Mestinon

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Mestinon 60 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena apvalkotā tablete satur piridostigmīnu, kas atbilst 60 mg piridostigmīna bromīda (pyridostigmini bromidum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Apvalkotā tablete satur 161,6 mg saharozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Bāli oranžas krāsas, apaļa, abpusēji izliekta, apvalkota tablete. Tabletes diametrs ir apmēram 9,6 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Myasthenia gravis ārstēšanai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Piridostigmīna bromīda devas nosakāmas individuāli atkarībā no slimības smaguma pakāpes un pacienta atbildes reakcijas uz ārstēšanu. Līdz ar to norādes par devām kalpo tikai kā vadlīnijas.

Pieaugušie

Pieaugušajiem rekomendētā dienas deva ir 120 līdz 720 mg piridostigmīna bromīda dienā, lietojot divās līdz četrās dalītās devās. Vienai devai nevajadzētu pārsniegt 180 mg vai būt mazākai par 60 mg.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Nav īpašu rekomendāciju par devām gados vecākiem pacientiem.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Tā kā piridostigmīna bromīds tiek izvadīts caur nierēm, galvenokārt, neizmainītā veidā, pacientiem ar traucētu nieru darbību var būt nepieciešamas mazākas devas. Tādējādi, atkarībā no zāļu iedarbības, devu pielāgošanai jābūt individuālai.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Nav īpašu rekomendāciju par devām pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.

Timektomija

Pēc timektomijas piridostigmīna bromīda devu var būt nepieciešams samazināt.

Pediatriskā populācija

Lietojot Mestinon 60 mg apvalkotās tabletes, mazākas devas par 60 mg nav iespējamas. Šajā gadījumā būtu jālieto citi preperāti ar mazāku aktīvās vielas saturu (piemēram, tabletes, kas satur 10 mg piridostigmīna bromīda).

Rekomendētā dienas deva bērniem jaunākiem par 6 gadu vecumu ir 30 mg piridostigmīna bromīda, bērniem no 6 līdz 12 gadu vecumam - 60 mg dienā.

Devu var pakāpeniski palielināt līdz maksimālajai dienas devai 15 - 30 mg piridostigmīna bromīda. Dienas deva parasti ir 30 līdz 360 mg piridostigmīna bromīda.

Pusaudži

Speciāli pētījumi devas piemērošanai pusaudžiem nav pieejami. Devu nosaka, balstoties uz slimības smagumu, ņemot vērā ieteicamās devas bērniem un pieaugušajiem.

Lietošanas veids

Mestinon 60 mg apvalkotās tabletes ir paredzēts iekšķīgai lietošanai.

Apvalkotās tabletes jālieto kopā ar nelielu šķidruma daudzumu.

4.3. Kontrindikācijas

• Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citiem bromīdiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā

uzskaitītajām palīgvielām.

• Mehāniska kunģa-zarnu trakta vai urīnceļu obstrukcija.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Mestinon 60 mg apvalkotās tabletes īpaši piesardzīgi jālieto:

• pacientiem ar obstruktīvām elpošanas sistēmas saslimšanām kā bronhiālā astma un

hroniska obstruktīva plaušu slimība ( HOPS).

Mestinon 60 mg apvalkotās tabletes piesardzīgi jālieto sekojošos gadījumos:

• aritmijas, kā bradikardija un atrioventrikulārā blokāde ( AV blokāde). Vecākiem

cilvēkiem aritmijas var būt biežāk nekā jauniem pieaugušajiem;

• miokarda infarkts, dekompensēta sirds mazspēja;

• hipotensija;

• vagotonija;

• kunģa čūla;

• pēc kunģa-zarnu trakta operācijas;

• epilepsija;

• Parkinsona slimība;

• hipertireoze;

• nieru bojājums (skatīt. 4.2. apakšpunktu).

Šo slimību gadījumā rūpīgi jāizvērtē riska un ieguvuma attiecība.

Ļoti augstas piridostigmīna bromīda devas var izraisīt atropīna vai citu antiholīnerģisko vielu neitralizējošu ietekmi uz muskarīnerģisko efektu, neizmainot nikotīnskābes iedarbību.

