Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

Kartona kastīte, Stikla flakons, N1
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Paclitaxelum

“Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai”, taču turpmāk instrukcijā tās tiks sauktas par “Paclitaxel Accord”. Paklitaksels pieder pretvēža zāļu grupai, ko sauc par taksāniem. Šie līdzekļi kavē vēža šūnu augšanu.

Paclitaxel Accord lietošanas instrukcija atrodas zemāk

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Zāļu produkta identifikators

10-0295-05

Zāļu reģistrācijas numurs

10-0295

Ražotājs

Accord Healthcare Polska Sp. z.o.o., Poland; Accord Healthcare Limited, United Kingdom

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

17-MAR-16

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

6 mg/ml

Zāļu forma

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Accord Healthcare B.V., Netherlands

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

Paclitaxelum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Paclitaxel Accord un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Paclitaxel Accord lietošanas

3. Kā lietot Paclitaxel Accord

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Paclitaxel Accord

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Paclitaxel Accord un kādam nolūkam to lieto

Jūsu zāļu nosaukums ir “Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai”, taču turpmāk instrukcijā tās tiks sauktas par “Paclitaxel Accord”.

Paklitaksels pieder pretvēža zāļu grupai, ko sauc par taksāniem. Šie līdzekļi kavē vēža šūnu augšanu.

Paclitaxel Accord lieto, lai ārstētu šādas slimības.

Olnīcu vēzi:

pirmās izvēles terapijā (pēc sākotnējās operācijas kombinācijā ar platīnu saturošām zālēm – cisplatīnu);

pēc standarta platīnu saturošu zāļu lietošanas, ja tās nav bijušas efektīvas.

Krūts vēzi:

pirmās izvēles terapijā progresējošas slimības vai slimības, kas ir izplatījusies uz citām ķermeņa daļām (metastātiska slimība) gadījumā. Paclitaxel Accord kombinē vai nu ar antraciklīniem (piemēram, doksorubicīnu), vai ar zālēm, ko sauc par trastuzumabu (pacientiem, kuriem antraciklīns nav piemērots un kuru vēža šūnās, uz to virsmas ir olbaltumviela, ko sauc par HER 2 – skatīt trastuzumaba lietošanas instrukciju);

pēc sākotnējas operācijas pēc terapijas ar antraciklīnu un ciklofosfamīdu (AC), kā papildu ārstēšanu;

kā otrās izvēles terapiju pacientēm, kurām nebija atbildes reakcijas uz standarta ārstēšanu, lietojot antraciklīnus, vai kurām šādu terapiju nedrīkst lietot.

Progresējošu nesīkšūnu plaušu vēzi:

kombinācijā ar cisplatīnu, kad operācija un/vai staru terapija nav piemērota.

Ar AIDS saistītu Kapoši sarkomu:

ja izmēģināta cita ārstēšana (t. i., liposomālie antraciklīni), bet tā nav bijusi efektīva.

2. Kas Jums jāzina pirms Paclitaxel Accord lietošanas

Nelietojiet Paclitaxel Accord šādos gadījumos:

- ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret paklitakselu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu, īpaši polioksietilētu 35 rīcineļļu (makrogola ricinoleātu 35);

ja Jūs barojat bērnu ar krūti;

ja Jums ir pārāk mazs leikocītu skaits asinīs (sākotnējais neitrofilo leikocītu skaits <1,5 x 10⁹/l – Jūsu ārsts izstāstīs par to). Ārsts paņems asins paraugus pārbaudei;

ja Jums ir nopietna un nekontrolēta infekcija un Paclitaxel Accord lieto Kapoši sarkomas ārstēšanai.

Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums, aprunājieties ar savu ārstu pirms ārstēšanas uzsākšanas ar Paclitaxel Accord.

Paclitaxel Accord nav ieteicams lietošanai bērniem (līdz 18 gadiem).

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Paclitaxel Accord lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Ievērojiet īpašu piesardzību, lietojot Paclitaxel Accord.

Lai mazinātu alerģiskas reakcijas, pirms Paclitaxel Accord saņemšanas Jums nozīmēs citas zāles.

Ja Jums rodas smagas alerģiskas reakcijas (piemēram, apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, spiedoša sajūta krūšu kurvī, asinsspiediena pazemināšanās, reibonis, viegls galvas reibonis, ādas reakcijas, piemēram, izsitumi vai pietūkums).

Ja Jums ir drudzis, izteikti drebuļi, iekaisusi rīkle vai čūlas mutē (kaulu smadzeņu nomākuma pazīmes).

Ja Jums ir nejutīgums, tirpšana, durstīšanas sajūta, jutīgums pret pieskārienu vai vājums rokās un kājās (perifēriskas neiropātijas pazīmes); var būt nepieciešama Paclitaxel Accord devas samazināšana.

Ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi; tādā gadījumā Paclitaxel Accord lietošana nav ieteicama.

Ja Jums ir sirds vadīšanas traucējumi.

Ja Jums rodas smaga vai nepārejoša caureja ar drudzi un sāpēm vēderā ārstēšanas ar Paclitaxel Accord laikā vai neilgi pēc tās. Jums var būt iekaisusi resnā zarna (pseidomembranozs kolīts).

Ja Jums iepriekš bijusi krūšu kurvja apstarošana (jo tas var paaugstināt plaušu iekaisuma risku).

Ja Jums ir sāpīga vai sarkana mute (mukozīta pazīmes) un Jums tiek ārstēta Kapoši sarkoma. Jums var būt nepieciešama devas samazināšana.

Nekavējoties izstāstiet savam ārstam, ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums.

Paclitaxel Accord vienmēr jāievada vēnā. Paclitaxel Accord ievadīšana artērijā var izraisīt artēriju iekaisumu, un Jums var būt sāpes, pietūkums, apsārtums un karstuma sajūta.

Citas zāles un Paclitaxel Accord

Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.

Konsultējieties ar ārstu, ja lietojat paklitakselu vienlaicīgi ar kādu no šādām zālēm:

- zāles infekciju ārstēšanai (t.i., tādi antibiotiskie līdzekļi kā eritromicīns, rifampicīns u.c.; jautājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam, ja neesat pārliecināts, vai zāles, ko Jūs lietojat ir antibiotiskie līdzekļi), tajā skaitā zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai (piemēram, ketokonazols);

- zāles, ko lieto, lai palīdzētu stabilizēt garastāvokli, dažreiz sauc arī par antidepresantiem (piem., fluoksetīns);

- zāles, ko lieto krampju lēkmju (epilepsijas) ārstēšanai (piem., karbamazepīns, fenitoīns);

- zāles, ko lieto, lai palīdzētu pazemināt lipīdu līmeni asinīs (piem., gemfibrozils);

- zāles, ko lieto grēmām vai kuņģa čūlai (piem., cimetidīns);

- zāles, ko lieto HIV un AIDS ārstēšanai (piem., ritonavīrs, sahinavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs, efavirenzs, nevirapīns);

- zāles, ko sauc par klopidogrelu un ko lieto, lai novērstu asins recekļu veidošanos.

Paclitaxel Accord kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Pārtika un dzērieni neietekmē Paclitaxel Accord.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Paclitaxel Accord koncentrātu infūziju šķīduma pagatavošanai nedrīkst lietot grūtniecības laikā, izņemot absolūtas nepieciešamības gadījumus. Šīs zāles var izraisīt iedzimtus traucējumus un tāpēc grūtniecība nedrīkst iestāties ārstēšanas laikā ar paklitakselu, un arī Jūsu partnerim(-ei) jāizmanto efektīva pretapaugļošanās metode paklitaksela terapijas laikā un sešus mēnešus pēc ārstēšanas beigām. Ja grūtniecība iestājas ārstēšanas laikā vai arī sešu mēnešu laikā pēc ārstēšanas beigām, nekavējoties pastāstiet par to ārstam.

Vīriešu dzimuma pacientiem, kuri tiek ārstēti ar paklitakselu, nav ieteicams kļūt par bērna tēvu ārstēšanas laikā un līdz sešiem mēnešiem pēc ārstēšanas beigām.

Fertilitāte

Šīs zāles var izraisīt neauglību, kas var būt neatgriezeniska. Pirms terapijas sākuma vīriešu dzimuma pacientiem jākonsultējas par spermas kriokonservāciju.

Ja barojat bērnu ar krūti, izstāstiet to savam ārstam. Nav zināms, vai paklitaksels izdalās mātes pienā. Sakarā ar iespējamu kaitējumu zīdainim, lietojot Paclitaxel Accord, pārtrauciet bērna barošanu ar krūti. Neatsāciet bērna barošanu ar krūti, ja vien Jūsu ārsts nav atļāvis to darīt.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Paclitaxel Accord var izraisīt blakusparādības, piemēram, nogurumu (ļoti bieži) un reiboni (bieži), kas var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja Jums rodas šie simptomi, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, kamēr simptomi nav pilnībā izzuduši. Ja Jūs lietojat citas zāles kā daļu no savas ārstēšanas, Jums jākonsultējas ar ārstu par transportlīdzekļa vadīšanu un mehānismu apkalpošanu.

Šīs zāles satur etilspirtu. Tādēļ nav saprātīgi uzreiz pēc ārstēšanas kursa vadīt transportlīdzekli.

Svarīga informācija par kādu no Paclitaxel Accord sastāvdaļām

Paclitaxel Accord satur rīcineļļu (apmēram 50% polietoksilētas 35 rīcineļļas), kas var izraisīt smagas alerģiskas reakcijas. Ja Jums ir alerģija pret rīcineļļu, pirms Paclitaxel Accord lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.

Paclitaxel Accord satur alkoholu (apmēram 50% etilspirta) – katrs mililitrs Paclitaxel Accord satur 0,391 g bezūdens etilspirta. Paclitaxel Accord 300 mg/50 ml deva satur 20 g spirta, kas atbilst 429 ml alus vai 179 ml vīna.

Kaitīgs cilvēkiem, kuriem ir atkarība no alkohola. Jāpievērš uzmanība grūtniecēm vai ar krūti barojošām sievietēm, bērniem, kā arī paaugstināta riska grupām: pacientiem ar aknu slimību vai epilepsiju.

Etilspirta daudzums šo zāļu sastāvā var izmainīt citu zāļu iedarbību.

3. Kā lietot Paclitaxel Accord

Lai mazinātu alerģiskas reakcijas, pirms Paclitaxel Accord saņemšanas Jums var nozīmēta citas zāles. Šīs zāles var lietot vai nu tablešu, vai infūzijas veidā vēnā, vai abējādi.

Jūs saņemsiet Paclitaxel Accord pilienu veidā vienā no vēnām (intravenozas infūzijas veidā) caur intravenozu sistēmu ar filtru. Paclitaxel Accord Jums ievadīs veselības aprūpes speciālists. Pirms ievadīšanas viņš vai viņa sagatavos Jums šķīdumu infūzijām. Deva, ko saņemsiet, būs atkarīga arī no Jūsu asins analīžu rezultātiem. Atkarībā no vēža veida un smaguma Jūs saņemsiet Paclitaxel Accord vai nu vienu pašu, vai kombinācijā ar citu pretvēža līdzekli.

Paclitaxel Accord vienmēr jāievada vienā no vēnām 3 vai 24 stundu laikā. To parasti ievada ik pēc 2 vai 3 nedēļām, ja vien ārsts neizlemj citādi. Ārsts informēs Jūs par saņemamo Paclitaxel Accord kursu skaitu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam.

Ja esat lietojis Paclitaxel Accord vairāk nekā noteikts

Paclitaxel Accord pārdozēšanai antidots nav zināms. Jūs saņemsiet simptomātisku ārstēšanu.

Ja esat izlaidis Paclitaxel Accord devu

Ja Jūs domājat, ka deva ir izlaista, izstāstiet to savam ārstam vai medmāsai.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Paclitaxel Accord

Jūsu ārsts izlems, kad pārtraukt ārstēšanu ar paklitakselu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties izstāstiet savam ārstam, ja novērojat jebkādas alerģisku reakciju pazīmes. Tās var būt viena vai vairākas no turpmāk minētajām:

pietvīkums,

ādas reakcijas,

nieze,

spiediena sajūta krūšu kurvī,

elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana,

pietūkums.

