Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva

Apvalkotā tablete

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, OPA/Al/PE/desikants/Al blisteris, N30
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Olmesartanum medoxomilum Amlodipinum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

17-0256-04

Zāļu reģistrācijas numurs

17-0256

Ražotājs

Merckle GmbH, Germany; Balkanpharma-Dupnitsa AD, Bulgaria

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

08-DEC-17

Reģ. apliecības derīguma termiņš

07-DEC-22

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

40 mg/5 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Teva B.V., Netherlands

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Olmesartanum medoxomilum/amlodipinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošanas

3. Kā lietot Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva un kādam nolūkam to lieto

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva sastāvā ir divas vielas, ko sauc par olmesartāna medoksomilu un amlodipīnu (amlodipīna besilāta veidā). Abas šīs vielas palīdz pazemināt augstu asinsspiedienu.

Olmesartāna medoksomils pieder zāļu grupai, ko sauc par “angiotensīna II receptoru antagonistiem” un kas pazemina asinsspiedienu, atslābinot asinsvadus.

Amlodipīns pieder vielu grupai, ko sauc par “kalcija kanālu blokatoriem”. Amlodipīns aptur kalcija iekļūšanu asinsvadu sieniņās, kas pārtrauc asinsvadu sašaurināšanos, tādējādi arī pazeminot asinsspiedienu.

Abu šo vielu darbība palīdz apturēt asinsvadu sašaurināšanos, tādējādi asinsvadi atslābst un asinsspiediens pazeminās.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai pacientiem, kuriem asinsspiediens nav pietiekami pazeminājies, lietojot tikai olmesartāna medoksomilu vai amlodipīnu vienu pašu.

2. Kas Jums jāzina pirms Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošanas

Nelietojiet Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret olmesartāna medoksomilu vai amlodipīnu, vai noteiktu kalcija kanālu blokatoru grupu – dihidropiridīna atvasinājumiem, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Ja domājat, ka Jums varētu būt alerģija, pārrunājiet to ar ārstu pirms Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošanas;

ja Jums ilgāk nekā 3 mēnešus ir grūtniecība (no Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošanas vēlams izvairīties arī grūtniecības sākumā – skatīt apakšpunktu “Grūtniecība un barošana ar krūti”);

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi, un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;

ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi, ja ir pavājināta žults sekrēcija vai bloķēta žults izdalīšanās no žultspūšļa (piemēram, žultsakmeņu dēļ), vai ir dzelte (ādas un acs ābolu dzelte);

ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens;

ja Jums ir nepietiekama audu asins apgāde ar tādiem simptomiem kā pazemināts asinsspiediens, lēns pulss, paātrināta sirdsdarbība (šoks, arī kardiogēns šoks). Kardiogēns šoks rodas smagu sirdsdarbības traucējumu dēļ;

ja ir nosprostota asiņu izplūde no sirds (piemēram, sašaurinātas aortas (aortas stenozes) dēļ);

ja Jums ir pazemināta sirds izsviede (kas izraisa elpas trūkumu vai perifēras tūskas) pēc sirdslēkmes (akūta miokarda infarkta).

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Pirms šo tablešu lietošanas pastāstiet ārstam, ja Jūs paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm:

AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,

aliskirēnu.

Ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbību, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva šādos

gadījumos”.

Pastāstiet ārstam, ja Jums ir kāds no tālāk norādītajiem veselības traucējumiem:

nieru darbības traucējumi vai pārstādīta niere;

aknu slimība;

sirds mazspēja vai sirds vārstuļu vai sirds muskuļa slimība;

smaga vemšana, caureja, ārstēšana ar lielām urīndzenošo līdzekļu (diurētisko līdzekļu) devām vai arī Jums jāievēro diēta ar samazinātu sāls daudzumu;

paaugstināts kālija līmenis asinīs;

virsnieru (hormonus izstrādājoši dziedzeri, kas atrodas virs nierēm) darbības traucējumi.

Ja Jums sākas stipra, ilgstoša caureja, kas izraisa nozīmīgu ķermeņa masas samazināšanos, sazinieties ar ārstu. Ārsts novērtēs simptomus un lems par asinsspiedienu pazeminošo zāļu lietošanas turpināšanu.

Tāpat kā citu zāļu, kas pazemina asinsspiedienu, lietošanas gadījumā, pacientiem ar asins plūsmas traucējumiem sirdī vai galvas smadzenēs pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt sirdslēkmi vai insultu. Tāpēc ārsts rūpīgi kontrolēs Jūsu asinsspiedienu.

Jums ir jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka esat grūtniece (vai Jums varētu iestāties grūtniecība).

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var nopietni kaitēt Jūsu bērnam, lietojot šajā periodā (skatīt

apakšpunktu “Grūtniecība un barošana ar krūti”).

Bērni un pusaudži

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva nav ieteicams bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Citas zāles un Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot kādas no tālāk minētajām zālēm:

citas asinsspiedienu pazeminošas zāles, jo Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva iedarbība var pastiprināties. Iespējams, ka ārstam vajadzēs mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);

kāliju saturoši uztura bagātinātāji, kāliju saturoši sāls aizstājēji, urīndzenošas tabletes (diurētiskie līdzekļi) vai heparīns (asiņu šķidrināšanai un asins trombu veidošanās profilaksei). Šo zāļu lietošana vienlaicīgi ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva var paaugstināt kālija līmeni asinīs;

litijs (zāles garastāvokļa svārstību un dažu depresijas paveidu ārstēšanai), lietots vienlaicīgi ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva, var pastiprināt litija toksisko iedarbību. Ja Jums jālieto litijs, ārsts noteiks litija līmeni asinīs;

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL – zāles sāpju, pietūkuma un citu iekaisuma simptomu, tostarp artrīta, mazināšanai), lietoti vienlaicīgi ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva, var palielināt nieru mazspējas risku. NPL var samazināt Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva iedarbību;

holesevelama hidrohlorīds, zāles, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs, jo Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva iedarbība var pavājināties. Ārsts var Jums ieteikt lietot Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda;

daži antacīdie līdzekļi (zāles pret gremošanas traucējumiem vai grēmām), jo Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva iedarbība var nedaudz pavājināties;

zāles HIV/AIDS (piemēram, ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs) vai sēnīšu infekciju ārstēšanai (piemēram, ketokonazols, itrakonazols);

diltiazems, verapamils (zāles sirdsdarbības ritma un paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai);

rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns (antibiotikas);

asinszāle (Hypericum perforatum), augu izcelsmes preparāts;

dantrolēns (infūzijas veidā ievadāmas zāles stipru ķermeņa temperatūras noviržu ārstēšanai);

simvastatīns, līdzeklis holesterīna un taukvielu (triglicerīdu) līmeņa pazemināšanai asinīs;

takrolims, ciklosporīns, zāles imūnsistēmas atbildes reakcijas kontrolei, kas ļauj organismam pieņemt pārstādītu orgānu.

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva kopā ar uzturu un dzērienu

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva var lietot kopā ar uzturu vai arī atsevišķi. Norijiet tableti un uzdzeriet nedaudz šķidruma (piemēram, glāzi ūdens). Ja iespējams, dienas devu lietojiet katru dienu vienā un tajā pašā laikā, piemēram, brokastu laikā.

Cilvēki, kuri lieto Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva, nedrīkst dzert greipfrūtu sulu un uzturā lietot greipfrūtus, jo greipfrūti un greipfrūtu sula var palielināt aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kas var izraisīt neparedzamu Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva asinsspiedienu pazeminošās darbības pastiprināšanos.

Gados vecāki cilvēki

Ja Jums ir vairāk nekā 65 gadi, ārsts Jums regulāri pārbaudīs asinsspiedienu, kad vien tiks palielināta deva, lai pārliecinātos, ka asinsspiediens nekļūst pārāk zems.

Melnās rases pacienti

Tāpat kā citu līdzīgu zāļu, arī Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva asinsspiedienu pazeminošā darbība melnās rases pacientiem var būt nedaudz vājāka.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība: Jums jāpastāsta ārstam, ja Jums ir aizdomas par grūtniecību (vai varētu iestāties grūtniecība). Parasti ārsts ieteiks pārtraukt Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai līdzko uzzināsiet par grūtniecību, un ieteiks Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva vietā lietot citas zāles. Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var nopietni kaitēt bērnam, ja tas tiek lietots pēc trešā grūtniecības mēneša.

Ja Jums grūtniecība iestājas ārstēšanas ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva laikā, lūdzu, nekavējoties informējiet un apmeklējiet ārstu.

Barošana ar krūti: konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā. Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai grasāties to darīt. Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva nav ieteicams lietot mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, un ārsts var izvēlēties Jums citu ārstēšanas veidu, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, īpaši – ja bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaikus.

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Paaugstinātā asinsspiediena ārstēšanas laikā Jūs varat justies miegains, iespējama slikta dūša, reibonis vai galvassāpes. Ja tā notiek, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, līdz simptomi izzūd. Lūdziet padomu ārstam.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva satur laktozi

Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir kāda cukura (piemēram, laktozes) nepanesība, tad pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva deva ir viena tablete dienā.

Tabletes var lietot kopā ar uzturu vai arī atsevišķi. Norijiet tableti un uzdzeriet nedaudz šķidruma (piemēram, glāzi ūdens). Tableti nedrīkst košļāt. Neuzdzeriet greipfrūtu sulu.

Ja iespējams, dienas devu lietojiet katru dienu vienā un tajā pašā laikā, piemēram, brokastīs.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 20 mg/5 mg un 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes: dalījuma līnija paredzēta tikai, lai palīdzētu Jums salauzt tableti, ja Jums ir grūtības norīt to veselu.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes: tableti var sadalīt vienādās devās. Tādējādi 20 mg/5 mg var iegūt, salaužot 40 mg/10 mg tableti vienādās devās un lietojot pusi tabletes dienā.

Ja esat lietojis Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis vairāk tablešu nekā noteikts, Jums var pazemināties asinsspiediens ar tādiem simptomiem kā reibonis, paātrināta vai palēnināta sirdsdarbība.

Ja esat lietojis vairāk tablešu nekā noteikts vai ja bērns nejauši norijis kādu tableti, nekavējoties dodieties pie ārsta vai uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu un paņemiet līdzi zāļu iepakojumu vai šo lietošanas instrukciju.

Ja esat aizmirsis lietot Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva

Ja esat aizmirsis lietot devu, lietojiet parasto devu nākamajā dienā kā ierasts. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva

Ir svarīgi turpināt Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošanu, ja vien ārsts to neliek pārtraukt.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja rodas blakusparādības, parasti tās ir viegli izteiktas, un ārstēšana nav jāpārtrauc.

