Nolicin

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Nolicin 400 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 400 mg norfloksacīna (norfloxacinum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

saulrieta dzeltenais FCF (E110): 0,5 mg/tabletē

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Apvalkotās tabletes ir oranžas, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas ar dalījuma līniju vienā pusē.

Tabletes var sadalīt divās vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Nekomplicēts akūts cistīts sievietēm, recidivējošs cistīts sievietēm, akūta urīnceļu infekcija vīriešiem, bakteriāls prostatīts, gonokoku uretrīts un cervicīts, ko izraisījusi jutīga Neisseria gonorrhoeae un kuņģa-zarnu trakta infekcijas (piemēram, ceļotāju caureja).

Nekomplicēta akūta cistīta un recidivējoša cistīta sievietēm gadījumā, norfloksacīns jālieto tikai tad, ja šo infekciju ārstēšanai parasti ieteiktie citi antibakteriālie līdzekļi tiek uzskatīti par nepiemērotiem.

Jāievēro oficiālās vadlīnijas par pareizu pretmikrobu līdzekļu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Indikācijas

Dienas deva

tabletes

Terapijas ilgums

Terapija

Nekomplicēts akūts cistīts sievietēm

2 x 400 mg

3 – 7 dienas

Recidivējošs cistīts sievietēm

2 x 400 mg

7 – 14 dienas

Akūta urīnceļu infekcija vīriešiem

2 x 400 mg

7 – 14 dienas

Bakteriāls prostatīts

2 x 400 mg

4 – 6 nedēļas vai vairāk

Gonokoku uretrīts un cervicīts, ko izraisījusi jutīga Neisseria gonorrhoeae*

2 x 400 mg

3 – 7 dienas

Kuņģa-zarnu trakta infekcijas (piemēram, ceļotāju caureja)

2 x 400 mg

līdz 5 dienas ilgi

*Gonorejas gadījumā var lietot arī vienreizēju devu 2 – 3 tabletes.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Nolicin devas jāmazina, ja kreatinīna klīrenss ir mazāks par 0,33 ml/s (20 ml/min) un/vai kreatinīna koncentrācija serumā lielāka par 400 µmol/l (4,5 mg/100 ml). Deva jāmazina uz pusi vai jālieto parasta deva, divkāršojot lietošanas intervālu.

Pacientiem, kam tiek veikta hemodialīze un kam ir saglabāta diurēze, arī jālieto puse no parastās devas.

Pacientiem, kam tiek veikta abdominālā peritoneālā dialīze (CAPD) un kam ir saglabāta diurēze, var lietot to pašu devu, ko lieto normālas nieru darbības gadījumā.

Pediatriskā populācija

Nolicin ir kontrindicēts lietošanai bērniem, jo trūkst datu par tā drošību (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Tabletes var lietot tukšā dūšā, uzdzerot nedaudz šķidruma, vai ēšanas laikā.

Terapijas laikā jānodrošina normāla diurēze.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citiem hinolonu līdzekļiem un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Grūtniecība un barošana ar krūti.

Zāles nedrīkst lietot arī bērni un pusaudži augšanas periodā sakarā ar nepietiekamu zāļu lietošanas pieredzi šajā laikā un sakarā ar to, ka nevar izslēgt locītavu skrimšļa bojājumu iespēju augšanas laikā.

Pacienti ar tendinītu un/vai cīpslas plīsumu anamnēzē, kas saistīts ar fluorhinolonu lietošanu (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

No norfloksacīna lietošanas jāizvairās pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijušas nopietnas nevēlamas blakusparādības pēc hinolonu vai fluorhinolonu saturošu zāļu lietošanas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šo pacientu ārstēšana ar norfloksacīnu jāuzsāk tikai tad, ja nav alternatīvu ārstēšanas iespēju un pēc rūpīgas ieguvuma/riska izvērtēšanas (skatīt arī 4.3. apakšpunktu).