Tās var būt nopietnu blakusparādību pazīmes.

Nekavējoties izstāstiet savam ārstam:

ja Jums ir drudzis, izteikti drebuļi, sāpīga rīkle vai čūlas mutē (kaulu smadzeņu nomākuma pazīmes);

ja Jums ir vai roku un kāju nejutīgums vai vājums (perifēriskas neiropātijas pazīmes);

ja Jums rodas smaga vai nepārejoša caureja ar drudzi un sāpēm vēderā.

Ļoti bieži (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

vieglas alerģiskas reakcijas, piemēram, pietvīkums, izsitumi, nieze;

infekcijas: galvenokārt augšējo elpceļu infekcija, urīnceļu infekcija;

elpas trūkums;

sāpīga rīkle vai čūlas mutes dobumā, sāpīgs un sarkans mutes dobums, caureja, slikta dūša vai vemšana;

matu izkrišana (ja tā notiek, matu izkrišana vairumam pacientu ir izteikta (vairāk kā 50 %);

sāpes muskuļos, krampji, sāpes locītavās;

drudzis, stipri drebuļi, galvassāpes, reibonis, nogurums, bālums, asiņošana, vieglāka nekā parasti zilumu rašanās;

nejutīgums, tirpšana vai vājums rokās un kājās (visi perifēriskās neiropātijas simptomi);

analīzēs var būt samazināts trombocītu, leikocītu un eritrocītu skaits, zems asinsspiediens.

Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

īslaicīgas izmaiņas nagos un ādā, reakcijas injekcijas vietā (lokalizēts pietūkums, sāpes un ādas apsārtums);

analīzēs var būt lēnāka sirdsdarbība, izteikta aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās (sārmainā fosfatāze un AsAT – SGOT).

Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

šoks infekcijas dēļ (pazīstams kā "septiskais šoks”);

sirdsklauves, sirds darbības traucējumi (AV blokāde), ātra sirdsdarbība, sirdslēkme, elpošanas distress;

nogurums, svīšana, ģībonis (sinkope), izteiktas alerģiskas reakcijas, flebīts (vēnu iekaisums), sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkums;

sāpes mugurā, sāpes krūtīs, ap plaukstām un pēdām, drebuļi, sāpes vēdera dobumā (vēderā);

analīzēs var būt izteikta bilirubīna līmeņa paaugstināšanās (dzelte), augsts asinsspiediens un asins recekļi.

Reti (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

mazs leikocītu skaits ar drudzi un paaugstinātu infekciju risku (febrila neitropēnija);

nervu bojājums ar vājuma sajūtu roku un kāju muskuļos (motorā neiropātija);

elpas trūkums, plaušu embolija, plaušu fibroze, intersticiāla pneimonija, aizdusa, izsvīdums pleirā;

zarnu nosprostošanās, zarnu perforācija, resnās zarnas iekaisums (išēmisks kolīts), aizkuņģa dziedzera (pankreatīts);

nieze, izsitumi, ādas apsārtums (eritēma);

asins saindēšanās (sepse), peritonīts;

augsta temperatūra, dehidratācija, astēnija, tūska, savārgums;

nopietnas un potenciāli letālas paaugstinātas jutības reakcijas (anafilaktiskas reakcijas);

analīzēs var būt paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, kas liecina par nieru darbības traucējumiem;

sirds mazspēja.

Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

neregulāra ātra sirdsdarbība (priekškambaru fibrilācija, supraventrikulāra tahikardija);

pēkšņi asins šūnu veidošanās traucējumi (akūta mieloleikoze, mielodisplastiskais sindroms);

redzes nerva un/vai redzes traucējumi (mirgojošās skotoma);

dzirdes zudums vai samazināšanās (ototoksicitāte), zvanīšana ausīs (tinnitus), vertigo;

klepus;

asins receklis vēdera un zarnu asinsvadā (apzarņa tromboze), resnās zarnas iekaisums, dažreiz ar pastāvīgu, smagu caureju (pseidomembranozs kolīts, neitropēnisks kolīts), tūska (ascīts), ezofagīts, aizcietējums;

nopietnas paaugstinātas jutības reakcijas, tai skaitā drudzis, ādas apsārtums, sāpes locītavās un/vai acu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms), vietēja ādas lobīšanās (epidermas nekrolīze), apsārtums ar neregulāriem sarkaniem (eksudatīviem) plankumiem (erythema multiforme), ādas iekaisums ar pūslīšiem un lobīšanos (eksfoliatīvs dermatīts), nātrene, nagu atdalīšanās no gultnes (pacientiem terapijas laikā uz rokām un kājām jālieto aizsarglīdzekļi pret sauli);

ēstgribas zudums (anoreksija);

nopietnas un potenciāli letālas paaugstinātas jutības reakcijas ar šoku (anafilaktiskais šoks);

aknu darbības traucējumi (aknu nekroze, aknu encefalopātija (abas ar ziņojumiem par letālu iznākumu));

apjukuma stāvoklis.

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

ādas sacietējums/sabiezējums (sklerodermija);

audzēja sabrukšanas sindroms;

makulas tūska, fotopsija, peldoši objekti stiklveida ķermenī;

flebīts;

sistēmas sarkanā vilkēde;

ziņots par diseminētu intravazālu koagulāciju jeb „DIK”. Tā attiecas uz nopietnu stāvokli, kā rezultātā cilvēkiem ļoti viegli sākas asiņošana, pārāk viegli veidojas asins recekļi, vai abi.

Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Paclitaxel Accord

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes un etiķetes pēc “Der. līdz:” un “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Pirms atvēršanas

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Flakonu uzglabāt ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Sasaldēšana zāles negatīvi neietekmē.

Pēc atvēršanas pirms atšķaidīšanas (nosacījumu apraksts)

No mikrobioloģiskā viedokļa pēc atvēršanas zāles drīkst uzglabāt maksimāli 28 dienas 25 °C temperatūrā. Par citu uzglabāšanas laiku un apstākļiem atbild lietotājs.

Pēc atšķaidīšanas (nosacījumu apraksts)

No mikrobioloģiskā viedokļa atšķaidītās zāles jāizlieto nekavējoties. Ja tās netiek izlietotas nekavējoties, uzglabāt ledusskapī (2 līdz 8 °C) ne ilgāk par 24 stundām, ja vien atšķaidīšana nav veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos. Sīkāku informāciju par stabilitāti pēc atšķaidīšanas skatīt sadaļā, kas paredzēta veselības aprūpes speciālistiem.

Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt, ka šķīdums ir duļķains vai tajā ir nešķīstošas nogulsnes.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Paclitaxel Accord satur

Aktīvā viela ir paklitaksels.

Katrs ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 6 mg paklitaksela.

Katrs flakons satur 5 ml, 16,7 ml, 25 ml, 50 ml vai 100 ml (atbilst attiecīgi 30 mg, 100 mg, 150 mg, 300 mg vai 600 mg paklitaksela).

Citas sastāvdaļas ir polioksilrīcineļļa 35 (makrogolglicerīna rīcinoleāts 35) un bezūdens etilspirts.

Paclitaxel Accord ārējais izskats un iepakojums

Paclitaxel Accord ir dzidrs, bezkrāsains vai viegli iedzeltens šķīdums, kas nesatur redzamas daļiņas.

Tas ir pieejams flakonos, kas satur 5 ml, 16,7 ml, 25 ml, 50 ml vai 100 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Accord Healthcare B.V.

Winthontlaan 200

3526 KV Utrecht

Nīderlande

ražotājs

Accord Healthcare Limited

Sage House, 319, Pinner Road,

North Harrow, Middlesex,

HA1 4HF,

Lielbritānija

Accord Healthcare Polska Sp.z o.o.,

ul. Lutomierska 50,95-200 Pabianice, Polija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts nosaukums

Zāļu nosaukums

Nīderlande

Paclitaxel Accord 6 mg/ml concentraat voor oplossing voor infusie

Austrija

Paclitaxel Accord 6 mg/ml Konzentrat zur Herstellung einer Infusionslösung

Beļģija

Paclitaxel Accord Healthcare 6 mg/ml, solution à diluer pour perfusion/ concentraat voor oplossing voor infusie / Konzentrat zur Herstellung einer Infusionslösung

Bulgārija

Паклитаксел Акорд 6 mg/ml концентрат за инфузионен разтвор

Kipra

Πακλιταξέλη Ακόρντ 6 mg/ml, συμπύκνωμα για διάλυμα προς έγχυση

Vācija

Paclitaxel Accord 6 mg/ml, Konzentrat zur Herstellung einer Infusionslösung

Dānija

Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrat til infusionsvæske, opløsning

Igaunija

Paclitaxel Accord 6 mg/ml infusioonilahuse kontsentraat

Spānija

Paclitaxel Accord 6 mg/ml, concentrado para solución para perfusión EFG

Somija

Paclitaxel Accord 6 mg/ml, infuusiokonsentraatti, liuosta varten / koncentrat till infusionsvätska, lösning

Francija

Paclitaxel Accord 6 mg/ml, solution à diluer pour perfusion

Ungārija

Paclitaxel Accord 6 mg/ml, koncentrátum oldatos infúzióhoz

Īrija

Paclitaxel 6 mg/ml, Concentrate for Solution for Infusion

Itālija

Paclitaxel Accord Healthcare 6 mg/ml concentrato per soluzione per infusione

Lietuva

Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentratas infuziniam tirpalui

Latvija

Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

Norvēģija

Paclitaxel Accord 6 mg/ml konsentrat til infusjonsvæske

Polija

Paclitaxelum Accord, 6 mg/ml, koncentrat do sporządzania roztworu do infuzji

Portugāle

Paclitaxel Accord 6 mg/ml concentrado para solução para perfusão

Rumānija

Paclitaxel Accord 6 mg/ml concentrat pentru soluţie perfuzabilǎ

Zviedrija

Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrat till infusionsvätska, lösning

Slovēnija

Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrat za raztopino za infundiranje

Slovākija

Paclitaxel Accord 6 mg/ml, infúzny koncentrát

Lielbritānija

Paclitaxel 6 mg/ml Concentrate for Solution for Infusion

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 12/2018.

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai medicīnas vai veselības aprūpes speciālistiem.

Infūziju šķīduma pagatavošana

Paclitaxel Accord paredzētie konteineri un infūzijas sistēma nedrīkst saturēt DEHF. Tas samazinās pacientu pakļaušanu saskares riskam ar plastifikatoru DEHF [di-(2-etilheksil) ftalātu], kas var izdalīties no PVH infūzijas konteineriem vai sistēmas. Izmantojot filtrēšanas ierīces (piemēram, IVEX-2), kam ir īsa ieplūdes un/vai izplūdes caurulīte no PVH plastmasas, neradās nozīmīga DEHF izdalīšanās.

Tāpat kā citu pretaudzēju līdzekļu gadījumā, rīkojoties ar Paclitaxel Accord, jābūt piesardzīgiem. Rīkojoties ar paklitakselu saturošiem flakoniem, vienmēr valkājiet atbilstošu aizsargcimdus. Atšķaidīšana jāveic apmācītam personālam tam paredzētā vietā aseptiskos apstākļos. Pēc šķīduma saskares ar ādu laukums jānomazgā ar ziepēm un ūdeni. Ja notikusi saskare ar gļotādām, tās kārtīgi jāskalo ar ūdeni.

Chemo-Dispensing Pin ierīces vai līdzvērtīgas ierīces ar ķīļiem nedrīkst izmantot, jo tās var izraisīt flakona aizbāžņa bojājumu, kā rezultātā zūd sterilā integritāte.

1. darbība: atšķaidiet koncentrātu

Pirms lietošanas Paclitaxel Accord jāatšķaida ar kādu no šādiem šķīdinātājiem:

0,9 % nātrija hlorīda šķīdums injekcijām;

5 % dekstrozes šķīdums injekcijām;

5 % dekstrozes un 0,9 % nātrija hlorīda šķīdums injekcijām;

5 % dekstrozes šķīdums Ringera šķīdumā injekcijām.

