Metamizole Sodium-Kalceks 500 mg/ml šķīdums injekcijām
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Nesasaldēt.
Metamizolum natricum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
6.62 €
12-0172-02
12-0172
AS KALCEKS., Latvija
15-FEB-17
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
500 mg/ml
Šķīdums injekcijām
Ir apstiprināta
Kalceks, A/S, Latvija
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Metamizole Sodium‑Kalceks 500 mg/ml šķīdums injekcijām
Metamizolum natricum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Metamizole Sodium‑Kalceks un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Metamizole Sodium‑Kalceks lietošanas
3. Kā lietot Metamizole Sodium‑Kalceks
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Metamizole Sodium‑Kalceks
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Metamizole Sodium‑Kalceks un kādam nolūkam to lieto
Metamizole Sodium‑Kalceks šķīdums injekcijām satur metamizola nātriju (turpmāk tekstā – metamizols). Metamizols ir pirazolonu grupas nesteroīdais pretiekaisuma līdzeklis (NPL) ar izteiktu pretsāpju, pretdrudža un spazmolītisku (spazmas mazinošu) iedarbību, un mazāku pretiekaisuma efektu.
Metamizole Sodium‑Kalceks šķīdumu injekcijām īslaicīgi lieto:
spēcīgu vai ilgstošu sāpju gadījumos, kad citas terapeitiskās metodes nav bijušas efektīvas:
– akūtas nieru kolikas;
– galvassāpes;
– sāpes pēc ķirurģiskas operācijas;
– citas akūtas sāpes;
spēcīga vai ilgstoša drudža gadījumā, kad citi pretdrudža līdzekļi nav efektīvi.
Metamizole Sodium‑Kalceks drīkst lietot tikai gadījumos, kad citas pretsāpju un pretdrudža zāles nav efektīvas, vai arī gadījumos, kad nav alternatīvas zāļu izvēles iespējas.
Metamizolu injekciju veidā (muskulī vai vēnā) lieto tikai gadījumos, kad iekšķīga lietošana nav iespējama.
2. Kas Jums jāzina pirms Metamizole Sodium‑Kalceks lietošanas
Nelietojiet Metamizole Sodium‑Kalceks šādos gadījumos:
– ja Jums ir alerģija pret metamizolu, citiem pirazolona atvasinājumiem vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
– ja Jums iepriekš pēc pirazolona atvasinājumu lietošanas ir bijusi agranulocitoze (būtisks specifisku balto asins šūnu skaita samazinājums);
– ja Jums iepriekš pēc acetilsalicilskābes (aspirīns), paracetamola vai citu NPL līdzekļu lietošanas ir bijusi smaga alerģiska reakcija (piemēram, astmas lēkme vai pēkšņs sejas, lūpu, mēles, rīkles, roku, pēdu vai potīšu pietūkums, apgrūtināta elpošana vai stipra ādas nieze (ar pietūkumu));
– ja Jums ir smagi aknu un/vai nieru darbības traucējumi;
– ja Jums ir akūta aknu porfīrija (iedzimta slimība, kurai raksturīgi sarkano asins šūnu veidošanās traucējumi);
– ja Jums ir pavājināta kaulu smadzeņu funkcija (piemēram, pēc citostatisku zāļu lietošanas) vai ir traucēta jaunu asins šūnu veidošanās;
– ja Jums ir iedzimta glikozes‑6‑fosfāt‑dehidrogenāzes nepietiekamība (iedzimta slimība, kas izraisa sarkano asins šūnu noārdīšanos);
– pēdējo trīs grūtniecības mēnešu laikā.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Metamizolu lieto tikai īslaicīgi un gadījumos, kad ieguvums, ko sniedz zāļu lietošana, pārsniedz iespējamo blakusparādību risku, vai arī gadījumos, kad nav alternatīvas zāļu izvēles iespējas.
Pirms Metamizole Sodium‑Kalceks lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir:
– sirds slimības;
– smadzeņu asinsvadu sašaurināšanās;
– aknu vai nieru slimības.
Ja Jums nav skaidrs, vai kāds no minētajiem gadījumiem attiecas uz Jums, vaicājiet savam ārstam.
Retos gadījumos metamizola lietošana var izraisīt dzīvībai bīstamas reakcijas, piemēram, agranulocitozi (būtiski samazināts specifisku balto asins šūnu – graudaino leikocītu skaits) vai smagu alerģisku reakciju – anafilaktisko šoku (skatīt arī 4. punktu).
Agranulocitoze
Agranulocitozes attīstība nav atkarīga no devas, un tās attīstības risku nav iespējams paredzēt. Tā iespējama pēc pirmās zāļu ievadīšanas reizes, kā arī ievadot zāles atkārtoti. Ja Metamizole Sodium‑Kalceks terapijas laikā Jūs novērojat šādus simptomus – drudzi, drebuļus, iekaisumu kaklā vai čūlas mutes dobumā, – nekavējoties pārtrauciet zāļu lietošanu un informējiet par to savu ārstu.
Agranulocitozes riska dēļ regulāri jānovēro asinsaina (īpaši jākontrolē balto asins šūnu skaits).
Alerģiskas reakcijas
Ļoti retos gadījumos pēc metamizola ievadīšanas iespējamas alerģiskas (anafilaktiskas) reakcijas. Tās var būt smagas un, iespējams, izraisīt šoku ar dzīvībai bīstamu asinsspiediena pazemināšanos, komu un nāvi.
Pastāstiet savam ārstam, ja:
– Jums ir bronhiālā astma, it īpaši, ja vienlaicīgi ir arī rinosinusīts (deguna un deguna blakusdobumu gļotādas iekaisums) vai deguna polipi;
– Jums ir hroniska nātrene;
– Jums ir alkohola nepanesība (ja pēc minimāla daudzuma alkohola lietošanas Jums parādās šķaudīšana, sejas pietvīkums vai asaro acis);
– Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret krāsvielām (piemēram, tartrazīnu) vai konservantiem (piemēram, benzoātiem).
