Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Motilium 10 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg domperidona (Domperidonum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: katra apvalkotā tablete satur 54,2 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes.

Baltas līdz gaiši krēmīgas krāsas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Motilium indicēts sliktas dūšas simptomu un vemšanas mazināšanai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Motilium ir jālieto mazākajā efektīvajā devā iespējami īsāku laiku, kas nepieciešams, lai kontrolētu sliktu dūšu un vemšanu.

Motilium ieteicams lietot iekšķīgi pirms ēšanas. Lietojot pēc ēšanas, zāļu absorbcija

ir nedaudz kavēta.

Pacientiem jācenšas lietot katru devu noteiktajā laikā. Ja noteiktā deva ir aizmirsta,tā ir jāizlaiž un jāturpina lietot zāļu devas parastajā, noteiktajā laikā. Devu nedrīkst dubultot, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Parasti maksimālais ārstēšanas laiks nedrīkst būt ilgāks par vienu nedēļu.

Pieaugušie un pusaudži (no 12 gadu vecuma ar ķermeņa masu 35 kg vai vairāk)

Viena 10 mg tablete līdz trim reizēm dienā, maksimālā dienas deva ir 30 mg.

Aknu darbības traucējumi

Motilium lietošana ir kontrindicēta vidēji smagu vai smagu aknu darbības traucējumu gadījumos (skatīt 4.3. apakšpunktu). Devas korekcija vieglu aknu darbības traucējumu gadījumos nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Tā kā smagu nieru darbības traucējumu gadījumos pēc atkārtotas domperidona lietošanas pagarinās tā eliminācijas pusperiods, atkarībā no šo traucējumu smaguma pakāpes Motilium devu lietošanas biežums jāsamazina līdz vienai vai divām reizēm dienā, turklāt var būt jāsamazina zāļu deva.

Pediatriskā populācija

Motilium efektivitāte bērniem līdz 12 gadu vecumam nav pierādīta (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Motilium efektivitāte pusaudžiem no 12 gadu vecuma, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 35 kg, nav pierādīta.

4.3. Kontrindikācijas

Motilium ir kontrindicēts sekojošos gadījumos:

• paaugstināta jutība pret domperidonu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

• prolaktīnu izdalošs hipofīzes audzējs (prolaktinoma);

• gadījumos, kad kuņģa peristaltikas stimulācija var būt bīstama, piemēram, pacientiem ar kuņģa-zarnu trakta asiņošanu, mehāniskas obstrukcijas vai perforācijas gadījumā;

• pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu);

• pacientiem, kuriem ir zināms, ka ir pagarināti sirds vadīšanas intervāli, īpaši QTc intervāls, pacientiem ar nozīmīgiem elektrolītu līdzsvara traucējumiem vai sirds slimību, piemēram, sastrēguma sirds mazspēju (skatīt 4.4. apakšpunktu);

• vienlaicīga lietošana ar QT intervālu pagarinošām zālēm, izņemot apomorfīnu (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu);

• vienlaicīga spēcīgu CYP3A4 inhibitoru lietošana (neatkarīgi no to QT intervālu pagarinošās ietekmes) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nieru darbības traucējumi

Tā kā smagu nieru darbības traucējumu gadījumā domperidona eliminācijas pusperiods ir garāks, Motilium lietojot atkārtoti, devas lietošanas biežums jāsamazina līdz vienai vai divām reizēm dienā (atkarībā no nieru darbības traucējumu smaguma pakāpes) un var būt jāsamazina deva.

Ietekme uz sirdi un asinsvadiem

Domperidona lietošana ir saistīta ar QT intervāla pagarināšanos elektrokardiogrammā. Pēcreģistrācijas periodā bijuši ļoti reti QT intervāla pagarināšanās un torsades de pointes gadījumi pacientiem, kauri lietoja domperidonu. Šie ziņojumi ietvēra pacientus ar izteiktiem riska faktoriem, elektrolītu līdzsvara traucējumiem un vienlaicīgu terapiju, kas var palielināt risku (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Epidemioloģiski pētījumi liecināja, ka domperidona lietošana ir saistīta ar smagu ventrikulāras aritmijas risku vai pēkšņu kardiālu nāvi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Riska palielināšanās tika novērota pacientiem, kas bija vecāki par 60 gadiem, pacientiem, kas lietoja par 30 mg lielāku dienas devu, un pacientiem, kas vienlaikus lietoja QT intervālu pagarinošas zāles vai CYP3A4 inhibitorus.