Mestinon 60 mg apvalkotās tabletes satur saharozi.

Pacienti ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharozes-izomaltāzes nepietiekamību nedrīkst šīs zāles lietot.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Imūnsupresanti

Vienlaicīga ārstēšana ar imūnsupresantiem vai kortikosteroīdiem var pastiprināt piridostigmīna bromīda iedarbību. Sākotnēja kortikosteroīdu lietošana var pasliktināt miastēnijas simptomus.

Metilceluloze

Metilceluloze var traucēt piridostigmīna bromīda absorbciju. Tādējādi būtu jāizvairās no vienlaicīgas tādu zāļu, kas satur metilcelulozi kā palīgvielu, lietošanas.

Antiholīnerģiskie līdzekļi

Atropīns un skopulamīns inhibē piridostigmīna bromīda muskarīnerģisko iedarbību. Samazinātā zarnu motorika, ko izraisa šīs zāles, var pasliktināt piridostigmīna bromīda uzsūkšanos.

Muskuļu relaksanti

Piridostigmīna bromīds darbojas kā nedepolarizējošo muskuļu relaksantu antagonists (piemēram, pankuronijs, verkuronijs). Tas pagarina depolarizējošo muskuļu relaksantu (piemēram, suksametonija) bloķējošo darbību.

Citas zāles

Vielas, kas traucē neiromuskulāro transmisiju, var ietekmēt piridostigmīna iedarbību. To starpā ir aminoglikozīdu grupas antibiotikas (piemēram, neomicīns un kanamicīns), vietējas un vispārējas darbības anastēzijas līdzekļi, antiaritmiskie līdzekļi un citas vielas.

Būtu jāizvairās no vienlaicīgas Mestinon 60 mg apvalkotās tabletes lietošanas kopā ar liela laukuma aplikācijām ar N, N-dietil-m-toluamīdu (DEET), jo piridostigmīna bromīds var pastiprināt DEET toksicitāti.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Līdz šim nav pietiekošu datu, lai noteiktu, vai piridostigmīna bromīda lietošana grūtniecības laikā ir droša. Eksperimentālos pētījumos ar dzīvniekiem iekšķīgi ievadīts piridostigmīna bromīds neizraisīja nekādu teratogēnu iedarbību, taču tika novērota fetotoksicitāte un iedarbība uz pēcnācējiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Piridostigmīns šķērso placentāro barjeru.

Slimības smagums grūtniecēm var ievērojami atšķirties, tādēļ ir nepieciešama īpaša aprūpe, lai izvairītos no holīnerģiskās krīzes pārdozēšanas gadījumā. Tādēļ piridostigmīna bromīda lietošana grūtniecības laikā ir atļauta tikai saskaņā ar stingri noteiktām indikācijām. Jaundzimušos nepieciešams novērot, ņemot vērā, ka iespējamas blakusparādības.

Intravenoza antiholīnesterāžu ievadīšana grūtniecības laikā var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības, kuru risku paaugstina piridostigmīna bromīda lietošana grūtniecības beigu posmā. Nav zināms, vai lietojot zāles perorāli, ir priekšlaicīgu dzemdību risks.

Barošana ar krūti

Ir atklāta zema piridostigmīna koncentrācija plazmā ar krūti barotiem jaundzimušajiem/bērniem, kuru mātes lietojušas piridostigmīnu. Pamatojoties uz ļoti mazo gadījumu skaitu, nav novērota ietekme uz ar krūti barotajiem jaundzimušajiem/ bērniem. Ja ārstēšana ir nepieciešama, zīdainis jānovēro attiecībā uz iespējamām sekām vai barošana ar krūti jāpārtrauc.

Fertilitāte

Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrādīja ietekmi uz tēviņu un mātīšu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Mestinon 60 mg apvalkotās tabletes lietošana var radīt akomodācijas traucējumus vai miozi un ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus. Ja pamatslimība ievērojami neuzlabojas un ir holīnerģiskas sekas pēc Mestinon 60 mg apvalkotās tabletes relatīvas pārdozēšanas, tas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Tāpat kā visi holīnerģiskie līdzekļi, Mestinon 60 mg apvalkotās tabletes var radīt nevēlamu ietekmi uz veģetatīvo nervu sistēmu.

