Ondansetron Baxter 2 mg/ml šķīdums injekcijām

Kartona kastīte, Stikla ampula, N25
Uzglabāt ampulas ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Ondansetronum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Zāļu produkta identifikators

09-0367-06

Zāļu reģistrācijas numurs

09-0367

Ražotājs

Norameda UAB, Lithuania; SIDEFARMA- Sociedade Industrial de Expansao Farmaceutica, S.A., Portugal; Peckforton Pharmaceuticals Limited, United Kingdom; Peckforton Pharmaceuticals Limited, United Kingdom

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

13-JUL-18

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

2 mg/ml

Zāļu forma

Šķīdums injekcijām

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Baxter Holding B.V., Netherlands

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA LIETOTĀJAM

Ondansetron Baxter 2 mg/ml šķīdums injekcijām

Ondansetrons (hidrohlorīda dihidrāta veidā)

Ondansetronum

Jūsu zāļu nosaukums ir Ondansetron Baxter 2 mg/ml šķīdums injekcijām, kas turpmāk lietošanas instrukcijā tiks saukts par Ondansetron Baxter šķīdums injekcijām vai Ondansetron Baxter.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi par Jūsu slimību vai zālēm, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Ondansetron Baxter un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Ondansetron Baxter lietošanas

Kā lietot Ondansetron Baxter

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Ondansetron Baxter

Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Ondansetron Baxter un kādam nolūkam to lieto

Ondansetron Baxter šķīdums injekcijām ir dzidrs šķīdums, kas satur aktīvo vielu ondansetronu, kas ir pretvemšanas līdzeklis (novērš sliktu dūšu un vemšanu).

Ondansetron Baxter lieto:

lai novērstu sliktu dūšu un vemšanu, ko izraisa ķīmijterapija (pieaugušajiem un bērniem) vai staru terapija, ārstējot vēzi (tikai pieaugušajiem);

sliktas dūšas un vemšanas novēršanai pēc ķirurģiskām operācijām.

Ja vēlaties saņemt sīkāku skaidrojumu par šo zāļu lietošanu, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

2. Kas Jums jāzina pirms Ondansetron Baxter lietošanas

Nelietojiet Ondansetron Baxter šādos gadījumos:

ja Jūs lietojat apomorfīnu (lieto Parkinsona slimības ārstēšanai);

ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret ondansetronu, citiem selektīvajiem 5HT3 receptoru antagonistiem (piemēram, granisetronu, dolasetronu) vai kādu citu (6. punktā minēto) Ondansetron Baxter sastāvdaļu.

Ja šaubāties, pirms Ondansetron Baxter lietošanas konsultējieties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Ondansetron Baxter lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu:

ja Jums jebkad iepriekš ir bijuši sirdsdarbības traucējumi (piemēram, sastrēguma sirds mazspēja, kas izraisa elpas trūkumu un potīšu pietūkumu);

ja Jums ir neregulāra sirdsdarbība (aritmija);

ja Jums ir alerģija pret ondansetronam līdzīgām zālēm, piemēram, granisetronu vai palonosetronu;

ja Jums ir aknu darbības traucējumi;

ja Jums ir zarnu nosprostojums;

ja Jums ir sāļu (piemēram, kālija, nātrija un magnija) līdzsvara traucējumi asinīs.

Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no iepriekš minētā ir attiecināms uz Jums, pirms Ondansetron Baxter lietošanas konsultējieties ar ārstu, medmāsu vai farmaceitu.

Citas zāles un Ondansetron Baxter

Pastāstiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Tas attiecas arī uz zālēm, kas pieejamas bez receptes, un ārstniecības augu līdzekļiem. Tas jādara tādēļ, ka Ondansetron Baxter var ietekmēt dažu citu zāļu iedarbību, kā arī dažas citas zāles var ietekmēt Ondansetron Baxter iedarbību.

Ļoti svarīgi pastātstīt ārstam, farmaceitam vai medmāsai, ja Jūs lietojat kādas no zemāk minētajām zālēm:

karbamazepīnu vai fenitoīnu, ko lieto epilepsijas ārstēšanai;

rifampicīnu, ko lieto infekciju, piemēram, tuberkulozes, ārstēšanai;

antibiotiskos līdzekļus, piemēram, eritromicīnu vai ketokonazolu;

antiaritmiskos līdzekļos, ko lieto neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai;

bēta blokatorus, ko lieto noteiktu sirdsdarbības traucējumu, acu bojājumu vai trauksmes ārstēšanai vai migrēnas profilaksei;

pretsāpju līdzekli tramadolu;

zāles, kas ietekmē sirdi (piemēram, haloperidols vai metadons);

zāles vēža ārstēšanai (it īpaši antraciklīnu grupas zāles un trastuzumabu);

SSAI (selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus), kurus lieto, lai ārstētu depresiju un/vai trauksmi, tajā skaitā, fluoksetīnu, paroksetīnu, sertralīnu, fluvoksamīnu, citaloprāmu, escitaloprāmu;

SNAI (serotonīna noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitorus), kurus lieto, lai ārstētu depresiju un trauksmi, tajā skaitā, venlafaksīnu, duloksetīnu.

Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no iepriekš minētā ir attiecināms uz Jums, pirms Ondansetron Baxter lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.

Ondansetron Baxter nedrīkst lietot vienā šļircē vai infūzijā (sistēmā) ar citām zālēm.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Nav zināms vai Ondansetron Baxter lietošana grūtniecības laikā ir droša. Ja Jūs esat grūtniece vai domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms Ondansetron Baxter lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.

Neliels daudzums izdalās ar mātes pienu, tāpēc Ondansetron Baxter lietošanas laikā nedrīkst barot bērnu ar krūti. Vaicājiet padomu ārstam vai vecmātei.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Ondansetron Baxter neietekmē Jūsu spējas vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

Svarīga informācija par kādu no Ondansetron Baxter sastāvdaļām

Ondansetron Baxter satur nātrija citrātu un nātrija hlorīdu.

Šīs zāles satur 3,6 mg/ml nātrija. Ondansetron Baxter maksimālā dienas deva (32 mg) satur 2,52 mmol (vai 57,6 mg) nātrija. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

3. Kā lietot Ondansetron Baxter

Ondansetron Baxter šķīdumu injekcijām parasti ievada ārsts vai medmāsa. Jums nozīmētā deva būs atkarīga no saņemamās ārstēšanas.

Sliktas dūšas un vemšanas novēršana pieaugušajiem ķīmijterapijas vai staru terapijas gadījumā

Ķīmijterapijas vai staru terapijas dienā:

parastā deva pieaugušajiem ir 8 mg, ievadot lēnas injekcijas veidā vēnā vai muskulī tieši pirms terapijas, un 8 mg pēc divpadsmit stundām. Pēc ķīmijterapijas šādas zāles parasti tiks lietotas iekšķīgi – ondansetrona sīrupa vai ondansetrona tablešu formā.

Turpmākajās dienās:

parastā deva pieaugušajiem ir viena 8 mg tablete vai 10 ml (8 mg) sīrupa, ko lieto divas reizes dienā un šādu terapiju var piemērot līdz pat 5 dienām.

Ja ir aizdomas, ka ķīmijterapija vai staru terapija varētu izraisīt īpaši izteikti sliktu dūšu un smagu vemšanu, Jums var nozīmēt tādu devu, kas ir lielāka par parasto Ondansetron Baxter devu. To izlems ārsts.

Sliktas dūšas un vemšanas novēršana bērniem no 6 mēneša vecuma un pusaudžiem ķīmijterapijas gadījumā

Lēmumu par lietojamo devu pieņems ārsts atkarībā no bērna ķermeņa virsmas laukuma vai ķermeņa masas. Sīkāku informāciju skatīt turpmāk.

Ķīmijterapijas dienā:

pirmo devu ievada injekcijas veidā vēnā tieši pirms Jūsu bērna terapijas uzsākšanas. Divpadsmit stundas pēc ķīmijterapijas, Jūsu bērns parasti lietos zāles iekšķīgi - ondansetrona sīrupa vai ondansetrona tablešu formā.

Turpmākajās dienās:

maziem bērniem un bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 10 kg – 2,5 ml (2 mg) sīrupa divas reizes dienā;

lielākiem bērniem un bērniem ar ķermeņa masu lielāku par 10 kg – viena 4 mg tablete vai 5 ml (4 mg) sīrupa divas reizes dienā;

pusaudžiem (vai pacientiem ar lielu ķermeņa virsmas laukumu) – divas 4 mg tabletes vai 10 ml (8 mg) sīrupa divas reizes dienā;

šādas devas var lietot līdz pat 5 dienām.

Sliktas dūšas un vemšanas novēršana pēcoperācijas periodā

Pieaugušie

Ieteicamā deva pieaugušajiem ir 4 mg, ko ievada lēnas injekcijas veidā vēnā vai injekcijas veidā muskulī. Profilakses nolūkā šīs zāles ievadīs tieši pirms operācijas.

Bērni

Lēmumu par ievadāmo devu bērniem no 1 mēneša vecuma un pusaudžiem pieņems ārsts. Maksimālā deva ir 4 mg, un zāles ievada lēnas injekcijas veidā vēnā. Profilakses nolūkā šīs zāles ievadīs tieši pirms operācijas.

Pacienti ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem

Kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.

Ja slikta dūša vai vemšana turpinās

Ondansetron Baxter vajadzētu sākt iedarboties tūlīt pēc injekcijas. Ja Jums turpinās slikta dūša vai vemšana, informējiet ārstu vai medmāsu.