Lai gan tās nerodas daudziem cilvēkiem, tālāk minētās blakusparādības var būt nopietnas:

ārstēšanas laikā ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva iespējamas alerģiskas reakcijas, kas var skart visu ķermeni, ar sejas, mutes un/vai balsenes pietūkumu kopā ar niezi un izsitumiem. Smagas ādas reakcijas, tostarp izteikti ādas izsitumi, nātrene, ādas apsārtums pa visu ķermeni, smaga nieze, čulgas, ādas lobīšanās un pietūkums, gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze). Ja tā notiek, nekavējoties pārtrauciet Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošanu un sazinieties ar ārstu.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva jutīgiem cilvēkiem vai alerģiskas reakcijas dēļ var izraisīt pārmērīgu asinsspiediena pazemināšanos. Tas var izraisīt stipru apdullumu vai ģīboni. Ja tā notiek, nekavējoties pārtrauciet Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošanu, nekavējoties sazinieties ar ārstu un apgulieties guļus stāvoklī.

Citas iespējamās blakusparādības Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošanas gadījumā

Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

reibonis; galvassāpes; potīšu, pēdu, kāju, plaukstu vai roku pietūkums; nogurums.

Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):

reibonis pieceļoties; enerģijas trūkums; roku vai pēdu tirpšana vai nejutīgums; vertigo; sirdspukstu jušana; paātrināta sirdsdarbība; pazemināts asinsspiediens ar tādiem simptomiem kā reibonis, apdullums; apgrūtināta elpošana; klepus; slikta dūša; vemšana; gremošanas traucējumi; caureja; aizcietējums; sausums mutē, sāpes vēdera augšdaļā; izsitumi; krampji; sāpes rokās un kājās; muguras sāpes; neatliekama vajadzība urinēt; dzimumtieksmes zudums; nespēja sasniegt vai saglabāt erekciju; vājums.

Novērotas arī dažas asins analīžu rezultātu pārmaiņas, piemēram, paaugstināts, kā arī pazemināts kālija līmenis asinīs, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, paaugstināts urīnskābes līmenis, paaugstināti aknu darbības analīžu rezultāti (gamma glutamiltransferāzes līmenis).

Reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem):

paaugstināta jutība pret zālēm; ģībonis; apsārtums un siltuma sajūta sejā; sarkani, niezoši izsitumi (nātrene); sejas tūska.

Par tālāk minētajām blakusparādībām ziņots tikai olmesartāna medoksomila vai amlodipīna, bet ne Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošanas gadījumā, vai biežāk nekā Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošanas gadījumā.

Olmesartāna medoksomils

Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

bronhīts; kakla sāpes; iesnas vai aizlikts deguns; klepus; sāpes vēderā; vēdera gripa; caureja; gremošanas traucējumi; slikta dūša; sāpes locītavās vai kaulos; muguras sāpes; asinis urīnā; urīnceļu infekcija; sāpes krūtīs; gripai līdzīgi simptomi; sāpes. Asins analīžu rezultātu pārmaiņas, piemēram, paaugstināts taukvielu līmenis (hipertrigliceridēmija), paaugstināts urīnvielas vai urīnskābes līmenis asinīs un paaugstināti aknu un muskuļu darbības analīžu rezultāti.

Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):

samazināts asins šūnu – trombocītu – skaits, kas var izraisīt ātru zilumu veidošanos vai pagarinātu asinsteces laiku; tūlītējas alerģiskas reakcijas, kas var skart visu ķermeni un izraisīt elpošanas traucējumus, kā arī pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos, kas var pat izraisīt ģīboni (anafilaktiskas reakcijas); stenokardija (sāpes vai nepatīkama sajūta krūtīs); nieze; ādas izsitumi; alerģiski ādas izsitumi; nātrene; sejas pietūkums; muskuļu sāpes; slikta pašsajūta.

Reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem):

sejas, mutes un/vai balsenes pietūkums; akūta nieru mazspēja un nieru darbības traucējumi; letarģija.

Amlodipīns

Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

tūska (šķidruma aizture).

Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

sāpes vēderā; slikta dūša; potīšu tūska; miegainība; apsārtums un siltuma sajūta sejā; redzes traucējumi (arī redzes dubultošanās un miglaina redze), sirdspukstu jušana, caureja, aizcietējums, gremošanas traucējumi, krampji, vājums, apgrūtināta elpošana.

Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):

miega traucējumi; garastāvokļa maiņa, arī trauksmes sajūta; depresija; aizkaitināmība; drebuļi; garšas izmaiņas; ģībonis; troksnis ausīs (tinnitus); stenokardijas pastiprināšanās (sāpes vai nepatīkama sajūta krūtīs); neregulāra sirdsdarbība; iesnas vai aizlikts deguns; matu izkrišana; sarkanīgi punktiņi vai plankumi uz ādas sīku asinsizplūdumu dēļ (purpura); ādas krāsas maiņa; pārmērīga svīšana; izsitumi uz ādas; nieze; sarkani, niezoši izsitumi (nātrene); locītavu vai muskuļu sāpes; urinēšanas traucējumi; vajadzība urinēt naktī; pastiprināta vajadzība urinēt; krūšu palielināšanās vīriešiem; sāpes krūtīs; sāpes, slikta pašsajūta; ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās.

Reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem):

apjukums.

Ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem):

balto asins šūnu skaita samazināšanās, kas var palielināt infekcijas risku; asins šūnu paveida, ko sauc par trombocītiem, skaita samazināšanās asinīs, kas var izraisīt vieglāku zilumu veidošanos vai paildzināt asinsteces laiku; glikozes līmeņa paaugstināšanās asinīs; palielināta muskuļu stingrība vai pastiprināta pretestība pasīvām kustībām (hipertonija); plaukstu vai pēdu tirpšana vai nejutīgums; sirdslēkme; asinsvadu iekaisums; aknu vai aizkuņģa dziedzera iekaisums; kuņģa gļotādas iekaisums; smaganu sabiezēšana; paaugstināts aknu enzīmu līmenis; ādas un acu dzelte; pastiprināta ādas jutība pret gaismu; alerģiskas reakcijas: nieze, izsitumi, sejas, mutes un/vai balsenes pietūkums kopā ar niezi un izsitumiem, smagas ādas reakcijas, arī izteikti ādas izsitumi, nātrene, visa ķermeņa ādas apsārtums, stipra nieze, ādas čūlošanās, lobīšanās un pietūkums, gļotādu iekaisums, reizēm dzīvībai bīstams.

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

Pacienti ir ziņojuši arī par šādām blakusparādībām Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošanas laikā: kombinēti traucējumi, kas ietver rigiditāti, trīci un/vai kustību traucējumus, drebuļus, rigīdu pozu, maskai līdzīgu sejas izteiksmi, lēnas kustības un šļūcošu, nestabilu gaitu.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes, pudelītes un blistera pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva satur

Aktīvās vielas ir olmesartāna medoksomils un amlodipīns (besilāta veidā).

Katrā tabletē ir 20 mg olmesartāna medoksomila un 5 mg amlodipīna (besilāta veidā).

Katrā tabletē ir 40 mg olmesartāna medoksomila un 5 mg amlodipīna (besilāta veidā).

Katrā tabletē ir 40 mg olmesartāna medoksomila un 10 mg amlodipīna (besilāta veidā).

Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, laktozes monohidrāts, krospovidons, povidons, nātrija cietes glikolāts (iegūts no kartupeļiem), hidratēts koloidālais silīcija dioksīds, magnija stearāts.

Citas sastāvdaļas tabletes apvalkā ir daļēji hidrolizēts polivinilspirts (E1203), makrogols (E1521, polietilēnglikols), talks (E553b), sarkanais dzelzs oksīds (E172) (tikai Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/10 mg apvalkotajās tabletēs), titāna dioksīds (E171) (tikai Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 20 mg/5 mg un 40 mg/5 mg apvalkotajās tabletēs), dzeltenais dzelzs oksīds (E172) (tikai Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/5 mg apvalkotajās tabletēs).

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva ārējais izskats un iepakojums

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes ir baltas, apaļas, izliektas tabletes, ar iespiedumu “5” vienā pusē un dalījuma līniju otrā pusē, kur iespiedums „2” ir dalījuma līnijas kreisajā pusē un „0” – labajā pusē.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes ir dzeltenīgas, apaļas, izliektas tabletes, ar iespiedumu “5” vienā pusē un dalījuma līniju otrā pusē, kur iespiedums „4” ir dalījuma līnijas kreisajā pusē un „0” – labajā pusē.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes ir brūngani sarkanas, apaļas, izliektas tabletes, ar iespiedumu “10” vienā pusē un dalījuma līniju otrā pusē, kur iespiedums „4” ir dalījuma līnijas kreisajā pusē un „0” – labajā pusē.

Ir pieejami šādi iepakojumi:

OPA/Al/PE + desikants – alumīnija blisteriepakojumi

Blisteriepakojums 20/5 mg: iepakojuma lielumi 14, 14(14x1), 28, 28(28x1), 30, 30(30x1), 56, 90, 98, 98(98x1), 120 apvalkotās tabletes.

Blisteriepakojums 40/5 mg: iepakojuma lielumi 14(14x1), 28, 28(28x1), 30, 30(30x1), 56, 90, 98, 98(98x1), 120 apvalkotās tabletes.

Blisteriepakojums 40/10 mg: iepakojuma lielumi 28, 28(28x1), 30, 30(30x1), 56, 90, 98, 98(98x1), 120 apvalkotās tabletes

Pudelīte

100 apvalkotās tabletes ABPE pudelītē. Katrā pudelītē ir desikanta iepakojums, lai tabletes būtu sausas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Teva B.V., Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande

Ražotājs

Merckle GmbH, Ludwig-Merckle-Str. 3, 89143 Blaubeuren, Vācija

Balkanpharma Dupnitsa AD, 3 Samokovsko Shosse Str., Dupnitsa 2600, Bulgārija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Beļģija Olmesartan/Amlodipine Teva 20 mg/5 mg (40 mg/5 mg; 40 mg/10 mg) filmomhulde tabletten/comprimés pelliculés/Filmtabletten

Bulgārija Олместа А 20 mg/5 mg (40 mg/5 mg) филмирани таблетки

Vācija Olmesartan/Amlodipin AbZ 20 mg/5 mg (40 mg/5 mg; 40 mg/10 mg) Filmtabletten

Igaunija Olmesartan/Amlodipine Teva

Spānija Olmesartan/Amlodipino Teva 20 mg/5 mg (40 mg/5 mg; 40 mg/10 mg) comprimidos recubiertos con película EFG

Itālija Olmesartan medoxomil e Amlodipina Teva

Lietuva Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 20 mg/5 mg (40 mg/5 mg; 40 mg/10 mg) plėvele dengtos tabletės

Latvija Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 20 mg/5 mg (40 mg/5 mg; 40 mg/10 mg) apvalkotās tabletes

Nīderlande Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 20 mg/5 mg (40 mg/5 mg; 40 mg/10 mg), filmomhulde tabletten

Portugāle Olmesartan medoxomilo + Amlodipina Teva

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 05/2018

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

EQ PAGE 1

EQ PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes:

katra Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva apvalkotā tablete satur 20 mg olmesartāna medoksomila (Olmesartanum medoxomilum) un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes:

katra Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva apvalkotā tablete satur 40 mg olmesartāna medoksomila (Olmesartanum medoxomilum) un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes:

katra Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva apvalkotā tablete satur 40 mg olmesartāna medoksomila (Olmesartanum medoxomilum) un 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) (amlodipīna besilāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Katra 20 mg/5 mg tablete satur 12,30 mg laktozes monohidrāta.

