Medrol

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Medrol 4 mg tabletes

Medrol 16 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 4 mg vai 16 mg metilprednizolona (Methylprednisolonum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tabletes iekšķīgai lietošanai.

Medrol 4 mg tabletes: baltas, ovālas, eliptiskas formas tabletes ar iespiedumu „Medrol 4” vienā pusē un dalījuma līniju otrā pusē.

Medrol 16 mg tabletes: baltas, eliptiskas formas, izliektas tabletes ar iespiedumu “Medrol 16” vienā pusē un dalījuma līniju otrā pusē.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Endokrīni traucējumi

Primāra vai sekundāra virsnieru mazspēja (hidrokortizons vai kortizons ir pirmās izvēles zāles; nepieciešamības gadījumā sintētiskos analogus var papildināt ar minerālkortikoīdiem; īpaši svarīga minerālkortikoīdu papildterapija ir zīdaiņiem).

Iedzimta virsnieru hiperplāzija.

Nepurulents tireoidīts.

Hiperkalciēmija vēža gadījumā.

Neendokrīni traucējumi

1. Reimatoloģiskas slimības

Īslaicīgai papildterapijai (pacientam slimības akūtā vai paasinājuma fāzē), ja ir:

psoriātisks artrīts,

reimatoīdais artrīts, ieskaitot juvenilo reimatoīdo artrītu (atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama balstterapija ar mazām devām),

ankilozējošais spondilīts,

akūts un subakūts bursīts,

akūts nespecifisks tendosinovīts,

akūts podagrisks artrīts,

posttraumatisks osteoartrīts,

sinovīts osteoartrīta gadījumā,

epikondilīts.

2. Kolagenozes

Paasinājuma laikā vai balstterapijai atsevišķos gadījumos, ja ir:

sistēmiskā sarkanā vilkēde,

sistēmisks dermatomiozīts (polimiozīts),

akūts reimatisks kardīts,

reimatiska polimialģija,

gigantisko šūnu arterīts.

3. Ādas slimības

Pemphigus,

dermatitis herpetiformis bullozā forma,

smaga erythema multiforme (Stīvensa-Džonsona sindroms),

eksfoliatīvs dermatīts,

mycosis fungoides,

smaga psoriāze,

smags seborejisks dermatīts.

4. Alerģiski stāvokļi

Smagu vai traucējošu alerģisku stāvokļu ārstēšanai, kas nepakļaujas parastai terapijai:

sezonālas vai pastāvīgas alerģiskas iesnas,

seruma slimība,

bronhiālā astma,

paaugstināta jutība pret zālēm,

kontaktdermatīts,

atopisks dermatīts.

5. Acu slimības

Smagi akūti un hroniski alerģiski un iekaisuma procesi acīs un tās dziedzeros, piemēram:

alerģiskas marginālas radzenes čūlas,

Herpes zoster ophthalmicus,

acs priekšējā segmenta iekaisums,

difūzs mugurējais uveīts un horioidīts,

simpātiskā oftalmija,

alerģisks konjunktivīts,

keratīts,

horioretinīts,

redzes nerva iekaisums,

irīts un iridociklīts.

6. Elpceļu slimības

simptomātiska sarkoidoze,

Leflera sindroms, kas nepadodas citai ārstēšanai,

berilioze,

plaušu tuberkulozes paasinājums vai diseminēta plaušu tuberkuloze, lietojot vienlaikus ar atbilstošu prettuberkulozes ķīmijterapiju,

aspirācijas pneimonīts.

7. Hematoloģiskas slimības

idiopātiska trombocitopēniskā purpura pieaugušiem,

sekundāra trombocitopēnija pieaugušiem,

iegūta (autoimūna) hemolītiskā anēmija,

eritroblastopēnija (eritrocītu anēmija),

iedzimta (eritroīda) hipoplastiskā anēmija.

8. Neoplastiskas slimības

Paliatīvai terapijai šādos gadījumos:

leikoze un limfoma pieaugušiem,

akūta leikoze bērniem.

9. Tūskas

diurēzes vai proteinūrijas remisijas izraisīšanai pacientiem ar nefrotisko sindromu bez urēmijas, ja nefrotiskais sindroms ir idiopātiskas izcelsmes vai radies sarkanās vilkēdes dēļ.

10. Kuņģa - zarnu trakta slimības

Lai pacients vieglāk pārciestu kritisko periodu šādu slimību gadījumā:

čūlains kolīts,

reģionālais enterīts.

11. Nervu sistēma

Multiplās sklerozes akūts paasinājums,

tūskas mazināšanai smadzeņu audzēja gadījumā.

12. Orgānu transplantācija

13. Dažādas

Tuberkulozs meningīts ar esošu vai draudošu subarahnoidālu blokādi, vienlaikus ordinējot piemērotus prettuberkulozes līdzekļus.

Trihinelloze, kas skar nervu sistēmu vai miokardu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Metilprednizolona tablešu sākuma deva var atšķirties (4 – 48 mg dienā) atkarībā no ārstējamās slimības veida. Vieglākos slimības gadījumos parasti pietiek ar mazāku devu, bet atsevišķiem pacientiem varētu būt nepieciešama arī lielāka sākuma deva. Klīniskās situācijas, kad varētu būt indicēta lielu devu terapija, ietver multiplo sklerozi (200 mg dienā), galvas smadzeņu tūsku (200 – 1000 mg dienā) un orgānu transplantāciju (līdz 7 mg/kg dienā). Ja pēc attiecīga laika nav pietiekama klīniskā efekta, metilprednizolona tablešu lietošana jāpārtrauc un pacientam jāordinē cita atbilstoša terapija. Pēc ilgstošas terapijas zāļu lietošanu ieteicams pārtraukt pakāpeniski, nevis strauji.

Kad sasniegts gaidāmais rezultāts, jānosaka atbilstoša balstdeva, lēnām, ar piemērotiem starplaikiem samazinot sākuma devu, līdz sasniegta mazākā deva, ar kuru var nodrošināt adekvātu klīnisku atbildes reakciju. Jāatceras, ka pacients pastāvīgi jānovēro, lai pielāgotu devu. Devas pielāgošana nepieciešama gadījumos, kad slimības remisijas vai paasinājuma dēļ sekundāri mainās pacienta klīniskais stāvoklis un pacienta individuālā reakcija uz zālēm. Ja pacientu ietekmē stresa situācija, kas nav tieši saistīta ar slimību, atbilstoši pacienta stāvoklim uz laiku var būt nepieciešama metilprednizolona tablešu devas palielināšana.