Paaugstinātas jutības reakcijas

Norfloksacīns var izraisīt smagas, potenciāli letālas paaugstinātas jutības reakcijas (anafilaktiskas un anafilaktoīdas reakcijas) dažkārt jau pēc pirmās devas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem jāiesaka šādu reakciju gadījumā nekavējoties pārtraukt zāļu lietošanu un sazināties ar ārstu vai neatliekamās palīdzības speciālistu, kurš sāks atbilstošus neatliekamās palīdzības pasākumus.

Lietošana pacientiem ar epilepsiju un citiem CNS traucējumiem

Nolicin jālieto piesardzīgi pacientiem ar CNS traucējumiem (īpaši tiem, kam ir epilepsija un citi klīniski stāvokļi, kas var izraisīt krampjus). Retos gadījumos ziņots, ka pacientiem, kuri saņem norfloksacīnu, radās krampji. Norfloksacīns var izraisīt simptomu paasinājumu un pastiprināšanos pacientiem, kuriem ir diagnosticēti vai iespējami psihiski traucējumi, halucinācijas un/vai apjukums. Ja rodas konvulsīvi krampji, ārstēšana ar norfloksacīnu jāpārtrauc.

Ilgstošas, invaliditāti izraisošas un iespējami neatgriezeniskas nopietnas nevēlamas zāļu izraisītas blakusparādības

Ļoti retos gadījumos ziņots par ilgstošām (vairākus mēnešus vai gadus ilgām), invaliditāti izraisošām un iespējami neatgriezeniskām nopietnām nevēlamām zāļu izraisītām blakusparādībām, kas reizēm skar vairākas organisma sistēmas (skeleta-muskuļu, nervu, psihisko un sensoro), pacientiem, kuri lietojuši hinolonus vai fluorhinolonus, neatkarīgi no viņu vecuma un pirms ārstēšanas esošiem riska faktoriem. Norfloksacīna lietošana nekavējoties jāpārtrauc, ja parādās pirmie jebkādas nopietnas nevēlamas blakusparādības simptomi, un pacientiem jāiesaka sazināties ar zāļu izrakstītāju, lai saņemtu konsultāciju.

Perifēra neiropātija

Ir saņemti ziņojumi par sensorās vai sensormotorās polineiropātijas gadījumiem, kas izpaužas kā parestēzija, hipoestēzija, dizestēzija vai vājums pacientiem, kuri saņem hinolonu un fluorhinolonu grupas zāles. Lai novērstu neatgriezeniska stāvokļa attīstību, pirms ārstēšanas turpināšanas pacientiem, kuri saņem norfloksacīna terapiju, jāiesaka informēt ārstu, ja ārstēšanas laikā parādās neiropātijas simptomi, piemēram, sāpes, dedzinoša sajūta, tirpšana, nejutīgums vai nogurums.

Fotosensitivitāte

Ziņots, ka pacientiem, kuri dažu šīs zāļu grupas vielu lietošanas laikā ir bijuši pakļauti pārmērīgai saules iedarbībai, radās fotosensitivitātes reakcija. Pacientiem jāizvairās no pārmērīgas tiešu saules staru ietekmes terapijas laikā. Ja rodas fotosensitivitāte, terapija jāpārtrauc.

Redzes traucējumi

Ja redze pasliktinās vai parādās jebkāda ietekme uz acīm, nekavējoties jākonsultējas ar acu ārstu.

Tendinīts un cīpslas plīsums

Tendinīts un cīpslas plīsums (it īpaši Ahilleja cīpslas, bet ne tikai), reizēm bilaterāls var parādīties jau 48 stundu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas ar hinoloniem vai fluorhinoloniem, un par to ziņots pat vairākus mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Tendinīta un cīpslas plīsuma risks ir lielāks gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, pacientiem ar parenhimatozo orgānu transplantātiem un pacientiem, kuru ārstēšanā vienlaicīgi lieto kortikosteroīdus. Tāpēc jāizvairās no vienlaicīgas kortikosteroīdu lietošanas.