Ja esat saņēmis Ondansetron Baxter vairāk nekā noteikts

Ārsts vai medmāsa ievadīs Jums vai Jūsu bērnam Ondansetron Baxter, tādēļ ir maz ticams, ka Jūs vai Jūsu bērns saņems par daudz zāļu. Ja Jums šķiet, ka Jūs vai Jūsu bērns ir saņēmis par daudz zāļu vai deva ir izlaista, pastāstiet to ārstam vai medmāsai.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, Ondansetron Baxter var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nopietnas blakusparādības

Ja Jums rodas šāda blakusparādība, nekavējoties pastāstiet par to ārstam:

sāpes krūšu kurvī.

Ir saņemti ziņojumi par šādām blakusparādībām:

Alerģiskas reakcijas

Ja Jums rodas alerģiska reakcija, nekavējoties pastāstiet par to ārstam vai medicīnas personālam. Iespējamas šādas pazīmes:

pēkšņa sēcoša elpošana un sāpes krūšu kurvī vai spiediena sajūta krūšu kurvī;

acu plakstiņu, sejas, lūpu, mutes vai mēles tūska;

niezoši izsitumi - sarkani plankumi vai ādas uztūkums (nātrene) jebkurā vietā uz ķermeņa;

kolapss.

Citas blakusparādības

Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

galvassāpes.

Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

karstuma vai pietvīkuma sajūta;

aizcietējums;

izmaiņas aknu funkcionālajos rādītājos (ja Jūs esat saņēmis Ondansetron Baxter vienlaicīgi ar zālēm, ko sauc par cisplatīnu; citos gadījumos šī blakusparādība novērojama retākos gadījumos);

kairinājums un apsārtums injekcijas vietā.

Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):

žagas;

pazemināts asinsspiediens, kas izpaužas kā ģībonis vai reibonis;

neregulāra sirdsdarbība;

sāpes krūšu kurvī;

krampji;

neparastas ķermeņa kustības vai trīce.

Reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem):

reiboņa vai apdulluma sajūta;

neskaidra redze;

sirds ritma traucējumi (kas reizēm var izraisīt pēkšņu samaņas zudumu).

Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 10000 cilvēkiem):

redzes traucējumi vai īslaicīgs redzes zudums, kas parasti izbeidzas 20 minūšu laikā.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas iela 15, Rīga, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Ondansetron Baxter

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Ārsts vai farmaceits zina kā jāuzglabā Ondansetron Baxter.

Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi. Uzglabāt ampulas ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Nelietot Ondansetron Baxter pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „Derīgs līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Atļauts lietot tikai dzidru šķīdumu, kas nesatur nogulsnes. Nelietojiet, ja iepakojums ir bojāts.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Ondansetron Baxter satur

Ondansetron Baxter aktīvā viela ir ondansetrons (hidrohlorīda dihidrāta veidā). 1 ml šķīduma injekcijām satur 2 mg ondansetrona (ondansetrona hidrohlorīda dihidrāta veidā).

Katra stikla ampula (2 ml) satur 4 mg ondansetrona (hidrohlorīda dihidrāta veidā).

Katra stikla ampula ar nominālo tilpumu 5 ml satur 4 ml šķīduma, kas satur 8 mg ondansetrona (hidrohlorīda dihidrāta veidā).

Citas sastāvdaļas ir citronskābes monohidrāts, nātrija citrāts, nātrija hlorīds un ūdens injekcijām.

Ondansetron Baxter ārējais izskats un iepakojums

Ondansetron Baxter ir dzidrs bezkrāsains šķīdums, un tas pieejams dzidrās, bezkrāsaina stikla ampulās pa 2 ml, kas satur 2 ml šķīduma, un 5 ml ampulās, kas satur 4 ml šķīduma.

2 ml ampulas satur 4 mg/2 ml šķīdumu.

5 ml ampulas satur 8 mg/4 ml šķīdumu.

Vienā iepakojumā ir 25 stikla ampulas ar 2 ml vai 5 ml nominālo tilpumu.

Vienā iepakojumā ir 5 stikla ampulas ar 2 ml vai 5 ml nominālo tilpumu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Baxter Holding B.V., Kobaltweg 49, 3542 CE Utrecht, Nīderlande

Ražotājs

Peckforton Pharmaceuticals Limited, Crewe Hall, Golden Gate Lodge, Crewe, Cheshire, CW1 6UL, Lielbritānija

UAB Norameda, Meistru 8a, 02189, Vilnius, Lietuva

SIDEFARMA- Sociedade Industrial de Expansão Farmacêutica, S.A., Rua da Guiné, n.^o 26 2689-514 Prior Velho, Portugāle

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Tirdzniecības nosaukums

Valsts

Ondansetron 2mg/ml Solution for Injection

Lielbritānija

Ondansetron Baxter

Igaunija

Ondansetron 2mg/ml Solution for Injection

Īrija

EMISTOP 2 mg/ml Soluzione iniettabile

Itālija

Ondansetron Baxter 2 mg/ml šķīdums injekcijām

Latvija

Ondansetron Baxter injekcinis tirpalas

Lietuva

Ondansetron Baxter 2 mg/ml oplossing voor injectie

Nīderlande

Ondansetron Baxter

Polija

Ondansetron Baxter

Portugāle

Ondansetron Baxter 2 mg/ml raztopina za injiciranje ali infundiranje

Slovēnija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2018.gada septembrī.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Lietošanas instrukcija: informācija ārstam

Ondansetron Baxter 2 mg/ml šķīdums injekcijām

Ondansetrons (hidrohlorīda dihidrāta veidā)

Ondansetronum

Sīkāku informāciju par šīm zālēm skatīt zāļu aprakstā.

Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

1 ml šķīduma injekcijām satur 2 mg ondansetrona (Ondansetronum), ondansetrona hidrohlorīda dihidrāta veidā.

Katra stikla ampula (2 ml) satur 4 mg ondansetrona (hidrohlorīda dihidrāta veidā) ūdens šķīdumā, kas paredzēts intramuskulārai vai intravenozai ievadīšanai.

Katra stikla ampula ar nominālo tilpumu 5 ml satur 4 ml šķīduma, kas satur 8 mg ondansetrona (hidrohlorīda dihidrāta veidā) ūdens šķīdumā, kas paredzēts intramuskulārai vai intravenozai ievadīšanai.

Devas un lietošanas veids

Ķīmijterapijas un staru terapijas izraisīta slikta dūša un vemšana

Pieaugušie

Vēža terapijas emetogēnais potenciāls ir mainīgs atkarībā no devas un izmantotajām ķīmijterapijas un staru terapijas kombinācijām. Ondansetron Baxter 2 mg/ml šķīduma injekcijām vai infūzijām ievadīšanas veidam un devai jābūt elastīgai robežās no 8 – 32 mg dienā un deva jāizvēlas kā norādīts zemāk.

Emetogēna ķīmijterapija un staru terapija

Ondansetronu var lietot rektāli, iekšķīgi (tablešu vai sīrupa veidā), intravenozi vai intramuskulāri.

Vairumam pacientu, kuri saņem emetogēnu ķīmijterapiju vai staru terapiju, jāievada 8 mg ondansetrona lēnas intravenozas injekcijas (ne ātrāk kā 30 sekundēs) vai intramuskulāras injekcijas veidā īsi pirms terapijas, pēc tam ievada 8 mg ik pēc divpadsmit stundām.

Lai novērstu aizkavētu vai ilgstošu vemšanu pēc pirmajām 24 stundām, iekšķīga vai rektāla ondansetrona lietošana jāturpina līdz pat 5 dienas ilgi pēc terapijas beigām.

Izteikti emetogēna ķīmijterapija

Pacientiem, kuri saņem izteikti emetogēnu ķīmijterapiju, piemēram, cisplatīnu lielās devās, ondansetronu var lietot rektāli, intravenozi vai arī intramuskulāri. Pierādīts, ka ondansetrons ir vienlīdz efektīvs izmantojot sekojošas devu shēmas ķīmijterapijas pirmo 24 stundu laikā:

Viena 8 mg deva lēnas intravenozas injekcijas (ne ātrāk kā 30 sekundēs) vai intramuskulāras injekcijas veidā tieši pirms ķīmijterapijas.

8 mg deva lēnas intravenozas injekcijas (ne ātrāk kā 30 sekundēs) vai intramuskulāras injekcijas veidā tieši pirms ķīmijterapijas, kam seko divas turpmākas intravenozas injekcijas (ne ātrāk kā 30 sekundēs) vai intramuskulāras devas pa 8 mg ar četru stundu intervālu, vai arī nepārtrauktas infūzijas (1 mg/stundā) veidā 24 stundas ilgi.

Maksimāli sākotnēji ievadāma 16 mg deva, kas atšķaidīta ar 50 – 100 ml fizioloģisku vai citu saderīgu infūziju šķīdumu (skatīt 6.6. apakšpunktu), ko ievada infūzijas veidā tūlīt pirms ķīmijterapijas, ne ātrāk kā 15 minūšu laikā. Pēc Ondansetron Baxter sākuma devas ārstēšanu var turpināt ar vēl divām 8 mg intravenozi ievadāmām devām (ne ātrāk kā 30 sekundēs) vai intramuskulāri ievadāmām devām ar četru stundu intervālu.

Nedrīkst ievadīt reizes devu, kas lielāka par 16 mg, jo pastāv no devas atkarīgs QT intervāla pagarināšanās risks (skatīt 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Dozēšanas shēma ir jānosaka pēc tā, cik izteikta ir emetogēnās iedarbības pakāpe.

Ondansetrona efektivitāti izteikti emetogēnas ķīmijterapijas gadījumā var palielināt, ja tieši pirms ķīmijterapijas intravenozi papildus ievada vienreizēju 20 mg deksametazona nātrija fosfāta devu.

Aizkavētas vai ilgstošas vemšanas novēršanai pēc pirmajām 24 stundām pēc terapijas kursa beigām 5 dienas jālieto citas ondansetrona zāļu formas (izņemot intravenozi un intramuskulāri ievadāmas zāļu formas).