Pazemināts asinsspiediens
Dažos gadījumos metamizola lietošana var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos (skatīt arī 4. punktu). Tas ir atkarīgs no lietotās devas un var rasties:
– ja metamizola injekciju vēnā ievada pārāk ātri;
– ja Jums ir pazemināts asinsspiediens, asinsrites traucējumi (piemēram, pacientiem pēc sirdslēkmes vai politraumām), samazināts asins kopējais daudzums organismā vai ir organisma atūdeņošanās;
– ja Jums ir augsta temperatūra.
Metamizols var veicināt akūtas porfīrijas lēkmes, tādēļ pacienti ar porfīriju nedrīkst lietot Metamizole Sodium‑Kalceks (skatīt Nelietojiet Metamizole Sodium‑Kalceks šādos gadījumos).
Metamizola lietošanas laikā ir ziņots par hemolītiskās anēmijas, aplastiskās anēmijas, kā arī toksiskās epidermālās nekrolīzes un pemphigus vulgaris gadījumiem (skatīt 4. punktu).
Citas zāles un Metamizole Sodium‑Kalceks
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Tas ir īpaši svarīgi, ja lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm:
ciklosporīns (zāles, ko lieto pēc orgānu transplantācijas);
enzīmu induktori (piemēram, glutetimīds, lieto nomierināšanai vai iemigšanai);
oleandomicīns (antibiotika, lieto infekciju ārstēšanai);
acetilsalicilskābe (aspirīns);
kumarīna tipa antikoagulanti (zāles, kas samazina asins recēšanas spējas).
Metamizole Sodium‑Kalceks kopā ar alkoholu
Lietojot Metamizole Sodium‑Kalceks vienlaicīgi ar alkoholu, pastiprinās zāļu iedarbība.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Pieejamie dati par metamizola lietošanu pirmo trīs grūtniecības mēnešu laikā ir ierobežoti, bet nenorāda uz kaitīgu iedarbību uz embriju. Atsevišķos gadījumos, kad nav citu ārstēšanas iespēju, pirmā un otrā trimestra laikā var būt pieņemama metamizola vienreizēju devu lietošana pēc konsultēšanās ar ārstu vai farmaceitu un pēc ieguvumu un risku rūpīgas izvērtēšanas. Tomēr kopumā pirmā un otrā trimestra laikā metamizolu neiesaka.
Pēdējo trīs grūtniecības mēnešu laikā Jūs nedrīkstat lietot Metamizole Sodium‑Kalceks, jo ir palielināts komplikāciju risks mātei un bērnam (asiņošana, svarīga asinsvada, ko sauc par Botallo vadu un kas dabiski slēdzas tikai pēc piedzimšanas, priekšlaicīga slēgšanās vēl nedzimušam bērnam).
Barošana ar krūti
Metamizola sadalīšanās produkti izdalās mātes pienā nozīmīgā daudzumā un nevar izslēgt risku ar krūti barotam zīdainim. Tādēļ īpaši jāizvairās no atkārtotas metamizola lietošanas krūts barošanas laikā. Vienreizējas metamizola lietošanas gadījumā mātēm ieteicams savākt un iznīcināt krūts pienu 48 stundas pēc devas lietošanas.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Metamizole Sodium‑Kalceks var izraisīt miegainību, nogurumu un asinsspiediena pazemināšanos (simptomi var būt reibonis, sirdsklauves vai neskaidra redze). Ja novērojat kādu no minētajiem simptomiem, nedrīkst vadīt transportlīdzekli vai strādāt ar tehniskām iekārtām.
3. Kā lietot Metamizole Sodium-Kalceks
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Deva ir atkarīga no sāpju vai drudža intensitātes un individuālās jutības pret Metamizole Sodium‑Kalceks. Jums injicēs vēnā vai muskulī Metamizole Sodium‑Kalceks.
Ja vienreizējās devas iedarbība nav pietiekama vai vēlāk, kad pretsāpju efekts izzūd, ārsts Jums var ievadīt vēl vienu devu līdz maksimālajai dienas devai, kā norādīts turpmāk.
Pieaugušie un pusaudži no 15 gadu vecuma
Pieaugušajiem un pusaudžiem 15 gadu vecumā vai vecākiem (kuru ķermeņa masa pārsniedz 53 kg) kā vienreizēju devu var ievadīt 1–2 ml intravenozi vai intramuskulāri; ja nepieciešams, vienreizēju devu var palielināt līdz 5 ml (kas atbilst 2500 mg Metamizole Sodium‑Kalceks). Maksimālā dienas deva ir 8 ml; ja nepieciešams, dienas devu var palielināt līdz 10 ml (kas atbilst 5000 mg Metamizole Sodium‑Kalceks).
Zīdaiņi un bērni
Vienreizējas devas intravenozai vai intramuskulārai ievadīšanai jālieto šāda dozēšanas shēma:
Bērnu vecuma diapazons (ķermeņa masa)
Vienreizēja deva
Maksimālā dienas deva
3‑11 mēnešus veci zīdaiņi (aptuveni 5‑8 kg)
0,1‑0,2 ml
0,4‑0,8 ml
1‑3 gadi (aptuveni 9‑15 kg)
0,2‑0,5 ml
0,8‑2,0 ml
4‑6 gadi (aptuveni 16‑23 kg)
0,3‑0,8 ml
1,2‑3,2 ml
7‑9 gadi (aptuveni 24‑30 kg)
0,4‑1,0 ml
1,6‑4,0 ml
10‑12 gadi (aptuveni 31‑45 kg)
0,5‑1,4 ml
2,0‑5,6 ml
13‑14 gadi (aptuveni 46‑53 kg)
0,8‑1,8 ml
3,2‑7,2 ml
Vecāka gadagājuma un novājināti pacienti
Gados vecākiem cilvēkiem, novājinātiem pacientiem un pacientiem ar samazinātu nieru funkciju deva ir jāsamazina, jo metamizola metabolisma produktu eliminācija var būt aizkavēta.
Aknu un/vai nieru darbības traucējumi
Tā kā pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem ir samazināts eliminācijas ātrums, jāizvairās no lielu devu atkārtotas lietošanas. Tikai īslaicīgas lietošanas gadījumā deva nav jāsamazina. Pieredzes par ilgstošu lietošanu nav.