Jālieto mazākā efektīvā domperidona deva.

Domperidons kontrindicēts pacientiem ar diagnosticētu sirds vadīšanas intervālu, īpaši QTc, pagarināšanos, pacientiem ar nozīmīgiem elektrolītu līdzsvara traucējumiem (hipokaliēmija, hiperkaliēmija, hipomagnēmija) vai bradikardiju vai pacientiem ar esošu sirds slimību, piemēram, sastrēguma sirds mazspēju, palielināta ventrikulāras aritmijas riska dēļ (skatīt 4.3. apakšpunktu). Elektrolītu līdzsvara traucējumi (hipokaliēmija, hiperkaliēmija, hipomagnēmija) vai bradikardija ir stāvokļi, kas palielina aritmijas risku.

Ārstēšana ar domperidonu jāpārtrauc, ja rodas pazīmes vai simptomi, kas var būt saistīti ar aritmiju, un pacientiem jākonsultējas ar ārstu.

Pacienti ir jāinformē, ka nekavējoties ir jāziņo par jebkādiem simptomiem, kas saistīti ar sirds darbību.

Lietošana ar apomorfīnu

Domperidonu kontrindicēts lietot ar QT intervālu pagarinošām zālēm, tostarp apomorfīnu, ja vien vienlaicīgas lietošanas ar apomorfīnu ieguvumi nav lielāki par riskiem un tikai tad, ja tiek precīzi izpildīti apomorfīna ZA norādītie vienlaicīgas lietošanas piesardzības pasākumi. Lūdzu skatīt apomorfīna ZA.

Piesardzība lietošanā

Apvalkotās tabletes satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu, vai glikozes–galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Gadījumos, kad vienlaikus tiek lietoti antacīdie līdzekļi vai kuņģa sekrēciju nomācošās zāles, tās nav atļauts lietot tai pašā laikā, kad Motilium (domperidona bāzes) perorālās formas, t. i., tās jālieto pēc, nevis pirms ēšanas.

Lietošana vienlaikus ar levodopu

Lai gan pieņemts uzskatīt, ka levodopas deva nav jāpielāgo, pēc domperidona lietošanas vienlaikus ar levodopu ir novērota palielināta koncentrācija plazmā (ne vairāk kā par 30–40%).

Galvenais domperidona metabolisma ceļš ir caur CYP3A4. In vitro dati liecina, ka vienlaicīga zāļu, kas nozīmīgi inhibē šo enzīmu, lietošana var izraisīt domperidona līmeņa paaugstināšanos plazmā.

Farmakodinamiskas un/vai farmakokinētiskas mijiedarbības dēļ palielinās QT intervāla pagarināšanās risks.

Vienlaicīga lietošana ar tālāk norādītajām vielām ir kontrindicēta

QTc intervālu pagarinošas zāles (torsades de pointes risks)

• IA klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, dizopiramīds, hidrohinidīns, hinidīns);

• III klases antiaritmiskas zāles (piemēram, amiodarons, dofetilīds, dronedarons, ibutilīds, sotalols);

• daži antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, haloperidols, pimozīds, sertindols)

• daži antidepresanti (piemēram, citaloprāms, escitaloprāms);

• daži antibiotiskie līdzekļi (piemēram, eritromicīns, levofloksacīns, moksifloksacīns, spiramicīns);

• daži pretsēnīšu līdzekļi (piemēram, flukonazols, pentamidīns);

• daži pretmalārijas līdzekļi (īpaši halofantrīns, lumefantrīns);

• dažas zāles kuņģa un zarnu trakta ārstēšanai (piemēram, cisaprīds, dolasetrons, prukaloprīds);

• daži antihistamīni (piemēram, mekvitazīns, mizolastīns);

• dažas zāles, kas tiek lietotas vēža ārstēšanai (piemēram, toremifēns, vandetanibs, vinkamīns);