Pediatriskā populācija

Ķīmijterapijas izraisīta slikta dūša un vemšana (ĶISV) ≥ 6 mēnešus veciem bērniem un pusaudžiem

Devu ĶISV gadījumā var aprēķināt, ņemot vērā ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL) vai ķermeņa masu – skatiet tālāk.

Ondansetron Baxter šķīdumu injekcijām jāatšķaida ar 5 % glikozes šķīdumu vai 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu, vai citu saderīgu šķīdumu infūzijām (skatīt 6.6. apakšpunktu) un jāievada intravenozas infūzijas veidā ne ātrāk kā 15 minūtēs.

Nav kontrolētu klīnisko pētījumu datu par ondansetrona lietošanu aizkavētas vai ilgstošas ĶISV profilaksei. Nav kontrolētu klīnisko pētījumu datu par ondansetrona lietošanu staru terapijas izraisītas sliktas dūšas un vemšanas ārstēšanai bērniem.

Devas aprēķināšana atbilstoši ĶVL

Ondansetronu jāievada tieši pirms ķīmijterapijas vienas intravenozas 5 mg/m² devas veidā. Intravenozi ievadāmā deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.

Iekšķīgu zāļu lietošanu var sākt pēc divpadsmit stundām un turpināt 5 dienas (1. tabula).

Kopējā deva 24 stundu laikā (ievadot dalītās devās) nedrīkst pārsniegt pieaugušo devu – 32 mg.

1. tabula. Devas aprēķināšana ≥ 6 mēnešus veciem bērniem un pusaudžiem, kuri saņem ķīmijterapiju, atbilstoši ĶVL

ĶVL

1. diena^(a,b)

2. – 6. diena^(b)

< 0,6 m²

5 mg/m² intravenozi un 2 mg sīrupa pēc 12 stundām

2 mg sīrupa ik pēc 12 stundām

≥ 0,6 m²

5 mg/m² intravenozi un 4 mg sīrupa vai tabletes pēc 12 stundām

4 mg sīrupa vai tabletes ik pēc 12 stundām

≥ 1,2 m²

5 mg/m² vai 8 mg intravenozi un 8 mg sīrupa vai tabletes pēc 12 stundām

8 mg sīrupa vai tabletes ik pēc 12 stundām

^a.Intravenozi ievadāmā deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.

^b Kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt pieaugušo devu – 32 mg.

Devas aprēķināšana atkarībā no ķermeņa masas

Aprēķinot devu atbilstoši ķermeņa masai, iegūst lielāku kopējo dienas devu nekā aprēķinot atbilstoši ĶVL.

Ondansetronu jāievada tieši pirms ķīmijterapijas vienas intravenozas 0,15 mg/kg devas veidā. Intravenozi ievadāmā reizes deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.

Divas nākamās intravenozi ievadāmās devas var ievadīt ar 4 stundu starplaiku. Iekšķīgu zāļu lietošanu var sākt pēc divpadsmit stundām un turpināt 5 dienas.

Kopējā deva 24 stundu laikā (ievadot dalītās devās) nedrīkst pārsniegt pieaugušo devu – 32 mg.

2. tabula. Devas aprēķināšana ≥ 6 mēnešus veciem bērniem un pusaudžiem, kuri saņem ķīmijterapiju, atbilstoši ķermeņa masai

Ķermeņa masa

1. diena^(a,b)

2. – 6. diena^(b)

≤ 10 kg

Līdz 3 devām pa 0,15 mg/kg ik pēc 4 stundām

2 mg sīrupa ik pēc 12 stundām

> 10 kg

Līdz 3 devām pa 0,15 mg/kg ik pēc 4 stundām

4 mg sīrupa vai tabletes ik pēc 12 stundām

^a.Intravenozi ievadāmā deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.

^b.Kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt pieaugušo devu – 32 mg.

Gados vecāki pacienti

Pacientiem vecumā no 65 līdz 74 gadiem jālieto tādas pašas devas kā pieaugušajiem. Visas intravenozi ievadāmās devas jāatšķaida ar 50 līdz 100 ml fizioloģiska šķīduma vai cita saderīga infūziju šķīduma, un tās jāievada ne ātrāk kā 15 minūtēs.

Pacientiem no 75 gadu vecuma intravenozi ievadāmā ondansetrona sākuma deva nedrīkst pārsniegt 8 mg. Pēc 8 mg sākuma devas var ievadīt divas papildus 8 mg devas, ko ievada 15 minūtes ilgas intravenozas infūzijas veidā un ar ne mazāk kā 4 stundu starplaiku. (Skatīt 5.2. apakšpunktu).

Slikta dūša un vemšana, kas rodas pēc operācijas (POSV)

Pieaugušie

POSV profilaksei ondansetronu var lietot iekšķīgi vai intravenozas vai intramuskulāras injekcijas veidā.

Ondansetronu var ievadīt kā vienreizēju 4 mg devu intramuskulāri vai lēnas intravenozas injekcijas veidā anestēzijas indukcijas laikā.

POSV ārstēšanai ieteicams ievadīt vienreizēju 4 mg devu intramuskulāri vai lēnas intravenozas injekcijas veidā.

Bērni no 1 mēneša vecuma un pusaudži

Injekcija

Bērniem, kuriem tiek veiktas operācijas vispārējā anestēzijā, POSV profilaksei vienreizēju ondansetrona devu no 0,1 mg/kg līdz maksimāli 4 mg var ievadīt lēnas intravenozas injekcijas veidā (ne ātrāk kā 30 sekundēs) vai nu pirms narkozes ievadīšanas, narkozes indukcijas laikā, vai pēc tās.

POSV ārstēšanai pēc operācijas bērniem, kuriem tiek veiktas operācijas vispārējā anestēzijā, vienreizēju ondansetrona devu no 0,1 mg/kg līdz maksimāli 4 mg var ievadīt lēnas intravenozas injekcijas veidā (ne ātrāk kā 30 sekundēs).

Nav datu par ondansetrona lietošanu POSV ārstēšanai bērniem, kuri jaunāki par 2 gadiem.

Gados vecāki pacienti

Par ondansetrona lietošanu POSV profilaksei un ārstēšanai gados vecākiem pacientiem pieejami tikai ierobežoti dati, tomēr ondansetrona panesamība pacientiem, kuri vecāki par 65 gadiem un saņem ķīmijterapiju, ir laba.

Visas indikācijas

Nieru darbības traucējumi

Nav nepieciešama dienas devas, lietošanas biežuma un ievadīšanas veida pielāgošana.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem ir ievērojami samazināts ondasentrona klīrenss un būtiski garāks seruma eliminācijas pusperiods. Šiem pacientiem kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.

Pavājināts sparteīna/debrisokvīna metabolisms

Pacientiem ar pavājinātu sparteīna un debrisokvīna metabolismu ondansetrona eliminācijas pusperiods nav izmainīts. Tādējādi šiem pacientiem zāļu iedarbības līmenis pēc vairākkārtējas ievadīšanas neatšķiras no rādītājiem pārējā populācijā. Šiem pacientiem nav nepieciešamas dienas devas vai ievadīšanas biežuma izmaiņas.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Šķīdumu nedrīkst sterilizēt autoklāvā.

Saderība ar citiem intravenoziem šķīdumiem: ondansetrons koncentrācijā 0,08 mg/ml ar katru šķīdinātāju, uzglabājot 36 stundas temperatūrā no 2ºC - 8ºC.

Pirms lietošanas šķīdums jāpārbauda vizuāli (arī pirms atšķaidīšanas). Atļauts lietot tikai dzidru šķīdumu, kas nesatur nogulsnes. Nelietojiet, ja iepakojums ir bojāts.

Atšķaidītu šķīdumu jāuzglabā, sargājot no gaismas.

Neizlietotās zāles vai citus izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Ondansetron Baxter šķīdumu drīkst lietot maisījumā tikai ar ieteicamajiem infūziju šķīdumiem:

0,9 % nātrija hlorīda šķīdums intravenozām infūzijām;

5 % glikozes šķīdums intravenozām infūzijām;

10 % mannīta šķīdums intravenozām infūzijām;

Ringera šķīdums intravenozām infūzijām;

0,3 % kālija hlorīda un 0,9 % nātrija hlorīda šķīdums intravenozām infūzijām;

0,3 % kālija hlorīda un 5 % glikozes šķīdums intravenozām infūzijām.

Saderības pētījumi tika veikti, izmantojot polivinilhlorīda infūziju maisiņus, nepolivinilhlorīda infūziju maisiņus, Ph. Eur. I tipa stikla pudeles un polivinilhlorīda infūziju sistēmas. Tiek uzskatīts, ka atbilstoša stabilitāte tiek nodrošināta, lietojot arī polietilēna infūziju maisiņus vai I tipa stikla pudeles.

Ir pierādīts, ka ondansetrona atšķaidījumi ar 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu vai 5 % glikozes šķīdumu polipropilēna šļircēs ir stabili. Tiek uzskatīts, ka ondansetrona atšķaidījumi ar citiem ieteicamajiem infūziju šķīdumiem polipropilēna šļircēs būs stabili.

Saderība ar citām zālēm

Ondansetron Baxter 2 mg/ml injekciju šķīdumu var ievadīt intravenozu infūziju veidā ar ātrumu 1 mg/stundā, piemēram, no infūziju maisiņa vai šļirces. Pie Ondansetron Baxter 2 mg/ml injekciju šķīduma koncentrācijas 16 vai 160 mikrogrami/ml (piemēram, attiecīgi 8 mg/500 ml un 8 mg/50 ml) caur ondansetrona sistēmas žākli (Y) var ievadīt šādās zāles:

Cisplatīnu

Koncentrācijā līdz 0,48 mg/ml (piemēram, 240 mg/500 ml), ko ievada vienas līdz astoņu stundu laikā.