Muskarīnerģiska nelabvēlīga ietekme var izpausties kā slikta dūša, vemšana, caureja, vēdera krampji, pastiprināta peristaltika un bronhu sekrēcija, siekalošanās, bradikardija un mioze. Primārās nikotīnskābes ietekmes pazīmes ir muskuļu krampji, spazmas un muskuļu vājums.

Blakusparādības ir vērtētas pēc šāda to biežuma iedalījuma:

• Reti (≥ 1/10 000, < 1/1000)

• Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Ir novērotas šādas blakusparādības:

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināms: paaugstināta jutība pret zālēm.

Psihiski traucējumi

Ja ir organiskas dabas izmaiņas smadzenēs, ārstēšanas ar piridostigmīna bromīdu laikā var rasties psihopataloģiski simptomi un pat psihozes, kā arī pastiprināties esošie simptomi.

Nervu sistēmas traucējumi

Nav zināms: sinkope.

Acu slimības

Nav zināms: mioze, pastiprināta asarošana, akomodācijas traucējumi (piemēram, redzes

miglošanās).

Sirds funkcijas traucējumi

Nav zināms: aritmija (tai skaitā bradikardija, tahikardija, AV blokāde), Princmetāla

stenokardija.

Asinsvadu funkciju traucējumi

Nav zināms: eritrēma, hipotensija.

Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības

Nav zināms: pastiprināta bronhu sekrēcija kopā ar bronhu obstrukciju; astmas

slimniekiem var attīstīties elpošanas problēmas.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Nav zināms: vemšana, slikta dūša, caureja, kunģa-zarnu trakta hipermotilitāte, siekalu pastiprināta sekrēcija, vēdera simptomātika (piemēram, sāpes, diskomforts, krampji u.c.).

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti: izsitumi (parasti izzūd pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas. Vajadzētu izvairīties no bromīdu saturošu žāļu lietošanas).

Nav zināms: hiperhidroze, nātrene.

Muskuloskeletālās un saistaudu sistēmas traucējumi

Nav zināms: palielināts muskuļu vājums, fascikulācijas (muskuļu rauste), tremors, muskuļu krampji vai muskuļu hipotonija.

Nieru un urīnceļu traucējumi

Nav zināms: pastiprināta urinācija.

Nevēlamās blakusparādības parasti ir atkarīgas no devas.

Mestinon 60 mg apvalkotās tabletes lietošanas laikā (sākotnēji iekšķīgi vairāk kā 150 līdz 200 mg piridostigmīna bromīda dienā) var novērot svīšanu, siekalošanos, pastiprinātu asaru sekrēciju, palielinātu bronhu sekrēciju, sliktu dūšu, vemšanu, caureju, vēdera krampjus (palielinoties kuņģa darbības aktivitātei), neatliekamu urināciju, muskuļu trīci, muskuļu krampjus, muskuļu vājumu vai redzes akomodācijas traucējumus (skatīt 4.9. apakšpunktu). Palielinot devu (iekšķīgi 500 līdz 600 mg piridostigmīna bromīda dienā), var rasties bradikardija kā arī nevēlamas sirds-asinsvadu reakcijas un hipotensija.

Pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) var rasties plaušu obstrukcija papildus palielinātai bronhu sekrēcijai. Cilvēkiem ar astmu var attīstīties elpošanas problēmas.

Šīs blakusparādības var būt pārdozēšanas vai holīnerģiskās krīzes pazīmes, tāpēc ļoti svarīgi ir noskaidrot to pamatcēloni (skatīt 4.9. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Mestinon 60 mg apvalkotās tabletes pārdozēšana var izraisīt holīnerģisko krīzi, kad nepieciešama neatliekama palīdzība un uzraudzība. Tā jādiferencē no miastēnijas krīzes, kas var rasties slimības saasināšanās dēļ. Gan holīnerģiskā, gan miastēnijas krīze var izpausties kā izteikts vai palielināts muskuļu vājums. Laicīgi neatpazīta šāda situācija var attīstīties līdz dzīvībai bīstamai elpošanas paralīzei. Kamēr miastēnijas krīzes gadījumā var būt nepieciešama vēl intensīvāka ārstēšana ar holīnesterāzes inhibitoru (piemēram, piridostigmīna bromīdu), holīnerģiskās krīzes gadījumā ārstēšana ar piridostigmīna bromīdu ir nekavējoties jāpārtrauc.