NEPIECIEŠAMĪBA PĒC DEVĀM IR DAŽĀDA, UN TĀ JĀPIELĀGO INDIVIDUĀLI ATKARĪBĀ NO ĀRSTĒJAMĀS SLIMĪBAS UN PACIENTA ATBILDES REAKCIJAS.

ADT (alternējošu dienu terapija)

Alternējošu dienu terapija ir glikokortikoīdu terapijas shēma, kurā divkāršu glikokortikoīdu dienas devu lieto katru otro dienu no rīta. Šāda terapijas veida mērķis ir nodrošināt slimniekam, kam nepieciešama ilgstoša ārstēšana ar farmakoloģiskām devām, vēlamo kortikoīdu iedarbību, vienlaikus mazinot blakusparādības, to vidū hipofīzes – virsnieru regulācijas nomākumu, Kušinga sindromu, glikokortikoīdu lietošanas pārtraukšanas simptomus un aizkavētu augšanu bērniem.

4.3. Kontrindikācijas

Metilprednizolona tabletes ir kontrindicētas pacientiem, kuriem ir:

Sistēmiskas infekcijas, tai skaitā sēnīšu infekcija, ja vien nav nozīmēta specifiska terapija.

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Dzīvu vai dzīvu novājinātu vakcīnu ievadīšana ir kontrindicēta pacientiem, kuri saņem imūnsupresīvas kortikosteroīdu devas.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Imunitāti nomācoša darbība/ paaugstināta uzņēmība pret infekcijām

Glikokortikoīdi var palielināt uzņēmību pret infekcijām, maskēt dažus infekcijas simptomus, un to lietošanas laikā var rasties jaunas infekcijas. Ja tiek lietoti kortikosteroīdi, var būt samazināta organisma imunitāte un spēja ierobežot infekciju.

Pacientiem, kuri saņem lielas glikokortikoīdu devas, ir traucētas organisma aizsargspējas, tāpēc palielinās iespēja saslimt ar sēnīšu infekcijām, kā arī bakteriālām un vīrusinfekcijām.

Jebkura patogēnu mikroorganismu infekcija, tai skaitā vīrusu, baktēriju, arī sēnīšu, protozoju vai tārpu, jebkurā organisma vietā var būt saistīta ar kortikosteroīdu vienu pašu lietošanu vai lietošanu kombinācijā ar citiem imūnsupresīviem līdzekļiem, kas ietekmē šūnu imunitāti, humorālo imunitāti vai neitrofīlu funkciju. Šīs infekcijas var būt viegli izteiktas, taču var būt arī smagas un reizēm letālas. Palielinot kortikosteroīdu devu, infekciozu komplikāciju rašanās biežums palielinās.

Cilvēki, kuri lieto imūno sistēmu nomācošas zāles, ir uzņēmīgāki pret infekcijām nekā veseli indivīdi. Piemēram, vējbakām un masalām var būt smagāka gaita vai pat letāls iznākums nevakcinētiem bērniem vai pieaugušajiem, kuri lieto kortikosteroīdus.

Vējbakas nav smaga slimība, taču pacientiem ar nomāktu imunitāti tā uzskatāma kā smaga, jo var būt letāla. Pacientiem vai bērnu vecākiem, kuriem vējbakas nav anamnēzē, ir jāizvairās no cieša kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir vējbakas vai jostas roze, ja tas ir noticis, steidzami jāmeklē medicīniskā palīdzība. Pasīva imunizācija ar varicella/zoster imunoglobulīnu ir nepieciešama neimunizētiem pacientiem, kuri saņem vai ir lietojuši pēdējos 3 mēnešus sistēmisko kortikosteroīdu terapiju. Terapiju uzsāk 10 dienu laikā pēc vējbaku simptomu parādīšanos. Pēc vējbaku diagnozes apstiprināšanas ir nepieciešama speciālista aprūpe un tūlītēja ārstēšana. Terapijas pārtraukšana ar kortikosteroīdiem nav nepieciešama, iespējams, ka būs nepieciešama devas palielināšana.

Ir jāizvairās no inficēšanās ar masalām. Medicīniskā palīdzība ir jāmeklē nekavējoties, ja parādās masalas. Var būt nepieciešamas profilaktiskas imunoglobulīnu intramuskulāras injekcijas.

Kortikosteroīdu terapijas laikā nedrīkst veikt vakcināciju ar dzīviem vai novājinātiem mikroorganismiem. Nedzīvus vai inaktivētus mikroorganismus drīkst ievadīt pacientiem, kuri saņem imūnsupresīvas kortikosteroīdu devas, taču atbildes reakcija pret šādām vakcīnām var būt pavājināta. Pacientiem, kuri saņem neimūnsupresīvas kortikosteroīdu devas, var veikt indicētās imunizācijas procedūras.

Kortikosteroīdus slimniekiem ar akūtu tuberkulozi ordinē tikai pie tuberkulozes paasinājuma vai diseminētas tuberkulozes, ja glikokortikoīdus lieto kopā ar atbilstošiem prettuberkulozes līdzekļiem. Ja glikokortikoīdi indicēti latentas tuberkulozes slimniekiem vai personām ar pozitīvu tuberkulīna reakciju, nepieciešama rūpīga novērošana iespējamās slimības reaktivācijas dēļ. Ilgstošas glikokortikoīdu terapijas laikā šiem pacientiem nepieciešama ķīmijterapijas profilakse.

Pacientiem, kuri saņem kortikosteroīdu terapiju, novērota Kapoši sarkoma. Kortikosteroīdu lietošanas pārtraukšana var izraisīt klīnisku remisiju.

Dati par kortikosteroīdu lomu septiska šoka attīstībā ir pretrunīgi. Agrīnos pētījumos ziņots gan par kortikosteroīdu labvēlīgu, gan nelabvēlīgu iedarbību. Jaunākie dati liecina, ka papildu terapija ar kortikosteroīdiem labvēlīgi ietekmē pacientus ar septisko šoku, kuriem attīstās virsnieru mazspējas pazīmes. Tomēr kortikosteroīdu pastāvīga lietošana septiska šoka gadījumā nav ieteicama. Sistemātiskā pārskata dati neatbalsta īslaicīgu kortikosteroīdu lietošanu lielās devās. Lai gan metaanalīze un datu pārskats liecina, ka ilgāka (5 – 11 dienas) mazu devu kortikosteroīdu lietošana var samazināt mirstības risku, īpaši pacientiem ar vazopresoru atkarīgu septisku šoku.

Imūnā sistēma

Iespējamas alerģiskas reakcijas (piemēram, angioedēma).

