laikā un līdz sešiem mēnešiem pēc tās.

Barošana ar krūti

Paklitaksels ir kontrindicēts bērna barošanas ar krūti laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu). Nav zināms, vai paklitaksels izdalās mātes pienā. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka paklitaksels izdalās pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Terapijas laikā bērna barošana ar krūti ir jāpārtrauc.

Fertilitāte

Paklitaksels izraisīja žurku tēviņu neauglību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ietekme uz cilvēkiem nav zināma. Vīriešiem pirms paklitaksela terapijas jākonsultējas par spermas kriokonservācijas iespēju, jo iespējama neatgriezeniska neauglība.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Paklitaksels neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr jāņem vērā, ka zāles satur alkoholu (skatīt 4.4. un 6.1. apakšpunktu).

Šo zāļu sastāvā esošais alkohols var mazināt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Ja vien nav norādīts citādi, turpmākais izklāsts attiecas uz vispārējā drošuma datiem, kas apkopoti par 812 pacientiem ar norobežotiem audzējiem, kuri klīniskajos pētījumos tika ārstēti ar paklitaksela monoterapiju. Tā kā KS populācija ir ļoti specifiska, šī apakšpunkta beigās ir īpaša sadaļa, kas pamatojas uz klīniskā pētījuma datiem, kurā piedalījās 107 pacienti.

Pacientiem, kuri saņem paklitakselu olnīcu vēža, krūts vēža un NSŠPV ārstēšanai, nevēlamo blakusparādību biežums un smaguma pakāpe kopumā ir līdzīgi. Nevienu no novērotajām toksicitātes reakcijām acīmredzami neietekmēja vecums.

Izteikta paaugstinātas jutības reakcija ar iespējamu letālu iznākumu (definēta kā hipotensija, kad nepieciešama ārstēšana, angioedēma, elpošanas nomākums, kad nepieciešama bronhodilatatoru terapija, vai ģeneralizēta nātrene) radās diviem pacientiem (< 1 %). Trīsdesmit četriem procentiem pacientu (17 % no visiem kursiem) bija viegli izteiktas paaugstinātas jutības reakcijas. Šo viegli izteikto reakciju, galvenokārt pietvīkuma un izsitumu, gadījumā nebija vajadzīga ne terapeitiska iejaukšanās, ne paklitaksela terapijas pārtraukšana.

Visbiežākā nozīmīgā blakusparādība bija kaulu smadzeņu darbības nomākums. Izteikta neitropēnija (< 500 šūnas/mm3)radās 28 % pacientu, taču tā nebija saistīta ar drudža epizodēm. Tikai 1 % pacientu bija izteikta neitropēnija 7 dienas un ilgāk.

Par trombocitopēniju tika ziņots 11 % pacientu. Trīs procentiem pacientu vismaz vienu reizi pētījuma laikā mazākais trombocītu skaits bija < 50 000/mm3. Anēmiju novēroja 64 % pacientu, taču izteikta anēmija (Hb < 5 mmol/l) bija tikai 6 % pacientu. Anēmijas sastopamība un smaguma pakāpe ir saistīta ar sākotnējo hemoglobīna līmeni.

Ziņots par diseminētu intravazālu koagulāciju (DIK), bieži saistībā ar sepsi vai vairāku orgānu mazspēju.

Neirotoksicitāte, galvenokārt perifēra neiropātija bija biežāka un smagāka, ievadot 175 mg/m2 infūziju 3 stundās (neirotoksicitāte 85 % gadījumu, 15 % - smaga), salīdzinot ar 135 mg/m2 infūziju 24 stundās, kombinējot paklitakselu ar cisplatīnu. Pacientiem ar NSŠPV un olnīcu vēzi, kuriem trīs stundas ievadīja paklitakselu un pēc tam cisplatīnu, būtiski palielinājās smagas neirotoksicitātes sastopamība. Perifēra neiropātija var rasties pēc pirmā kursa un pastiprināties palielinoties paklitaksela iedarbībai. Dažos gadījumos perifēra neiropātija bija iemesls paklitaksela lietošanas pārtraukšanai. Jušanas traucējumi parasti mazinājās vai izzuda dažu mēnešu laikā pēc paklitaksela lietošanas pārtraukšanas. Neiropātijas, kas radušās iepriekšējas terapijas rezultātā, nav kontrindikācija paklitaksela terapijai.

Alopēcija: alopēciju novēroja 87%pacientu un tā parādījās pēkšņi. Vairumam pacientu, kuriem rodas alopēcija, paredzama izteikta ≥50% matu izkrišana.

Artralģija un mialģija bija 60 % pacientu, un 13 % pacientu tā bija smaga.

Reakcijas injekcijas vietā intravenozas ievadīšanas laikā var izraisīt lokalizētu tūsku, sāpes, apsārtumu un sacietējumu; dažreiz ekstravazācija var izraisīt celulītu. Ir ziņots par ādas nekrotizēšanos un/vai lobīšanos, kas dažos gadījumos bija saistīta ar ekstravazāciju.

Iespējamas arī ādas krāsas izmaiņas. Retos gadījumos ir ziņots par atkārtotām ādas reakcijām iepriekšējās ekstravazācijas vietā pēc paklitaksela ievadīšanas citā vietā - t.i. "atmiņu". Specifiska metode ekstravāzijas reakciju ārstēšanai šobrīd nav zināma.

Dažos gadījumos reakcijas injekcijas vietā parādījās ilgstošas infūzijas laikā vai attīstījās nedēļu līdz 10 dienas vēlāk.

Tabulā zemāk uzskaitītas nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar paklitaksela monoterapiju, ievadot to trīs stundas ilgas infūzijas veidā metastātiskas slimības gadījumā (812 pacienti, kas ārstēti klīniskajos pētījumos), un blakusparādības, par kurām ziņots paklitaksela pēcreģistrācijas uzraudzības laikā*.