5-fluoruracilu

Koncentrācijā līdz 0,8 mg/ml (piemēram, 2,4 g/3 l vai 400 mg/500 ml), ko ievada ar ātrumu vismaz 20 ml/stundā (500 ml/24 stundās). Lielāka 5-fluoruracila koncentrācija var izraisīt ondansetrona nogulsnēšanos. 5-fluoruracila infūziju šķīdums var saturēt arī līdz pat 0,045 % magnija hlorīda papildus citām palīgvielām, kuru saderība ir zināma.

Karboplatīnu

Koncentrācijā no 0,18 mg/ml līdz 9,9 mg/ml (piemēram, no 90 mg/500 ml līdz 990 mg/100 ml), ko ievada laikā no 10 minūtēm līdz 1 stundai.

Etopozīdu

Koncentrācijā no 0,14 mg/ml līdz 0,25 mg/ml (piemēram, no 72 mg/500 ml līdz 250 mg/l), ko ievada 30 minūšu līdz 1 stundas laikā.

Ceftazimīdu

Devās no 250 mg līdz 2000 mg, kas ir atšķaidīts ar injekciju ūdeni kā ieteicis ražotājs (piemēram, 2,5 ml/250 mg un 10 ml/2 g ceftazimīda) un tiek ievadīts intravenozas bolus injekcijas veidā aptuveni 5 minūšu laikā.

Ciklofosfamīdu

Devās no 100 mg līdz 1 g, kas ir izšķīdināts ūdenī injekcijām, attiecībā 5 ml uz 100 mg ciklofosfamīda, kā ieteicis ražotājs un ko ievada intravenozas bolus injekcijas veidā apmēram 5 minūšu laikā.

Doksorubicīnu

Devās no 10 - 100 mg, kas ir izšķīdināts ūdenī injekcijām, attiecībā 5 ml uz 10 mg doksorubicīna, kā ieteicis ražotājs un ko ievada intravenozas bolus injekcijas veidā apmēram 5 minūšu laikā.

Deksametazonu

20 mg deksametazona nātrija fosfāta drīkst ievadīt lēnas intravenozas injekcijas veidā 2 – 5 minūšu laikā ar infūziju sistēmas Y žākli, apmēram 15 minūtēs ievadot 8 vai 16 mg ondansetrona, kas atšķaidīti ar 50 - 100 ml saderīga šķīduma infūzijām. Deksametazona nātrija fosfāta un ondansetrona saderība ir pierādīta, veicot šo zāļu ievadīšanu ar vienu un to pašu ievadīšanas komplektu, atbilstoši nodrošinot koncentrāciju 32 mikrogrami – 2,5 mg/ml deksametazona nātrija fosfātam un 8 mikrogrami – 1 mg/ml ondansetronam.

Uzglabāšanas laiks

Pirms atvēršanas

3 gadi.

Injekcija

Pēc pirmās iepakojuma atvēršanas šīs zāles jāizlieto nekavējoties.

Infūzija

Ķīmiska un fizikāla stabilitāte lietošanas laikā atšķaidītam šķīdumam (ar šķīdinātājiem, kas minēti 6.6. apakšpunktā) pierādīta 36 stundas temperatūrā no 2ºC - 8ºC.

No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jālieto nekavējoties. Ja tās neievada uzreiz, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms ievadīšanas ir atbildīgs lietotājs un tas parasti nedrīkst būt ilgāks par 24 stundām, uzglabājot temperatūrā no 2ºC - 8ºC, ja vien atšķaidīšana veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.

Uzglabāt ampulas ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Atšķaidītu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt Zāļu apraksta 6.3. apakšpunktā.

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2018.gada septembrī.

SASKAŅOTS ZVA 18-04-2019

IE/H/0865/001/IB/023

EQ PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Ondansetron Baxter 2 mg/ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml šķīduma injekcijām satur 2 mg ondansetrona (Ondansetronum), ondansetrona hidrohlorīda dihidrāta veidā.

Katra stikla ampula (2 ml) satur 4 mg ondansetrona (hidrohlorīda dihidrāta veidā) ūdens šķīdumā, kas paredzēts intramuskulārai vai intravenozai ievadīšanai.

Palīgviela ar zināmu iedarbību

1 ml šķīduma satur 3,6 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Dzidrs bezkrāsains šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Pieaugušie

Ondansetron Baxter lieto sliktas dūšas un vemšanas, ko izraisa citotoksiska ķīmijterapija vai staru terapija, novēršanai. Ondansetron Baxter ir indicēts sliktas dūšas un vemšanas profilaksei un ārstēšanai pēc ķirurģiskām operācijām.

Pediatriskā populācija

Ondansetron Baxter ir indicēts ķīmijterapijas izraisītas sliktas dūšas un vemšanas (ĶISV) novēršanai ≥ 6 mēnešus veciem bērniem un pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas (POSV) profilaksei un ārstēšanai ≥ 1 mēnesi veciem bērniem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Ķīmijterapijas un staru terapijas izraisīta slikta dūša un vemšana

Pieaugušie

Emetogēna ķīmijterapija un staru terapija

Ondansetronu var lietot rektāli, iekšķīgi (tablešu vai sīrupa veidā), intravenozi vai intramuskulāri.

Lai novērstu aizkavētu vai ilgstošu vemšanu pēc pirmajām 24 stundām, iekšķīga vai rektāla ondansetrona lietošana jāturpina līdz pat 5 dienas ilgi pēc terapijas beigām.

Izteikti emetogēna ķīmijterapija

Pacientiem, kuri saņem izteikti emetogēnu ķīmijterapiju, piemēram, cisplatīnu lielās devās, ondansetronu var lietot iekšķīgi, rektāli, intravenozi vai arī intramuskulāri. Pierādīts, ka ondansetrons ir vienlīdz efektīvs izmantojot sekojošas devu shēmas ķīmijterapijas pirmo 24 stundu laikā:

Viena 8 mg deva lēnas intravenozas (ne ātrāk kā 30 sekundēs) vai intramuskulāras injekcijas veidā tieši pirms ķīmijterapijas.

8 mg deva lēnas intravenozas (ne ātrāk kā 30 sekundēs) vai intramuskulāras injekcijas veidā tieši pirms ķīmijterapijas, kam seko divas turpmākas intravenozas injekcijas (ne ātrāk kā 30 sekundēs) vai intramuskulāras devas pa 8 mg ar četru stundu intervālu, vai arī nepārtrauktas infūzijas (1 mg/stundā) veidā 24 stundas ilgi.

Maksimāli sākotnēji intravenozi ievadāma 16 mg deva, kas atšķaidīta ar 50 – 100 ml fizioloģisku vai citu saderīgu infūziju šķīdumu (skatīt 6.6. apakšpunktu), ko ievada infūzijas veidā tūlīt pirms ķīmijterapijas, ne ātrāk kā 15 minūšu laikā. Pēc Ondansetron Baxter sākuma devas ārstēšanu var turpināt ar vēl divām 8 mg intravenozi ievadāmām devām (ne ātrāk kā 30 sekundēs) vai intramuskulāri ievadāmām devām ar četru stundu intervālu.

Nedrīkst ievadīt reizes devu, kas lielāka par 16 mg, jo pastāv no devas atkarīgs QT intervāla pagarināšanās risks (skatīt 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Dozēšanas shēma ir jānosaka pēc tā, cik izteikta ir emetogēnās iedarbības pakāpe.

Aizkavētas vai ilgstošas vemšanas novēršanai pēc pirmajām 24 stundām pēc terapijas kursa beigām 5 dienas jālieto citas ondansetrona zāļu formas (izņemot intravenozi ievadāmas zāļu formas).

Pediatriskā populācija

Ķīmijterapijas izraisīta slikta dūša un vemšana (ĶISV) ≥ 6 mēnešus veciem bērniem un pusaudžiem

Devu ĶISV gadījumā var aprēķināt, ņemot vērā ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL) vai ķermeņa masu – skatiet tālāk. Klīniskajos pētījumos ar pediatriskiem pacientiem ondansetrons tika ievadīts intravenozas infūzijas veidā, atšķaidot ar 25 līdz 50 ml fizioloģiska šķīduma vai cita saderīga infūziju šķīduma, ne ātrāk kā 15 minūtēs. Rēķinot atbilstoši ķermeņa masai, iegūst lielāku kopējo dienas devu nekā aprēķinot atbilstoši ĶVL (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Devas aprēķināšana atbilstoši ĶVL

Ondansetronu jāievada tieši pirms ķīmijterapijas vienas intravenozas 5 mg/m² devas veidā. Intravenozi ievadāmā deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.

Iekšķīgu zāļu lietošanu var sākt pēc divpadsmit stundām un turpināt 5 dienas (1. tabula).

Kopējā deva 24 stundu laikā (ievadot dalītās devās) nedrīkst pārsniegt pieaugušo devu – 32 mg.

1. tabula. Devas aprēķināšana ≥ 6 mēnešus veciem bērniem un pusaudžiem, kuri saņem ķīmijterapiju, atbilstoši ĶVL

ĶVL

1. diena^(a,b)

2. – 6. diena^(b)

< 0,6 m²

5 mg/m² intravenozi un 2 mg sīrupa pēc 12 stundām

2 mg sīrupa ik pēc 12 stundām

≥ 0,6 m²

5 mg/m² intravenozi un 4 mg sīrupa vai tabletes pēc 12 stundām

4 mg sīrupa vai tabletes ik pēc 12 stundām

≥ 1,2 m²

5 mg/m² vai 8 mg intravenozi un 8 mg sīrupa vai tabletes pēc 12 stundām

8 mg sīrupa vai tabletes ik pēc 12 stundām

^a.Intravenozi ievadāmā deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.

