Emetron 2 mg/ml šķīdums injekcijām
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Ondansetronum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
17.90 €
00-0333-01
00-0333
Gedeon Richter Plc., Hungary
18-JUN-10
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
2 mg/ml
Šķīdums injekcijām
Ir apstiprināta
Gedeon Richter Plc., Hungary
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Emetron 2 mg/ml šķīdums injekcijām
Ondansetronum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Emetron šķīdums injekcijām un kādam nolūkam tās lieto
Kas Jums jāzina pirms Emetron šķīduma injekcijām lietošanas
Kā lietot Emetron šķīdumu injekcijām
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Emetron šķīdumu injekcijām
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Emetron šķīdums injekcijām un kādam nolūkam tās lieto
Emetron šķīdums injekcijām satur aktīvo vielu, ko sauc par ondansetronu. Tās pieder zāļu grupai, ko dēvē par pretvemšanas līdzekļiem. Dažas zāles un ķirurģiska terapija var Jums izraisīt sliktu dūšu vai vemšanu.
Emetron šķīdumu injekcijām lieto:
lai novērstu sliktu dūšu un vemšanu, ko izraisa vēža ārstēšanai lietotā ķīmijterapija vai, ko izraisa staru terapija (pieaugušiem un bērniem no 6 mēnešu vecuma);
lai novērstu sliktu dūšu un vemšanu pēc ķirurģiskas operācijas (pieaugušiem un bērniem no 1 mēneša vecuma).
Ondansetrons mazina sliktu dūšu un vemšanu, bloķējot serotonīna receptorus, kam ir nozīme vemšanas refleksa izsaukšanā.
2. Kas Jums jāzina pirms Emetron šķīduma injekcijām lietošanas
Nelietojiet Emetron šķīdumu injekcijām šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija pret ondansetronu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jūs lietojat apomorfīnu (lai ārstētu Parkinsona slimību).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Emetron lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Emetron šķīdumu injekcijām var lietot tikai ārsta uzraudzībā.
Īpaša piesardzība ir nepieciešama, ja:
Jums jebkad ir bijušas problēmas ar sirdi;
Jums ir neritmiska sirdsdarbība (aritmija);
Jums ir alerģija pret ondansetronam līdzīgām zālēm, kas pieder pie zāļu grupas, kas zināmas kā selektīvie serotonīna receptoru inhibitori (piemēram, granisetrons);
Jums ir aknu darbības traucējumi;
Jums ir zarnu nosprostojums vai Jums ir smagi aizcietējumi;
Jums ir sāls līmeņa traucējumi asinīs, piemēram, kālija, nātrija un magnija;
Jums ir paredzēta operācija, lai izoperētu mandeles, jo terapija ar ondansetronu var maskēt iekšējas asiņošanas simptomus.
Ja neesat pārliecināti, vai kaut kas no iepriekš minētā attiecas arī uz Jums, pirms Emetron šķīdums injekcijām lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Bērni un pusaudži
Ondansetrons nav ieteicams ķīmijterapijas izraisītas vemšanas un sliktas dūšas ārstēšanai bērniem, kas jaunāki par 6 mēnešiem.
Ondansetrons nav ieteicams pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas ārstēšanai bērniem līdz 1 mēneša vecumam.
Bērni, kuri saņem ondansetronu kopā ar hepatotoksiskiem ķīmijterapijas līdzekļiem, ir rūpīgi jānovēro, vai neparādās aknu funkcijas traucējumi.
Citas zāles un Emetron šķīdums injekcijām
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Tas attiecas arī uz bezrecepšu zālēm un augu valsts preparātiem. Tas jādara tādēļ, ka Emetron var ietekmēt dažu citu zāļu iedarbību. Tāpat arī dažas citas zāles var ietekmēt Emetron iedarbību.
Īpaši pastāstiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai, ja Jūs lietojiet sekojošas zāles:
apomorfīnu (zāles, ko lieto Parkinsona slimības ārstēšanai);
karbamazepīnu vai fenitoīnu, lieto epilepsijas ārstēšanai, jo šīs zāles var samazināt Emetron iedarbību;
rifampicīnu, lieto infekciju, piemēram, tuberkulozes (TB) ārstēšanai, jo šīs zāles var samazināt Emetron iedarbību;
antiaritmiskus līdzekļus (lieto neritmiskas sirdsdarbības ārstēšanai), jo šīs zāles var mijiedarboties ar Emetron un ietekmēt sirds ritmu;
tā sauktos, bēta blokatorus (zāles, ko lieto noteiktu sirds vai acs slimību un trauksmes ārstēšanai, vai migrēnas profilaksei), jo šīs zāles var mijiedarboties ar Emetron un ietekmēt sirds ritmu;
tramadolu (pretsāpju līdzekli), jo Emetron var samazināt tramadola iedarbību;
zāles, kas ietekmē sirdi (piemēram, haloperidols vai metadons);
zāles pret vēzi (īpaši antraciklīnus), jo šīs zāles var mijiedarboties ar ondansetronu un izraisīt sirds aritmiju;
SSAI (selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus), kurus lieto, lai ārstētu depresiju un/vai trauksmi, tai skaitā, fluoksetīnu, paroksetīnu, sertralīnu, fluvoksamīnu, citaloprāmu, escitaloprāmu;
SNAI (serotonīna noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitorus), kurus lieto, lai ārstētu depresiju un trauksmi, tai skaitā, venlafaksīnu, duloksetīnu;
dažas antibiotikas, tādas kā eritromicīns un ketokonazols.
Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no iepriekš minētā ir attiecināms uz Jums, pirms Emetron šķīdums injekcijām lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.
Emetron šķīdums injekcijām kopā ar alkoholu
Pēc pētījumu datiem, zāļu aktīvajai vielai nav mijiedarbības ar alkoholu.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Nav zināms, vai grūtniecības laikā Emetron lietošana ir droša.
Nebarojiet bērnu ar krūti, ja Jūs lietojat Emetron. Tas ir tādēļ, ka neliels daudzums zāļu nonāk mātes pienā.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Nav sagaidāms, ka Emetron ietekmēs Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus; tomēr, ir ieteicama piesardzība, ja Jūs ietekmē (t.i., reibonis, neskaidra redze) jebkura no blakusparādībām (uzskaitītas 4. punktā). Nevadiet transportlīdzekli vai neapkalpojiet mehānismus, ja Jūs jūtaties slikti.
Emetron šķīdums injekcijām satur sorbītu un nātrija citrātu.
Sorbīts ir fruktozes avots. Jūs (vai Jūsu bērns) nedrīkst lietot šīs zāles, ja Jums (vai Jūsu bērnam) ir iedzimta fruktozes nepanesamība (IFN), reti sastopama ģenētiskā saslimšana. Pacienti ar IFN nespēj sašķelt fruktozi, kas var izraisīt nopietnas blakusparādības.
Pirms uzsākat lietot šīs zāles, Jums ir jāpastāsta ārstam, ja Jums (vai jūsu bērnam) ir IFN, vai, ja Jūsu bērns vairs nepanes saldus ēdienus vai dzērienus, jo viņam ir slikta dūša, vemšana vai rodas nepatīkamas sajūtas, piemēram, vēdera uzpūšanās, kuņģa spazmas vai caureja.
Katra ampula (4ml) šo zāļu satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg), būtībā tas ir nātriju nesaturošs.
3. Kā lietot Emetron šķīdumu injekcijām
Emetron šķīdumu injekcijām parasti ievada medmāsa vai ārsts. Jums nozīmētā deva būs atkarīga no saņemamās ārstēšanas.