Katra 40 mg/5 mg tablete satur 24,60 mg laktozes monohidrāta.

Katra 40 mg/10 mg tablete satur 24,60 mg laktozes monohidrāta.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

(20 mg/5 mg) Baltas, apaļas, izliektas tabletes, ar iespiedumu “5” vienā pusē un dalījuma līniju otrā pusē, kur iespiedums „2” ir dalījuma līnijas kreisajā pusē un „0” – labajā pusē. Dalījuma līnija ir paredzēta, lai atvieglotu norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

(40 mg/5 mg) Dzeltenīgas, apaļas, izliektas tabletes, ar iespiedumu “5” vienā pusē un dalījuma līniju otrā pusē, kur iespiedums „4” ir dalījuma līnijas kreisajā pusē un „0” – labajā pusē. Dalījuma līnija ir paredzēta, lai atvieglotu norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

(40 mg/10 mg) Brūngani sarkanas, apaļas, izliektas tabletes, ar iespiedumu “10” vienā pusē un dalījuma līniju otrā pusē, kur iespiedums „4” ir dalījuma līnijas kreisajā pusē un „0” – labajā pusē. Tableti var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Esenciālas hipertensijas ārstēšana.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva indicēts pieaugušiem pacientiem, kuriem asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts ar olmesartāna medoksomila vai amlodipīna monoterapiju (skatīt 4.2. apakšpunktu un 5.1. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Ieteicamā Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva deva ir 1 tablete dienā.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 20 mg/5 mg var lietot pacienti, kuriem asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts tikai ar 20 mg olmesartāna medoksomila vai 5 mg amlodipīna.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/5 mg var lietot pacienti, kuriem asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 20 mg/5 mg.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/10 mg var lietot pacienti, kuriem asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/5 mg.

Pirms fiksētās kombinācijas lietošanas uzsākšanas ieteicams pakāpeniski titrēt atsevišķo sastāvdaļu devas. Klīniski atbilstošos gadījumos var apsvērt tiešu monoterapijas nomaiņu ar fiksēto kombinēto terapiju.

Pacientiem, kuri lieto olmesartāna medoksomilu un amlodipīnu atsevišķu tablešu veidā, ērtības labad var sākt lietot Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva tabletes ar tādu pašu sastāvdaļu devu.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva var lietot gan ēšanas laikā, gan neatkarīgi no ēšanas.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem parasti nav nepieciešams pielāgot ieteikto devu, bet deva jāpalielina piesardzīgi (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Ja nepieciešama devas palielināšana līdz maksimālajai olmesartāna medoksomila dienas devai – 40 mg, rūpīgi jākontrolē asinsspiediens.

Nieru darbības traucējumi

Maksimālā olmesartāna medoksomila deva pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 20‑60 ml/min) ir 20 mg olmesartāna medoksomila vienu reizi dienā, jo pieredze par lielāku devu lietošanu šai pacientu grupai ir nepietiekama. Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošana pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min) nav ieteicama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ieteicams kontrolēt kālija līmeni un kreatinīnu.

Aknu darbības traucējumi

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva uzmanīgi lietojams pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicamā sākumdeva ir 10 mg olmesartāna medoksomila vienu reizi dienā un maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 20 mg vienu reizi dienā. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus un/vai citus antihipertensīvos līdzekļus, ieteicama rūpīga asinsspiediena un nieru darbības novērošana. Nav pieredzes par olmesartāna medoksomila lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.

Tāpat kā visu kalcija antagonistu, arī amlodipīna eliminācijas pusperiods pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts, un ieteikumi par devām nav izstrādāti. Tāpēc Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva šiem pacientiem ir jālieto piesardzīgi. Amlodipīna farmakokinētika smagu aknu darbības traucējumu gadījumā nav pētīta. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem amlodipīns jāsāk lietot mazākajā devā un jātitrē lēnām. Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošana pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Olmesartāna un amlodipīna kombinācijas drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Tablete jānorij un jāuzdzer pietiekami daudz šķidruma (piemēram, glāze ūdens). Tableti nedrīkst košļāt, un tās jālieto katru dienu vienā un tajā pašā laikā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, dihidropiridīna atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Smagi aknu darbības traucējumi un žultsceļu nosprostojums (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Vienlaicīga olmesartāna un amlodipīna kombinācijas lietošana ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva sastāvā esošā amlodipīna dēļ šīs zāles ir kontrindicētas arī pacientiem ar:

• smagu hipotensiju;

• šoku (arī kardiogēno šoku);

• kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju (piemēram, augstas pakāpes aortas stenozi);

• hemodinamiski nestabilu sirds mazspēju pēc akūta miokarda infarkta.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacienti ar hipovolēmiju vai nātrija līmeņa samazināšanos: var rasties simptomātiska hipotensija pacientiem ar samazinātu šķidruma un/vai nātrija līmeni organismā spēcīgas diurētiķu terapijas, samazinātas sāls uzņemšanas ar uzturu, caurejas vai vemšanas dēļ, īpaši pēc pirmās devas lietošanas. Šie traucējumi jānovērš pirms olmesartāna un amlodipīna kombinācijas lietošanas uzsākšanas vai arī ārstēšanas sākumā ieteicama stingra medicīniskā uzraudzība.

Citi stāvokļi ar stimulētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu: pacientiem, kuriem asinsvadu tonuss un nieru darbība ir atkarīga galvenokārt no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas darbības (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru pamatslimību, tostarp nieru artērijas stenozi), ārstēšana ar citām zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, piemēram, angiotensīna II receptoru antagonistiem, ir bijusi saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju vai retos gadījumos – akūtu nieru mazspēju.

Renovaskulāra hipertensija: palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks, ja pacienti ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi tiek ārstēti ar zālēm, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu.

Nieru darbības traucējumi un nieres pārstādīšana: ja pacientiem ar pavājinātu nieru darbību tiek lietota olmesartāna un amlodipīna kombinācija, ieteicams periodiski kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni serumā. Olmesartāna un amlodipīna kombinācijas lietošana nav ieteicama pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min) (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu). Nav pieredzes par olmesartāna un amlodipīna kombinācijas lietošanu pacientiem, kuriem nesen pārstādīta niere, vai pacientiem ar nieru mazspēju beigu stadijā (t. i., kreatinīna klīrenss < 12 ml/min).

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubultā blokāde: ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (tostarp akūtas nieru mazspējas) risku. Tādēļ RAAS dubultā blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultās blokādes terapija ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi speciālista uzraudzībā, un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru darbība, elektrolītu līmenis un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Aknu darbības traucējumi: amlodipīna un olmesartāna medoksomila iedarbība pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pastiprināta (skatīt 5.2. apakšpunktu). Jāievēro piesardzība, Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietojot pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar vidēji smagiem traucējumiem olmesartāna medoksomila deva nedrīkst pārsniegt 20 mg (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem amlodipīna lietošana jāsāk mazākajā iespējamajā devā, un jāievēro piesardzība, gan sākot ārstēšanu, gan palielinot devu. Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošana pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Hiperkaliēmija: tāpat kā citu angiotensīna II antagonistu un AKE inhibitoru lietošanas gadījumā, ārstēšanas laikā iespējama hiperkaliēmija, īpaši tad, ja ir nieru darbības traucējumi un/vai sirds mazspēja (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem pastāv risks, ieteicama stingra kālija līmeņa kontrole serumā.

Vienlaicīga lietošana ar kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem, kāliju aizturošiem diurētiskajiem līdzekļiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni (heparīnu, utt.), jāveic piesardzīgi, bieži kontrolējot kālija līmeni.

Litijs: tāpat kā citus angiotensīna II receptoru antagonistus, Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva nav ieteicams lietot kombinācijā ar litiju (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija: Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva sastāvā esošā amlodipīna dēļ, tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša uzmanība jāpievērš pacientiem, kuriem ir aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.

Primārs aldosteronisms: pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas pret antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas nomācot renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.

Sirds mazspēja: renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibīcijas dēļ jutīgiem pacientiem iespējamas nieru darbības pārmaiņas. Pacientiem ar smagu sirds mazspēju, kuriem nieru darbība varētu būt atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes, ārstēšana ar angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem un angiotensīna receptoru antagonistiem bijusi saistīta ar oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju, un (retos gadījumos) ar akūtu nieru mazspēju un/vai nāvi.

Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē piesardzīgi. Ilgstošā, placebo kontrolētā amlodipīna pētījumā pacientiem ar smagu sirds mazspēju (NYHA III un IV funkcionālā klase) ziņotā plaušu tūskas sastopamība amlodipīna grupā bija lielāka nekā placebo grupā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, t.sk. amlodipīns, uzmanīgi jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var palielināt kardiovaskulāru notikumu un mirstības risku nākotnē.

Sprū līdzīga enteropātija: ļoti retos gadījumos pacientiem, kas lietojuši olmesartānu vairākus mēnešus vai gadus pēc zāļu lietošanas uzsākšanas, konstatēta smaga, hroniska caureja ar nozīmīgu ķermeņa masas samazināšanos, ko varētu būt izraisījusi lokāla, aizkavēta paaugstinātas jutības reakcija. Pacientu zarnu biopsijas materiālos bieži atklāta bārkstiņu atrofija. Ja pacientam ārstēšanas laikā ar olmesartānu rodas šādi simptomi un nav citas acīm redzamas etioloģijas, ārstēšana ar olmesartānu nekavējoties jāpārtrauc, un to nedrīkst atsākt. Ja nedēļas laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas caureja nemazinās, jāapsver speciālista (piem., gastroenterologa) konsultācija.