Iespējamie holīnerģiskas krīzes simptomi

Muskarīna ietekme

Pastiprināta siekalošanās, acu asarošana, iesnas, viegla līdz pastiprināta svīšana, pastiprināta bronhu sekrēcija, bronhu spazmas, ādas apsārtums, mioze un akomodācijas traucējumi, reibonis, slikta dūša un vemšana, nekontrolēta urinēšana un defekācija ar vēdera krampjiem, pastiprināta zarnu peristaltika un caureja, smaga bradikardija līdz sirds apstāšanai, asinsspiediena krišanās līdz kolapsam, periodiska sinusa tahikardija un plaušu tūska.

Nikotīnerģiskā ietekme

Muskuļu krampji, fascikulācijas, vājums, vispārējs vājums līdz paralīzei, kas var novest pie apnojas un smadzeņu anoksijas.

Centrālās nervu sistēmas simptomi, piemēram, uzbudinājums, apjukums, neskaidra runa, nervozitāte, uzbudināmība un redzes halucinācijas. Var attīstīties krampji un koma.

Holīnerģiskās krīzes ārstēšana

• Acetilholīnesterāzes inhibitoru atcelšana. Nelietot zāles trīs līdz četras dienas.

• Nopietna elpošanas nomākuma gadījumā veikt mākslīgo elpināšanu.

• Lēna intravenoza atropīna ievade (1 līdz 2 mg atropīna sulfāta) (katras 5 līdz 30

minūtes, ja nepieciešams) un devas samazināšana, vadoties pēc klīniskiem kritērijiem

(jo īpaši, pulsa).

• Neuzsākt ārstēšanu ar plazmu.

• Gļotu sastrēguma gadījumā: adekvāta elpošanas higēna, šķidruma ievade intravenozi,

mukolītisko preparātu lietošana, ja nepieciešams, bronhu dilatatoru lietošana.

• Piesardzīgi atsākot acetilholīnesterāzes inhibitoru lietošanu, piemēram, uzākot ar

0,5 mg piridostigmīna bromīda parenterāli katras 4 līdz 6 stundas vai 20 mg

piridostigmīna bromīda perorāli četras reizes dienā.

Akomodācijas traucējumu ārstēsana

• Midriātiķi, piemēram, tropikamīds (kontrolēt spiedienu!).

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi nervu sistēmu ietekmējošie līdzekļi; parasimpatomimētiskie

līdzekļi; holīnesterāzes inhibitori.

ATĶ kods: N07AA02

Piridostigmīns ir atgriezenisks acetilholīnesterāzes inhibitors, enzīms, kas metabolizē un deaktivizē acetilholīnu. Tādējādi tas palielina acetilholīna koncentrāciju skeleta muskulatūras neiromuskularajās sinapēs. Piridostigmīns nešķērso hematoencefālo barjeru, un tam ir ilgāka iedarbība kā neostigmīnam. Iedarbība ir nedaudz lēnāka nekā neostigmīnam, parasti pēc 30 līdz 60 minūtēm. Salīdzinot ar neostigmīnu, muskarīna ietekme un nevēlamo blakusparādību risks piridostigmīnam ir mazāks.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas uzsūcas tikai 22 līdz 25 % piridostigmīna. Absorbcijas ātrums un apjoms individuāli ir ļoti dažāds.