Paklitaksela infūziju šķīduma galīgai koncentrācijai jābūt robežās no 0,3 mg/ml līdz 1,2 mg/ml.

Jāizmanto DEHP nesaturoši konteineri un infūziju komplekti.

Pēc atšķaidīšanas šķīdums var nebūt dzidrs, kas saistīts ar izmantoto šķīdinātāju un ko var nevar novērst filtrējot. Būtiska aktivitātes samazināšanās pēc imitējošas šķīduma ievadīšanas caur i.v. sistēmu ar iekšējo filtru nav novērota.

2. darbība: ievadiet infūziju

Pirms ievadīšanas visiem pacientiem jāsaņem premedikācija ar kortikosteroīdiem, antihistamīna līdzekļiem un H₂ antagonistiem.

Neievadiet Paclitaxel Accord atkārtoti, līdz neitrofilo leikocītu skaits nav ≥ 1 500/mm³ (≥ 1 000/mm³ Kapoši sarkomas pacientiem) un trombocītu skaits nav ≥ 100 000/mm³ (≥ 75 000/mm³ Kapoši sarkomas pacientiem).

Izvairieties no nogulšņu rašanās infūziju šķīdumā:

pēc atšķaidīšanas izlietojiet pēc iespējas ātrāk;

izvairieties no pārmērīgas maisīšanas, vibrācijām vai kratīšanas;

pirms lietošanas rūpīgi izskalojiet infūzijas sistēmu;

regulāri pārbaudiet infūziju šķīduma izskatu un pārtrauciet infūziju, ja parādās nogulsnes.

Paclitaxel Accord jāievada caur piemērotu iekšējo filtru ar 0,22 μm mikroporu membrānu. Jālieto DEHF nesaturoši infūzijas konteineri un infūzijas sistēmas. Izmantojot filtrēšanas ierīces, kam ir īsa ieplūdes un/vai izplūdes plastmasas caurulīte, neradās nozīmīga DEHF izdalīšanās.

3. darbība: iznīcināšana

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām rīcībai ar citotoksiskiem savienojumiem.

Deva

Ieteicamās Paclitaxel Accord devas intravenozai infūzijai ir šādas:

IndikācijaDevaIntervāls starp Paclitaxel

Accord kursiem

Olnīcu vēža pirmās izvēles terapija 135 mg/m² 24 stundās, kam seko 75 mg/m² cisplatīna vai

175 mg/m² 3 stundās, kam seko 75 mg/m² cisplatīna

3 nedēļas

Olnīcu vēža otrās izvēles terapija 175 mg/m² 3 stundās

3 nedēļas

Krūts vēža adjuvantā terapija175 mg/m² 3 stundās pēc antraciklīna un ciklofosfamīda (AC) terapijas

3 nedēļas

Krūts vēža pirmās izvēles terapija (ar doksorubicīnu)220 mg/m² 3 stundās 24 stundas pēc doksorubicīna (50 mg/m²)

3 nedēļas

Krūts vēža pirmās izvēles terapija (ar trastuzumabu)175 mg/m² 3 stundās pēc trastuzumaba (skatīt trastuzumaba zāļu aprakstu)

3 nedēļas

Krūts vēža otrās izvēles terapija175 mg/m² 3 stundās

3 nedēļas

Progresējošs nesīkšūnu plaušu vēzis175 mg/m² 3 stundās, kam seko 80 mg/m² cisplatīna

3 nedēļas

Ar AIDS saistīta Kapoši sarkoma100 mg/m² 3 stundās

2 nedēļas

Pacientiem ar smagu neitropēniju (neitrofilo leikocītu skaits <500/mm³ nedēļu vai ilgāk) vai smagu perifērisku neiropātiju turpmākajos kursos deva jāsamazina par 20 % (KS pacientiem par 25 %) (skatīt zāļu aprakstu).

Dati nav pietiekami, lai sniegtu ieteikumus par devu izmaiņām pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem Pacientus ar smagiem aknu darbības traucējumiem nedrīkst ārstēt ar Paclitaxel Accord (skatīt zāļu aprakstu).

Paklitakselu nav ieteicams lietot bērniem, kuri jaunāki par 18 gadiem, jo trūkst informācija par efektivitāti un drošību.

SASKAŅOTS ZVA 28-03-2019

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

EQ PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 6 mg paklitaksela (Paclitaxelum).

5 ml flakons satur 30 mg paklitaksela.

16,7 ml flakons satur 100 mg paklitaksela.

25 ml flakons satur 150 mg paklitaksela.

50 ml flakons satur 300 mg paklitaksela.

100 ml flakons satur 600 mg paklitaksela.

Palīgviela (-s) ar zināmu iedarbību:

Polioksilrīcineļļa 35 (makrogolglicerīna rīcinoleāts 35) 527,0 mg/ml

Bezūdens etilspirts (391 mg/ml)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai.

Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai ir dzidrs, bezkrāsains vai viegli iedzeltens šķīdums, kas nesatur redzamas daļiņas, ar pH robežās no 3,0 līdz 5,5 un osmolaritāti > 4000 mOsm/l.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Olnīcu vēzis: olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapijā paklitaksels kombinācijā ar cisplatīnu indicēts pacienšu ar progresējošu olnīcu vēzi vai ar atlieku audzēju (>1 cm) terapijai pēc sākotnējas laparotomijas.

Otrās izvēles olnīcu vēža ķīmijterapijā paklitaksels indicēts metastātiska olnīcu vēža ārstēšanai pēc neveiksmīgas standarta terapijas, izmantojot platīna preparātus.

Krūts vēzis: adjuvantā terapijā paklitaksels indicēts krūts vēža ar metastāzēm reģionālajos limfmezglos ārstēšanai pēc antraciklīna un ciklofosfamīda (AC) terapijas. Adjuvantā terapija ar paklitakselu jāuzlūko par alternatīvu paplašinātai AC terapijai.

Paklitaksels indicēts lokāli progresējoša vai metastātiska krūts vēža sākotnējā terapijā vai kombinācijā ar antraciklīnu pacientēm, kurām antraciklīna terapija ir piemērota, vai kombinācijā ar trastuzumabu pacientēm, kurām imūnhistoķīmiskā analīzē noteikta HER-2 (cilvēka epidermālā augšanas faktora receptora 2) hiperekspresija 3+ līmenī un kurām antraciklīna terapija nav piemērota (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Paklitaksela monoterapija indicēta metastātiska krūšu vēža ārstēšanai pacientēm, kurām standarta antraciklīnu saturoša terapija bijusi neveiksmīga vai nepiemērota.

Progresējošs nesīkšūnu plaušu vēzis: paklitaksels kombinācijā ar cisplatīnu indicēts progresējoša nesīkšūnu plaušu vēža (NSŠPV) ārstēšanai pacientiem, kuriem nav piemērota potenciāli ārstējoša ķirurģiska iejaukšanās un/vai staru terapija.

Ar AIDS saistīta Kapoši sarkoma: paklitaksels indicēts pacientu ar progresējošu un ar AIDS saistītu Kapoši sarkomu (KS) ārstēšanai, kuriem iepriekš bijusi nesekmīga liposomālā antraciklīna terapija.

Šo indikāciju apstiprina ierobežots datu daudzums par iedarbību; attiecīgo pētījumu kopsavilkumu skatīt 5.1. apakšpunktā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Paklitaksels jāievada tikai kvalificēta onkologa uzraudzībā nodaļā, kas specializējusies citotoksisku līdzekļu ievadīšanā (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Pirms Paclitaxel Accord ievadīšanas visiem pacientiem iepriekš jāveic premedikācija ar kortikosteroīdiem, antihistamīna līdzekļiem un H₂ antagonistiem, piemēram:

Zāles

Deva

Lietošana pirms paklitaksela

deksametazons

20 mg p/o* vai i/v

Iekšķīgai lietošanai: apmēram 12 un 6 stundas vai i/v ievadīšanai: 30 -60 min

difenhidramīns**

50 mg i.v.

30 - 60 min

cimetidīns vai ranitidīns

300 mg i.v.

50 mg i.v.

30 - 60 min

* 8-20 mg KS pacientiem.

** vai līdzvērtīgs antihistamīna līdzeklis, piemēram, hlorfeniramīns.

Olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapija: lai gan tiek pētītas arī citas devu shēmas, ieteicama paklitaksela un cisplatīna kombinācijas shēma. Atkarībā no infūzijas ilguma iesaka divas paklitaksela devas: 3 stundu laikā intravenozi ievada 175 mg/m² paklitaksela, pēc tam lieto 75 mg/m² cisplatīna ik pēc 3 nedēļām vai 24 stundu laikā infūzijas veidā ievada 135 mg/m² paklitaksela, pēc tam lietojot 75 mg/m² cisplatīna ar triju nedēļu ilgu kursu starplaiku (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Olnīcu vēža otrās izvēles ķīmijterapija: ieteicamā paklitaksela deva ir 175 mg/m², ko ievada intravenozi 3 stundu laikā ar 3 nedēļu ilgu kursu starplaiku.

Krūts vēža adjuvanta ķīmijterapija: pēc AC terapijas ieteicamā paklitaksela deva ir 175 mg/m², ko ievada intravenozi 3 stundu laikā ar 3 nedēļu ilgu kursu starplaiku.

Krūts vēža pirmās izvēles ķīmijterapija: lietojot kombinācijā ar doksorubicīnu (50 mg/m²), paklitaksels jāievada 24 stundas pēc doksorubicīna. Ieteicamā paklitaksela deva ir 220 mg/m², ko ievada intravenozi 3 stundu laikā ar 3 nedēļu ilgu kursu starplaiku (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu). Lietojot kombinācijā ar trastuzumabu, ieteicamā paklitaksela deva ir 175 mg/m², ko ievada intravenozi 3 stundu laikā ar 3 nedēļu ilgu kursu starplaiku (skatīt 5.1. apakšpunktu). Paklitaksela infūziju var sākt nākamajā dienā pēc pirmās trastuzumaba devas vai tūlīt pēc kārtējās trastuzumaba devas, ja iepriekšējai trastuzumaba devai bija laba panesamība (sīkāku informāciju par trastuzumaba devām skatīt Herceptin zāļu aprakstā).

Krūts vēža otrās izvēles ķīmijterapija: ieteicamā paklitaksela deva ir 175 mg/m², ko ievada 3 stundu laikā ar 3 nedēļu ilgu kursu starplaiku.

Progresējoša nesīkšūnu plaušu vēža (NSŠPV) ārstēšana: ieteicamā paklitaksela deva ar 3 nedēļu ilgu kursu starplaiku ir 175 mg/m², ko ievada 3 stundu laikā, kam seko cisplatīns 80 mg/m².

Ar AIDS saistītas KS ārstēšana: ieteicamā paklitaksela deva ir 100 mg/m², ko ievada intravenozas infūzijas veidā 3 stundu laikā ik pēc 2 nedēļām.

Nākamās paklitaksela devas jāievada atkarībā no pacienta individuālās zāļu panesamības.

Paklitakselu nedrīkst ievadīt atkārtoti, līdz neitrofilo leikocītu skaits nav ≥1 500/mm³ (≥1 000/mm³ KS pacientiem) un trombocītu skaits ≥100 000/mm³ (≥75 000/mm³ KS pacientiem). Pacientiem ar smagu neitropēniju (neitrofilo leikocītu skaits <500/mm³ nedēļu vai ilgāk) vai smagu perifērisku neiropātiju, sekojošos kursos deva jāsamazina par 20% (KS pacientiem par 25%) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem: dati nav pietiekami, lai sniegtu ieteikumus par devu izmaiņām pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Pacientus ar smagiem aknu darbības traucējumiem nedrīkst ārstēt ar paklitakselu.

Pediatriskā populācija

Paklitakselu nav ieteicams lietot bērniem, kuri jaunāki par 18 gadiem, jo trūkst informācija par efektivitāti un drošumu.

