Oroperidys

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

OROPERIDYS 10 mg mutē disperģējamās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra mutē disperģējamā tablete satur 10 mg domperidona (Domperidonum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: sēra dioksīds.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Mutē disperģējamā tablete.

Viendabīgi baltas vai gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas mutē disperģējamās tabletes ar raksturīgu piparmētras smaržu.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Pieaugušie un pusaudži (no12 gadiem un vecāki un ar ķermeņa masu lielāku par 35 kg)

OROPERIDYS 10 mg mutē disperģējamās tabletes ir indicētas sliktas dūšas simptomu un vemšanas mazināšanai.

4.2. Devas un lietošanas veids

OROPERIDYS 10 mg mutē disperģējamās tabletes ir jālieto mazākajā efektīvajā devā iespējami īsāku laiku, kas nepieciešams, lai kontrolētu sliktu dūšu un vemšanu.

Ieteicams OROPERIDYS lietot iekšķīgi pirms ēšanas. Lietojot pēc ēšanas, zāļu absorbcija ir nedaudz kavēta.

Pacientiem ir jācenšas lietot katru devu noteiktajā laikā. Ja noteiktā deva ir aizmirsta, tā ir jāizlaiž un jāturpina lietot zāļu devas parastajā, noteiktajā laikā. Devu nedrīkst dubultot, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Parasti maksimālais ārstēšanas laiks nedrīkst būt ilgāks par vienu nedēļu.

Pieaugušie un pusaudži (no 12 gadu vecuma ar ķermeņa masu 35 kg vai vairāk)

Viena 10 mg tablete līdz trim reizēm dienā; maksimālā dienas deva — 30 mg.

Mutē disperģējamās tabletes siekalu iedarbības rezultātā ātri izšķīst mutē un tās var lietot, uzdzerot ūdeni vai bez ūdens.

Ja zāles tiek lietotas bez ūdens, tablete ir jānovieto uz mēles un pirms norīšanas tai jāļauj izšķīst. Ja nepieciešams, pēc tam var uzdzert glāzi ūdens.

Tableti var arī izšķīdināt glāzē ūdens tieši pirms norīšanas.

Jaundzimušie, zīdaiņi, bērni (jaunāki par 12 gadiem) un pusaudži, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 35 kg

Ņemot vērā, ka ir nepieciešama ļoti rūpīga dozēšana, tabletes, šķīstošās granulas un svecītes nav piemērotas lietošanai bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 35 kg.

Papildus informācija par īpašām pacientu grupām

Aknu darbības traucējumi

OROPERIDYS 10 mg mutē disperģējamās tabletes lietošana ir kontrindicēta vidēji smagu vai smagu aknu darbības traucējumu gadījumos (skatīt 4.3. apakšpunktu). Devas korekcija vieglu aknu darbības traucējumu gadījumos nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Smagu nieru darbības traucējumu gadījumos domperidona eliminācijas pusperiods ir ilgāks, lietojot atkārtoti, OROPERIDYS 10 mg mutē disperģējamās tabletes devu lietošanas biežums ir jāsamazina līdz vienai vai divām reizēm dienā, atkarībā no tā, cik smagi ir darbības traucējumi, un iespējams, ka devu nepieciešams samazināt.

4.3. Kontrindikācijas

Domperidona lietošana ir kontrindicēta tālāk norādītajās situācijās:

paaugstināta jutība pret aktīvo vielu (domperidonu) vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

prolaktīnu izdalošs hipofīzes audzējs (prolaktinoma);

pacientiem ar vidējiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu);

pacientiem, kuriem ir zināms, ka ir pagarināti sirds vadīšanas intervāli, it īpaši — QTc, pacientiem ar smagiem elektrolītu līdzsvara traucējumiem vai kādu sirds slimību, piemēram, sastrēguma sirds mazspēju (skatīt 4.4. apakšpunktu);