Sliktas dūšas un vemšanas profilakse ķīmijterapijas un staru terapijas gadījumā
Pieaugušie
Ķīmijterapijas vai staru terapijas dienā
reizes deva nedrīkst pārsniegt 16 mg.
ieteicamā deva pieaugušajiem ir 8 mg, injicējot muskulī vai vēnā vismaz 30 sekundēs, tieši pirms terapijas, un iespējamas vēl divas 8 mg devas, ko lieto injekcijas veidā vēnā vai muskulī ar divu līdz četru stundu starplaiku, atkarībā no ķīmijterapijas vai staru terapijas stipruma. Pēc ķīmijterapijas Jūs šīs zāles parasti lietosiet iekšķīgi 8 mg Emetron tablešu veidā.
Dažos gadījumos (piemēram, pie izteikti emetogēnas ķīmijterapijas), var būt nepieciešamas lielākas devas. Šajos gadījumos ieteicamā deva var būt pat līdz 16 mg intramuskulāri vai intravenozi vismaz 15 sekunžu laikā un Emetron injekcijas var lietot vienlaikus ar deksametazona nātrija fosfātu.
Nākamajās dienās
ieteicamā deva pieaugušajiem ir viena 8 mg tablete divas reizes dienā.
šādi var lietot līdz pat 5 dienām.
Ja ir aizdomas, ka ķīmijterapija vai staru terapija izraisīs izteikti sliktu dūšu un vemšanu, Jums var nozīmēt lielāku Emetron devu nekā ieteicamā deva. To izlems Jūsu ārsts.
Lietošana bērniem un pusaudžiem (no 6 mēnešu vecuma līdz 17 gadiem): sliktas dūšas un vemšanas profilaksei tikai ķīmijterapijas gadījumā
Lēmumu par devu pieņems ārsts atkarībā no bērna ķermeņa masas vai ķermeņa virsmas laukuma.
Ķīmijterapijas dienā
pirmo devu lieto venozas injekcijas veidā (līdz 8 mg) tieši pirms Jūsu bērna ķīmijterapijas. Pēc ķīmijterapijas, 12 stundas pēc sākotnējās injekcijas, Jūsu bērns parasti lietos zāles iekšķīgi tablešu veidā.
Nākamajās dienās
ārsta noteikto devu (atbilstoši bērna ķermeņa masai vai ķermeņa virsmas laukumam) ik pēc 12 stundām.
šādi var lietot līdz pat 5 dienām.
Sliktas dūšas un vemšanas profilakse vai ārstēšana
Sliktas dūšas un vemšanas profilakse pēc operācijas
ieteicamā deva pieaugušajiem ir 4 mg, ko lieto injekcijas veidā vēnā vai muskulī. To lieto tikai pirms operācijas.
bērniem devu nosaka ārsts. Maksimālā deva ir 4mg, ko lieto injekcijas veidā vēnā. To lieto tikai pirms operācijas.
Sliktas dūšas un vemšanas ārstēšana pēc operācijas
ieteicamā deva pieaugušajiem ir 4 mg, ko lieto injekcijas veidā vēnā vai muskulī.
bērniem no 1 mēneša vecuma un vecākiem devu nosaka ārsts. Maksimālā deva ir 4 mg, ko lieto injekcijas veidā vēnā.
Pacienti ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem
Kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 8 mg. Ja Jums nepieciešams veikt asins analīzes, lai pārbaudītu aknu darbību, šīs zāles var ietekmēt analīžu rezultātus.
Ja esat lietojis Emetron šķīdumu injekcijām vairāk nekā noteikts
Jūsu ārsts vai medmāsa ievadīs Jums vai Jūsu bērnam Emetron šķīdumu injekcijām, tādēļ maz iespējams, ka Jūs vai Jūsu bērns saņems par daudz zāļu. Ja domājat, ka Jūs vai Jūsu bērns ir saņēmis par daudz zāļu vai deva ir izlaista, pastāstiet par to ārstam vai medmāsai.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Tāpat kā visas zāles, Emetron šķīdums injekcijām var arī izraisīt alerģiskas reakcijas. Cilvēkiem, kuri lieto Emetron, šīs reakcijas ir reti. Ja Jums ir alerģiska reakcija, PĀRTRAUCIET tā lietošanu un nekavējoties dodieties pie ārsta. Pazīmes var būt:
pēkšņas sāpes krūtīs, spiediena sajūta krūtīs vai sēkšana;
acu plakstiņu, sejas vai lūpu, mutes vai mēles pietūkums;
ādas izsitumi - sarkani plankumi vai veidojumi zem ādas (nātrene) jebkurā ķermeņa vietā;
ģībonis.
Citas blakusparādības ir:
Ļoti biežas blakusparādības (var ietekmēt vairāk nekā 1 cilvēku no 10):
galvassāpes.
Biežas blakusparādības (var ietekmēt līdz pat 1 cilvēku no 10):
pietvīkuma un karstuma sajūta;
aizcietējums.
lokālas reakcijas intravenozās injekcijas ievadīšanas vietā.
Retākas blakusparādības (var ietekmēt līdz pat 1 cilvēku no 100):
sāpes krūtīs;
neritmiska sirdsdarbība;
lēna sirdsdarbība;
zems asinsspiediens, kas var izraisīt reiboni vai ģīboni;
žagas;
krampju lēkmes;
kustību traucējumi (tai skaitā, patoloģisks muskuļu stīvums vai muskuļu kustīgums, vai muskuļu savērpšanās, acs kustību traucējumi).
izmaiņas aknu funkcionālo testu rezultātos (bieži rodas pacientiem, kas tiek ārstēti ar zālēm, ko sauc par cisplatīnu).
Retas blakusparādības (var ietekmēt līdz pat 1 cilvēku no 1000):
alerģiskas reakcijas, tostarp smagas, tai skaitā anafilakse;
reibonis vai galvas sareibšana (ātras intravenozas ievadīšanas laikā);
redzes traucējumi (piem., neskaidra redze) (galvenokārt rodas lietojot intravenozas injekcijas laikā).
QTc pagarināšanās (EKG testa rezultāts).
Ļoti retas blakusparādības (var ietekmēt līdz pat 1 cilvēku no 10000):
plaši izplatīti izsitumi ar pūslīšu veidošanos un ādas lobīšanos, kas skar lielu ķermeņa virsmas daļu (toksiska epidermas nekrolīze);
pārejošs redzes zudums, kas parasti pāriet 20 minūšu laikā.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Emetron šķīdumu injekcijām
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādītas uz kartona kastītes un ampulas pēc Der.līdz: un EXP.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Emetron šķīdums injekcijām satur
Aktīvā viela ir:
1 ml šķīduma satur 2 mg ondansetrona, kas atbilst 2,5 mg ondansetrona hidrohlorīda dihidrāta.
Katra 4 ml ampula satur 8 mg ondansetrona, kas atbilst 10 mg ondansetrona hidrohlorīda dihidrāta.
Pārējās sastāvdaļas ir: nātrija citrāts, citronskābes monohidrāts, sorbīts, ūdens injekcijām.
Emetron šķīduma injekcijām ārējais izskats un iepakojums
Izskats
Bezkrāsains vai gandrīz bezkrāsains dzidrs, sterils ūdens šķīdums.
Iepakojums
4 ml šķīduma caurspīdīgās, bezkrāsainās stikla ampulās ar punktveida atzīmi, kas norāda ampulas atvēršanas vietu.
5 ampulas plastmasas paplātē, kas ievietota kartona kastītē.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Gedeon Richter Plc.
H-1103 Budapest,
Gyömrői út 19-21.