Parādoties pirmajām tendinīta pazīmēm (piem., sāpīgs pietūkums, iekaisums), ārstēšana ar norfloksacīnu jāpārtrauc un jāapsver alternatīva ārstēšana. Skartā(s) ekstremitāte(s) atbilstoši jāārstē (piem., imobilizācija). Ja parādās tendinopātijas pazīmes, kortikosteroīdus lietot nedrīkst.

Aortas aneirisma un disekcija

Epidemioloģiskajos pētījumos ir ziņots par paaugstinātu aortas aneirismas un disekcijas risku pēc fluorhinolonu lietošanas, īpaši gados vecākiem pacientiem.

Tāpēc pacientiem ar aneirismu ģimenes anamnēzē vai pacientiem, kuriem jau iepriekš diagnosticēta aortas aneirisma un/vai aortas disekcija vai kuriem ir citi riska faktori vai stāvokļi, kas rada noslieci uz aortas aneirismu un disekciju (piemēram, Marfāna (Marfan) sindroms, asinsvadu Ēlersa-Danlosa (Ehlers-Danlos) sindroms, Takajasu (Takayasu) arterīts, milzšūnu arterīts, Behčeta (Behcet’s) slimība, hipertensija, apstiprināta ateroskleroze), fluorhinoloni jālieto tikai pēc rūpīgas ieguvuma un riska izvērtēšanas un citu ārstēšanas iespēju apsvēršanas.

Gadījumā, ja pēkšņi rodas sāpes vēderā, krūškurvī vai mugurā, pacientiem jāiesaka nekavējoties vērsties pie ārsta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā.

Kristalūrija

Ilgstošas ārstēšanas gadījumā jākontrolē kristalūrijas rašanās. Lai gan paredzams, ka parastos lietošanas apstākļos, lietojot 400 mg divreiz dienā, kristalūrija neradīsies, piesardzības nolūkā nevajadzētu pārsniegt ieteicamo dienas devu. Jānodrošina pietiekama pacientu hidratācija.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem individuāli jāizsver ieguvums un risks saistībā ar norfloksacīna lietošanu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Nieru mazspējas gadījumā atbilstoši jāpielāgo deva, jo norflaksacīns tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm.

QT intervāla pagarināšanās

Jāievēro piesardzība, lietojot fluorhinolonus, to vidū norfloksacīnu, pacientiem ar zināmiem QT intervāla pagarināšanās riska faktoriem, piemēram:

iedzimts pagarināta QT intervāla sindroms,

vienlaicīga citu zāļu lietošana, kas pagarina QT intervālu (piemēram, IA un III grupas antiaritmiski līdzekļi, tricikliski antidepresanti, makrolīdi, antipsihotiski līdzekļi),

nekoriģēti elektrolītu līdzsvara traucējumi (piemēram, hipokaliēmija, hipomagnēmija)

sirds slimība (piemēram, sirds mazspēja, miokarda infarkts, bradikardija).

Vecāki pacienti un sievietes var būt vairāk jutīgi pret QT intervālu pagarinošu zāļu lietošanu. Tādēļ jāievēro piesardzība lietojot fluorhinolonus, ieskaitot norfloksacīnu, šīm pacientu grupām (sk. 4.2. apakšpunktu – gados vecāki pacienti, 4.5., 4.8., 4.9. apakšpunktu).

Lietošana pacientiem ar myasthenia gravis

Norfloksacīna lietošanas laikā var saasināties myasthenia gravis simptomi, kā rezultātā var attīstīties dzīvībai bīstams elpceļu muskulatūras atslābums. Atbilstoši jāārstē jebkura respiratorā distresa pazīme.

G6FD (glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes) deficīts

Hinolonu grupas līdzekļi pacientiem ar latentu vai aktīvu G6FD (glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes) deficītu var izraisīt hemolītiskas reakcijas.