vienlaicīga lietošana ar QT intervālu pagarinošām zālēm, izņemot apomorfīnu (skat. 4.4. un 4.5. apakšpunktu);

vienlaicīga lietošana ar iedarbīgiem CYP3A4 inhibitoriem (neatkarīgi no to QT pagarināšanas iedarbības) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šīs zāles nedrīkst lietot gadījumos, kad kuņģa peristaltikas stimulācija var būt bīstama, piemēram, kuņģa-zarnu trakta asiņošanas, mehāniskas obstrukcijas vai barības vada perforācijas gadījumā.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lietošana mātēm, kuras baro bērnu ar krūti

Kopējais domperidona daudzums, kas varētu izdalīties mātes pienā, lietojot maksimālās ieteicamās devas, ir mazāks par 7 µg dienā. Nav zināms, vai tas kaitē jaundzimušajam. Tāpēc šo zāļu lietošana nav ieteicama mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.

Nieru darbības traucējumi

Smagu nieru darbības traucējumu gadījumos domperidona eliminācijas pusperiods ir garāks. Lietojot atkārtoti, domperidona devas lietošanas biežums ir jāsamazina līdz vienai vai divām reizēm dienā, atkarībā no tā, cik smagi ir darbības traucējumi. Iespējams, ka arī devu nepieciešams samazināt.

Iedarbība uz sirdi un asinsvadiem

Domperidons ir saistīts ar QT intervāla pagarināšanos elektrokardiogrammā. Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā pacientiem, kuri lieto domperidonu, ir konstatēti ļoti reti QT pagarināšanās gadījumi un torsades de pointes. Šajos pārskata ziņojumos bija ietkļauta informācija par pacientiem ar neskaidriem riska faktoriem, elektrolītu līdzsvara novirzēm un vienlaikus ārstēšanu, kas varētu būt veicinoši faktori (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka domperidona lietošana ir saistīta ar paaugstinātu smagu sirds kambaru aritmijas risku vai pēkšņu kardiālo nāvi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lielāks risks tika novērots pacientiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem, pacientiem, kuri lietoja dienas devu, kas bija lielāka par 30 mg, un pacientiem, kuri vienlaikus lietoja zāles, kas pagarina QT intervālu, vai CYP3A4 inhibitorus.

Pieaugušajiem un bērniem ir jālieto zemākā efektīvā domperidona deva.

Domperidona lietošana ir kontrindicēta pacientiem, kuriem ir zināms, ka ir pagarināti sirds vadīšanas intervāli, it īpaši — QTc, pacientiem ar smagiem elektrolītu līdzsvara traucējumiem (hipokalēmija, hiperkalēmija, hipomagnēmija) vai bradikardiju, vai kādu sirds slimību, piemēram, sastrēguma sirds mazspēju, jo pastāv lielāks sirds kambaru aritmijas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ir zināms, ka elektrolītu līdzsvara traucējumi (hipokalēmija, hiperkalēmija, hipomagnēmija) vai bradikardija ir apstākļi, kas palielina proaritmisko risku.

Ārstēšana, lietojot domperidonu, ir jāpārtrauc, ja rodas pazīmes vai simptomi, kas varētu būt saistīti ar sirds aritmiju, un pacientiem ir jākonsultējas ar savu ārstu.

Lietošana ar apomorfīnu:

Domperidonu kontrindicēts lietot ar QT intervālu pagarinošām zālēm, tostarp apomorfīnu, ja vien vienlaicīgas lietošanas ar apomorfīnu ieguvumi nav lielāki par riskiem un tikai tad, ja tiek precīzi izpildīti apomorfīna ZA norādītie vienlaicīgas lietošanas piesardzības pasākumi. Lūdzu skatīt apomorfīna ZA.

Pacienti ir jāinformē, ka nekavējoties ir jāziņo par jebkādiem simptomiem, kas saistīti ar sirds darbību.