Ungārija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta
SASKAŅOTS ZVA 11-10-2018
PAGE \* MERGEFORMAT 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Emetron 2 mg/ml šķīdums injekcijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra ampula (4 ml) satur 8 mg ondansetrona (ondansetronum), kas atbilst 10 mg ondansetrona hidrohlorīda dihidrāta.
1 ml šķīduma satur 2 mg ondansetrona (ondansetronum), kas atbilst 2,5 mg ondansetrona hidrohlorīda dihidrāta.
Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra ampula (4 ml) satur 192 mg sorbīta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijām.
Bezkrāsains vai gandrīz bezkrāsains, dzidrs, sterils ūdens šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Pieaugušie
Emetron injekcijas ir indicētas citotoksiskas ķīmijterapijas un staru terapijas izraisītas sliktas dūšas un vemšanas novēršanai.
Emetron ir arī indicēts pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas (POSDV) profilaksei un ārstēšanai.
Pediatriskā populācija
Emetron ir indicēts ķīmijterapijas izraisītas sliktas dūšas un vemšanas (ĶISDV) novēršanai bērniem no 6 mēnešu vecuma, un pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas profilaksei un ārstēšanai ≥1 mēnesi veciem bērniem.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Ķīmijterapijas izraisīta slikta dūša un vemšana (ĶISDV) un staru terapijas izraisīta slikta dūša un vemšana (STISDV)
Vēža ārstēšanas emetogēnais potenciāls mainās atkarībā no lietotās ķīmijterapijas un staru terapijas devas un shēmu kombinācijas. Devas shēmas izvēle jānosaka pēc emetogēno problēmu smaguma pakāpes.
ĶISDV un STISDV pieaugušajiem
Ieteicamā Emetron intravenozā vai intramuskulārā deva ir 8 mg, ko ievada lēnas injekcijas veidā ne mazāk kā 30 sekundēs, tieši pirms terapijas.
Par 8 mg lielākas un maksimāli līdz 16 mg lielas intravenozās devas jāatšķaida ar 50-100 ml fizioloģiskā šķīduma vai ar 5% glikozes šķīduma un jāievada infūzijas veidā ne mazāk kā 15 minūšu laikā. 8 mg vai mazāku devu nav jāatšķaida un to var ievadīt lēnas intramuskulāras vai intravenozas injekcijas veidā ne mazāk kā 30 sekunžu laikā.
Pēc Emetron sākumdevas ārstēšanu var turpināt ar vēl divām 8 mg intravenozām devām (ne mazāk kā 30 sekunžu laikā) vai ar intramuskulārām devām ar četru stundu intervālu, vai konstantu infūziju ar ātrumu 1 mg/h līdz 24 stundām.
Izteikti emetogēnas ķīmijterapijas gadījumā var lietot Emetron maksimālo sākumdevu 16 mg, ko var nozīmēt tikai intravenozas infūzijas veidā ne ātrāk kā 15 minūtēs. Vienā devā nedrīkst lietot vairāk kā 16 mg (skatīt 4.4. apakšpunktu), jo pastāv no devas atkarīgs QT pagarināšanās riska pieaugums.
Emetron efektivitāti izteikti emetogēnas ķīmijterapijas gadījumā var palielināt, ja tieši pirms ķīmijterapijas papildus intravenozi ievada vienreizēju 20 mg deksametazona nātrija fosfāta devu.
Novēlotas vai prolongētas vemšanas novēršanai pēc pirmās diennakts Emetron ieteicams lietot perorāli.
Pediatriskā populācija
Bērni (no 6 mēnešu vecuma) un pusaudži līdz 17 gadu vecumam – ĶISDV gadījumā
Devu ķīmijterapijas izraisītas sliktas dūšas un vemšanas ārstēšanai var aprēķināt, ņemot vērā ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL) vai ķermeņa masu – skatiet tālāk. Klīniskajos pētījumos bērniem ondansetrons tika lietots intravenozas infūzijas veidā, atšķaidot ar 25 līdz 50 ml nātrija hlorīda šķīduma vai ar citu saderīgu infūzijas šķīdumu (skatīt 6.6. apakšpunktu) un ievadot to ne ātrāk kā 15 minūtēs. Rēķinot atkarībā no ķermeņa masas, iegūst lielāku kopējo dienas devu nekā aprēķinot atkarībā no ĶVL (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Emetron injekcijām jāatšķaida ar 5% glikozi vai 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu, vai citu saderīgu infūzijas šķīdumu (skatīt 6.6.apakšpunktu), un infūzija intravenozi jāveic ne ātrāk kā 15 minūtēs.
Nav kontrolētu klīnisko pētījumu datu par Emetron lietošanu ķīmijterapijas izraisītas novēlotas vai ilgstošas sliktas dūšas un vemšanas profilaksei. Nav kontrolētu klīnisko pētījumu datu par Emetron lietošanu staru terapijas izraisītas sliktas dūšas un vemšanas ārstēšanai bērniem.
Dozēšana pēc ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL)
Emetron jāievada tieši pirms ķīmijterapijas, vienas intravenozas 5 mg/m2 devas veidā. Viena intravenozā deva nedrīkst pārsniegt 8 mg. Iekšķīgu lietošanu var uzsākt 12 stundas vēlāk un turpināt līdz pat 5 dienām (1. tabula).
Kopējā deva 24 stundu laikā (ievadot to dalītās devās) nedrīkst pārsniegt pieaugušo devu – 32 mg.
1. tabula. Dozēšana pēc ķermeņa virsmas laukuma bērniem no 6 mēnešu vecuma un pusaudžiem līdz 17 gadu vecumam, kuri saņem ķīmijterapiju
ĶVL
1. diena
2.-6. diena
< 0,6 m2
5 mg/m2 i.v. un 2 mg sīrupa* pēc 12 stundām
2 mg sīrupa* ik pēc 12 stundām
≥ 0,6 m2 līdz ≤1,2 m2
5 mg/m2 i.v. un 4 mg sīrupa* vai tabletes pēc 12 stundām
4 mg sīrupa* vai tabletes ik pēc 12 stundām
>1,2 m2
5 mg/m2 i.v. vai 8 mg i.v. un 8 mg sīrupa* vai tabletes pēc 12 stundām
8 mg sīrupa* vai tabletes ik pēc 12 stundām
* Latvijā sīrups netiek tirgots.
Dozēšana pēc ķermeņa masas
Dozēšana pēc ķermeņa masas izraisa lielāku kopējo dienas devu nekā dozēšana ņemot vērā ĶVL (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Emetron jāievada tieši pirms ķīmijterapijas, vienas intravenozas 0,15 mg/kg devas veidā. Viena intravenozā deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.
Pirmajā dienā var ievadīt vēl divas intravenozas devas ar 4 stundu starplaiku. Kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt pieaugušo devu – 32 mg. Iekšķīgu lietošanu var uzsākt 12 stundas vēlāk un turpināt līdz pat 5 dienām (2. tabula).
2. tabula. Dozēšana pēc ķermeņa masas bērniem no 6 mēnešu vecuma un pusaudžiem līdz 17 gadu vecumam, kuri saņem ķīmijterapiju
Ķermeņa masa
1. diena
2.- 6. diena
≤ 10 kg
Līdz trīs devām pa 0,15 mg/kg i.v. ik pēc 4 stundām
2 mg sīrupa* ik pēc 12 stundām
> 10 kg
Līdz trīs devām pa 0,15 mg/kg i.v. ik pēc 4 stundām
4 mg sīrupa*vai tabletes ik pēc 12 stundām
* Latvijā sīrups netiek tirgots.
ĶISDV un STISDV
Gados vecāki pacienti
Pacientiem no 65 gadu vecuma visas iintravenozās devas jāatšķaida un jāievada 15 minūtes ilgas infūzijas veidā un, ja zāles lieto atkārtoti, to drīkst darīt ne agrāk kā pēc 4 stundām.