Pseidomembranozs kolīts

Ja ārstēšanas laikā vai pēc tās attīstās smaga un ilgstoša caureja, tas var liecināt par ļoti reta stāvokļa - pseidomembranozā kolīta attīstību. Šādos gadījumos terapija nekavējoties jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana (piemēram, vankomicīns, 4 x 250 mg iekšķīgai lietošanai). Zarnu peristaltiku nomācošas zāles ir kontrindicētas.

Holestātisks hepatīts

Lietojot norfloksacīnu, bieži tiek ziņots par holestātisku hepatītu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientam jāiesaka pārtraukt ārstēšanu un sazināties ar ārstu, ja tiek novērotas aknu slimības pazīmes vai simptomi, piemēram, anoreksija, dzelte, tumšs urīns, nieze vai sāpes vēderā.

Nolicin satur azokrāsvielu E110, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Teofilīns, ciklosporīns

Norfloksacīna vienlaikus lietošana ar teofilīnu vai ciklosporīnu palielina to koncentrāciju serumā, tādēļ ieteicams noteikt šo zāļu koncentrāciju serumā.

Varfarīns

Lietojot norfloksacīnu kopā ar perorāliem antikoagulantiem (varfarīnu), palielinās to terapeitiskās darbības efekts. Ārstēšanas laikā ar norfloksacīnu palielinās asinsreces laiks, tādēļ operācijas gadījumā jākontrolē asinsrece.

Probenecīds

Probenecīds (podagras un podagriska artrīta ārstēšanai lietotas zāles) mazina norfloksacīna izdalīšanos ar urīnu, bet neietekmē tā koncentrāciju serumā.

Norfloksacīns inhibē CYP 1A2, tāpēc iespējama mijiedarbība ar citām zālēm, kas tiek metabolizētas ar šī paša enzīma starpniecību.

Didanozīns

Didanozīnu nedrīkst lietot ne vienlaicīgi ar norfloksacīnu, ne arī ar divu stundu starplaiku pirms vai pēc norfloksacīna lietošanas, jo šīs zāles var ietekmēt norfloksacīna uzsūkšanos, kā rezultātā samazinās norfloksacīna koncentrācija serumā un urīnā.

Kofeīns

Pierādīts, ka hinoloni un arī norfloksacīns nomāc kofeīna metabolismu. Tā rezultātā var aizkavēties kofeīna eliminācija un palielināties tā plazmas pusperiods. Norfloksacīna terapijas laikā, ja iespējams jāizvairās no kofeīnu saturošu zāļu (piemēram, dažu pretsāpju līdzekļu) lietošanas.

Piens, jogurts (šķidrie piena produkti), antacīdi un sukralfāts mazina Nolicin uzsūkšanos.

Pacientiem jālieto Nolicin vienu stundu pirms vai divas stundas pēc piena produktu lietošanas.

Ja norfloksacīnu lieto vienlaikus ar zālēm, kas satur dzelzi, alumīniju, bismutu, magniju, kalciju vai cinku, veidojas smagie savienojumi (hinolona-metālu), kas neuzsūcas. Pacientiem antacīdi, sukralfāts un šos ķīmiskos elementus saturošas zāles jālieto divas stundas pēc Nolicin lietošanas.

Fenbufēns

Pētījumos ar dzīvniekiem novērots, ka vienlaicīga hinolona atvasinājumu lietošana ar fenbufēnu izraisa krampjus. Tāpēc nav ieteicama vienlaicīga hinolonu un fenbufēna lietošana.

Hinolonu un kortikosteroīdu vienlaikus lietošana var paaugstināt tendinīta vai cīpslas plīsuma risku.

Ziņots arī par paaugstinātu pretdiabēta zāļu (sulfonilurīnvielas) iedarbību, tās lietojot vienlaikus ar norfloksacīnu.

Vienlaikus norfloksacīna un nitrofurantoīna lietošana samazina abu zāļu iedarbību.