Lietošana vienlaicīgi ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem

Jāizvairās no vienlaicīgas iekšķīgas ketokonazola, eritromicīna vai citu spēcīgu CYP3A4 inhibitoru lietošanas, kas var pagarināt QT intervālu (skatīt 4.5. apakšpunktā Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi).

Lietošana vienlaicīgi ar levodopu
Lai gan tiek uzskatīts, ka levodopas devas pielāgošana nav nepieciešama, tomēr lietojot domperidonu vienlaikus ar levodopu, novērota levodopas koncentrācijas paaugstināšanās plazmā (līdz 30-40%). Skatīt 4.5. apakšpunktu.

Brīdinājums, kas attiecas uz palīgvielām

Šīs zāles satur sēra dioksīdu. Sēra dioksīds retos gadījumos var izraisīt dažādas paaugstinātas jutības reakcijas un bronhospazmas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Galvenais domperidona metabolisma ceļš ir CYP3A4. In vitro dati liecina, ka vienlaicīga zāļu, kas nozīmīgi inhibē šo enzīmu, lietošana var izraisīt domperidona līmeņa paaugstināšanos plazmā.

Paaugstināts QT intervāla pagarināšanās risks farmakodinamiskas un/vai farmakokinētiskas mijiedarbības dēļ.

Vienlaicīga lietošana ar tālāk norādītajām vielām ir kontrindicēta

QTc intervālu pagarinošās zāles:

IA klases antiaritmiskie līdzekļi (piem., dizopiramīds, hidrokvinidīns, kvinidīns);

III klases antiaritmiskie līdzekļi (piem., amiodarons, dofetilīds, dronedarons, ibutilīds, sotalols);

daži antipsihotiskie līdzekļi (piem., haloperidols, pimozīds, sertindols);

daži antidepresanti (piem., citaloprāms, escitaloprāms);

daži antibiotiskie līdzekļi (piem., eritromicīns, levofloksacīns, moksifloksacīns, spiramicīns);

daži pretsēnīšu līdzekļi (piem., pentamidīns);

daži pretmalārijas līdzekļi (it īpaši halofantrīns, lumefantrīns);

dažas zāles kuņģa un zarnu trakta ārstēšanai (piem., cisaprīds, dolasetrons, prukaloprīds);

daži antihistamīni (piem., mekvitazīns, mizolastīns);

dažas zāles, kas tiek lietotas vēža ārstēšanai (piem., toremifēns, vandetanibs, vinkamīns);

apomorfīns, ja vien vienlaicīgas lietošanas ieguvums nav lielāks par riskiem un tikai tad, ja tiek precīzi izpildīti vienlaicīgas lietošanas ieteicamie piesardzības pasākumi. Lūdzu skatīt apomorfīna ZA.

dažas citas zāles (piem., bepridils, difemanils, metadons);

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Iedarbīgi CYP3A4 inhibitori (neatkarīgi no to QT pagarinošās iedarbības), piem.:

proteāzes inhibitori;

sistēmiskie azolu grupas pretsēnīšu līdzekļi;

daži makrolīdi (eritromicīns, klaritromicīns un telitromicīns);

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana ar tālāk norādītajām vielām nav ieteicama

Mēreni CYP3A4 inhibitori, piem., diltiazems, verapamils un daži makrolīdi

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietojot vienlaicīgi ar tālāk norādītajām vielām ir jāievēro piesardzība

Lietojot kopā ar bradikardiju un hipokalēmiju izraisošām zālēm, kā arī ar tālāk norādītajiem makrolīdiem, kas iesaistās QT intervāla pagarināšanā: azitromicīns un roksitromicīns (lietošana ar klaritromicīnu ir kontrindicēta, jo tas ir spēcīgs CYP3A4 inhibitors) jāievēro piesardzība.

Iepriekš minētais vielu saraksts ir vispārīgs un nav izsmeļošs.