Pacientiem vecumā no 65 līdz 74 gadiem ondansetrona intravenozai sākumdevai 8 mg vai 16 mg, ko ievada 15 minūtes ilgas infūzijas veidā, var sekot divas 8 mg devas, ko ievada 15 minūtes ilgas infūzijas veidā un ar ne mazāk kā 4 stundu starplaiku.
Pacientiem no 75 gadu vecuma ondansetrona sākumdeva intravenozas lietošanas gadījumā nedrīkst pārsniegt 8 mg, ko ievada infūzijas veidā 15 minūtes. Pēc 8 mg sākumdevas var lietot divas 8 mg devas, ko ievada 15 minūtes ilgas infūzijas veidā un ar ne mazāk kā 4 stundu starplaiku. (Skatīt 5.2. apakšpunktu "Īpašas populācijas”, “Gados vecāki".)
Nieru funkcijas traucējumi
Dienas devu, ievadīšanas biežumu vai ievadīšanas veidu mainīt nav nepieciešams.
Aknu funkcijas traucējumi
Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu funkcijas traucējumiem Emetron klīrenss ir būtiski samazināts un eliminācijas pusperiods serumā ir būtiski pagarināts. Šādiem pacientiem kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.
Pazemināts sparteīna/debrisokvīna metabolisms
Pacientiem ar pazeminātu sparteīna un debrisokvīna metabolismu ondansetrona eliminācijas pusperiods nav izmainīts. Tādējādi, šādiem pacientiem, pēc atkārtotu devu lietošanas, zāļu koncentrācijas līmenis neatšķiras no tā, kāds tas ir vispārējā populācijā. Nav nepieciešamas dienas devas vai ievadīšanas biežuma izmaiņas.
PSDV
Pieaugušie
Pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas profilaksei ieteicamā Emetron šķīdums injekcijām deva ir viena 4 mg deva intramuskulāri vai lēnas intravenozas injekcijas veidā vienlaicīgi ar narkozes ievadīšanu.
Jau esošas pēcoperācijas sliktas dūšas vai vemšanas ārstēšanai, ir ieteicams ievadīt vienu 4 mg devu intramuskulāri vai lēnas intravenozas injekcijas veidā.
Pediatriskā populācija
Bērni vecumā no 1 mēneša un pusaudži līdz 17 gadu vecumam
Pediatriskiem pacientiem, kuriem tiek veiktas operācijas vispārējā anestēzijā, pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas profilaksei vienreizēju ondansetrona devu no 0,1 mg/kg līdz maksimāli 4 mg var ievadīt lēnas intravenozas injekcijas veidā (ne ātrāk kā 30 sekundēs) vai nu pirms narkozes ievadīšanas, ievadnarkozes laikā, vai pēc tās.
Pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas ārstēšanai pediatriskiem pacientiem, kuriem tiek veiktas operācijas vispārējā anestēzijā, vienreizēju ondansetrona devu no 0,1 mg/kg līdz maksimāli 4 mg var ievadīt lēnas intravenozas injekcijas veidā (ne ātrāk kā 30 sekundēs).
Nav datu par Emetron lietošanu pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas ārstēšanai bērniem līdz 2 gadu vecumam.
Gados vecāki pacienti
Pieredze attiecībā uz Emetron lietošanu gados vecākiem pacientiem sliktas dūšas un vemšanas profilaksei un novēršanai pēc operācijas ir ierobežota, tomēr ķīmijterapiju saņemoši pacienti, kas ir vecāki par 65 gadiem, Emetron panes labi.
Nieru funkcijas traucējumi
Dienas devu, ievadīšanas biežumu vai ievadīšanas veidu mainīt nav nepieciešams.
Aknu funkcijas traucējumi
Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu funkcijas traucējumiem Emetron klīrenss ir būtiski samazināts un eliminācijas pusperiods serumā ir būtiski pagarināts. Šādiem pacientiem kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.
Pazemināts sparteīna/debrisokvīna metabolisms
Pacientiem ar pazeminātu sparteīna un debrisokvīna metabolismu ondansetrona eliminācijas pusperiods nav izmainīts. Tādējādi, šādiem pacientiem pēc atkārtotu devu lietošanas, zāļu koncentrācijas līmenis neatšķiras no tā, kāds tas ir vispārējā populācijā. Nav nepieciešamas dienas devas vai ievadīšanas biežuma izmaiņas.
Lietošanas veids
Intramuskulāri vai lēnas intravenozas injekcijas veidā vai intravenozas infūzijas veidā (atšķaidot). Ondansetrona injekciju nedrīkst ievadīt vienā un tajā pašā šļircē vai infūzijā kopā ar jebkādām citām zālēm (skatīt 6.6. apakšpunktu).
4.3. Kontrindikācijas
Pamatojoties uz ziņojumiem par smagas pakāpes hipotensiju un samaņas zudumu, kas iestājies pēc ondansterona vienlaikus lietošanas ar apomorfīnu, ondansetrona lietošana kopā ar apomorfīnu ir kontrindicēta.
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Hipersensitivitātes reakcijas ir novērotas pacientiem, kam ir hipersensitivitāte pret citiem selektīviem 5HT3 receptoru antagonistiem.
Respiratorie traucējumi jāārstē simptomātiski, un klīnicistiem ir jāpievērš tiem īpaša uzmanība kā
paaugstinātas jutības reakcijas priekšvēstnešiem.
Ondansetrons pagarina QT intervālu no devas atkarīgā veidā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Turklāt pēcreģistrācijas periodā ziņots par Torsade de Pointes gadījumiem pacientiem, kuri lieto ondansetronu. Pacientiem ar iedzimtu garā QT intervāla sindromu, jāizvairās no ondensatrona lietošanas. Ondensatrons jālieto piesardzīgi pacientiem, kuriem ir vai varētu attīstīties QTc pagarināšanās, tai skaitā pacientiem ar elektrolītu novirzēm no normas, hronisku sirds mazspēju, bradiaritmijām, vai pacientiem, kuri lieto citas zāles, kas izraisa QT pagarināšanos vai elektrolītu novirzes no normas.
Pirms ondansetrona lietošanas jākoriģē hipokaliēmija un hipomagniēmija.
Ir saņemti pēcreģistrācijas ziņojumi par pacientiem ar serotonīna sindromu (tai skaitā psihiskā stāvokļa pārmaiņām, autonomās nervu sistēmas nestabilitāti un neiromuskulārām patoloģijām (skatīt 4.5. apakšpunktu) pēc vienlaicīgas ondansetrona un citu serotonīnerģisku zāļu lietošanas (tai skaitā, selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) un serotonīna noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitoru (SNAI) lietošanas. Ja vienlaikus terapija ar ondansetronu un citām serotonerģiskām zālēm ir klīniski pamatota, ir ieteicama piemērota pacienta novērošana.
Tā kā ir zināms, ka ondansetrons pagarina resnās zarnas tranzīta laiku, pēc zāļu lietošanas jānovēro pacienti, kuriem ir subakūts zarnu nosprostojums.
Pacientiem, kuriem tiek veiktas adenotonsilāras ķirurģiskas operācijas, ondansetrona lietošana sliktas dūšas un vemšanas profilaksei var maskēt slēpto asiņošanu. Tādēļ pēc ondansetrona lietošanas šādi pacienti ir rūpīgi jānovēro.
Pediatriskā populācija
Pediatriskie pacienti, kuri saņem ondansetronu kopā ar hepatotoksiskiem ķīmijterapijas līdzekļiem, ir rūpīgi jānovēro, vai neparādās aknu funkcijas traucējumi.