Turpmāk aprakstīto nevēlamo blakusparādību biežums ir noteikts, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100, < 1/10), retāk (≥ 1/1000, < 1/100); reti (≥1/10 000, <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži: infekcijas (galvenokārt urīnceļu un augšējo elpceļu infekcijas) ar ziņojumiem par letālu iznākumu.

Retāk: septisks šoks

Reti*: sepse, pneimonija, peritonīts

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: mielosupresija, neitropēnija, anēmija, trombocitopēnija, leikopēnija, asiņošana.

Reti*: febrila neitropēnija

Ļoti reti*: akūta mieloleikoze, mielodisplastiskais sindroms

Nav zināmi*: diseminēta intravazāla koagulācija

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: viegli izteiktas paaugstinātas jutības reakcijas (galvenokārt pietvīkums un izsitumi)

Retāk: izteiktas paaugstinātas jutības reakcijas, kad vajadzīga ārstēšana (piemēram, hipotensija, angioedēma, elpošanas nomākums, ģeneralizēta nātrene, drebuļi, muguras sāpes, sāpes krūškurvī, tahikardija, vēdera sāpes, sāpes ekstremitātēs, diaforēze un hipertensija)

Reti*: anafilaktiskas reakcijas

Ļoti reti*: anafilaktiskais šoks

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti*: anoreksija

Nav zināmi*: audzēja sabrukšanas sindroms

Psihiskie traucējumi Ļoti reti*: apjukuma stāvoklis
Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: neirotoksicitāte (galvenokārt perifēra neiropātija)

Reti*: motora neiropātija (kā rezultātā rodas viegli izteikts distāls nespēks)

Ļoti reti*: grand mal lēkmes, veģetatīva neiropātija (kā rezultātā rodas paralītisks ileuss un ortostatiska hipotensija), encefalopātija, reibonis, ataksija, galvassāpes

Acu bojājumi

Ļoti reti*: redzes nerva bojājumi un/vai redzes traucējumi (ņirboša skotoma), īpaši pacientiem, kas saņēmuši lielākas devas nekā ieteicams

Nav zināmi*: makulas tūska, fotopsija, peldoši objekti stiklveida ķermenī

Ausu un labirinta bojājumi Ļoti reti*: dzirdes zudums, ototoksicitāte, troksnis ausīs, vertigo
Sirds funkcijas traucējumi

Bieži: bradikardija

Retāk: miokarda infarkts, AV blokāde un sinkope, kardiomiopātija, asimptomātiska kambaru tahikardija, tahikardija ar bigeminiju

Reti: sirds mazspēja

Ļoti reti*: priekškambaru mirdzēšana, supraventrikulāra tahikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: hipotensija

Retāk: tromboze, hipertensija, tromboflebīts

Ļoti reti*: šoks

Nav zināmi*: flebīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti*: elpošanas mazspēja, plaušu embolija, plaušu fibroze, intersticiāla pneimonija, aizdusa, izsvīdums pleiras dobumā

Ļoti reti*: klepus

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: caureja, vemšana, slikta dūša, gļotādas iekaisums

Reti*: zarnu obstrukcija, zarnu perforācija, išēmisks kolīts, akūts pankreatīts

Ļoti reti*: apzarņa tromboze, pseidomembranozs kolīts, neitropēnisks kolīts, ascīts, ezofagīts, aizcietējumi

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Ļoti reti*: aknu nekroze, aknu encefalopātija (abos gadījumos ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu)
Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži: alopēcija

Bieži: pārejošas un vieglas nagu un ādas izmaiņas

Reti*: nieze, izsitumi, eritēma

Ļoti reti*: Stīvensa-Džonsona sindroms, epidermas nekrolīze, erythema multiforme, eksfoliatīvs dermatīts, nātrene, oniholīze (pacientiem, kuri saņem terapiju, jālieto saules aizsarglīdzekļi uz rokām un kājām)

Nav zināmi*: sklerodermija

Skeleta-muskuļu, saistaudu un kaulu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: artralģija, mialģija

Nav zināmi*: sistēmas sarkanā vilkēde

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: reakcijas injekcijas vietā (tai skaitā lokalizēta tūska, sāpes, eritēma, sacietējumi, gadījuma ekstravazācija, tās rezultātā var rasties celulīts, ādas fibroze un ādas nekroze)

Reti*: drudzis, dehidratācija, astēnija, tūska, savārgums

Izmeklējumi

Bieži: izteikta AsAT (SGOT) līmeņa paaugstināšanās, izteikta sārmainās fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās

Retāk: izteikta bilirubīna līmeņa paaugstināšanās

Reti*: paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

Pacientēm ar krūts vēzi, kuras saņēma paklitakselu adjuvanta terapijā pēc AC, neirosensorā toksicitāte, paaugstinātas jutības reakcijas, artralģija/mialģija, anēmija, infekcijas, drudzis, slikta dūša/vemšana un caureja radās biežāk nekā pacientēm, kuras saņēma tikai AC. Tomēr, kā minēts iepriekš, šo reakciju biežums atbilda paklitaksela lietošanai monoterapijā.

Kombinēta terapija

Turpmākā izklāsta pamatā ir divi lieli olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapijas pētījumi (paklitaksels + cisplatīns: vairāk nekā 1050 pacienšu), divi III fāzes metastātiska krūts vēža pirmās izvēles terapijas pētījumi: vienā tika pētīta kombinācija ar doksorubicīnu (paklitaksels + doksorubicīns: 267 pacientes), otrā tika pētīta kombinācija ar trastuzumabu (plānota apakšgrupu analīze – paklitaksels + trastuzumabs: 188 pacientes) un divi III fāzes progresējoša NSŠPV pētījumi (paklitaksels + cisplatīns: vairāk nekā 360 pacienti) (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ievadot paklitakselu trīs stundu ilgas infūzijas veidā olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapijā, ziņots, ka neirotoksicitāte, artralģija/mialģija un paaugstinātas jutības reakcijas radās biežāk un noritēja smagāk pacientēm, kuras ārstētas ar paklitakselu un tad ar cisplatīnu, nekā pacientēm, kuras ārstētas vispirms ar ciklofosfamīdu un tad ar cisplatīnu. Mielosupresija radās retāk un bija vieglāka, ja paklitakselu ievadīja trīs stundas ilgas infūzijas veidā un pēc tam ievadīja cisplatīnu, nekā lietojot ciklofosfamīdu un pēc tam cisplatīnu.