Tā kā retos gadījumos pacientiem, kurus ārstē ar kortikosteroīdiem, ir novērotas ādas reakcijas un anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas, pirms lietošanas jāveic atbilstoši piesardzības pasākumi, īpaši tad, ja pacientam ir bijusi alerģija pret kādām zālēm.

Endokrīnā sistēma

Ja pacienti, kurus ārstē ar glikokortikoīdiem, tiek pakļauti neikdienišķam stresam, indicētas palielinātas ātras darbības glikokortikoīdu devas pirms un pēc stresa, kā arī stresa laikā.

Ilgstošas terapijas laikā var attīstīties virsnieru garozas atrofija (hipotalāma-hipofīzes virsnieru supresija jeb sekundārā virsnieru mazspēja), kas var ilgt mēnešiem ilgi pēc terapijas izbeigšanas. Izraisītas virsnieru mazspējas pakāpe un ilgums dažādiem pacientiem atšķiras, un tā ir atkarīga no devas, lietošanas biežuma, lietošanas laika un glikokortikoīdu terapijas ilguma. Šo efektu var mazināt ar alternējošo dienu terapiju (skatīt 4.2. apakšpunktā “Devas un lietošanas veids” sadaļu “ADT (alternējošu dienu terapija)”).

Pacientiem, kuri saņem par fizioloģiskām devām (apmēram 6 mg metilprednizolona) lielākas sistēmisko kortikosteroīdu devas ilgāk nekā 3 nedēļas, ārstēšanu nedrīkst pārtraukt pēkšņi, jo var attīstīties akūta virsnieru mazspēja, kas var izraisīt letālu iznākumu.

Devas samazināšana lielā mērā ir atkarīga no tā, vai, samazinot sistēmisko kortikosteroīdu devu, slimība varētu paasināties. Mazinot devu, jāseko slimības klīniskai aktivitātei. Ja slimība nepaasinās, samazinot sistēmisko kortikosteroīdu devu, bet ir bažas par iespējamu hipotalāma-hipofīzes virsnieru (HHV) supresiju, sistēmisko kortikosteroīdu devu var strauji samazināt līdz fizioloģiskai devai. Kad sasniegta 6 mg liela metilprednizolona dienas deva, turpmāk deva jāsamazina lēnāk, lai ļautu HHV asij atsākt normāli funkcionēt. Terapiju ar sistēmiskiem kortikosteroīdiem, kas ilgusi ne vairāk par 3 nedēļām, var pārtraukt uzreiz, ja nav gaidāms, ka tāpēc slimība varētu paasināties. Piepeši pārtraucot 3 nedēļas ilgušu terapiju ar devām, kas nepārsniedz 32 mg metilprednizolona dienā, lielākai daļai pacientu nevarētu rasties klīniski nozīmīga HHV ass supresija. Pakāpeniska sistēmisko kortikosteroīdu terapijas samazināšana, pat pēc 3 nedēļu vai īsākiem kursiem, noteikti jāapsver šādām pacientu grupām:

pacienti, kuri saņem atkārtotus sistēmisko kortikosteroīdu kursus, sevišķi tad, ja tie ir garāki par 3 nedēļām;

pacienti, kuriem parakstīts īss kurss tajā pašā gadā, kurā izbeigta ilgstoša (mēnešus vai gadus ilgusi) terapija;

pacienti, kuriem bez eksogēnas kortikosteroīdu terapijas ir vēl citi adrenokortikālu nepietiekamību izraisoši faktori;

pacienti, kuru sistēmiskā kortikosteroīdu saņemtā deva ir lielāka par 32 mg metilprednizolona dienā;

pacienti, kuri atkārtoti lieto devas vakarā.

Zāļu lietošanas izraisītu virsnieru mazspēju var mazināt, pakāpeniski samazinot devu. Šis relatīvās mazspējas veids var saglabāties mēnešiem pēc terapijas pārtraukšanas, tāpēc jebkurā stresa situācijā šai periodā jāatsāk hormonterapija.

Pārāk strauja glikokortikoīdu lietošanas pārtraukšana var izraisīt steroīdu „atcelšanas sindromu”, kas, visticamāk, nav saistīts ar virsnieru garozas mazspēju. Šim sindromam ir raksturīgi tādi simptomi kā apetītes zudums, slikta dūša, vemšana, miegainība, galvassāpes, drudzis, locītavu sāpes, ādas lobīšanās, mialģija, ķermeņa masas zudums un/vai hipotensija. Domājams, ka šīs blakusparādības ir saistītas ar straujām glikokortikoīdu koncentrācijas izmaiņām, nevis ar zemu kortikosteroīdu līmeni.

Pacientiem ar Kušinga slimību jāizvairās no glikokortikoīdu lietošanas, jo tie var izraisīt vai saasināt Kušinga sindromu.

Pacientiem ar hipotireozi kortikosteroīdu iedarbība ir spēcīgāka.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Kortikosteroīdi, tai skaitā metilprednizolons, var palielināt glikozes līmeni asinīs, pasliktināt pastāvošo stāvokli cukura diabēta slimniekiem un predisponēt cukura diabētam pacientus, kuri ilgstoši lieto glikokortikoīdus.

Kortikosteroīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar cukura diabētu (arī ģimenes anamnēzē).

Šīs zāles satur laktozi. Zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Šīs zāles satur saharozi. Zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharāzes-izomaltāzes nepietiekamību.

Psihiskie traucējumi

Lietojot kortikosteroīdus, iespējama psihiskā stāvokļa pasliktināšanās - eiforijas, bezmiega, garastāvokļa vai personības pārmaiņu, smagas depresijas vai īstu psihotisku izpausmju veidā. Kortikosteroīdu lietošana var pastiprināt jau esošu emocionālu nestabilitāti un noslieci uz psihozēm.

Pacienti un/vai viņu aprūpētāji jābrīdina par potenciāli smagām psihiskām blakusparādībām, kas var rasties, lietojot sistēmiskos steroīdus (skatīt 4.8. apakšpunktā „Nevēlamas blakusparādības” sadaļu “Psihiskie traucējumi”). Simptomi parasti izpaužas dažas dienas vai nedēļas pēc terapijas sākuma. Augstāku risku rada lielas devas/ sistēmiska iedarbība (skatīt 4.5. apakšpunktu), taču pēc devas lieluma nav iespējams prognozēt šo reakciju rašanās laiku, veidu, smagumu vai ilgumu. Lielākajā daļā gadījumu blakusparādības izzūd, samazinot devu vai pārtraucot ārstēšanu, tomēr var būt nepieciešama specifiska terapija.