Palīgvielas
Šīs zāles satur sorbītu.
Pacienti ar iedzimtu fruktozes nepanesamību (IFN) nedrīkst lietot šīs zāles), ja vien tas nav absolūti nepieciešams.
Jaundzimušiem un maziem bērniem (līdz 2 gadu vecumam) IFN var vēl nebūt diagnosticēta. Zāles (kas satur sorbītu/fruktozi), kas tiek ievadītas intravenozi, var būt dzīvībai bīstamas, un šajā populācijā tām vajadzētu būt kontrindicētām, ja vien nav pārliecinošas klīniskas nepieciešamības un nav pieejamas alternatīvas.
Pirms šo zāļu ievadīšanas jāņem vērā katra pacienta detalizēta anamnēze attiecībā uz IFN simptomiem.
Šīs zāles satur nātrija citrātu
Katra ampula (4 ml) šo zāļu satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg), būtībā tas ir nātriju nesaturošs.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Nav pierādījumu par to, ka ondansetrons inducē vai inhibē citu zāļu metabolismu, ar kuriem tas parasti tiek lietots vienlaikus. Specifiskos pētījumos ir konstatēts, ka mijiedarbība nerodas, ja ondansetronu lieto vienlaikus ar alkoholu, temazepāmu, furosemīdu, alfentanilu, tramadolu, morfīnu, lidokaīnu, tiopentālu vai propofolu.
Ondansetronu metabolizē multipli aknu citohroma P-450 enzīmi: CYP3A4, CYP2D6 un CYP1A2. Sakarā ar metabolo enzīmu daudzveidību, kas spēj metabolizēt ondansetronu, viena enzīma inhibīciju vai samazinātu aktivitāti (piem., CYP2D6 ģenētisks trūkums) parasti kompensē citi enzīmi, un tā izraisa mazas vai nenozīmīgas izmaiņas kopējā ondansetrona klīrensā vai nepieciešamajā devā.
Ondansetrons piesardzīgi jālieto pacientiem, kuri lieto citas zāles, kas izraisa QT pagarināšanos un/vai elektrolītu līdzsvara novirzes (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Apomorfīns
Pamatojoties uz ziņojumiem par smagu hipotensiju un samaņas zudumu, kas iestājies pēc ondansetrona lietošanas vienlaikus ar apomorfīna hidrohlorīdu, vienlaikus lietošana kopā ar apomorfīnu ir kontrindicēta.
Fenitoīns, karbamazepīns un rifampicīns
Pacientiem, kas tiek ārstēti ar spēcīgiem CYP3A4 inducētājiem (piem., fenitoīnu, karbamazepīnu un rifampicīnu), perorāli lietota ondansetrona klīrenss bija palielināts un ondansetrona koncentrācija asinīs samazināta.
Serotonīnerģiskas zāles (tai skaitā selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori ( SSAI) un serotonīna noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitori (SNAI))
Pēc ondansetrona un citu serotonīnerģisku zāļu, tai skaitā selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) un serotonīna noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitoru (SNAI) vienlaicīgas lietošanas ) pēcreģistrācijas ziņojumos ir aprakstīti pacienti ar serotonīna sindromu (kas ietver psihiskā stāvokļa pārmaiņas, autonomās nervu sistēmas nestabilitāti un neiromuskulāras patoloģijas; skatīt 4.4. apakšpunktu).
Tramadols
Nelielu pētījumu dati norāda, ka ondansetrons var samazināt tramadola analgētisko efektu.
QT pagarinošas zāles
Emetron lietošana kopā ar QT pagarinošām zālēm var izraisīt papildus QT pagarināšanos. Emetron vienlaikus lietošana ar kardiotoksiskām zālēm (piem., antraciklīniem, piemēram, doksorubicīnu, daunorubicīnu vai trastuzimabu), antibiotikām (piemēram, eritromicīnu vai ketokonazolu), antiaritmiskiem līdzekļiem (piemēram, amiodaronu) un bēta blokatoriem (piemēram, atenololu vai timololu), var palielināt aritmiju risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ondansetrona lietošanas drošība cilvēkiem grūtniecības laikā nav noteikta.
Eksperimentālo dzīvnieku pētījumu izvērtēšana neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgi ietekmi saistītu ar embrija vai augļa attīstību, grūtniecības gaitu un perinatālo un postnatālo attīstību. Taču, tā kā dzīvnieku pētījumi ne vienmēr var paredzēt cilvēku atbildes reakciju, ondansetrona lietošana grūtniecības laikā nav ieteicama.
Barošana ar krūti
Testi ir pierādījuši, ka ondansetrons izdalās zīdošu dzīvnieku pienā. Tādēļ ieteicams, ka mātes, kuras saņem ondansetronu, nebaro savus bērnus ar krūti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Psihomotorie testi norāda, ka ondansetrons neietekmē psihomotorās funkcijas un tam nav sedatīvas iedarbības. Ņemot vērā ondanstrona farmakoloģiju, nav paredzama nelabvēlīga ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Blakusparādības zemāk ir sakārtotas pa orgānu sistēmām un pēc biežuma. Biežums ir definēts kā: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Ļoti biežās, biežās un retākās blakusparādības parasti nosaka pēc klīnisko pētījumu datiem. Tiek ņemts vērā arī blakusparādību biežums, lietojot placebo. Retās un ļoti retās blakusparādības parasti tiek noteiktas no pēcreģistrācijas spontāno ziņojumu datiem.
Šāds biežums ir noteikts, izmantojot standarta ieteicamās ondansetrona devas.
Imūnās sistēmas traucējumi
Reti: agrīna tipa hipersensitivitātes reakcijas, dažreiz smagas, tai skaitā anafilakse.
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti bieži: galvassāpes.
Retāk: krampju lēkmes, kustību traucējumi (tai skaitā ekstrapiramidālas reakcijas, piemēram, distoniskas reakcijas, okulogīriska krīze un diskinēzija)1.
Reti: reibonis, pārsvarā ātras intravenozas lietošanas laikā.
Acu bojājumi
Reti: pārejoši redzes traucējumi (piem., neskaidra redze), galvenokārt intravenozas ievadīšanas laikā.
Ļoti reti: pārejošs aklums, galvenokārt intravenozas ievadīšanas laikā2.
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk: aritmijas, sāpes krūtīs ar vai bez ST segmenta depresijas, bradikardija.
Reti: QTc pagarināšanās (tai skaitā Torsade de Pointes).
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži: karstuma vai pietvīkuma sajūta.
Retāk: hipotensija.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk: žagas.
Kuņģa- zarnu trakta traucējumi
Bieži: aizcietējums.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk: asimptomātiska aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās3.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Ļoti reti: toksiski ādas izsitumi, ieskaitot toksisku epidermas nekrolīzi.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži: lokālas reakcijas intravenozas injekcijas ievadīšanas vietā.
1 Novērots bez pārliecinošiem pierādījumiem par paliekošām klīniskām sekām.
2 Lielākā daļa ziņoto akluma gadījumu pārgāja 20 minūšu laikā. Vairums
pacientu bija saņēmuši ķīmijterapijas līdzekļus, ieskaitot cisplatīnu. Par dažiem pārejošā akluma
gadījumiem tika ziņots, ka tie ir kortikālas izcelsmes.
3 Šīs blakusparādības parasti tika novērotas pacientiem, kuri saņēma ķīmijterapiju ar cisplatīnu.