Lietošanas veids

Piesardzības pasākumi pirms zāļu lietošanas vai rīkošanās ar tām

Pirms lietošanas koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai jāatšķaida (skatīt 6.6. apakšpunktu ), un to drīkst ievadīt tikai intravenozi.

Paklitaksels jāievada intravenozi caur ievadīšanas sistēmā ievietotu mikroporu filtru ar ≤ 0,22 μm membrānu (skatīt 6.6. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Paklitaksels ir kontrindicēts pacientiem ar smagām paaugstinātas jutības reakcijām pret paklitakselu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, īpaši pret polioksietilētu rīcineļļu 35 (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Paklitakselu nedrīkst lietot pacienti, kuriem ārstēšanas sākumā sākotnējais neitrofilo leikocītu skaits ir <1500/mm³ (<1000/mm³ KS pacientiem).

Paklitaksels ir kontrindicēts bērna barošanas ar krūti laikā (skatīt 4.6. apakšpunktu).

KS gadījumā paklitaksels ir kontrindicēts arī pacientiem, kuriem vienlaicīgi ir nopietnas, nekontrolētas infekcijas.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paklitaksels jāievada ārsta uzraudzībā, kuram ir pieredze vēža ķīmijterapijas līdzekļu lietošanā. Tā kā var būt izteiktas paaugstinātas jutības reakcijas, jābūt pieejamam piemērotam aprīkojumam atbalsta sniegšanai.

Tā kā ir iespējama ekstravazācija, ir ieteicams rūpīgi uzraudzīt infūzijas vietu vai zāļu ievadīšanas laikā neveidojas infiltrācija.

Pacientiem jāveic premedikācija ar kortikosteroīdiem, antihistamīna līdzekļiem un H₂ antagonistiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Lietojot kombinācijā ar cisplatīnu, paklitaksels jāievada pirms cisplatīna (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Izteiktas paaugstinātas jutības reakcijas, ko raksturo aizdusa un hipotensija, kam nepieciešama ārstēšana, kā arī angioneirotiskā tūska vai ģeneralizēta nātrene, lietojot paklitakselu pēc atbilstošas premedikācijas, bija <1% pacientu. Šīs reakcijas, iespējams, noris ar histamīna starpniecību. Smagu paaugstinātas jutības reakciju gadījumā paklitaksela infūzija nekavējoties jāpārtrauc, jāuzsāk simptomātiska terapija, un pacientiem šīs zāles nedrīkst ievadīt atkārtoti.

Kaulu smadzeņu nomākums (galvenokārt neitropēnija) ir devu ierobežojoša toksicitāte. Bieži jākontrolē asinsaina. Paklitakselu nedrīkst ievadīt atkārtoti, līdz neitrofilo leikocītu skaits nav atgriezies ≥ 1 500/mm³ (KS pacientiem ≥1 000/mm³ ) un trombocītu skaits līdz 100 000/mm³ (KS pacientiem ≥75 000/mm³ ) līmenī. KS klīniskā pētījuma laikā lielākā daļa pacientu saņēma granulocītu koloniju stimulējošu faktoru (G-KSF).

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem iespējams paaugstināts toksicitātes risks, īpaši III –IV pakāpes mielosupresija. Pierādījumu par paklitaksela toksicitātes palielināšanos, 3 stundu ilgā infūzijā to ievadot pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem, nav. Pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem, paklitakselu ievadot ilgākas infūzijas veidā, var novērot pastiprinātu mielosupresiju. Pacienti rūpīgi jānovēro, vai nerodas izteikta mielosupresija (skatīt 4.2. apakšpunktu). Dati nav pietiekami, lai ieteiktu devu izmaiņas pacientiem ar viegliem vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Dati par pacientiem ar sākotnēju smagu holestāzi nav pieejami. Pacientus ar smagiem aknu darbības traucējumiem nedrīkst ārstēt ar paklitakselu.

Smagi sirds vadīšanas traucējumi paklitaksela monoterapijas laikā novēroti reti. Ja paklitaksela ievadīšanas laikā pacientiem rodas izteikti sirds vadīšanas traucējumi, jāveic atbilstoša terapija un turpmākās paklitaksela terapijas laikā nepārtraukti jākontrolē sirdsdarbība. Paklitaksela ievadīšanas laikā novērota hipotensija, hipertensija un bradikardija; pacientiem parasti nav simptomu un ārstēšana nav nepieciešama. Ieteicama bieža organisma vispārējā stāvokļa galveno rādītāju kontrole, īpaši paklitaksela infūzijas pirmajās stundās. Pacientiem ar NSŠPV smagus kardiovaskulārus notikumus novēroja daudz biežāk nekā pacientiem ar krūšu vai olnīcu vēzi. AIDS-KS klīniskajā pētījumā novērots viens sirds mazspējas gadījums, kas saistīts ar paklitakselu.

Ja paklitakselu lieto kombinācijā ar doksorubicīnu vai trastuzumabu metastātiska krūts vēža sākotnējai ārstēšanai, jāpievērš uzmanība sirdsdarbības kontrolei. Ja pacientes ir piemērotas terapijai ar paklitakselu šādā kombinācijā, viņām sākotnēji jānovērtē sirdsdarbība, kas ietver anamnēzi, fizikālu izmeklēšanu, EKG, ehokardiogrammu un/vai MUGA skenēšanu. Sirdsdarbība jākontrolē arī terapijas laikā (piemēram, ik pēc trim mēnešiem). Sirdsdarbības kontrole var palīdzēt apzināt pacientes, kurām attīstās sirdsdarbības traucējumi, un ārstējošam ārstam rūpīgi jānovērtē ievadītā antraciklīna kumulatīvā deva (mg/m²), izlemjot par ventrikulārās funkcijas kontroles biežumu. Ja pārbaude liecina par sirdsdarbības pasliktināšanos, pat asimptomātisku, ārstējošam ārstam rūpīgi jāizvērtē turpmākās terapijas klīniskais guvums attiecībā pret iespējamu sirds bojājuma attīstību, tajā skaitā potenciāli neatgriezenisku bojājumu. Ja zāļu ievadīšanu turpina, sirdsdarbība jākontrolē biežāk (piemēram, ik pēc 1-2 cikliem). Sīkāku informāciju skatīt Herceptin vai doksorubicīna zāļu aprakstā.

Lai gan perifēriskā neiropātija ir bieža, smagi simptomi rodas reti. Smagos gadījumos visos turpmākajos paklitaksela terapijas kursos ieteicams samazināt devu par 20% (par 25% KS pacientiem). Pacientiem ar NSŠPV un pacientēm ar olnīcu vēzi, kuras saņem pirmās izvēles terapiju, paklitaksela ievadīšana trīs stundas ilgas infūzijas veidā kombinācijā ar cisplatīnu izraisīja lielāku smagas neirotoksicitātes sastopamību nekā atsevišķa paklitaksela un ciklofosfamīda lietošana ar sekojošu cisplatīna ievadīšanu.

Īpaša piesardzība jāievēro, lai izvairītos no intraarteriālas paklitaksela ievadīšanas, jo vietējās panesamības pētījumos ar dzīvniekiem pēc intraarteriālas ievadīšanas novēroja smagas audu reakcijas.

Paklitaksels kombinācijā ar plaušu apstarošanu, neatkarīgi no to hronoloģiskās secības, var veicināt intersticiāla pneimonīta attīstību.

Tā kā Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai satur bezūdens etilspirtu (391 mg/ml), jāņem vērā iespējamā iedarbība uz CNS un cita ietekme.

Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai satur polioksilrīcineļļu 35, kas var izraisīt smagas alerģiskas reakcijas.

Reti ir ziņots par pseidomembranozu kolītu, tajā skaitā gadījumos, kad pacienti netika vienlaicīgi ārstēti ar antibiotikām. Šī reakcija ir jāņem vērā, nosakot diferenciāldiagnozi smagas vai ilgstošas caurejas gadījumā, kas radusies ārstēšanas ar paklitakselu laikā vai neilgi pēc tās.

KS pacientiem smags mukozīts ir reti. Ja rodas smagas reakcijas, paklitaksela deva jāsamazina par 25 %.

Daudzās eksperimentālās sistēmās paklitakselam ir konstatēta teratogēna, embriotoksiska un mutagēna iedarbība.

Tāpēc seksuāli aktīvām sievietēm reproduktīvajā vecumā un vīriešiem ārstēšanas ar paklitakselu laikā un līdz 6 mēnešiem pēc tās jālieto efektīvi kontracepcijas līdzekļi (skatīt 4.6. apakšpunktu). Hormonāla kontracepcija ir kontrindicēta pret hormonu receptoriem pozitīvu audzēju gadījumā.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ieteicamā shēma paklitaksela ievadīšanai olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapijā paredz to ievadīt pirms cisplatīna lietošanas. Ja paklitakselu lieto pirms cisplatīna, paklitaksela drošuma profils atbilst monoterapijas drošumam. Ja paklitakselu ievada pēc cisplatīna, pacientēm novēroja izteiktāku mielosupresiju un paklitaksela klīrensa samazināšanos aptuveni par 20 %. Ar paklitakselu un cisplatīnu ārstētiem pacientiem nieru mazspējas risks var būt paaugstināts salīdzinājumā ar cisplatīna monoterapiju ginekoloģiska vēža ārstēšanai.

Tā kā doksorubicīna un tā aktīvo metabolītu eliminācija var samazināties, ievadot paklitakselu un doksorubicīnu ar īsākiem starplaikiem, metastātiska krūts vēža sākotnējā terapijā paklitaksels jāievada 24 stundas pēc doksorubicīna (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Paklitaksela metabolismu daļēji katalizē citohroma P450 izoenzīmi CYP2C8 un CYP3A4. Tādēļ zāļu savstarpējās mijiedarbības FK pētījumu trūkuma dēļ ir jāievēro piesardzība, ievadot paklitakselu vienlaicīgi ar zālēm, par kurām zināms, ka tās inhibē CYP2C8 vai CYP3A4 (piem., ketokonazols un citi imidazola pretsēnīšu līdzekļi, eritromicīns, fluoksetīns, gemfibrozils, klopidogrels, cimetidīns, ritonavīrs, sahinavīrs, indinavīrs un nelfinavīrs), jo paklitaksela toksicitāte var palielināties augstākas paklitaksela iedarbības dēļ. Paklitaksela lietošana vienlaicīgi ar zālēm, kas inducē CYP2C8 vai CYP3A4 (piem., rifampicīns, karbamazepīns, fenitoīns, efavirenzs, nevirapīns), nav ieteicama, jo var pasliktināties tā efektivitāte zemākas paklitaksela iedarbības dēļ.

Pētījumi, kuros piedalījās KS pacienti, kuri vienlaikus saņēma vairākas zāles, liecina, ka nelfinavīra un ritonavīra, bet ne indinavīra klātbūtnē paklitaksela sistēmiskais klīrenss ir ievērojami zemāks. Informācija par paklitaksela mijiedarbību ar citiem proteāžu inhibitoriem nav pietiekama, tāpēc pacientiem, kuri vienlaikus saņem proteāžu inhibitorus, paklitaksels jāievada piesardzīgi.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Informācija par paklitaksela lietošanu grūtniecēm ir ierobežota. Uzskata, ka paklitaksels var izraisīt nopietnus iedzimtus defektus, ja to lieto grūtniecības laikā. Paklitakselam ir pieradīta embriotoksiska un fetotoksiska iedarbība uz trušiem, un tas samazina auglību žurkām. Tāpat kā citas citotoksiskas zāles, paklitaksels var kaitēt auglim, ja to ievada grūtniecēm. Tāpēc paklitakselu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien nav absolūtas nepieciešamības. Paclitaxel Accord nedrīkst lietot arī sievietes reproduktīvā vecumā, kuras nelieto efektīvu kontracepciju, ja vien mātes klīniskais stāvoklis nav tāds, ka nepieciešama ārstēšana ar paklitakselu.