Zāles, kas pagarina QT intervālu

Norfloksacīns tāpat kā citi fluorhinoloni jālieto piesardzīgi pacientiem, kas saņem zāles, kuras pagarina QT intervālu (piemēram, IA un III grupas antiaritmiski līdzekļi, tricikliski antidepresanti, makrolīdi, antipsihotiski līdzekļi), sk. 4.4. apakšpunktu.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav apstiprināta lietošanas drošība grūtniecības un zīdīšanas laikā. Lietošana grūtniecības laikā ir attaisnojama tikai neatliekamos gadījumos, kad iespējamais risks mātei ir lielāks par risku auglim.

Barošana ar krūti

Barošana ar krūti terapijas laikā jāpārtrauc.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nolicin ir neliela vai vidēja ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus.

Lai gan ļoti reti, hinoloni var izraisīt krampjus, tādēļ tos nedrīkst lietot pacientiem, kam iepriekš bijuši krampji. Nolicin nevēlamās blakusparādības, piemēram, galvassāpes un reibonis, rodas ļoti reti, taču var mazināt modrību – īpaši tad, ja pacients lietojis Nolicin vienlaikus ar alkoholu. Ārstiem un farmaceitiem jābrīdina pacienti par to, lai viņi atturētos vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, pirms nav skaidrs, kā viņus ietekmē terapija.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Šādas nevēlamas blakusparādības ir novērotas ārstēšanas ar Nolicin laikā un to biežums ir šāds:

ļoti bieži (≥1/10);

bieži (≥1/100 līdz <1/10);

retāk (≥1/1000 līdz <1/100);

reti (≥1/10000 līdz <1/1000);

ļoti reti (<1/10000);

nav zināms (nevar noteikt no pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Blakusparādības un to sastopamības biežums norādīts pēc orgānu sistēmām:

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināms

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

eozinofīlija, leikopēnija, neitropēnija, trombocitopēnija, pagarināts protrombīna laiks

hemolītiska anēmija*

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas

alerģiskas reakcijas (nātrene, izsitumi, nieze)

Psihiskie traucējumi**

garastāvokļa svārstības, apjukums, bailes (trauksmes sajūta), halucinācijas, depresija, nervozitāte, uzbudinājums, eiforija, dezorientācija, psihiskie traucējumi un psihotiskas reakcijas

Nervu sistēmas traucējumi**

galvassāpes, reibonis, miegainība

parestēzija, bezmiegs, miega traucējumi, polineiropātija, tajā skaitā Gijēna-Barē sindroms un krampji

Acu bojājumi**

redzes traucējumi, pastiprināta asaru izdalīšanās

Ausu un labirinta bojājumi**

troksnis ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

tahikardija, ventrikulāra aritmija un torsade de pointes (ziņots galvenokārt personām ar QT intervāla pagarināšanās riska faktoriem), EKG pagarināts QT intervāls (sk. 4.4. un 4.9. apakšpunktu)

Asinsvadu sistēmas traucējumipetehijas un hemorāģiskas bullas/papulas ar vaskulītu

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

vēdera sāpes un krampji, dedzināšana, slikta dūša, caureja

vemšana, apetītes zudums, pseidomembranozs kolīts, pankreatīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

holestātisks hepatīts, hepatīts

dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi

izsitumi

ādas reakcijas, eksfoliatīvs dermatīts, toksiska epidermas nekrolīze (Laiela sindroms), daudzformu eritēma (Stīvensa-Džonsa sindroms), fotosensitivitāte (skatīt 4.4. apakšpunktu), nieze, nātrene, angioedēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi**

rabdomiolīze

cīpslas iekaisums, tendovaginīts, muskuļu un/vai locītavu sāpes, locītavu iekaisums

cīpslas plīsums, parasti kopā ar citiem bīstamiem faktoriem, iespējams myasthenia saasinājums

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

kristalūrija

intersticiāls nefrīts

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

vagināla kandidoze

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā**

savārgums

Izmeklējumi

paaugstināta transamināžu, sārmainās fosfatāzes un laktātdehidrogenāzes (LDH) aktivitāte, samazināts hematokrīts

*Dažkārt saistīta ar glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficītu.