Ir saņemtas ziņas par psihiskiem traucējumiem, pārtraucot kortikosteroīdu lietošanu. Šo traucējumu biežums nav zināms. Pacientiem/ aprūpētājiem jāatgādina konsultēties ar ārstu, ja rodas satraucoši psiholoģiski simptomi, sevišķi tad, ja ir aizdomas par nomāktu garastāvokli vai pašnāvības domām. Pacienti/ aprūpētāji jābrīdina par iespējamiem psihiskiem traucējumiem, kas var rasties sistēmisko steroīdu devas mazināšanas laikā vai tūlīt pēc devas reducēšanas/ terapijas pārtraukšanas.

Sevišķi uzmanīgiem jābūt, apsverot sistēmisko kortikosteroīdu lietošanu pacientiem, kuriem ir vai agrāk bijuši nopietni afektīvi traucējumi vai tādi bijuši viņu pirmās pakāpes radiniekiem. Tie ir depresija vai maniakāli depresīvā slimība un agrāk bijusi steroīdu psihoze.

Nervu sistēma

Kortikosteroīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar krampju lēkmēm.

Kortikosteroīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar myasthenia gravis (skatīt paziņojumu par miopātiju sadaļā „Skeleta-muskuļu sistēma”).

Lai gan kontrolētos klīniskos pētījumos ir pierādīts, ka kortikosteroīdi efektīvi paātrina multiplās sklerozes akūtu saasinājumu remisiju, dati neliecina, ka kortikosteroīdi ietekmē slimības iznākumu vai tās dabīgo gaitu. Pētījumu dati tomēr liecina, ka ir nepieciešamas salīdzinoši lielas kortikosteroīdu devas, lai varētu konstatēt to būtisku iedarbību. (Skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ir saņemti ziņojumi par epidurālo lipomatozi pacientiem, kuri parasti lietoja kortikosteroīdus ilgstoši un lielās devās.

Acu bojājumi

Kortikosteroīdi jālieto piesardzīgi pacientiem ar glaukomu (arī ģimenes anamnēzē).

Redzes traucējumi

Saistībā ar sistēmisku un lokālu kortikosteroīdu lietošanu var tikt ziņots par redzes traucējumiem. Ja pacientam ir tādi simptomi kā neskaidra redze vai citi redzes traucējumi, jāapsver pacienta norīkošana pie oftalmologa, lai novērtētu to iespējamos cēloņus, kas var būt, piemēram, katarakta, glaukoma vai tādas retas slimības kā centrāla seroza horioretinopātija (CSHR), par ko ir ziņots pēc kortikosteroīdu sistēmiskas un lokālas lietošanas. Centrāla seroza horioretinopātija var novest pie tīklenes atslāņošanās.

Kortikosteroīdi jālieto piesardzīgi pacientiem ar herpes simplex ophthalmicus, jo iespējama radzenes perforācija.

Ilgstoši lietoti glikokortikoīdi var izraisīt mugurējo subkapsulāro un/vai nukleāro kataraktu (sevišķi bērniem), eksoftalmu vai palielinātu intraokulāro spiedienu, kas var izraisīt glaukomu ar iespējamu redzes nerva bojājumu. Glikokortikoīdi var arī veicināt sekundāras sēnīšu vai vīrusu izraisītas acu infekcijas.

Sirds funkcijas traucējumi

Glikokortikoīdu negatīvā ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, piemēram, dislipidēmija un hipertensija, ārstētus pacientus ar esošiem sirds un asinsvadu riska faktoriem var pakļaut papildu sirds funkcijas traucējumu riskam, ja tiek lietotas lielas devas un terapijas kurss ir ilgstošs. Tāpēc šādi pacienti ar kortikosteroīdiem jāārstē ļoti pārdomāti, ja nepieciešams, pievēršot uzmanību riska faktoru izmaiņām un papildu sirds funkciju uzraudzībai. Mazas devas un alternējošu dienu terapija var samazināt kortikosteroīdu terapijas komplikāciju risku.

Sastrēguma sirds mazspējas gadījumā sistēmiskie glikokortikoīdi jālieto piesardzīgi un tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā.

Kortikosteroīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar nesen pārciestu miokarda infarktu (ruptūras risks).

Piesardzība lietošanā ir jāievēro pacientiem, kuri saņem kardioselektīvas zāles, kā, piemēram, digoksīnu, jo steroīdi inducē elektrolītu līdzsvara traucējumus/kālija zudumu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Asinsvadu sistēma

Kortikosteroīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar hipertensiju.

Ir ziņots par trombozes, tostarp venozas trombembolijas, attīstību saistībā ar kortikosteroīdiem. Tādēļ kortikosteorīdi ir jālieto piesardzīgi pacientiem, kuriem ir trombemboliski traucējumi vai nosliece uz tiem.

Īpaši piesardzīgi kortikosteroīdi jālieto pacientiem ar noslieci uz tromboflebītu.

Kuņģa - zarnu trakts

Lielu kortikosteroīdu devu lietošana var izraisīt akūtu pankreatītu.

Nav vispārējas vienošanās, vai kortikosteroīdi per se rada peptisku čūlu, kas novērota terapijas laikā, tomēr glikokortikoīdu terapija var maskēt peptiskas čūlas simptomus, tāpēc perforācija vai asiņošana iespējama bez izteiktām sāpēm. Glikokortikoīdu terapija var maskēt peritonītu vai citas pazīmes un simptomus, kas saistīti ar kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumiem, piemēram, perforāciju, obstrukciju vai pankreatītu. Vienlaicīga lietošana kopā ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem paaugstina gastrointestinālu čūlu veidošanās risku.

Kortikosteroīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar nespecifisku čūlaino kolītu, ja pastāv perforācijas iespēja, abscesu vai citām strutainām infekcijām, arī divertikulītu, nesen izveidotām zarnu anastomozēm, akūtu vai latentu peptisku čūlu.

Ietekme uz aknu un žults izvades sistēmas darbību

Tika ziņots par retiem aknu un žults izvades sistēmas traucējumiem; vairumā gadījumu tie izzuda pēc terapijas pārtraukšanas. Tādēļ nepieciešams veikt atbilstošu uzraudzību.

Kortikosteroīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar aknu mazspēju.