^b Kopējā deva 24 stundu laikā (ievadot dalītās devās) nedrīkst pārsniegt pieaugušo devu – 32 mg.

Devas aprēķināšana atkarībā no ķermeņa masas

Aprēķinot devu atbilstoši ķermeņa masai, iegūst lielāku kopējo dienas devu nekā aprēķinot atbilstoši ĶVL (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ondansetronu jāievada tieši pirms ķīmijterapijas vienas intravenozas 0,15 mg/kg devas veidā. Intravenozi ievadāmā reizes deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.

Divas nākamās intravenozi ievadāmās devas var ievadīt ar 4 stundu starplaiku. Iekšķīgu zāļu lietošanu var sākt pēc divpadsmit stundām un turpināt 5 dienas (2. tabula).

Kopējā deva 24 stundu laikā (ievadot dalītās devās) nedrīkst pārsniegt pieaugušo devu – 32 mg.

2. tabula. Devas aprēķināšana ≥ 6 mēnešus veciem bērniem un pusaudžiem, kuri saņem ķīmijterapiju, atbilstoši ķermeņa masai

Ķermeņa masa

1. diena^(a,b)

2. – 6. diena^(b)

≤ 10 kg

Līdz 3 devām pa 0,15 mg/kg ik pēc 4 stundām

2 mg sīrupa ik pēc 12 stundām

> 10 kg

Līdz 3 devām pa 0,15 mg/kg ik pēc 4 stundām

4 mg sīrupa vai tabletes ik pēc 12 stundām

^a.Intravenozi ievadāmā deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.

^b.Kopējā deva 24 stundu laikā (ievadot dalītās devās) nedrīkst pārsniegt pieaugušo devu – 32 mg.

Gados vecāki pacienti

Pacientiem vecumā no 65 līdz 74 gadiem jālieto tādas pašas devas kā pieaugušajiem. Visas intravenozi ievadāmās devas jāatšķaida ar 50 līdz 100 ml fizioloģiska šķīduma vai cita saderīga infūziju šķīduma, un tās jāievada ne ātrāk kā 15 minūtēs.

Pacientiem no 75 gadu vecuma intravenozi ievadāmā ondansetrona sākuma deva nedrīkst pārsniegt 8 mg. Pēc 8 mg sākuma devas var ievadīt divas papildus 8 mg devas, ko ievada 15 minūtes ilgas intravenozas infūzijas veidā un ar ne mazāk kā 4 stundu starplaiku. (Skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Dienas devu, ievadīšanas biežumu vai ievadīšanas veidu mainīt nav nepieciešams.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem ondansetrona klīrenss ir ievērojami pazemināts, bet zāļu eliminācijas pusperiods no seruma ir ievērojami pagarināts. Šādiem pacientiem kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 8 mg un tāpēc ieteicama parenterāla vai iekšķīga zāļu lietošana.

Pacienti ar pavājinātu sparteīna/debrisokvīna metabolismu

Slikta dūša un vemšana, kas rodas pēc operācijas (POSV)

Pieaugušie

POSV profilaksei ondansetronu var lietot iekšķīgi vai intravenozas vai intramuskulāras injekcijas veidā.

Ondansetronu var ievadīt kā vienreizēju 4 mg devu intramuskulāri vai lēnas intravenozas injekcijas veidā anestēzijas indukcijas laikā.

POSV ārstēšanai ieteicams ievadīt vienreizēju 4 mg devu intramuskulāri vai lēnas intravenozas injekcijas veidā.

Pediatriskā populācija

POSV ≥ 1 mēnesi veciem bērniem un pusaudžiem

Nav datu par ondansetrona lietošanu POSV ārstēšanai bērniem, kuri jaunāki par 2 gadiem.

Gados vecāki pacienti

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Nav nepieciešama dienas devas, lietošanas biežuma un ievadīšanas veida pielāgošana.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacienti ar pavājinātu sparteīna/debrisokvīna metabolismu

Lietošanas veids

Intravenozām injekcijām, intravenozām infūzijām pēc atšķaidīšanas vai intramuskulārai lietošanai.

Norādījumus par atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citiem selektīvajiem 5HT3 receptoru antagonistiem (piemēram, granisetronu, dolasetronu) vai jebkuru no palīgvielām.

Vienlaicīga apomorfīna lietošana.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem, kuriem iepriekš ir novērotas paaugstinātas jutības reakcijas pret citiem selektīvajiem 5HT3 receptoru antagonistiem ir ziņots par paaugstinātas jutības reakcijām.

Elpošanas traucējumi jāārstē simptomātiski un veselības aprūpes speciālistiem ir jāpievērš tiem īpaša uzmanība kā paaugstinātas jutības reakcijas indikatoriem.

Ondansetrons pagarina QT intervālu no devas atkarīgā veidā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Turklāt, pēcreģistrācijas periodā ziņots par Torsades de Pointes gadījumiem pacientiem, kuri lieto ondansetronu. Pacientiem ar iedzimtu pagarināta QT intervāla sindromu, jāizvairās no ondansetrona lietošanas. Ondensatrons piesardzīgi jālieto pacientiem, kuriem ir vai varētu attīstīties QTc pagarināšanās, tajā skaitā pacientiem ar patoloģiskām elektrolītu novirzēm, hronisku sirds mazspēju, bradiaritmijām, vai pacientiem, kuri lieto citas zāles, kas izraisa QT pagarināšanos vai patoloģiskas elektrolītu novirzes.

Pirms ondansetrona lietošanas jākoriģē hipokaliēmija un hipomagniēmija.

Ir saņemti pēcreģistrācijas ziņojumi attiecībā uz pacientiem ar serotonīna sindromu (tajā skaitā psihiskā stāvokļa pārmaiņām, autonomās nervu sistēmas nestabilitāti un neiromuskulārām patoloģijām pēc vienlaicīgas ondansetrona un citu serotonīnerģisku līdzekļu lietošanas (tajā skaitā, selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) un serotonīna noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitoru (SNAI) lietošanas). Ja vienlaicīga terapija ar ondansetronu un citiem serotonīnerģiskiem līdzekļiem ir klīniski pamatota, ir ieteicams veikt atbilstošu pacienta novērošanu.

Tā kā ir zināms, ka ondansetrons palēnina pasāžu caur resno zarnu, pacienti, kuriem ir subakūta zarnu aizsprostojuma simptomi, pēc zāļu ievadīšanas ir jānovēro.

Pēc adenotonsilārām operācijām ondansetrona lietošana sliktas dūšas un vemšanas profilakse var maskēt slēptu asiņošanu. Tāpēc pēc ondansetrona lietošanas šie pacienti rūpīgi jānovēro.

Pediatriskā populācija

Bērni, kuri saņem ondansetronu kopā ar hepatotoksiskiem ķīmijterapijas līdzekļiem, rūpīgi jānovēro vai nerodas aknu darbības traucējumu pazīmes.

ĶISV

Aprēķinot devu atbilstoši mg/kg, un ievadot trīs devas ar 4 stundu starplaikiem, kopējā dienas deva ir lielāka nekā viena vienreizējā deva 5 mg/m², kurai seko iekšķīgi lietojama deva. Šīm divām dažādajām devu shēmām salīdzinošā efektivitāte klīniskajos pētījumos nav pētīta. Krustenisku pētījumu salīdzināšana norāda uz abu shēmu līdzīgu efektivitāti (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ondansetrons satur 2,52 mmol (57,6 mg) nātrija maksimālajā dienas devā (32 mg). Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nav pierādījumu, ka ondansetrons inducētu vai nomāktu citu vienlaicīgi lietoto zāļu metabolismu. Īpaši pētījumi liecina, ka nepastāv mijiedarbība ar alkoholu, temazepānu, furosemīdu, tramadolu, alfentanilu, propofolu, morfīnu, lidokaīnu vai tiopentālu.

Ondansetronu metabolizē vairāki aknu citohroma P-450 enzīmi: CYP3A4, CYP2D6 un CYP1A2. Tā kā ir vairāki enzīmi, kas spēj metabolizēt ondansetronu, viena enzīma inhibīciju vai samazinātu aktivitāti (piemēram, ģenētiski noteiktu CYP2D6 deficītu) parasti kompensē citi enzīmi, un tā izraisa mazas vai nenozīmīgas izmaiņas kopējā ondansetrona klīrensā vai nepieciešamajā devā.

Ondansetronu metabolizē vairāki aknu citohroma P450 enzīmi: CYP3A4, CYP2D6 un CYP1A2. Ņemot vērā metabolisko enzīmu daudzveidību, kas spēj metabolizēt ondansetronu, viena enzīma nomākumu vai samazinātu aktivitāti (piemēram, ģenētisks CYP2D6 trūkums) parasti kompensē citi enzīmi, un tas izraisa mazas vai nenozīmīgas izmaiņas kopējā ondansetrona klīrensā vai nepieciešamajā devā.

Ondansetrons piesardzīgi jālieto pacientiem, kuri lieto citas zāles, kas izraisa pagarinātu QT intervālu un/vai elektrolītu līdzsvara novirzes (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ondansetrona lietošana kopā ar zālēm, kas pagarina QT intervālu, var izraisīt papildus QT intervāla pagarināšanos. Ondansterona lietošana vienlaicīgi ar kardiotoksiskām zālēm (piemēram, antraciklīnu grupas līdzekļiem [doksorubicīnu, daunorubicīnu] vai trastuzumabu), antibiotiskajiem līdzekļiem (piemēram, eritromicīnu), pretsēnīšu līdzekļiem (piemēram, ketokonazolu), antiaritmiskiem līdzekļiem (piemēram, amiodaronu) un bēta blokatoriem (piemēram, atenololu vai timololu), var palielināt aritmiju risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Serotonīnerģiski līdzekļi (piemēram, SSAI un SNAI)

Pēc vienlaicīgas ondansetrona un citu serotonīnerģisku līdzekļu (tajā SSAI un SNAI) lietošanas pēcreģistrācijas ziņojumos ir aprakstīti pacienti ar serotonīna sindromu (kas ietver psihiskā stāvokļa pārmaiņas, autonomās nervu sistēmas nestabilitāti un neiromuskulāras patoloģijas) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Apomorfīns

Ņemot vērā ziņojumus par izteiktu hipotensiju un apziņas zudumu, kas saņemti saistībā ar vienlaicīgu ondansetrona un apomorfīna hidrohlorīda lietošanu, vienlaicīga lietošana ar apomorfīnu ir kontrindicēta.