Sievietēm reproduktīvā vecumā jāizmanto efektīvi kontracepcijas līdzekļi ārstēšanas ar Paclitaxel Accord laikā un līdz 6 mēnešiem pēc tās.

Vīriešu dzimuma pacientiem, kurus ārstē ar paklitakselu, nav ieteicams kļūt par tēvu ārstēšanas laikā un līdz sešiem mēnešiem pēc tās.

Barošana ar krūti

Paklitaksela lietošana ir kontrindicēta bērna barošanas ar krūti periodā (skatīt 4.3. apakšpunktu). Nav zināms, vai paklitaksels izdalās mātes pienā. Pētījumos ar dzīvniekiem atklāts, ka paklitaksels izdalās pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Terapijas laikā bērna barošana ar krūti jāpārtrauc.

Fertilitāte

Paklitaksels izraisīja žurku tēviņu neauglību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ietekme uz cilvēkiem nav zināma. Pirms ārstēšanas ar paklitakselu vīriešu dzimuma pacientiem jākonsultējas par spermas kriokonservāciju, jo iespējama neatgriezeniska neauglība.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Paklitaksels neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr jāņem vērā, ka zāles satur alkoholu (skatīt 4.4. un 6.1. apakšpunktu).

Šo zāļu sastāvā esošais alkohols var mazināt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Ja nav norādīts citādi, turpmākais izklāsts attiecas uz kopējo drošuma datu bāzi par 812 pacientiem ar norobežotiem audzējiem, kuri klīniskajos pētījumos tika ārstēti ar paklitaksela monoterapiju. Tā kā KS populācija ir ļoti specifiska, šī apakšpunkta beigās ir īpaša sadaļa, kas pamatojas uz klīnisko pētījumu, iesaistot 107 pacientus.

Pacientiem, kuri saņem paklitakselu olnīcu vēža, krūts vēža vai NSŠPV ārstēšanai, ja vien nav minēts citādi, nevēlamo blakusparādību biežums un smaguma pakāpe ir līdzīgi. Nevienu no novērotajām toksicitātēm skaidri neietekmēja vecums.

Ievērojami paaugstinātu jutības reakciju ar iespējami letālu iznākumu (definēta kā hipotensija, kam nepieciešama terapija, angioneirotiska tūska, elpošanas nomākums, kam nepieciešama terapija ar bronhodilatatoriem, vai ģeneralizēta nātrene) radās diviem (<1 %) pacientiem. Trīsdesmit četriem procentiem pacientu (17 % no visiem kursiem) bija vieglas paaugstinātas jutības reakcijas. Šīm vieglajām reakcijām, galvenokārt pietvīkumam un izsitumiem, nebija nepieciešama ne terapeitiska iejaukšanās, ne arī to dēļ bija jāpārtrauc terapija ar paklitakselu.

Visbiežākā būtiskā nevēlamā blakusparādība bija kaulu smadzeņu nomākums. Smaga neitropēnija (<500 šūnas/mm³) bija 28 % pacientu, bet tā nebija saistīta ar drudža epizodēm. Tikai 1 % pacientu novēroja smagu neitropēniju ≥7 dienas.

Par trombocitopēniju tika ziņots 11 % pacientu. Trim procentiem pacientu trombocītu skaits bija <50 000/mm³ vismaz vienu reizi pētījumā laikā. Anēmiju novēroja 64 % pacientu, bet tā bija smaga (Hb <5 mmol/l) tikai 6 % pacientu. Anēmijas sastopamība un smaguma pakāpe ir saistīta ar sākotnējo hemoglobīna līmeni.

Neirotoksicitāte, galvenokārt perifēriska neiropātija bija biežāka un smagāka pēc 175 mg/m² 3 stundu ilgas infūzijas (neirotoksicitāte 85 % gadījumu, 15 % smaga) nekā pēc 135 mg/m² 24 stundu ilgas infūzijas (perifēriska neiropātija 25 %gadījumu, 3 % smaga), paklitakselu ievadot kombinācijā ar cisplatīnu. NSŠPV pacientiem un olnīcu vēža pacientēm, kam 3 stundas ievadīja paklitakselu un pēc tam cisplatīnu, novēroja acīmredzamu smagas neirotoksicitātes sastopamības palielināšanos. Perifēriska neiropātija var rasties pēc pirmā kursa un pasliktināties palielinoties paklitaksela iedarbībai. Dažos gadījumos perifēriskas neiropātijas dēļ bija jāpārtrauc paklitaksela lietošana. Jušanas simptomi parasti uzlabojās vai izzuda vairākus mēnešus pēc paklitaksela lietošanas pārtraukšanas. Iepriekš esoša neiropātija iepriekšēju terapiju rezultātā nav kontrindikācija paklitaksela terapijai.

Artralģija un mialģija bija 60 % pacientu, un 13 % pacientu tā bija smaga.

Reakcijas injekcijas vietā intravenozas ievadīšanas laikā var izraisīt lokalizētu tūsku, sāpes, apsārtumu un sacietējumu; reizēm ekstravazācija var izraisīt celulītu. Ir ziņots par ādas nekrotizēšanos un/vai lobīšanos, reizēm saistītu ar ekstravazāciju. Var būt arī ādas krāsas izmaiņas. Reti ziņots par atkārtotām ādas reakcijām iepriekšējās ekstravazācijas vietā pēc paklitaksela ievadīšanas citā vietā, t.i., "atmiņu". Specifiska metode ekstravazācijas reakciju ārstēšanai šobrīd nav zināma.

Dažos gadījumos reakcijas injekcijas vietā radās ilgstošas infūzijas laikā vai pēc nedēļas līdz 10 dienām pēc injekcijas.

Alopēcija: alopēciju novēroja 87 %pacientu un tā parādījās pēkšņi. Vairumam pacientu, kuriem rodas alopēcija, paredzama izteikta ≥ 50 % matu izkrišana.

Ziņots par diseminētu intravazālu koagulāciju (DIK), bieži saistībā ar sepsi vai vairāku orgānu mazspēju.

Turpmākajā tabulā uzskaitītas nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar viena paša paklitaksela ievadīšanu 3 stundu ilgas infūzijas veidā metastātisko audzēju gadījumā (812 pacientiem, kas ārstēti klīniskā pētījuma ietvaros), un par kurām ziņots paklitaksela pēcreģistrācijas uzraudzības laikā*.

Turpmāk minēto nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums definēts šādi:

ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥ 1/100, <1/10); retāk (≥1/1 000, <1/100); reti (≥1/10 000, <1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums/blakusparādība

Infekcijas un infestācijas Ļoti bieži: infekcijas (galvenokārt urīnceļu un augšējo elpceļu infekcijas) ar ziņojumiem par letālu iznākumu.

Retāk: septisks šoks.

Reti*: sepse, peritonīts, pneimonija

Ļoti reti*: pseidomembranozais kolīts

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumiĻoti bieži: mielosupresija, neitropēnija, anēmija, trombocitopēnija, leikopēnija, asiņošana.

Reti*: febrila neitropēnija.

Ļoti reti *: akūta mieloleikoze, mielodisplastiskais sindroms.

Nav zināmi: diseminēta intravazāla koagulācija

Imūnās sistēmas traucējumiĻoti bieži: nelielas paaugstinātas jutības reakcijas (galvenokārt pārmērīgs pietvīkums un izsitumi).

Retāk: nozīmīgas paaugstinātas jutības reakcijas, kam nepieciešama terapija (piemēram, hipotensija, angioneirotiska tūska, elpošanas nomākums, ģeneralizēta nātrene, drebuļi, sāpes mugurā, sāpes krūtīs, tahikardija, sāpes vēderā, sāpes ekstremitātēs, diaforēze un hipertensija).

Reti*: anafilaktiskas reakcijas.

Ļoti reti*: anafilaktiskais šoks.

Nav zināmi: bronhu spazmas.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Reti*: dehidratācija.

Ļoti reti*: anoreksija.

Nav zināmi*: audzēja līzes sindroms

Psihiskie traucējumi

Ļoti reti*: apjukuma stāvoklis

Nervu sistēmas traucējumiĻoti bieži: neirotoksicitāte (galvenokārt perifēriska neiropātija).

Reti*: motora neiropātija (kā rezultātā rodas neliels distāls nespēks).

Ļoti reti*: grand mal lēkmes, veģetatīva neiropātija (izraisa paralītisko ileusu un ortostatisku hipotensiju), encefalopātija, krampji, reibonis, ataksija, galvassāpes

Acu bojājumiĻoti reti*: redzes nerva un/vai redzes traucējumi (mirgojošā skotoma), īpaši pacientiem, kuri saņēmuši lielākas devas nekā ieteicams.

Nav zināmi*: makulas tūska*, fotopsija*, peldoši objekti stiklveida ķermenī.

Ausu un labirinta bojājumi Ļoti reti*: dzirdes zudums, ototoksicitāte, džinkstēšana ausīs, vertigo.

Sirds funkcijas traucējumiBieži: bradikardija.

Retāk: miokarda infarkts, AV blokāde un sinkope, kardiomiopātija, asimptomātiska ventrikulāra tahikardija, tahikardija ar bigemīniju.

Reti: sirds mazspēja.

Ļoti reti*: ātriju fibrilācija, supraventrikulāra tahikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi: Ļoti bieži: hipotensija.

Retāk: tromboze, hipertensija, tromboflebīts.

Ļoti reti*: šoks.

Nav zināmi*: flebīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Reti*: elpošanas mazspēja, plaušu embolija, plaušu fibroze, intersticiāla pneimonija, aizdusa, izsvīdums pleirā.

Ļoti reti*: klepus

Ļoti bieži: caureja, vemšana, slikta dūša.

Reti*: zarnu nosprostojums, zarnu perforācija, išēmisks kolīts, pankreatīts.

Ļoti reti*: apzarņa tromboze, neitropēnisks kolīts, ascīts, ezofagīts, aizcietējumsAknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi: Ļoti reti*: aknu nekroze, aknu encefalopātija (abos gadījumos ziņojumi par letālu iznākumu)Ādas un zemādas audu bojājumiĻoti bieži: alopēcija.

Bieži: pārejošas un vieglas nagu un ādas izmaiņas.

Reti*: nieze, izsitumi, apsārtums.

Ļoti reti*: Stīvensa-Džonsona sindroms, epidermas nekrolīze, erythema multiforme, eksfoliatīvs dermatīts, nātrene, oniholīze (pacientiem terapijas laikā jālieto saules aizsarglīdzekļi uz rokām un kājām).

Nav zināmi*: sklerodermija Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi Ļoti bieži: artralģija, mialģija.

Nav zināmi*: sistēmas sarkanā vilkēdeVispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Ļoti bieži: gļotādas iekaisums

Bieži: reakcijas injekcijas vietā (tajā skaitā lokalizēta tūska, sāpes, apsārtums, sacietējums; dažkārt ekstravazācija var izraisīt celulītu, ādas fibrozi un ādas nekrozi).

Reti*: pireksija, astēnija, tūska, savārgumsIzmeklējumiBieži: izteikta AsAT līmeņa paaugstināšanās, izteikta sārmainās fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās.

Retāk: izteikta bilirubīna līmeņa paaugstināšanās.

Reti*: kreatinīna līmeņa asinīs paaugstināšanās* kā ziņots pēcreģistrācijas uzraudzības laikā.

Krūts vēža pacientēm, kuras saņēma paklitakselu adjuvantā terapijā pēc AC, neurosensorā toksicitāte, paaugstinātas jutības reakcijas, artralģija/mialģija, anēmija, infekcijas, drudzis, slikta dūša/vemšana un caureja bija biežāka nekā pacientēm, kuras saņēma tikai AC. Tomēr, kā minēts iepriekš, šo reakciju biežums atbilda paklitaksela lietošanai monoterapijā.