Etniskās atšķirības: tāpat kā lietojot citus angiotensīna II antagonistus, Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva asinsspiedienu pazeminošā darbība melnādainiem pacientiem ir nedaudz vājāka, salīdzinot ar citas rases pārstāvjiem, iespējams, tādēļ, ka melnādaino pacientu populācijā ar hipertensiju biežāk ir sastopams zems renīna līmenis.

Gados vecāki cilvēki: gados vecākiem cilvēkiem devas palielināšana jāveic piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Grūtniecība: angiotensīna II antagonistu lietošanu grūtniecības laikā nedrīkst uzsākt. Ja vien angiotensīna II antagonistu terapijas turpināšana netiek uzskatīta par absolūti neaizstājamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina uz citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem ar apstiprinātu lietošanas drošuma profilu grūtniecības laikā. Tiklīdz diagnosticē grūtniecību, ārstēšana ar angiotensīna II antagonistiem nekavējoties jāpārtrauc un nepieciešamības gadījumā jāuzsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Citi: tāpat kā lietojot jebkuru antihipertensīvo līdzekli, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar sirds išēmisko slimību vai išēmisku cerebrovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Laktoze: Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva apvalkotās tabletes satur laktozi. Pacienti ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju šīs zāles nedrīkst lietot.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Iespējamā mijiedarbība, kas saistīta ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva

Jāņem vērā vienlaicīgas lietošanas gadījumā

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva asinsspiedienu pazeminošo iedarbību var pastiprināt vienlaicīga citu antihipertensīvo zāļu (piemēram, alfa blokatoru, diurētisko līdzekļu) lietošana.

Iespējamā mijiedarbība, kas saistīta ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva sastāvā esošo olmesartāna medoksomilu

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru blokatori vai aliskirēns

Klīnisko pētījumu dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubultā blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru darbība (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) biežumu, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Kālija līmeni ietekmējošas zāles

Vienlaicīga lietošana kopā ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var palielināt kālija līmeni serumā (piem., heparīnu, AKE inhibitoriem), var izraisīt kālija līmeņa paaugstināšanos serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja kālija līmeni ietekmējošas zāles ir jāparaksta kombinācijā ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva, ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Litijs

Ir ziņots par pārejošu litija koncentrācijas serumā pieaugumu un toksiskuma palielināšanos vienlaicīgas litija un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru un, retos gadījumos – angiotensīna II antagonistu terapijas laikā. Tādēļ vienlaicīga Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva un litija lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja nepieciešama vienlaicīga Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva un litija lietošana, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

Vienlaicīga lietošana, ievērojot piesardzību

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), arī selektīvie COX-2 inhibitori, acetilsalicilskābe (> 3 g dienā) un neselektīvie NPL

Angiotensīna II antagonistu un vienlaicīgas NPL lietošanas gadījumā iespējama antihipertensīvās iedarbības pavājināšanās. Turklāt vienlaicīga angiotensīna II antagonistu un NPL lietošana var palielināt nieru darbības pavājināšanās risku un izraisīt kālija līmeņa paaugstināšanos serumā. Tādēļ uzsākot šādu kombinētu terapiju ieteicama nieru darbības kontrole, kā arī adekvāta pacienta hidratācija.

Žultsskābju sekvestrants holesevelams

Vienlaicīga žultsskābju sekvestranta holesevelama hidrohlorīda lietošana mazina olmesartāna kopējo sistēmisko iedarbību un maksimālo koncentrāciju plazmā un mazina t1/2. Olmesartāna medoksomila lietošana vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda mazināja zāļu mijiedarbību. Jāapsver olmesartāna medoksomila lietošana vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda devas ievadīšanas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Papildu informācija

Pēc ārstēšanas ar antacīdu līdzekli (alumīnija magnija hidroksīdu) novērota neliela olmesartāna biopieejamības samazināšanās.

Olmesartāna medoksomilam nav būtiskas ietekmes uz varfarīna farmakokinētiku vai farmakodinamiku vai digoksīna farmakokinētiku. Olmesartāna medoksomila lietošanai kopā ar pravastatīnu nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz abu šo vielu farmakokinētiku veseliem indivīdiem.

In vitro olmesartānam nepiemīt klīniski nozīmīga inhibējoša ietekme uz cilvēka citohroma P450 enzīmiem 1A1/2, 2A6, 2C8/9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4, un žurkām tas neinducē citohroma P450 enzīmu aktivitāti vai inducē minimāli. Klīniski nozīmīga mijiedarbība starp olmesartānu un minēto citohroma P450 enzīmu metabolizētām zālēm nav sagaidāma.

Iespējamā mijiedarbība, kas saistīta ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva sastāvā esošo amlodipīnu

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

CYP3A4 inhibitori: vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai vidēji spēcīgu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitoru, azola grupas pretsēnīšu līdzekļu, makrolīdu grupas antibiotiku, piemēram, eritromicīna vai klaritromicīna, verapamila vai diltiazema) lietošana var būtiski palielināt amlodipīna sistēmisko iedarbību. Šo FK izmaiņu klīniskā ietekme var būt izteiktāka gados vecākiem cilvēkiem, tāpēc var būt nepieciešama klīniskā uzraudzība un devas pielāgošana.

Klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem klaritromicīnu un amlodipīnu, ir palielināts hipotensijas risks. Vienlaicīgas amlodipīna un klaritromicīna terapijas gadījumā nepieciešama rūpīga klīniska novērošana.

CYP3A4 induktori: lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (hypericum perforatum)).

Amlodipīna vienlaicīga lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties amlodipīna biopieejamība, pastiprinot asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Dantrolēns (infūzijā): dzīvniekiem novērota letāla ventrikulāra fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīts ar hiperkaliēmijas attīstību pēc vienlaicīgas verapamila un intravenozas dantrolēna ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ pacientiem ar noslieci uz ļaundabīgu hipertermiju, kā arī ļaundabīgas hipertermijas ārstēšanas gadījumā, vēlams izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, piemēram, amlodipīna, lietošanas.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm: amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība papildina citu antihipertensīvo līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.

Simvastatīns: vienlaicīga atkārtotu 10 mg amlodipīna devu un 80 mg simvastatīna devu lietošana izraisīja simvastatīna kopējās iedarbības palielināšanos par 77 %, salīdzinot ar simvastatīna monoterapiju. Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu, simvastatīna deva jāsamazina līdz 20 mg dienā.

Takrolims: pastāv takrolima līmeņa asinīs paaugstināšanās risks, ja tas tiek lietots vienlaicīgi ar amlodipīnu, taču šīs farmakokinētiskās mijiedarbības mehānisms nav pilnībā noskaidrots. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, lietojot amlodipīnu pacientam, kas tiek ārstēts ar takrolimu, nepieciešams kontrolēt takrolima līmeni asinīs un atbilstoši pielāgot takrolima devu.

Ciklosporīns: prospektīvā pētījumā pacientiem ar pārstādītu nieri tika novērota minimālā ciklosporīna līmeņa paaugstināšanās vidēji par 40 % tā vienlaicīgas lietošanas gadījumā ar amlodipīnu. Olmesartāna medoksomila un amlodipīna kombinētās terapijas vienlaicīga lietošana kopā ar ciklosporīnu var palielināt ciklosporīna kopējo iedarbību. Vienlaicīgas lietošanas laikā jākontrolē minimālais ciklosporīna līmenis un atbilstoši jāsamazina ciklosporīna deva.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība (skatīt 4.3. apakšpunktu)

Nav datu par olmesartāna un amlodipīna kombinācijas lietošanu grūtniecēm. Dzīvnieku reproduktīvās toksicitātes pētījumi ar olmesartāna un amlodipīna kombināciju nav veikti.

Olmesartāna medoksomils (Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva aktīvā viela)

Angiotensīna II antagonistu lietošana nav ieteicama grūtniecības pirmajā trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). Angiotensīna II antagonistu lietošana ir kontrindicēta 2. un 3. grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības pirmajā grūtniecības trimestrī ir nepārliecinoši, tomēr nedaudz palielinātu risku nevar izslēgt. Kamēr nav kontrolētu epidemioloģisko datu par risku angiotensīna II antagonistu lietošanas gadījumā, līdzīgs risks var pastāvēt šīs grupas zālēm. Ja vien angiotensīna II antagonistu terapijas turpināšana netiek uzskatīta par absolūti neaizstājamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina uz citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem, kuriem ir apstiprināts lietošanas drošuma profils grūtniecības laikā. Tiklīdz diagnosticē grūtniecību, ārstēšana ar angiotensīna II antagonistiem nekavējoties jāpārtrauc un nepieciešamības gadījumā jāuzsāk alternatīva terapija.

Ir zināms, ka angiotensīna II antagonistu terapija otrajā un trešajā trimestrī izraisa fetotoksicitāti cilvēkiem (pavājināta nieru darbība, oligohidramnija, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un jaundzimušo toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja angiotensīna II antagonistu iedarbība ir bijusi no otrā grūtniecības trimestra, ieteicams veikt ultrasonogrāfisku nieru darbības un galvaskausa pārbaudi. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas angiotensīna II antagonistus, rūpīgi jānovēro, vai viņiem nav hipotensijas (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Amlodipīns (Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva aktīvā viela)

Dati par ierobežotu amlodipīna iedarbībai pakļautu grūtniecību neliecina, ka amlodipīnam vai citiem kalcija receptoru antagonistiem būtu nevēlama ietekme uz augļa veselību. Tomēr var būt paildzinātu dzemdību risks.

Tāpēc olmesartāna un amlodipīna kombinācijas lietošana nav ieteicama pirmajā grūtniecības trimestrī un ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Olmesartāns izdalās žurku mātīšu pienā, bet nav zināms, vai olmesartāns izdalās cilvēka pienā. Amlodipīns izdalās cilvēka pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3–7 % un nepārsniedz 15 %. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Līdzīgi dihidropiridīna tipa kalcija kanālu blokatori izdalās cilvēka pienā.

Nav informācijas par olmesartāna lietošanu bērna barošanas laikā ar krūti. Olmesartāna un amlodipīna kombinācijas lietošana nav ieteicama, un barojot bērnu ar krūti vēlams lietot citus ārstēšanas veidus ar labāk pierādītu drošuma profilu, īpaši jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu bērnu barošanas ar krūti laikā.