Ārstēšanas ilgums
Metamizole Sodium‑Kalceks paredzēts tikai īslaicīgai lietošanai (skatīt arī Brīdinājumi un piesardzība lietošanā).
Ja Jums šķiet, ka Metamizole Sodium‑Kalceks iedarbība ir pārāk stipra vai pārāk vāja, pastāstiet par to savam ārstam vai medmāsai.
Ja esat lietojis Metamizole Sodium‑Kalceks vairāk nekā noteikts
Pārdozēšanas simptomi ir slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, kuņģa kairinājums, sausuma sajūta mutē, pazemināts asinsspiediens (dažreiz var izraisīt šoku), galvassāpes, nogurums, vājums, izsitumi uz ādas, nātrene un drudzis.
Akūtas pārdozēšanas gadījumā iespējama nieru darbības pasliktināšanās/akūta nieru mazspēja (piemēram, intersticiāla nefrīta rezultātā), centrālās nervu sistēmas simptomi (reibonis, miegainība, koma, krampji) un paātrināta sirdsdarbība.
Ja Jums šķiet, ka Jums ievadīts vairāk Metamizole Sodium‑Kalceks nekā nepieciešams, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam vai medmāsai.
Ja esat aizmirsis lietot Metamizole Sodium‑Kalceks
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Metamizole Sodium‑Kalceks
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nekavējoties pārtrauciet zāļu lietošanu un sazinieties ar savu ārstu vai tuvāko slimnīcu, ja novērojat kādu no turpmāk minētajām blakusparādībām, jo tie var būt agranulocitozes simptomi (var rasties mazāk nekā 1 no 10 000 pacientu):
drudzis;
drebuļi;
iekaisums kaklā;
grūtības norīt;
čūlas mutes dobumā vai citi (piemēram, deguna, ģenitāliju, tūpļa un taisnās zarnas) gļotādas bojājumi;
pietūkuši limfmezgli (ļoti reti).
Agranulocitozes attīstības risku nav iespējams paredzēt. Tā var rasties pat tad, ja metamizols iepriekš ir ticis lietots bez jebkādiem sarežģījumiem. Agranulocitoze ir dzīvībai bīstama un var būt ar letālu iznākumu (skatīt arī Brīdinājumi un piesardzība lietošanā).
Bieži (var rasties mazāk nekā 1 no 10 pacientiem):
izsitumi uz ādas.
Reti (var rasties mazāk nekā 1 no 1000 pacientiem):
leikopēnija (samazināts kopējais balto asins šūnu skaits);
alerģiskas (anafilaktiskas/anafilaktoīdas) reakcijas; anafilaktiskais šoks.
Šādas reakcijas var attīstīties metamizola injicēšanas laikā (īpaši, ja zāles ievada vēnā) vai dažu stundu laikā (parasti stundas laikā) pēc zāļu ievadīšanas.
Vidēji smagas alerģiskas reakcijas parasti skar ādu un gļotādu un izpaužas kā nieze, dedzinoša sajūta, apsārtums, nātrene vai tūska. Retāk tās izpaužas kā kuņģa‑zarnu trakta darbības traucējumi.
Smagākos gadījumos simptomi skar visu organismu, un tie var būt: angioedēma (sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkums, kas var izraisīt apgrūtinātu elpošanu vai rīšanu), bronhospazma, elpas trūkums, sirds ritma traucējumi, pazemināts asinsspiediens, kas savukārt var izraisīt potenciāli bīstamo anafilaktisko šoku.
Ļoti reti (var rasties mazāk nekā 1 no 10 000 pacientu):
trombocitopēnija (samazināts asins plātnīšu jeb trombocītu skaits).
Nav zināms (blakusparādību sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem):
hemolītiskā anēmija (samazināts sarkano asins šūnu skaits, kas var radīt bālu vai dzeltenīgu ādas nokrāsu, vājumu vai elpas trūkumu);
aplastiskā anēmija (izteikts visa veida asins šūnu skaita samazinājums, kas izraisa pastiprinātu asiņošanu, zemādas asinsizplūdumu, punktveida asiņošanu vai infekciju);
miegainība;
nogurums;
galvassāpes;
pazemināts asinsspiediens (skatīt arī Brīdinājumi un piesardzība lietošanā). Šādas reakcijas risks palielinās, ja injekciju vēnā ievada pārāk ātri;
slikta dūša un vemšana;
kuņģa kairinājums;
sausuma sajūta mutē;
pārmērīga svīšana;
nātrene;
fiksēti, ar zāļu lietošanu saistīti izsitumi;
cianoze (zilgana ādas un gļotādu nokrāsa asinsrites traucējumu gadījumā);
toksiskā epidermas nekrolīze (ādas reakcija, kurai raksturīga ādas virsējā slāņa lobīšanās un čulgas);
pemphigus vulgaris (ādas bojājums, kam raksturīgi pūslīšveida izsitumi uz ādas un gļotādām);
akūta nieru mazspēja;
akūts intersticiālais nefrīts (nieru iekaisums, kas skar saistaudus).
Saņemti ziņojumi arī par aizdusu un elpošanas apstāšanos, kā arī bronhospazmas un porfīrijas akūtas lēkmes gadījumiem pēc metamizola lietošanas.
Iespējamas sāpes un lokālas reakcijas injekcijas vietā.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV‑1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Metamizole Sodium‑Kalceks
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Nesasaldēt.
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes pēc „Derīgs līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt šķīdumā daļiņas vai šķīduma krāsas izmaiņas, kā arī gadījumā, ja ampula ir bojāta.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Metamizole Sodium‑Kalceks satur
– Aktīvā viela ir metamizola nātrija sāls.
1 ml šķīduma satur 500 mg metamizola nātrija sāls.
Viena ampula (2 ml) satur 1000 mg (1 g) metamizola nātrija sāls.
Viena ampula (5 ml) satur 2500 mg (2,5 g) metamizola nātrija sāls.