**Ļoti retos gadījumos ziņots par ilgstošām (vairākus mēnešus vai gadus ilgām), invaliditāti izraisošām un iespējami neatgriezeniskām nopietnām nevēlamām zāļu izraisītām blakusparādībām, kas reizēm skar vairākas orgānu sistēmu grupas un maņu orgānus (tai skaitā tādām reakcijām kā tendinīts, cīpslas plīsums, artralģija, sāpes ekstremitātēs, gaitas traucējumi, neiropātijas, kas saistītas ar parestēziju, depresija, nogurums, atmiņas traucējumi, miega traucējumi, kā arī dzirdes, redzes, garšas un ožas sajūtas traucējumi), pacientiem, kuri lietojuši hinolonus vai fluorhinolonus, dažos gadījumos neatkarīgi no pirms ārstēšanas esošiem riska faktoriem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Fotosensitivitāte novērota pacientiem, kuri hinolonam līdzīgu zāļu lietošanas laikā ir bijuši pakļauti lielai saules starojuma vai solāriju ietekmei (fototoksiskas reakcijas, fotosensibilizācija ar vezikulu veidošanos, apsārtumu, pietūkumu un krāsas pārmaiņām); (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ja novēro smagas blakusparādības, ārstēšana jāpārtrauc.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pārdozēšana var izraisīt galvenokārt sliktu dūšu, vemšanu, caureju, smagākos gadījumos arī reiboni, nespēku, apjukumu un krampjus.

Ārstēšana

Pēc liela skaita tablešu lietošanas indicēta kuņģa skalošana, cieša pacienta novērošana un simptomātiska terapija, ja tas nepieciešams. Pārdozēšanas gadījumā ārstēšana ir simptomātiska. Jānodrošina EKG kontrole, jo iespējama QT intervāla pagarināšanās. Laba hidratācija ir ļoti svarīga pietiekamas diurēzes nodrošināšanai.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: fluorhinoloni; ATĶ kods: J01MA06.

Darbības mehānisms

Norfloksacīna darbība pamatojas uz DNS sintēzes novēršanu baktērijas šūnā. Galvenā ietekme ir DNS fermenta girāzes (topoizomerāzes II) inhibīcija. Līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka girāze šķeļ DNS ķēdi un pēc tam veidojas šķeltās DNS ķēdes, hinolona un girāzes komplekss. Tādējādi šā kompleksa veidošanās novērš DNS ķēdes vīšanos un maina tās raksturīgo telpisko uzbūvi. Tādējādi DNS turpmāk nespēj pareizi darboties. Nākamā stadijā DNS tiek sadalīta mazākos fragmentos. Hinolonu pretmikrobu darbība ir vairāk saistīta ar kompleksa veidošanos, nevis vienkāršu girāzes inhibīciju.

FK/FD saistība

Efektivitāte galvenokārt ir atkarīga no C_max (maksimālās koncentrācijas serumā). MIK (minimālās inhibējošās koncentrācijas) attiecība pret patogēnu un AUC (laukums zem līknes): tātad MIK attiecība pret patogēnu.

Rezistences mehānisms/mehānismi

Galvenais mehānisms, kas nosaka rezistenci pret hinoloniem, tostarp arī norfloksacīnu, ir hinolonu mērķa struktūru jeb DNS girāzi un topoizomerāzi IV kodējošo gēnu mutācijas. Citi rezistences mehānismi ir šūnu membrānu sastāvā ietilpstošo proteīnu mutācijas, kas izmaina membrānu caurlaidību un izplūdes sūkņu attīstību.