Fertilitāte

Ir ziņots par pārejošām bioķīmiskām pārmaiņām spermatozoīda galviņā dažiem ar kalcija kanālu blokatoriem ārstētiem pacientiem. Klīniskie dati par iespējamo amlodipīna ietekmi uz auglību ir nepietiekami. Vienā pētījumā žurkām atklāta nevēlama ietekme uz tēviņu auglību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva var maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

Pacientiem, kuri saņem antihipertensīvo terapiju, dažkārt var rasties reibonis, galvassāpes, slikta dūša vai nogurums, kas var traucēt spēju reaģēt. Īpaši piesardzība ieteicama ārstēšanas sākumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Olmesartāna un amlodipīna kombinācija:

Visbiežāk ziņotās blakusparādības ir perifēriska tūska (11,3 %), galvassāpes (5,3 %) un reibonis (4,5 %).

Olmesartāna un amlodipīna kombinācijas izraisītās blakusparādības klīniskajos pētījumos, pēcreģistrācijas lietošanas drošuma uzraudzības pētījumos un spontānajos ziņojumos, kā arī atsevišķo sastāvdaļu – olmesartāna medoksomila un amlodipīna – izraisītās blakusparādības, pamatojoties uz zināmo šo vielu lietošanas drošuma profilu, apkopotas tālāk sniegtajā tabulā.

Blakusparādību sastopamības iedalījumam izmantota šāda terminoloģija:

ļoti bieži ( ≥ 1/10)

bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)

retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100)

reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000)

ļoti reti (< 1/10 000)

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

MedDRA

orgānu sistēmu grupa

Blakusparādības

Sastopamības biežums

Olmesartāna/ amlodipīna kombinācija

Olmesartāns

Amlodipīns

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Leikopēnija

Ļoti reti

Trombocitopēnija

Retāk

Ļoti reti

Imūnās sistēmas traucējumi

Alerģiska reakcija/ paaugstināta jutība pret zālēm

Reti

Ļoti reti

Anafilaktiska reakcija

Retāk

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hiperglikēmija

Ļoti reti

Hiperkaliēmija

Retāk

Reti

Hipertrigliceridēmija

Bieži

Hiperurikēmija

Bieži

Psihiskie traucējumi

Apjukums

Reti

Depresija

Retāk

Bezmiegs

Retāk

Aizkaitināmība

Retāk

Pavājināta dzimumtieksme

Retāk

Garastāvokļa pārmaiņas (arī trauksme)

Retāk

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis

Bieži

Bieži

Bieži

Disgeizija

Retāk

Galvassāpes

Bieži

Bieži

Bieži (īpaši ārstēšanas sākumā)

Hipertonija

Ļoti reti

Hipoestēzija

Retāk

Retāk

Letarģija

Retāk

Parestēzija

Retāk

Retāk

Perifēriska neiropātija

Ļoti reti

Posturāls reibonis

Retāk

Miega traucējumi

Retāk

Miegainība

Bieži

Ģībonis

Reti

Retāk

Trīce

Retāk

Ekstrapiramidāli

traucējumi

Nav zināmi

Acu bojājumi

Redzes traucējumi (tostarp diplopija)

Bieži

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs

Retāk

Vertigo

Retāk

Retāk

Sirds funkcijas traucējumi

Stenokardija

Retāk

Retāk (tostarp stenokardijas pastiprināšanās)

Aritmija (tostarp bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru fibrilācija)

Retāk

Miokarda infarkts

Ļoti reti

Sirdsklauves

Retāk

Bieži

Tahikardija

Retāk

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipotensija

Retāk

Reti

Retāk

Ortostatiska hipotensija

Retāk

Pietvīkums

Reti

Bieži

Vaskulīts

Ļoti reti

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bronhīts

Bieži

Klepus

Retāk

Bieži

Retāk

Elpas trūkums

Retāk

Bieži

Faringīts

Bieži

Rinīts

Bieži

Retāk

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sāpes vēderā

Bieži

Bieži

Vēdera izejas traucējumi (tostarp caureja un aizcietējums)

Bieži

Aizcietējums

Retāk

Caureja

Retāk

Bieži

Sausa mute

Retāk

Retāk

Dispepsija

Retāk

Bieži

Bieži

Gastrīts

Ļoti reti

Gastroenterīts

Bieži

Smaganu hiperplāzija

Ļoti reti

Slikta dūša

Retāk

Bieži

Bieži

Pankreatīts

Ļoti reti

Sāpes vēdera augšdaļā

Retāk

Vemšana

Retāk

Retāk

Retāk

Sprū līdzīga enteropātija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Bieži

Ļoti reti (pārsvarā saistīts ar holestāzi)

Hepatīts

Ļoti reti

Dzelte

Ļoti reti

Ādas un zemādas audu bojājumi

Alopēcija

Retāk

Angioedēma

Reti

Ļoti reti

Alerģisks dermatīts

Retāk

Daudzformu eritēma

Ļoti reti

Eksantēma

Retāk

Retāk

Eksfoliatīvs dermatīts

Ļoti reti

Hiperhidroze

Retāk

Fotosensibilizācija

Ļoti reti

Nieze

Retāk

Retāk

Purpura

Retāk

Kvinkes tūska

Ļoti reti

Izsitumi

Retāk

Retāk

Retāk

Ādas krāsas maiņa

Retāk

Stīvensa-Džonsona sindroms

Ļoti reti

Toksiska epidermas nekrolīze

Nav zināmi

Nātrene

Reti

Retāk

Retāk

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Potīšu tūska

Bieži

Artralģija

Retāk

Artrīts

Bieži

Muguras sāpes

Retāk

Bieži

Retāk

Muskuļu spazmas

Retāk

Reti

Bieži

Mialģija

Retāk

Retāk

Sāpes ekstremitātē

Retāk

Skeleta sāpes

Bieži

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Akūta nieru mazspēja

Reti

Hematūrija

Bieži

Biežāka urinēšana

Retāk

Urinēšanas traucējumi

Retāk

Niktūrija

Retāk

Polakiūrija

Retāk

Nieru darbības traucējumi

Reti

Urīnceļu infekcija

Bieži

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Erektilā disfunkcija/impotence

Retāk

Retāk

Ginekomastija

Retāk

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija

Retāk

Retāk

Bieži

Sāpes krūtīs

Bieži

Retāk

Sejas tūska

Reti

Retāk

Nogurums

Bieži

Bieži

Bieži

Gripai līdzīgi simptomi

Bieži

Letarģija

Reti

Savārgums

Retāk

Retāk

Tūska

Bieži

Ļoti bieži

Sāpes

Bieži

Retāk

Perifēriska tūska

Bieži

Bieži

Tūska ar paliekošu iespiedumu

Bieži

Izmeklējumi

Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

Retāk

Reti

Paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs

Bieži

Pazemināts kālija līmenis asinīs

Retāk

Paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs

Bieži

Paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs

Retāk

Paaugstināts gamma glutamiltransferāzes līmenis asinīs

Retāk

Samazināta ķermeņa masa

Retāk

Palielināta ķermeņa masa

Retāk

Ziņots par atsevišķiem laika ziņā ar angiotensīna II receptoru blokatoru lietošanu saistītiem rabdomiolīzes gadījumiem. Ar amlodipīnu ārstētiem pacientiem ziņots par atsevišķiem ekstrapiramidāla sindroma gadījumiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Nav pieredzes par olmesartāna un amlodipīna kombinācijas pārdozēšanu. Visticamākā olmesartāna medoksomila pārdozēšanas ietekme ir hipotensija un tahikardija; bradikardija ir iespējama parasimpātiskās (vagālās) stimulācijas gadījumā. Paredzams, ka amlodipīna pārdozēšana izraisīs pārmērīgu perifēro vazodilatāciju ar izteiktu hipotensiju un, iespējams, ar reflektoru tahikardiju. Ziņots par izteiktu un iespējami ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam ar letālu iznākumu.

Ārstēšana

Ja pārdozēšana notikusi nesen, var apsvērt kuņģa skalošanu. Veseliem indivīdiem aktivētās ogles ievadīšana uzreiz vai līdz 2 stundām pēc iekšķīgas amlodipīna lietošanas nozīmīgi mazinājusi amlodipīna uzsūkšanos.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva pārdozēšanas izraisītas klīniski nozīmīgas hipotensijas gadījumā nepieciešams aktīvs atbalsts kardiovaskulārajai sistēmai, tostarp arī rūpīga sirds un plaušu darbības kontrole, ekstremitāšu pacelšana un cirkulējošā šķidruma tilpuma un urīna izdalīšanās kontrole. Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanai var noderēt vazokonstriktors līdzeklis, ja vien nav kontrindikāciju tā lietošanai. Intravenozi ievadītam kalcija glikonātam var būt labvēlīga ietekme, mazinot kalcija kanālu blokādi.

Amlodipīns izteikti saistās ar olbaltumvielām, tādēļ dialīzi veikt nav nozīmes. Nav zināms, vai olmesartāns ir dializējams.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: angiotensīna II antagonisti un kalcija kanālu blokatori, ATĶ kods C09DB02.

Darbības mehānisms

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva ir kombinēts angiotensīna II receptoru antagonista olmesartāna medoksomila un kalcija kanālu blokatora amlodipīna besilāta preparāts. Šo aktīvo vielu kombinācijai ir papildinoša antihipertensīvā iedarbība, pazeminot asinsspiedienu vairāk nekā katra sastāvdaļa atsevišķi.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Olmesartāna un amlodipīna kombinācija

Astoņu nedēļu, dubultmaskētā, randomizētā, placebo kontrolētā, faktoriāla plānojuma pētījumā 1940 pacientiem (71 % baltās rases un 29 % citu rasu pacienti) ārstēšana ar katru kombinēto Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva devu izraisīja nozīmīgi lielāku diastoliskā un sistoliskā asinsspiediena pazeminājumu nekā attiecīgās sastāvdaļas monoterapijā. Vidējā sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pārmaiņa bija atkarīga no devas: -24/-14 mmHg (20 mg/5 mg kombinācija), ‑25/‑16 mmHg (40 mg/5 mg kombinācija) un ‑30/‑19 mmHg (40 mg/10 mg kombinācija).

Olmesartāns un amlodipīns 40 mg/5 mg pazemināja sistolisko/diastolisko asinsspiedienu sēdus stāvoklī vēl par 2,5/1,7 mmHg salīdzinājumā ar olmesartānu un amlodipīnu 20 mg/5 mg. Arī olmesartāns un amlodipīns 40 mg/10 mg pazemināja sistolisko/diastolisko asinsspiedienu sēdus stāvoklī vēl par 4,7/3,5 mmHg salīdzinājumā ar olmesartānu un amlodipīnu 40 mg/5 mg.

Pacientu daļa, kas sasniedza mērķa asinsspiedienu (< 140/90 mmHg pacientiem bez cukura diabēta un < 130/80 mmHg diabēta slimniekiem), bija 42,5 %, 51,0 % un 49,1 % attiecīgi ar olmesartānu un amlodipīnu 20 mg/5 mg, 40 mg/5 mg un 40 mg/10 mg.