– Citas sastāvdaļas ir 1 M sālsskābes šķīdums (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.
Metamizole Sodium‑Kalceks ārējais izskats un iepakojums
Dzidrs, gandrīz bezkrāsains vai brūngani dzeltenīgs šķidrums.
2 ml ampulas
Pa 2 ml šķīduma brūna (tumša) I hidrolītiskās klases stikla ampulā ar lauzuma punktu.
Ampulas marķētas ar violetas krāsas riņķu kodu.
Pa 5 ampulām PVH paliktnī.
Pa 2 paliktņiem (10 ampulas) kartona kastītē.
Pa 20 paliktņiem (100 ampulas) kartona kastītē (paredzēts lietošanai stacionāros).
5 ml ampulas
Pa 5 ml šķīduma brūna (tumša) I hidrolītiskās klases stikla ampulā ar lauzuma punktu.
Ampulas marķētas ar violetas krāsas riņķu kodu.
Pa 5 ampulām PVH paliktnī.
Pa 1 paliktnim (5 ampulas) kartona kastītē.
Pa 20 paliktņiem (100 ampulas) kartona kastītē (paredzēts lietošanai stacionāros).
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
AS KALCEKS.
Krustpils iela 53, Rīga, LV‑1057, Latvija
Tālr.: +371 67083320
E‑pasts: kalceks@kalceks.lv
Ražotājs
AS KALCEKS.
Krustpils iela 71E, Rīga, LV‑1057, Latvija
Lai iegūtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieku.
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 08/2019
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem:
Sakarā ar smagu blakusparādību risku (agranulocitoze, anafilaktiskais šoks) metamizola šķīdumu injekcijām jāievada stingrā ārsta uzraudzībā un gatavībā nepieciešamības gadījumā sniegt neatliekamo palīdzību.
Lietošanas veids
Metamizole Sodium‑Kalceks var ievadīt intramuskulāri vai intravenozi.
Metamizole Sodium‑Kalceks var sajaukt (lietot maisījumā) vai atšķaidīt ar 5 % glikozes, 0,9 % nātrija hlorīda vai Ringera laktāta šķīdumu.
Metamizolu nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) vienā šļircē ar citām zālēm, jo iespējama nesaderība.
Intravenoza ievadīšana jāveic lēnām (ievadot ne vairāk kā 1 ml minūtē). Pacientam jāatrodas guļus stāvoklī.
Intramuskulāra injekcija jāsagatavo kā šķīdums, kura temperatūra ir tuva ķermeņa temperatūrai.
Šķīduma pH ir 6,0‑8,0.
Šķīduma osmolalitāte ir 0,550‑0,750 Osmol/kg.
SASKAŅOTS ZVA 29-08-2019
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Metamizole Sodium‑Kalceks 500 mg/ml šķīdums injekcijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
1 ml šķīduma satur 500 mg metamizola nātrija sāls (Metamizolum natricum).
Viena ampula (2 ml) satur 1000 mg (1 g) metamizola nātrija sāls.
Viena ampula (5 ml) satur 2500 mg (2,5 g) metamizola nātrija sāls.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijām.
Dzidrs, gandrīz bezkrāsains vai brūngani dzeltenīgs šķidrums.
Šķīduma pH ir 6,0‑8,0.
Šķīduma osmolalitāte ir 0,550‑0,750 Osmol/kg.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Metamizole Sodium‑Kalceks šķīdumu injekcijām īslaicīgi lieto:
spēcīgu vai ilgstošu sāpju gadījumos, kad citas terapeitiskās metodes nav bijušas efektīvas:
– akūtas nieru kolikas;
– galvassāpes;
– sāpes pēc ķirurģiskas operācijas;
– citas akūtas sāpes;
spēcīga vai ilgstoša drudža gadījumā, kad citi pretdrudža līdzekļi nav efektīvi.
Metamizolu drīkst lietot tikai gadījumos, kad citas pretsāpju un pretdrudža zāles nav efektīvas, vai arī gadījumos, kad nav alternatīvas zāļu izvēles iespējas.
Parenterāla lietošana ir indicēta tikai gadījumos, kad iekšķīga lietošana nav iespējama.
4.2. Devas un lietošanas veids
Sakarā ar smagu blakusparādību risku (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu), metamizola šķīdumu injekcijām jāievada stingrā ārsta uzraudzībā un gatavībā nepieciešamības gadījumā sniegt neatliekamo palīdzību.
Devas
Devu nosaka, ņemot vērā sāpju vai drudža intensitāti un individuālo jutību pret Metamizole Sodium‑Kalceks. Ir svarīgi izvēlēties mazāko devu, kas nodrošina sāpju un drudža kontroli.
Bērniem un pusaudžiem līdz 14 gadu vecumam vienreizējas devas veidā var lietot 8‑16 mg metamizola uz kg ķermeņa masas. Drudža gadījumā bērniem parasti pietiek ar 10 mg metamizola uz kilogramu ķermeņa masas. Pieaugušie un pusaudži no 15 gadu vecuma (> 53 kg) var lietot līdz 1000 mg vienreizējas devas veidā.
Ņemot vērā maksimālo dienas devu, vienreizēju devu var lietot līdz 4 reizēm dienā ar 6‑8 stundu starplaiku.
Pārliecinoša iedarbība sagaidāma 30 minūtes pēc parenterālas lietošanas.
Lai mazinātu hipotensīvas reakcijas risku, intravenozā injekcija jāveic ļoti lēnām.
Turpmāk tabulā norādītas ieteicamās vienreizējās devas un maksimālās dienas devas atkarībā no ķermeņa masas vai vecuma:
Ķermeņa masa
Vienreizēja deva
Maksimālā dienas deva
kg
vecums
ml
mg
ml
mg
5-8
3-11 mēneši
0.1-0.2
50-100
0.4-0.8
200-400
9-15
1-3 gadi
0.2-0.5
100-250
0.8-2.0
400-1,000
16-23
4-6 gadi
0.3-0.8
150-400
1.2-3.2
600-1,600
24-30
7-9 gadi
0.4-1.0
200-500
1.6-4.0
800-2,000
31-45
10-12 gadi
0.5-1.4
250-700
2.0-5.6
1,000-2,800
46-53
13-14 gadi
0.8-1.8
400-900
3.2-7.2
1,600-3,600
>53
≥15 gadi
1.0-2.0*
500-1,000*
4.0-8.0*
2,000-4,000*
*Ja nepieciešams, vienreizējo devu var palielināt līdz 5 ml (kas atbilst 2500 mg metamizola) un dienas devu var palielināt līdz 10 ml (kas atbilst 5000 mg metamizola).