Lietošana vienlaicīgi ar levodopu

Levodopas līmenis plazmā paaugstinās (līdz 30-40%). Skatīt 4.4. apakšpunktu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pieejama ierobežota pēcreģistrācijas pieredze par domperidona lietošanu grūtniecēm. Pētījums ar žurkām, lietojot lielu, mātītei toksisku devu, liecina par reproduktīvo toksicitāti (skatīt apakšpunktu 5.3). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Tāpēc šīs zāles grūtniecības laikā drīkst lietot tikai tad, ja to attaisno sagaidāmais terapeitiskais ieguvums.

Barošana ar krūti

Domperidons tiek izdalīts krūts pienā un zīdaiņi, kas tiek baroti ar krūti, saņem mazāk nekā 0,1 % no devas, kas pielāgota mātes ķermeņa masai. Pakļaujot krūts pienā esošo zāļu iedarbībai, nevar izslēgt nelabvēlīgu ietekmi, it īpaši ietekmi uz sirds funkcijām. Ir jāpieņem lēmums, pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt/atturēties no ārstēšanas ar domperidonu, ņemot vērā ieguvumu bērnam, barojot viņu ar krūti, un ieguvumu sievietei, veicot ārstēšanu. Ir jāievēro piesardzība QTc intervāla pagarināšanas riska faktoru gadījumā zīdaiņiem, kuri tiek baroti ar krūti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Šīs zāles neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Zemāk norādītās blakusparādības ir sagrupēta atbilstoši to sastopamības biežumam, kas definēts sekojoši: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēma (MedDRA klasifikācija)

Reti

(≥1/10 000 līdz <1/1 000)

Ļoti reti

(<1/10 000)

Nav zināmi

(nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Imūnās sistēmas traucējumi

Alerģiskas reakcijas, tajā skaitā anafilakse, anafilaktisks šoks, anafilaktiskas reakcijas un angioedēma

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Palielināts prolaktīna līmenis¹

Nervu sistēmas traucējumiEkstrapiramidālas blakusparādības², krampji³, miegainība³, galvassāpesNemierīgo kāju sindroms ⁴

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi, tajā skaitā ļoti reti sastopamas, pārejošas zarnu spazmas

Caureja

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nātrene, nieze, izsitumi

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Galaktoreja, ginekomastija, amenoreja

Sirds funkcijas traucējumi

Sirds kambaru aritmijas, QTc intervāla pagarināšanās, Torsade de Pointes,

pēkšņa kardiāla nāve (skatīt 4.4 apakšpunktu)

Psihiskie traucējumi

Uzbudinājums³, nervozitāte

Izmeklējumi

Novirzes aknu funkcionālajos rādītājos

¹ Tā kā hipofīze atrodas ārpus hematoencefālās barjeras, domperidons var izraisīt prolaktīna līmeņa palielināšanos. Retos gadījumos šī hiperprolaktinēmija var izraisīt neiroendokrīnas blakusparādības, piemēram, galaktoreju, ginekomastiju un amenoreju.

² Jaundzimušajiem un zīdaiņiem ekstrapiramidālas blakusparādības novēro ļoti reti, pieaugušajiem - izņēmuma gadījumos. Šīs blakusparādības izzūd spontāni un pilnībā uzreiz pēc terapijas pārtraukšanas.

³ Citas ar centrālo nervu sistēmu saistītās blakusparādības (krampji, satraukums un miegainība) arī ir ļoti retas un tās galvenokārt novērotas zīdaiņiem un bērniem.

⁴ Nemierīgo kāju sindroma paasināšanās pacientiem ar Parkinsona slimību.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pārdozēšanas simptomi, it īpaši bērniem, ir: miegainība, dezorientācija un ekstrapiramidālas reakcijas.

Ārstēšana

Domperidonam nav specifiska antidota, bet pārdozēšanas gadījumā lietderīga ir kuņģa skalošana un aktivētās ogles lietošana.