Kombinēta ārstēšana

Turpmākais izklāsts pamatojas uz diviem galvenajiem olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapijas pētījumiem (paklitaksela + cisplatīns: vairāk nekā 1 050 pacientēm); diviem metastātiska krūts vēža pirmās izvēles terapijas III fāzes pētījumiem: viens pētījums ar doksorubicīna kombināciju (paklitaksels + doksorubicīns: 267 pacientes), otrs pētījums ar trastuzumaba kombināciju (plānota apakšgrupu analīze paklitaksels + trastuzumabs: 188 pacientes) un diviem progresējoša NSŠPV terapijas III fāzes pētījumiem (paklitaksels + cisplatīns: vairāk nekā 360 pacienti) (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ievadot paklitakselu trīs stundu ilgas infūzijas veidā olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapijā, ziņots, ka neirotoksicitāte, artralģija/mialģija un paaugstinātas jutības reakcijas radās biežāk un noritēja smagāk pacientēm, kuras ārstētas ar paklitakselu un tad ar cisplatīnu, nekā pacientēm, kuras ārstētas vispirms ar ciklofosfamīdu un tad ar cisplatīnu. Mielosupresija radās ne tik bieži, un ne tik smaga, lietojot paklitakselu trīs stundu ilgas infūzijas veidā un pēc tam cisplatīnu, salīdzinot ar ciklofosfamīda lietošanu, kam sekoja cisplatīna ievadīšana.

Metastātiska krūts vēža pirmās izvēles ķīmijterapijā par neitropēniju, anēmiju, perifērisko neiropātiju, artralģiju/mialģiju, astēniju, drudzi un caureju bija ziņots biežāk un blakusparādības bija smagākas, paklitakselu (220 mg/m²) ievadot 3 stundu infūzijas veidā 24 stundas pēc doksorubicīna (50 mg/m²), salīdzinot ar standarta FAC terapiju (5-FU 500 mg/m², doksorubicīns 50 mg/m², ciklofosfamīds 500 mg/m²). Slikta dūša un vemšana bija retākas un vieglākas, lietojot paklitaksela (220 mg/m²)/doksorubicīna (50 mg/m²) shēmu, salīdzinot ar standarta FAC režīmu. Kortikosteroīdu lietošana paklitaksela/doksorubicīna grupā var būt veicinājusi sliktas dūšas un vemšanas gadījumu mazāku biežumu un smagumu.

Ja pacientēm ar metastātisku krūts vēzi pirmās izvēles terapijā paklitakselu ievadīja 3 stundu ilgas infūzijas veidā kombinācijā ar trastuzumabu, ziņojumi par šādām blakusparādībām (neatkarīgi no saistības ar paklitakselu vai trastuzumabu) bija biežāki nekā lietojot tikai paklitakselu: sirds mazspēja (8 %, salīdzinot ar 1 %), infekcija (46 %, salīdzinot ar 27 %), drebuļi (42 %, salīdzinot ar 4 %), drudzis (47 %, salīdzinot ar 23 %), klepus (42 %, salīdzinot ar 22 %) , izsitumi (39 %, salīdzinot ar 18 %), artralģija (37 %, salīdzinot ar 21 %), tahikardija (12 %, salīdzinot ar 4 %), caureja (45 %, salīdzinot ar 30 %), hipertonija (11 %, salīdzinot ar 3 %) , deguna asiņošana (18 %, salīdzinot ar 4 %), pinnes (11 %, salīdzinot ar 3 %), herpes simplex (12 %, salīdzinot ar 3 %), nejauši ievainojumi (13 %, salīdzinot ar 3 %), bezmiegs (25 %, salīdzinot ar 13 %), rinīts (22 %, salīdzinot ar 5 %), sinusīts (21 %, salīdzinot ar 7 %) un reakcijas injekcijas vietā (7 %, salīdzinot ar 1 %).

Iespējams, dažas no šīm biežuma atšķirībām rodas tāpēc, ka paklitaksela un trastuzumaba kombināciju lieto biežāk un ilgāku laiku nekā tikai paklitakselu. Par nopietnām blakusparādībām, lietojot paklitakselu un trastuzumabu un tikai paklitakselu, tika ziņots vienlīdz bieži.

Ja metastātiska krūts vēža ārstēšanā doksorubicīnu lietoja kombinācijā ar paklitakselu, sirds kontrakciju patoloģijas (kreisā kambara izsviedies frakcijas samazināšanās par ≥ 20 %) tika novērotas 15 % pacienšu, salīdzinot ar 10% pacienšu, kas saņēma standarta FAC shēmu. Sastrēguma sirds mazspēju novēroja <1 % gan paklitaksela/doksorubicīna, gan standarta FAC grupās. Trastuzumaba kombinācijas ar paklitakselu lietošana pacientiem, kuri iepriekš ārstēti ar antraciklīniem, izraisīja biežāku un smagāku sirds disfunkciju salīdzinājumā ar pacientiem, kurus ārstēja ar paklitakselu monoterapiju (NYHA I/II klase -10 %, salīdzinot ar 0 %; NYHA III/IV klase – 2 %, salīdzinot ar 1 %), retos gadījumos šie traucējumi bija saistīti ar nāvi (skatīt trastuzumaba zāļu aprakstu). Visos gadījumos, izņemot šos retos gadījumus, pacienti reaģēja uz atbilstošu medikamentozu terapiju.

Pacientiem, kuri vienlaikus saņēma staru terapiju, ziņots par apstarošanas pneimonītu.

Ar AIDS saistīta Kapoši sarkoma

Izņemot hematoloģiskās un aknu blakusparādības (skatīt turpmāk), nevēlamo blakusparādību biežums un smaguma pakāpe pacientiem ar KS un pacientiem, kas saņem paklitakselu citu norobežotu audzēju ārstēšanai, ir līdzīgs, pamatojoties uz klīnisku pētījumu, kurā piedalījās 107 pacienti.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi: kaulu smadzeņu nomākums bija galvenā devu ierobežojošā toksicitāte. Neitropēnija ir vissvarīgākā hematoloģiskā toksicitāte. Pirmajā ārstēšanas kursā smaga neitropēnija (<500 šūnu/mm³) radās 20 % pacientu. Visā ārstēšanas laikā smaga neitropēnija tika novērota 39 % pacientu. 41 % pacientu neitropēnija bija > 7 dienas, un 8 % pacientu – 30-35 dienas. Visiem novērotajiem pacientiem tā izzuda 35 dienu laikā. 4. pakāpes neitropēnija, kas ilga ≥ 7 dienas un vairāk, bija 22 % pacientu.

Par neitropēnisko drudzi, kas saistīts ar paklitakselu, ziņots 14 % pacientu un 1,3 % ārstēšanas ciklu gadījumā. Paklitaksela ievadīšanas laikā bija 3 ar zāļu lietošanu saistītas septiskas epizodes (2,8 %), kas beidzās letāli.

Trombocitopēniju novēroja 50 % pacientu, un tā bija smaga (<50 000 šūnu/mm³) 9 % pacientu. Tikai 14 % pacientu trombocītu skaits ārstēšanas laikā vismaz vienu reizi samazinājās līdz <75 000 šūnām/mm^3. Par asiņošanas epizodēm saistībā ar paklitakselu ziņots <3 % pacientu, bet hemorāģiskās epizodes bija lokalizētas.

Anēmija (Hb <11 g/dl) novērota 61 % pacientu, un tā bija smaga (Hb <8 g/dl) 10 % pacientu. Eritrocītu pārliešana bija nepieciešama 21 % pacientu.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi: pacientiem ar normālu sākotnējo aknu darbību (> 50 % no tiem lietoja proteāzes inhibitorus) attiecīgi 28 %, 43 % un 44 % novēroja paaugstinātu bilirubīna, sārmainās fosfatāzes un AsAT (SGOT) līmeni. Katram no šiem rādītājiem 1 % gadījumu paaugstināšanās bija izteikta.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Antidots paklitaksela pārdozēšanas gadījumā nav zināms. Pārdozēšanas gadījumā, pacients rūpīgi jānovēro. Ārstēšana jāvērš uz galvenajām paredzamajām toksicitātēm, piemēram, kaulu smadzeņu nomākumu, perifērisko neirotoksicitāti un gļotādas iekaisumu.

Pediatriskā populācija

Pārdozēšana pediatriskiem pacientiem var būt saistīta ar akūtu etilspirta intoksikāciju.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzekļi (taksāni),

ATĶ kods: L01C D01.

Paklitaksels ir antimikrotubulu līdzeklis, kas veicina mikrotubulu veidošanos no tubulīna dimēriem un stabilizē mikrotubulus, novēršot depolimerizāciju. Šīs stabilitātes rezultātā tiek nomākta mikrotubulu tīkla normāla dinamiska reorganizācija, kas ir būtiski svarīga vitālai interfāzei un mitotiskām šūnu funkcijām. Turklāt paklitaksels izraisa mikrotubulu kūlīšu patoloģisku izkārtojumu visā šūnas ciklā un saliktus starveida mikrotubulu kopojumus šūnu dalīšanās laikā.

Olnīcu vēzis

Olnīcu vēža pirmās izvēles ķīmijterapijā paklitaksela drošums un efektivitāte tika vērtēti divos lielos randomizētos, kontrolētos (salīdzinājumā ar ciklofosfamīdu 750 mg/m²/cisplatīnu 75 mg/m²) pētījumos. Starpgrupu pētījumā (BMS CA139-209) vairāk nekā 650 pacientes ar IIb-c, III vai IV stadijas primāru olnīcu vēzi saņēma maksimāli 9 ārstēšanas kursus ar paklitakselu (175 mg/m² 3 stundās), pēc tam ievadot cisplatīnu (75 mg/m²) vai kontrolpreparātu. Otrā lielākā pētījumā (GOG-111/BMS CA139-022) izvērtēja maksimāli 6 kursus, ievadot vai nu paklitakselu (135 mg/m² 24 stundās) un pēc tam cisplatīnu (75 mg/m²), vai kontrolpreparātu vairāk nekā 400 pacientēm ar III/IV stadijas primāru olnīcu vēzi un >1 cm atlieku audzēju pēc laparotomijas vai ar distālām metastāzēm. Kaut gan tieši netika salīdzinātas divas dažādās paklitaksela devas, abos pētījumos pacientēm, kuras ārstēja ar paklitakselu kombinācijā ar cisplatīnu, bija ievērojami augstāki atbildes reakcijas rādītāji, ilgāks laiks līdz slimības progresēšanai un ilgāka dzīvildze salīdzinājumā ar standarta terapiju. Pacientēm ar progresējošu olnīcu vēzi, kurām ievadīja paklitakselu/cisplatīnu 3 stundu ilgas infūzijas veidā, novēroja pastiprinātu neirotoksicitāti, artralģiju/mialģiju, bet samazinātu mielosupresiju salīdzinājumā ar pacientēm, kuras saņēma ciklofosfamīdu/cisplatīnu.

Krūts vēzis

Krūts vēža adjuvantā terapijā 3121 paciente ar mezglu pozitīvu krūts vēzi tika ārstēta ar adjuvantu paklitaksela terapiju vai bez ķīmijterapijas pēc četriem doksorubicīna un ciklofosfamīda kursiem (CALGB 9344, BMS CA 139-223). Vidējais novērošanas ilgums bija 69 mēneši. Kopumā paklitaksela pacientēm bija ievērojami, par 18%, samazināts slimības recidīva risks salīdzinājumā ar pacientēm, kuras saņēma tikai AC (p = 0,0014), un ievērojami, par 19 %, samazinājās mirstības risks (p = 0,0044) salīdzinot ar pacientēm, kuras saņēma vienu pašu AC. Retrospektīvā analīze liecināja par ieguvumu visās pacientu apakšgrupās. Pacientiem ar hormonu receptoru negatīviem/nezināma hormonu receptoru statusa audzējiem slimības recidīva riska samazināšanās bija 28 % (95 % TI: 0,59-0,86). Pacientiem ar hormonu receptoru negatīviem/nezināma hormonu receptoru statusa audzējiem slimības recidīva riska samazināšanās bija 9% (95 % TI: 0,78-1,07).