Metastātiska krūts vēža pirmās izvēles ķīmijterapijā par neitropēniju, anēmiju, perifēru neiropātiju, artralģiju/mialģiju, astēniju, drudzi un caureju tika ziņots biežāk un tā bija smagāka, ja paklitaksels (220 mg/m2) tika ievadīts 3 stundu infūzijā 24 stundas pēc doksorubicīna (50 mg/m2), salīdzinot ar standarta FAC terapiju (5-FU 300 mg/m2, doksorubicīna 50 mg/m2, ciklofosfamīds 500 mg/m2). Slikta dūša un vemšana radās retāk un bija vieglāka, lietojot paklitaksela (220 mg/m2/ doksorubicīna (50 mg/m2) shēmu, salīdzinot ar standarta FAC shēmu. Kortikosteroīdu lietošana paklitaksela/doksorubicīna grupā var būt veicinājusi sliktas dūšas un vemšanas mazāku biežumu un smagumu.

Ja pacientēm ar metastatisku krūts vēzi pirmās izvēles terapijā paklitakselu ievadīja 3 stundas ilgas infūzijas veidā kombinācijā ar trastuzumabu, biežāk nekā lietojot tikai paklitakselu, tika ziņots par turpmāk minētajiem traucējumiem (neatkarīgi no tā, vai tie bija saistīti ar paklitaksela vai trastuzumaba lietošanu): sirds mazspēja (8%, salīdzinot ar 1%), infekcija (46%, salīdzinot ar 27%), drebuļi (42%, salīdzinot ar 4%), drudzis (47%, salīdzinot ar 23%), klepus (42%, salīdzinot ar 22%), izsitumi (39%, salīdzinot ar 18%), artralģija (37%, salīdzinot ar 21%), tahikardija (12%, salīdzinot ar 4%), caureja (45%, salīdzinot ar 30%), hipertensija (11%, salīdzinot ar 3%), deguna asiņošana (18 %, salīdzinot ar 4%), pinnes (11 %, salīdzinot ar 3%), herpes simplex (12%, salīdzinot ar 3%), nejauši ievainojumi (13%, salīdzinot ar 3%), bezmiegs (25%, salīdzinot ar 13%), rinīts (22%, salīdzinot ar 5%), sinusīts (21%, salīdzinot ar 7%) un reakcijas injekcijas vietā (7%, salīdzinot ar 1%).

Iespējams, dažas no šīm biežuma atšķirībām rodas tāpēc, ka paklitaksela un trastuzumaba kombināciju lieto biežāk un ilgāku laiku nekā tikai paklitakselu. Par nopietnām blakusparādībām, lietojot paklitakselu un trastuzumabu un tikai paklitakselu, tika ziņots vienlīdz bieži.

Ja metastātiska krūts vēža ārstēšanā doksorubicīnu lietoja kombinācijā ar paklitakselu, sirds kontrakciju patoloģijas (kreisā kambara izsviedes frakcijas samazināšanās par ≥ 20%) tika novērotas 15% pacienšu, salīdzinot ar 10% pacienšu, kas saņēma standarta FAC terapijas shēmu. Sastrēguma sirds mazspēja tika novērota <10% gan paklitaksela/doksorubicīna, gan standarta FAC grupās Trastuzumaba kombinācijas ar paklitakselu lietošana pacientiem, kuri iepriekš ārstēti ar antraciklīniem, izraisīja sirds disfunkcijas biežuma un smaguma palielināšanos, salīdzinot ar pacientiem, kas lietoja tikai paklitakselu (NYHA I/II klase – 10%, salīdzinot ar 0%; NYHA III/IV klase – 2%, salīdzinot ar 1%); retos gadījumos šie traucējumi bija saistīti ar nāvi (skatīt trastuzumaba zāļu aprakstu). Visos gadījumos, izņemot šos retos gadījumus, pacienti reaģēja uz atbilstošu medikamentozu ārstēšanu.

Pacientiem, kuri vienlaicīgi saņēma staru terapiju, ziņots par starojuma izraisītu pneimonītu.

Ar AIDS saistīta Kapoši sarkoma

Izņemot hematoloģiskās un aknu blakusparādības (skatīt tālāk tekstā), pamatojoties uz klīniskā pētījuma rezultātiem, kurā piedalījās 107 pacienti, nevēlamo blakusparādību biežums un smagums pacientiem ar KS un pacientiem, kas saņem paklitakselu citu norobežotu audzēju ārstēšanai, ir līdzīgs.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi: kaulu smadzeņu darbības nomākums bija galvenā devu ierobežojošā toksicitāte. Neitropēnija ir nozīmīgākā hematoloģiskā toksicitāte.

Pirmajā terapijas kursā izteikta neitropēnija (< 500 šūnas/mm3) radās 20% pacientu. Visā ārstēšanas laikā izteikta neitropēnija novērota 39% pacientu. 41% pacientu neitropēnija bija ilgāk nekā 7 dienas, un 8% pacientu – 30 - 35 dienas. Visiem novērotajiem pacientiem neitropēnija izzuda 35 dienu laikā. 4. pakāpes neitropēnija, kas ilga 7 dienas un vairāk, bija 22% pacientu.

Par neitropēnisko drudzi, kas saistīts ar paklitakselu, ziņots 14% pacientu un 1,3% terapijas ciklos. Paklitaksela lietošanas laikā bija 3 ar zāļu lietošanu saistīti sepses gadījumi (2,8%), kas izrādījās letāli.