• dažas citas zāles (piemēram, bepridils, difemanils, metadons);

• apomorfīns, ja vien vienlaicīgas lietošanas ieguvums nav lielāks par riskiem un tikai tad, ja tiek precīzi izpildīti vienlaicīgas lietošanas ieteicamie piesardzības pasākumi. Lūdzu skatīt apomorfīna ZA

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Spēcīgi CYP3A4 inhibitori (neatkarīgi no to QT pagarinošas ietekmes), piemēram,

• proteāzes inhibitori (piemēram, ritonavīrs, sahinavīrs, telaprevīrs);

• sistēmiskie azola grupas pretsēnīšu līdzekļi (piemēram, itrakonazols, ketokonazols, posakonazols, vorikonazols);

• noteiktas makrolīdu antibiotikas (piemēram, klaritromicīns, telitromicīns)

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana ar tālāk norādītajām vielām nav ieteicama

• Vidēji spēcīgi CYP3A4 inhibitori, piemēram, diltiazems, verapamils un daži makrolīdi (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietojot vienlaicīgi ar tālāk norādītajām vielām ir jāievēro piesardzība

Piesardzīgi lieto zāles, kas izraisa bradikardiju un hipokaliēmiju, kā arī šādus makrolīdus, kas pagarina QT intervālu: azitromicīns un roksitromicīns (klaritromicīns kontrindicēts, jo tas ir spēcīgs CYP3A4 inhibitors).

Iepriekš minētais vielu saraksts ir vispārīgs un nav pilnīgs.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ir ierobežoti dati pēc zāļu nonākšanas tirgū par domperidona lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar žurkām, lietojot lielu, mātei toksisku devu, liecina par reproduktīvo toksicitāti. Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms.

Tādēļ Motilium grūtniecības laikā drīkst lietot tikai tad, ja to attaisno sagaidāmais terapeitiskais ieguvums.

Barošana ar krūti

Domperidons izdalās mātes pienā un ar krūti barots zīdainis saņem mazāk nekā 0,1% no mātes saņemtās un ķermeņa masai pielāgotās devas. Ja zīdainis ar mātes pienu saņēmis zāles, nevar izslēgt blakusparādību rašanos, īpaši ietekmi uz sirdi. Jāpieņem lēmums vai nu pārtraukt barot ar krūti, vai pārtraukt pavisam vai uz laiku domperidona lietošanu, ņemot vērā ieguvumu no barošanas ar krūti zīdainim un ieguvumu no terapijas sievietei. Jāievēro piesardzība, ja ar krūti barotam zīdainim ir QTc intervāla pagarināšanās riska faktori.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pēc domperidona lietošanas ir novērots reibonis un miegainība (skatīt 4.8. apakšpunktu), tādēļ pacientiem jāiesaka nevadīt transportlīdzekli, nestrādāt ar iekārtām un neveikt citas darbības, kuru laikā nepieciešama modrība un koordinācijas spēja, kamēr viņiem nav zināma Motilium ietekme.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Domperidona lietošanas drošība vērtēta klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā. 31 dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā pētījumā piedalījās 1275 pacienti, kuriem bija dispepsija, ar gastroezofageālo atvilni saistīti traucējumi, kairinātas zarnas sindroms, slikta dūša un vemšana vai citi līdzīga rakstura traucējumi. Visi pacienti bija vismaz 15 gadus veci un saņēma vismaz vienu Motilium (domperidona bāzes) devu. Vidējā kopējā dienas deva bija 30 mg (robežās no 10 līdz 80 mg), bet vidējais lietošanas ilgums – 28 dienas (robežās no 1 līdz 28 dienām). No pētījumiem tika izslēgti pacienti ar diabētisku gastroparēzi, kā arī pacienti ar ķīmijterapijas vai parkinsonisma izraisītiem simptomiem.

Izmantoti šādi apzīmējumi un biežums: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz <1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz <1/1000) un ļoti reti (< 1/10 000). Kad pēc klīnisko pētījumu datiem noteikt biežumu nebija iespējams, tas atzīmēts kā ”nav zināmi”.