Lielākā olmesartāna un amlodipīna kombinācijas antihipertensīvās iedarbības daļa parasti tika sasniegta pirmajās 2 terapijas nedēļās.

Otrs dubultmaskētais, randomizētais, placebo kontrolētais pētījums vērtēja amlodipīna pievienošanas efektivitāti, ārstējot baltās rases pacientus, kuriem asinsspiediens netika pietiekami kontrolēts ar 8 nedēļu 20 mg olmesartāna medoksomila monoterapiju.

Pacientiem, kuri turpināja lietot tikai 20 mg olmesartāna medoksomila, sistoliskais/diastoliskais asinsspiediens vēl pēc 8 nedēļām pazeminājās par -10,6/-7,8 mmHg. 5 mg amlodipīna pievienošana 8 nedēļas izraisīja sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par ‑16,2/‑10,6 mmHg (p = 0,0006).

Pacientu daļa, kas sasniedza mērķa asinsspiedienu (< 140/90 mmHg pacientiem bez cukura diabēta un < 130/80 mmHg diabēta slimniekiem), bija 44,5 % ar 20 mg/5 mg kombināciju, salīdzinot ar 28,5 % ar 20 mg olmesartāna medoksomila.

Vēl vienā pētījumā tika vērtēta dažādu olmesartāna medoksomila devu pievienošana baltās rases pacientiem, kuriem asinsspiediens nebija pietiekami kontrolēts ar 8 nedēļu 5 mg amlodipīna monoterapiju.

Pacientiem, kuri turpināja lietot tikai 5 mg amlodipīna, sistoliskais/diastoliskais asinsspiediens vēl pēc 8 nedēļām pazeminājās par -9,9/-5,7 mmHg. 20 mg olmesartāna medoksomila pievienošana izraisīja sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par ‑15,3/‑9,3 mmHg un 40 mg olmesartāna medoksomila pievienošana izraisīja sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par ‑16,7/‑9,5 mmHg (p < 0,0001).

Pacientu daļa, kas sasniedza mērķa asinsspiedienu (< 140/90 mmHg pacientiem bez cukura diabēta un < 130/80 mmHg diabēta slimniekiem), bija 29,9 % grupā, kas turpināja saņemt tikai 5 mg amlodipīna, 53,5 % olmesartāna un amlodipīna 20 mg/5 mg un 50,5 % olmesartāna un amlodipīna 40 mg/5 mg grupā.

Randomizēti dati pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju, kuros būtu salīdzināta vidējas olmesartāna un amlodipīna devas kombinētā terapija ar amlodipīna vai olmesartāna devas palielināšanu līdz maksimālajai devai monoterapijā, nav pieejami.

Trīs veiktie pētījumi apstiprināja, ka reizi dienā lietotas olmesartāna un amlodipīna kombinācijas asinsspiedienu pazeminošā darbība saglabājās 24 stundu intervālā ar minimālā un maksimālā raksturlieluma attiecību 71 % - 82 % sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena atbildes reakcijai un 24 stundu efektivitāti, kas apstiprināta ar ambulatoru asinsspiediena kontroli.

Olmesartāna un amlodipīna kombinācijas antihipertensīvā iedarbība bija līdzīga neatkarīgi no vecuma un dzimuma, kā arī pacientiem ar cukura diabētu un bez tā.

Divos atklātos, nerandomizētos paplašinājuma pētījumos ilgstoša iedarbība pēc viena gada, lietojot olmesartānu un amlodipīnu 40 mg/5 mg, tika pierādīta 49‑67% pacientu.

Olmesartāna medoksomils (Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva aktīvā viela)

Olmesartāna un amlodipīna kombinācijas sastāvdaļa olmesartāna medoksomils ir selektīvs angiotensīna II 1. tipa (AT1) receptoru antagonists. Olmesartāna medoksomils tiek strauji pārveidots par farmakoloģiski aktīvo metabolītu olmesartānu. Angiotensīns II ir primārais vazoaktīvais renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas hormons, un tam ir nozīmīga loma hipertensijas patofizioloģijā. Angiotensīna II iedarbība ietver vazokonstrikciju, aldosterona sintēzes un atbrīvošanās stimulāciju, sirds stimulāciju un nātrija reabsorbciju nierēs. Olmesartāns bloķē angiotensīna II vazokonstriktoro un aldosterona izdalīšanos veicinošo darbību, bloķējot tā saistīšanos pie AT1 receptoriem audos, arī asinsvadu gludajā muskulatūrā un virsnierēs. Olmesartāna darbība nav atkarīga no angiotensīna II sintēzes avota vai ceļa. Selektīvs antagonisms pret angiotensīna II (AT1) receptoriem palielina renīna līmeni plazmā un angiotensīna I un II koncentrāciju un nedaudz mazina aldosterona koncentrāciju plazmā.

Hipertensijas gadījumā olmesartāna medoksomils izraisa no devas atkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazemināšanos. Nav pierādījumu par pirmās devas hipotensiju, tahifilaksi ilgstošas ārstēšanas laikā vai par atgriezenisku hipertensiju pēc pēkšņas terapijas pārtraukšanas.

Olmesartāna medoksomila lietošana reizi dienā pacientiem ar hipertensiju efektīvi un vienmērīgi pazemina asinsspiedienu 24 stundu intervālā. Lietošana vienu reizi dienā asinsspiedienu pazemināja līdzīgi kā tādas pašas kopējās dienas devas lietošana divas reizes dienā.

Turpinot ārstēšanu, maksimālais asinsspiediena pazeminājums tiek sasniegts 8 nedēļas pēc terapijas uzsākšanas, kaut gan nozīmīga asinsspiediena pazemināšanās tiek novērota jau pēc 2 terapijas nedēļām.

Olmesartāna medoksomila ietekme uz mirstību un saslimstību vēl nav zināma.

Randomizētā olmesartāna un diabētiskās mikroalbuminūrijas profilakses (The Randomised Olmesartan and Diabetes Microalbuminuria Prevention; ROADMAP) pētījumā 4447 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, normoalbuminūriju un vismaz vienu papildu kardiovaskulārā riska faktoru pārbaudīja, vai ārstēšana ar olmesartānu var aizkavēt mikroalbuminūrijas parādīšanos. Novērošanas laika mediāna bija 3,2 gadi. Pacienti saņēma vai nu olmesartānu, vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, izņemot AKE inhibitorus un ARB.

Pētījumā konstatēja primārā mērķa kritērija – laika līdz mikroalbuminūrijas sākumam – riska samazināšanos par labu olmesartānam. Pēc AS (asinsspiediena) atšķirību korekcijas šis riska samazinājums vairs nesasniedza statistisku ticamību. Mikroalbuminūrija radās 8,2 % pacientu olmesartāna grupā (178 no 2160) un 9,8 % placebo grupā (210 no 2139).

Sekundārie mērķa kritēriji – akūti kardiovaskulāri notikumi – radās 96 pacientiem (4,3 %), lietojot olmesartānu, un 94 pacientiem (4,2 %), lietojot placebo. Olmesartāna lietošanas gadījumā kardiovaskulāras mirstības sastopamība bija lielāka nekā placebo lietošanas gadījumā (15 pacienti (0,7 %), salīdzinot ar 3 pacientiem (0,1 %)), neskatoties uz līdzīgu neletāla insulta (14 pacienti (0,6 %), salīdzinot ar 8 pacientiem (0,4 %)), neletāla miokarda infarkta (17 pacienti (0,8%), salīdzinot ar 26 pacientiem (1,2 %)) un nekardiovaskulāras nāves gadījumu skaitu (11 pacienti (0,5 %), salīdzinot ar 12 pacientiem (0,5 %)). Kopējā mirstība olmesartāna lietošanas gadījumā skaitliski palielinājās (26 pacienti (1,2%), salīdzinot ar 15 pacientiem (0,7 %)), ko galvenokārt noteica lielākais letālu akūtu kardiovaskulāru notikumu skaits.

„Olmesartāns samazina terminālas nieru slimības biežumu pacientiem ar diabētisko nefropātiju” (The Olmesartan Reducing Incidence of End-stage Renal Disease in Diabetic Nephropathy Trial; ORIENT) pētījumā pārbaudīja olmesartāna ietekmi uz renāliem un kardiovaskulāriem mērķa kritērijiem 577 randomizētiem japāņu un ķīniešu izcelsmes pacientiem ar 2. tipa diabētu, kuriem bija manifesta nefropātija. Novērošanas perioda mediāna bija 3,1 gads. Novērošanas periodā pacienti saņēma vai nu olmesartānu, vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, arī AKE inhibitoriem.

Primāro salikto mērķa kritēriju (laiku līdz pirmajam kreatinīna līmeņa dubultošanās serumā, terminālas nieru slimības, jebkādu cēloņu izraisītas nāves gadījumam) konstatēja 116 pacientiem olmesartāna grupā (41,1 %) un 129 pacientiem placebo grupā (45,4 %) (riska attiecība 0,97 (95% TI 0,75‑1,24); p = 0,791). Šo salikto sekundāro kardiovaskulāro mērķa kritēriju konstatēja 40 ar olmesartānu ārstēto pacientu (14,2 %) un 53 ar placebo ārstēto pacientu (18,7 %). Saliktais kardiovaskulārais mērķa kritērijs ietvēra kardiovaskulāru nāvi 10 (3,5 %) pacientiem, kuri saņēma olmesartānu, salīdzinot ar 3 (1,1 %) pacientiem, kuri saņēma placebo; attiecīgi kopējā mirstība 19 (6,7 %), salīdzinot ar 20 (7,0 %), neletāls insults 8 (2,8 %), salīdzinot ar 11 (3,9 %), un neletāls miokarda infarkts 3 (1,1 %), salīdzinot ar 7 (2,5 %).

Amlodipīns (Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva aktīvā viela)

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva sastāvdaļa amlodipīns ir kalcija kanālu blokators, kas inhibē kalcija jonu iekļūšanu cauri membrānai caur sprieguma regulētajiem L tipa kanāliem sirdī un gludajā muskulatūrā. Eksperimentālie dati liecina, ka amlodipīns saistās gan pie dihidropiridīna, gan ne dihidropiridīna saistīšanās vietām. Amlodipīns ir relatīvi asinsvadu selektīvs ar lielāku iedarbību uz asinsvadu gludās muskulatūras šūnām nekā uz sirds muskulatūras šūnām. Amlodipīna antihipertensīvo iedarbību nosaka tiešā artēriju gludo muskulatūru relaksējošā iedarbība, kas izraisa perifērās pretestības mazināšanos un līdz ar to arī asinsspiediena pazemināšanos.