Veseliem indivīdiem tika dots piridostigmīna bromīds perorāli, dienas deva 120 mg, 120 līdz 370 mg, un 180 līdz 1440 mg. Perorālās biopieejamības vērtības attiecīgi bija 7,6%, 18,9% un 3 līdz 4%. C_max bija 40 līdz 60 µg /L, 20 līdz 100 µg /L, un 180 µg / L, un attiecīgās t_max vērtības bija 3 līdz 4 h, 1,5 līdz 6 h, un 1,5 h. Zemā un ļoti mainīgā biopieejamība, kas tika novērota visos pētījumos, ir saistāma ar zemu piridostigmīna bromīda absorbciju. Pacientiem ar miastēniju biopieejamība var samazināties līdz 3,3%.

Izkliede

Piridostigmīns nesaistās ar plazmas olbaltumu. Izkliedes tilpums pēc intravenozas ievades ir apmēram 1,03 L/kg līdz 1,43 L/kg ķermeņa masas veseliem indivīdiem, 1,76 L/kg miastēnija pacientiem un 0,53 līdz 1,1 L/kg ķirurģijā.

Biotransformācija

Tikai maza daļa piridostigmīna tiek metabolizēta. To hidrolizē plazmas holīnesterāzes. Galvenais piridostigmīna metabolīts ir hidrolīzes produkts 3-hidroksi-N-metil-piridīns.

Eliminācija

Kopējais plazmas klīrenss paaugstinās ļoti strauji ar 0,65 L / h / kg veseliem un 0,29 - 1,0 L / h / kg miastēnijas pacientiem, un 0,52 - 0,98 L / h / kg pacientiem pēc operācijām.

Pēc intravenozas ievades piridostigmīns primāri izdalās caur nierēm (75 līdz 90%), proti, kā neizmainīta aktīvā viela vai kā neaktīvs metabolīts ar aptuveno proporciju 4:1. Pēc perorālas lietošanas pavisam 5 līdz 15% uzņemtās devas izdalās caur nierēm neizmainītā no devas atkarīgā veidā. Tas parāda lēno piridostigmīna perorālo uzsūkšanos.

Eliminācijas pusperiods veseliem indivīdiem pēc intravenozas injekcijas ir apmēram 1,51- 1,74 stundas, miastēnijas pacientiem 1,05 stundas un pacientiem pēc ķirurģiskas iejaukšanās 0,38 līdz 1,86 stundas.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pēc perorālas toksisku devu ievadīšanas žurkas nobeidzās elpošanas mazspējas dēļ. Diafragmā histoloģiski bija nosakāms neiromuskulāro sinapšu bojājums. Balstoties uz šiem pētījumiem, nav iespējams noteikt drošuma robežas. Ilgāka perorāla lietošana žurkām izraisīja plazmas holīnesterāzes un eritrocītu acetilholīnesterāzes nomākumu.

Standarta in vivo un in vitro ģenētiskie toksikoloģiskie testi neuzrādīja nekādu klīniski nozīmīgu piridostigmīna bromīda genotoksisko potenciālu. Karcenogenitātes noteikšanai preklīniskie pētījumi ar piridostigmīna bromīdu netika veikti.

Pētījumi ar dzīvniekiem, lai iegūtu informāciju par zāļu reproduktīvo tosicitāti pēc piridostigmīna bromīda perorālas ievadīšanas, tika veikti ar žurkām. Tam nebija ietekmes uz tēviņu un mātīšu auglību. Embriotoksiskos pētījumos maternotoksisko devu robežās auglim tika konstatēts palielināts rezorbcijas ātrums un aizkavēta pārkaulošanās. Ārstētu mātīšu pēcnācējiem perinatālos/postnatālos pētījumos konstatēja samazinātu ķermeņa masas pieaugumu.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

• preželatinēta kartupeļu ciete

• koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

• kukurūzas ciete

• povidons K30

• magnija stearāts

• talks

Tabletes apvalks:

• saharoze

• pilienveidā žāvēti akācijas sveķi

• rīsu ciete

• cietais parafīns

• gaišā vazelīneļļa

• talks

• sarkanais un dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

Pēc pirmās atvēršanas - 3 mēneši.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Dzintara krāsas stikla pudele (III klase) ar skrūvējamu PE vāciņu.

Iepakojuma lielumi: 20, 100 vai 150 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SIA Meda Pharma

Mūkusalas 101, Rīga

LV-1004

Latvija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

17-0042

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2017. gada 15. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2017