*nemierīgo kāju sindroma saasināšanās pacientiem ar Parkinsona slimību

45 klīniskos pētījumos, kuru laikā tika lietotas lielākas domperidona devas, zāļu lietošana bija ilgāka un zāles tika lietotas arī citu indikāciju, tostarp diabētiskas gastroparēzes gadījumos, nevēlamo blakusparādību (izņemot mutes sausumu) sastopamība bija ievērojami lielāka. Tas bija īpaši redzams attiecībā uz farmakoloģiski prognozējamām parādībām, kas saistītas ar pastiprinātu prolaktīna sekrēciju. Papildus iepriekš minētajām reakcijām tika novērota akatīzija, izdalījumi no krūšu dziedzeriem, krūšu palielināšanās, krūšu pietūkums, depresija, paaugstināta jutība, laktācijas traucējumi un neregulāras menstruācijas.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/risku attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pārdozēšana galvenokārt aprakstīta zīdaiņiem un bērniem. Iespējamie pārdozēšanas simptomi ir uzbudinājums, apziņas traucējumi, krampji, orientācijas traucējumi, miegainība un ekstrapiramidālas reakcijas.

Ārstēšana

Domperidonam nav specifiska antidota. Pārdozēšanas gadījumā nekavējoties jāveic standarta simptomātiska ārstēšana. Jākontrolē EKG, jo var pagarināties QT intervāls. Ieteicama rūpīga medicīniskā uzraudzība un uzturoša terapija. Antiholīnerģiskie vai pretparkinsona līdzekļi var palīdzēt kontrolēt ekstrapiramidālus traucējumus.

Ir ieteicams sazināties ar toksikoloģijas centru, lai uzzinātu jaunākos ieteikumus pārdozēšanas ārstēšanai.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles funkcionālu kuņģa un zarnu traucējumu ārstēšanai, peristaltiku veicinošie līdzekļi, ATĶ kods: A03FA03.

Domperidons ir dopamīna antagonists ar pretvemšanas īpašībām. Domperidons slikti šķērso hematoencefālo barjeru. Ekstrapiramidālus traucējumus domperidona lietotājiem, īpaši pieaugušajiem, novēro ļoti reti, taču domperidons veicina prolaktīna izdalīšanos no hipofīzes. Tā pretvemšanas iedarbība varētu būt saistīta ar perifēro (gastrokinētisko) iedarbību un dopamīna receptoru antagonismu hemoreceptoru palaidējzonā area postrema, kas atrodas ārpus hematoencefālās barjeras. Pētījumi dzīvnieku vidū un konstatētā zemā koncentrācija smadzenēs norāda uz domperidona pārsvarā perifēro iedarbību uz dopamīna receptoriem. Pētījumi cilvēku vidū liecina, ka iekšķīgi lietots domperidons palielina spiedienu barības vada apakšējā daļā, uzlabo antroduodenālo peristaltiku un paātrina kuņģa iztukšošanos. Ietekmes uz kuņģa sekrēciju nav.

Saskaņā ar ICH‑E14 vadlīnijām, tika veikts vispusīgs QT intervāla pētījums. Pētījumā izmantoja placebo, aktīvu salīdzināmo vielu un pozitīvu kontroli. Tas tika veikts ar veseliem cilvēkiem, kas saņēma domperidonu līdz 80 mg dienā (10 vai 20 mg četras reizes dienā). Pētījumā tika konstatēta maksimāla QT intervāla atšķirība domperidona un placebo lietotājiem LS vidējās vērtībās, salīdzinot ar sākumvērtību, un 4. dienā atšķirība bija 3,4 milisekundes domperidona lietotāju grupā, kas saņēma 20 mg četras reizes dienā. Divpusējs 90% TI (1,0 – 5,9 milisekundes) nepārsniedz 10 milisekundes. Šajā pētījumā netika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz QTc, domperidonu lietojot līdz 80 mg/dienā (t.i., vairāk nekā divreiz pārsniedzot maksimālo ieteikto devu).