Vecāka gadagājuma un novājināti pacienti
Gados vecākiem cilvēkiem, novājinātiem pacientiem un pacientiem ar samazinātu kreatinīna klīrensu deva ir jāsamazina, jo metamizola metabolisma produktu eliminācija var būt paildzināta.
Aknu un/vai nieru darbības traucējumi
Tā kā nieru vai aknu darbības traucējumu gadījumā eliminācijas ātrums ir samazināts, jāizvairās no vairāku lielu devu lietošanas. Lietojot tikai īslaicīgi, deva nav jāsamazina. Pašlaik nav pietiekamas pieredzes par metamizola ilgstošu lietošanu pacientiem ar smagiem aknu un nieru darbības traucējumiem.
Ārstēšanas ilgums
Metamizole Sodium‑Kalceks paredzēts tikai īslaicīgai lietošanai (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Metamizole Sodium‑Kalceks var ievadīt intramuskulāri vai intravenozi.
Metamizole Sodium‑Kalceks var sajaukt (lietot maisījumā) vai atšķaidīt ar 5 % glikozes, 0,9 % nātrija hlorīda vai Ringera laktāta šķīdumu.
Intravenoza ievadīšana jāveic lēnām (ievadot ne vairāk kā 1 ml minūtē). Pacientam jāatrodas guļus stāvoklī.
Intramuskulāra injekcija jāsagatavo kā šķīdums, kura temperatūra ir tuva ķermeņa temperatūrai.
4.3. Kontrindikācijas
– Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citiem pirazolona atvasinājumiem (tostarp pacientiem ar agranulocitozi anamnēzē pēc šo vielu lietošanas) vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
– Smaga alerģiska reakcija anamnēzē (piemēram, astmas lēkme, angioedēma vai anafilakse) pēc acetilsalicilskābes, paracetamola vai citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) lietošanas.
– Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/minūtē).
– Smagi aknu darbības traucējumi.
– Akūta aknu porfīrija.
– Pavājināta kaulu smadzeņu funkcija (piemēram, pēc citostatisku zāļu lietošanas) vai asinsrades traucējumi.
– Iedzimta glikozes‑6‑fosfāt‑dehidrogenāzes nepietiekamība (hemolīzes risks).
– Grūtniecības trešais trimestris.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Metamizola lietošana pieļaujama tikai gadījumos, kad ieguvums, ko sniedz zāļu lietošana, pārsniedz iespējamo blakusparādību risku, vai arī gadījumos, kad nav alternatīvas zāļu izvēles iespējas.
Retos gadījumos metamizola lietošana var izraisīt dzīvībai bīstamas reakcijas ar potenciāli letālu iznākumu – agranulocitozi un anafilaktisko šoku (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).
Agranulocitoze
Agranulocitozes attīstība nav atkarīga no devas, un tās attīstības risku nav iespējams paredzēt. Tā iespējama pēc pirmās zāļu ievadīšanas reizes, kā arī ievadot zāles atkārtoti. Pacients jābrīdina, ka nekavējoties jāpārtrauc zāļu lietošana un jāinformē ārsts, ja parādās simptomi, kas, iespējams, saistīti ar neitropēniju – drudzis, drebuļi, iekaisums kaklā vai čūlas mutes dobumā. Neitropēnijas gadījumā tūlīt jāpārtrauc metamizola lietošana un regulāri jākontrolē asinsaina, līdz novēro laboratorisko rādītāju normalizēšanos.
Agranulocitozes riska dēļ regulāri jānovēro asinsaina, tostarp jānosaka diferencēts leikocītu skaits.
Anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas
Parenterāla metamizola ievadīšana ir saistīta ar paaugstinātu anafilaktisku un anafilaktoīdu reakciju risku (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).
Šādu reakciju risks ir ievērojami lielāks pacientiem ar (skatīt arī 4.3. apakšpunktu):
– bronhiālo astmu, it īpaši, ja vienlaicīgi ir arī rinosinusīts vai deguna polipi;
– hronisku nātreni;
– alkohola nepanesību. Šie pacienti uz minimālu alkohola daudzumu reaģē ar šādiem simptomiem: šķaudīšana, acu asarošana un sejas pietvīkums. Tas var liecināt par nediagnosticētu analgētiskās astmas sindromu;
– paaugstinātu jutību pret krāsvielām (piemēram, tartrazīnu) vai konservantiem (piemēram, benzoātiem).
Minēto paaugstināta riska grupu pacientiem metamizola lietošana pieļaujama tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā un pēc rūpīgas iespējamā ieguvuma/riska attiecības izvērtēšanas, un stingrā medicīniskā uzraudzībā.
Pazemināts asinsspiediens
Dažos gadījumos metamizola lietošana var izraisīt hipotensīvas reakcijas (skatīt arī 4.8. apakšpunktu). Šīs reakcijas ir atkarīgas no lietotās devas, parenterālas terapijas gadījumā tās novēro biežāk, salīdzinot ar iekšķīgu terapiju.
Hipotensijas risks ir lielāks:
– ja intravenozu injekciju ievada pārāk ātri;
– pacientiem ar hipotensiju, samazinātu ūdens‑elektrolītu tilpumu vai organisma dehidratāciju, kā arī pacientiem ar nestabilu hemodinamiku vai asinsrites mazspēju (piemēram, pacientiem ar miokarda infarktu vai politraumām);
– pacientiem ar augstu temperatūru.