Fenitoīns, karbamazepīns un rifampicīns

Pacientiem, kas tiek ārstēti ar spēcīgiem CYP3A4 inducētājiem (piemēram, fenitoīnu, karbamazepīnu un rifampicīnu), ondansetrona perorālais klīrenss bija palielināts un ondansetrona koncentrācija asinīs- samazināta.

Tramadols

Nelielos pētījumos iegūtie dati liecina, ka ondansetrons var samazināt tramadola pretsāpju iedarbību.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ondansetrona lietošanas drošums grūtniecēm nav noteikts. Eksperimentālo pētījumu ar dzīvniekiem izvērtēšana neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgi ietekmi attiecībā uz embrija vai augļa attīstību, grūtniecības gaitu un perinatālo un postnatālo attīstību. Tomēr, tā kā no pētījumiem ar dzīvniekiem ne vienmēr var paredzēt atbildes reakciju cilvēkiem, ondansetrona lietošana grūtniecības laikā nav ieteicama.

Barošana ar krūti

Pētījumos ar dzīvniekiem ir konstatēts, ka ondansetrons izdalās pienā. Tādēļ mātēm, kuras lieto ondansetronu, nav ieteicams barot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Nav datu, kas liecinātu par ondansetrona ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Psihomotorie testi liecina, ka ondansetrons neietekmē psihomotorās funkcijas un tam nav sedatīvas iedarbības. Ņemot vērā ondansterona farmakoloģiskās īpašības, nav paredzama nelabvēlīga ietekme uz šādām aktivitātēm.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas pa orgānu sistēmām un pēc biežuma. Biežums ir definēts kā: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000) un ļoti reti (<1/10 000). Loti biežās, biežās un retākās nevēlamās blakusparādības parasti ir noteiktas klīniskajos pētījumos. Ir ņemts vērā arī blakusparādību biežums lietojot placebo. Retās un ļoti retās blakusparādības parasti noteiktas no spontānajiem ziņojumiem pēcreģistrācijas periodā. Blakusparādību biežums ir noteikts, lietojot parastās ieteiktās ondansetrona devas. Blakusparādību profils bērniem un pusaudžiem bija salīdzināms ar to, kas novērots pieaugušajiem.

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti: tūlītējas paaugstinātas jutības reakcijas, dažkārt smagas, tai skaitā anafilakse. Anafilakse var būt letāla.

Par paaugstinātas jutības reakcijām ziņots arī pacientiem ar paaugstinātu jutību pret citiem selektīvajiem 5HT3 antagonistiem.

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: galvassāpes.

Retāk: krampju lēkmes, kustību traucējumi (tajā skaitā ekstrapiramidālas reakcijas, piemēram, distoniskas reakcijas, okulogīriska krīze un diskinēzija)⁽¹⁾.

Reti: reibonis, galvenokārt ātras intravenozas ievades laikā.

Acu bojājumi

Reti: pārejoši redzes traucējumi (neskaidra redze), galvenokārt intravenozas ievades laikā.

Ļoti reti: pārejošs aklums, galvenokārt intravenozas ievades laikā⁽²⁾.

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk: aritmija, sāpes krūtīs ar vai bez ST segmenta depresijas, bradikardija. Atsevišķos gadījumos sāpes krūtīs un sirds aritmijas var būt letālas.

Reti: pārejošas izmaiņas elektrokardiogrammā, tai skaitā QT intervāla pagarināšanās un Torsades de Pointes, galvenokārt intravenozas ondansetrona ievadīšanas gadījumā.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: ir zināms, ka ondansetrons pagarina transportēšanas laiku resnajā zarnā, kas dažiem pacientiem var izraisīt aizcietējumu.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk: asimptomātiska aknu funkcionālo rādītāju palielināšanās*.

*Šie gadījumi biežāk novēroti pacientiem, kam tiek veikta ķīmijterapija ar cisplatīnu.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: paaugstinātas jutības reakcijas ap injekcijas vietu (piemēram, izsitumi, nātrene, nieze), dažreiz tās izplatās pa vēnas gaitu.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Lokālas reakcijas intravenozas injekcijas vietā.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: karstuma vai pietvīkuma sajūta.

Retāk: hipotensija.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk: žagas.

¹ Novērojumi bez pārliecinošiem pierādījumiem par paliekošām klīniskām sekām.

² Lielākā daļa akluma gadījumu, par kuriem tika ziņots, pārgāja 20 minūšu laikā. Vairums pacientu bija saņēmuši ķīmijterapijas līdzekļus, ieskaitot cisplatīnu. Par dažiem pārejošā akluma gadījumiem tika ziņots, ka tie ir kortikālas izcelsmes.

³ Šīs parādības bieži novēroja pacientiem, kuri saņēma ķīmijterapiju ar cisplatīnu.

Atsevišķos gadījumos ir ziņots par pārejošu redzes zudumu pacientiem, kuri saņem ķīmijterapeitiskus līdzekļus, tai skaitā cisplatīnu. Lielākā ziņoto gadījumu pārgāja 20 minūšu laikā.

Pediatriskā populācija

Blakusparādību profils bērniem un pusaudžiem bija salīdzināms ar to, kas novērots pieaugušajiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas iela 15, Rīga, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi un pazīmes

Pieejama ierobežota informācija par ondansetrona pārdozēšanu. Vairumā gadījumu simptomi bija līdzīgi tiem simptomiem, par kuriem ziņots, saņemot ieteicamās devas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ziņotie simptomi ir redzes traucējumi, smags aizcietējums, hipotensija un n. vagus traucējumi ar pārejošu II pakāpes AV blokādi. Visos gadījumos simptomi bija pārejoši un tie izzuda pilnībā. Ondansetronam nav specifiska antidota, tāpēc visos gadījumos, kad ir aizdomas par pārdozēšanu, jānozīmē atbilstoša simptomātiskā un uzturošā terapija. Ondansterons atkarībā no devas lieluma pagarina QT intervālu. Pārdozēšanas gadījumā ir ieteicama EKG novērošana.

Pediatriskā populācija

Ziņots par pediatriskiem gadījumiem, kas atbilda serotonīna sindroma aprakstam, pēc nejaušas iekšķīgas ondansetrona pārdozēšanas (novērtēts, ka iekšķīgi lietots vairāk nekā 4 mg/kg) zīdaiņiem un bērniem no 12 mēnešu līdz 2 gadu vecumam.

Terapija

Ondansetronam nav specifiska antidota, tādēļ gadījumos, kad ir aizdomas par pārdozēšanu, jāpiemēro atbilstoša simptomātiska un uzturošā terapija.

Turpmāka ārstēšana jāveic saskaņā ar klīniskajām indikācijām vai nacionālā toksikoloģijas centra vadlīnijām, ja tādas pieejamas.

Ondansetrona pārdozēšanas ārstēšanai nav ieteicams lietot ipekakuanu, jo ondansetrona pretvemšanas iedarbības dēļ tā uz pacientiem visdrīzāk neiedarbosies.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretvemšanas līdzekļi un līdzekļi pret sliktu dūšu, serotonīna (5HT3) antagonisti.

ATĶ kods: A04AA01

Darbības mehānisms

Ondansetrons ir spēcīgs, izteikti selektīvs 5HT3 receptoru antagonists. Tā precīzs darbības mehānisms sliktas dūšas un vemšanas novēršanā nav zināms.

Ķīmijterapijas līdzekļi un staru terapija var izraisīt 5HT izdalīšanos tievajās zarnās, kas izsauc vemšanas refleksu, jo caur 5HT3 receptoriem tiek aktivētas n. vagus aferentās šķiedras. Ondansetrons bloķē šā refleksa ierosināšanu. N. vagus aferento šķiedru aktivācija var izraisīt 5HT izdalīšanos area postrema, kas atrodas ceturtā ventrikula pamatnē, un tas arī var veicināt vemšanu centrālas darbības rezultātā. Tādējādi ondansetrona darbības mehānisms citotoksiskas ķīmijterapijas un staru terapijas izraisītas sliktas dūšas un vemšanas novēršanā ir izskaidrojams ar antagonismu pret perifērās un centrālās nervu sistēmas neironu 5HT3 receptoriem.

Darbības mehānisms pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas novēršanā nav zināms, bet tas varētu būt līdzīgs darbības mehānismam citotoksiskās terapijas gadījumā.

Farmako-fizioloģiskā pētījumā ar brīvprātīgajiem ondansetrons neuzrādīja sedatīvu efektu.

Ondansetrons neietekmē prolaktīna koncentrāciju plazmā.

Ondansetrona loma opiātu izraisītā vemšanā vēl nav pierādīta.