Trombocitopēniju novēroja 50 % pacientu, un tā bija smaga (< 50 000 šūnas/mm3) 9 % pacientu. Tikai 14% pacientu terapijas laikā trombocītu skaits vismaz vienreiz samazinājās līdz < 75 000 šūnām/mm3. Par asiņošanas epizodēm saistībā ar paklitakselu ziņots <3 % pacientu, bet asiņošanas epizodes bija lokalizētas.

Anēmiju (Hb<11 g/dl) novēroja 61% pacientu un tā bija smaga (Hb<8 g/dl) 10% pacientu. Eritrocītu masas transfūzija bija nepieciešama 21% pacientu.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi: pacientiem ar normālu sākotnējo aknu darbību (> 50 % no tiem lietoja proteāzes inhibitorus) attiecīgi 28 %, 43 % un 44 % novēroja paaugstinātu bilirubīna, sārmainās fosfatāzes un AsAT (SGOT) līmeni. Katram no šiem rādītājiem 1 % gadījumu paaugstināšanās bija izteikta.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003, tālr.: +371 67078400, fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Antidots paklitaksela pārdozēšanas gadījumā nav zināms. Pārdozēšanas gadījumā pacients rūpīgi jānovēro. Ārstēšana jāvērš uz galvenajiem toksicitātes simptomiem, kuri ir kaulu smadzeņu nomākums, perifēra neirotoksicitāte un mukozīts.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzekļi (taksāni).

ATĶ kods: L01CD01.

Paklitaksels ir antimikrotubulu līdzeklis, kas veicina mikrotubulu veidošanos no tubulīna dimēriem un stabilizē mikrotubulus, novēršot depolimerizāciju. Šīs stabilitātes rezultātā tiek inhibēta mikrotubulu tīkla normāla dinamiskā reorganizācija, kas būtiski svarīga vitālai interfāzei un mitotiskām šūnas funkcijām. Bez tam paklitaksels inducē mikrotubulu patoloģisku izkārtojumu jeb „kūlīšus” visā šūnas dzīves ciklā un dažādus mikrotubulu kopojumus mitozes laikā.

Olnīcu vēzis

Olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapijā paklitaksela drošums un efektivitāte tika novērtēti divos lielos, randomizētos, kontrolētos (salīdzinot ar ciklofosfamīdu 750 mg/m2/cisplatīnu 75 mg/m2) klīniskajos pētījumos. Intergroup pētījumā (B-MS CA139-209) vairāk nekā 650 pacientes ar IIb-c, III vai IV stadijas primāru olnīcu vēzi saņēma maksimāli 9 paklitaksela terapijas kursus (175 mg/m2 3 stundās), pēc tam ievadot cisplatīnu (75 mg/m2) vai kontrolpreparātu. Otrā lielākā pētījumā (GOG-111/B-MS CA139-022) vērtēja maksimāli 6 terapijas kursus vai nu ar paklitakselu (135 mg/m2 24 stundās), pēc tam lietojot cisplatīnu (75 mg/m2), vai kontrolpreparātu vairāk nekā 400 pacientēm ar III/IV stadijas primāru olnīcu vēzi un > 1 cm atlieku audzēju pēc laparotomijas vai ar distālām metastāzēm. Lai gan divas dažādās paklitaksela devas netika tieši salīdzinātas, abos pētījumos pacientēm, kuras ārstēja ar paklitakselu kombinācijā ar cisplatīnu, bija daudz labāki atbildes reakcijas rādītāji, ilgāks laiks līdz slimības progresēšanai un labāki dzīvildzes rādītāji, salīdzinot ar standarta terapiju. Pacientēm ar progresējošu olnīcu vēzi, kurām ievadīja paklitakselu/cisplatīnu 3 stundas ilgas infūzijas veidā, novēroja pastiprinātu neirotoksicitāti un artralģiju/mialģiju, bet samazinātu mielosupresiju, salīdzinot ar pacientēm, kuras saņēma ciklofosfamīdu/cisplatīnu.

Krūts vēzis

Krūts vēža adjuvantā terapijā 3121 paciente ar limfmezglu pozitīvu krūts vēzi tika ārstēta ar paklitaksela adjuvantu terapiju vai bez ķīmijterapijas pēc četriem doksorubicīna un ciklofosfamīda kursiem (CALGB 9344, BMS CA 139-223). Novērošanas ilguma mediāna bija 69 mēneši. Kopumā paklitaksels ievērojami – par 18 % – samazināja slimības recidīva risku pacientēm, kuras saņēma AC vienu pašu (p=0,0014) un ievērojami – par 19 % – samazināja mirstības risku (p= 0,0044) pacientēm, kuras saņēma AC vienu pašu. Retrospektīvā analīze liecināja par ieguvumu visās pacienšu apakšgrupās. Pacientēm ar hormonu receptoru negatīviem/nezināmiem audzējiem slimības recidīva riska samazināšanās bija 28% (95% TI: 0,59-0,86). Pacienšu apakšgrupā ar hormonu receptoru pozitīviem audzējiem slimības recidīva riska samazināšanās bija 9 % (95% TI: 0,78-1,07).

Tomēr pētījuma plānojums neparedzēja pētīt paplašinātas AC terapijas (vairāk nekā 4 cikli) ietekmi. Pamatojoties tikai uz šo pētījumu vien, nevar izslēgt, ka novērotā ietekme daļēji varētu būt radus ķīmijterapijas ilguma atšķirību dēļ abās grupās (AC 4 cikli; AC + paklitaksels 8 cikli). Tādēļ adjuvantu terapiju ar paklitakselu var uzskatīt par alternatīvu paplašinātai AC terapijai.