Krustota rezistence starp norfloksacīnu un strukturāli atšķirīgiem pretmikrobu līdzekļiem, piemēram, penicilīniem, cefalosporīniem, tetraciklīniem, makrolīdiem, aminociklitoliem, sulfanilamīdiem vai 2,4-diaminopirimidīniem, kā arī šo vielu kombinācijām (piemēram, ko-trimoksazolu) nepastāv.

Enterobaktēriju rezistence attīstās reti. Biežāk attīstās Pseudomonas aeruginosa un pret meticilīnu rezistento stafilokoku celmu rezistence.

Koncentrācijas robežvērtības

EUCAST ieteiktās klīniskās MIK robežvērtības, kas atdala jutīgos (J) un rezistentos (R) patogēnus, ir šādas:

Enterobacteriaceae: J < 0,5 μg/ml, R > 1 μg/ml

Neisseria gonorrhoeae un citu sugu MIK nav definēta.

Jutība

Atsevišķu sugu rezistence var atšķirties ģeogrāfiski un laika gaitā, tādēļ ir vēlama vietējā informācija par rezistenci, īpaši ārstējot smagas infekcijas. Turpmāk sniegtā informācija ir tikai aptuveni norādījumi par to, vai attiecīgie mikroorganismi būs vai nebūs jutīgi pret norfloksacīnu.

Sugas, kas parasti ir jutīgas

Gramnegatīvie aerobie mikroorganismi

Aeromonas hydrophilia

Proteus vulgaris

Providencia rettgeri

Salmonella sugas

Shigella sugas

Sugas, kuru iegūtā rezistence var radīt grūtības

Grampozitīvie aerobie mikroorganismi

Enterococcus faecalis

Staphylococcus aureus (tostarp arī penicilīnāzi sintezējošie celmi)

Staphylococcus epidermidis

Staphylococcus saprophyticus

Streptococcus agalactiae

Gramnegatīvie aerobie mikroorganismi

Citrobacter freundii

Enterobacter aerogenes

Enterobacter cloacae

Escherichia coli

Klebsiella oxytoca

Klebsiella pneumoniae

Morganella morganii

Proteus mirabilis

Providencia stuartii

Pseudomonas aeruginosa

Serratia marcescens

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Norfloksacīns strauji uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta. Veseliem brīvprātīgiem maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 – 2 stundas pēc perorālas lietošanas. Uzsūkšanās no kuņģa-zarnu trakta ir nepilnīga (30 – 40% no perorāli lietotās devas). Līdzsvara koncentrācija rodas 2 dienu laikā.

Izkliede

Apmēram 15% norfloksacīna saistās ar plazmas olbaltumiem. Nelielā saistīšanās ar olbaltumiem nodrošina labu un ātru penetrāciju organisma audos un šķidrumos.

Norfloksacīna koncentrācijas dažādos audos:

Audi vai šķidrums Koncentrācija

Nieru parenhīma 7,3 µg/g

Prostata 2,5 µg/g

Urīnpūšļa siena 3,0 µg/g

Sēklas šķidrums 2,7 µg/ml

Sēklinieki 1,6 µg/g

Dzemde/dzemdes kakls 3,0 µg/g

Olnīcas 1,9 µg/g

Maksts 4,3 µg/g

Žults 6,9 µg/ml

Perorāli lietots norfloksacīns (50 mg/kg) šķērso placentāro barjeru un tā koncentrācija augļa audos ir apmēram 10% no koncentrācijas mātes serumā.

Lietojot 400 mg devas divreiz dienā, koncentrācija nierēs bija 3,9 – 16,2 µg/g, kas nozīmīgi (100 līdz 300 reizes) pārsniedza koncentrāciju asinīs. Maksimālā koncentrācija urīnā pēc 400 mg devas lietošanas tika sasniegta pēc 2 stundām un bija apmēram 478 mg/l; koncentrācija priekšdziedzerī (0,7 – 4,7 µg/g) bija zemāka, taču arī pārsniedza zāļu koncentrāciju asinīs. Norfloksacīna koncentrācija žultī un kopējā žultsvadā ir attiecīgi 0,15 – 4,5 µg/g un 0,4 – 4 µg/g, kas 3 – 7 reizes pārsniedz koncentrāciju asinīs. Lielas koncentrācijas noteiktas arī aknās.