QT intervāla pagarināšanās

Ondansetrona ietekme uz QTc intervālu tika pētīta dubultaklā, randomizētā, placebo un pozitīvi (moksifloksacīns) kontrolētā, krusteniskā pētījumā, iesaistot 58 veselus pieaugušus vīriešus un sievietes. Ondansetrons tika ievadīts 15 minūšu ilgas intravenozas infūzijas veidā pa 8 mg vai 32 mg. Ievadot lielāko pētīto devu (32 mg), maksimālā (augšējā robeža 90 % TI) QTcF atšķirība, salīdzinājumā ar placebo, pēc sākuma stāvokļa korekcijas bija 19,6 (21,5) msek. Ievadot mazāko pētīto devu (8 mg), maksimālā (augšējā robeža 90 % TI) QTcF atšķirība, salīdzinājumā ar placebo, pēc sākuma stāvokļa korekcijas bija 5,8 (7,8) msek. Šajā pētījumā netika novēroti QTcF rādītāji, kas lielāki par 480 msek un netika novērots par 60 msek lielāks QTcF intervāla pagarinājums. Netika novērotas būtiskas izmaiņas mērītajos elektrokardiogrāfijas PR un QRS intervālos.

Pediatriskā populācija

Ķīmijterapijas izraisīta slikta dūša un vemšana

Ondansetrona efektivitāte vēža ķīmijterapijas izraisītas vemšanas un sliktas dūšas kontrolei tika izvērtēta dubultmaskētā randomizētā pētījumā ar 415 pacientiem vecumā no 1 līdz 18 gadiem (S3AB3006). Ķīmijterapijas dienās pacienti saņēma vai nu 5 mg/m² ondansetronu intravenozi + 4 mg ondansetronu iekšķīgi pēc 8 - 12 stundām vai 0,45 mg/kg ondansetronu intravenozi + placebo iekšķīgi pēc 8 - 12 stundām. Pēc ķīmijterapijas abas grupas saņēma 4 mg ondansetrona sīrupu divas reizes dienā 3 dienas ilgi. Pilnīga vemšanas kontrole sliktākajā ķīmijterapijas dienā bija 49 % (5 mg/m² intravenozi + 4 mg ondansetrona iekšķīgi) un 41 % (0,45 mg/kg intravenozi + placebo iekšķīgi). Pēc ķīmijterapijas abas grupas saņēma 4 mg ondansetrona sīrupu divas reizes dienā 3 dienas ilgi. Kopējais blakusparādību sastopamības biežums un veids abās terapijas grupās neatšķīrās.

Dubultmaskētā, randomizētā, placebo kontrolētā pētījumā (S3AB4003) ar 438 pacientiem vecumā no 1 līdz 17 gadiem pilnīga vemšanas kontrole sliktākajā ķīmijterapijas dienā tika novērota:

73 % pacientu, kad ondansetrons tika ievadīts intravenozi 5 mg/m² devā kopā ar 2 - 4 mg deksametazona iekšķīgi;

71 % pacientu, kad ondansetrons tika lietots sīrupa veidā 8 mg devā kopā ar 2 - 4 mg deksametazona iekšķīgi ķīmijterapijas dienās.

Pēc ķīmijterapijas abas grupas saņēma 4 mg ondansetrona sīrupu divas reizes dienā 2 dienas ilgi.

Kopējais blakusparādību sastopamības biežums un veids abās terapijas grupās neatšķīrās.

Ondansetrona efektivitāte 75 bērniem vecumā no 6 līdz 48 mēnešiem tika pētīta atklātā, nesalīdzinošā, vienas grupas pētījumā (S3A40320). Visi bērni saņēma trīs 0,15 mg/kg intravenozi ievadāmas ondansetrona devas, kas tika ievadītas 30 minūtes pirms ķīmijterapijas sākšanas un tad četras un astoņas stundas pēc pirmās devas ievadīšanas. Pilnīga vemšanas kontrole tika sasniegta 56 % pacientu.

Citā atklātā, nesalīdzinošā, vienas grupas pētījumā (S3A239) tika pētīta ondansetrona efektivitāte, ievadot intravenozi 0,15 mg/kg un pēc tam divas iekšķīgi lietojamas ondansetrona devas pa 4 mg, bērniem līdz 12 gadu vecumam un 8 mg bērniem, kuri vecāki par 12 gadiem (kopējais bērnu skaits n= 28). Pilnīga vemšanas kontrole tika sasniegta 42 % pacientu.

Sliktas dūšas un vemšanas profilakse pēc operācijām

Vienas ondansetrona devas efektivitāte sliktas dūšas un vemšanas profilaksei pēc operācijām tika pētīta randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā ar 670 bērniem vecumā no 1 līdz 24 mēnešiem (vecums pēc ieņemšanas ≥ 44 nedēļas, ķermeņa masa ≥ 3 kg). Iekļautajiem pacientiem bija paredzēts veikt plānveida operāciju vispārējā narkozē, un ASA statuss bija ≤ III. Piecu minūšu laikā pēc anestēzijas indukcijas tika ievadīta viena 0,1 mg ondansetrona deva. Pacientu daļa, kuriem bija vismaz viena vemšanas epizode 24 stundu novērošanas periodā (ITT), placebo grupā bija lielāka nekā grupā, kura saņēma ondansetronu (28 % salīdzinājumā ar 11 %, p <0,0001).

Tika veikti četri dubultmaskēti, placebo kontrolēti pētījumi ar 1469 vīriešu un sieviešu dzimuma pacientiem (2 - 12 gadus veciem), kuri saņēma vispārējo narkozi. Pacienti tika nejaušināti iedalīti saņemt vai nu vienu intravenozu ondansetrona devu (0,1 mg/kg bērniem ar ķermeņa masu 40 kg vai mazāk, 4 mg bērniem ar ķermeņa masu, lielāku par 40 kg; pacientu skaits = 735), vai placebo (pacientu skaits = 734). Pētījuma zāles tika ievadītas ne ātrāk kā 30 sekundēs, tieši pirms vai pēc anestēzijas indukcijas. Ondansetrons nozīmīgi efektīvāk nekā placebo novērsa sliktu dūšu un vemšanu. Šo pētījumu rezultāti apkopoti 3. tabulā.

3. tabula. Pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas profilakse un ārstēšana bērniem – atbildes reakcija uz ārstēšanu 24 stundu laikā

Pētījums

Gala uzstādījums

Ondansetrons %

Placebo %

p vērtība

S3A380

≤ 0.001

S3GT09

≤ 0.001

S3A381

≤ 0.001

S3GT11

Nav sliktas dūšas

0.004

S3GT11

Nav vemšanas

0.004

CR (complete response) = nav bijis vemšanas epizožu, “glābšanas zāļu” lietošana vai izstāšanās.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Ondansetrona farmakokinētika pēc atkārtotu devu lietošanas ir nemainīga.

Nav pierādīta tieša saistība starp koncentrāciju plazmā un pretvemšanas efektu.

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas ondansetrons pasīvi un pilnīgi uzsūcas no kuņģa – zarnu trakta un tiek pakļauts pirmā loka metabolismam. Pēc 8 mg devas lietošanas maksimālā koncentrācija plazmā (apmēram 30 ng/ml) tiek sasniegta pēc aptuveni 1,5 stundām. Ja deva pārsniedz 8 mg, ondansetrona sistēmiskā koncentrācija palielinās straujāk, nekā proporcionāli devai, tas var būt saistīts ar pirmā loka metabolisma palēnināšanos lielāku iekšķīgi lietotu devu gadījumos. Biopieejamību pēc iekšķīgas lietošanas nedaudz palielina barība, bet to neietekmē antacīdi. Pētījumi ar veseliem gados vecākiem brīvprātīgajiem uzrādīja nelielu, bet klīniski nenozīmīgu ar vecumu saistītu iekšķīgi lietota ondansetrona biopieejamības (65 %), gan arī eliminācijas pusperioda (5 stundas) palielināšanos.

Ievadot 4 mg ondansetrona 5 minūšu ilgas intravenozas infūzijas veidā maksimālā koncentrācija plazmā ir aptuveni 65 ng/ml. Pēc intravenozas ondansetrona ievadīšanas maksimālā koncentrācija plazmā (25 ng/ml) tiek sasnigta 10 minūšu laikā pēc injekcijas.

Izkliede

Ondansetrona izplatīšanās organismā pieaugušajiem pēc iekšķīgas, intramuskulāras (IM) un intravenozas (IV) ievadīšanas ir līdzīga ar terminālo eliminācijas pusperiodu apmēram 3 stundas un izkliedes apjoms līdzsvara koncentrācijā ir aptuveni 140 l. Pēc IM un IV ondansetrona ievadīšanas sistēmiskā iedarbība ir vienāda.

Ondansetrona saistīšanās ar olbaltumvielām nav augsta (70 % - 76 %).

Biotransformācija

No sistēmiskās asinsrites ondansetrons tiek izvadīts, galvenokārt metabolizējoties aknās vairāku enzimātisko reakciju ceļā. Enzīma CYP2D6 (debrisokvīna polimorfisms) deficīts neietekmē ondansetrona farmakokinētiku.

Eliminācija

Mazāk kā 5 no absorbētās devas izdalās neizmainītā veidā ar urīnu. Terminālais eliminācijas pusperiods ir apmēram 3 stundas.

Pie atkārtotām devām ondansetrona farmakokinētiskās īpašības nemainās.

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija (bērni un pusaudži no 1 mēneša līdz 17 gadu vecumam)

Pacientiem vecumā no 1 līdz 4 mēnešiem (n=19), kuriem tiek veikta operācija, pēc ķermeņa masas normalizētais klīrenss bija par aptuveni 30 % lēnāks nekā pacientiem vecumā no 5 līdz 24 mēnešiem (n=22), taču salīdzināms ar pacientiem vecumā no 3 līdz 12 gadiem. Eliminācijas pusperiods no 1 līdz 4 mēnešu veco pacientu grupā bija vidēji 6,7 stundas, salīdzinot ar 2,9 stundām pacientiem no vecumā no 5 līdz 24 mēnešiem un no 3 līdz 12 gadu vecumam. Farmakokinētikas raksturlielumu atšķirības 1 – 4 mēnešus vecajiem pacientiem var daļēji skaidrot ar procentuāli lielāku kopējā ūdens daudzumu organismā jaundzimušajiem un zīdaiņiem un ar lielāku ūdenī šķīstošo zāļu, piemēram, ondansetrona, izkliedes tilpumu.