Limfmezglu pozitīva krūts vēža adjuvantas terapijas otrā lielā, līdzīga plānojuma klīniskajā pētījumā 3060 pacientes tika randomizētas, lai saņemtu vai nesaņemtu četrus paklitaksela kursus ar lielāku devu – 225 mg/m2 pēc četriem AC kursiem (NSABP B-28, BMS CA139-270). Pēc vidēji 64 mēnešu novērošanas paklitaksela grupas pacientēm ievērojami – par 17% – samazinājās slimības recidīva risks salīdzinājumā ar pacientēm, kuras saņēma AC vienu pašu (p=0,006); paklitaksela terapija bija saistīta ar mirstības riska samazināšanos par 7 % (95% TI: 0,78-1,12). Visu apakšgrupu analīzes rezultāti liecināja par labu paklitakselam. Šajā pētījumā pacientēm ar hormonu receptoru pozitīvu audzēju slimības recidīva risks samazinājās par 23 % (95% TI: 0,6-0,92); pacienšu apakšgrupā ar hormonu receptoru negatīvu audzēju slimības recidīva risks samazinājās par 10% (95% TI: 0,7-1,11).

  • Metastatiska krūts vēža pirmās izvēles terapijā paklitaksela efektivitāte un drošums tika vērtēti divos centrālos III fāzes, randomizētos, kontrolētos, atklātos pētījumos. Pirmajā pētījumā (BMS CA139-278) kombinācija ar doksorubicīna bolus devu (50 mg/m2), kurai pēc 24 stundām sekoja paklitaksels(220 mg/m2 3 stundu ilgā infūzijā) (AT), tika salīdzināta ar standarta FAC shēmu (5-FU 500 mg/m2, doksorubicīns 50 mg/m2, ciklofosfamīds 500 mg/m2), abus ievadot ik pēc 3 nedēļām astoņus kursus. Šajā randomizētajā pētījumā tika iekļautas 267 pacientes ar metastatisku krūts vēzi, kuras iepriekš vai nu nebija saņēmušas ķīmijterapiju, vai arī saņēma tikai ne­antraciklīnu adjuvantu ķīmijterapiju. Rezultāti liecināja par ievērojami atšķirīgu slimības progresēšanas laiku pacientēm, kuras saņēma AT, salīdzinot ar tām, kuras saņēma FAC (8,2, salīdzinot ar 6,2 mēneši; p=0,029). Dzīvildzes mediāna liecināja par labu paklitakselam/doksorubicīnam salīdzinājumā ar FAC (23,0, salīdzinot ar 18,3 mēneši; p=0,004). AT un FAC terapijas grupās attiecīgi 44% un 48% saņēma papildu ķīmijterapiju, kurā tika iekļauti taksāni attiecīgi 7% un 50%. Kopējais atbildes reakcijas rādītājs bija ievērojami augstāks AT grupā, salīdzinot ar FAC grupu (68%, salīdzinot ar 55%). Pilnīgu atbildes reakciju novēroja 19% pacienšu paklitaksela/doksorubicīna grupā, salīdzinot ar 8% pacienšu FAC grupā. Visi efektivitātes rezultāti pēc tam tika apstiprināti maskētā, neatkarīgā pārbaudē.

  • Otrā centrālajā pētījumā paklitaksela un trastuzumaba kombinācijas efektivitāti un drošumu novērtēja plānotā apakšgrupu analīzē (metastatiska krūts vēža pacientēm, kuras iepriekš bija saņēmušas adjuvantu antraciklīnu terapiju) pētījumā HO648g. Trastuzumaba efektivitāte kombinācijā ar paklitakselu pacientēm, kuras iepriekš nav saņēmušas adjuvantu antraciklīnu terapiju, nav apstiprināta. Trastuzumaba (4 mg/kg piesātinošā deva, tad 2 mg/kg nedēļā) un paklitaksela (175 mg/m²) 3 stundas ilga infūzijas ik pēc trim nedēļām kombinācija tika salīdzināta ar paklitaksela (175 mg/m²) 3 stundas ilgas infūzijas monoterapiju ik pēc trim nedēļām 188 pacientēm ar metastātisku krūts vēzi un HER2 hiperekspresiju (2+ vai 3+ atbilstoši imūnhistoķīmiskam novērtējumam), kuras iepriekš bija ārstētas ar antraciklīniem. Paklitakselu ievadīja ik pēc trīs nedēļām vismaz sešus kursus, bet trastuzumabu lietoja katru nedēļu, līdz slimības progresēšanai. Pētījums parādīja ievērojamu paklitaksela un trastuzumaba kombinācijas pārākumu salīdzinājumā ar paklitaksela monoterapiju gan attiecībā uz laiku līdz slimības progresēšanai (6,9, salīdzinot ar 3,0 mēneši), gan uz atbildes reakcijas rādītāju (41%, salīdzinot ar 17%), gan uz atbildes reakcijas ilgumu (10,5, salīdzinot ar 4,5 mēneši). Nozīmīgākā novērotā toksicitāte, lietojot paklitaksela un trastuzumaba kombināciju, bija sirds disfunkcija (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Progresējošs nesīkšūnu plaušu vēzis

Progresējoša NSŠPV ārstēšanā paklitaksels 175 mg/m2, pēc tam ievadot cisplatīnu 80 mg/m2, tika novērtēts divos III fāzes pētījumos (367 pacienti, kas saņēma paklitakselu saturošu shēmu). Abi pētījumi bija randomizēti; vienā salīdzināja ar cisplatīna 100 mg/m2 terapiju, otrā kā salīdzinājumu izmantoja tenipozīdu 100 mg/m2, pēc tam ievadot cisplatīnu 80 mg/m2 (salīdzinošo terapiju saņēma 367 pacienti). Rezultāti abos pētījumos bija līdzīgi. Attiecībā uz primāro rezultātu – mirstību – nebija būtisku atšķirību starp paklitakselu saturošu terapiju un salīdzināšanai izmantoto terapiju (dzīvildzes mediāna, lietojot paklitakselu saturošu terapiju, bija 8,1 un 9,5 mēneši, bet lietojot salīdzināšanai izmantoto terapiju – 8,6 un 9,9 mēneši). Tāpat terapijas būtiski neatšķīrās arī dzīvildze bez slimības progresēšanas. Attiecībā uz klīnisko atbildes reakcijas rādītāju bija nozīmīgs ieguvums. Dzīves kvalitātes rezultāti liecina par paklitakselu saturošas shēmas pārākumu attiecībā uz ēstgribas zudumu un skaidri apliecina paklitakselu saturošu shēmu trūkumus attiecībā uz perifēru neiropātiju (p<0,008).