Skeleta-muskuļu sistēma

Ir saņemtas ziņas par akūtas miopātijas gadījumiem, lietojot kortikosteroīdus lielās devās, kas biežāk novērojama pacientiem ar neiromuskulārās pārvades traucējumiem (piemēram, myasthenia gravis) vai pacientiem, kuri vienlaikus saņem tādus antiholīnerģiskos līdzekļus kā neiromuskulārie blokatori (piemēram, pankuroniju). Šī akūtā miopātija ir ģeneralizēta un var skart acu un elpošanas muskuļus, kā arī izraisīt tetraparēzi (visu 4 ekstremitāšu paralīzi). Var tikt palielināts kreatīnkināzes līmenis. Klīniskā uzlabošanās vai izveseļošanās pēc kortikosteroīdu lietošanas pārtraukšanas var ilgt no nedēļām līdz pat gadiem.

Kortikosteroīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar steroīdu miopātiju anamnēzē.

Osteoporoze ir bieži sastopama, taču reizēm nenovērtēta blakusparādība, kas saistīta ar ilgstošu glikokortikoīdu lielu devu lietošanu.

Kortikosteroīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar osteoporozi (augstāks risks ir sievietēm pēc menopauzes iestāšanās).

Nieru un urīnizvades sistēma

Kortikosteroīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar nieru mazspēju.

Jāievēro piesardzība pacientiem ar sistēmisko sklerozi, jo, lietojot kortikosteroīdus, ieskaitot metilprednizolonu, biežāk novērotas sklerodermijas izraisītas nieru darbības krīzes.

Izmeklējumi

Vidēji lielas un lielas hidrokortizona vai kortizona devas var paaugstināt asinsspiedienu, radīt sāļu un ūdens aizturi un palielinātu kālija izdalīšanos. Šīs izpausmes mazāk rada sintētiskie atvasinājumi, izņemot gadījumus, kad tos lieto lielā devā. Var būt nepieciešams vārāmā sāls ierobežojums uzturā un kālija papildterapija. Visi kortikosteroīdi palielina kalcija izdalīšanos.

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Sistēmiskos kortikosteroīdus nedrīkst izmantot traumatisku smadzeņu bojājumu ārstēšanai: daudzcentru pētījumā pacientiem, kuri saņēma metilprednizolona nātrija sukcinātu, tika konstatēta paaugstināta mirstība 2 nedēļas un 6 mēnešus pēc traumas, salīdzinot ar placebo. Cēloņsakarība ar metilprednizolona nātrija sukcināta ārstēšanu nav noskaidrota.

Citi

Komplikāciju smaguma pakāpe atkarīga no glikokortikoīdu terapijas ilguma un devas lieluma. Katrā konkrētā gadījumā individuāli jāvērtē terapijas ieguvums un risks, kā arī zāļu deva, lietošanas ilgums, un jāizvēlas starp ikdienas un intermitējošu terapiju.

Stāvokļa kompensēšanai jālieto mazākā iespējamā kortikosteroīdu deva, un gadījumā, kad iespējams samazināt devu, tas jādara pakāpeniski.

Paredzams, ka vienlaicīga ārstēšana ar CYP3A inhibitoriem, ieskaitot kobicistatu saturošas zāles, palielina sistēmisko blakusparādību risku. No zāļu kombinācijas būtu jāizvairās, ja vien ieguvums neatsver paaugstinātu sistēmisko kortikosteroīdu blakusparādību risku, un šādā gadījumā pacientiem ir jāuzrauga sistēmiskas kortikosteroīdu blakusparādības (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Aspirīns un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi kopā ar kortikosteroīdiem ir jālieto piesardzīgi.

Ir saņemti ziņojumi par feohromacitomas krīzi pēc sistēmiskas kortikosteroīdu ievades, kas var būt ar letālu iznākumu. Pacientiem ar pierādītu feohromacitomu vai aizdomām par to, ārstēšana ar kortikosteroīdiem jānozīmē tikai pēc rūpīgas risku/ieguvuma izvērtēšanas.

Lietošana bērniem

Ilgstoši lietojot kortikosteroīdus, zīdaiņu un bērnu augšana un attīstība ir rūpīgi jānovēro.

Bērniem, kuri tiek ilgstoši ārstēti ikdienā ar dalītu devu glikokortikoīdu terapiju, var tikt nomākta augšana, tāpēc šādu shēmu drīkst izvēlēties tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā. Ar alternējošo dienu glikokortikoīdu terapiju parasti var izvairīties no šīs blakusparādības vai to mazināt (skatīt 4.2. apakšpunktā “ Devas un lietošanas veids” sadaļu “ADT (alternējošu dienu terapija)”).

Zīdaiņi un bērni, kuri tiek ilgstoši ārstēti ar kortikosteroīdiem, ir pakļauti īpašam paaugstināta intrakraniālā spiediena riskam.

Lielu kortikosteroīdu devu lietošana bērniem var izraisīt pankreatīta attīstību.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Metilprednizolons ir citohroma P450 (CYP) substrāts un tiek galvenokārt metabolizēts ar CYP3A4 enzīmu. CYP3A4 ir galvenais enzīms no CYP enzīmu grupas, kas ir lielākā aknu enzīmu grupa pieaugušiem cilvēkiem. Tas katalizē steroīdu 6β hidroksilēšanos, kas ir svarīgs pirmās fāzes metabolisma process gan endogēniem, gan sintētiskiem kortikosteroīdiem. Daudzas citas zāles arī ir enzīma CYP3A4 substrāti un dažas no tām var ietekmēt kortikosteroīdu metabolismu, inhibējot vai inducējot CYP3A4 enzīmu.

Zāles, kas inhibē CYP3A4 (CYP3A4 inhibitori), var samazināt metilprednizolona aknu klīrensu un palielināt tā plazmas koncentrāciju. Tādēļ, lai izvairītos no steroīdu toksicitātes, metilprednizolona deva jātitrē.

Zāles, kas inducē CYP3A4 (CYP3A4 induktori), var palielināt metilprednizolona aknu klīrensu, tādējādi samazinot tā plazmas koncentrāciju. Tādēļ vēlamās iedarbības sasniegšanai var būt nepieciešama lielāka metilprednizolona deva.

Citu CYP3A4 substrātu klātbūtnē var tikt ietekmēts metilprednizolona aknu klīrenss, tādēļ var būt nepieciešama devu titrēšana. Pastāv lielāka varbūtība, ka izpaudīsies ar katra individuālā medikamenta lietošanu saistītās blakusparādības.

Ar CYP3A4 nesaistītus metilprednizolona mijiedarbības veidus skatīt 1. tabulā.

1. tabulā apkopota informācija par biežākajiem un/vai klīniski nozīmīgākajiem zāļu mijiedarbības veidiem ar metilprednizolonu.