Pediatriskā populācija
Blakusparādību profils bērniem un pusaudžiem bija salīdzināms ar to, kas novērots pieaugušajiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Pazīmes un simptomi
Ir ierobežota pieredze par ondansetrona pārdozēšanu. Vairumā gadījumu simptomi bija līdzīgi tiem, kas jau ziņoti pacientiem, kas saņēma ieteicamās devās (skatīt 4.8. apakšpunktu). Izpausmes, par kurām tika ziņots ietver redzes traucējumus, smagus aizcietējumus, hipotensiju un vagovagālu epizodi ar pārejošu otrās pakāpes AV blokādi. Ondansetrons pagarina QT intervālu no devas atkarīgā veidā. Pārdozēšanas gadījumā ir ieteicama EKG kontrole.
Ārstēšana
Ondansetronam nav specifiska antidota, tādēļ gadījumos, kad ir aizdomas par pārdozēšanu, ir jāordinē atbilstoša simptomātiska un uzturošā terapija.
Ondansetrona pārdozēšanas ārstēšanai nav ieteicams lietot ipekakuanu, jo ir maz ticams, ka pacientiem būs atbildes reakcija paša Emetron antiemētiskās iedarbības dēļ.
Pediatriskā populācija
Ziņots par pediatriskiem gadījumiem, kas atbilda serotonīna sindroma aprakstam, pēc nejaušas iekšķīgas ondansetrona pārdozēšanas (novērtēts, ka iekšķīgi lietots vairāk nekā 4 mg/kg) zīdaiņiem un bērniem no 12 mēnešu līdz 2 gadu vecumam.
Turpmākā ārstēšana jāveic saskaņā ar klīniskajiem norādījumiem vai valsts toksikoloģijas centra vadlīnijām, ja tādas ir pieejamas.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretvemšanas līdzekļi, serotonīna (5HT3) antagonisti
ATĶ kods: A04A A01
Darbības mehānisms
Ondansetrons ir spēcīgs, augsti selektīvs 5HT3 receptoru antagonists.
Tā precīzs darbības mehānisms sliktas dūšas un vemšanas kontrolei nav zināms.
Reaģenti, ko izmanto citotoksiskas ķīmijterapijas un staru terapijas gadījumā, var izraisīt serotonīna līmeņa paaugstināšanos tievajās zarnās, un tas var iniciēt vemšanas refleksu caur vagālo aferento šķiedru, kas satur 5-HT3 receptorus, aktivāciju. Ondansetrons bloķē šī refleksa iniciēšanu.
Vagālo aferento šķiedru stimulācija var izraisīt serotonīna līmeņa paaugstināšanos arī area postrema, kas atrodas ceturtā ventrikula pamatnē, tas var arī iniciēt vemšanu caur 5-HT3 receptoriem, kas tur atrodas. Ondansetrons bloķē vemšanas refleksa aktivizēšanos caur tā antagonistisko iedarbību gan uz centrālās, gan perifērās nervu sistēmas 5-HT3 receptoriem.
Pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas darbības mehānisms nav zināms, taču var būt kopīgi vadceļi ar citotoksiski izraisītu sliktu dūšu un vemšanu.
Ondansetrons neietekmē prolaktīna līmeni plazmā.
QT pagarināšanās
Ondansetrona ietekme uz QTc intervālu tika novērtēta dubultaklā, randomizētā, placebo un pozitīvi (ar moksifloksacīnu) kontrolētā, krusteniskā pētījumā ar 58 veseliem pieaugušiem vīriešiem un sievietēm. Tika lietotas ondansetrona 8 mg un 32 mg devas, ko intravenozi ievadīja ilgāk nekā 15 minūtēs. Pēc 8 mg ondansetrona intravenozas infūzijas maksimālā vidējā (95% augšējā ticamības robeža) QTcF atšķirība no placebo pēc bāzes korekcijas bija 5,84 (7,76) msek. ondansetronu ievadot intravenozi 32 mg devā, vidējā (95% augšējā ticamības robeža) QTcF intervāla pagarināšanās bija 19,57 (21,49) msek un augšējā robežas saglabājās >10 msek 2 stundas pēc 15 minūšu infūzijas.
Šajā pētījumā neviens QTcF mērījums nebija lielāks par 480 msek. un neviens QTcF pagarinājums nebija lielāks par 60 msek.
Klīniskie pētījumi
Pediatriskā populācija
ĶISDV
Ondansetrona efektivitāte vēža ķīmijterapijas izraisītas vemšanas un sliktas dūšas kontrolei tika vērtēta dubultaklā, randomizētā pētījumā ar 415 pacientiem vecumā no 1 līdz 18 gadiem (S3AB3006). Ķīmijterapijas dienās pacienti saņēma vai nu ondansertānu intravenozi 5 mg/m2 + 4 mg ondansetronu perorāli pēc 8-12 stundām vai ondansertānu intravenozi 0,45 mg/kg + placebo perorāli pēc 8-12 stundām. Pēc ķīmijterapijas abas grupas saņēma 4 mg ondansetrona sīrupu divas reizes dienā 3 dienas. Pilnīga vemšanas kontrole vissliktākajā ķīmijterapijas dienā bija 49% (5 mg/m2 intravenozi + ondansetrons 4 mg perorāli) un 41% (0,45 mg/kg intravenozi + placebo perorāli). Pēc ķīmijterapijas abas grupas saņēma 4 mg ondansetrona sīrupu divas reizes dienā 3 dienas. Kopējais blakusparādību biežums un raksturs starp abām terapijas grupām neatšķīrās.
Dubultaklā, randomizētā, placebo kontrolētā pētījumā (S3AB4003) ar 438 pacientiem vecumā no 1 līdz 17 gadiem pilnīga vemšanas kontrole vissliktākā ķīmijterapijas dienā tika pierādīta:
73% pacientu, ja ondansetrons tika nozīmēts intravenozi 5 mg/m2 intravenozā devā kopā ar 2-4 mg deksametazona perorāli.
71% pacientu, ja ondansetrons tika nozīmēts kā sīrups 8 mg devā kopā ar 2 – 4 mg deksametazona perorāli ķīmijterapijas dienās.
Pēc ķīmijterapijas abas grupas saņēma 4 mg ondansetrona sīrupu divreiz dienā 2 dienas. Kopējais blakusparādību biežums un raksturs starp abām terapijas grupām neatšķīrās.
Ondansetrona efektivitāte 75 bērniem vecumā no 6 līdz 48 mēnešiem tika pētīta atklātā, nesalīdzinošā, vienas grupas pētījumā (S3A40320). Visi bērni saņēma trīs 0,15 mg/kg intravenozas ondansetrona devas, kas tika ievadītas 30 minūtes pirms ķīmijterapijas uzsākšanas un tad 4 un 8 stundas pēc pirmās devas ievadīšanas. Pilnīga vemšanas kontrole tika sasniegta 56% pacientu.
Citā atklātā, nesalīdzinošā, vienas grupas pētījumā (S3A239) tika pētīta vienas ondansetrona intravenozas devas 0,15 mg/kg efektivitāte, kam sekoja divas perorālas ondansetrona devas pa 4 mg, bērniem <12 gadu vecumā un 8 mg bērniem ≥12 gadu vecumā (kopējais bērnu skaits n=28). Pilnīga vemšanas kontrole tika sasniegta 42% pacientu.
PSDV
Vienas ondansetrona devas efektivitāte pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas profilaksei tika pētīta randomizētā, dubultaklā, placebo kontrolētā pētījumā ar 670 bērniem vecumā no 1 līdz 24 mēnešiem (vecums pēc lietošanas ≥44 nedēļas, ķermeņa masa ≥3 kg). Iekļautajiem indivīdiem bija paredzēts veikt plānveida operāciju vispārējā anestēzijā, un ASA statuss bija ≤ III. Piecu minūšu laikā pēc ievadnarkozes tika ievadīta viena 0,1 mg/kg ondansetrona deva. Indivīdu daļa, kuriem bija vismaz viena vemšanas epizode 24 stundu novērošanas periodā (ITT), bija lielāka placebo pacientu vidū nekā tiem, kuri saņēma ondansetronu (28% vs. 11%, p <0,0001).