Pārdozēšanas gadījumā nekavējoties jāveic standarta simptomātiska ārstēšana.

Jāveic EKG uzraudzība, jo ir iespējama QT intervāla pagarināšanās.

Antiholīnerģiskie vai pretparkinsonisma līdzekļi var palīdzēt kontrolēt ekstrapiramidālas reakcijas.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: prokinētiskie līdzekļi.

ATĶ kods: A03FA03

Domperidons ir dopamīna antagonists ar pretvemšanas īpašībām. Domperidons ar grūtībām šķērso hematoencefālo barjeru.

Ekstrapiramidāla rakstura nevēlamas blakusparādības domperidona lietotājiem, it īpaši pieaugušajiem, novēro ļoti reti, taču domperidons veicina prolaktīna izdalīšanos no hipofīzes. Tā pretvemšanas iedarbība varētu būt saistīta ar perifēro (gastrokinētisko) iedarbību un dopamīna receptoru antagonismu hemoreceptoru palaidējzonā, kas atrodas area postrema ārpus hematoencefālās barjeras. Pētījumi ar dzīvniekiem un konstatētā zemā koncentrācija smadzenēs liecina par galveno domperidona perifēro iedarbību uz dopamīna receptoriem.

Pētījumi ar cilvēkiem liecina, ka iekšķīgi lietots domperidons samazina apakšējo barības vada spiedienu, uzlabo antroduodenālo peristaltiku un paātrina kuņģa iztukšošanos. Nav ietekmes uz kuņģa sekrēciju.

Saskaņā ar ICH—E14 vadlīnijām tika veikts detalizēts QT pētījums. Šajā pētījumā iekļāva placebo, aktīvu salīdzināmo zāļu un pozitīvas kontroles grupas. Tas tika veikts veseliem cilvēkiem ar dienas devu līdz 80 mg, lietojot 4 reizes dienā 10 mg vai 20 mg domperidona. Pētījuma 4. dienā tika konstatēta maksimālā vidējā (pēc mazāko kvadrātu metodes) QTc intervāla atšķirība starp domperidonu un placebo, proti, 3,4 msek. attiecībā uz izmaiņām salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli pētījuma grupā, kas lietoja 20 mg domperidona 4 reizes dienā. Divpusējais 90 % CI (1,0 līdz 5,9 msek) nepārsniedza 10 msek. Šajā pētījumā netika konstatēta klīniski nozīmīga ietekme uz QTc intervālu, lietojot līdz pat 80 mg domperidona dienā (t.i., vairāk nekā divkāršu maksimālo ieteicamo devu).

Tomēr divos iepriekšējos zāļu savstarpējās mijiedarbības pētījumos tika konstatēti daži pierādījumi par QTc intervāla pagarināšanos, lietojot domperidonu monoterapijā (10 mg 4 reizes dienā). Lielākā vidējā QTcF intervāla atšķirība starp domperidonu un placebo atbilstoši zāļu lietošanas laikam attiecīgi bija 5,4 msek (95 % CI: -1,7 līdz 12,4) un 7,5 msek (95 % CI: 0,6 līdz 14,4).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Domperidons pēc iekšķīgas lietošanas ātri uzsūcas , sasniedzot augstāko koncentrāciju plazmā aptuveni 1 stundu pēc devas lietošanas. Domperidona Cmax un AUC vērtības palielinājās proporcionāli devai tās diapazonā no 10 mg līdz 20 mg. Domperidona divkārša līdz trīskārša uzkrāšanās AUC tika novērota, atkārtoti lietojot domperidona devu četras reizes dienā (ik pēc 5 stundām) 4 dienas ilgi.