1. Tabula. Nozīmīga metilprednizolona mijiedarbība ar citām zālēm vai vielām

Zāļu grupa vai tips

- zāles vai viela

Mijiedarbība/Efekts

Antibakteriālie līdzekļi

- Izoniazīds

CYP3A4 inhibitors. Ir arī potenciāla metilprednizolona ietekme, kas palielina izoniazīda acetilācijas ātrumu un klīrensu.

Antibiotikas, prettuberkulozes līdzekļi

- Rifampicīns

CYP3A4 induktors

Antiholīnesterāzes

Steroīdi var mazināt antiholīnesterāžu iedarbību myasthenia gravis gadījumā.

Antikoagulanti (perorālie)

Metilprednizolons dažādi ietekmē perorālo antikoagulantu darbību. Saņemti ziņojumi gan par pastiprinātu, gan pavājinātu antikoagulantu darbību, ja tie lietoti vienlaikus ar kortikosteroīdiem. Tādēļ vēlamās antikoagulējošās darbības nodrošināšanai jākontrolē asinsreces raksturlielumi.

Antiholīnerģiskie līdzekļi

- Neiromuskulārie blokatori

Kortikosteroīdi var ietekmēt antiholīnerģisko līdzekļu efektu.

1) Saņemti ziņojumi par akūtas miopātijas gadījumiem, vienlaikus lietojot kortikosteroīdus lielās devās ar antiholīnerģiskiem līdzekļiem, tādiem kā neiromuskulārie blokatori.

2) Saņemti ziņojumi par pankuronija un vekuronija neiromuskulārā bloķējošā efekta un kortikosteroīdu antagonismu pacientiem, kuri vienlaikus lietojuši minētos medikamentus. Šī mijiedarbība var būt sagaidāma ar visiem konkurējošiem neiromuskulārajiem blokatoriem.

Aromatāzes inhibitori

- Aminoglutetimīds

Aminoglutetimīda izraisīts virsnieru nomākums var pastiprināt ilgstošas glikokortikoīdu terapijas radītas endokrīnās sistēmas izmaiņas.

Imūnsupresanti

- Ciklosporīns

CYP3A4 inhibitors (un substrāts)

1) Vienlaikus lietojot ciklosporīnu un metilprednizolonu, notiek savstarpēja metabolisma kavēšana, kas var izraisīt katra atsevišķā medikamenta vai abu medikamentu plazmas koncentrācijas palielināšanos. Tāpēc pastāv lielāka varbūtība, ka izpaudīsies ar katra individuālā medikamenta lietošanu saistītās blakusparādības.

2) Metilprednizolona un ciklosporīna vienlaikus lietošanas gadījumā novēroti krampji.

Imūnsupresanti

- Ciklofosfamīds

- Takrolims

CYP3A4 substrāti

Kalcija antagonisti

- Diltiazems

CYP3A4 inhibitori (un substrāti)

Kāliju mazinoši līdzekļi

Ja kortikosteroīdi tiek lietoti vienlaicīgi ar kāliju mazinošiem līdzekļiem (piemēram, ar urīndzenošiem līdzekļiem), pacienti ir rūpīgi jānovēro, vai viņiem neattīstās hipokaliēmija. Hipokaliēmijas risku paaugstina arī vienlaicīga kortikosteroīdu un B amfotericīna, ksantēna vai bēta-2-agonistu lietošana.

Kontraceptīvie līdzekļi (perorālie)

- Etinilestradiols

- Noretindrons

CYP3A4 inhibitori (un substrāti)

Makrolīdu antibiotikas

- Klaritromicīns

- Eritromicīns

CYP3A4 inhibitori (un substrāti)

Makrolīdu antibiotikas

- Troleandomicīns

CYP3A4 inhibitors

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)

- Acetilsalicilskābe (Aspirīns) lielās devās

1) Vienlaikus lietojot kortikosteroīdus ar NPL, var palielināties gastrointestinālo asiņošanu un čūlu risks.

2) Metilprednizolons var palielināt lielā devā lietota aspirīna klīrensu, kas var izraisīt salicilātu līmeņa pazemināšanos serumā. Pārtraucot ārstēšanos ar metilprednizolonu, var paaugstināties salicilātu līmenis serumā, un tas var palielināt salicilātu toksicitātes risku.

Pretdiabēta līdzekļi

Tā kā kortikosteroīdi var paaugstināt glikozes līmeni asinīs, var būt nepieciešama pretdiabēta līdzekļu devas koriģēšana.

Pretkrampju līdzekļi

- Karbamazepīns

CYP3A4 induktors (un substrāts)

Pretkrampju līdzekļi

- Fenobarbitāls

- Fenitoīns

CYP3A4 induktori

Pretsēnīšu līdzekļi

- Itrakonazols

- Ketokonazols

CYP3A4 inhibitori (un substrāti)

Pretvemšanas līdzekļi

- Aprepitants

- Fosaprepitants

CYP3A4 inhibitori (un substrāti)

Pretvīrusu līdzekļi

- HIV proteāzes inhibitori

CYP3A4 inhibitori (un substrāti)

1) HIV proteāzes inhibitori, piemēram, indinavīrs un ritonavīrs, var palielināt kortikosteroīdu plazmas koncentrāciju

2) Kortikosteroīdi var inducēt HIV proteāzes metabolismu

Farmakokinētikas pastiprinātājs

- Kobicistats

CYP3A4 inhibitors

Greipfrūtu sula

CYP3A4 inhibitors

Kortikosteroīdi pavājina hipoglikemizējošo līdzekļu (arī insulīna), hipotensīvo un diurētisko līdzekļu darbību, bet pastiprina acetazolamīda, cilpas diurētiku, tiazīdu grupas diurētiku un karbenoksolona hipokaliēmisko efektu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem ir konstatēts, ka kortikosteroīdi negatīvi ietekmē fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Grūtniecība

Dažos pētījumos ar dzīvniekiem novērots, ka kortikosteroīdi, ja tos mātei lieto lielā devā, var radīt augļa malformācijas. Tomēr nav novērots, ka kortikosteroīdi izraisa iedzimtas anomālijas, ja tos lieto grūtniecības laikā.

Tā kā atbilstoši reproduktivitātes pētījumi ar metilprednizolonu cilvēkiem nav veikti, šīs zāles grūtniecības laikā drīkst lietot tikai pēc rūpīgas ieguvumu/risku attiecības izvērtēšanas mātei un auglim. Kortikosteroīdi viegli šķērso placentu. Vienā retrospektīvā pētījumā konstatēts palielināts ar mazu dzimšanas ķermeņa masu dzimušo zīdaiņu skaits mātēm, kuras saņēma kortikosteroīdus. Cilvēkiem nepietiekamas ķermeņa masas risks jaundzimušajiem, iespējams, ir atkarīgs no devas, un šo risku var samazināt, nozīmējot mazākas kortikosteroīdu devas. Ja grūtniecības laikā saņemtas nozīmīgas kortikosteroīdu devas, dzimušie zīdaiņi rūpīgi jānovēro un jāpārbauda, vai nav virsnieru mazspējas pazīmju, kaut arī jaundzimušo virsnieru mazspēja zīdaiņiem, kuri in utero tika pakļauti kortikosteroīdu iedarbībai, novērota reti. Nav zināms, vai kortikosteroīdi ietekmētu dzemdību gaitu.