Tomēr divi iepriekš veikti zāļu mijiedarbības pētījumi liecināja par QT intervāla pagarināšanos, domperidonu lietojot monoterapijā (10 mg četras reizes dienā). Lielākā ar laiku saskaņotā vidējā QTcF atšķirība domperidonam un placebo attiecīgi bija 5,4 milisekundes (95% TI: ‑1,7 – 12,4) un 7,5 milisekundes (95% TI: 0,6 – 14,4).

Klīniskais pētījums par zīdaiņiem un bērniem līdz 12 gadu vecumam

Daudzcentru, dubultmaskēts, randomizēts, ar placebo kontrolēts, paralēlu grupu perspektīvs pētījums tika veikts, lai novērtētu domperidona drošumu un efektivitāti 292 bērniem ar akūtu gastroenterītu, kuru vecums bija no 6 mēnešiem līdz 12 gadiem (vecuma mediāna 7 gadi). Papildus perorālai rehidratācijas terapijai (PRT) randomizētās pētāmās personas 3 reizes dienā līdz 7 dienām saņēma iekšķīgi lietojamu domperidona suspensiju 0,25 mg/kg (ne vairāk par 30 mg domperidona dienā) vai placebo. Šajā pētījumā netika sasniegts primārais mērķa kritērijs parādīt, ka domperidona suspensija vienlaikus ar PRT efektīvāk nekā placebo ar PRT mazina vemšanas epizodes pirmo 48 stundu laikā pēc pirmās lietošanas reizes (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Domperidons ātri uzsūcas pēc iekšķīgas lietošanas, sasniedzot maksimālo koncentrāciju plazmā apmēram 1 stundu pēc devas lietošanas. Domperidona C_max un AUC palielinājās proporcionāli devas lielumam 10 mg un 20 mg robežās. Domperidona uzkrāšanās, 2 – 3 reizes palielinoties AUC, tika novērota pēc atkārtotas domperidona lietošanas četras reizes dienā (ik pēc 5 stundām) 4 dienas.

Lai gan domperidona biopieejamība veseliem cilvēkiem uzlabojas to lietojot pēc ēšanas, pacientiem ar kuņģa – zarnu trakta darbības traucējumiem domperidons jālieto 15 – 30 minūtes pirms ēšanas. Samazināts kuņģa skābes daudzums traucē domperidona uzsūkšanos. Perorālo biopieejamību samazina iepriekš vienlaicīgi lietots cimetidīns un nātrija hidrogēnkarbonāts.

Izkliede

91-93 % domperidona saistās ar plazmas olbaltumvielām. Izplatīšanās pētījumi ar radioaktīvi iezīmētām zālēm dzīvnieku vidū uzrādīja plašu izplatību audos, bet zemu koncentrāciju smadzenēs. Žurkām neliels zāļu daudzums šķērsoja placentu.

Biotransformācija

Domperidons tiek pakļauts ātram un plašam metabolismam aknās ar hidroksilācijas un N-dealkilācijas palīdzību. Metabolisma eksperimentos in vitro ar diagnostiskiem inhibitoriem atklājās, ka CYP3A4 ir galvenā P-450 citohroma forma, kas iesaistīta domperidona N-dealkilācijā, turpretī CYP3A4, CYP1A2 un CYP2E1 ir iesaistīti domperidona aromātiskā hidroksilācijā.

Eliminācija

Izdalīšanās ar urīnu un fēcēm sastāda atbilstoši 31 % un 66 % no iekšķīgi lietotās devas. Neizmainītā veidā izdalīto zāļu īpatsvars ir neliels (10 % no fēcēs izdalītā un 1 % no urīnā izdalītā apjoma). Plazmas eliminācijas pusperiods veseliem cilvēkiem pēc vienas devas ir 7 – 9 stundas, bet pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir pagarināts.