3 - 12 gadus veciem bērniem, kuriem tiek veikta plānveida operācija vispārējā narkozē, absolūtie ondansetrona klīrensa un izkliedes tilpuma raksturlielumi bija mazāki nekā pieaugušiem pacientiem. Abi raksturlielumi lineāri palielinājās līdz ar ķermeņa masu un no 12 gadu vecuma raksturlielumi tuvojās jaunu pieaugušo indivīdu raksturlielumiem. Kad klīrensa un izkliedes tilpuma raksturlielumus normalizēja pēc ķermeņa masas, dažādās vecuma grupās tie bija līdzīgi. Devas aprēķināšana atbilstoši ķermeņa masai kompensē ar vecumu saistītās atšķirības un efektīvi normalizē sistēmisko kopējo iedarbību bērniem.

Populācijas farmakokinētikas analīze pēc intravenozas ondansetrona ievadīšanas tika veikta 428 cilvēkiem (pacientiem ar vēzi, ķirurģiskiem pacientiem un veseliem brīvprātīgajiem) vecumā no 1 mēneša līdz 44 gadiem. Balstoties uz šo analīzi, kopējā sistēmiskā iedarbība (AUC) bērniem un pusaudžiem pēc iekšķīgas vai intravenozas ondansetrona ievadīšanas bija līdzīga kā pieaugušajiem. Izņēmums bija zīdaiņi vecumā no 1 līdz 4 mēnešiem. Izkliedes tilpums bija atkarīgs no vecuma un pieaugušajiem tas bija mazāks nekā zīdaiņiem un bērniem. Klīrenss bija atkarīgs no ķermeņa masas, bet ne no vecuma, izņēmums bija zīdaiņi vecumā no 1 līdz 4 mēnešiem. Tā kā šajā vecuma grupā bija mazs pētījuma subjektu skaits, ir grūti izdarīt slēdzienu, vai bija ar vecumu saistīts papildus klīrensa samazinājums zīdaiņiem vecumā no 1 līdz 4 mēnešiem, vai arī vienkārši iedzimtas atšķirības. Tā kā pacienti, kuri jaunāki par 6 mēnešiem, saņems tikai vienreizēju devu pret sliktu dūšu un vemšanu pēc operācijām, samazinātajam klīrensam, visticamāk, nav klīniskas nozīmes.

Gados vecāki pacienti

Agrīnos I fāzes pētījumos ar veseliem gados vecākiem brīvprātīgajiem ir pierādīts neliels ar vecumu saistīts ondansetrona klīrensa samazinājums un pagarināts eliminācijas pusperiods. Tomēr izteiktas individuālās mainības dēļ novēroja vērā ņemamu farmakokinētisko raksturlielumu līdzību starp jauniem (vecums < 65 gadi) un gados vecākiem cilvēkiem (vecums ≥ 65 gadi), un kopumā netika novērotas atšķirības starp jauniem un gados vecākiem vēža pacientiem, kuri bija iesaistīti CINV klīniskajos pētījumos, lai pamatotu atšķirīgus ieteikumus par devām gados vecākiem pacientiem.

Pamatojoties uz jaunākajiem modelējumiem par ondansetrona koncentrāciju plazmā un iedarbības atbildes reakciju, pacientiem, kuru vecums ir ≥75 gadi, ir paredzama izteiktāka ietekme uz QTcF nekā jauniem pieaugušajiem. Pacientiem, kuri vecāki par 65 gadiem, un pacientiem, kuri vecāki par 75 gadiem, ir sagatavota īpaša informācija par devām intravenozai ievadīšanai (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 15 – 60 ml/min) pēc intravenozas ondansetrona infūzijas ir pazemināts sistēmiskais klīrenss un izkliedes tilpums, kas rada nelielu, klīniski nenozīmīgu eliminācijas pusperioda pagarināšanos (5,4 stundas). Pētījumā ar pacientiem, kuriem bija smagi nieru darbības traucējumi un bija nepieciešama regulāra hemodialīze (pētījums tika veikts starp dialīzes seansiem), netika konstatētas būtiskas ondansetrona farmakokinētikas izmaiņas pēc intravenozas ievadīšanas.

Aknu darbības traucējumi

Pēc iekšķīgas, intravenozas vai intramuskulāras ievadīšanas pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem ievērojami samazinās ondansetrona sistēmiskais klīrenss un pagarinās eliminācijas pusperiods (15 – 32 stundas) un biopieejamība sasniedz gandrīz 100 %, ko izraisa samazināts presistēmiskais metabolisms.

Dzimumu atšķirības

Dzimuma atšķirības ir pierādītas ar ondansetrona dispozīciju, kur sievietēm ir lielāks absorbcijas ātrums un apjoms pēc iekšķīgas lietošanas un samazināts sistēmiskais klīrenss un izkliedes tilpums (nosakot pēc ķermeņa masas).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Ondansetrons un tā metabolīti uzkrājas žurku mātīšu pienā un piena:plazmas attiecība ir 5,2:1.

Klonētu cilvēka sirds jonu kanālu pētījumi liecina, ka ondansetrons spēj ietekmēt sirds repolarizāciju, bloķējot HERG gēna noteiktos kālija kanālus.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Citronskābes monohidrāts

Nātrija citrāts

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Ondansetron Baxter ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās) sajaukt nedrīkst.

Ondansetron Baxter šķīdumu injekcijām nedrīkst ievadīt vienā šļircē vai infūzijā ar citām zālēm.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Pirms atvēršanas

3 gadi.

Injekcija

Pēc pirmās iepakojuma atvēršanas šīs zāles jāizlieto nekavējoties.

Infūzija

Ķīmiska un fizikāla stabilitāte lietošanas laikā atšķaidītam šķīdumam (ar šķīdinātājiem, kas minēti 6.6. apakšpunktā) pierādīta 36 stundas temperatūrā no 2ºC - 8ºC.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.

Uzglabāt ampulas ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Atšķaidītu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

1 klases stikla ampulas ar nominālo tilpumu 2 ml, kas satur 2 ml šķīduma.

1 klases stikla ampulas ar nominālo tilpumu 5 ml, kas satur 4 ml šķīduma.

Vienā iepakojumā ir 25 stikla ampulas ar 2 ml vai 5 ml nominālo tilpumu.

Vienā iepakojumā ir 5 stikla ampulas ar 2 ml vai 5 ml nominālo tilpumu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Saderība ar citiem intravenoziem šķīdumiem: ondansetrons koncentrācijā 0,08 mg/ml ar katru šķīdinātāju, uzglabājot 36 stundas temperatūrā no 2ºC - 8ºC.

Šķīdumu nedrīkst sterilizēt autoklāvā.

Pirms lietošanas šķīdums jāpārbauda vizuāli (arī pirms atšķaidīšanas). Atļauts lietot tikai dzidru šķīdumu, kas nesatur nogulsnes. Nelietojiet, ja iepakojums ir bojāts.

Atšķaidītu šķīdumu jāuzglabā, sargājot no gaismas.

Neizlietotās zāles vai citus izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Ondansetron Baxter šķīdumu drīkst lietot maisījumā tikai ar ieteicamajiem infūziju šķīdumiem:

0,9 % nātrija hlorīda šķīdums intravenozām infūzijām;

5 % glikozes šķīdums intravenozām infūzijām;

10 % mannīta šķīdums intravenozām infūzijām;

Ringera šķīdums intravenozām infūzijām;

0,3 % kālija hlorīda un 0,9 % nātrija hlorīda šķīdums intravenozām infūzijām;

0,3 % kālija hlorīda un 5 % glikozes šķīdums intravenozām infūzijām.

Saderība ar citām zālēm

Cisplatīnu

Koncentrācijā līdz 0,48 mg/ml (piemēram, 240 mg/500 ml), ko ievada vienas līdz astoņu stundu laikā.

5-fluoruracilu

Karboplatīnu

Koncentrācijā no 0,18 mg/ml līdz 9,9 mg/ml (piemēram, no 90 mg/500 ml līdz 990 mg/100 ml), ko ievada laikā no 10 minūtēm līdz 1 stundai.

Etopozīdu

Koncentrācijā no 0,14 mg/ml līdz 0,25 mg/ml (piemēram, no 72 mg/500 ml līdz 250 mg/l), ko ievada 30 minūšu līdz 1 stundas laikā.

Ceftazimīdu

Ciklofosfamīdu

Doksorubicīnu

Deksametazonu

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Baxter Holding B.V., Kobaltweg 49, 3542 CE Utrecht, Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

09-0367

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2009. gada 5. oktobris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2018.gada 13.jūlijs.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2018. gada decembris.

SASKAŅOTS ZVA 18-04-2019

IE/H/0865/001/IB/023

Ondansetron Baxter

Ondansetron Baxter 2 mg/ml šķīdums injekcijām

Aktualitātes

Informācija par zāļu patēriņu novembrī

Izdots Zāļu valsts aģentūras izdevuma ārstiem un farmaceitiem "Cito!" jaunākais numurs

Operatīvie dienesti aicina Jauno gadu svinēt atbildīgi un izvairīties no alkohola lietošanas

Ondansetron Baxter variācijas

Ondansetron Baxter 2 mg/ml šķīdums injekcijām Kartona kastīte, Stikla ampula, N5

Ondansetron Baxter 2 mg/ml šķīdums injekcijām Kartona kastīte, Stikla ampula, N25

Ondansetron Baxter 2 mg/ml šķīdums injekcijām Kartona kastīte, Stikla ampula, N5

Citi medikamenti ar aktīvo vielu: Ondansetronum

Emetron

Ondansetron Accord

Zofran

Populārākie meklējumi

Pāriet uz