Katarakta novērota zīdaiņiem, kuri dzimuši mātēm, kuras grūtniecības laikā tika ilgstoši ārstētas ar kortikosteroīdiem.

Barošana ar krūti

Kortikosteroīdi izdalās mātes pienā. Mātes pienā izdalītie kortikosteroīdi var nomākt augšanu un traucēt endogēno glikokortikoīdu izdalīšanos zīdaiņiem, kurus baro ar krūti. Barojot ar krūti, šīs zāles drīkst lietot tikai pēc rūpīgas ieguvumu/risku attiecības izvērtēšanas mātei un zīdainim.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Kortikosteroīdu ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav sistemātiski novērtēta. Pēc ārstēšanas ar kortikosteroīdiem iespējams novērot blakusparādības, piemēram, reiboni, vertigo, redzes traucējumus un nogurumu. Šādā gadījumā pacientiem nevajadzētu vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

2. Tabula: zāļu nevēlamās blakusparādības tabulas veidā

Orgānu sistēmu klasifikācija (MedDRA v.18.0)

Zāļu nevēlamās blakusparādības

(Biežums nav zināms – nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Infekcijas un infestācijas

Oportūnistiskas infekcijas, infekcijas, peritonīts^†

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi LeikocitozeImūnās sistēmas traucējumi

Paaugstinātas jutības reakcijas pret zālēm, anafilaktiska reakcija, anafilaktoīda reakcija,

Endokrīnās sistēmas traucējumiKušinga sindroms, hipopituitārisms, steroīdu atcelšanas sindroms

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Metabolā acidoze, epidurālā lipomatoze, nātrija aizture organismā, šķidruma aizture organismā, hipokaliēmiska alkaloze, dislipidēmija, samazināta glikozes tolerance, palielināta nepieciešamība pēc insulīna (vai perorāliem hipoglikēmiskiem līdzekļiem cukura diabēta slimniekiem), lipomatoze, palielināta ēstgriba (kas var izraisīt ķermeņa masas palielināšanos)

Psihiskie traucējumi

Afektīvie traucējumi (tostarp depresīvs garastāvoklis un eiforisks garastāvoklis, garastāvokļa labilitāte, zāļu atkarība, domas par pašnāvību), psihotiskie traucējumi (tostarp mānija, murgi, halucinācijas un šizofrēnija), psihotiska uzvedība, garīgi traucējumi, personības izmaiņas, apjukums, nemiers, garastāvokļa svārstības, uzvedības traucējumi, bezmiegs, aizkaitināmība

Nervu sistēmas traucējumi

Paaugstināts intrakraniālais spiediens (ar papillas tūsku [labdabīga intrakraniāla hipertensija]), krampji, amnēzija, kognitīvi traucējumi, reibonis, galvassāpes

Acu bojājumi

Horioretinopātija, katarakta, glaukoma, eksoftalms, neskaidra redze (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ausu un labirinta bojājumi

Reibonis

Sirds funkcijas traucējumi

Sastrēguma sirds mazspēja (jutīgiem pacientiem)

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Trombotiski notikumi, hipertensija, hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Plaušu embolija, žagas

Kuņģa- zarnu trakta traucējumi

Peptiskas čūlas (ar varbūtēju peptiskas čūlas perforāciju un peptiskas čūlas asiņošanu), zarnu perforācija, kuņģa asiņošana, pankreatīts, čūlains ezofagīts, ezofagīts, vēdera uzpūšanās, sāpes vēderā, caureja, dispepsija, slikta dūša

Ādas un zemādas audu bojājumiAngioedēma, hirsūtisms, petehijas, ekhimozes, ādas atrofija, eritēma, pastiprināta svīšana, strijas, izsitumi, nieze, nātrene, acne

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumiAknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās (piem., paaugstināts alanīnaminotransferāzes (ALAT) līmenis asinīs, paaugstināts aspartātaminotransferāzes (ASAT) līmenis asinīs, palielināts sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs)

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumiMuskuļu vājums, miaļģija, miopātija, muskuļu atrofija, osteoporoze, osteonekroze, patoloģiski lūzumi, neiropātiskā artropātija, artraļģija, augšanas aizture bērniem

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Neregulāras menstruācijas

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Aizkavēta brūču dzīšana, perifērā tūska, nogurums, savārgums

IzmeklējumiPalielināts intraokulārais spiediens, samazināta ogļhidrātu tolerance, samazināts kālija līmenis asinīs, palielināts kalcija daudzums urīnā, paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs, reakciju nomākums uz ādas testiem*

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Mugurkaula kompresijas lūzumi, cīpslu pārrāvumi

*Nav MedDRA PT

^† Peritonīts var būt kuņģa-zarnu trakta traucējumu, piemēram, perforācijas, obstrukcijas vai pankreatīta, galvenā pazīme vai simptoms (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nav akūtas kortikosteroīdu pārdozēšanas klīniskā sindroma. Ziņojumi par akūtu toksicitāti un/vai nāves gadījumiem pēc kortikosteroīdu pārdozēšanas ir reti. Pārdozēšanas gadījumā specifiska antidota nav; ārstēšana ir uzturoša un simptomātiska. Metilprednizolons ir dializējams.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: sistēmiski lietojamie kortikosteroīdi, monopreparāti, glikokortikoīds, ATĶ kods: H02AB04

Metilprednizolons ir steroīds ar spēcīgu pretiekaisuma darbību. Tam ir lielāka pretiekaisuma aktivitāte nekā prednizolonam un mazāka tendence izraisīt nātrija un ūdens aizturi. Metilprednizolona aktivitāte ir vismaz četrreiz lielāka nekā prednizolonam.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Metilprednizolona farmakokinētika ir lineāra, neatkarīgi no ievadīšanas veida.

Uzsūkšanās

Devu spektrā pēc perorālas lietošanas veseliem pieaugušajiem metilprednizolons ātri uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta un maksimālā plazmas koncentrācija tiek sasniegta 1,5–2,3 stundu laikā. Veseliem cilvēkiem perorāli lietojot metilprednizolonu, tā absolūtā biopieejamība parasti ir liela (no 82% līdz 89%).