1469 vīriešu un sieviešu dzimuma pacientiem (2 - 12 gadus veciem), kuri saņēma vispārējo anestēziju, tika veikti četri dubultakli, placebo kontrolēti pētījumi. Pacienti tika randomizēti saņemt vai nu vienu intravenozu ondansetrona devu (0,1 mg/kg pediatriskiem pacientiem ar ķermeņa masu 40 kg vai mazāk, 4 mg pediatriskiem pacientiem ar ķermeņa masu, lielāku par 40 kg; pacientu skaits = 735), vai placebo (pacientu skaits = 734). Pētījuma zāles tika ievadītas ne ātrāk kā 30 sekundēs, tieši pirms vai pēc ievadnarkozes. Ondansetrons būtiski efektīvāk nekā placebo novērsa sliktu dūšu un vemšanu. Šo pētījumu rezultāti ir apkopoti 3. tabulā.
3.tabula. Pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas profilakse un ārstēšana pediatriskiem pacientiem – atbildes reakcija uz terapiju ilgāk nekā 24 stundas.
Pētījums
Mērķa kritērijs
Ondansetrons %
Placebo %
P vērtība
S3A380
CR
68
39
≤ 0.001
S3GT09
CR
61
35
≤ 0.001
S3A381
CR
53
17
≤ 0.001
S3GT11
Nav sliktas dūšas
64
51
0.004
S3GT11
Nav vemšanas
60
47
0.004
CR (complete response) pilna atbildes reakcija = nav vemšanas epizožu, “glābšanas medikamenta” lietošana vai izstāšanās.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Pēc atkārtotas lietošanas, ondansetrona farmakokinētiskās īpašības nemainās.
Uzsūkšanās
Pēc intramuskulāras un intravenozas ievadīšanas, ondansetrona sistēmiskā koncentrācija ir ekvivalenta.
Izkliede
Ondansetrona saistīšanās ar plazmas proteīniem nav pārāk augsta (70-76%).
Ondansetrona izkliede pēc perorālas, intramuskulāras vai intravenozas ievadīšanas ir līdzīga un izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā ir apmēram 140 itri.
Biotransformācija
No sistēmiskās asinsrites ondansetrons galvenokārt tiek izvadīts caur aknām, multiplu fermentatīvo ceļu metabolisma rezultātā. CYP2D6 enzīma trūkums (debrisokvīna polimorfisms) neietekmē ondansetrona farmakokinētiku.
Eliminācija
No sistēmiskās asinsrites ondansetrons galvenokārt tiek izvadīts ar aknu metabolismu. Mazāk nekā 5% no absorbētās devas tiek izvadīti ar urīnu neizmainītā veidā.
Terminālais eliminācijas pusperiods ir apmēram 3 stundas.
Īpašas populācijas
Dzimums
Attiecībā uz ondansetrona izkliedi organismā, ir konstatētas dzimumu atšķirības. Sievietēm, pēc perorālas lietošanas, ir lielāks absorbcijas ātrums un apjoms, bet samazināts sistēmiskais klīrenss un izkliedes tilpums (ar svara korekciju).
Bērni un pusaudži (no 1 mēneša līdz 17 gadu vecumam)
1 līdz 4 mēnešus veciem pediatriskiem pacientiem (n=19), kuriem tiek veikta operācija, pēc ķermeņa masas normalizētais klīrenss bija par aptuveni 30% lēnāks nekā pacientiem vecumā no 5 līdz 24 mēnešiem (n=22), taču salīdzināms ar pacientiem no 3 līdz 12 gadu vecumam. Eliminācijas pusperiods no 1 līdz 4 mēnešus veco pacientu grupā bija vidēji 6,7 stundas, salīdzinot ar 2,9 stundām pacientiem no 5 līdz 24 mēnešu vecumam un no 3 līdz 12 gadu vecumam. Farmakokinētikas raksturlielumu atšķirības 1-4 mēnešus vecajiem pacientiem var daļēji skaidrot ar procentuāli lielāku kopējā ūdens daudzumu organismā jaundzimušajiem un zīdaiņiem un ar lielāku ūdenī šķīstošo zāļu, piemēram, ondansetrona, izkliedes tilpumu.
3 - 12 gadus veciem pediatriskiem pacientiem, kuriem tiek veikta plānveida operācija vispārējā narkozē, absolūtie ondansetrona gan klīrensa, gan izkliedes tilpuma raksturlielumi bija mazāki nekā raksturlielumi pieaugušiem pacientiem. Abi raksturlielumi lineāri palielinājās līdz ar ķermeņa masu un no 12 gadu vecuma raksturlielumi tuvojās jaunu pieaugušo raksturlielumiem. Kad klīrensa un izkliedes tilpuma raksturlielumus normalizēja pēc ķermeņa masas, šie raksturlielumi dažādās populācijas vecuma grupās bija līdzīgi. Devas aprēķināšana pēc ķermeņa masas kompensē ar vecumu saistītās atšķirības un ir efektīvi normalizējot sistēmisko iedarbību pediatriskiem pacientiem.
Populācijas farmakokinētikas analīze pēc intravenozas ondansetrona ievadīšanas tika veikta 428 cilvēkiem (pacientiem ar vēzi, ķirurģiskiem pacientiem un veseliem brīvprātīgajiem) vecumā no 1 mēneša līdz 44 gadiem. Balstoties uz šo analīzi, sistēmiskā iedarbība (AUC) bērniem un
pusaudžiem pēc ondansetrona perorālas vai intravenozas lietošanas bija līdzīga kā pieaugušajiem; izņēmums bija zīdaiņi no 1 līdz 4 mēnešu vecumam. Izkliedes tilpums bija saistīts ar vecumu, un tas bija zemāks pieaugušajiem nekā zīdaiņiem un bērniem. Klīrenss bija saistīta ar ķermeņa masu, bet ne vecumu, izņemot zīdaiņus vecumā no 1 līdz 4 mēnešiem. Tā kā šajā vecuma grupā bija mazs pētījuma subjektu skaits, ir grūti izdarīt slēdzienu, vai bija ar vecumu saistīts papildus klīrensa samazinājums zīdaiņiem no 1 līdz 4 mēnešu vecumam, vai tās vienkārši bija iedzimtas atšķirības.
Tā kā pacienti līdz 6 mēnešu vecumam saņems tikai vienreizēju devu pret pēcoperācijas sliktu dūšu un vemšanu, tad samazinātam klīrensam, šķiet, ka nav klīniskas nozīmes.
Gados vecāki
Agrīni I fāzes pētījumi ar veseliem, gados vecākiem, brīvprātīgajiem pēc iekšķīgas ondansetrona lietošanas parādīja nelielu, ar vecumu saistītu klīrensa samazināšanos un eliminācijas pusperioda pieaugumu.
Tomēr izteiktas individuālās mainības dēļ novēroja vērā ņemamu farmakokinētisko raksturlielumu pārklāšanos starp jauniem (vecums <65 gadi) un gados vecākiem cilvēkiem (vecums ≥65 gadi), un kopumā netika novērotas atšķirības starp jauniem un gados vecākiem pacientiem ar vēzi, kas bija iesaistīti CINV klīniskajos pētījumos, lai atbalstītu atšķirīgus ieteikumus par devām gados vecākiem pacientiem.