Šiem pacientiem rūpīgi jāizvērtē metamizola lietošanas nepieciešamība, un tas jāievada stingrā medicīniskā uzraudzībā, rūpīgi kontrolējot pacientu. Hipotensijas riska mazināšanai var būt nepieciešami piesardzības pasākumi (piemēram, asinsrites stabilizācija).
Saistībā ar metamizola lietošanu saņemti ziņojumi par hemolītiskās anēmijas, aplastiskās anēmijas, toksiskās epidermas nekrolīzes un pemphigus vulgaris gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pacientiem ar smagu koronāro sirds slimību vai izteiktu smadzeņu asinsvadu stenozi metamizols jāievada, rūpīgi kontrolējot pacienta hemodinamiskos rādītājus.
Lai izvairītos no pārmērīgas asinsspiediena pazemināšanās un, parādoties pirmajām anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas pazīmēm, nodrošinātu tūlītēju zāļu ievadīšanas pārtraukšanu, metamizols intravenozi jāievada lēnām (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Metamizola lietošana pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem jāapsver, rūpīgi izvērtējot ieguvuma/riska attiecību. Jāveic atbilstoši piesardzības pasākumi (skatīt 4.2. un 5.3. apakšpunktu). Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/minūtē) metamizola šķīdums injekcijām ir kontrindicēts (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Metamizols var veicināt akūtas porfīrijas lēkmes, tādēļ tas ir kontrindicēts pacientiem ar porfīriju (skatīt 4.3. apakšpunktu).
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
– Ciklosporīns: metamizols var samazināt ciklosporīna koncentrāciju plazmā. Tādēļ vienlaicīgas terapijas gadījumā jākontrolē ciklosporīna līmenis plazmā.
– Enzīmu induktori (piemēram, glutetimīds) var mazināt metamizola iedarbību.
– Oleandomicīns: vienlaicīgi lietojot ar oleandomicīnu, mazinās tā koncentrācija plazmā, bet vidējais uzsūkšanās laiks palielinās.
– Acetilsalicilskābe: metamizola aktīvais metabolīts 4‑metil‑amino‑antipirīns (MAA) atkarībā no koncentrācijas pavājina vai pilnībā novērš acetilsalicilskābes trombocītu agregāciju kavējošo darbību.
– Kumarīna tipa antikoagulanti: aknu enzīmu indukcijas rezultātā metamizols samazina kumarīna tipa antikoagulantu aktivitāti.
– Alkohols: alkohols kombinācijā ar metamizolu pastiprina metamizola pretsāpju iedarbību.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Pieejami tikai ierobežoti dati par metamizola lietošanu grūtniecēm.
Pamatojoties uz publicētajiem datiem par grūtniecēm, kuras bijušas pakļautas metamizola iedarbībai pirmā trimestra laikā (n=568), pierādījumi par teratogēnu vai embriotoksisku ietekmi nav konstatēti. Atsevišķos gadījumos vienreizējas metamizola devas pirmajā un otrajā trimestrī varētu būt pieņemamas, ja citu ārstēšanas iespēju nav. Tomēr kopumā metamizola lietošana pirmajā un otrajā trimestrī nav ieteicama. Lietošana trešajā trimestrī ir saistīta ar toksisku ietekmi uz augli (nieru darbības traucējumi un ductus arteriosus sašaurināšanās), tādēļ metamizola lietošana grūtniecības trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Ja metamizols nejauši tiek lietots trešajā trimestrī, ultrasonogrāfiski un ehokardiogrāfiski jākontrolē amnija šķidrums un ductus arteriosus.
Metamizols šķērso placentāro barjeru.
Dzīvniekiem metamizols izraisīja reproduktīvo toksicitāti, bet neizraisīja teratogenitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Metamizola sadalīšanās produkti izdalās mātes pienā nozīmīgā daudzumā un nevar izslēgt risku ar krūti barotam zīdainiem. Tādēļ īpaši jāizvairās no atkārtotas metamizola lietošanas krūts barošanas laikā. Vienreizējas metamizola lietošanas gadījumā mātēm ieteicams savākt un iznīcināt krūts pienu 48 stundas pēc devas lietošanas.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Metamizola lietošana var izraisīt miegainību, nogurumu un hipotensiju. Pacienti jābrīdina, ka nedrīkst vadīt transportlīdzekļus, apkalpot mehānismus vai darīt darbus, kuru veikšanai nepieciešama uzmanība un ātra reakcija, ja novēro kādu no minētajiem simptomiem.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Turpmāk minētās blakusparādības sakārtotas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmas grupām. Sastopamības biežuma iedalījumam izmantota šāda klasifikācija: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Reti: leikopēnija.
Ļoti reti: agranulocitoze, trombocitopēnija.
Nav zināms: hemolītiskā anēmija, aplastiskā anēmija.
Agranulocitozes attīstības risku nav iespējams paredzēt. Tā var rasties pat tad, ja metamizols iepriekš ir ticis lietots bez jebkādiem sarežģījumiem. Agranulocitoze ir dzīvībai bīstama un var izraisīt letālu iznākumu (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
Tipiski agranulocitozes simptomi ir drudzis, drebuļi, iekaisums kaklā, grūtības norīt, čūlas mutes dobumā vai citi (piemēram, deguna, ģenitāliju, tūpļa un taisnās zarnas) gļotādas bojājumi. Ļoti retos gadījumos var būt pietūkuši limfmezgli.
Ja parādās kādi no minētajiem simptomiem, nekavējoties jāpārtrauc metamizola lietošana, negaidot laboratorisko analīžu rezultātus.
Imūnās sistēmas traucējumi
Reti: anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas; anafilaktiskais šoks (potenciāli letāls).
Šādas reakcijas var attīstīties metamizola injicēšanas, īpaši intravenozas ievadīšanas, laikā vai dažu stundu laikā pēc zāļu ievadīšanas. Parasti tās attīstās vienas stundas laikā pēc zāļu lietošanas.
Vidēji smagas alerģiskas reakcijas parasti skar ādu un gļotādu un izpaužas kā nieze, dedzinoša sajūta, apsārtums, nātrene vai tūska. Retāk tās izpaužas kā kuņģa‑zarnu trakta darbības traucējumi.