Hipertensīviem pacientiem amlodipīns izraisa no devas atkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazemināšanos. Nav pierādījumu par pirmās devas hipotensiju, tahifilaksi ilgstošas ārstēšanas laikā vai par atsitiena efektu (hipertensiju) pēc terapijas pārtraukšanas.

Pēc terapeitisku devu lietošanas pacientiem ar hipertensiju amlodipīns izraisa efektīvu asinsspiediena pazemināšanos guļus, sēdus un stāvus stāvoklī. Ilgstoša amlodipīna lietošana nav saistīta ar nozīmīgām sirdsdarbības ātruma vai kateholamīnu līmeņa pārmaiņām plazmā. Hipertensīviem pacientiem ar normālu nieru darbību terapeitiskas amlodipīna devas samazina nieru asinsvadu pretestību un paātrina glomerulāro filtrāciju, kā arī uzlabo nieru plazmas plūsmu, nemainot filtrācijas frakciju vai proteinūriju.

Hemodinamikas pētījumos pacientiem ar sirds mazspēju un klīniskajos pētījumos, kas balstīti uz slodzes testiem pacientiem ar NYHA II – IV funkcionālās klases sirds mazspēju novērots, ka amlodipīns neizraisa nekādu klīnisku stāvokļa pasliktināšanos, nosakot pēc slodzes panesamības, kreisā kambara izsviedes frakcijas un klīniskajām pazīmēm un simptomiem.

Placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE), kurā izvērtēja pacientus ar NYHA III – IV funkcionālās klases sirds mazspēju, kuri saņēma digoksīnu, diurētiskos līdzekļus un AKE inhibitorus, konstatēja, ka pacientiem ar sirds mazspēju amlodipīns neizraisīja palielinātu mirstības vai kombinēto mirstības un saslimstības risku.

Ilgstošā amlodipīna novērošanas pētījumā ar placebo kontroli (PRAISE-2) pacientiem ar NYHA III un IV funkcionālās klases sirds mazspēju bez klīniskiem simptomiem vai objektīvas atrades, kas liecinātu par išēmisku slimību, kuri lietoja stabilas AKE inhibitoru, uzpirkstītes preparātu un diurētisko līdzekļu devas, amlodipīns neietekmēja kopējo kardiovaskulāro mirstību. Šajā pašā pacientu grupā amlodipīna lietošana bija saistīta ar palielinātu ziņojumu skaitu par plaušu tūsku, neskatoties uz to, ka nebija nozīmīgas sirds mazspējas pastiprināšanās sastopamības atšķirības, salīdzinot ar placebo.

Miokarda infarkta profilaktiskas terapijas pētījums (ALLHAT)

Tika veikts randomizēts, dubultmaskēts, saslimstības-mirstības pētījums ar nosaukumu „Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial” (ALLHAT), lai salīdzinātu jaunākos medikamentozās terapijas līdzekļus: amlodipīnu 2,5 10 mg/d (kalcija kanālu blokators) vai lizinoprilu 10 40 mg/d (AKE inhibitors) kā pirmās izvēles terapiju ar tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa hlortalidona 12,5 25 mg/d terapiju vieglas vai vidēji smagas hipertensijas ārstēšanai.

Kopumā tika randomizēti un vidēji 4,9 gadus novēroti 33 357 hipertensijas pacienti 55 gadu vecumā vai vecāki. Pacientiem bija vismaz vēl viens KSS riska faktors, tostarp pārciests miokarda infarkts vai insults (> 6 mēnešiem pirms iekļaušanas) vai cita apstiprināta KVS (kopā 51,5 %), 2. tipa cukura diabēts (36,1 %), ABL-H < 35 mg/dl (11,6 %), kreisā kambara hipertrofija, kas atklāta elektrokardiogrammā vai ehokardiogrāfiski (20,9 %), cigarešu smēķēšana (pētījuma laikā) (21,9 %).

Primārais saliktais mērķa kritērijs bija: letāla KSS un neletāls miokarda infarkts. Nebija nozīmīgas primārā mērķa kritērija atšķirības amlodipīnu saturošas un hlortalidonu saturošas terapijas gadījumā: RR 0,98 95 % TI (0,90‑1,07) p = 0,65. No sekundārajiem mērķa kritērijiem sirds mazspējas sastopamība (saliktā kombinētā kardiovaskulārā mērķa kritērija sastāvdaļa) amlodipīna grupā bija nozīmīgi lielāka nekā hlortalidona grupā (10,2 % vs. 7,7 %, RR 1,38, 95% TI [1,25‑1,52] p < 0,001). Taču visu cēloņu izraisītas mirstības ziņā starp amlodipīnu saturošu un hlortalidonu saturošu terapiju nebija nozīmīgas atšķirības (RR 0,96 95% TI [0,89 1,02] p = 0,20).

Cita informācija

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst lietot vienlaicīgi pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Olmesartāna un amlodipīna kombinācija

Pēc iekšķīgas olmesartāna un amlodipīna kombinācijas lietošanas maksimālā olmesartāna un amlodipīna koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc attiecīgi 1,5‑2 stundām un 6‑8 stundām. Abu aktīvo vielu uzsūkšanās ātrums un apjoms no olmesartāna un amlodipīna kombinācijas atbilst abu sastāvdaļu uzsūkšanās ātrumam un apjomam no atsevišķām tabletēm. Uzturs neietekmē olmesartāna un amlodipīna biopieejamību no olmesartāna un amlodipīna kombinācijas.

Olmesartāna medoksomils (Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva aktīvā viela)

Uzsūkšanās un izkliede

Olmesartāna medoksomils ir priekšzāles. Uzsūkšanās laikā no gastrointestinālā trakta zarnu gļotādā un portālās asinīs esterāzes to ātri pārvērš par farmakoloģiski aktīvu metabolītu – olmesartānu. Plazmā vai ekskrētos nav konstatēts neizmainītas formas olmesartāna medoksomils vai neizmainītas medoksomila sānu ķēžu grupas. Olmesartāna absolūtā biopieejamība no tablešu zāļu formas vidēji bija 25,6 %.

Olmesartāna vidējā maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) tiek sasniegta aptuveni 2 stundu laikā pēc olmesartāna medoksomila perorālas lietošanas, un olmesartāna koncentrācija plazmā palielinās aptuveni lineāri, palielinot vienreizējo perorālo devu aptuveni līdz 80 mg.

Uzturs olmesartāna biopieejamību ietekmēja minimāli, tādēļ olmesartāna medoksomilu var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Klīniski nozīmīgas ar dzimumu saistītas olmesartāna farmakokinētikas atšķirības nav novērotas.

Olmesartāns izteikti saistās ar plazmas olbaltumiem (99,7 %), bet klīniski nozīmīgas mijiedarbības iespēja izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem starp olmesartānu un citām vienlaicīgi lietotām zālēm, kas izteikti saistās ar olbaltumiem, ir maza (par ko liecina klīniski nozīmīgas mijiedarbības trūkums starp olmesartāna medoksomilu un varfarīnu). Olmesartāna saistīšanās ar asins šūnām ir nenozīmīga. Vidējais izkliedes tilpums pēc intravenozas ievades ir mazs (16‑29 l).

Biotransformācija un eliminācija

Kopējais olmesartāna plazmas klīrenss parasti bija 1,3 l/h (SK 19%) un relatīvi lēns, salīdzinot ar asins plūsmu aknās (aptuveni 90 l/h). Pēc vienreizējas perorālas ar 14C iezīmētas olmesartāna medoksomila devas lietošanas 10‑16 % lietotās radioaktīvās vielas izdalījās ar urīnu (lielākā daļa 24 stundu laikā pēc devas ieņemšanas) un atlikusī konstatētā radioaktīvā preparāta daļa izdalījās ar fēcēm. Ņemot vērā, ka sistēmiskā pieejamība ir 25,6 %, var aprēķināt, ka pēc uzsūkšanās olmesartāns tiek izvadīts gan caur nierēm (aptuveni 40 %), gan caur aknām un žulti (aptuveni 60 %). Visa konstatētā radioaktīvā viela bija olmesartāns. Nevienu citu nozīmīgu metabolītu nekonstatēja. Olmesartāna atkārtota enterohepātiska cirkulācija ir minimāla. Liela olmesartāna daļa izdalās ar žulti, tāpēc lietošana pacientiem ar žultsceļu nosprostojumu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Olmesartāna terminālais eliminācijas pusperiods pēc vairāku devu perorālas lietošanas bija 10‑15 stundas. Līdzsvara koncentrācija tika sasniegta pēc dažu pirmo devu lietošanas, un turpmāku uzkrāšanos pēc 14 dienu ilgas lietošanas nekonstatēja. Nieru klīrenss ir aptuveni 0,5‑0,7 l/h, un tas nav atkarīgs no devas.

Zāļu mijiedarbība

Žultsskābju sekvestrants holesevelams:

vienlaicīga 40 mg olmesartāna medoksomila un 3750 mg holesevelama hidrohlorīda lietošana veselām pētāmām personām izraisīja Cmax samazināšanos par 28 % un olmesartāna AUC samazināšanos par 39 %. Mazāk izteiktu ietekmi – Cmax un AUC samazināšanos par attiecīgi 4 % un 15 % – novēroja, kad olmesartāna medoksomilu lietoja 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda.

Olmesartāna eliminācijas pusperiods samazinājās par 50‑52 % neatkarīgi no tā, vai tas tika lietots vienlaikus vai 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Amlodipīns (Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva aktīvā viela)

Uzsūkšanās un izkliede

Pēc perorālas terapeitisku devu lietošanas amlodipīns labi uzsūcas, maksimālo koncentrāciju asinīs sasniedzot 6‑12 stundas pēc devas lietošanas. Aprēķinātā absolūtā biopieejamība ir no 64 līdz 80 %. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos pierādīts, ka aptuveni 97,5 % asinsritē esošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas olbaltumiem.

Amlodipīna uzsūkšanos neietekmē vienlaicīga uztura lietošana.

Biotransformācija un eliminācija

Terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 35‑50 stundas, kas atbilst vienas reizes devai dienā. Amlodipīns aknās tiek plaši metabolizēts līdz neaktīviem metabolītiem. Aptuveni 10 % sākotnējās vielas un 60 % metabolītu tiek izvadīti urīnā.

Olmesartāna medoksomils un amlodipīns (Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva aktīvās vielas)

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija (līdz 18 gadu vecumam)

Pediatriskiem pacientiem farmakokinētikas dati nav pieejami.