Pamatojoties uz jaunāku modeļpētījumu par ondansetrona koncentrāciju plazmā un ekspozīcijas-atbildes reakciju, pacientiem, kuru vecums ir ≥75 gadi, ir paredzama izteiktāka ietekme uz QTcF nekā jauniem pieaugušajiem. Pacientiem, kuri vecāki par 65 gadiem, un pacientiem, kuri vecāki par 75 gadiem, ir sagatavota īpaša informācija par devām (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Nieru funkcijas traucējumi
Pacientiem ar vidēji smagiem nieru funkcijas traucējumiem (kreatinīna klīrenss 15-60 ml/min) ir pazemināts gan sistēmiskais klīrenss, gan izkliedes tilpums, kas rada nelielu, bet klīniski nenozīmīgu eliminācijas pusperioda pagarināšanos (5,4 stundas). Pētījumā ar pacientiem, kuriem bija smagi nieru funkcijas traucējumi un kuriem bija nepieciešama regulāra hemodialīze (pētījums tika veikts starp dialīzes seansiem) netika konstatētas būtiskas ondansetrona farmakokinētikas izmaiņas.
Aknu funkcijas traucējumi
Pacientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem tika konstatēts būtiski pazemināts ondansetrona sistēmiskais klīrenss ar pagarinātu eliminācijas pusperiodu (15-32 stundas), un perorālo biopieejamību, kas tuvojas 100%, sakarā ar samazinātu presistēmisko metabolismu.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Pētījumā ar klonētiem cilvēka sirds jonu kanāliem pierādīts, ka ondansetrons klīniski nozīmīgā
koncentrācijā spēj ietekmēt sirds repolarizāciju, bloķējot hERG noteiktos kālija kanālus. Plašā QT pētījumā tika novērota devas atkarīga QT intervāla pagarināšanās (skatīt 5.1. apakšpunktu).
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Citronskābes monohidrāts,
Nātrija citrāts,
Sorbīts,
Ūdens injekcijām.
6.2. Nesaderība
Saderības pētījumi veikti polivinilhlorīda infūziju maisiņos un polivinilhlorīda infūziju sistēmās. Uzskata, ka pietiekama stabilitāte būs, lietojot arī polietilēna infūziju maisiņus vai 1.klases stikla pudeles.
Pierādīts, ka ondansetrona atšķaidījums ar 0,9% nātrija hlorīda vai 5% glikozes šķīdumu ir stabils polipropilēna šļircēs. Uzskata, ka ondansetrona šķīdums injekcijām, atšķaidot ar citiem saderīgiem infūziju šķidrumiem, būs stabils polipropilēna šļircēs. Ondansetrona injekciju šķīduma atšķaidījums ar saderīgiem intravenozas infūzijas šķīdumiem ir stabils parastā istabas apgaismojumā vai dienas gaismā vismaz 24 h, tādēļ infūzijas laikā aizsardzība pret gaismu nav nepieciešama.
Sajaucot 4,2% nātrija hidrogēnkarbonāta infūziju šķīdumu Ph. Hg. VII ar Emetron šķīdumu injekcijām, šķīdums var sarecēt.
Ondansetrona injekciju šķīdumu nedrīkst ievadīt ar vienu šļirci vai infūziju sistēmu kopā ar citām 4.5. apakšpunktā minētām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
4 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
4 ml šķīduma caurspīdīgās, bezkrāsainās stikla ampulās ar punktveida atzīmi, kas norāda ampulas atvēršanas vietu.
5 ampulas plastmasas paplātē un kārbā.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Šķīdums infūzijām ir jāsagatavo tieši pirms lietošanas. Pirms lietošanas, sagatavoto šķīdumu infūzijām var uzglabāt maksimāli 24 stundas 2-8 °C temperatūrā, ja nepieciešams. Infūzijas ievadīšanas laikā aizsardzība no gaismas nav nepieciešama. Atšķaidītais šķīdums injekcijām saglabājas stabils vismaz 24 stundas, ja tas tiek pakļauts dabiskai gaismai vai normāliem apgaismojuma apstākļiem.
Lai atšķaidītu šķīdumu injekcijām, var izmantot sekojošus pamatšķīdumus infūzijām:
0,9% nātrija hlorīdu
5% glikozi
10% mannītu
Ringera šķīdumu
0,3% kālija hlorīdu un 0,9% nātrija hlorīdu
0,3% kālija hlorīdu un 5% glikozi.
Citus pamatšķīdumus atšķaidīšanai nedrīkst lietot. Injekciju nedrīkst sajaukt vienā šļircē kopā ar citām zālēm.
Intravenozā infūzija jāievada ar ātrumu 1 mg/stundā.
Ondanseronu koncentrācijā robežās no 16 līdz 160 mikrogrami/ml (t.i., 8 mg/500 ml vai 8 mg/50 ml) var lietot caur infūzijas komplekta Y savienojumu vienlaicīgi ar:
Cisplatīnu: līdz koncentrācijai 0,48 mg/ml (t.i., 240 mg/500 ml) var ievadīt 1- 8 stundu laikā.
5-fluoruracilu: līdz koncentrācijai 0,8 mg/ml (t.i., 2,4 g/3 l vai 400 mg/500 ml) var ievadīt ar ātrumu vismaz 20 ml/stundā (500 ml 24 stundās). Lielākā koncentrācijā 5-fluoruracils var izraisīt ondansetrona precipitāciju. 5-fluoruracila infūzijā kopā ar citām palīgvielām, kas ir saderīgas, var būt maksimāli 0,045% magnija hlorīda.
Karboplatīnu: koncentrācijā robežās no 0,18 mg/ml līdz 9,9 mg/ml (t.i., 90 mg/500 ml līdz 990 mg/100 ml) var ievadīt 10 līdz 60 minūšu laikā.
Etopozīdu: koncentrācijā robežās no 0,144 mg/ml līdz 0,25 mg/ml (t.i., 72 mg/500 ml līdz 250 mg/1 litrā) var ievadīt 30 minūšu līdz 1 stundas laikā.
Ceftazidīmu: devas robežās no 250 mg un 2 g jāatšķaida ar ūdeni injekcijām, kā iesaka ražotājs (t.i., 250 mg ceftazidīma /2,5 ml un 2 g/10 ml), un jāievada intravenozas bolus injekcijas veidā 5 minūšu laikā.
Ciklofosfamīdu: devas robežās no 100 mg līdz 1 g jāatšķaida ar ūdeni injekcijām, kā iesaka ražotājs (t.i., 100 mg ciklofosfamīda/5 ml), un jāievada intravenozas bolus injekcijas veidā 5 minūšu laikā.
Doksorubicīnu: devas robežās no 10 mg līdz 100 mg jāatšķaida ar ūdeni injekcijām, kā iesaka ražotājs (t.i., 10 mg/5 ml), un jāievada intravenozas bolus injekcijas veidā 5 minūšu laikā.
Deksametazonu: 20 mg deksametazona nātrija fosfāta jāievada lēnas intravenozas injekcijas veidā 2 līdz 5 minūšu laikā; caur infūzijas komplekta Y savienojumu ievadot 8 vai 16 mg ondansetrona, kas atšķaidīts ar 50 līdz 100 ml saderīga pamatšķīduma apmēram 15 minūšu laikā.
Injekciju flakonus nedrīkst sterilizēt autoklāvā.
Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Gedeon Richter Plc.
H-1103 Budapest,
Gyömrői ut 19 - 21
Ungārija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
00-0333
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2000. gada 12. aprīlis
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 18. jūnijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
SASKAŅOTS ZVA 11-10-2018
PAGE \* MERGEFORMAT 1