Ar AIDS saistīta Kapoši sarkoma

Paklitaksela efektivitāte un drošums, ārstējot ar AIDS saistītu KS, tika pētīti nesalīdzinošā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar progresējošu KS, kas iepriekš bija ārstēti ar sistēmisku ķīmijterapiju. Primārais mērķa kritērijs bija labāka audzēja atbildes reakcija. No 107 pacientiem 63 uzskatīja par rezistentiem pret liposomālajiem antraciklīniem. Uzskata, ka šī apakšgrupa veido galveno efektivitātes populāciju. Kopējais veiksmīgas terapijas rādītājs (pilnīga/daļēja atbildes reakcija) pret liposomālajiem antraciklīniem rezistentiem pacientiem pēc 15 terapijas cikliem bija 57% (95% TI 44 – 70%). Vairāk nekā 50 % atbildes reakciju novēroja pēc pirmajiem 3 cikliem. Atbildes reakcijas rādītāji pacientiem, kas bija rezistenci pret liposomālajiem antraciklīniem, bija līdzīgi kā pacientiem, kuri iepriekš nekad nebija saņēmuši proteāžu inhibitorus (55,6%) un pacientiem, kuri saņēma kādu no proteāžu inhibitoriem vismaz 2 mēnešus pirms ārstēšanas ar paklitakselu (60,9 %). Laika līdz slimības progresēšanas mediāna pamata populācijā bija 468 dienas (95% TI 257-NE). Dzīvildzes mediānu nevarēja aprēķināt, bet pamata populācijas pacientiem 95 % ticamības intervāla zemākā robeža bija 617 dienas.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Pēc intravenozas ievadīšanas novēroja bifāzisku paklitaksela koncentrācijas samazināšanās plazmā.

Paklitaksela farmakokinētika tika noteikta pēc 135 mg/m2 un 175 mg/m2 devu ievadīšanas 3 un 24 stundas ilgu infūziju veidā. Vidējais terminālais eliminācijas pusperiods bija 3,0 - 52,7 stundas, un kopējā klīrensa vidējās, nesadalītās vērtības bija no 11,6 līdz 24,0 l/h/m2; paaugstinoties paklitaksela koncentrācijai plazmā, kopējais klīrenss samazinājās. Vidējais izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā bija 198 – 688 l/m2, kas liecina par plašu ekstravaskulāru izplatīšanos un/vai saistīšanos ar audiem. 3 stundas ilgas infūzijas gadījumā lielākas devas izraisa nelineāru farmakokinētiku. Devai palielinoties par 30% (no 135 mg/m2 līdz 175 mg/m2), maksimālā koncentrācija plazmā palielinājās par 75%, bet AUC – par 81%.

Pēc 100 mg/m2 lielas devas ievadīšanas intravenozi 3 stundas ilgas infūzijas veidā 19 pacientiem ar KS vidējā Cmax bija 1530 ng/ml (761 – 2860 ng/ml), bet vidējais AUC bija 5619 ng.h/ml (2609 – 9428 ng.h/ml). Klīrenss bija 20,6 l/h/m2 (11 – 38), un izkliedes tilpums bija 291 l/m2 (121 - 638). Terminālais eliminācijas pusperiods bija vidēji 23,7 stundas (robežās no 12 līdz 33).

Paklitaksela sistēmiskās iedarbības individuālais mainīgums bija minimāls. Atkārtotu ārstēšanas kursu laikā netika novērotas nekādas paklitaksela uzkrāšanās pazīmes.

In vitro pētījumi par saistīšanos ar cilvēka plazmas olbaltumvielām liecina, ka 89 – 98% zāļu saistās ar olbaltumvielām. Paklitaksela saistīšanos ar olbaltumvielām neietekmēja cimetidīns, ranitidīns, deksametazons vai difenhidramīns.

Paklitaksela izplatīšanas cilvēka organismā nav pilnībā izpētīta. Vidēji 1,3-12,6% no devas izdalās ar urīnu neizmainītā veidā, kas norāda uz plašu nerenālu klīrensu. Metabolisms aknās un biliārais klīrenss varētu būt paklitaksela izplatīšanās galvenais mehānisms. Paklitakselu primāri metabolizē citohroma P450 enzīmi. Pēc radioaktīvi iezīmēta paklitaksela ievadīšanas attiecīgi 26,2% un 6% no radioaktivitātes izdalījās izkārnījumos attiecīgi 6α-hidroksipaklitaksela, 3’-p-hidroksipaklitaksela un 6α-3’p-dihidropaklitaksela veidā. Šo hidroksilēto metabolītu veidošanos katalizē attiecīgi CYP2C8, CYP3A4, kā arī gan CYP2C8, gan CYP3A4. Nieru vai aknu darbības traucējumu ietekme uz paklitaksela izplatīšanos pēc 3 stundas ilgas infūzijas oficiāli nav pētīta. Farmakokinētiskie rādītāji, kas iegūti no viena pacienta, kuram tika veikta hemodialīze un kas bija saņēmis paklitakselu 135 mg/m2 3 stundas ilgas infūzijas veidā, bija tādās pašās robežās kā farmakokinētiskie rādītāji pacientiem, kuriem neveica dialīzi.

Klīniskos pētījumos, kuros paklitakselu un doksorubicīnu ievadīja vienlaicīgi, doksorubicīna un tā metabolītu izkliede un eliminācija bija aizkavēta. Kopējā doksorubicīnu iedarbība plazmā bija par 30% lielāka, ja paklitakselu ievadīja uzreiz pēc doksorubicīna, nekā tad, ja zāles ievadīja ar 24 stundu starplaiku.