Tomēr pētījuma plānojums neparedzēja pētīt paplašinātas AC terapijas (vairāk kā 4 cikli) ietekmi. Pamatojoties tikai uz šo pētījumu vien, nevar izslēgt to, ka novērotā ietekme daļēji varētu būt radusies ķīmijterapijas ilguma atšķirību dēļ abās grupās (AC 4 cikli; AC + paklitaksels 8 cikli). Tādēļ adjuvantu terapiju ar paklitakselu var uzskatīt par alternatīvu paplašinātai AC terapijai.

Limfmezglu pozitīva krūts vēža adjuvantas terapijas otrā lielā līdzīga plānojuma klīniskajā pētījumā 3 060 pacientes tika randomizētas, lai saņemtu vai nesaņemtu četrus paklitaksela kursus ar lielāku – 225 mg/m² devu pēc četriem AC kursiem (NSABP B-28, BMS CA139-270). Pēc vidēji 64 mēnešu novērošanas paklitaksela grupas pacientēm ievērojami – par 17 % - samazinājās slimības recidīva risks salīdzinājumā ar pacientēm, kuras saņēma AC monoterapiju (p = 0,006); paklitaksela terapija bija saistīta ar mirstības riska samazināšanos par 7 % (95 % TI: 0,78-1,12). Visu apakšgrupu analīzes rezultāti liecināja par labu paklitakselam. Šajā pētījumā pacientēm ar hormonu receptoru pozitīvu audzēju slimības recidīva riska samazināšanās bija 23 % (95 % TI: 0,6-0,92); pacienšu apakšgrupā ar hormonu receptoru negatīvu audzēju slimības recidīva riska samazināšanās bija 10 % (95 % TI: 0,7-1,11).

Metastātiska krūts vēža pirmās izvēles terapijā paklitaksela efektivitāte un drošums tika vērtēti divos centrālajos III fāzes, randomizētos, kontrolētos, atklātos pētījumos. Pirmajā pētījumā (BMS CA139-278) kombinācija ar doksorubicīna bolus injekciju (50 mg/m²), kurai pēc 24 stundām sekoja paklitaksels (220 mg/m² 3 stundu ilgas infūzijas veidā) (AT), tika salīdzināta ar standarta FAC shēmu (5-FU 500 mg/m², doksorubicīns 50 mg/m², ciklofosfamīds 500 mg/m²), abas ievadot ik pēc trim nedēļām astoņus kursus. Šajā randomizētajā pētījumā tika iekļautas 267 pacientes ar metastātisku krūts vēzi, kuras iepriekš vai nu nebija saņēmušas ķīmijterapiju vai tikai neantraciklīna adjuvantu ķīmijterapiju. Rezultāti liecināja par ievērojamu atšķirību laikā līdz slimības progresēšanai pacientēm, kuras saņēma AT salīdzinājumā ar tām, kuras saņēma FAC (8,2, salīdzinot ar 6,2 mēnešiem, p = 0,029). Vidējā dzīvildze liecināja par labu paklitakselam/doksorubicīnam salīdzinājumā ar FAC (23,0, salīdzinot ar 18,3 mēnešiem; p = 0,004). AT un FAC terapijas grupās attiecīgi 44 % un 48 % saņēma papildu ķīmijterapiju, kas ietvēra taksānus attiecīgi 7 % un 50 %. Kopējais atbildes reakcijas rādītājs bija ievērojami augstāks AT grupā, salīdzinot ar FAC grupu (68 %, salīdzinot ar 55 %). Pilnīgu atbildes reakciju novēroja 19 % paklitaksela/doksorubicīna pacienšu grupā pacientiem, salīdzinot ar 8 % FAC pacienšu grupā. Visus efektivitātes rezultātus pēc tam apstiprināja maskēta, neatkarīga pārbaude.

Otrā centrālajā pētījumā paklitaksela un Herceptin® kombinācijas efektivitāte un drošums tika novērtēti plānotā apakšgrupu analīzē (metastātiska krūts vēža pacientēm, kuras iepriekš bija saņēmušas adjuvantu antraciklīnu terapiju) pētījumā HO648g. Herceptin® efektivitāte kombinācijā ar paklitakselu pacientēm, kuras iepriekš nesaņēma adjuvantu antraciklīna terapiju, nav apstiprināta. Trastuzumaba (4 mg/kg piesātinošā deva, tad 2 mg/kg nedēļā) un paklitaksela (175 mg/m²) 3 stundas ilga infūzijas ik pēc trim nedēļām kombinācija tika salīdzināta ar paklitaksela (175 mg/m²) 3 stundas ilgas infūzijas monoterapiju ik pēc trim nedēļām 188 pacientēm ar metastātisku krūts vēzi un HER2 hiperekspresiju (2+ vai 3+ atbilstoši imūnhistoķīmiskam novērtējumam), kuras iepriekš bija ārstētas ar antraciklīniem. Paklitakselu ievadīja ik pēc trim nedēļām vismaz sešus kursus, bet trastuzumabu lietoja katru nedēļu līdz slimības progresēšanai. Šis pētījums parādīja ievērojamu paklitaksela/trastuzumaba kombinācijas pārākumu attiecībā uz laiku līdz slimības progresēšanai (6,9, salīdzinot ar 3,0 mēnešiem), atbildes reakcijas rādītāju (41 %, salīdzinot ar 17 %) un atbildes reakcijas ilgumu (10,5, salīdzinot ar 4,5 mēnešiem) salīdzinājumā ar vienu pašu paklitakselu. Nozīmīgākā toksicitāte, ko novēroja, lietojot paklitaksela/trastuzumaba kombināciju, bija sirds disfunkcija (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Progresējošs nesīkšūnu plaušu vēzis

Progresējoša NSŠPV ārstēšanā paklitaksels 175 mg/m²ar sekojošu cisplatīna 80 mg/m² lietošanu tika novērtēts divos III fāzes pētījumos (367 pacienti, kas saņēma paklitakselu saturošu shēmu). Abi pētījumi bija randomizēti; vienā salīdzināja ārstēšanu ar cisplatīnu 100 mg/m², otrā salīdzinājumam izmantoja tenipozīdu 100 mg/m² ar sekojošu cisplatīna 80 mg/m² lietošanu (salīdzinošās zāles saņēma 367 pacienti). Rezultāti abos pētījumos bija līdzīgi. Attiecībā uz primāro rezultātu – mirstību – nebija būtisku atšķirību starp paklitakselu saturošu terapijas shēmu un salīdzinājumam izmantoto terapiju (vidējā dzīvildze, lietojot paklitakselu saturošu terapiju, bija 8,1 un 9,5 mēneši, bet lietojot salīdzināšanai izmantoto terapiju – 8,6 un 9,9 mēneši,). Līdzīgi starp terapijām nebija būtisku atšķirību dzīvildzē bez slimības progresēšanas. Attiecībā uz klīnisko atbildes reakcijas rādītāju bija nozīmīgs ieguvums. Dzīves kvalitātes rezultāti liecina par paklitakselu saturošas shēmas pārākumu attiecībā uz ēstgribas zudumu un skaidri apliecina paklitakselu saturošas shēmas trūkumus attiecībā uz perifērisko neiropātiju (p <0,008).

Ar AIDS saistīta Kapoši sarkoma

Paklitaksela efektivitāte un drošums, ārstējot ar AIDS saistītu KS, tika pētīti nesalīdzinošā pētījumā pacientiem ar progresējošu KS, kas iepriekš bija ārstēti ar sistēmisku ķīmijterapiju. Primārais mērķa kritērijs bija labākā audzēja atbildes reakcija. No 107 pacientiem 63 uzskatīja par rezistentiem pret liposomālajiem antraciklīniem. Uzskata, ka šī apakšgrupa veido galveno efektivitātes populāciju. Kopējais veiksmīgas terapijas rādītājs (pilnīga/daļēja atbildes reakcija) pret liposomālajiem antraciklīniem rezistentiem pacientiem pēc 15 ārstēšanas cikliem bija 57 % (TI 44-70 %). Vairāk nekā 50 % atbildes reakcijas novēroja pēc pirmajiem 3 cikliem. Pret liposomālajiem antraciklīniem rezistentajiem pacientiem, atbildes reakcijas rādītāji bija salīdzināmi ar atbildes reakcijas rādītājiem pacientiem, kuri nekad nebija saņēmuši proteāžu inhibitorus (55,6 %) un tiem, kuri saņēma vienu vismaz 2 mēnešus pirms ārstēšanas ar paklitakselu (60,9 %). Vidējais laiks līdz slimības progresēšanai galvenajā populācijā bija 468 dienas (95 % TI 257-NE). Vidējo dzīvildzi nevarēja aprēķināt, bet pamata populācijas pacientu 95 % ticamības intervāla zemākā robeža bija 617 dienas.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Pēc intravenozas ievadīšanas novēroja divfāzu paklitaksela koncentrācijas samazināšanos plazmā. Paklitaksela farmakokinētika tika noteikta pēc 135 mg/m² un 175 mg/m² devu infūzijas 3 un 24 stundas. Vidējais terminālais eliminācijas pusperiods bija 3,0-52,7 stundas, un kopējā klīrensa vidējās, nesadalītās vērtības bija 11,6-24,0 l/h/m²; kopējais klīrenss samazinājās līdz ar lielāku paklitaksela koncentrāciju plazmā. Vidējais izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā bija 198-688 l/m², kas liecina par plašu ekstravaskulāru izplatīšanos un/vai saistīšanos ar audiem. 3 stundu ilgas infūzijas gadījumā lielākas devas izraisa nelineāru farmakokinētiku. Devu palielinot par 30% no 135 mg/m² līdz 175 mg/m², C_max un AUC_→∞ vērtības palielinājās attiecīgi par 75 % un 81 %.

Pēc 100 mg/m² intravenozas devas ievadīšanas 3 stundu ilgas infūzijas veidā 19 KS pacientiem vidējā C_max bija 1 530 ng/ml (robežās no 761 līdz 2 860 ng/ml) un vidējais AUC bija 5619 ng.h/ml (robežās no 2609 līdz 9428 ng.h/ml). Klīrenss bija 20,6 l/h/m² (robežās no 11 līdz 38) un izkliedes tilpums bija 291 l/m² (robežās no 121 līdz 638). Terminālais eliminācijas pusperiods bija vidēji 23,7 stundas (robežās no 12 līdz 33).

Paklitaksela sistēmiskās iedarbības individuālais mainīgums bija minimāls. Atkārtotu ārstēšanas kursu laikā netika novērotas nekādas paklitaksela uzkrāšanās pazīmes.

In vitro pētījumi par saistīšanos ar cilvēka seruma proteīniem liecina, ka 89-98 % zāļu tiek saistītas. Cimetidīna, ranitidīna, deksametazona vai difenhidramīna klātbūtne neietekmē paklitaksela saistīšanos ar proteīniem.

Paklitaksela izplatīšanās cilvēka organismā nav pilnībā noskaidrota. Vidēji 1,3-12,6 % no devas izdalās ar urīnu neizmainītā veidā, kas norāda uz plašu nerenālu klīrensu. Metabolisms aknās un biliārais klīrenss varētu būt galvenais paklitaksela izplatīšanās mehānisms. Paklitakselu primāri metabolizē citohroma P450 enzīmi. Pēc radioaktīvi iezīmēta paklitaksela ievadīšanas vidēji 26,2 % un 6 % no radioaktivitātes izdalījās ar izkārnījumiem attiecīgi kā 6α-hidroksipaklitaksels, 3'-p-hidroksipaklitaksels un 6α-3'-p-dihidroksipaklitaksels. Šo hidroksilēto metabolītu veidošanos katalizē attiecīgi CYP2C8, CYP3A4, kā arī gan CYP2C8, gan CYP3A4. Nieru vai aknu darbības traucējumu ietekme uz paklitaksela izplatīšanos pēc 3 stundu ilgas infūzijas oficiāli nav pētīta. Farmakokinētiskie rādītāji, kas iegūti no viena pacienta, kuram veica hemodialīzi un kuram 3 stundas ievadīja 135 mg/m² paklitaksela infūziju, bija tādās pašās robežās kā pacientiem, kuriem neveica dialīzi.