Izkliede

Metilprednizolons plaši izplatās audos, šķērso hematoencefālo barjeru un izdalās ar pienu. Tā šķietamais sadales tilpums ir aptuveni 1,4 l/kg. Metilprednizolona saistīšanās ar plazmas proteīniem ir aptuveni 77%.

Biotransformācija

Cilvēkiem metilprednizolons tiek metabolizēts aknās par neaktīviem metabolītiem, galvenokārt par 20α-hidroksimetilprednizolonu un 20β-hidroksimetilprednizolonu. Metabolisms aknās notiek galvenokārt ar CYP3A4 enzīmu. (Ar CYP3A4 enzīmu saistīto zāļu mijiedarbību skatīt 4.5. apakšpunktā).

Kā daudzi CYP3A4 enzīma substrāti metilprednizolons var būt arī ATP saistošās kasetes (ABC – ATP-binding cassette) transportproteīna p - glikoproteīna substrāts, tādējādi mijiedarbojoties ar citām zālēm un ietekmējot to izplatīšanos audos.

Eliminācija

Metilprednizolona eliminācijas pusperiods parasti ir robežās no 1,8 līdz 5,2 stundām. Kopējais klīrenss ir aptuveni 5–6 ml/min./kg.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskie dati kopā ar klīniskajā pieredzē un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā iegūtajiem drošības datiem liecina par metilprednizolona tablešu, kā spēcīga pretiekaisuma līdzekļa īstermiņa iekaisīgu slimību ārstēšanai, drošumu.

Pamatojoties uz farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitātes standarta pētījumiem, nekādi pēkšņi apdraudējumi netika atklāti. Toksicitāte, ko novēroja atkārtotu devu pētījumos, ir tāda pati, kā gadījumos pie ilgstošas eksogēno adrenokortikosteroīdu lietošanas.

Kancerogēnais potenciāls

Nav veikti formāli pētījumi ar metilprednizolonu par kancerogenitāti grauzējiem. Pētījumos par kancerogenitāti pelēm un žurkām, lietojot citus glikokortikoīdus, tika iegūti atšķirīgi rezultāti. Tomēr publikāciju dati norāda, ka vairāki saistīti glikokortikoīdi, tostarp budezonīds, prednizolons un triamcinolona acetonīds, žurku tēviņiem var palielināt hepatocelulāras adenomas un karcinomas gadījumu skaitu pēc perorālas lietošanas ar dzeramo ūdeni. Šāda tumorogēna iedarbība tika novērota, lietojot devas, kas ir mazākas par standarta klīniskajām devām, nosakot pēc mg/m².

Mutagēnais potenciāls

Nav veikti formāli pētījumi ar metilprednizolonu par genotoksicitāti. Tomēr metilprednizolona sulfonātam, kas ir strukturāli līdzīgs metilprednizolonam, netika novērota mutagēna aktivitāte gan ar metabolisko aktivizēšanu, gan bez tās Salmonella typhimurium testā, lietojot devu 250–2000 µg/plātes, vai zīdītāju šūnu gēnu mutācijas testā, izmantojot Ķīnas kāmju olnīcu šūnas ar devu 2000–10 000 µg/ml. Metilprednizolona suleptanāts žurku primārajos hepatocītos neizraisīja neprogrammētu DNS sintēzi, lietojot devu 5–1 000 µg/ml. Turklāt publikāciju dati norāda, ka prednizolona farnesilātam (PNF), kas ir strukturāli līdzīgs metilprednizolonam, netika novērota mutagēna aktivitāte gan ar metabolisko aktivizēšanu, gan bez tās Salmonella typhimurium un Escherichia coli celmu testā, lietojot devu 312–5000 µg/plātes. Ķīnas kāmju fibroblastu šūnu līnijā izmantojot PNF un veicot metabolisko aktivizēšanu ar lielāko testēto koncentrāciju 1500 µg/ml, nedaudz palielinājās hromosomu struktūras izmaiņu gadījumu skaits.

Reproduktīvā toksicitāte

Pētījumos ar žurkām pierādīts, ka kortikosteroīdi negatīvi ietekmē fertilitāti. Subkutānas injekcijas veidā 6 nedēļas vienreiz dienā žurku tēviņiem tika ievadītas  0, 10 un 25 mg kortikosterona/kg/dienā devas; pēc tam tēviņi tika sapāroti ar neārstētām mātītēm. Pēc 15. dienas lielākā deva tika samazināta līdz 20 mg/kg/dienā. Papildus palīgorgānu masas samazinājumam tika novērots arī kopulācijas sekrēta samazinājums. Samazinājās implantāciju un dzīvo augļu skaits.

Ir pierādīts, ka kortikosteroīdi ir teratogēni daudzām dzīvnieku sugām, ja to lietošanas devas atbilst cilvēka devām. Reprodukcijas pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka glikokortikoīdi, piemēram, metilprednizolons, palielina anomāliju attīstības gadījumu skaitu (aukslēju šķeltne, skeleta anomālijas), embrija/augļa letalitāti (piem., palielināts resorbcijas gadījumu skaits) un intrauterīno augļa augšanas aizturi.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Laktozes monohodrāts, saharoze, kalcija stearāts, kukurūzas ciete, vazelīneļļa (tikai Medrol 16 mg).

6.2. Nesaderība

Nav zināma.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Medrol 4 mg: 3 gadi.

Medrol 16 mg: 3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25⁰C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Medrol 4 mg tabletes iepakotas 45 ml ABPE (augsta blīvuma polietilēna) kvadrātveida pudelē ar bērniem neatveramu (piespiest un griezt) polipropilēna vāciņu (28 mm) vai Al/PVH blisteros.

Medrol 16 mg tabletes iepakotas 45 ml ABPE (augsta blīvuma polietilēna) kvadrātveida pudelē ar bērniem neatveramu (piespiest un griezt) polipropilēna vāciņu (28 mm) vai Al/PVH blisteros.

Medrol 4 mg tabletes iepakotas pa 30 vai 100 tabletēm. Medrol 16 mg tabletes iepakotas pa 50 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Europe MA EEIG,

Boulevard de la Plaine 17,

1050 Bruxelles,

Beļģija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Medrol 4 mg tabletes: 99-1042

Medrol 16 mg tabletes: 99-1043

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1999. gada 28. decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 23. marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2018

SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018

Var.Nr. 99-1042/IA/014; 99-1043/IA/014;

Pfleet: 2018-0038758

PAGE \* MERGEFORMAT 1