Informāciju par paklitaksela lietošanu kombinācijā ar citiem līdzekļiem lūdzam skatīt cisplatīna, doksorubicīna un trastuzumaba zāļu aprakstos.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Paklitaksela kancerogēnais potenciāls nav pētīts. Tomēr, pamatojoties uz publicēto literatūru un vadoties no tā farmakodinamiskā darbības mehānisma, klīniskās devās paklitaksels ir potenciāli kancerogēns un genotoksisks. Paklitakselam ir konstatēta mutagēna iedarbība gan in vitro, gan in vivo zīdītāju testa sistēmās.

Paklitaksels tāpat ir embriotoksisks un fetotoksisks trušiem, kā arī samazinājis žurku fertilitāti.

Lietojot mazas devas, novērota negatīva ietekme uz tēviņu reproduktīvajiem orgāniem; lietojot toksiskas devas, novēroja tēviņu un mātīšu fertilitātes pasliktināšanos. Lietojot žurku un trušu mātītēm toksiskas devas, novēroja embriofetālu toksicitāti, par ko liecināja intrauterīnā mirstība, palielināta augļa resorbcija un augļa mirstība. Trušiem teratogēno iedarbību novēroja, lietojot devas, kas mazākas par mātītēm toksiskajām devām. Žurkām laktācijas laikā novēroja ierobežotu paklitaksela izdalīšanos pienā. Paklitaksels nebija mutagēns, bet izraisīja hromosomu aberācijas in vitro un in vivo. Paklitaksela kancerogēnais potenciāls nav pētīts. Pēc atkārtotu devu lietošanas histopatoloģiski novēroja novēlotu neirotoksiska iedarbību bez vai ar ierobežotiem pierādījumiem par atveseļošanos.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Bezūdens etilspirts

Polioksietilēta rīcineļļa (Makrogolglicerīna ricinoleāts)

6.2. Nesaderība

Polioksietilēta rīcineļļa var izraisīt DEHP [di-(2-etilheksil)ftalāta] izdalīšanos no plastmasas polivinilhorīda (PVH) iepakojumiem, kas palielinās līdz ar laiku un koncentrāciju. Tādēļ atšķaidīts paklitaksels jāpagatavo, jāuzglabā un jālieto, izmantojot PVH nesaturošu aprīkojumu.

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm, izņemot 6.6. apakšpunktā minētās.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Neatvērts flakons

2 gadi

Pēc atvēršanas, pirms atšķaidīšanas

Uzglabājot temperatūrā līdz 25°C, šķīdums ir ķīmiski un fizikāli stabils 28 dienas pēc vairākkārtējas adatas ievadīšanas un izņemšanas.

No mikrobioloģiskā viedokļa pēc iepakojuma atvēršanas koncentrātu infūziju šķīduma pagatavošanai temperatūrā līdz 25°C drīkst uzglabāt ne ilgāk kā 28 dienas. Piemērojot citu uzglabāšanas laiku un apstākļus, atbildību uzņemas lietotājs.

Pēc atšķaidīšanas

Paklitaksela pagatavoto infūziju šķīdumu var uzglabāt līdz 12 stundām 25 ° C temperatūrā, neaizsargājot no gaismas, ja atšķaidīšanai izmantots 5% glikozes šķīdums vai 0,9% nātrija hlorīda šķīdums injekcijām.

Aizsargājot no gaismas, pagatavotā infūziju šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte tika pierādīta 5 ° C un 25 ° C temperatūrā 7 dienas, atšķaidot ar 5% glikozes šķīdumu, un 14 dienas, atšķaidot ar 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām.

No mikrobioloģiskā viedokļa produkts jāizlieto nekavējoties. Ja zāles netiek lietotas nekavējoties, par uzglabāšanas ilgumu un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs. Tas parasti nedrīkst pārsniegt 24 stundas 2-8 °C temperatūrā, ja vien atšķaidīšana

notikusi kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.

Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Saldēšanai nav nelabvēlīga ietekme uz neatvērtu flakonu.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

I klases stikla flakoni (noslēgti ar butilgumijas aizbāzni) satur 30 mg (1 flakons, 10 flakoni), 100 mg (1 flakons) vai 300 mg (1 flakons) paklitaksela attiecīgi 5 ml, 16,7 ml vai 50 ml šķīduma.

Flakoni ir iepakoti atsevišķi kartona kastītē.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Rīkošanās

Tāpat kā ar visiem pretaudzēju līdzekļiem, arī rīkojoties ar paklitakselu ir jāievēro piesardzība. Atšķaidīšana jāveic apmācītam personālam tam paredzētā telpā, aseptiskos apstākļos. Jāvalkā piemēroti aizsargcimdi. Jāizvairās no saskares ar ādu un gļotādām. Ja šķīdums nonāk kontaktā ar ādu, tā nekavējoties rūpīgi jānomazgā ar ziepēm un ūdeni. Pēc ārīgas saskares novērota durstoša, dedzinoša sajūta un apsārtums. Ja zāles nonāk saskarē ar gļotādu, tā rūpīgi jāskalo ar ūdeni. Pēc ieelpošanas ziņots par aizdusu, sāpēm krūtīs, dedzinošu sajūtu kaklā un sliktu dūšu. Ja neatvērti iepakojumi tiek uzglabāti ledusskapī, var veidoties nogulsnes, kas, viegli sakratot vai vispār nekratot, atkal izšķīst pēc tam, kad šķīdums ir sasilis līdz istabas temperatūrai. Tas neietekmē zāļu kvalitāti. Ja šķīdums paliek duļķains vai redzamas nešķīstošas nogulsnes, flakons jāiznīcina. Pēc vairākkārtējas adatas ievadīšanas un zāļu ievilkšanas flakoni saglabā mikrobioloģisku, ķīmisku un fizikālu stabilitāti 28 dienas 25°C temperatūrā. Par citu uzglabāšanas laiku un apstākļiem lietošanas laikā atbild lietotājs. Nedrīkst izmantot Chemo-Dispensing Pin ierīci vai līdzīgas ierīces ar ķīļiem, jo tās var bojāt flakona aizbāzni, rezultātā zūd sterilitāte.