Smagākos gadījumos simptomi skar visu organismu, un tie var būt: angioedēma, smaga bronhospazma, elpas trūkums, sirdsdarbības traucējumi, hipotensija, kas savukārt var izraisīt potenciāli letālu anafilaktisko šoku.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Saņemti ziņojumi arī par porfīrijas akūtas lēkmes gadījumiem pēc metamizola lietošanas.
Nervu sistēmas traucējumi
Nav zināms: miegainība, nogurums, galvassāpes.
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Nav zināms: hipotensija (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Hipotensīvas reakcijas risks palielinās, ja injekciju vēnā ievada pārāk ātri.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Ziņots par bronhospazmas gadījumiem saistībā ar metamizola lietošanu. Ir saņemti ziņojumi par aizdusu un elpošanas apstāšanos.
Kuņģa‑zarnu trakta traucējumi
Nav zināms: slikta dūša un vemšana, kuņģa kairinājums, sausuma sajūta mutē.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: izsitumi uz ādas.
Nav zināms: diaforēze, nātrene, fiksēti, ar zāļu lietošanu saistīti izsitumi.
Ir saņemti ziņojumi par cianozi, toksiskās epidermas nekrolīzes un pemphigus vulgaris gadījumiem.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Nav zināms: akūta nieru mazspēja, akūts intersticiālais nefrīts.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Iespējamas sāpes un lokālas reakcijas injekcijas vietā.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV‑1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Neskatoties uz plašo lietošanu, datu daudzums par metamizola pārdozēšanu ir ierobežots.
Pārdozēšanas simptomi ir slikta dūša, vemšana, kuņģa kairinājums, sāpes vēderā, sausuma sajūta mutē, nogurums, hipotensija (dažreiz var izraisīt šoku) un izsitumi uz ādas. Dažkārt novēro arī galvassāpes, vājumu, nātreni un drudzi.
Akūtas pārdozēšanas gadījumā iespējama nieru darbības pasliktināšanās/akūta nieru mazspēja (piemēram, intersticiāla nefrīta rezultātā), centrālās nervu sistēmas simptomi (reibonis, miegainība, koma, krampji) un tahikardija.
Ārstēšana
Specifiska antidota nav. Terapija ir simptomātiska.
Galveno metabolītu (4‑metil‑amino‑antipirīns) var izvadīt ar hemodialīzes, hemofiltrācijas vai hemoperfūzijas palīdzību.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: citi pretsāpju un pretdrudža līdzekļi, pirazolona atvasinājumi,
ATĶ kods: N02BB02
Darbības mehānisms un farmakodinamiskā iedarbība
Metamizols ir pirazolona atvasinājums, nesteroīdais pretiekaisuma līdzeklis ar izteiktu pretsāpju, pretdrudža un spazmolītisku iedarbību, kā arī mazāku pretiekaisuma efektu.
Metamizols, nomācot ciklooksigenāzes enzīmus (COX‑1 un COX‑2), inhibē prostaglandīnu sintēzi perifērajā un centrālajā nervu sistēmā.
Metamizols stimulē β‑endorfīnu atbrīvošanos, samazina endogēno pirogēnu līmeni un tieši iedarbojas uz termoregulācijas centru hipotalāmā.
Tiek uzskatīts, ka metamizola, tāpat kā citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu antinociceptīvā iedarbība ir centrāla. Līdzīgi morfīnam, taču atšķirībā no lielākās daļas aspirīnam līdzīgo zāļu, metamizols darbojas tieši uz sāpju signālu pārraidi.
Pastāv arī pieņēmums, ka metamizola analgētiskais efekts tiek izraisīts, darbojoties tieši uz nervu receptoriem nociceptīvajā sistēmā. Metamizolam ir spēcīgāka analgētiskā iedarbība nekā aspirīnam vai paracetamolam.
Metamizola pretdrudža iedarbība ir centrāla. Metamizols, iespējams, ar aktīvo metabolītu starpniecību, inhibē prostaglandīnu sintēzi, tādējādi izraisot drudža mazināšanos un, pēc analoģijas, arī pretsāpju iedarbību. Tiek uzskatīts, ka metamizols uz prostaglandīnu sintēzi var iedarboties inhibējoši, arī šķērsojot hematoencefālisko barjeru.
Spazmolītiskās iedarbības pamatā ir metamizola spēja inhibēt intracelulārā Ca2+ atbrīvošanos. Metamizola inhibējošo efektu uz intracelulārā Ca2+ atbrīvošanos, visticamāk, izraisa IP atbildes reakcijas kavēšana ATP LTK8 šūnās. Metamizola kavējošā ietekme uz IP uzkrāšanos var rasties tiešas fosfolipāzes C (PLC) inhibēšanas rezultātā. Tā var rasties arī G proteīnu saistošo receptoru (GPCR) izraisītas PLC aktivizēšanas pasliktināšanās dēļ.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc intramuskulāras ievadīšanas 4‑metil‑amino‑antipirīna (MAA) biopieejamība ir aptuveni 87 %. Pēc intramuskulāras 1 g metamizola reizes devas ievadīšanas maksimālā MAA un 4‑amino‑antipirīna (AA) koncentrācija plazmā (Cmax) bija attiecīgi 11,4 mg/l un 1,6 mg/l. Laiks līdz maksimālās plazmas koncentrācijas sasniegšanai (tmax) bija attiecīgi 1,7 un 5,5 stundas.
Izkliede
Ar plazmas olbaltumvielām saistās aptuveni 58 % MAA, 48 % AA, 18 % 4‑formil‑amino‑antipirīna (FAA) un 14 % 4‑acetil‑amino‑antipirīna (AAA).
Metamizola plazmas eliminācijas pusperiods in vitro ir aptuveni 16 minūtes. Pēc intravenozas metamizola ievadīšanas MAA vidējais izkliedes tilpums ir aptuveni 33,5 l. Metamizols šķērso hematoencefālisko un placentāro barjeru. Aktīvie metabolīti izdalās mātes pienā.