Aknu darbības traucējumi

Salīdzinājumā ar veseliem cilvēkiem, pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (7 - 9 punkti pēc Pugh klasifikācijas, B vērtējums pēc Child-Pugh klasifikācijas) domperidona AUC un C_max pieaug attiecīgi 2,9 un 1,5 reizes. Nesaistītā frakcija palielinās par 25 %, un terminālais eliminācijas pusperiods no 15 stundām pagarinās līdz 23 stundām. Pamatojoties uz datiem par C_max un AUC, pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem sistēmiskā iedarbība ir nedaudz vājāka nekā veseliem cilvēkiem, bet aktīvās vielas saistība ar proteīniem vai terminālais eliminācijas pusperiods nemainās. Pacienti ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīti. Motilium kontrindicēts pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min/1,73 m²) domperidona eliminācijas pusperiods no 7,4 stundām pagarinājās līdz 20,8 stundām, bet aktīvās vielas koncentrācija plazmā bija zemāka nekā veseliem brīvprātīgiem. Tā kā caur nierēm tiek izvadīts ļoti maz (aptuveni 1 %) neizmainītas aktīvās vielas, maz ticams, ka vienas reizes lietošanai deva jāpielāgo pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Tomēr, lietojot atkārtoti, jāsamazina lietošanas biežums līdz vienai vai divām reizēm dienā atkarībā no traucējumu smaguma, kā arī var būt jāsamazina deva.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Elektrofizioloģiskie in vitro un in vivo pētījumi atklāja vispārēju vidēju domperidona risku pagarināt QTc intervālu cilvēkiem. Eksperimentos in vitro ar izolētām hERG transficētām šūnām un izolētiem jūras cūciņu miocītiem, pamatojoties uz IC₅₀ rādītājiem, kas inhibē pārvadi pa IKr jonu kanāliem, salīdzinājumā ar brīvo koncentrāciju plazmā cilvēkiem pēc maksimālās dienas devas 10 mg trīs reizes dienā lietošanas, iedarbības rādītāji bija 26 līdz 47 reizes augstāki. Darbības drošuma potenciālā ilguma palielināšanās robežas in vitro eksperimentos ar izolētiem sirds audiem 45 reizes pārsniedza brīvo koncentrāciju plazmā cilvēkiem, lietojot maksimālās dienas devas 10 mg trīs reizes dienā. Tomēr drošības robežas in vitro pro-aritmiskos modeļos (izolēta Langendorfa perfuzēta sirds) un in vivo modeļos (suņi, jūras cūciņas, truši ar torsades de pointes) pārsniedza brīvo koncentrāciju plazmā cilvēkiem, lietojot maksimālās dienas devas (10 mg trīs reizes dienā) 9 līdz 45 reizes. In vivo modeļos QTc intervālu nepagarinošs līmenis suņiem un aritmiju izraisošs līmenis trušiem, kas sensitizēti torsades de piontes, pārsniedza brīvās vielas koncentrāciju plazmā cilvēkiem, lietojot maksimālo dienas devu (10 mg trīs reizes dienā) attiecīgi 22 un 435 reizes. Anestēziju saņēmušām jūras cūciņām pēc lēnas intravenozas infūzijas nebija QTc intervāla ietekmes pie kopējās koncentrācijas plazmā 45,4 ng/ml, kas ir trīs reizes lielāka nekā kopējā koncentrācija plazmā cilvēkam, lietojot maksimālo dienas devu (10 mg trīs reizes dienā). Pēdējā pētījuma nozīme par iekšķīgi lietota domperidona ietekmi cilvēkam nav skaidra.

Pie metabolisma kavēšanas ar CYP3A4, brīvā domperidona koncentrācija plazmā var paaugstināties līdz trīs reizēm.

Augstās, mātītei toksiskās devās (vairāk kā 40 reizes pārsniedz cilvēkam ieteicamo devu), žurkām novēroja teratogēnu iedarbību. Teratogēnu iedarbību nenovēroja pelēm un trušiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts

Kukurūzas ciete

Mikrokristāliskā celuloze

Preželatinizēta kartupeļu ciete

Polividons

Magnija stearāts

Hidrogenizēta kokvilnas sēklu eļļa

Nātrija laurilsulfāts

Hipromeloze

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Tabletes ir pieejamas blisteros (PVH/Alumīnijs). Blisteri iepakoti kartona kastītē pa 10 vai 30 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

UAB "JOHNSON & JOHNSON"

Konstitucijos pr. 21C

LT-08130 Vilnius

Lietuva

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

98-0800

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 1998. gada 30. novembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 30. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2019