Sagatavošana intravenozai ievadīšanai

Pirms infūzijas Paclitaxel SanoSwiss aseptiskos apstākļos jāatšķaida ar 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu, 5% glikozes šķīdumu, 5% glikozes šķīdumu/0,9% nātrija hlorīda šķīdumu vai 5% glikozes šķīdumu Ringera šķīdumā līdz galīgajai koncentrācijai no 0,3 līdz 1,2 mg/ml.

Pagatavoto paklitaksela infūziju šķīdumu var uzglabāt 25°C temperatūrā līdz 12 stundām, neaizsargājot no gaismas, ja atšķaidīšanai izmantots 5% glikozes šķīdums vai 0,9% nātrija hlorīda šķīdums injekcijām.

Aizsargājot no gaismas, pagatavotā infūziju šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte tika pierādīta 5 °C un 25 °C temperatūrā 7 dienas, atšķaidot ar 5% glikozes šķīdumu, un 14 dienas, atšķaidot ar 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām. No mikrobioloģijas viedokļa produkts jāizlieto nekavējoties. Ja zāles netiek lietotas nekavējoties, par uzglabāšanas ilgumu un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs. Tas parasti nedrīkst pārsniegt 24 stundas 2-8 °C temperatūrā, ja vien atšķaidīšana notikusi kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos.

Pēc atšķaidīšanas šķīdums ir paredzēts tikai vienreizējai lietošanai.

Sagatavošanas laikā šķīdumi var kļūt duļķaini to sastāvā esošo palīgvielu dēļ, un to nevar novērst ar filtrēšanu. Paclitaxel SanoSwiss 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai jāievada caur ievadīšanas sistēmā ievietotu mikroporu filtru ar ≤ 0,22 μm membrānu. Būtiska iedarbības samazināšanās pēc imitējošā šķīduma ievadīšanas caur intravenozo sistēmu ar iekšējo filtru nav novērota.

Reti ziņots par nogulšņu rašanos paklitaksela infūzijas laikā, parasti 24 stundu infūzijas beigās. Kaut gan šo nogulšņu rašanās iemesls nav skaidrs, tas, iespējams, ir saistīts ar atšķaidītā šķīduma pārmērīgu piesātinājumu. Lai samazinātu nogulšņu veidošanās risku, paklitaksels jāizlieto iespējami ātrāk pēc atšķaidīšanas un jāizvairās no spēcīgas skalināšanas, vibrācijas vai kratīšanas. Infūziju sistēmas pirms lietošanas rūpīgi jāizskalo. Infūzijas laikā regulāri jāpārbauda šķīduma izskats, un, parādoties nogulsnēm, infūzija jāpārtrauc.

Lai samazinātu pacienta saskari ar DEHP [di-(2-etilheksil)ftalātu], kas var izdalīties no plastmasas PVH infūziju aprīkojuma, atšķaidītos paklitaksela šķīdumus jāuzglabā PVH nesaturošās pudelēs (stikla vai polipropilēna) vai plastmasas maisos (polipropilēna, poliolefīna), un tie jāievada caur sistēmu, kas izklāta ar polietilēnu. Izmantojot filtrēšanas ierīces (piem. IVEX-2), kam ir īsa ieplūdes un/vai izplūdes caurulīte no PVH plastmasas, neradās nozīmīga DEHP izdalīšanās.

Iznīcināšana

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Drošības norādījumi par Paclitaxel SanoSwiss šķīduma infūzijām sagatavošanu

  1. Jāizmanto aizsargkamera un jāvalkā aizsargcimdi, kā arī aizsargtērps. Ja nav pieejama aizsargkamera, jālieto aizsargmaska un aizsargbrilles.

  2. Grūtnieces vai sievietes, kurām var iestāties grūtniecība, nedrīkst rīkoties ar šīm zālēm.

  3. Atvērti iepakojumi, piemēram, injekciju flakoni un infūzijas šķīdumu pudeles un izlietotas kanulas, šļirces, katetri, caurules un citostatisko līdzekļu atlikumi jāuzskata par bīstamiem atkritumiem un jāiznīcina saskaņā ar vietējām vadlīnijām par rīkošanos ar BĪSTAMAJIEM ATKRITUMIEM.

  4. Izšļakstīšanās gadījumā ievērojiet tālāk minētos norādījumus: jāvalkā aizsargtērps – saplēstie stikli jāsavāc un jāievieto konteinerā, kas paredzēts bīstamajiem atkritumiem – virsmas rūpīgi jānoskalo ar lielu daudzumu auksta ūdens – noskalotās virsmas pēc tam rūpīgi jānoslauka un slaucīšanai izmantotie materiāli jāiznīcina kā BĪSTAMIE ATKRITUMI.

  5. Gadījumā, ja Paclitaxel SanoSwiss saskaras ar ādu, skartais laukums jānoskalo ar lielu daudzumu tekoša ūdens un pēc tam jānomazgā ar ziepēm un ūdeni. Ja notikusi saskare ar gļotādām, skarto laukumu rūpīgi mazgāt ar ūdeni. Ja jūtat kādu diskomfortu, sazinieties ar ārstu.

  6. Gadījumā, ja Paclitaxel SanoSwiss iekļuvis acīs, skalojiet tās rūpīgi ar lielu daudzumu auksta ūdens. Nekavējoties sazinieties ar acu ārstu.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

UAB „SanoSwiss“

Aukštaičių g. 26 A

Kaunas, LT-44157

Lietuva

info@sanoswiss.com

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

16-0148

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums:

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2017