Biotransformācija
Metamizols tiek pakļauts plašai biotransformācijai aknās, un tā galvenie metabolīti ir farmakoloģiski aktīvi. Klīnisko efektivitāti galvenokārt nodrošina 4‑metil‑amino‑antipirīns (MAA) un mazākā mērā arī 4‑amino‑antipirīns (AA). Tiek uzskatīts, ka metabolīti AAA un FAA ir farmakoloģiski neaktīvi.
Eliminācija
Metamizols izdalās ar urīnu metabolītu veidā. Urīnā galvenokārt atrodami neaktīvie metabolīti AAA un FAA. Pēc intravenozas ievadīšanas vairāk nekā 90 % radioaktīvi iezīmētas devas ir atkal konstatējami urīnā un mazāk par 10 % – izkārnījumos. MAA eliminācijas pusperiods ir aptuveni 3 stundas, bet AA tas ir aptuveni 6 stundas.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecākiem pacientiem laukums zem laika‑koncentrācijas līknes (AUC) ir palielināts 2 līdz 3 reizes. Vecāka gadagājuma pacientiem jāizvairās ievadīt lielas metamizola devas.
Pieejamā informācija par pacientiem ar nieru darbības traucējumiem liecina par palēninātu dažu metabolītu (AAA un FAA) eliminācijas ātrumu. Šī iemesla dēļ pacientiem ar traucētu nieru funkciju jāizvairās ievadīt lielas zāļu devas.
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem aktīvā metabolīta MAA eliminācijas pusperiods ir aptuveni 3 reizes ilgāks. Pacientiem ar aknu bojājumu ieteicams lietot mazākas metamizola devas.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Akūtā toksicitāte
Pēc intravenozas ievadīšanas pelēm un žurkām LD50 ir 2389 mg/kg ķermeņa masas. Ievadot intravenozi, metamizols ir apmēram desmit reizes mazāk toksisks nekā aminofenazons.
Atkārtota ievadīšana
Subhroniskās toksicitātes pētījumā žurkām metamizols neradīja kuņģa‑zarnu trakta bojājumus. Eritrocītu un leikocītu skaits bija normas robežās. Taču hematokrīta un hemoglobīna rādītāji, kā arī daļiņu apjoms ievērojami samazinājās. Pēc ārstēšanas pabeigšanas netika novērotas būtiskas hematoloģisko parametru izmaiņas.
Dažiem suņiem pēc 600 mg/kg devas ievadīšanas bija vērojams svara zudums. Pēc 26 nedēļu ilgas 600 mg/kg metamizola devas ievadīšanas tika novērotas izmaiņas asinsainā (ievērojami samazināts eritrocītu un leikocītu skaits, pazemināts hemoglobīna līmenis, palielināts retikulocītu skaits). Histoloģiski bija vērojamas hemosiderozes pazīmes vairākos orgānos; tās intensitāte bija atkarīga no devas.
Mutagenitāte un kancerogenitāte
Pētījumos ar žurkām pierādīts, ka metamizolam nepiemīt mutagēns potenciāls. Mutagenitātes tests, kurā tika izmantoti Salmonella typhimurium mutanti ar žurku aknu mikrosomālo enzīmu metabolisko aktivāciju vai bez tās, bija negatīvs visās pētītajās koncentrācijās.
Kancerogenitātes pētījumos ar žurkām pierādīts, ka metamizols palielina aknu kanceroģenēzi, kas iniciēta ar dietilnitrozamīnu (DEN), bet tas nedarbojas kā ierosinātājs vai pilnīgs kancerogēns. Ievadot metamizolu 25 vai 72 nedēļas ilgi, tika novērots glutationa S‑transferāzes P pozitīvo (GST‑P+) pirmsvēža bojājumu pieaugums.
Vienlaicīga lielu metamizola devu un nātrija nitrītu lietošana neizraisīja transplacentāru kancerogēnu iedarbību.
Reproduktīvā toksicitāte
Ievadot lielas metamizola devas eksperimentālajiem dzīvniekiem, ir iegūti pierādījumi par teratogēnu iedarbību. Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms.
Pētījumos ar žurkas placentu konstatēts, ka metamizola iedarbība ir spēcīgāka grūtniecības sākumā, īpaši placentas veidošanās un šūnu diferenciācijas fāzē.
Tolerance
Ir pierādīts, ka sistēmiska metamizola ievadīšana izraisa sāpju sajūtas mazināšanos jaunām un pieaugušām žurkām. Ievadot atkārtoti, iespējama tolerances attīstība pret metamizola sāpes mazinošo efektu, kā arī krustotā tolerance pret morfīna iedarbību. Iegūtie dati apstiprina uzskatu, ka NPL sāpes mazinošie efekti ir saistīti ar endogēno opioīdu darbības mehānismu.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
1 M sālsskābes šķīdums (pH pielāgošanai)
Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Metamizolu nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) vienā šļircē ar citām zālēm, jo iespējama nesaderība.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Nesasaldēt.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
2 ml ampulas
Pa 2 ml šķīduma brūna (tumša) I hidrolītiskās klases stikla ampulā ar lauzuma punktu. Ampulas marķētas ar violetas krāsas riņķu kodu.
Pa 5 ampulām PVH paliktnī.
Pa 2 paliktņiem (10 ampulas) kartona kastītē.
Pa 20 paliktņiem (100 ampulas) kartona kastītē (paredzēts lietošanai stacionāros).
5 ml ampulas
Pa 5 ml šķīduma brūna (tumša) I hidrolītiskās klases stikla ampulā ar lauzuma punktu. Ampulas marķētas ar violetas krāsas riņķu kodu.
Pa 5 ampulām PVH paliktnī.
Pa 1 paliktnim (5 ampulas) kartona kastītē.
Pa 20 paliktņiem (100 ampulas) kartona kastītē (paredzēts lietošanai stacionāros).
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
AS KALCEKS.
Krustpils iela 53, Rīga, LV‑1057, Latvija
Tālr.: +371 67083320
E‑pasts: kalceks@kalceks.lv
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS (-I)
12-0172
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2012. gada 26. jūnijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
08/2019
SASKAŅOTS ZVA 29-08-2019