Klīniskajos pētījumos, kuros paklitakselu un doksorubicīnu ievadīja vienlaicīgi, doksorubicīna un tā metabolītu izkliede un eliminācija bija aizkavēta. Kopējā doksorubicīna iedarbība plazmā bija par 30 % augstāka, ja paklitakselu ievadīja uzreiz pēc doksorubicīna, nekā tad, ja zāles ievadīja ar 24 stundu starplaiku.

Informāciju par paklitaksela lietošanu kombinācijā ar citām terapijām, lūdzam skatīt cisplatīna, doksorubicīna vai trastuzumaba zāļu aprakstos.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Paklitaksela kancerogēnais potenciāls nav pētīts. Tomēr, pamatojoties uz publicēto literatūru un vadoties no tā farmakodinamiskā darbības mehānisma, klīniskās devās paklitaksels ir potenciāli kancerogēns un genotoksisks līdzeklis. Konstatēts, ka paklitaksels ir mutagēns gan in vitro, gan in vivo zīdītāju testu sistēmās.

Paklitaksels ir gan embriotoksisks, gan fetotoksisks trušiem, un samazina auglību žurkām.

Lietojot mazas devas, novērota nevēlama ietekme uz tēviņu reproduktīvajiem orgāniem; lietojot toksiskas devas, novēroja tēviņu un mātīšu fertilitātes pasliktināšanos. Lietojot žurku un trušu mātītēm toksiskas devas, novēroja embriofetālu toksicitāti, par ko liecināja intrauterīnā mirstība, palielināta augļa resorbcija un augļa mirstība. Trušiem teratogēno iedarbību novēroja, lietojot devas, kas mazākas par mātītēm toksiskajām devām. Žurkām laktācijas laikā novēroja ierobežotu paklitaksela izdalīšanos pienā. Paklitaksels nebija mutagēns, bet izraisīja hromosomu aberācijas in vitro un in vivo. Paklitaksela kancerogēnais potenciāls nav pētīts. Pēc atkārtotu devu lietošanas histopatoloģiski novēroja vēlīnu neirotoksisku iedarbību bez vai ar ierobežotiem datiem par atveseļošanos.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Bezūdens etilspirts

Polioksilrīcineļļa 35 (makrogolglicerīna rīcinoleāts 35)

6.2. Nesaderība

Polioksietilēta rīcineļļa 35 var izraisīt DEHF (di-(2-etilheksil)ftalāta) izskalošanos no plastificētiem polivinilhlorīda (PVH) konteineriem līmenī, kas palielinās līdz ar laiku un koncentrāciju. Tāpēc atšķaidīta paklitaksela pagatavošana, uzglabāšana un lietošana jāveic, izmantojot PVH nesaturošu aprīkojumu.

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3. Uzglabāšanas laiks

Neatvērts flakons:

2 gadi.

Pēc atvēršanas pirms atšķaidīšanas

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā pierādīta 28 dienas 25 °C temperatūrā pēc daudzkārtējas adatas ievadīšanas un produkta ievilkšanas. No mikrobioloģiskā viedokļa pēc atvēršanas zāles drīkst uzglabāt ne ilgāk kā 28 dienas 25 °C temperatūrā. Par citu uzglabāšanas laiku un apstākļiem atbild lietotājs.

Pēc atšķaidīšanas

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā pagatavotajam infūziju šķīdumam ir pierādīta 5 °C un 25 °C temperatūrā 7 dienas, ja atšķaidīšanai izmantots 5 % dekstrozes šķīdums, un 14 dienas, ja atšķaidīšanai izmantots 0,9 % nātrija hlorīda šķīdums injekcijām. No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jāizlieto nekavējoties. Ja tās nav izlietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz lietošanai atbild lietotājs, un parasti uzglabāšanas laikam nebūtu jābūt ilgākam par 24 stundām 2-8 °C temperatūrā, ja vien šķīdināšana nav veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi un citi norādījumi par rīkošanos

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Sasaldēšana neatvērtu flakonu neietekmē negatīvi.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

I klases stikla flakoni (noslēgti ar Omniflex Plus gumijas aizbāzni un noraujamu alumīnija vāciņu), kas satur 30 mg, 100 mg, 150 mg, 300 mg vai 600 mg paklitaksela attiecīgi 5 ml 16,7 ml, 25 ml, 50 ml vai 100 ml šķīduma.

Flakoni ir iepakoti atsevišķi kartona kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Rīkošanās: tāpat kā ar visiem pretaudzēju līdzekļiem, rīkojoties ar Paclitaxel Accord, jāievēro piesardzība. Atšķaidīšana jāveic apmācītam personālam tam paredzētā vietā aseptiskos apstākļos. Jāvalkā piemēroti aizsargcimdi. Jāveic piesardzības pasākumi, lai izvairītos no saskares ar ādu un gļotādām. Pēc šķīduma saskares ar ādu laukums jānomazgā ar ziepēm un ūdeni. Pēc lokālas iedarbības novērota tirpšana, dedzināšana un apsārtums. Ja notikusi saskare ar gļotādām, tās rūpīgi jāskalo ar ūdeni. Pēc ieelpošanas ziņots par aizdusu, sāpēm krūtīs, dedzināšanu rīklē un sliktu dūšu. Ja neatvērti flakoni tiek atdzesēti, var veidoties nogulsnes, kas, viegli sakratot vai bez kratīšanas, atkal izšķīst, sasilstot līdz istabas temperatūrai. Tas neietekmē zāļu kvalitāti. Ja šķīdums paliek duļķains vai ja redzamas nešķīstošas nogulsnes, flakons jāiznīcina. Pēc vairākkārtīgas adatas ievadīšanas un zāļu ievilkšanas mikrobioloģiskā, ķīmiskā un fizikālā stabilitāte flakonā saglabājas līdz 28 dienām 25 °C temperatūrā. Par citu uzglabāšanas laiku un apstākļiem lietošanas laikā atbild lietotājs. Chemo-Dispensing Pin ierīces vai līdzvērtīgas ierīces ar ķīļiem nedrīkst izmantot, jo tās var izraisīt flakona aizbāžņa bojājumu, kā rezultātā zūd sterilā integritāte.

Sagatavošanās i.v. ievadīšanai: pirms infūzijas Paclitaxel Accord koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai jāatšķaida aseptiskos apstākļos ar 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām vai 5% dekstrozes šķīdumu injekcijām, vai 5% dekstrozes un 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām, vai 5% dekstrozes šķīdumu Ringera šķīdumā injekcijām līdz galīgai koncentrācijai no 0,3 līdz 1,2 mg/ml.

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā pagatavotajam infūziju šķīdumam 5 °C un 25 °C temperatūrā ir pierādīta 7 dienas, ja atšķaidīšanai izmantots 5% dekstrozes šķīdums, un 14 dienas, ja atšķaidīšanai izmantots 0,9 % nātrija hlorīda šķīdums injekcijām. No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jāizlieto nekavējoties. Ja tās nav izlietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz lietošanai atbild lietotājs, un parasti uzglabāšanas laikam nebūtu jābūt ilgākam par 24 stundām 2-8 °C temperatūrā, ja vien šķīdināšana nav veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

Pēc atšķaidīšanas šķīdums ir paredzēts tikai vienreizējai lietošanai.

Pēc sagatavošanas šķīdums var nebūt dzidrs, kas saistīts ar izmantoto šķīdinātāju un ko nevar novērst filtrējot. Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai jāievada caur ievadīšanas sistēmā ievietotu mikroporu filtru ar ≤ 0,22 μm membrānu.

Būtiska aktivitātes samazināšanās pēc imitējošas šķīduma ievadīšanas caur i.v. sistēmu ar iekšējo filtru nav novērota.

Reti ziņots par nogulšņu veidošanos paklitaksela infūzijas laikā, parasti neilgi pirms 24 stundu infūzijas beigām. Lai gan iemesls šo nogulšņu veidošanai nav noskaidrots, tas varbūt saistīts ar atšķaidītā šķīduma pārsātināšanos. Lai samazinātu nogulšņu veidošanās risku, pēc atšķaidīšanas paklitaksela šķīdums jāizmanto pēc iespējas ātrāk un jāizvairās no pārmērīgas maisīšanas, vibrācijas vai kratīšanas. Pirms lietošanas infūzijas sistēma rūpīgi jāizskalo. Infūzijas laikā regulāri jāpārbauda šķīduma izskats un, ja redzamas nogulsnes, infūzija jāpārtrauc.

Lai samazinātu pacienta saskari ar DEHF, kas var izdalīties no plastificētiem PVH infūzijas maisiem, komplektiem vai citiem medicīniskiem instrumentiem, atšķaidīts paklitaksela šķīdums jāuzglabā PVH nesaturošās pudelēs (stikla, polipropilēna) vai plastmasas maisos (polipropilēna, poliolefīna) un jāievada caur sistēmu, kas izklāta ar polietilēnu. Izmantojot filtrēšanas ierīces (piemēram, IVEX-2), kam ir īsa ieplūdes un/vai izplūdes caurulīte no PVH plastmasas, neradās nozīmīga DEHF izdalīšanās.

Iznīcināšana: neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Norādījumi par piesardzību Paclitaxel Accord šķīduma infūzijām sagatavošanai

1. Jāizmanto aizsargkamera un jālieto aizsargcimdi, kā arī aizsargtērps. Ja nav pieejama aizsargkamera, jāizmanto aizsargmaska un aizsargbrilles.

2. Grūtnieces vai sievietes, kurām var iestāties grūtniecība, nedrīkst rīkoties ar šīm zālēm.

3. Atvērti iepakojumi, piemēram, injekciju flakoni un infūzijas šķīdumu pudeles un izlietotas kanulas, šļirces, katetri, caurules un citostatisko līdzekļu atlikumi jāuzskata par bīstamiem atkritumiem un jāiznīcina saskaņā ar vietējām vadlīnijām par rīkošanos ar BĪSTAMAJIEM ATKRITUMIEM.

4. Izšļakstīšanās gadījumā ievērojiet šādus norādījumus: jāvalkā aizsargtērps, saplēstie stikli jāsavāc un jāizmet konteinerā, kas paredzēts bīstamajiem atkritumiem, apšļakstītās virsmas rūpīgi jānoskalo ar lielu daudzumu auksta ūdens, noskalotās virsmas pēc tam rūpīgi jānoslauka, un slaucīšanai izmantotie materiāli jāiznīcina kā BĪSTAMIE ATKRITUMI.

5. Gadījumā, ja Paclitaxel Accord saskaras ar ādu, skartais laukums jānoskalo ar lielu daudzumu tekoša ūdens un pēc tam jānomazgā ar ziepēm un ūdeni. Ja ir notikusi saskare ar gļotādām, skartais laukums rūpīgi jānomazgā ar ūdeni. Ja rodas diskomforts, sazinieties ar ārstu.

6. Gadījumā, ja Paclitaxel Accord iekļuvis acīs, rūpīgi skalojiet tās ar lielu daudzumu auksta ūdens.

Nekavējoties sazinieties ar acu ārstu.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Accord Healthcare B.V.

Winthontlaan 200

3526 KV Utrecht

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

Reģ.Nr. 10-0295 (5ml, 16,7ml, 25ml, 50ml vai 100ml)

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2010. g. 18. jūnijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2018

SASKAŅOTS ZVA 28-03-2019

EQ PAGE 1

Paclitaxel Accord

Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

Paclitaxel Accord variācijas

Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai Kartona kastīte, Stikla flakons, N1

Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai Kartona kastīte, Stikla flakons, N1

Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai Kartona kastīte, Stikla flakons, N1

Paclitaxel Accord 6 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai Kartona kastīte, Stikla flakons, N1

Citi medikamenti ar aktīvo vielu: Paclitaxelum

Paclitaxel Ebewe

Paclitaxel-Teva

Ezakta

Paclitaxel Kabi

Paclitaxel SanoSwiss

Abraxane

Apealea

Populārākie meklējumi

Pāriet uz