Lai gan domperidona biopieejamība veseliem indivīdiem uzlabojas, ja to lieto pēc ēdienreizēm, pacientiem ar kuņģa – zarnu trakta traucējumiem domperidons jālieto 15 - 30 minūtes pirms ēdienreizes. Samazināts kuņģa skābes daudzums traucē domperidona uzsūkšanos. Perorālo biopieejamību samazina iepriekš vienlaicīgi lietots cimetidīns un nātrija bikarbonāts.

Ja iekšķīgi lietojamas zāles tiek lietotas pēc ēdienreizes, nedaudz pagarinās maksimālais uzsūkšanās laiks un palielinās AUC.

Izkliede

Iekšķīgi lietots domperidons neuzkrājas un neizraisa savu metabolismu – maksimālā koncentrācija plazmā (21 ng/ml) tika novērota pēc 90 minūtēm, iekšķīgi lietojot 30 mg dienā divas nedēļas ilgi, un bija gandrīz tāda pati (18 ng/ml) kā pēc pirmās devas lietošanas. 91 - 93 % domperidona saistās ar plazmas olbaltumvielām.

Izkliedes pētījumos ar radioaktīvi iezīmētām zālēm dzīvniekiem novēroja plašu izkliedi audos, bet mazu koncentrāciju smadzenēs.

Neliels daudzums zāļu žurkām šķērso placentu.

Biotransformācija

Domperidons tiek pakļauts ātram un plašam metabolismam aknās ar hidroksilācijas un N-dealkilācijas starpniecību. In vitro metabolisma pētījumos ar diagnostiskiem inhibitoriem novēroja, ka CYP3A4 ir galvenā P-450 citohroma forma, kas iesaistīta domperidona N-dealkilācijā, turpretim CYP3A4, CYP1A2 un CYP2E1 ir iesaistīti domperidona aromātiskajā hidroksilācijā.

Eliminācija

Izdalīšanās ar urīnu un izkārnījumiem sastāda attiecīgi 31 % un 66 % no iekšķīgi lietotās devas. Neizmainītā veidā izdalīto zāļu īpatsvars ir neliels (10 % no izkārnījumos izdalītā un 1 % no urīnā izdalītā apjoma). Plazmas eliminācijas pusperiods veseliem indivīdiem pēc vienas devas lietošanas ir 7 - 9 stundas, bet pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir pagarināts.

Īpašas pacientu grupas

Aknu darbības traucējumi

Cilvēkiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (pēc Pugh klasifikācijas 7 līdz 9, pēc Child-Pugh klasifikācijas — B pakāpe ), domperidona AUC un Cmax vērtība attiecīgi ir 2,9 reizes un 1,5 reizes lielāka, nekā veseliem cilvēkiem.

Brīvā frakcija palielinās par 25 %, un terminālais eliminācijas pusperiods palielinās no 15 līdz 23 stundām. Pamatojoties uz Cmax un AUC, cilvēkiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem ir nedaudz mazāk pakļauti sistēmiskai iedarbībai, nekā veseli cilvēkiem; nav novērotas izmaiņas saistībā ar olbaltumvielām vai terminālajā eliminācijas pusperiodā. Cilvēki ar smagiem aknu darbības traucējumiem netika pētīti. Domperidons ir kontrindicēts pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Cilvēkiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min/1,73m²) domperidona eliminācijas pusperiods pagarinājās no 7,4 līdz 20,8 stundām, bet zāļu līmenis plazmā bija mazāks, nekā veseliem brīvprātīgajiem.

Tā kā caur nierēm tiek izvadīts ļoti mazs neizmainītu zāļu daudzums (aptuveni 1 %), maz ticams, ka pacientiem ar nieru darbības traucējumiem būtu jāpielāgo vienu reizi lietojamā deva.