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci vai vecāki)

Gados vecākiem (65‑75 gadus veciem) hipertensijas pacientiem olmesartāna AUC līdzsvara apstākļos bija palielināts aptuveni par 35 %, ļoti veciem pacientiem (≥ 75 gadus veciem) – aptuveni par 44 %, salīdzinot ar jaunāku vecuma grupu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Tas var būt vismaz daļēji saistīts ar nieru darbības pavājināšanos šajā pacientu grupā. Taču ieteicamā dozēšanas shēma gados vecākiem cilvēkiem ir tāda pati, lai gan jāievēro piesardzība, palielinot devu.

Maksimālās amlodipīna koncentrācijas sasniegšanas laiks plazmā gados jaunākiem un gados vecākiem indivīdiem ir līdzīgs. Gados vecākiem cilvēkiem amlodipīna klīrensam ir nosliece mazināties, izraisot AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanos. AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanās pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju bija tāda, kāda paredzama pacientu vecuma grupai šajā pētījumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību olmesartāna AUC līdzsvara apstākļos palielinājās par 62 %, 82 % un 179 % attiecīgi pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem, salīdzinot ar veseliem kontrolgrupas dalībniekiem (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Amlodipīns tiek ekstensīvi metabolizēts līdz neaktīviem metabolītiem. 10 % vielas tiek izvadīts nemainītā veidā urīnā. Amlodipīna koncentrācijas pārmaiņas plazmā nav saistītas ar nieru darbības traucējumu pakāpi. Šiem pacientiem amlodipīnu var ievadīt normālā devā. Amlodipīns nav dializējams.

Aknu darbības traucējumi

Pēc vienreizējas perorālas lietošanas olmesartāna AUC bija par 6 % un 65 % lielāks attiecīgi pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, salīdzinot ar atbilstošiem līdzīgiem veseliem kontrolgrupas dalībniekiem. Olmesartāna nesaistītā daļa 2 stundas pēc devas lietošanas veseliem cilvēkiem, pacientiem ar viegli pavājinātu aknu darbību un pacientiem ar vidēji stipri pavājinātu aknu darbību bija attiecīgi 0,26 %, 0,34 % un 0,41 %. Pēc atkārtotu devu ievadīšanas pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem olmesartāna vidējais AUC atkal bija par aptuveni 65 % augstāks nekā pieskaņotiem veseliem kontrolgrupas dalībniekiem. Pētāmajām personām ar aknu darbības traucējumiem un veselām pētāmajām personām olmesartāna vidējie Cmax raksturlielumi bija līdzīgi. Olmesartāna medoksomils nav pētīts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Ir ļoti maz klīnisko datu par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem amlodipīna klīrenss ir samazināts un eliminācijas pusperiods ir pagarināts, izraisot AUC palielināšanos par aptuveni 40‑60 % (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Ņemot vērā katras vielas neklīniskās toksicitātes raksturojumu, toksicitātes pastiprināšanās kombinētas lietošanas gadījumā nav paredzama, jo katrai vielai ir atšķirīgs mērķis, t. i., nieres olmesartāna medoksomilam un sirds amlodipīnam.

3 mēnešu atkārtotu devu toksicitātes pētījumā ar iekšķīgi lietotu olmesartāna medoksomila/amlodipīna kombināciju žurkām tika novērotas šādas pārmaiņas: pazemināti ar eritrocītu skaitu saistītie raksturlielumi un pārmaiņas nierēs, ko varētu izraisīt olmesartāna medoksomila sastāvdaļa; pārmaiņas zarnās (lūmena paplašināšanās un difūza gļotādas sabiezēšana līkumainajā un resnajā zarnā) un virsnierēs (kamoliņu garozas šūnu hipertrofija un fascikulāro garozas šūnu vakuolizācija), un vadu hipertrofija piena dziedzeros, ko varētu izraisīt amlodipīna sastāvdaļa. Šīs pārmaiņas ne pastiprināja iepriekš ziņoto un pastāvošo atsevišķo vielu toksicitāti, ne izraisīja jaunu toksicitāti. Netika novērota toksikoloģiski sinerģiska iedarbība.

Olmesartāna medoksomils (Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva aktīvā viela)

Hroniska toksiskuma pētījumos ar žurkām un suņiem olmesartāna medoksomilam konstatēja līdzīgu iedarbību kā citiem AT1 receptoru antagonistiem un AKE inhibitoriem: palielināts atlieku slāpekļa un kreatinīna līmenis asinīs; samazināta sirds masa; samazināti eritrocītu raksturlielumi (eritrocītu skaits, hemoglobīna, hematokrīta līmenis); histoloģiskas norādes par nieru bojājumu (reģeneratīvi nieru epitēlija bojājumi, bazālās membrānas sabiezēšana, kanāliņu paplašināšanās). Šīs olmesartāna medoksomila farmakoloģiskās darbības izraisītās blakusparādības radās arī preklīniskajos pētījumos, lietojot citus AT1 receptoru antagonistus un AKE inhibitorus, un tās var mazināt, vienlaicīgi perorāli lietojot nātrija hlorīdu. Abām sugām novēroja palielinātu renīna aktivitāti plazmā un nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju/hiperplāziju. Šīm pārmaiņām, kas ir tipiska AKE inhibitoru grupas un citu AT1 receptoru antagonistu iedarbība, domājams, nav klīniskas nozīmes.

Tāpat kā citiem AT1 receptoru antagonistiem, konstatēts, ka arī olmesartāna medoksomils palielina hromosomu defektu sastopamību šūnu kultūrās in vitro. Nozīmīgu ietekmi vairākos in vivo pētījumos, lietojot olmesartāna medoksomilu ļoti lielā perorālā devā – līdz 2000 mg/kg, nekonstatēja. Plašu genotoksiskuma pārbaužu programmu apkopotie dati liecina, ka olmesartānam nav raksturīga genotoksiska ietekme klīniskas lietošanas apstākļos.

Olmesartāna medoksomils nebija kancerogēns ne žurkām 2 gadus ilgā pētījumā, ne transgēniskām pelēm, pārbaudot divos 6 mēnešu kanceroģenēzes pētījumos.

Fertilitātes pētījumos žurkām olmesartāna medoksomils auglību neietekmēja un netika iegūti teratogēnas iedarbības pierādījumi. Tāpat kā lietojot citus angiotensīna II antagonistus, pēc pakļaušanas olmesartāna medoksomila iedarbībai samazinājās pēcnācēju dzīvildze un pēc preparāta lietošanas mātītēm vēlīnā grūtniecības un zīdīšanas laikā pēcnācējiem novēroja nieru bļodiņu paplašināšanos. Tāpat kā citiem antihipertensīviem līdzekļiem, arī olmesartāna medoksomilam pierādīta toksiskāka ietekme uz grūsnām trušu mātītēm nekā uz grūsnām žurku mātītēm, tomēr norādījumu par toksisku ietekmi uz augli nebija.

Amlodipīns (Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva aktīvā viela)

Reproduktīvā toksicitāte

Ar žurkām un pelēm veikto reprodukcijas spējas pētījumu laikā lietojot vielas devas, kas aptuveni 50 reižu pārsniedz maksimālo cilvēkam ieteicamo devu, pamatojoties uz devu miligramos uz kg ķermeņa masas, novērotas vēlākas un ilgstošākas dzemdības, kā arī mazuļu dzīvildzes samazināšanās.

Ietekme uz fertilitāti

Žurkām, kas saņēma līdz 10 mg/kg amlodipīna dienas devas (tēviņi un mātītes tās saņēma attiecīgi 64 un 14 dienas pirms pārošanās), ietekme uz fertilitāti netika novērota (minētās devas ir 8 reizes* lielākas par maksimālo cilvēkam ieteicamo devu – 10 mg, pamatojoties uz devu miligramos uz m2 ķermeņa virsmas laukuma). Citā pētījumā, kura laikā žurku tēviņi 30 dienas saņēma amlodipīna besilāta devu, kas līdzīga cilvēkam paredzētajai devai, pamatojoties uz miligramiem uz kg ķermeņa masas, tika novērota folikulus stimulējošā hormona un testosterona koncentrācijas pazemināšanās plazmā, kā arī spermas blīvuma, nobriedušu spermatozoīdu un nobriedušu Sertolī šūnu skaita samazināšanās.

Kancerogenitāte, mutagenitāte

Žurkām un pelēm, kam divus gadus tika iebarots amlodipīns, apstākļos, kad vielas aprēķinātā koncentrācija atbilda tai, ko rada 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg dienas devas, pierādījumi par kancerogenitāti netika iegūti. Maksimālā deva bija tuva maksimālajai devai, ko panes peles, bet ne žurkas (pelēm tā bija līdzīga, bet žurkām divas reizes* lielāka par maksimālo ieteicamo klīnisko devu – 10 mg, pamatojoties uz devu miligramos uz m2 ķermeņa virsmas laukuma).

Mutagenitātes pētījumu laikā netika konstatēta ar zālēm saistīta iedarbība ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

*Pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Laktozes monohidrāts

Krospovidons

Povidons

Nātrija cietes glikolāts (iegūts no kartupeļiem)

Hidratēts koloidālais silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Tabletes apvalks

Daļēji hidrolizēts polivinilspirts (E1203)

Makrogols (E1521, polietilēnglikols)

Talks (E553b)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172) (tikai Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/10 mg apvalkotajās tabletēs)

Titāna dioksīds (E171) (tikai Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 20 mg/5 mg un 40 mg/5 mg apvalkotajās tabletēs)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172) (tikai Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva 40 mg/5 mg apvalkotajās tabletēs)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blisteri

OPA/Al/PE + desikants – alumīnija blisteriepakojumi.

20 mg/5 mg: iepakojumā pa 14, 14(14x1), 28, 28(28 x 1), 30, 30(30 x 1), 56, 90, 98, 98(98x1), 120 apvalkotajām tabletēm.

40 mg/5 mg: iepakojumā pa 14(14x1), 28, 28(28 x 1), 30, 30(30 x 1), 56, 90, 98, 98(98x1), 120 apvalkotajām tabletēm.

40 mg/10 mg: iepakojumā pa 28, 28(28 x 1), 30, 30(30 x 1), 56, 90, 98, 98(98x1), 120 apvalkotajām tabletēm.

Pudelīte

100 apvalkotās tabletes

ABPE pudelīte ar bērniem grūti atveramu polipropilēna vāciņu un desikanta iepakojumu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

20 mg/5 mg: 17-0255

40 mg/5 mg: 17-0256

40 mg/10 mg: 17-0257

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2017. gada 8. decembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2018

SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018

PAGE \* MERGEFORMAT 1

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Teva variācijas