Koncentrācija makstī un dzemdē pēc vienreizējas 400 mg devas lietošanas ir 2 – 3 reizes lielāka par koncentrāciju asinīs. Koncentrācijas, ko noteica krēpās, mandelēs, olnīcās un žultspūšļa sienā bija līdzīgas vai nedaudz mazākas par koncentrāciju asinīs.

Maksimālā norfloksacīna koncentrācija urīnā ir aptuveni 100 reizes lielāka nekā MIC₉₀ vairumam patogēno mikroorganismu, kas izraisa urīnceļu infekcijas. Tāpat, koncentrācija izkārnījumos nozīmīgi pārsniedz MIC₉₀ raksturlielumus daudziem zarnu patogēniem mikroorganismiem.

Biotransformācija

Laboratorijas dzīvnieku un cilvēka organismā norfloksacīns metabolizējas tikai nelielā daudzumā. Cilvēkam 80% norfloksacīna izdalās nemainītā veidā. Norfloksacīns metabolizējas aknās, t.i. pēdējais slāpeklis piperazīna gredzenā.

Galvenais metabolīts ir okso- atvasinājums. Turpmākie metabolīti, piemēram, hinolona gredzena amino-, acetil-, formil- un 2-aminoetilamino atvasinājumi cilvēkam rodas mazākā daudzumā.

Eliminācija

Norfloksacīns tiek izvadīts no organisma ar urīnu, žulti un izkārnījumiem. Tā bioloģiskais pusperiods ir 3 – 4 stundas.

24 stundas pēc perorālas 100 mg – 800 mg devu lietošanas 33 – 39% no lietotās devas izdalās urīnā. Lietojot lielāku devu (1600 mg), urīnā izdalās 47,8%, no kuriem 5 – 8% ir metabolizētas zāles.

Norfloksacīns tiek izvadīts glomerulāras filtrācijas un kanāliņu sekrēcijas veidā.

Mazākā daudzumā norfloksacīns izdalās arī žultī (2 – 3%).

Vairāk par 30% no perorāli lietotas devas izdalās ar izkārnījumiem.

Nieru darbības traucējumi

Nieru mazspējas gadījumā, norfloksacīna farmakokinētika ir atkarīga no bojājuma pakāpes. Neraugoties uz farmakokinētikas pārmaiņām, piemēram, paildzinātu laiku līdz maksimālās koncentrācijas sasniegšanai, paildzinātu bioloģisko pusperiodu un paildzinātu izvadīšanu, norfloksacīna koncentrācija urīnceļos ir liela, kas dara iespējamu efektīvu infekciju terapiju.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Lietojot norfloksacīnu ilgstoši jauniem dzīvniekiem, tika novēroti locītavu skrimšļa bojājumi.

Žurkām un suņiem novēroja kristālūriju, lietojot lielas norfloksacīna devas, ja urīna pH bija 6 un vairāk.

Pētījumos ar dzīvniekiem nav novērota teratogēniska, mutagēniska vai kancerogēna ietekme.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

povidons

nātrija cietes glikolāts (A tips)

mikrokristāliska celuloze

koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

magnija stearāts

attīrīts ūdens

Tabletes apvalks

hipromeloze

talks

titāna dioksīds (E171)

saulrieta dzeltenais FCF (E110)

propilēnglikols (E1520)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas un mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blisteriepakojums (Al folija, PVH/PVDH folija): 20 apvalkotās tabletes (2 blisteri pa 10 tabletēm) kastītē.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

95-0257

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1995. gada 6. oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 10. marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2019

SASKAŅOTS ZVA 16-05-2019

PAGE

DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL128493_1

DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 19.03.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 19.03.2019

Page PAGE 1 of NUMPAGES 12