Tomēr, lietojot atkārtoti, devas lietošanas biežums jāsamazina līdz vienai vai divām reizēm dienā, atkarībā no traucējumu smaguma pakāpes un var būt nepieciešams samazināt devu. Šādi pacienti, kuri ilgstoši lieto šīs zāles, regulāri jānovēro, skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Elektrofizioloģiskie in vitro un in vivo pētījumi norāda uz vispārēju, vidēju QTc intervāla pagarināšanās risku cilvēkiem. In vitro eksperimenti ar izolētām šūnām, kas transficētas ar hERG, un izolētiem jūrascūciņu miocītiem, iedarbības koeficienta diapazons bija 6 līdz 47 reizes lielāks, pamatojoties uzIK50 vērtību, nomācot plūsmu caur IKr jona kanāliem, salīdzinājumā ar brīvo plazmas koncentrāciju cilvēkiem pēc maksimālās 10 mg dienas devas lietošanas 3 reizes dienā. Drošuma robežas iespējamā ilguma darbības pagarināšanai in vitro eksperimentos ar izolētiem sirds audiem 45 reizes pārsniedza brīvo plazmas koncentrāciju cilvēkiem pēc maksimālās dienas devas lietošanas (10 mg 3 reizes dienā). Drošuma robežas in vitro proaritmiskiem modeļiem (izolēta Langendorfa perfuzēta sirds ) 9 līdz 45 reizes pārsniedza brīvo plazmas koncentrāciju cilvēkiem pēc maksimālās dienas devas lietošanas (lietojot 10 mg 3 reizes dienā). In vivo modeļos QTc intervāla pagarināšanai suņiem un aritmijas indukcijas modelī trušiem, kas padarīti jutīgi pret torsade de pointes, līmeņi, kādos netika novērota nekāda iedarbība, attiecīgi pārsniedza vairāk nekā 22 reizes un 435 reizes brīvo plazmas koncentrāciju cilvēkiem pēc maksimālās dienas devas ievadīšanas (lietojot 10 mg 3 reizes dienā). Anestēzijā esošu jūrascūciņu modeļiem pēc lēnas intravenozas infūzijas, netika novērota nekāda ietekme uz QTc intervālu kopējā plazmas koncentrācijā 45,4 ng/ml, kas ir 3 reizes augstāka nekā kopējais līmenis plazmā cilvēkiem pēc maksimālās dienas devas ievadīšanas (lietojot 10 mg 3 reizes dienā). Šī pēdējā pētījuma par iekšķīgi lietojama domperidona iedarbību nozīmīgums cilvēkiem ir neskaidrs.

Vielmaiņas nomākšanas gadījumā ar CYP3A4, domperidona brīvā plazmas koncentrācija var palielināties pat trīskārši.

Ja mātīte uzņem lielu toksisku devu (vairāk nekā 40 reizes lielāku deva par ieteicamo devu cilvēkiem), žurkām tika novērota teratogēna iedarbība. Pelēm un trušiem teratogenitāte netika novērota.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Mannīts

Maltodekstrīns

Kroskarmelozes nātrija sāls

Mikrokristāliskā celuloze

Magnija stearāts

Kālija acesulfams

Smaržvielas:

Piparmētru smaržvielas pulveris Nr. SN 13627517 (zvaigžņainā anīsa ēteriskā eļļa, krustnagliņu ēteriskā eļļa, lauku mētras ēteriskā eļļa, piparmētru eļļa, L-mentols, maltodekstrīns, arabikas gumija, sēra dioksīds), amonija glicirizāts.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

10 mutē disperģējamās tabletes stingros blisteriepakojumos (PVH/PE/PVDH/Alumīnijs).

21 mutē disperģējamās tabletes stingros blisteriepakojumos (PVH/PE/PVDH/Alumīnijs).

30 mutē disperģējamās tabletes stingros blisteriepakojumos (PVH/PE/PVDH/Alumīnijs).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

PIERRE FABRE MEDICAMENT, 45, Place Abel Gance, 92100 Boulogne, Francija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

08-0269

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

2008.gada 25.septembris/2011.gada 26.oktobris.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2019

SASKAŅOTS ZVA 20-06-2019